Par Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu

Par Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ropažu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 49/22 Ulbrokā 2022. gada 26. oktobrī Par Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu Apstiprināti ar Ropažu novada pašvaldības domes 2022. gada 26. oktobra lēmumu Nr. 1684 (prot. Nr. 51/2022, 28. §) Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu 1. Saistošie noteikumi apstiprina Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijas plānojuma: 1.1. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (pielikumā); 1.2. valsts informācijas sistēmā "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma" izstrādāto interaktīvo grafisko daļu, kas pieejama šādā valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla hipersaitē ar unikālo identifikatoru: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_26320. 2 (Grozīts ar Ropažu novada domes 25.01.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 1/23) 2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi, spēku zaudē Ropažu novada pašvaldības 2009. gada 25. marta saistošie noteikumi Nr. 7 "Par Ropažu novada teritorijas plānojuma grozījumu apstiprināšanu". 3 Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja V. Paulāne Pielikums Ropažu novada pašvaldības domes 2022. gada 26. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 49/22(Teritorijas plānojums grozīts ar Ropažu novada domes 25.01.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 1/23) Ropažu novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90000067986Institūta iela 1a, Ulbroka, Stopiņu pagasts, Ropažu novadsnovada.dome@ropazi.lv https://ropazi.lvRopažu novada Ropažu pagasta teritorijas plānojumsRedakcija 5.2.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs1. Noteikumu lietošana un definīcijas1.1. Noteikumu lietošana1.2. Definīcijas2. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.3. Jaunu zemes vienību veidošana2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībai2.5. Prasības vides pieejamības nodrošināšanai3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.1. Prasības transporta infrastruktūrai3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.3. Prasības apbūvei3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.5. Prasības vides risku samazināšanai3.6. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.1. Savrupmāju apbūves teritorija4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.4. Publiskās apbūves teritorija4.5. Jauktas centra apbūves teritorija4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.7. Transporta infrastruktūras teritorija4.8. Tehniskās apbūves teritorija4.9. Dabas un apstādījumu teritorija4.10. Mežu teritorija4.11. Lauksaimniecības teritorija4.12. Ūdeņu teritorija5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.5. Ainaviski vērtīga teritorija5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.8. Degradēta teritorija6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība7. Citi nosacījumi/prasības7.1. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas7.2. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība7.3. Kultūras pieminekļu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) uzturēšanas režīma noteikumi7.4. Aizsargājamas dabas teritorijas7.5. Prasības detālplānojumu izstrādeiPielikumi1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas, aizsargjoslas2. pielikums. Autostāvvietu skaits3. pielikums. Pagalmi4. pielikums. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas platums1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka prasības Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijas plānošanai, izmantošanai un apbūvei un ir daļa no Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums).2. Apbūves noteikumi attiecas uz Ropažu novada Ropažu pagasta teritoriju un ir saistoši fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, tiesiskiem valdītājiem, lietotājiem un nomniekiem, veicot jebkādu nekustamā īpašuma izmantošanu, saimniecisko darbību, lokālplānojuma un detālplānojumu izstrādi, zemes vienību sadalīšanu, apvienošanu vai robežu pārkārtošanu, ēku un inženierbūvju projektēšanu, pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju, konservāciju vai ēkas un inženierbūves nojaukšanu.3. Apbūves noteikumi lietojami kopā ar vispārīgajām prasībām teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei, kas noteikti Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – Vispārīgie apbūves noteikumi).4. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā un kultūras pieminekļu teritorijās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, un kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošajām tiesību normām.1.2. DEFINĪCIJAS5. Ainavisks ceļš – ceļš vai ceļa posms, kas šķērso ainaviski pievilcīgu un vērtīgu teritoriju, un pa kuru pārvietojoties paveras izcilas skatu perspektīvas uz dabisko ainavu.6. Atklāta (āra) uzglabāšana – teritorija, ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta preču vai produkcijas uzglabāšanai brīvā dabā vai ēkas vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās un neietver autostāvvietas.7. Pagalms – šo Apbūves noteikumu izpratnē nozīmē zemes vienības daļu starp galveno ēku un kādu no zemes vienības robežām (arī sarkano līniju) plānotās atļautās izmantošanās, kurās apbūve ir galvenais to izmantošanas veids:7.1. aizmugures pagalms – zemes vienības daļa starp tās aizmugures robežu un tai tuvāko ēkas ārsienu;7.2. ārējais sānpagalms – zemes vienības daļa starp stūra zemes vienības robežu ar ielas sarkano līniju, pret kuru nav izvietota ēkas galvenā fasāde;7.3. iekšējais sānpagalms – zemes vienības daļa starp zemes vienības robežu ar blakus zemes vienību, kas perpendikulāra sarkanajai līnijai, un ēkas tuvāko ārsienu;7.4. priekšpagalms – zemes vienības daļa starp ēkas ielas fasādi un zemes vienības robežu vai ielas sarkano līniju.8. Piesārņojumu radošs objekts – ražošanas, energoapgādes, atkritumu pārstrādes, loģistikas, transporta vai cits objekts, kas rada paaugstinātu vides troksni vai cita veida piesārņojumu, kas ietekmē dzīvojamo un publisko teritoriju dzīves un vides kvalitāti un kura tuvumā nepieciešams paredzēt pasākumus vides trokšņa mazināšanai.9. Buferzona – lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā noteikta zaļo stādījumu josla vai dabiska meža vai krūmāju josla (blīva zarojuma un necaurredzama no saknēm līdz galotnēm), kurā nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus, lai mazinātu rūpnieciskās, tehniskās vai citas intensīvas saimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAII2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA10. Ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām, papildus normatīvajiem aktiem, kas nosaka Vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, visā teritorijā atļauta:10.1. funkcionālajās zonās, kurās atļauta ēku būvniecība, atļauta funkcionāli saistītu palīgēku būvniecība;10.2. mākslīga ūdensobjekta (dīķa) ierīkošana bez ūdens līmeņa regulēšanas būvēm, ja tā virsmas laukums vienas zemes vienības robežās nepārsniedz 40 % no zemes vienības platības un izveidojamā ūdensobjekta platība nav lielāka par 0,5 ha.11. Pieļaujamā papildizmantošanas veidu procentuālā attiecība pret galveno izmantošanas veidu nevar pārsniegt 50 procentus apbūves kvartālā vai atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotā daļā. Šis nosacījums nav attiecināms uz katru atsevišķo zemes vienību, bet atsevišķos gadījumos pašvaldība izvērtējot konkrēto situāciju pēc būtības šo nosacījumu var piemērot arī atsevišķai zemes vienībai.2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA12. Aizliegta tāda zemes un ēku, inženierbūvju izmantošana, kas neatbilst spēkā esošu normatīvo aktu prasībām, tai skaitā prasību izpildei attiecībā uz vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī attiecībā uz apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, cilvēku veselībai un dzīvībai.13. Visā teritorijā aizliegts:13.1. izvietot ēkas un inženierbūves aizsargjoslā un tauvas joslā, ja tas ir pretrunā normatīvo aktu prasībām;13.2. veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota kā derīgo izrakteņu ieguves teritorija;13.3. vākt un uzkrāt metāllūžņus, būvgružus un citus atkritumus vai piesārņotu grunti, ja vien izmantotā teritorija vai būve nav noteiktā kārtībā projektēta un izbūvēta šādu funkciju nodrošināšanai;13.4. novietot, savākt un glabāt pamestus, nelietojamus motorizētus transporta līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija vai ēka nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota nolieto transporta līdzekļu savākšanai un uzglabāšanai;13.5. izmantot jebkādus ceļojumu treilerus un vagoniņus kā ilglaicīgas lietošanas (vairāk kā trīs kalendārie mēneši) dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja zemes vienībai ir būvlaukuma statuss vai ceļojumu treileru novietošana paredzēta tūrisma vajadzībām.2.3. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA14. Minimālās jaunizveidojamo zemes vienību platības noteiktas Apbūves noteikumu 4. nodaļā.15. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:15.1. ievērojot blakus esošo zemes vienību robežu kontūru un dabisko robežu elementus;15.2. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā jaunizveidojamā zemes vienības platība, izņemot 17. punktā noteiktos gadījumus;15.3. kurā, ņemot vērā esošo apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā notiektos apbūves parametrus un attālumus no ēkas līdz zemes vienības robežām;15.4. kuras platums nav mazāks par 20 m.16. Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana, ja rezultātā zemes vienība būs mazāka par attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo pieļaujamo, izņemot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos gadījumus.17. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujama jaunizveidojamas zemes vienības platības samazināšana, bet ne vairāk kā 10 % par minimālo atļauto zemes vienības lielumu attiecīgajā funkcionālajā zonā.18. Ielai vai piebraucamam ceļam vairāk nekā vienam nekustamam īpašumam jābūt patstāvīgam īpašuma objektam.19. Zemes vienības sadalīšana, kas paredzēta dvīņu mājas pusei vai rindu mājas sekcijai, atļauta, ja nodots ekspluatācijā dvīņu mājas vai rindu mājas objekts, kas plānots attiecīgajā zemes vienībā.2.4. PRASĪBAS PIEKĻŪŠANAI ZEMES VIENĪBAI20. Zemes vienību drīkst izveidot, apbūvēt vai izmantot tad, ja zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana. Piekļūšana zemes vienībai ir nodrošināta, ja:20.1. zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts) un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;20.2. zemes vienībai ir vismaz 6 m gara robeža ar pašvaldības ceļu, ielu vai laukumu, koplietošanas ceļu vai pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam, ielai vai laukumam saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;20.3. zemes vienībai ir esošs pievienojums valsts autoceļam un pievienojuma kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;20.4. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts).21. Ielu, ceļu vai piebrauktuvi, kas paredzēta piekļūšanas nodrošināšanai zemes vienībai, nodod ekspluatācijā pirms būvniecības ieceres akcepta vai būvatļaujas saņemšanas zemes vienībā projektētajai ēkai vai pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, ja tiek veikta teritorijas vienlaicīga un kompleksa apbūve. Prasību nepiemēro, ja ceļš vai piebrauktuve paredzēta piekļūšanai apbūvei vienā zemes vienībā.2.5. PRASĪBAS VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI22. Projektējot transporta infrastruktūru vai publiskās ārtelpas teritorijas, būvējot jaunas un pārbūvējot esošās publiskās un dzīvojamās ēkas, paredz speciālus pasākumus un aprīkojumu vides pieejamības nodrošināšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.23. Izstrādājot detālplānojumu vai būvniecības ieceres dokumentāciju publiskām un daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām, jāparedz speciāli pasākumi (arī speciāls aprīkojums) cilvēkiem ar kustību traucējumiem jānodrošina (labiekārtojot teritorijas un laukumus, aprīkojot ceļus un ielas, nodrošinot iekļūšanu, pārvietošanos, atbilstoši plānotai būves funkcijai, un izkļūšanu no tās) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai šo personu pārvietošanās būtu iespējami netraucēta un droša.3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI3.1.1. Ielas un ceļi24. Ielu funkcijām atbilstošas kategorijas un platums starp sarkanajām līnijām noteikts Apbūves noteikumu 1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas, aizsargjoslas. Noteiktās kategorijas atļauts mainīt, izstrādājot tematisko plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu, pamatojot ar izmaiņām transporta infrastruktūrā.25. Ielas šķērsprofilu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, lokālplānojumā vai detālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju projektēšanas normatīvu prasības.26. Izstrādājot detālplānojumus vai zemes ierīcības projektus ceļi un ielas jāizdala kā atsevišķas zemes vienības.27. Nav pieļaujama esošo ielu un ceļu likvidēšana, slēgšana un citāda publiskās pieejas ierobežošana.28. Jaunveidojamo ielu un ceļu parametri jāpieņem atbilstoši projektēšanas normatīvu prasībām.29. Veicot ielu vai ceļu pārbūvi vai jaunu ielu vai ceļu būvniecību, veic ielas vai ceļu stādījumu atjaunošanu vai jaunu stādījumu veidošanu visā ielā, ceļā vai ielas, ceļa posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas vai ceļa telpiskos parametrus un inženierbūvju izvietojumu.3.1.2. Noteikumi autonovietņu skaitam un izvietojumam30. