Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Par konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu"

Īsumā

Šis Ministru kabineta rīkojums atbalsta konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu" un nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju tā īstenošanā. Tas paredz sagatavot likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu līdz 2019. gada 21. novembrim.

Ko tas regulē

  • Konceptuālā ziņojuma "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu" VI sadaļā iekļauto risinājumu atbalstīšanu.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildību par konceptuālā ziņojuma īstenošanu.
  • Likumprojekta par administratīvi teritoriālo iedalījumu sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā.
  • Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu un ekonomiski attīstīties spējīgu administratīvo teritoriju izveidi līdz 2021. gadam.

Kas tas attiecas

  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
  • Ministru kabinets un Saeima.
  • Pašvaldības un to darbība.
  • Iedzīvotāji, jo reforma ietekmēs pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Galvenie punkti

  • Atbalstīts konceptuālā ziņojuma VI sadaļā iekļautais risinājums.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atbildīgā institūcija par konceptuālā ziņojuma īstenošanu.
  • Līdz 2019. gada 21. novembrim jāiesniedz likumprojekts par administratīvi teritoriālo iedalījumu.
  • Mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām līdz 2021. gadam.
  • Sākotnējais 35 administratīvo teritoriju modelis ir precizēts uz 36 administratīvo teritoriju modeli, pievienojot Ulbrokas novadu.
  • Potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt no 17 milj. eiro līdz 130 milj. eiro gadā.
Likuma teksts
Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 445 Rīgā

  1. gada
  2. septembrī (prot. Nr. 42
  3. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu"
  4. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) VI sadaļā iekļauto risinājumu.
  5. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.
  6. Lai nodrošinātu Saeimas
  7. gada
  8. marta lēmuma "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu" izpildi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz
  9. gada
  10. novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce (Ministru kabineta
  11. gada
  12. septembra rīkojums Nr. 445) Konceptuālais ziņojums "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu" Saturs Izmantotie saīsinājumi I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums II. Konceptuālā ziņojuma izstrādes pamatojums III. Iespējamie riski, ja situācija netiks mainīta IV. Administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanai izvirzāmie jautājumi 4.
  13. Administratīvo teritoriju veidi 4.
  14. Novadu administratīvie centri un to saistība ar valsts pārvaldes darbību 4.
  15. Novadu izveidošanas kritēriji un to raksturojums V. Konsultācijas ar pašvaldībām un izmaiņas 35 administratīvo teritoriju modelī VI. Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts VII. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma jaunā redakcija VIII. Noslēgums IX. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu Izmantotie saīsinājumi ATR administratīvi teritoriālā reforma CSP Centrālā statistikas pārvalde IIN iedzīvotāju ienākuma nodoklis IKP iekšzemes kopprodukts LIAS 2030 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam MK Ministru kabinets PFIF pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VPVKAC Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs VSS Valsts sekretāru sanāksme I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) šā gada
  16. marta sēdē pieņēma lēmumu turpināt
  17. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz
  18. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, un pēc konsultācijām ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas (turpmāk - Harta)
  19. pantu un konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu sagatavošanas (turpmāk - Konceptuālais ziņojums) izstrādāt un līdz
  20. gada
  21. decembrim iesniegt Saeimai attiecīgu likumprojektu (turpmāk - Likumprojekts). Ņemot vērā iepriekšminēto, Konceptuālā ziņojuma satura izstrādei atskaites punkts ir
  22. gada
  23. maijā MK izskatītais informatīvais ziņojums "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli".1 Tajā 119 administratīvo teritoriju vietā apspriešanai tika izvirzīts 35 administratīvo teritoriju modelis ar pamatkritēriju teritorijas veidot ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem (atsevišķi skatot Pierīgas jautājumu), par kuru notika konsultācijas ar pašvaldībām. Šajā Konceptuālajā ziņojumā ir iekļauts tā izstrādes pamatojums, iespējamie riski, nemainoties esošajai situācijai, administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanai izvirzāmie kritēriji, pārskats par konsultācijām ar pašvaldībām, pilnveidotais administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts, kā arī pamatnosacījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrādei jaunā redakcijā un informācija par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem. Papildus, lai radītu priekšstatu par pašvaldību darbības un atbildību loku, ziņojuma
  24. pielikumā ir uzskaitītas pašvaldību darbības jomas nozaru griezumā. Pēc konsultācijām ar pašvaldībām administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī ir veikti precizējumi attiecībā pret Ādažu, Siguldas un Salaspils novadiem. Rezultātā Konceptuālajā ziņojumā ir piedāvāts 36 administratīvo teritoriju modelis, sākotnējam 35 teritoriju modelim pievienojot Ulbrokas novadu. II. Konceptuālā ziņojuma izstrādes pamatojums Kā jau tika minēts, Saeima šā gada
  25. marta sēdē pieņēma lēmumu turpināt
  26. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz
  27. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām (turpmāk - Saeimas Lēmums).2 Vienlaikus Saeima Lēmumā MK uzdeva pēc Konceptuālā ziņojuma sagatavošanas un konsultācijām ar pašvaldībām saskaņā ar Hartas
  28. pantu izstrādāt un līdz
  29. gada
  30. decembrim iesniegt Saeimai Likumprojektu, kurā nosaka: 1) valsts administratīvo teritoriju izveidošanas kritērijus, administratīvi teritoriālo iedalījumu un tā veidus; 2) administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites un robežu grozīšanas kārtību, kā arī administratīvo centru noteikšanas nosacījumus un kārtību; 3) apdzīvoto vietu statusa noteikšanas un uzskaites kārtību un attiecīgo institūciju kompetenci; 4) kārtību, kādā tiek pabeigta administratīvi teritoriālā reforma un sagatavotas
  31. gada pašvaldību vēlēšanas; 5) kārtību, kādā pašvaldībām tiek piešķirti valsts finanšu līdzekļi administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai; 6) nosacījumus pašvaldību budžetu apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, kā arī rīcībai ar pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu administratīvi teritoriālās reformas ietvaros; 7) citus jautājumus, kas izriet no konceptuālā ziņojuma. Saeimas Lēmumā ir arī noteikts, ka MK iesniedz Saeimai ziņojumu, kurā izvērtēts valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojums.
  32. gada
  33. maijā MK tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli". Minētajā informatīvajā ziņojumā ir apskatīti jautājumi, kas raksturo esošā administratīvi teritoriālā iedalījuma trūkumus un pamato ATR nepieciešamību:
  34. gada teritoriālā reforma un tās sekas; esošās situācijas raksturojums (sociālekonomiski rādītāji un pašvaldību darbības aspekti); teritoriālās reformas iespējamā ietekme uz pašvaldību darbību; ārvalstu pieredze teritoriālo reformu īstenošanā. MK
  35. gada
  36. maija protokollēmumā Nr. 24.,
  37. § par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" (turpmāk - MK protokollēmums) 2.
  38. punktā VARAM uzdots līdz
  39. gada
  40. septembrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK Konceptuālo ziņojumu.3 Ņemot vērā iepriekšminēto, Konceptuālais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Saeimas Lēmumu un MK Protokollēmumu. Konceptuālais ziņojums neaptver jautājumus par pašvaldību darbības funkcionalitāti, jo piedāvātais administratīvi teritoriālais iedalījums tiek veidots, ņemot vērā pašvaldībām normatīvajos aktos noteikto funkciju apjomu un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto principu, ka valsts pārvaldi organizē, ievērojot subsidiaritātes principu. Vienlaikus Konceptuālajā ziņojumā, īstenojot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu un ievērojot subsidiaritātes principu, netiek ietverti risinājumi attiecībā par otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību, atbilstoši deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
  41. punktam. Jautājumi par iespējamo reģionālās pārvaldes darbību tiks vērtēti pakārtoti, sākotnēji izskatot ministriju viedokļus par iespējamu funkciju deleģēšanu (decentralizēšanu) un plānošanas reģionu turpmāko darbību. III. Iespējamie riski, ja situācija netiks mainīta 1) Netiks nodrošināta racionāla valsts budžeta līdzekļu izlietošana un netiks rastas iespējas būtiski samazināt administratīvo un birokrātisko slogu visai valsts pārvaldes sistēmai. Samazinoties pašvaldību skaitam un pieaugot to kapacitātei, arī pārējā valsts pārvaldes sistēmā būtiski samazināsies administratīvais slogs. Savukārt nostiprinot pašvaldību autonomiju un kapacitāti un, nodrošinot subsidiaritātes principa ievērošanu, pastāv iespēja mazināt ne tikai birokrātiju, bet arī pieaugošo normatīvismu. 2) Teritorijas attīstība vienas pašvaldības ietvaros netiks plānota kopsakarībās ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, ap kuriem veidojas augstāka ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem, radot labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Tas attiecas uz efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta un komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi, kā arī atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām attīstīt perspektīvos saimnieciskās darbības virzienus teritorijā un attiecīgi pakārtot tiem visu veidu nepieciešamo infrastruktūru. 3) Netiks izveidota platforma efektīvas valsts pārvaldes sistēmas attīstībai, tai skaitā citu neatliekamu nozaru reformu īstenošanā, jo valsts administratīvi teritoriālais iedalījums ietekmē ne tikai pašvaldības, bet arī pārējo valsts pārvaldi un tās sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem. 4) Daudzas pašvaldības joprojām nevarēs izveidot augsti profesionālas struktūras, izveidojot sabalansētu pakalpojumu izmaksu attiecību pret kvalitāti. 5) Saglabājoties nevienlīdzīgai pašvaldību sistēmai (primāri pēc iedzīvotāju skaita un pašvaldību nodokļu ieņēmumiem), nebūs iespējams pilnvērtīgi nostiprināt pašvaldību autonomiju un kapacitāti, kā arī nodrošināt subsidiaritātes principa ievērošanu - īstenot decentralizāciju.4 6) Neņemot vērā faktiskos 26 rajonu pašvaldību reorganizācijas aspektus, proti, kad rajonu funkcijas pakāpeniski no
  42. gadiem līdz
  43. gadam tika nodotas vietējām pašvaldībām, virknei pašvaldību saglabāsies nesamērīgs funkciju apjoms attiecībā pret iedzīvotāju skaitu tajās, it sevišķi tas attiecas uz funkcijām, kuras ir racionālāk izpildāmas rajonu mērogu teritorijās. 7) Ir risks, ka esošo demogrāfisko tendenču situācijā saglabājoties esošajam pašvaldību iedalījumam, būtiski pieaugs pašvaldību uzturēšanas izdevumu apjoms. Piemēram, Latvijas Banka
  44. gadā publicētajā diskusiju materiālā "Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?" pēc noteiktiem aprēķiniem izsaka šādu pieņēmumu: "Balstoties uz pētījumā gūtajiem novērtējumiem, iespējams aplēst potenciālo līdzekļu ietaupījumu, ko varētu sniegt pašvaldību pakalpojumu koncentrēšana iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās. Aprēķināts, kāds būtu uzturēšanas izdevumu ietaupījums, ja vidējais iedzīvotāju skaits novados būtu attiecīgi 10 tūkst., 15 tūkst. vai 20 tūkst. (sk. att.). Potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt ievērojams - no 17 milj. eiro līdz 130 milj. eiro gadā. Pieņemot, ka līdzīga sakarība starp iedzīvotāju skaitu novadu pašvaldībās un uzturēšanas izdevumiem uz vienu iedzīvotāju pastāv arī novērtējumos neiekļautajām funkcijām, potenciālais līdzekļu ietaupījums būtu vēl lielāks."5 Latvijas Bankas aprēķinu par prognozējamajiem ietaupījumiem rezultāti skatāmi 3.
  45. attēlā. 3.
  46. attēls. Potenciālais uzturēšanas izdevumu ietaupījums gadā novadiem ar dažādu vidējo iedzīvotāju skaitu (milj. eiro). Avots: Latvijas Banka6 Vienlaikus VARAM uzskata, ka ietaupījums varētu būt lielāks, jo, neskaitot Rīgu un Jūrmalu, saskaņā ar precizēto modeli (34 novadu pašvaldības) vidējais iedzīvotāju skaits novados būtu 36 413 iedzīvotāji. 1) Demogrāfisko tendenču prognozes norāda, ka neviendabība starp pašvaldībām saglabāsies. Pašvaldību

(119)skaits dalījumā pēc iedzīvotāju skaita
  1. gada sākumā7 un pēc iedzīvotāju skaita prognozes
  2. gadam (Jāņa sēta) ir atspoguļots 3.
  3. attēlā. 3.
  4. attēls. Pašvaldību skaits dalījumā pēc iedzīvotāju skaita
  5. gadā un prognoze uz
  6. gadu Kā redzams, saglabājoties esošajam pašvaldību iedalījumam, visvairāk pieaugs to pašvaldību skaits, kurās ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju. Atbilstoši kopējām iedzīvotāju skaita sarukšanas tendencēm valstī samazināsies pašvaldību skaits arī citās grupās (vidējās un lielās). Tomēr kopumā prognozes norāda uz to, ka turpināsies noslāņošanās starp pašvaldībām, veidojoties divām izteiktām grupām - lielās pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000 un mazās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem. Arī Latvijas Banka
  7. gadā publicētajā diskusiju materiālā "Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?" prognozē, ka
  8. gadā vidējais iedzīvotāju skaits novados saruks. Piemēram,
  9. gadā Latvijas novadu pašvaldībās vidēji dzīvoja ap 8460 cilvēku, bet
  10. gadā gaidāms, ka vidējais iedzīvotāju skaits būs par 15% mazāks - ap 7200 cilvēkiem.8 Samazinoties kopējam iedzīvotāju skaitam un vidējam iedzīvotāju skaitam pašvaldībā, prognozējams uzturēšanas izdevumu pieaugums. Latvijas Banka secina, ka vidējie uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju novadu pašvaldībām ar šādu mazāku iedzīvotāju skaitu būtu aptuveni par 2,1% lielāki nekā pašlaik, kas pašvaldību budžetiem izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu funkciju izpildei līdz
  11. gadam varētu papildus prasīt gandrīz 180 miljonus eiro.9 IV. Administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanai izvirzāmie jautājumi Saskaņā ar Saeimas Lēmumu Likumprojektā ir jānosaka administratīvo teritoriju izveidošanas kritēriji, administratīvi teritoriālais iedalījums un tā veidi. Nodaļas turpinājumā ir apskatīti pēc konsultācijām ar pašvaldībām Likumprojektam izvirzītie administratīvo teritoriju iedalījuma veidi, administratīvo centru noteikšanas kārtība, novadu izveidošanas kritēriji un to raksturojums. 4.
  12. Administratīvo teritoriju veidi Teritorijas būtu iedalāmas divos veidos: • republikas pilsētas - Rīga un Jūrmala; • novadi, kurus iedala teritoriālajās vienībās: ▫ novada pilsētās; ▫ novada pagastos. Republikas pilsētas - Rīgu un Jūrmalu - likumā nosaka Saeima. 4.
  13. Novadu administratīvie centri un to saistība ar valsts pārvaldes darbību Iedzīvotāju interesēs ir veidot skaidri pārskatāmu valsts pārvaldes iestāžu darbību neatkarīgi no tā, vai pakalpojumu sniedzējs ir pašvaldība vai kāda cita valsts pārvaldes institūcija. Viens no pamatkritērijiem administratīvi teritoriālā iedalījumā pilnveidošanā ir teritorijas veidot ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Līdz ar to novadu administratīvie centri turpmāk būtu jānosaka Saeimai, jo tajos darbosies arī citas valsts pārvaldes institūcijas, tai skaitā tās, kuras sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem. Ja novada teritorijā nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra, tad primāri izvērtē par administratīvo centru noteikt ciemu vai pilsētu, kurā ir lielākais pastāvīgo iedzīvotāju skaits. Pašvaldībām būtu tiesības iesniegt pamatotu priekšlikumu likumā mainīt administratīvā centra atrašanās vietu. 4.
  14. Novadu izveidošanas kritēriji un to raksturojums Apvienojot vai sadalot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi kritēriji: 1) teritorija ir ģeogrāfiski vienota; 2) novada teritorijā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgu; 3) Pierīga ir Rīgai pieguļošās novada teritorijas, un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju; 4) iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas; 5) iespējams izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu; 6) teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība patstāvīgi izpildītu tai likumos noteiktās autonomās funkcijas, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādi; 7) ir pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai. Novadu izveidošanas kritēriju raksturojums 1) Teritorija ir ģeogrāfiski vienota. Kritēriju pamato vispārpieņemts princips, kas atbilst starptautiskai tiesību praksei un vēsturiski ir nostiprināts arī Latvijas Republikas likumdošanā attiecībā uz administratīvās teritorijas jēdzienu. Proti, administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi. 2) Novada teritorijā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs.
  15. gada
  16. jūnijā Saeima ar lēmumu apstiprināja Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz
  17. gadam.10 Minētajā stratēģijā ir norādīts, ka: "Attīstības centrs ir teritorija, kur ir resursu (t.sk. cilvēkresursu), sociālo un ekonomisko aktivitāšu koncentrācija un kas veicina apkārtējās teritorijas attīstību. Valsts nozīmīgāko (primāro) attīstības centru tīklu veido starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri, jo tajos koncentrējas lielākā daļa valsts iedzīvotāju, ekonomiskā un sociālā aktivitāte." Šajā gadījumā attīstības centri ir trīsdesmit nozīmīgākās valsts pilsētas. Ievērojot iepriekšminēto, kā arī šo attīstības centru funkcionālu sasaisti ar tām pieguļošām lauku teritorijām, šāda kritērija noteikšana likumā nodrošinātu policentrisku valsts attīstību, ņemot vērā valsts budžeta iespējas. Tas arī ļautu veidot racionālu publisko pakalpojumu sniegšanas tīklu, veicinot pakalpojumu sniegšanu par samērīgām izmaksām. Saglabājot esošo situāciju, arvien palielināsies atšķirība starp pašvaldībām, kuru teritorijās ir zemi ekonomiskās izaugsmes rādītāji vai slikti demogrāfiskie rādītāji, vai arī kuras pamatā sevi pozicionē tikai kā dzīvesvieta blakus esošajā attīstības centrā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, un ekonomiski spēcīgākām pašvaldībām ar labāku infrastruktūru un pakalpojumu klāstu. Jāpiebilst, ka arī izvērtējuma "Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam"
  18. gada gala atskaitē ietverti šādi būtiskākie secinājumi: ▫ Lai optimizētu publisko individuālo pakalpojumu - izglītības, kultūras, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumu - izmaksas, tie jākoncentrē deviņās republikas pilsētās un 21 pilsētā, kas definēta kā reģiona nozīmes attīstības centrs. ▫ Lai arī
  19. gadā veiktā administratīvā reforma būtiski samazinājusi pašvaldību skaitu valstī, tomēr esošais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un saimnieciskajā ziņā ir neloģisks. Pašvaldību savstarpējā konkurence bieži ir šķērslis racionālu, uz attīstību orientētu lēmumu pieņemšanā saistībā ar publisko pakalpojumu organizāciju un nodrošināšanu. Tā kavē izglītības tīkla un citas neatliekamas reformas. Latvijā reāli funkcionē ne vairāk kā 30 attīstības centri, tāpēc svarīgi būtu vistuvākajā nākotnē arī administratīvo iedalījumu pārveidot atbilstoši šai realitātei.11 3) Pierīga ir Rīgai pieguļošās novada teritorijas, un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju. Rīga kā nozīmīgākais valsts attīstības centrs un galvaspilsēta nodrošina darbavietas un pakalpojumu sniegšanu būtiskai daļai apkārtējo pašvaldību iedzīvotāju. Ņemot vērā esošo pašvaldību budžeta veidošanās kārtību un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nosacījumus, ir veidojusies situācija, kur pamatā Rīga un Pierīgas pašvaldības ir no pašvaldību budžeta viedokļa visnodrošinātākās pašvaldības un iemaksātāji PFIF. Tomēr, lai nodrošinātu efektīvāku publisko resursu izmantošanu un pašvaldību darbību attiecībā pret pašvaldībām noteikto izpildāmo funkciju apjomu, iedzīvotāju skaitam arī Pierīgas pašvaldībās vajadzētu būt vismaz 15
  20. Tāpat, saskaņoti un racionāli plānojot teritorijas attīstību, arī Pierīgā ir iespējas radīt darbavietas un piesaistīt investīcijas, līdz ar to vienas pašvaldības ietvaros veidojot gan industriālās zonas, gan dzīvojamās zonas. 4) Iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Investīciju piesaistei liela ietekme ir valsts institūciju politikai un tās realizācijai. Tomēr daudzos gadījumos praktiskie darbības aspekti tieši norāda arī uz pašvaldību lomu nozīmīgu investīciju piesaistīšanā savai teritorijai, tādējādi radot darbavietas un veicinot teritorijas ekonomisko attīstību. To ir iespējams veiksmīgi izdarīt, ja veidojas vairāku apstākļu kopums, kas rada labvēlīgu vidi investīcijām. VARAM ieskatā tie ir saskaņota teritorijas attīstības plānošana un spēcīgu uzņēmēju atbalsta struktūru radīšana pašvaldībās, bet pats būtiskākais ir pašvaldību budžeta iespējas veikt ieguldījumus savas teritorijas attīstībai. Ja pašvaldībā dzīvo ap 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju, tad tās ieņēmumiem vajadzētu veidoties ap 20 milj. EUR gadā, kas savukārt rada iespēju pašvaldībai būt finansiāli pašpietiekamai. Piemēram, tas ļauj īstenot salīdzinoši mazākus projektus bez aizņēmuma Valsts kasē. Pašvaldību funkciju apjomam atbilstošs pašvaldību budžets var palīdzēt nozīmīgu investīciju piesaistē un radīt darbavietas, un mazināt iedzīvotāju aizbraukšanu labāku darba vietu meklējumos. Latvijas un ārvalstu prakse pierāda, ka investoriem ir svarīga pašvaldību kapacitāte un iespējas, kā arī iedzīvotāju skaits. 5) Iespējams izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Būtiski ir teritorijas attīstību plānot kopsakarībās - tostarp ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, ap kuriem veidojas augstāka ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem. Tas attiecas, pirmkārt, uz efektīva izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta infrastruktūras tīkla izveidi. Otrkārt, tas ļautu attīstīt perspektīvos saimnieciskās darbības virzienus teritorijā un atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām pakārtot tiem visu veidu nepieciešamo infrastruktūru. 6) Teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība patstāvīgi izpildītu tai likumos noteiktās autonomās funkcijas, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādi. Ņemot vērā pašvaldību sistēmā notikušās funkcionālās reformas, secināms, ka Latvijā pakāpeniski ir izveidota bāze funkcionāli spēcīgu vietējo pašvaldību darbībai. Ziņojumā ir uzskaitītas pašvaldību darbības jomas nozaru griezumā (sk.
  21. pielikumu). Šodienas situācijā pašvaldību loma valsts pārvaldes sistēmā tikai pieaug, kas pašvaldībām prasa atbildīgi risināt jautājumus savu iedzīvotāju interesēs. Jāuzsver, ka juridiskā loģika norāda, ka, likumā uzdodot publiskai personai izpildīt valsts pārvaldes funkciju, publiska persona citai publiskai personai vai privātpersonai var deleģēt tikai no funkcijas izrietošus pārvaldes uzdevumus. Pretējā gadījumā, proti, ja publiska persona izpildei citai publiskai personai deleģē savas funkcijas, zūd jēga šādas publiskas personas darbībai. Pašvaldību gadījumā tas neattiektos uz pašvaldību kopīgu iestāžu izveidi, kā arī gadījumiem, kur likumos noteikts citādi - piemēram, īpašu sadarbības formu veidošana noteiktu jautājumu risināšanai. 7) Pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai. Likums nosaka pašvaldībām nodrošināt tiesības iedzīvotājiem iegūt vispārējo vidējo izglītību, un izglītība ir funkcija, kurai pašvaldības kopumā tērē vislielāko daļu no sava budžeta.