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu skaits noteikts Apbūves noteikumu 2. pielikums. Autostāvvietu skaits. Ja Latvijas Valsts standartu vai normatīvo aktu prasības nosaka lielāku nepieciešamo autostāvvietu skaitu, ievērojamas stingrākās prasības.31. Nepieciešamo automašīnu novietņu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu uz katriem 100 m2 galvenās ēkas stāvu platības.32. Ēka ar autostāvvietām un velosipēdu novietnēm jānodrošina pirms nodošanas ekspluatācijā.33. Esošām ēkām autostāvvietu skaita normatīvu pārskata gadījumos, ja:33.1. tiek mainīta ēkas vai zemes vienības izmantošana;33.2. tiek palielināta ēkas platība;33.3. pieaug nodarbināto vai apkalpojamo personu skaits;33.4. pārbūvējot dzīvojamo māju, palielinās dzīvokļu skaits.34. Autostāvvietas izvieto tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu, transportlīdzekļu novietni var paredzēt citā zemes vienībā attiecīgā lokālplānojuma vai detālplānojuma teritorijā.35. Pie publiskām ēkām jāierīko velosipēdu novietnes.36. Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits, tad kopējo nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.37. Iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6 m plats priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību – 12 m plats priekšlaukums.38. Automašīnu novietņu piebraucamajiem ceļiem jābūt vismaz 3 m platiem (katrai joslai).39. Attālums no iebrauktuves un izbrauktuves pagalmā, zemes vienībā, garāžā vai autostāvvietā jāpieņem ne mazāks par:39.1. 50 m no krustojuma ar valsts autoceļu vai maģistrālo ielu;39.2. 20 m no krustojuma ar vietējas nozīmes ielu;39.3. 30 m no sabiedriskā pasažieru transporta pieturvietas.3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertīkliem40. Plānojot un projektējot ielas un ceļus, paredz vietu nepieciešamo pazemes inženiertīklu izvietošanai.41. Jaunus pazemes inženiertīklus ciemos prioritāri izvieto joslā starp ielas sarkanajām līnijām vai inženiertīklu koridorā.42. Inženiertīklus un objektus ārpus ielu sarkanajām līnijām vai inženiertīklu koridora ciemos atļauts izvietot izņēmuma gadījumā, saņemot zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisku saskaņojumu.43. Izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu vai būvprojektu, tajos ir jāattēlo valsts un vietējā ģeodēziskā tīkla punkti, ja tādi atrodas konkrētā teritorijā.3.2.2. Ūdensapgāde un notekūdeņu savākšana44. Teritorijā, kas Grafiskajā daļā noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN15), jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju.45. Teritorijās, kur nav iespējams ēkas pieslēgt centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem, ierīko lokālo ūdensapgādi.46. Lokālas ūdensapgādes sistēmas risinājumi atļauti teritorijās, kur centralizētie ūdensapgādes tīkli atrodas tālāk par 100 m no objekta un pašvaldība nenodrošina ūdensapgādes tīklu izbūvi vismaz šādā attālumā.47. Ja apbūves teritorijā nav izbūvēti centralizēti kanalizācijas tīkli un apbūves teritorija nerobežojas ar ielu vai ceļu, gar kuru ir izbūvēti centralizēti kanalizācijas tīkli, kā arī teritorija neatrodas TIN15 teritorijā, tad var veidot lokālas notekūdeņu savākšanas sistēmas ar lokālām attīrīšanas iekārtām, ievērojot vides jomu regulējošo normatīvo aktu prasības un pašvaldības saistošos noteikumus.48. Apbūves teritorijas, kas netiek pieslēgtas centralizētiem kanalizācijas tīkliem un zemes vienības platība ir mazāka par 0,25 ha, var ierīkot hermētiskas izsūknējamās tvertnes.3.2.3. Alternatīvā energoapgāde49. (Svītrots ar Ropažu novada domes 25.01.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 1/23)50. Ciemos nav atļauts izbūvēt koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojums. Koģenerācijas stacijas izvieto Tehniskās apbūves teritorijā (TA) un Rūpniecības apbūves teritorijās (R, R2), atbilstoši normatīvo aktu prasībām.51. Biogāzes koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojums atļauts izbūvēt lauku teritorijā, veicot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru. Minimālais attālums no ciemu robežas – 3 km. Plānojot biogāzes koģenerācijas stacijas izbūvi ņem vērā valdošo vēju virzienu un tās novietni saskaņot ar pašvaldību.3.3. PRASĪBAS APBŪVEI3.3.1. Pagalmi52. Vienas zemes vienības pagalmu vai tā daļu nevar uzskatīt par citas zemes vienības pagalmu vai tās daļu, izņemot, ja izveidots koplietošanas pagalms, atbilstoši detālplānojuma vai būvniecības ieceres risinājumam.53. Galvenās izmantošanas vai papildizmantošanas ēkai zemes vienībā atkarībā no apbūves veida nosaka pagalmus – priekšpagalmu, iekšējo sānpagalmu, ārējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu, atbilstoši Apbūves noteikumu 3. pielikums. Pagalmi.54. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegta atklāta (āra) uzglabāšana un krautņu veidošana – ierīkot komposta kaudzes, vākt un uzglabāt būvmateriālus, kurināmo materiālu, metāllūžņus un tamlīdzīgus priekšmetus.55. Zemes vienības daļu starp būvlaidi un sarkano līniju nav atļauts apbūvēt, nekādas ēkas daļas tajā nevar atrasties.3.3.2. Būvlaides56. Ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, noteikta minimālā būvlaide no sarkanās līnijas:56.1. C kategorijas ielai, izņemot valsts autoceļus – 6 m;56.2. D kategorijas ielai, izņemot valsts autoceļus – 6 m;56.3. E kategorijas ielai, piebrauktuvei, gājēju vai velosipēdu ielai un ceļam – 3 m;57. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu ēku, inženierbūvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot rakstveida saskaņojumu no ielas vai ceļa īpašnieka vai tiesiskā valdītāja aizsargjoslas un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, detālplānojumā vai būvprojektā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi nekā noteikts 56. punktā.58. Dzīvojamās apbūves teritorijās iespēju robežās būvlaidei viena kvartāla robežās jābūt vienādai visām gar ielu vai ceļu novietotām ēkām.59. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženierbūves, labiekārtojuma elementus, tostarp, gājēju celiņus un piebrauktuves pie ēkas ieejas, autostāvvietas, velonovietnes, transportlīdzekļu nojumes un nojumes inventāra uzglabāšanai.3.3.3. Redzamības brīvlauki60. Apbūvējot zemes vienību, kas atrodas pie ielu vai ceļu krustojuma, neapbūvē normatīvajos aktos noteikto tuvošanās redzamības brīvlauku. Tuvošanās redzamības brīvlauku platību un konfigurāciju nosaka atbilstoši Latvijas Valsts standartam.61. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus (redzamības trīsstūrus), gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.3.3.4. Ēkas lauksaimniecības dzīvniekiem62. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai izmanto tikai šim nolūkam būvētas vai pielāgotas ēkas, kas atbilst veterinārajām, higiēniskajām un dzīvnieku labturības prasībām.63. Ekspluatējot esošās ēkas lauksaimniecības dzīvniekiem, jāievēro normatīvo aktu prasības un šo Apbūves noteikumu prasības.64. Nav atļautas jaunas ēkas lauksaimniecības dzīvniekiem izvietot Publiskās apbūves teritorijā (P; P1), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM), Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD) un Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS, DzS1; DzS2; DzS3, DzS4).65. Jaunas ēkas lauksaimniecības dzīvniekiem ciemu teritorijās izvietojamas, ievērojot šādus nosacījumus:65.1. ciemu teritorijā jaunas ēkas lauksaimniecības dzīvniekiem atļauts izvietot Lauksaimniecības teritorijā (L1), izņemot specializētos lopkopības kompleksus;65.2. jānodrošina veterinārās un higiēnas prasības, kā arī jāveic pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un citiem negatīviem faktoriem;65.3. plānojot jaunas ēkas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai, jāievēro Vispārīgos apbūves noteikumos noteiktie minimālie attālumi no dzīvojamās un publiskās apbūves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas ēkai.3.3.5. Prasības žogiem66. Žogu drīkst ierīkot:66.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienību robežu;66.2. stūra zemes vienībās – pa redzamības brīvlauku, atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;66.3. gar ūdenstecēm un ūdenstilpēm – ne tuvāk kā 10 m no krasta līnijas; applūstošajā teritorijā atļauts izvietot vieglas konstrukcijas žogus, kas nodrošina ūdens brīvu caurplūšanu;66.4. ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju;66.5. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.67. Prasības žogiem ciema teritorijā:67.1. žogus ielas vai ceļa pusē iespēju robežās viena kvartāla robežās būvē uz vienas līnijas;67.2. žogiem gar ielām un ceļiem jābūt ne augstākiem par 1,6 m ar 50 % caurredzamību uz publisko ārtelpu, saskaņojot ar zemes vienības kaimiņu caurredzamība varbūt mazāka;67.3. atkarībā no zemes vienības izmantošanas veida specifikas (rūpnieciskā apbūve, sporta būvju apbūve u.tml.) žogu gar ielu un ceļu atļauts būvēt augstāku nekā noteikts 67.2. apakšpunktā;67.4. ja blakus zemes vienību īpašnieki vai tiesiskie valdītāji vienojas, robežžogus atļauts būvēt pēc sava ieskata, bet ne augstākus par 1,80 m;67.5. žogiem Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1) un Tehniskās apbūves teritorija (TA) jābūt ne augstākiem par 2,5 m. Pieļaujams izvietot necaurredzamu žogu, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai;67.6. dzīvžogu kā robežžogu atļauts veidot ne tuvāk par 1 m no blakus esošās zemes vienības robežas (stādāmā materiāla ass) un tā maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 2 m, izņemot gadījumus, kad saņemta blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska piekrišana;67.7. gar ielām un ceļiem nav atļauta blīvu un necaurredzamu žogu būvniecība, izņemot, ja tas ir nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma, saskaņojot to ar ielas vai ceļa īpašnieku vai tiesisko valdītāju būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;67.8. lai nodrošinātu esošo inženiertīklu būves darbību un apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženiertīklu būve, žogos veido "kabatas";67.9. nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā;67.10. nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos.68. Prasības žogiem lauku teritorijā:68.1. žogiem jābūt ne augstākiem par 2,5 m. Atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas (lauksaimnieciska izmantošana, rūpnieciskā apbūve, tehniskā apbūve, publiskā apbūve) atļauts būvēt augstākus žogus;68.2. zemes vienības atļauts nožogot ar dzīvžogu ne augstāku par 2,5 m, izvietojot to gar zemes vienības robežu;68.3. gar ceļiem nav atļauta blīvu un necaurredzamu žogu būvniecība, izņemot, ja tas ir nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma, saskaņojot to ar ceļa īpašnieku vai tiesisko valdītāju;68.4. pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas zonas nodrošināšanai;68.5. nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos.69. Būvlaukumi, izņemot Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS, DzS1, DzS2, DzS3, DzS4), viensētu un avārijas stāvoklī esošas ēkas, inženierbūves jānorobežo ar pagaidu žogiem.70. Visās teritorijās atļauts nožogot bērnu rotaļu laukumu ar caurredzamu žogu, kas nav augstāks par 1,5 m.3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM3.4.1. Teritorijas labiekārtojums un ārtelpas elementi71. Ielu un ceļu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām, ceļiem iekārtus vai arī pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus.72. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī pie ēku fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus ielas apgaismošanai.73. Laukumu apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Atļauts dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam viena laukuma robežās.74. Apgaismes ķermeņi jāpieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem ēku sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami ēku fasādēs.75. Apgaismes ķermeņus jāizvieto tā, lai netiktu traucēta kustības drošība un tiem jābūt vizuāli saskanīgiem.76. Pašvaldībai ir tiesības piestiprināt pie ēku fasādēm apgaismes ķermeņus, svētku dekorus, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites, ja par to ir noslēgta vienošanās ar ēkas īpašnieku.77. Publiskām ēkām jāparedz fasādes apgaismojums.78. Pašvaldība nodrošina, lai stūra zemes vienībām uz norādes staba, žoga, ēkas fasādes būtu piestiprināta noteiktas formas izgatavota norāde ar ielas vai laukuma nosaukumu valsts valodā.79. Nekustamā īpašuma īpašniekam jānodrošina karoga turētāja izvietošana pie ēkas galvenās fasādes vai brīvi stāvoša karoga masta uzstādīšana ēkas galvenās fasādes pusē.80. Nav atļauta patvaļīga lodžiju un balkonu