  22. gada
  23. maija sēdē MK izskatīja informatīvo ziņojumu "Par skolu tīkla sakārtošanu", kurā Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā šādu minimālo skolēnu skaitu 10.-
  24. klašu grupā piedāvātajos administratīvajos centros: pilsētām ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju 150 skolēni, administratīvo teritoriju attīstības centros - 120 skolēni.12 Vienlaikus norādām, ka Igaunijā pašreiz šāds minimālais kritērijs ir 252 skolēni, turklāt šis kritērijs nākotnē varētu tikt palielināts vairāk nekā divas reizes.13 V. Konsultācijas ar pašvaldībām un izmaiņas 35 administratīvo teritoriju modelī Saskaņā ar Saeimas lēmumu un MK Protokollēmuma 2.
  25. punktu VARAM uzdots organizēt un nodrošināt konsultācijas ar pašvaldībām un sabiedrību par informatīvajā ziņojumā noteikto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli. Izpildot iepriekšminēto, un atbilstoši Hartas
  26. punktam, kas nosaka, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, VARAM laika posmā no
  27. gada
  28. maija līdz
  29. gada
  30. augustam ir organizējusi 30 konsultācijas ar pašvaldību domēm par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli. Piedalīties minētajās konsultācijās tika aicināti visu attiecīgo pašvaldību domju deputāti, kuru teritoriju varētu skart apvienošanās. Lai nodrošinātu konsultāciju procesu, VARAM visām pašvaldībām nosūtīja uzaicinājumus, kuros bija iekļauta saite uz MK mājaslapā publicēto informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli". Konsultācijās VARAM pašvaldību domju deputātiem skaidroja administratīvi teritoriālas reformas nepieciešamību un nozīmīgumu, un pašvaldību lomu valsts iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā. Saeimas Lēmums uzdod turpināt
  31. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz
  32. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Līdz ar to arī šajā gadījumā administratīvi teritoriālās reformas mērķi sasaucas arī ar Satversmes tiesas secinājumu, pieņemot lēmumu Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306, proti: "9.
  33. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis saskaņā ar Reformas likuma
  34. pantu bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām. Reforma lielā mērā ir saistīta ar racionāla vietējās pašvaldības lieluma (teritorijas) noteikšanu, lai pašvaldība spētu efektīvi un optimāli pildīt visas savas autonomās, kā arī tai uzdotās vai deleģētās funkcijas. Reformas mērķis ir atrast piemērotu modeli, kurš novērstu pastāvošo vietējo pašvaldību sadrumstalotību un līdz ar to arī mazinātu resursu neracionālu izmantošanu. Lielākā vietējā pašvaldībā ir labākas iespējas koncentrēt finanšu līdzekļus, piesaistīt investīcijas, pieņemt darbā kvalificētus speciālistus un nodrošināt darbinieku specializāciju, kā arī plašāk izmantot uzņēmējdarbības veicināšanas līdzekļus. Lielākas pašvaldības ir vairāk atvērtas inovācijām un var labāk sadarboties ar citām vietējām pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī uzņēmējiem [..]".14 VARAM ministrs konsultācijās izskaidroja administratīvi teritoriālās reformas mērķus, uzklausīja klātesošo viedokļus un jautājumus, sniedza uz tiem atbildes un arī aicināja pašvaldību deputātus iesniegt VARAM konkrētus un pamatotus priekšlikumus par izmaiņām piedāvātajā administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī. Tāpat konsultācijās pašvaldību domju deputāti tika iepazīstināti ar apvienojamo teritoriju pašvaldību profiliem, kuros bija iekļauta šāda informācija: • novadu veidojošās pilsētas un pagasti, apvienotā novada teritorijas raksturojums; • iedzīvotāju skaits un tā prognozes, budžets (
  35. gada budžeta ieņēmumi un izdevumi); •
  36. gada budžeta ieņēmumu plāns, administratīvie izdevumi; • iemaksas PFIF; • pašvaldības budžeta IIN uz 1 iedzīvotāju; • pašvaldības budžeta izdevumi izglītībai uz vienu izglītojamo; • investīcijas; • darbaspēka migrācija; • pašvaldību iespējas uzņēmējdarbības veicināšanā; • vispārējās izglītības iestādes; • pārvaldība un pakalpojumi, t.sk. VPVKAC darbība un pagastu pārvalžu izvietojums; • pašvaldību sadarbība; • teritoriju ekonomiskās aktivitātes izvērtējums. Apvienojamo teritoriju pašvaldību profili un cita ar administratīvi teritoriālo reformu saistīta informācija tika publicēta un joprojām ir pieejama arī VARAM mājaslapas sadaļā "Administratīvi teritoriālā reforma". Pavisam minētajā laika posmā konsultācijās piedalījās 1312 dalībnieki, no kuriem 947 bija pašvaldību domju deputāti (63% no kopējā deputātu skaita uz konsultācijām aicināto pašvaldību domēs). Pēc konsultācijām ar pašvaldībām ir iestrādāti administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā šādi grozījumi atbilstoši izvirzītajiem administratīvo teritoriju izveides veidiem un kritērijiem:
  37. Lai saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu nodrošinātu administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību Olaines novadam, Likumprojektā vai atbilstoši spēkā esošajam normatīvajos aktos noteiktajam tiesiskajam regulējumam izvirzāms uzstādījums par Olaines novada un Ķekavas novada administratīvi teritoriālās robežas grozīšanu.
  38. Ņemot vērā Ropažu novada un Stopiņu novada pašvaldību un šajās teritorijās darbojošos uzņēmēju viedokļus, administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī ir piedāvāts izveidot Ulbrokas novadu, kurā tiktu apvienotas Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novadu pašvaldības, par administratīvo centru nosakot Ulbroku. Šāds risinājums atbilstu kritērijam, kas nosaka, ka Pierīga ir Rīgai pieguļošās novada teritorijas, un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju un šajā teritorijā (ieskaitot zemāk
  39. punktā piedāvāto risinājumu) būtu 29 487 pastāvīgo iedzīvotāju (sk. 6.
  40. tabulu).
  41. Administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī ir piedāvāts Inčukalna novada teritoriālo vienību Vangažu pilsētu iekļaut jaunizveidojamā Ulbrokas novadā, tādejādi Vangažu pilsētu administratīvi sasaistot ar Pierīgu. Tāpat konsultācijās ar pašvaldību deputātiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem apspriešanai tika izvirzīti arī citi priekšlikumi 35 administratīvo teritoriju iedalījuma modeļa maiņai, taču šajos gadījumos izmaiņas vairs neatbilstu izvirzītam kritēriju kopumam un šāda pieeja uzdotu mainīt kritērijus, kur galvenais teritoriju izveides kritērijs, neskaitot Pierīgu, tomēr ir teritoriju izveide ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem. Piemēram, tika piedāvāti izņēmumi, veidojot atsevišķus Saulkrastu un Priekules novadus, vai pat izveidojot īpašu Sēlijas novadu. Šajā gadījumā gan Saulkrasti, gan Priekule LIAS 2030 neklasificējas kā pietiekami nozīmīgi ekonomiskās aktivitātes un pakalpojumu saņemšanas reģionālās nozīmes attīstības centri, tie vērtējami kā novada nozīmes attīstības centri. Savukārt attiecīgo pašvaldību izveidotajā Sēlijas novadu apvienībā neietilpst pilsētas, kuras LIAS 2030 ir noteiktas kā reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centri. Līdz ar to tādās pilsētās kā Aknīste, Nereta, Jaunjelgava, un Viesīte ir salīdzinoši mazs iedzīvotāju skaits, kas turpina samazināties. Šodienas apstākļos šīm pilsētām likums neļautu pat iegūt pilsētas statusu, jo pilsētas statusu var iegūt, ja ciemā ir vismaz 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, kur šādam kritērijam ar minimālu pārsvaru atbilst tikai Ilūkste. Līdz ar to Sēlijas novadu apvienībā ietilpstošajām pašvaldībām nav pilsētu, kuras būtu perspektīvi ieskaitāmas reģionālo centru kategorijā kā nozīmīgi ekonomiskās aktivitātes un pakalpojumu saņemšanas centri, kā arī attālums ceļā starp Jaunjelgavu un Ilūksti ir aptuveni 140 km, kas būtu vērtējams kā nesamērīgs vienas pašvaldības ietvaros. Izvirzot sabiedriskai apspriešanai 35 pašvaldību modeli, VARAM iespēju robežās tika ievērtējis arī teritoriju kultūrvēsturiskos aspektus, bet primāri pamatā ir iedzīvotāju svārstmigrācija uz darbavietām un paradumi saņemt dažādu veidu pakalpojumus reģionālās vai nacionālās nozīmes centros. Atbilstoši MK š.g.
  42. maija lēmumam VARAM turpina informēt un skaidrot sabiedrību jautājumus, kas ietverti informatīvajā ziņojumā "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli". Paralēli notiek darbs pie Likumprojekta virzības, kurš saskaņā ar Saeimas lēmumu MK Saeimā jāiesniedz līdz š.g.
  43. decembrim. Līdz ar to sabiedrības informēšana un konsultācijas ar iesaistītajām institūcijām, nosakot jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, turpināsies visa procesa gaitā, līdz Saeima Likumprojektu pieņems galīgā lasījumā, nodrošinot
  44. gada pašvaldību vēlēšanas jaunajās administratīvajās teritorijās. VI. Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts ATR mērķu un uzstādījumu īstenošanai tiek piedāvāts šāds Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts ar 6.
  45. tabulā norādītajām administratīvajām teritorijām un to administratīvajiem centriem (skatīt arī
  46. un
  47. pielikumus). 6.
  48. tabula. Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts N.p.k. Administratīvā teritorija pēc ATR Platība, km2 15 Iedzīvotāju skaits
(2019)16 Administratīvais centrs Iedzīvotāju skaits administratīvajā centrā
(2019)17
  1. Rīgas pilsēta 304 632 614 Rīga 632 614
  2. Jūrmalas pilsēta 101 49 325 Jūrmala 49 325
  3. Aizkraukles novads 2273 29 808 Aizkraukle 7010
  4. Alūksnes novads 1698 14 153 Alūksne 6692
  5. Ādažu novads 522 28 789 Ādaži 6623
  6. Balvu novads 2387 19 644 Balvi 6073
  7. Bauskas novads 2173 42 306 Bauska 8405
  8. Cēsu novads 2666 41 411 Cēsis 15 034
  9. Daugavpils novads 2595 109 368 Daugavpils 82 604
  10. Dobeles novads 1629 29 009 Dobele 8995
  11. Gulbenes novads 1872 20 079 Gulbene 7304
  12. Jelgavas novads 1663 87 952 Jelgava 55 972
  13. Jēkabpils novads 2994 41 256 Jēkabpils 22 076
  14. Krāslavas novads 2029 20 932 Krāslava 7633
  15. Kuldīgas novads 2505 28 263 Kuldīga 10 497
  16. Ķekavas novads 403 28 333 Ķekava 5134
  17. Liepājas novads 3659 102 671 Liepāja 68 945
  18. Limbažu novads 2439 28 159 Limbaži 6997
  19. Līvānu novads 622 10 832 Līvāni 7203
  20. Ludzas novads 2412 22 550 Ludza 7777
  21. Madonas novads 3353 32 571 Madona 7015
  22. Mārupes novads 347 30 711 Mārupe 13 111
  23. Ogres novads 1838 57 692 Ogre 23 232
  24. Olaines novads 349 20 332 Olaine 10 840
  25. Preiļu novads 1675 18 871 Preiļi 6340
  26. Rēzeknes novads 2830 58 029 Rēzekne 27 820
  27. Salaspils novads 123 22 659 Salaspils 18 011
  28. Saldus novads 2178 27 640 Saldus 9937
  29. Siguldas novads 1030 30 358 Sigulda 11 619
  30. Smiltenes novads 1801 18 333 Smiltene 5221
  31. Talsu novads 2749 36 237 Talsi 9126
  32. Tukuma novads 2448 44 744 Tukums 16 999
  33. Ulbrokas novads 535 29 487 Ulbroka 2760
  34. Valkas novads 1917 17 225 Valka 4573
  35. Valmieras novads 1938 42 323 Valmiera 23 125
  36. Ventspils novads 2516 45 302 Ventspils 34 77 VII. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma jaunā redakcija Lai izpildītu Saeimas Lēmumu un līdz
  37. gada
  38. decembrim iesniegtu Saeimā Likumprojektu, Konceptuālajā ziņojumā ir ietverti galvenie aspekti, kas saistīti ar Likumprojekta izstrādi. Viens no tiem ir saistīts ar to, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumos plaši regulēti
  39. gadā īstenotās administratīvi teritoriālās reformas noslēguma jautājumi. Tāpēc, lai radītu nepārprotami skaidru tiesisko regulējumu par pašreiz īstenojamo administratīvi teritoriālo reformu un tajā veicamajiem uzdevumiem, vēsturiskais un šī brīža tiesiskais regulējums nebūtu ietverams vienā likumā. Likumprojektā praktiski nav paredzēts mainīt regulējumu, kas attiecas uz apdzīvoto vietu statusa jautājumu izlemšanu un pastāvošo adresācijas sistēmu. Kā jauninājums Likumprojektā ir paredzēts Ministru kabinetam uzdot noteikt kārtību, kādā notiek pašvaldību tiesību un saistību pārdale administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā. Savukārt pašvaldībām ir tiesības pieņemt lēmumus par robežu grozīšanu u.tml., taču nav kārtības, kā pēc tam tiek sakārtoti institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību jautājumi starp pašvaldībām. Esošais likums minētos jautājumus neregulē, un tas ir vērtējams kā likuma robs. Likumprojektā ir veikti papildinājumi jautājumos, par kuriem jau ir lēmis MK un attiecīgos likumprojektus virzījis izskatīšanai Saeimā, un kuri atrodas starp lasījumiem un nerada savstarpējas pretrunas jautājumos, nosakot jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu. Tie ir: likumprojekts "Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" Nr:30/Lp13, kurš Saeimā
  40. gada
  41. februārī izskatīts
  42. lasījumā un regulē mazciemu jautājumu; kā arī likumprojekts "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" Nr: 161/Lp13, kurš
  43. gada
  44. decembrī Saeimā izskatīts
  45. lasījumā, izslēdzot no likuma apriņķu pašvaldību izveidi. Likumprojektā ir iestrādāts regulējums, kam pamatu veido
  46. gadā pieņemtā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma precedents, ka jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu nosaka savlaicīgi, lai Centrālā vēlēšanu komisija
  47. gada pašvaldību vēlēšanas varētu izsludināt jaunajās likumā noteiktajās administratīvajās teritorijās. Tāpat minētais precedents veido identisku
  48. gada administratīvi teritoriālās reformas tiesiskā regulējuma analoģiju pašvaldību darbībai pārejas posmā, jo arī
  49. gadā jaunievēlētās pašvaldību domes vienlaikus uzsāka savu darbību
  50. jūlijā. Noslēdzot administratīvi teritoriālo reformu
  51. gadā, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma piemērošanā ministrija netika konstatējusi problēmas ar tiesiskā regulējuma realizāciju. Tāpēc Likumprojekta pārejas noteikumos noteikts, ka ar šā likuma spēkā stāšanos republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz
  52. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šā likuma noteiktajā kārtībā
  53. gada
  54. jūlijā. Līdz ar
  55. gada pašvaldību vēlēšanās jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi izbeidzas visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja. Likumprojekta virzības gaitā tiks izvērtēta tiesiskā regulējuma izstrāde situācijai, kad administratīvo teritoriju apvienošanas rezultātā būs jāapvieno pašvaldību saimnieciskā gada budžeti, kā arī risināmi ir jautājumi, kas saistīti ar ilgtermiņu saistību uzņemšanos pirms pašvaldību apvienošanās fakta
  56. gada
  57. jūlijā un jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu projektu realizāciju. VIII. Noslēgums Pilnveidots valsts administratīvi teritoriālais iedalījums nostiprinās pašvaldību kapacitāti un tādejādi radīs labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai, kā arī veidos platformu efektīvas valsts pārvaldes sistēmas attīstībai. Optimizējot pakalpojumu izmaksas, efektīvāk un lietderīgāk tiks izmantoti valsts budžeta līdzekļi, it sevišķi attiecībā uz tādām funkcijām, kuras savulaik tika izpildītas rajonu un republikas pilsētu mērogos. IX. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu Saskaņā ar Ministru kabineta
  58. gada
  59. marta rīkojumu Nr. 116 " Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.,
  60. un
  61. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu
  62. gadam" sagatavošanas grafiku, VARAM
  63. gada
  64. jūlijā iesniedza Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram pieteikumu par nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem prioritārajiem pasākumiem. Pieteikumā iekļauts prioritārais pasākums "Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana", kurš ietver zemāk minētos pasākumus. Pārskats par risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu (aprēķini ietverti
  65. pielikumā). Risinājums Risinājums (risnājuma varianti) Budžeta programmas (apakš- programmas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)
  66. gads
  67. gads
  68. gads
  69. gads
  70. gads
  71. gads turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta) Finansējums Konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā 0 0 0 892 500 8 207 500 0 0 0 0 tajā skaitā
  72. VARAM 30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 892 500 8 207 500 0 0 0 2021
  73. Novadu administratīvās struktūras projektu izstrāde (apvienošanās projekts) Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai 30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 367 500 157 500 0
  74. un
  76. Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrāde jaunajiem novadiem Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai 30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 525 000 525 000 0
  77. un 2021
  78. Vienreizējā dotācija pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai 30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 0 7 525 000 0 2021 Pašvaldību budžets Pašvaldību budžets Paredzēts, ka ietekme uz citām valsts pārvaldes iestādēm un to budžetiem tiks vērtēta likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" (VSS-861) izstrādes un saskaņošanas procesā. 1
  79. gada
  80. maija informatīvais ziņojums "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" un MK
  81. gada
  82. maija protokollēmums Nr. 24.,
  83. §. Pieejami: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40472896 2 Latvijas Republikas Saeimas
  84. gada
  85. marta lēmums "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/305738-par-administrativi-teritorialas-reformas-turpinasanu 3
  86. gada
  87. maija informatīvais ziņojums "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" un MK
  88. gada
  89. maija protokollēmums Nr. 24., 23.§. Pieejami: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40472896&mode=mk&date=2019-05-14 4
  90. gada
  91. oktobra Ministru kabineta atzinums par valsts tiešās pārvaldes funkciju decentralizācijas iespējām attiecībā uz vietējām pašvaldībām. Pieejams: https://ilgtspejigaattistiba.saeima.lv/attachments/article/702/MK%20atzinums%20par%20funkciju% 20dec.iesp%C4%93j%C4%81m_.pdf 5 Vilerts, K., Zutis, K. & Beņkovskis, K. Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības? Latvijas Banka,
  92. Pieejams: https://datnes.latvijasbanka.lv/diskusijas-materiali/DM_1-20190_lv.pdf (skatīts 26.07.2019.) 6 Vilerts, K., Zutis, K. & Beņkovskis, K. Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības? Latvijas Banka,
  93. 7 Centrālā statistikas pārvalde. ISG
  94. Platība, iedzīvotāju blīvums un iedzīvotāju skaits (gada sākumā un gada vidējais) statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados.
  95. 8 Vilerts, K., Zutis, K. & Beņkovskis, K. Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības? Latvijas Banka,
  96. 9 Vilerts, K., Zutis, K. & Beņkovskis, K. Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības? Latvijas Banka,
  97. 10 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz
  98. gadam. Apstiprināta Saeimā
  99. gada
  100. jūnijā. Pieejama: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_7.pdf 11 "Izvērtējums "Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam"" Pētījuma izvērtējums, izstrādāts Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta Nr.4.3.-24/NFI/INP-002 "Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana" ietvaros 10.03.
  101. ID Nr. VARAM 2014/14, pieejams tiešsaistē: http://ilgtspejigaattistiba.saeima.lv/attachments/553_Gala_atskaite.pdf 12
  102. gada
  103. maija informatīvais ziņojums "Par skolu tīkla sakārtošanu". Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/ ?pid=40473011&mode=mk&date=2019-05-14 13 Izglītības ministrijas pasūtītais pētījums "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā", Izpildītājs: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta"
  104. gada
  105. septembris. 14 Latvijas Republikas Satversmes tiesas
  106. gada
  107. janvāra lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-
  108. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2016/02/2008-08-0306_Lemums_izbeigsana.pdf#search= 15 ISG
  109. Platība, iedzīvotāju blīvums un iedzīvotāju skaits (gada sākumā un gada vidējais) statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados. CSP. Pieejams: https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG040.px/table/tableViewLayout1/ (skatīts 07.08.2019) 16 ISG
  110. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados
  111. gada sākumā. CSP. Pieejams: http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG020.px/table/tableViewLayout1/ (skatīts 07.08.2019) 17 RIG
  112. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma un vecuma statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās, pagastos, ciemos un Rīgas apkaimēs (atbilstoši robežām
  113. gada sākumā). CSP. Pieejams: https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__riga/RIG010.px/table/tableViewLayout1/ (skatīts 07.08.2019) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
  114. pielikums Pašvaldībām normatīvajos aktos noteiktie uzdevumi nozaru griezumā Nr.p.k. Pašvaldības uzdevumi kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā: Tiesību akts
  115. Organizē un koordinē savu funkciju izpildei nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un uzturēšanu. Nodrošina vietējo ģeodēzisko tīklu uzturēšanu savā administratīvajā teritorijā. Ģeotelpiskās informācijas likums Detalizētāk - MK noteikumos
  116. Piešķir oficiālos vietvārdus un oficiālos paralēlnosaukumus, maina vietvārdu statusu un precizē rakstības formu (pilsētu daļām, ciemu daļām, dīķiem, parkiem, kapsētām, nekustamajiem īpašumiem, vietējās nozīmes dabas, vēstures un kultūras pieminekļiem, pieturvietām, u.c.). Ģeotelpiskās informācijas likums Detalizētāk - MK noteikumos Pašvaldības uzdevumi ekonomikas un būvniecības jomā ekonomikas, tautsaimniecības, rūpniecības, enerģētikas, būvniecības un mājokļu politikas jomā:
  117. Nodrošina savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu. Izveido būvvaldi vai vienojas ar citām pašvaldībām par kopīgas būvvaldes izveidi vai deleģē citai pašvaldībai atsevišķu uzdevumu izpildi. Likums "Par pašvaldībām" Būvniecības likums Detalizētāk - MK noteikumos Izdod būvatļauju ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam un detālplānojumam. Teritorijas attīstības plānošanas likums Būvniecības likums Zemes pārvaldības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  118. Nodrošina pašvaldībai piederošu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, u.c. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums Komercdarbības atbalsta kontroles likums
  119. Sekmē saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpējas par bezdarba samazināšanu. Izveido, likvidē un reorganizē pašvaldību iestādes, kapitālsabiedrības, biedrības vai nodibinājumus, iegulda savus līdzekļus kapitālsabiedrībās. Likums "Par pašvaldībām" Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums Komerclikums Biedrību un nodibinājumu likums
  120. Veic un administrē pašvaldības īpašuma privatizēšanu un atsavināšanu. Izveido pašvaldības īpašuma privatizācijas komisiju. Likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums Publiskās personas mantas atsavināšanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
  121. Sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Izveido dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistru. Likums "Par pašvaldībām" Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Detalizētāk - MK noteikumos
  122. Nodrošina pašvaldību dzīvojamo māju (telpu) pārvaldīšanas pakalpojumus, to kontroli, uzlabošanu. Nodrošina publisku ēku, dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanu. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums Ēku energoefektivitātes likums Detalizētāk - MK noteikumos