pārbūvēšana.81. Stacionāras un sezonas rakstura tirdzniecības vietas (kioskus, nojumes, stendus, paviljonus u.tml.) atļauts būvēt vai novietot tikai ar Pašvaldības būvvaldes saskaņojumu. Ja iepriekšminētie objekti robežojas ar ielas sarkano līniju, ceļa zemes nodalījuma joslu, atrodas ielas sarkanajās līnijās vai ceļa zemes nodalījuma joslā, nepieciešams saskaņojums ar ceļa vai ielas īpašnieku vai tiesisko valdītāju.3.4.2. Grāvji, ūdensnotekas82. Veicot būvniecību, aizliegts pārveidot meliorācijas sistēmu tā, ka tiek pasliktināta situācija blakus esošajās zemes vienībās un izjaukta virszemes ūdeņu un lietus ūdeņu dabiskā notece, kā arī gruntsūdeņu režīms.83. Zemes vienības īpašniekiem jāsaglabā un jāuztur vienotā noteces sistēmā iekļautie nekustamā īpašuma teritorijā esošie novadgrāvji, hidrotehniskās būves un dabīgās ūdensnoteces.84. Gadījumos, kad novadgrāvi vai citu meliorācijas sistēmas elementu nav iespējams saglabāt, to var aizvietot ar slēgto drenu sistēmu atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.3.4.3. Reljefa izmaiņas85. Ja zemes vienības līmeņa maiņas rezultātā var rasties kaitējums blakus esošam nekustamam īpašumam, tad:85.1. ciemos jāizstrādā vertikālā plānojuma sadaļa būvniecības ieceres dokumentācijā vai teritorijas labiekārtojuma projektā;85.2. lauku teritorijā zemes līmeņa pazemināšana vai paaugstināšana jāsaskaņo ar blakus esošo nekustamā īpašuma īpašnieku.3.4.4. Prasības apstādījumiem86. Zemes vienības īpašnieks vai tiesiskais lietotājs ir atbildīgs par apstādījumu, kas atrodas uz viņa zemes vienības, uzturēšanu, aizsardzību un atjaunošanu.87. Ēkas un inženierbūves nedrīkst būvēt tuvāk kā pieauguša koka vainaga attālumā no zemes vienībā vai zemes vienībai blakus augošu koku stumbriem.88. Attālums no koka stumbra (stumbriem) vai sakņu kakla līdz ēkas pamatu ārējai līnijai 5 m.89. Attālums no krūmiem līdz ēkas pamatu ārējai līnijai 1 m.90. Attālums no klajumā augoša koka stumbra (stumbriem) vai sakņu kakla līdz ēkas pamatu ārējai līnijai 10 m.91. Veidojot jaunus koku stādījumus pie zemes vienības robežas, tie jāstāda ne tuvāk kā 1/2 pieauguša koka vainaga attālumā no zemes vienības robežas, lai pieauguša koka zari neiesniegtos blakus esošā nekustamā īpašumā, jāievēro sekojoši attālumi:91.1. lielajiem lapu kokiem (ozols, liepa, kļava, bērzs, osis, vīksna) un skujkokiem (egle un priede) – 5 m;91.2. tūjām, ja pieauguša koka augstums nepārsniedz 2 m – 2 m;91.3. ābelēm – 3 m;91.4. plūmēm un ķiršiem – 2 m;91.5. krūmiem – 1 m.92. Stādot kokus un krūmus ēku un būvju tuvumā, jāievēro nosacījums, ka pieaugušā vecumā tie nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu insolāciju un izgaismošanu, kā arī ēku un inženierbūvju apsaimniekošanu un drošu ekspluatāciju.93. Teritorijās ar koku apaugumu, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, pēc iespējas jāsaglabā esošie koki, kā arī jāveic koku inventarizācija, lai identificētu aizsargājamos kokus.3.4.5. Graustu, ēku un inženierbūvju nojaukšana94. Īpašniekiem, kuru ēkas, inženierbūves ir kļuvušas par graustiem tās jānojauc vai jāsaved kārtībā saskaņā ar Pašvaldības saistošo noteikumu prasībām.95. Ja grausts rada draudus iedzīvotājiem vai degradē ainavu, tā teritorija ir jānožogo un ēka vai inženierbūve jānosedz ar necaurredzamu, estētiski noformētu aizsegu. Aizsega noformējums un konstruktīvais risinājums jāsaskaņo Pašvaldības būvvaldē.96. Nojaukto ēku vai inženierbūvju vietas un to apkārtne jānotīra un jānolīdzina.(Ropažu novada domes 25.01.2023. saistošo noteikumu Nr. 1/23 redakcijā)3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI3.5.1. Aizsardzība pret trokšņiem97. Ja teritorijas izmantošanas veidam normatīvajos aktos noteikti vides trokšņa robežlielumi un vides troksnis pārsniedz normatīvajos aktos noteikto robežlielumu, attiecīgā teritorijas izmantošanas veida ēkas būvniecība atļauta tikai gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām.98. Prettrokšņa būvakustisko risinājumu nepieciešamību pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā.3.5.2. Piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas99. Teritorijas plānojuma Grafiskās daļas kartē attēlotas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā.100. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, nav veikta piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Šis ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai un rekultivācijai.3.5.3. Applūstošās teritorijas101. Teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā noteiktas un attēlotas applūstošās teritorijas, ņemot vērā maksimālo ūdens līmeni ar 10 % ikgadējo pārsniegšanas varbūtību iespējamo plūdu gadījumā.102. Aprobežojumus applūstošajās teritorijās nosaka Aizsargjoslu likums.103. Applūstošo teritoriju var precizēt, atbilstoši Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktajam.3.5.4. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana104. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu veic vietās, kurās nepieciešami īpaši pasākumi atļautās izmantošanas uzsākšanai:104.1. teritorijās, kurās grunts piesārņojums pārsniedz pieļaujamo normu;104.2. teritorijās ar augstu gruntsūdens līmeni;104.3. teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt piekļūšanu un inženiertehnisko apgādi.105. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu veic atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai.106. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana ietver vienu vai vairākus šādus pasākumus:106.1. hidrotehnisko būvju būvniecību;106.2. teritorijas uzbēršanu;106.3. ūdensobjekta krasta nostiprinājuma būvju būvniecību un citus krasta nostiprināšanas pasākumus;106.4. ūdensobjekta gultnes padziļināšanu;106.5. piesārņotas grunts sanāciju;106.6. ielas vai piebraucamā ceļa būvniecību;106.7. inženiertīklu ierīkošanu un to objektu būvniecību;106.8. tehniskos risinājumus hidroloģiskā režīma saglabāšanai teritorijā, kurā būvē pazemes būvi;106.9. citus pasākumus, kas nepieciešami, lai teritorijā būtu iespējams veikt būvniecību vai citu atļauto izmantošanu.3.6. PRASĪBAS DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVEI107. Derīgo izrakteņu ieguvi drīkst veikt atbilstoši normatīvo aktu prasībām zemes dzīļu ieguves jomā.108. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta šādās funkcionālās zonās:108.1. Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R2);108.2. Mežu teritorijā (M);108.3. Lauksaimniecības teritorijā (L).109. Derīgo izrakteņu ieguves vietas izvēli pamato ar ģeoloģiskās izpētes rezultātiem un veicot sākotnējās ietekmes uz vidi novērtējumu vai ietekmes uz vidi novērtējumu, ja to nosaka normatīvie akti.110. Derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta:110.1. ciema teritorijā;110.2. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu – arheoloģijas pieminekļa teritorijā;110.3. dabas lieguma "Lielie Kangari" teritorijā;110.4. ainaviski vērtīgā teritorijā (TIN5).111. Plānojot jaunas derīgo izrakteņu ieguves teritorijas vai esošas derīgo izrakteņu ieguves teritorijas paplašināšanu, ievēro šādus minimālos attālumus no dzīvojamās un publiskās apbūves, dabas teritorijas līdz derīgo izrakteņu ieguves teritorijas laukuma robežai:111.1. 100 m – no ciema teritorijas robežas;111.2. 100 m – no viensētas apbūves kontūras, izņemot gadījumu, ja saņemts nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums;111.3. 200 m – no publiskās apbūves kontūras, izņemot gadījumu, ja saņemts nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums;111.4. 100 m – no dabas lieguma "Lielie Kangari" teritorijas robežas.112. Pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas jāatjauno ceļu infrastruktūra, ja nepieciešams.113. Derīgo izrakteņu ieguves teritorijās (atradnēs) nav atļauta atkritumu noglabāšana.4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀJa teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)4.1.1.1. Pamatinformācija114. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve.4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi115. Savrupmāju apbūve (11001).4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi116. Dārza māju apbūve (11003).117. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un ražošanas objektus.118. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).119. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).120. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).121. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).122. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).123. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).124. Labiekārtota ārtelpa (24001): ietver privātus un publiskus pagalmus, apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.125. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.1.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)126. 1000 m230 līdz 12līdz 2 1501. un bēniņu izbūve4.1.1.5. Citi noteikumi127. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vairāk par vienu savrupmāju vai vienu dvīņu māju, ja iespējama zemes vienības reālā sadale atbilstoši Apbūves noteikumiem. Dvīņu māju būvniecības gadījumā paredz zemes vienības sadalīšanas iespēja katrai atsevišķai dvīņu mājas daļai.128. Jaunveidojamām Savrupmāju apbūves teritorijām (DzS), obligāti jāparedz pieslēgšanās esošajiem centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, ja tas ir tehniski iespējams vai centralizētie ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai piegulošo ielu.129. Lai nodrošinātu optimālus insolācijas un apgaismojuma apstākļus blakus zemes gabalos, nevienā mājas punktā maksimālais apbūves augstums nedrīkst pārsniegt pusi (0,5) no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņu zemesgabalu.130. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsargjoslās (aizsardzības zonās) papildus jāievēro Apbūves noteikumu 7.3. apakšnodaļas Kultūras pieminekļu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) uzturēšanas režīma noteikumi prasības.131. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, dvīņu mājas vienai daļai – 15 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)4.1.2.1. Pamatinformācija132. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir retināta savrupmāju apbūve.4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi133. Savrupmāju apbūve (11001).4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi134. Dārza māju apbūve (11003).135. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, ražošanas objektus.136. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).137. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).138. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).139. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).140. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).141. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).142. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver privātus un publiskus pagalmus, apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.143. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.1.2.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)144. 2500 m230 līdz 12līdz 2 2502. un bēniņu izbūve4.1.2.5. Citi noteikumi145. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vairāk par vienu savrupmāju vai vienu dvīņu māju, ja iespējama zemes vienības reālā sadale atbilstoši Apbūves noteikumiem. Dvīņu māju būvniecības gadījumā paredz zemes vienības sadalīšanas iespēja katrai atsevišķai dvīņu mājas daļai.146. Maksimālais apbūves augstums nevienā mājas punktā nedrīkst pārsniegt pusi (0,5) no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar blakus esošo zemes vienību. Šo attālumu atļauts samazināt, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.147. Jaunveidojamām Savrupmāju apbūves teritorijām (DzS1), jāparedz pieslēgšanās esošajiem centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, ja tas ir tehniski iespējams vai centralizētie ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai piegulošo ielu vai ceļu.148. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, dvīņu mājas vienai daļai – 15 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.4.1.3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2)4.1.3.1. Pamatinformācija149. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve dārzkopības sabiedrības ciemos – Gaidas, Bajāri, Jaunbagumi un Podkājas.4.1.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi150. Savrupmāju apbūve (11001).151. Vasarnīcu apbūve (11002).4.1.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi152. Dārza māju apbūve (11003).153. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un ražošanas objektus.154. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).155. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).156. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).157. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver privātus un publiskus pagalmus, apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.158. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.1.3.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)159. 500 m230 līdz 10līdz 2 3503. un bēniņu izbūve4.1.3.5. Citi noteikumi160. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā – viena galvenā vai papildizmantošanas ēka. Palīgēkas – ievērojot atļautos apbūves rādītājus.4.1.4. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3)4.1.4.1. Pamatinformācija161. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve ar mežu klātās teritorijās ciemos.4.1.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi162. Savrupmāju apbūve (11001).4.1.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi163. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, ražošanas objektus.164. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).165. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).166. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).167. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).168. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).169. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver privātus un publiskus pagalmus, apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.170. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.1.4.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)171. 3000 m215 līdz 12līdz 2 4704. un bēniņu izbūve4.1.4.5. Citi noteikumi172. Maksimāli saglabājama meža zeme, paredzot meža zemes atmežošanu tikai zem apbūves un ceļiem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.173. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt divas savrupmājas vai vienu dvīņu mājas daļu, palīgēkai – ievērojot apbūves rādītājus.174. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, dvīņu mājas vienai daļai – 15 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.4.1.5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS4)4.1.5.1. Pamatinformācija175. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS4) ir funkcionālā zona, kas noteikta zemes vienībās Zaķumuižas ciema paplašinātajā teritorijā dabā esošu dārza māju un savrupmāju apbūves apsaimniekošanai, dārzkopības (t.sk. sakņu dārzu un ģimenes dārziņu) uzturēšanai un jaunu ierīkošanai un jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju attīstībai.4.1.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi176. Savrupmāju apbūve (11001): savrupmāja, ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.177. Vasarnīcu apbūve (11002).4.1.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi178. Dārza māju apbūve (11003).179. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).180. Labiekārtota ārtelpa (24001).181. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.1.5.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)182. 500 m2 75 6 līdz 10līdz 1 5 5. un bēniņu izbūve6. precizēt detālplānojumā7. atbilstoši domājamās daļas platībai4.1.5.5. Citi noteikumi183. Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS4) bez galvenās izmantošanas un papildizmantošanas atļauts veikt šādas darbības:183.1. sakņu dārzu un ģimenes dārziņu ierīkošanu un apsaimniekošanu;183.2. dārza māju un palīgēku būvniecību ar maksimālo apbūves laukumu 25 m2 katrai, neparedzot pagrabu;183.3. esošo ēku atjaunošanu;183.4. esošo ēku pārbūve to applūšanas iespēju novēršanai, nepalielinot ēkas apjomu;183.5. pasākumus esošās apbūves aizsardzībai pret plūdiem, ja tie nepasliktina situāciju piegulošās zemes vienībās.183.6. transporta un elektronisko sakaru tīklu būvju būvniecību, ūdens ņemšanas ietaišu būvniecību;183.7. inženieraizsardzības un hidrotehnisko būvju izbūve esošās apbūves aizsardzībai pret paliem vai plūdiem.184. Jaunbūvējamo ēku 1. stāva grīdas atzīmei jābūt vismaz 30 cm augstākai par applūstošās teritorijas augstuma atzīmi, precizējot detālplānojumā.185. Katrā zemes vienībā dzīvojamai apbūvei jāierīko hermētiski izsmeļama kanalizācijas aka un individuāls ūdensapgādes urbums.4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)4.2.1.1. Pamatinformācija186. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi187. Savrupmāju apbūve (11001).188. Rindu māju apbūve (11005).189. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi190. Biroju ēku apbūve (12001).191. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, ražošanas objektus.192. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).193. Kultūras iestāžu apbūve (12004).194. Sporta būvju apbūve (12005).195. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).196. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).197. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).198. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).199. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).200. Labiekārtota ārtelpa (24001).201. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.2.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)202. 2000 m2 840 līdz 15līdz 3408. rindu mājas vienai sekcijai – 750 m24.2.1.5. Citi noteikumi203. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta atsevišķā zemes vienībā vai mazstāvu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā.204. Paredzot rindu māju apbūvi, zemes vienību atļauts sadalīt tikai pēc šo ēku uzbūvēšanas.205. Ēku skaits zemes vienībā:205.1. viena dzīvojamās vai publiskās apbūves ēka;205.2. pārējās ēkas – ievērojot atļautos apbūves rādītājus.206. Prasības autostāvvietām:206.1. uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku jāparedz autostāvvieta vismaz 1,5 automašīnai;206.2. citai atļautai izmantošanai – ievērojot normatīvu prasības un nesamazinot minimālo brīvo zaļo teritoriju.207. Visām Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām (DzM) ir obligāta pieslēgšanās centralizētiem ūdensapgādes un kanalizācijas, siltumapgādes tīkliem vai jāizmanto vienota lokālā ēkas siltumapgādes sistēma.208. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, dvīņu mājas vienai daļai – 15 m, rindu mājas sekcijai – 6 m. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.209. Esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku iekšpagalmos jauna apbūve un tās izvietojums izvērtējams, ievērojot noteiktos apbūves rādītājus, kā arī insolācijas un izgaismojuma prasības, ar detālplānojumu vai piemērojot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru.4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)4.3.1.1. Pamatinformācija210. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi211. Rindu māju apbūve (11005).212. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi213. Biroju ēku apbūve (12001).214. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, ražošanas objektus.215. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).216. Kultūras iestāžu apbūve (12004).217. Sporta būvju apbūve (12005).218. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).219. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).220. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).221. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).222. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).223. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver publiski pieejamus pagalmus, apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.224. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.3.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)225. 9  līdz 20līdz 5409. pēc funkcionālās nepieciešamības, bet ne mazāk kā 50 m2 vienam dzīvoklim4.3.1.5. Citi noteikumi226. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta atsevišķā zemes vienībā vai daudzstāvu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā.227. Paredzot rindu māju apbūvi, zemes vienību atļauts sadalīt tikai pēc šo ēku uzbūvēšanas.228. Ēku skaits zemes vienībā:228.1. viena dzīvojamās vai publiskās apbūves ēka;228.2. pārējās ēkas – ievērojot atļautos apbūves rādītājus.229. Prasības autostāvvietām:229.1. uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā jāparedz autostāvvieta 1,5 automašīnai;229.2. citai atļautai izmantošanai – ievērojot normatīvu prasības un nesamazinot minimālo brīvo zaļo teritoriju.230. Visām Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām (DzD) ir obligāta pieslēgšanās centralizētiem ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes tīkliem vai jāizmanto vienota lokālā ēkas siltumapgādes sistēma.231. Esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku iekšpagalmos jauna apbūve un tās izvietojums izvērtējams ievērojot noteiktos apbūves rādītājus, kā arī insolācijas un izgaismojuma prasības, ar detālplānojumu vai piemērojot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru.4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)4.4.1.1. Pamatinformācija232. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi233. Biroju ēku apbūve (12001).234. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).235. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).236. Kultūras iestāžu apbūve (12004).237. Sporta būvju apbūve (12005).238. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).239. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).240. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).241. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).242. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).243. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).244. Labiekārtota ārtelpa (24001).4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi245. Rindu māju apbūve (11005).246. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.4.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)247. 1140 līdz 15 10līdz 32010. neattiecas uz reliģiskām būvēm11. pēc funkcionālās nepieciešamības4.4.1.5. Citi noteikumi248. Jaunveidojamās publiskās apbūves teritorijās veidot publiski pieejamu ārtelpu (apstādījumi, bērnu rotaļu laukumi u.c.) vismaz 20 % no teritorijas kopējās platības.249. Jaunveidojamajām Publiskās apbūves teritorijām (P) ciemos, obligāti paredz pieslēgšanos esošajiem centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, ja, tas ir tehniski iespējams vai centralizētie ūdensvada un kanalizācija tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai pieguļošo ielu vai ceļu.4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)4.4.2.1. Pamatinformācija250. Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā.4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi251. Biroju ēku apbūve (12001).252. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu apkopes uzņēmumus, un ražošanas objektus.253. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).254. Kultūras iestāžu apbūve (12004).255. Sporta būvju apbūve (12005).256. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).257. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).258. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).259. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).260. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).261. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).262. Labiekārtota ārtelpa (24001).4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidiNenosaka4.4.2.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)263. 12  līdz 9līdz 2 12. pēc funkcionālās nepieciešamības4.4.2.5. Citi noteikumi264. Publiskās apbūves teritorijā (P1) atļautās izmantošanas apbūves arhitektoniskajam veidolam, mērogam, apjoma proporcijām, krāsu tonalitātei u.tml. jārespektē valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu "Ropažu viduslaiku pils un kapsēta" un "Ropažu mācītājmāja" vēsturiskā plānojuma struktūra, telpiskais veidojums un reljefs.265. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsargjoslās (aizsardzības zonās) papildus jāievēro Apbūves noteikumu 7.3. apakšnodaļas Kultūras pieminekļu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) uzturēšanas režīma noteikumi prasības.4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJANenosaka4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)4.6.1.1. Pamatinformācija266. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi267. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).268. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).269. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).270. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).271. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).272. Noliktavu apbūve (14004).273. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): obligāti veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi274. Biroju ēku apbūve (12001).275. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).276. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).4.6.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)277. 1370 14 1513. atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai14. atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai ražošanas vai cita tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai4.6.1.5. Citi noteikumi278. Atklāta (āra) uzglabāšana nav atļauta zemes vienības priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. Atklātu (āra) uzglabāšanu nožogo ar necaurredzamu žogu ciemos un lauku teritorijā, ja tā robežojas ar citu funkcionālo zonu, izņemot Transporta infrastruktūras teritorijas (TR) un Tehniskās apbūves teritorijas (TA). Citos gadījumos atklātu (āra) uzglabāšanu nožogo ar caurredzamu žogu.279. Veidojot jaunas ražotnes vai citus piesārņojumu radošus objektus, ja Rū …