  123. Organizē iedzīvotājiem siltumapgādes pakalpojumus. Likums "Par pašvaldībām" Enerģētikas likums
  124. Piedalās datu vākšanā un sniedz valsts statistikai nepieciešamās ziņas. Likums "Par pašvaldībām" Statistikas likums
  125. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstības perspektīvas un kūrortu teritorijas, nodrošina pasākumus tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstībai. Piedalās tūrisma informācijas centru, punktu un stendu izveidošanā. Tūrisma likums Nosaka prasības tūristu gidu profesionālajai kvalifikācijai un īsteno profesionālās darbības uzraudzību un kontroli. Brīvas pakalpojumu sniegšanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
  126. Izsniedz atļaujas ielu tirdzniecībai un tirgum, nosaka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību sabiedrisko pasākumu norises vietās. Nosaka kārtību tirdzniecības vietas iekārtošanai, u.c. Likums "Par pašvaldībām" Patērētāju tiesību aizsardzības likums Alkoholisko dzērienu aprites likums Detalizētāk - MK noteikumos Izdot saistošos noteikumus par reklāmas izvietošanu publiskās vietās, paredzot ierobežojumus reklāmas izmēram, veidam, gaismas un skaņas efektiem atbilstoši videi, ēku un būvju arhitektūrai, kā arī, nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana. Reklāmas likums Detalizētāk - MK noteikumos
  127. Izstrādā rīcības plānu par pirmās nepieciešamības rūpniecības preču izsniegšanu un to piegādes ceļu iespējamiem variantiem līdz izsniegšanas punktam. Sniedz priekšlikumus par pirmās nepieciešamības precēm, kuras jāiekļauj valsts materiālajās rezervēs. Mobilizācijas likums Detalizētāk - MK noteikumos
  128. Izstrādā un pieņemt energoefektivitātes plānu izstrādāt kā atsevišķu dokumentu vai kā pašvaldības teritorijas attīstības programmas sastāvdaļu, kurā iekļauti noteikti energoefektivitātes mērķi un pasākumi. Republikas pilsētu pašvaldības ievieš sertificētu energopārvaldības sistēmu. Energoefektivitātes likums Detalizētāk - MK noteikumos
  129. Veicina teritorijās esošos degvielas lietotājus izmantot biodegvielu un savas kompetences ietvaros rada labvēlīgus apstākļus biodegvielas ražošanai un investīcijām tās attīstībai. Veicina biodegvielas izmantošanu sabiedriskajā transportā. Biodegvielas likums Pašvaldības uzdevumi budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu politikas, grāmatvedības politikas, finanšu tirgus politikas, azartspēļu un izložu organizēšanas politikas un nodokļu politikas jomā:
  130. Tiesības uz budžeta ieņēmumiem saskaņā ar likumiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, drošu, makroekonomiskās stabilitātes prasībām atbilstošu ieņēmumu bāzi. Likums "Par pašvaldībām" Likums "Par budžetu un finanšu vadību" Detalizētāk - MK noteikumos
  131. Pienākums pieņemt ikgadējo budžetu. Pienākums iesniegt oficiālu pārskatu par budžeta plānu un izpildi, kā arī saimniecisko un gada publisko pārskatu. Likums "Par pašvaldībām" Likums par budžetu un finanšu vadību Likums "Par pašvaldību budžetiem" Detalizētāk - MK noteikumos
  132. Ņem aizņēmumus un sniedz galvojumus gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajos kopējo pieļaujamo palielinājumu apjomos. Likums "Par pašvaldību budžetiem" Detalizētāk - MK noteikumos
  133. Lemj par nekustamā īpašuma nodokļa likmēm likuma ietvaros no 0,2 līdz 3 procentiem. Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli"
  134. Piedalās ES struktūrfondu projektu īstenošanā. Nodrošina integrētu teritoriālo investīciju īstenošanas funkciju. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-
  135. gada plānošanas perioda vadības likums Detalizētāk - MK noteikumos un rīkojumos
  136. Piedalās līdzīgu iespēju radīšanā visām pašvaldībām noteikto funkciju izpildes nodrošināšanā, veicina iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā. Veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
  137. Racionāli un lietderīgi apsaimnieko pašvaldības kustamo un nekustamo mantu. Iegūst un atsavina kustamo un nekustamo mantu, privatizē pašvaldību īpašuma objektus, slēdz darījumus, u.c. Likums "Par pašvaldībām" Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums Publiskās personas mantas atsavināšanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
  138. Pirmpirkuma tiesību izmantošana, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums, kas nepieciešams pašvaldību funkciju izpildei. Likums "Par pašvaldībām" Detalizētāk - MK noteikumos
  139. Dod galvojumu par tām parāda saistībām, ko studējošais uzņemas studiju kredīta saņemšanai. Augstskolu likums Detalizētāk - MK noteikumos
  140. Tiesības savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldību nodevas un citus maksājumus pašvaldības budžetā. Likums "Par pašvaldībām" Likums "Par nodokļiem un nodevām" Detalizētāk MK noteikumos
  141. Lemj par azartspēļu vietas atbilstību likumos noteiktajiem ierobežojumiem, izsniedz atļauju, atceļ izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu, u.c. Azartspēļu un izložu likums
  142. Var dibināt kredītiestādi. Kredītiestāžu likums Detalizētāk - MK noteikumos Pašvaldības uzdevumi sabiedriskās kārtības un drošības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, ugunsdrošības, glābšanas, civilās aizsardzības, iedzīvotāju uzskaites, migrācijas un pilsonības jautājumu jomā:
  143. Piedalās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, nodrošina sabiedrisko kārtību, apkaro žūpību un netiklību (var izveidot atskurbināšanas telpas). Likums "Par pašvaldībām" Nacionālās drošības likums Likums "Par policiju" 29 Var izveidot pašvaldības policiju vai deleģēt šā uzdevumu izpildi citai pašvaldībai. Pašvaldības var izveidot kopīgu pašvaldības policiju. Likums "Par policiju"
  144. Var izveidot pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Nodrošina pašvaldības ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbinieku apmācību un atbalsta brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju veidošanu pašvaldības teritorijā. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  145. Piedalās civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā, izstrādā civilās aizsardzības plānus. Koordinē katastrofas, kuras saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā. Nodrošina evakuāciju jautājumu risināšanu u.c., kā arī nodrošina civilās aizsardzības komisijas darbību un piedalās tās darbībā. Likums "Par pašvaldībām" Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
  146. Reģistrē ziņas par deklarēto dzīvesvietu un jānodrošina personas sniegto ziņu datorizēta apstrāde, aizsardzību, saglabāšanu, aktualizēšanu. Pārbauda deklarēto ziņu patiesumu, kā arī pēc savas iniciatīvas jāveic dzīvesvietas reģistrācija. Dzīvesvietas deklarēšanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
  147. Izskata iesniegumus un sagatavo atļaujas intīma rakstura izklaides rīkošanai, nosaka ierobežojumus. Pornogrāfijas ierobežošanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
  148. Lemj par atļauju vai aizliegumu publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu norisei, nosaka ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norisi. Likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" Izsniedz atļauju vienreizēja publiska pasākuma rīkošanai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums
  149. Pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu otrās vai trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai vai par atteikumu izsniegt atļauju. Ieroču aprites likums Detalizētāk - MK noteikumos
  150. Izsniedz speciālo atļauju (licenci) kremācijas veikšanai. Likums "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" Detalizētāk - MK noteikumos
  151. Sniedz palīdzību Robežsardzei tās pienākumu izpildē. Robežsardzes likums Pašvaldības uzdevumi izglītības, zinātnes, sporta un jaunatnes jomā:
  152. Gādā par iedzīvotāju izglītību (pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšana; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.). Likums "Par pašvaldībām" Izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos Dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes, speciālās izglītības iestādes un klases, kā arī pirmsskolas izglītības grupas bērniem ar speciālām vajadzībām un interešu izglītības iestādes. Izglītības likums Vispārējās izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos Dibina interešu izglītības iestādes. Izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  153. Nodrošina bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību. Izglītības likums Vispārējās izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  154. Dibina, reorganizē un likvidē profesionālās ievirzes izglītības iestādes. Piedalās profesionālās izglītības īstenošanā, sekmē komercdarbības attīstību savā teritorijā, sadarbojas ar darba devēju organizācijām, piedalās to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar prakses vietu nodrošināšanu izglītojamajiem attiecīgās pašvaldības teritorijā. Izglītības likums Profesionālās izglītības likums Detalizētāk MK noteikumos
  155. Sniedz informāciju par nepieciešamo finansējumu internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu kompensēšanai. Nodrošina pedagogu algām piešķirtā valsts budžeta finansējuma ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos. Izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  156. Izveido vismaz vienu izglītības speciālista amatu vai izglītības pārvaldes iestādi. Novadu pašvaldības var apvienoties vienas vai vairāku funkciju īstenošanai izglītības jomā, savstarpēji vienojoties par finansēšanas kārtību. Izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos Organizē pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu, profesionālās meistarības pilnveidi. Izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  157. Īsteno politiku pieaugušo izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu. Izglītības likums Detalizētāk MK noteikumos
  158. Nodrošina pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas darbību un pieejamību bērniem ar speciālām vajadzībām. Izglītības likums Vispārējās izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  159. Iesaistās bērnu nometņu organizēšanā un izstrādā to darbības noteikumus. Izglītības likums Vispārējās izglītības likums
  160. Nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā. Izglītības likums
  161. Veic obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  162. Veicina veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, finansē licencētas sporta izglītības programmas to padotībā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs. Sporta likums Detalizētāk - MK noteikumos Pašvaldības uzdevumi kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, dizaina, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas un radošo industriju izglītības jomā:
  163. Rūpējas par kultūru un sekmē tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību. Likums "Par pašvaldībām" Nosaka juridiskus, tehniskus, organizatoriskus, administratīvus un finansiālus pasākumus nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas atbalstam Nemateriālā kultūras mantojuma likums
  164. Nosaka pilsētas, novada vai pagasta simboliku, saskaņojot to ar Latvijas Valsts Heraldikas komisiju. Likums "Par pašvaldībām"
  165. Nodrošina vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanu un uzraudzību. Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" Detalizētāk - MK noteikumos
  166. Nodrošina bibliotēku kā pasaules kultūras mantojuma uzkrājēju, galveno informācijas nodrošinātāju un bibliotēku darbinieku apmācības centru aizsardzību un saglabāšanu un veicina to attīstību. Sniedz iedzīvotājiem universālo informācijas pakalpojumu. Bibliotēku likums Detalizētāk - MK noteikumos
  167. Dibina muzejus un to filiāles, konsultējoties ar Muzeju padomi. Muzeju likums
  168. Dibina kultūras institūcijas, nosaka pašu dibināto kultūras institūciju darbības formas un pamatu. Sniedz materiāli tehnisku, finansiālu un organizatorisku atbalstu tautas jaunrades amatiermākslas kolektīviem, rūpējoties par dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu, attīstīšanu un nodošanu tālāk nākamajām paaudzēm. Likums "Par pašvaldībām" Kultūras institūciju likums Detalizētāk - MK noteikumos
  169. Piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē, izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību. Dziesmu un deju svētku likums
  170. Veic dokumentu pārvaldību. Nodod dokumentus un uzziņu sistēmu pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā. Arhīvu likums Dokumentu juridiskā spēka likums Elektronisko dokumentu likums Oficiālās elektroniskās adreses likums Paziņošanas likums Detalizētāk - MK noteikumos Pašvaldības uzdevumi darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā:
  171. Nodrošina iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi), sociālo palīdzību maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, nodrošina vecos ļaudis ar vietām pansionātos, nodrošina bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, nodrošināšana bezpajumtniekus ar naktsmītni u.c. Likums "Par pašvaldībām" Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums Detalizētāk - MK noteikumos Izveido pašvaldības iestādi - sociālo dienestu. Pašvaldība, kura nav izveidojusi dienestu, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums
  172. Nodrošina sociālo dzīvokļu izīrēšanu personām ar invaliditāti. Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām Detalizētāk - MK noteikumos
  173. Organizē un kontrolē bērna tiesību aizsardzību visā valsts teritorijā. Pašvaldību institūcijas nodrošina bērna tiesību aizsardzību. Bērnu tiesību aizsardzības likums
  174. Izveido aizbildnības un aizgādnības iestādi - Bāriņtiesu, tās darbība nodrošināma visos novada pagastos un novada pilsētās. Vienā novadā vai republikas pilsētā var izveidot vairākas bāriņtiesas vai vairākas pašvaldības - kopīgu bāriņtiesu. Bāriņtiesu likums Detalizētāk - MK noteikumos Nodrošina bērna vai citas rīcībnespējīgas personas mantisko interešu aizstāvību attiecībās ar vecākiem vai citām personām. Bāriņtiesu likums Detalizētāk - MK noteikumos Lemj par bērna nodošanu audžuģimenes aprūpē, aizbildniecībā un nodod adopcijā. Bāriņtiesu likums Detalizētāk - MK noteikumos
  175. Sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu organizēšanā un īstenošanā un paredzēt bezdarbnieku, darba meklētāju, komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto iesaistīšanu valsts un ārvalstu finansēto programmu projektos. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums Detalizētāk - MK noteikumos
  176. Īsteno algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Katra pašvaldība pati var izveidot kritērijus atbilstoši pašvaldībā dzīvojošo cilvēku vajadzībām, nosakot kādām mērķa grupām dalība sociālo problēmu risināšanā nepieciešama prioritārā kārtā. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums Detalizētāk - MK noteikumos
  177. Nodrošina rehabilitācijas procesu personām ar prognozējamu invaliditāti vai personām ar invaliditāti. Nodrošina asistenta pakalpojumus. Invaliditātes likums Detalizētāk - MK noteikumos Pašvaldības uzdevumi satiksmes transporta un sakaru nozares jomā:
  178. Organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus. Nosaka braukšanas maksas atvieglojumus savā administratīvajā teritorijā. Likums "Par pašvaldībām" Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums
  179. Gādā par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana (…). Pašvaldību ceļus un ielas uzskaita attiecīgā pašvaldība, pieņem lēmumu par ceļa likvidēšanu. Pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu pašvaldība nosaka pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā. Likums "Par pašvaldībām" Likums "Par autoceļiem" Zemes pārvaldības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  180. Nosaka autoceļu lietošanas ierobežojumus uz laiku nelabvēlīgu ceļa vai klimatisko apstākļu dēļ, kā arī citos gadījumos, kad braukšana pa autoceļiem kļūst bīstama Likums "Par autoceļiem" Detalizētāk - MK noteikumos
  181. Izsniedz speciālās atļaujas (licences) vieglajiem taksometriem. Likums "Par pašvaldībām" Autopārvadājumu likums
  182. Izveido ostas pārvaldi, kontrolē ostas komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgas ostas pārvaldes nolikumam. Likums par ostām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums Detalizētāk - MK noteikumi
  183. Var sniegt valsts atbalstu jaunu gaisa pārvadājumu uzsākšanai un nodrošināšanai starp lidostām Latvijā, kā arī starp Latvijas un citām Eiropas Savienības lidostām. Likums "Par aviāciju" Pašvaldības uzdevumi tieslietu nozarē:
  184. Sadarbojas ar Valsts probācijas dienestu piespiedu darba organizēšanas jautājumos. Valsts probācijas dienesta likums Detalizētāk MK noteikumos
  185. Izveido aizbildnības un aizgādnības iestādi - Bāriņtiesu, kas gādā par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību. Bāriņtiesu likums Detalizētāk - MK noteikumos Organizē notariālo darbību novados, kuros nav teritoriālā iedalījuma vienību. Sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, izdara apliecinājumus un pilda citus uzdevumus, ja administratīvajā teritorijā nav notāra. Bāriņtiesu likums
  186. Izveido dzimtsarakstu nodaļu, kura veic civilstāvokļa aktu reģistrāciju. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums Detalizētāk MK noteikumos
  187. Ierosina un veic nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums
  188. Izskata pieteikumus par līdzvērtīgas zemes piešķiršanu mantiniekiem. Likums "Par zemes reformu Latvijas pilsētās" Likums "Par zemes komisijām" Likums "Par zemes reformu lauku apvidos"
  189. Gādā, lai tiktu novērstas totalitāro režīmu radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas, atlīdzināti šo režīmu radītie materiālie zaudējumi, to nodarītais fiziskais un morālais kaitējums. Izskata pieteikumus par mantas atdošanu vai kompensāciju represētajiem. Likums "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" Detalizētāk - MK noteikumos Piešķir Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Likums "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" Detalizētāk - MK noteikumos
  190. Nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums
  191. Ievieš attiecīgajā administratīvajā teritorijā adresācijas sistēmu, tai skaitā apdzīvoto vietu, ielu nosaukumus u.tml. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums Detalizētāk - MK noteikumos
  192. Sniedz palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā personai, kura atbrīvojusies no ieslodzījuma. Likums "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"
  193. Nodrošina valsts valodas lietošanu un aizsardzību pašvaldību iestādēs. Nodrošina materiālo bāzi latviešu valodas izpētei, kopšanai un attīstīšanai. Valsts valodas likums Pašvaldības uzdevumi sabiedrības veselības un veselības aprūpes jomā:
  194. Nodrošina veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicina iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu. Likums "Par pašvaldībām" Veselības aprūpes finansēšanas likums
  195. Veido pašvaldību iestādes, dibina biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, iegulda savus līdzekļus kapitālsabiedrībās. Izveido ārstniecības iestādi. Likums "Par pašvaldībām" Ārstniecības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  196. Pieņem lēmumus par pasākumiem epidēmiju un to seku novēršanai. Pieņem lēmumu par pašvaldības noteikto karantīnas vai citu ierobežojošu pasākumu atcelšanu. Epidemioloģiskās drošības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  197. Pieņem lēmumus par medicīniskās palīdzības sniegšanu attiecīgajā teritorijā. Ārstniecības likums Likums "Par prakses ārstiem"
  198. Nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmās palīdzības pieejamība, kā arī izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos. Izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  199. Veic farmaceitiskās aprūpes pieejamības izvērtējumu konkrētajā apdzīvotajā vietā. Farmācijas likums Detalizētāk - MK noteikumos Pašvaldības uzdevumi vides aizsardzības, pašvaldību attīstības, teritorijas attīstības plānošanas un zemes pārvaldības, pašvaldību pakalpojumu pieejamības, elektroniskā pārvaldes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības jomā:
  200. Organizē iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) Likums "Par pašvaldībām" Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums Atkritumu apsaimniekošanas likums Organizē atkritumu apsaimniekošanu, pieņem lēmumus par atkritumu poligonu izvietošanu savā administratīvajā teritorijā, izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, pieņem lēmumus par jaunu bīstamo atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtu un atkritumu poligonu izvietošanu, uzrauga un kontrolē šo procesu, u.c. Atkritumu apsaimniekošanas likums Detalizētāk - MK noteikumos Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai nosaka iestādi, vai pilnvaro komersantu, likumā noteiktajos gadījumos nosaka maksu par pakalpojumiem, izdod saistošos noteikumus, tai skaitā, arī par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību, izveido un uztur decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru, kontrolē decentralizēto kanalizācijas sistēmu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums Detalizētāk - MK noteikumos
  201. Lemj par ierosinājumu par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu. Likums "Par pašvaldībām" Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums Detalizētāk - MK noteikumos
  202. Nosaka kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi. Ūdenssaimniecības likums Zemes pārvaldības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  203. Veic valsts vārdā zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību neatkarīgi no tā piederības (īpašnieka). Likums "Par zemes dzīlēm" Detalizētāk - MK noteikumos
  204. Izstrādā rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai konkrētajā teritorijā un īsteno tajā noteiktos pasākumus. Sniedz priekšlikumus pirms atļaujas izsniegšanas A vai B kategorijas piesārņojošām darbībām. Likums "Par piesārņojumu" Detalizētāk - MK noteikumos
  205. Izstrādā pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošina teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību. Likums "Par pašvaldībām" Teritorijas attīstības plānošanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
  206. Izstrādā un apstiprina vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, sniedz priekšlikumus nacionālā un reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei. Teritorijas attīstības plānošanas likums Detalizētāk - MK noteikumos Apstiprina pašvaldības ekonomiskās un sociālās attīstības un apkārtējās vides aizsardzības perspektīvās programmas Likums "Par pašvaldībām" Veic kontroli vides jomā. Nodrošina vides informācijas sniegšanu un izplatīšanu. Vides aizsardzības likums
  207. Nodrošina reģionālās attīstības uzraudzību un novērtēšanu, izmantojot moduli kā primāro datu avotu teritorijas attīstības plānošanā, reģionālās attīstības uzraudzībā un novērtēšanā, pēc iespējas neveidojot atsevišķas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas. Reģionālās attīstības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  208. Veido un uztur informācijas sistēmas kā valsts informācijas sistēmas sastāvdaļu. Atbild par datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, apstrādi, glabāšanu, izmantošanu, pārraidīšanu, publicēšanu, atbilstību iesniegtajiem datiem, aktualizēšanu, labošanu, kā arī datu kvalitāti valsts informācijas sistēmā. Valsts informācijas sistēmu likums Detalizētāk - MK noteikumos
  209. Nodrošina bibliotēkas lietotājiem bezmaksas pieeju internetam un vispārpieejamiem elektroniskās informācijas resursiem, kā arī nodrošināt iespēju bez maksas izmantot datoru. Bibliotēku likums Nodrošina publiskas pieejas interneta punktu pieejamību pašvaldībā. Nodrošina klientam ērtu pašvaldības pakalpojumu saņemšanu. Elektronisko dokumentu likums
  210. Gādā par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (..) organizē pretplūdu pasākumus (…) Likums "Par pašvaldībām" Piedalās upju baseinu apgabala apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai izveidotajā konsultatīvajā padomē, izskata apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu. Ūdens apsaimniekošanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
  211. Iznomā rūpnieciskās zvejas tiesības publiskajos ūdeņos. Organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu un pārzina privāto zvejas tiesību izmantošanu ūdeņos, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai. Izsniedz speciālas atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā iekšējos ūdeņos administratīvās teritorijas robežās. Zvejniecības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  212. Izsniedz atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei. Likums "Par zemes dzīlēm" Detalizētāk - MK noteikumos
  213. Var plānot un īstenot pašvaldības diasporas politiku, citstarp nodrošināt institucionālo sistēmu darbam ar diasporu un sniegt atbalstu valsts pārvaldes institūcijām diasporas politikas īstenošanā. Var izveidot diasporas lietu konsultatīvo komisiju kā arī sniegt diasporas locekļiem sociālo, materiālo vai cita veida atbalstu šā likuma mērķu īstenošanai, arī remigrācijas veicināšanai vai atvieglošanai. Diasporas likums Detalizētāk - MK noteikumos
  214. Gādā par kapsētu izveidošanu un uzturēšanu. Likums "Par pašvaldībām" Detalizētāk - MK noteikumos Pašvaldības uzdevumi lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības jomā:
  215. Nosaka un uzrauga mājas dzīvnieku turēšanas noteikumus. Dzīvnieku aizsardzības likums Detalizētāk - MK noteikumos Organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu. Dzīvnieku aizsardzības likums Detalizētāk - MK noteikumos Uzrauga Dzīvnieku kapsētu izveidi saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības programmu un plānojumu. Nodrošina bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu. Veterinārmedicīnas likums Detalizētāk - MK noteikumos
  216. Organizē un koordinē latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus. Augu aizsardzības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  217. Piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kontrolē to. Meliorācijas likums
  218. Nodrošina pārtikas preču izsniegšanu valsts apdraudējuma gadījumā, t.sk. izstrādā kārtību, kādā nodrošināma pārtikas izsniegšana iedzīvotājiem pašvaldības administratīvajā teritorijā. Mobilizācijas likums Detalizētāk - MK noteikumos
  219. Pārrauga lauksaimniecības zemju izmantošanu un rezerves zemes fondu. Izstrādā tās īpašumā un valdījumā esošās neapbūvētās zemes un degradētās teritorijas izmantošanas iespēju izvērtējumu. Zemes pārvaldības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  220. Nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai (epizootiju draudu gadījumos) Medību likums
  221. Izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju. Meža likums Detalizētāk - MK noteikumos
  222. Organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu un pārzina privāto zvejas tiesību izmantošanu ūdeņos, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai. Zvejniecības likums Detalizētāk - MK noteikumos
  223. Piesakās valsts un Eiropas Savienības atbalstam augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm. Lauksaimniecības un lauku attīstības likums Detalizētāk - MK noteikumos Pašvaldības uzdevumi vēlēšanu organizēšanas jomā:
  224. Izveido republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisiju Saeimas vēlēšanu sagatavošanai katrā republikas pilsētā un novadā. Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu organizēšanu. Saeimas vēlēšanu likums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likums Eiropas Parlamenta vēlēšanu sagatavošanai katrā republikas pilsētā un novadā no vēlētājiem izveido republikas pilsētas vēlēšanu komisija un novada vēlēšanu komisija. Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu organizēšanu. Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likums Tautas nobalsošanas organizēšanai katrā republikas pilsētā un novadā no vēlētājiem izveido republikas pilsētas vēlēšanu komisija un novada vēlēšanu komisija. Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus, kas saistīti ar tautas nobalsošanas organizēšanu. Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu Pašvaldību vēlēšanu organizēšanai katrā republikas pilsētā un novadā no vēlētājiem izveido republikas pilsētas vēlēšanu komisija un novada vēlēšanu komisija. Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu organizēšanu. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
  225. pielikums Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
  226. pielikums Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts: administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un tajās ietilpstošās teritoriālās vienības Nr.p.k. Administratīvā teritorija un tās administratīvais centrs Tajā ietilpstošās teritoriālās vienības
  227. Rīgas pilsēta 1.
  228. Rīgas pilsēta
  229. Jūrmalas pilsēta 2.
  230. Jūrmalas pilsēta
  231. Aizkraukles novads (Aizkraukle) 3.
  232. Aiviekstes pagasts 3.
  233. Aizkraukles pagasts 3.
  234. Aizkraukles pilsēta 3.
  235. Bebru pagasts 3.
  236. Daudzeses pagasts 3.
  237. Iršu pagasts 3.
  238. Jaunjelgavas pagasts 3.
  239. Jaunjelgavas pilsēta 3.
  240. Klintaines pagasts 3.
  241. Kokneses pagasts 3.
  242. Mazzalves pagasts 3.
  243. Neretas pagasts 3.
  244. Pilskalnes pagasts 3.
  245. Pļaviņu pilsēta 3.
  246. Seces pagasts 3.
  247. Sērenes pagasts 3.
  248. Skrīveru pagasts 3.
  249. Staburaga pagasts 3.
  250. Sunākstes pagasts 3.
  251. Vietalvas pagasts 3.
  252. Zalves pagasts
  253. Alūksnes novads (Alūksne) 4.
  254. Alsviķu pagasts 4.
  255. Alūksnes pilsēta 4.
  256. Annas pagasts 4.
  257. Ilzenes pagasts 4.
  258. Jaunalūksnes pagasts 4.
  259. Jaunannas pagasts 4.
  260. Jaunlaicenes pagasts 4.
  261. Kalncempju pagasts 4.
  262. Liepnas pagasts 4.
  263. Malienas pagasts 4.
  264. Mālupes pagasts 4.
  265. Mārkalnes pagasts 4.
  266. Pededzes pagasts 4.
  267. Veclaicenes pagasts 4.
  268. Zeltiņu pagasts 4.
  269. Ziemera pagasts
  270. Ādažu novads (Ādaži) 5.
  271. Ādažu pagasts 5.
  272. Carnikavas pagasts 5.
  273. Saulkrastu pagasts 5.
  274. Saulkrastu pilsēta 5.
  275. Sējas pagasts
  276. Balvu novads (Balvi) 6.
  277. Baltinavas pagasts 6.
  278. Balvu pagasts 6.
  279. Balvu pilsēta 6.
  280. Bērzkalnes pagasts 6.
  281. Bērzpils pagasts 6.
  282. Briežuciema pagasts 6.
  283. Krišjāņu pagasts 6.
  284. Kubulu pagasts 6.
  285. Kupravas pagasts 6.
  286. Lazdukalna pagasts 6.
  287. Lazdulejas pagasts 6.
  288. Medņevas pagasts 6.
  289. Rugāju pagasts 6.
  290. Susāju pagasts 6.
  291. Šķilbēnu pagasts 6.
  292. Tilžas pagasts 6.
  293. Vectilžas pagasts 6.
  294. Vecumu pagasts 6.
  295. Viļakas pilsēta 6.
  296. Vīksnas pagasts 6.
  297. Žīguru pagasts
  298. Bauskas novads (Bauska) 7.
  299. Bauskas pilsēta 7.
  300. Bārbeles pagasts 7.
  301. Brunavas pagasts 7.
  302. Ceraukstes pagasts 7.
  303. Codes pagasts 7.
  304. Dāviņu pagasts 7.
  305. Gailīšu pagasts 7.
  306. Iecavas pagasts 7.
  307. Īslīces pagasts 7.
  308. Kurmenes pagasts 7.
  309. Mežotnes pagasts 7.
  310. Rundāles pagasts 7.
  311. Skaistkalnes pagasts 7.
  312. Stelpes pagasts 7.
  313. Svitenes pagasts 7.
  314. Valles pagasts 7.
  315. Vecsaules pagasts 7.
  316. Vecumnieku pagasts 7.
  317. Viesturu pagasts
  318. Cēsu novads (Cēsis) 8.
  319. Amatas pagasts 8.
  320. Cēsu pilsēta 8.
  321. Drabešu pagasts 8.
  322. Dzērbenes pagasts 8.
  323. Inešu pagasts 8.
  324. Jaunpiebalgas pagasts 8.
  325. Kaives pagasts 8.
  326. Liepas pagasts 8.
  327. Līgatnes pagasts 8.
  328. Līgatnes pilsēta 8.
  329. Mārsnēnu pagasts 8.
  330. Nītaures pagasts 8.
  331. Priekuļu pagasts 8.
  332. Raiskuma pagasts 8.
  333. Skujenes pagasts 8.
  334. Stalbes pagasts 8.
  335. Straupes pagasts 8.
  336. Taurenes pagasts 8.
  337. Vaives pagasts 8.
  338. Vecpiebalgas pagasts 8.
  339. Veselavas pagasts 8.
  340. Zaubes pagasts 8.
  341. Zosēnu pagasts
  342. Daugavpils novads (Daugavpils) 9.
  343. Ambeļu pagasts 9.
  344. Bebrenes pagasts 9.
  345. Biķernieku pagasts 9.
  346. Daugavpils pilsēta 9.
  347. Demenes pagasts 9.
  348. Dubnas pagasts 9.
  349. Dvietes pagasts 9.
  350. Eglaines pagasts 9.
  351. Ilūkstes pilsēta 9.
  352. Kalkūnes pagasts 9.
  353. Kalupes pagasts 9.
  354. Laucesas pagasts 9.
  355. Līksnas pagasts 9.
  356. Maļinovas pagasts 9.
  357. Medumu pagasts 9.
  358. Naujenes pagasts 9.
  359. Nīcgales pagasts 9.
  360. Pilskalnes pagasts 9.
  361. Prodes pagasts 9.
  362. Salienas pagasts 9.
  363. Skrudalienas pagasts 9.
  364. Subates pilsēta 9.
  365. Sventes pagasts 9.
  366. Šēderes pagasts 9.
  367. Tabores pagasts 9.
  368. Vaboles pagasts 9.
  369. Vecsalienas pagasts 9.
  370. Višķu pagasts
  371. Dobeles novads (Dobele) 10.
  372. Annenieku pagasts 10.
  373. Auces pilsēta 10.
  374. Augstkalnes pagasts 10.
  375. Auru pagasts 10.
  376. Bēnes pagasts 10.
  377. Bērzes pagasts 10.
  378. Bikstu pagasts 10.
  379. Bukaišu pagasts 10.
  380. Dobeles pagasts 10.
  381. Dobeles pilsēta 10.
  382. Īles pagasts 10.
  383. Jaunbērzes pagasts 10.
  384. Krimūnu pagasts 10.
  385. Lielauces pagasts 10.
  386. Naudītes pagasts 10.
  387. Penkules pagasts 10.
  388. Tērvetes pagasts 10.
  389. Ukru pagasts 10.
  390. Vecauces pagasts 10.
  391. Vītiņu pagasts 10.
  392. Zebrenes pagasts
  393. Gulbenes novads (Gulbene) 11.
  394. Beļavas pagasts 11.
  395. Daukstu pagasts 11.
  396. Druvienas pagasts 11.
  397. Galgauskas pagasts 11.
  398. Gulbenes pilsēta 11.
  399. Jaungulbenes pagasts 11.
  400. Lejasciema pagasts 11.
  401. Litenes pagasts 11.
  402. Lizuma pagasts 11.
  403. Līgo pagasts 11.
  404. Rankas pagasts 11.
  405. Stāmerienas pagasts 11.
  406. Stradu pagasts 11.
  407. Tirzas pagasts
  408. Jelgavas novads (Jelgava) 12.
  409. Cenu pagasts 12.
  410. Elejas pagasts 12.
  411. Glūdas pagasts 12.
  412. Jaunsvirlaukas pagasts 12.
  413. Jelgavas pilsēta 12.
  414. Kalnciema pagasts 12.
  415. Lielplatones pagasts 12.
  416. Līvbērzes pagasts 12.
  417. Ozolnieku pagasts 12.
  418. Platones pagasts 12.
  419. Salgales pagasts 12.
  420. Sesavas pagasts 12.
  421. Svētes pagasts 12.
  422. Valgundes pagasts 12.
  423. Vilces pagasts 12.
  424. Vircavas pagasts 12.
  425. Zaļenieku pagasts
  426. Jēkabpils novads (Jēkabpils) 13.
  427. Aknīstes pagasts 13.
  428. Aknīstes pilsēta 13.
  429. Asares pagasts 13.
  430. Atašienes pagasts 13.
  431. Ābeļu pagasts 13.
  432. Dignājas pagasts 13.
  433. Dunavas pagasts 13.
  434. Elkšņu pagasts 13.
  435. Gārsenes pagasts 13.
  436. Jēkabpils pilsēta 13.
  437. Kalna pagasts 13.
  438. Krustpils pagasts 13.
  439. Kūku pagasts 13.
  440. Leimaņu pagasts 13.
  441. Mežāres pagasts 13.
  442. Rites pagasts 13.
  443. Rubenes pagasts 13.
  444. Salas pagasts 13.
  445. Saukas pagasts 13.
  446. Sēlpils pagasts 13.
  447. Variešu pagasts 13.
  448. Viesītes pagasts 13.
  449. Viesītes pilsēta 13.
  450. Vīpes pagasts 13.
  451. Zasas pagasts
  452. Krāslavas novads (Krāslava) 14.
  453. Andrupenes pagasts 14.
  454. Andzeļu pagasts 14.
  455. Asūnes pagasts 14.
  456. Aulejas pagasts 14.
  457. Bērziņu pagasts 14.
  458. Dagdas pagasts 14.
  459. Dagdas pilsēta 14.
  460. Ezernieku pagasts 14.
  461. Indras pagasts 14.
  462. Izvaltas pagasts 14.
  463. Kalniešu pagasts 14.
  464. Kaplavas pagasts 14.
  465. Kombuļu pagasts 14.
  466. Konstantinovas pagasts 14.
  467. Krāslavas pagasts 14.
  468. Krāslavas pilsēta 14.
  469. Ķepovas pagasts 14.
  470. Piedrujas pagasts 14.
  471. Robežnieku pagasts 14.
  472. Skaistas pagasts 14.
  473. Svariņu pagasts 14.
  474. Šķaunes pagasts 14.
  475. Ūdrīšu pagasts
  476. Kuldīgas novads (Kuldīga) 15.
  477. Alsungas pagasts 15.
  478. Ēdoles pagasts 15.
  479. Gudenieku pagasts 15.
  480. Īvandes pagasts 15.
  481. Kabiles pagasts 15.
  482. Kuldīgas pilsēta 15.
  483. Kurmāles pagasts 15.
  484. Laidu pagasts 15.
  485. Nīkrāces pagasts 15.
  486. Padures pagasts 15.
  487. Pelču pagasts 15.
  488. Raņķu pagasts 15.
  489. Rendas pagasts 15.
  490. Rudbāržu pagasts 15.
  491. Rumbas pagasts 15.
  492. Skrundas pagasts 15.
  493. Skrundas pilsēta 15.
  494. Snēpeles pagasts 15.
  495. Turlavas pagasts 15.
  496. Vārmes pagasts
  497. Ķekavas novads (Ķekava) 16.
  498. Baldones pagasts 16.
  499. Baldones pilsēta 16.
  500. Baložu pilsēta 16.
  501. Daugmales pagasts 16.
  502. Ķekavas pagasts
  503. Liepājas novads (Liepāja) 17.
  504. Aizputes pagasts 17.
  505. Aizputes pilsēta 17.
  506. Bārtas pagasts 17.
  507. Bunkas pagasts 17.
  508. Cīravas pagasts 17.
  509. Dunalkas pagasts 17.
  510. Dunikas pagasts 17.
  511. Durbes pagasts 17.
  512. Durbes pilsēta 17.
  513. Embūtes pagasts 17.
  514. Gaviezes pagasts 17.
  515. Gramzdas pagasts 17.
  516. Grobiņas pagasts 17.
  517. Grobiņas pilsēta 17.
  518. Kalētu pagasts 17.
  519. Kalvenes pagasts 17.
  520. Kazdangas pagasts 17.
  521. Lažas pagasts 17.
  522. Liepājas pilsēta 17.
  523. Medzes pagasts 17.
  524. Nīcas pagasts 17.
  525. Otaņķu pagasts 17.
  526. Pāvilostas pilsēta 17.
  527. Priekules pagasts 17.
  528. Priekules pilsēta 17.
  529. Rucavas pagasts 17.
  530. Sakas pagasts 17.
  531. Tadaiķu pagasts 17.
  532. Vaiņodes pagasts 17.
  533. Vecpils pagasts 17.
  534. Vērgales pagasts 17.
  535. Virgas pagasts
  536. Limbažu novads (Limbaži) 18.
  537. Ainažu pagasts 18.
  538. Ainažu pilsēta 18.
  539. Alojas pagasts 18.
  540. Alojas pilsēta 18.
  541. Braslavas pagasts 18.
  542. Brīvzemnieku pagasts 18.
  543. Katvaru pagasts 18.
  544. Liepupes pagasts 18.
  545. Limbažu pagasts 18.
  546. Limbažu pilsēta 18.
  547. Pāles pagasts 18.
  548. Salacgrīvas pagasts 18.
  549. Salacgrīvas pilsēta 18.
  550. Skultes pagasts 18.
  551. Staiceles pagasts 18.
  552. Staiceles pilsēta 18.
  553. Umurgas pagasts 18.
  554. Vidrižu pagasts 18.
  555. Viļķenes pagasts
  556. Līvānu novads (Līvāni) 19.
  557. Jersikas pagasts 19.
  558. Līvānu pilsēta 19.
  559. Rožupes pagasts 19.
  560. Rudzātu pagasts 19.
  561. Sutru pagasts 19.
  562. Turku pagasts
  563. Ludzas novads (Ludza) 20.
  564. Blontu pagasts 20.
  565. Briģu pagasts 20.
  566. Ciblas pagasts 20.
  567. Cirmas pagasts 20.
  568. Goliševas pagasts 20.
  569. Isnaudas pagasts 20.
  570. Istras pagasts 20.
  571. Kārsavas pilsēta 20.
  572. Lauderu pagasts 20.
  573. Līdumnieku pagasts 20.
  574. Ludzas pilsēta 20.
  575. Malnavas pagasts 20.
  576. Mežvidu pagasts 20.
  577. Mērdzenes pagasts 20.
  578. Nirzas pagasts 20.
  579. Ņukšu pagasts 20.
  580. Pasienes pagasts 20.
  581. Pildas pagasts 20.
  582. Pureņu pagasts 20.
  583. Pušmucovas pagasts 20.
  584. Rundēnu pagasts 20.
  585. Salnavas pagasts 20.
  586. Zaļesjes pagasts 20.
  587. Zilupes pilsēta 20.
  588. Zvirgzdenes pagasts
  589. Madonas novads (Madona) 21.
  590. Aronas pagasts 21.
  591. Barkavas pagasts 21.
  592. Bērzaunes pagasts 21.
  593. Cesvaines pagasts 21.
  594. Cesvaines pilsēta 21.
  595. Dzelzavas pagasts 21.
  596. Ērgļu pagasts 21.
  597. Indrānu pagasts 21.
  598. Jumurdas pagasts 21.
  599. Kalsnavas pagasts 21.
  600. Lazdonas pagasts 21.
  601. Liezēres pagasts 21.
  602. Lubānas pilsēta 21.
  603. Ļaudonas pagasts 21.
  604. Madonas pilsēta 21.
  605. Mārcienas pagasts 21.
  606. Mētrienas pagasts 21.
  607. Murmastienes pagasts 21.
  608. Ošupes pagasts 21.
  609. Praulienas pagasts 21.
  610. Sarkaņu pagasts 21.
  611. Sausnējas pagasts 21.
  612. Varakļānu pagasts 21.
  613. Varakļānu pilsēta 21.
  614. Vestienas pagasts
  615. Mārupes novads (Mārupe) 22.
  616. Babītes pagasts 22.
  617. Mārupes pagasts 22.
  618. Salas pagasts
  619. Ogres novads (Ogre) 23.
  620. Birzgales pagasts 23.
  621. Ikšķiles pilsēta 23.
  622. Jumpravas pagasts 23.
  623. Krapes pagasts 23.
  624. Ķeguma pilsēta 23.
  625. Ķeipenes pagasts 23.
  626. Lauberes pagasts 23.
  627. Lēdmanes pagasts 23.
  628. Lielvārdes pagasts 23.
  629. Lielvārdes pilsēta 23.
  630. Madlienas pagasts 23.
  631. Mazozolu pagasts 23.
  632. Meņģeles pagasts 23.
  633. Ogres pilsēta 23.
  634. Ogresgala pagasts 23.
  635. Rembates pagasts 23.
  636. Suntažu pagasts 23.
  637. Taurupes pagasts 23.
  638. Tīnūžu pagasts 23.
  639. Tomes pagasts
  640. Olaines novads (Olaine) 24.
  641. Olaines pagasts 24.
  642. Olaines pilsēta
  643. Preiļu novads (Preiļi) 25.
  644. Aglonas pagasts 25.
  645. Aizkalnes pagasts 25.
  646. Galēnu pagasts 25.
  647. Grāveru pagasts 25.
  648. Kastuļinas pagasts 25.
  649. Pelēču pagasts 25.
  650. Preiļu pagasts 25.
  651. Preiļu pilsēta 25.
  652. Riebiņu pagasts 25.
  653. Rožkalnu pagasts 25.
  654. Rušonas pagasts 25.
  655. Saunas pagasts 25.
  656. Silajāņu pagasts 25.
  657. Sīļukalna pagasts 25.
  658. Stabulnieku pagasts 25.
  659. Šķeltovas pagasts 25.
  660. Upmalas pagasts 25.
  661. Vārkavas pagasts
  662. Rēzeknes novads (Rēzekne) 26.
  663. Audriņu pagasts 26.
  664. Bērzgales pagasts 26.
  665. Čornajas pagasts 26.
  666. Dricānu pagasts 26.
  667. Feimaņu pagasts 26.
  668. Gaigalavas pagasts 26.
  669. Griškānu pagasts 26.
  670. Ilzeskalna pagasts 26.
  671. Kantinieku pagasts 26.
  672. Kaunatas pagasts 26.
  673. Lendžu pagasts 26.
  674. Lūznavas pagasts 26.
  675. Mākoņkalna pagasts 26.
  676. Maltas pagasts 26.
  677. Nagļu pagasts 26.
  678. Nautrēnu pagasts 26.
  679. Ozolaines pagasts 26.
  680. Ozolmuižas pagasts 26.
  681. Pušas pagasts 26.
  682. Rikavas pagasts 26.
  683. Sakstagala pagasts 26.
  684. Silmalas pagasts 26.
  685. Stoļerovas pagasts 26.
  686. Stružānu pagasts 26.
  687. Vērēmu pagasts 26.
  688. Dekšāres pagasts 26.
  689. Sokolku pagasts 26.
  690. Viļānu pagasts 26.
  691. Viļānu pilsēta 26.
  692. Rēzeknes pilsēta
  693. Salaspils novads (Salaspils) 27.
  694. Salaspils pagasts 27.
  695. Salaspils pilsēta
  696. Saldus novads (Saldus) 28.
  697. Blīdenes pagasts 28.
  698. Brocēnu pilsēta 28.
  699. Cieceres pagasts 28.
  700. Ezeres pagasts 28.
  701. Gaiķu pagasts 28.
  702. Jaunauces pagasts 28.
  703. Jaunlutriņu pagasts 28.
  704. Kursīšu pagasts 28.
  705. Lutriņu pagasts 28.
  706. Nīgrandes pagasts 28.
  707. Novadnieku pagasts 28.
  708. Pampāļu pagasts 28.
  709. Remtes pagasts 28.
  710. Rubas pagasts 28.
  711. Saldus pagasts 28.
  712. Saldus pilsēta 28.
  713. Šķēdes pagasts 28.
  714. Vadakstes pagasts 28.
  715. Zaņas pagasts 28.
  716. Zirņu pagasts 28.
  717. Zvārdes pagasts
  718. Siguldas novads (Sigulda) 29.
  719. Allažu pagasts 29.
  720. Inčukalna pagasts 29.
  721. Krimuldas pagasts 29.
  722. Lēdurgas pagasts 29.
  723. Mālpils pagasts 29.
  724. Mores pagasts 29.
  725. Siguldas pagasts 29.
  726. Siguldas pilsēta
  727. Smiltenes novads (Smiltene) 30.
  728. Apes pagasts 30.
  729. Apes pilsēta 30.
  730. Bilskas pagasts 30.
  731. Blomes pagasts 30.
  732. Brantu pagasts 30.
  733. Drustu pagasts 30.
  734. Gaujienas pagasts 30.
  735. Grundzāles pagasts 30.
  736. Launkalnes pagasts 30.
  737. Palsmanes pagasts 30.
  738. Raunas pagasts 30.
  739. Smiltenes pagasts 30.
  740. Smiltenes pilsēta 30.
  741. Trapenes pagasts 30.
  742. Variņu pagasts 30.
  743. Virešu pagasts
  744. Talsu novads (Talsi) 31.
  745. Abavas pagasts 31.
  746. Ārlavas pagasts 31.
  747. Balgales pagasts 31.
  748. Dundagas pagasts 31.
  749. Ģibuļu pagasts 31.
  750. Īves pagasts 31.
  751. Kolkas pagasts 31.
  752. Ķūļciema pagasts 31.
  753. Laidzes pagasts 31.
  754. Laucienes pagasts 31.
  755. Lībagu pagasts 31.
  756. Lubes pagasts 31.
  757. Mērsraga pagasts 31.
  758. Rojas pagasts 31.
  759. Sabiles pilsēta 31.
  760. Stendes pilsēta 31.
  761. Strazdes pagasts 31.
  762. Talsu pilsēta 31.
  763. Valdemārpils pilsēta 31.
  764. Valdgales pagasts 31.
  765. Vandzenes pagasts 31.
  766. Virbu pagasts
  767. Tukuma novads (Tukums) 32.
  768. Cēres pagasts 32.
  769. Degoles pagasts 32.
  770. Džūkstes pagasts 32.
  771. Engures pagasts 32.
  772. Irlavas pagasts 32.
  773. Jaunpils pagasts 32.
  774. Jaunsātu pagasts 32.
  775. Kandavas pagasts 32.
  776. Kandavas pilsēta 32.
  777. Lapmežciema pagasts 32.
  778. Lestenes pagasts 32.
  779. Matkules pagasts 32.
  780. Pūres pagasts 32.
  781. Sēmes pagasts 32.
  782. Slampes pagasts 32.
  783. Smārdes pagasts 32.
  784. Tukuma pilsēta 32.
  785. Tumes pagasts 32.
  786. Vānes pagasts 32.
  787. Viesatu pagasts 32.
  788. Zantes pagasts 32.
  789. Zemītes pagasts 32.
  790. Zentenes pagasts
  791. Ulbrokas novads (Ulbroka) 33.
  792. Garkalnes pagasts 33.
  793. Ropažu pagasts 33.
  794. Stopiņu pagasts 33.
  795. Vangažu pilsēta
  796. Valkas novads (Valka) 34.
  797. Ērģemes pagasts 34.
  798. Ipiķu pagasts 34.
  799. Jeru pagasts 34.
  800. Jērcēnu pagasts 34.
  801. Kārķu pagasts 34.
  802. Ķoņu pagasts 34.
  803. Lodes pagasts 34.
  804. Naukšēnu pagasts 34.
  805. Plāņu pagasts 34.
  806. Rūjienas pilsēta 34.
  807. Sedas pilsēta 34.
  808. Strenču pilsēta 34.
  809. Valkas pagasts 34.
  810. Valkas pilsēta 34.
  811. Vijciema pagasts 34.
  812. Vilpulkas pagasts 34.
  813. Zvārtavas pagasts
  814. Valmieras novads (Valmiera) 35.
  815. Bērzaines pagasts 35.
  816. Brenguļu pagasts 35.
  817. Burtnieku pagasts 35.
  818. Dikļu pagasts 35.
  819. Ēveles pagasts 35.
  820. Kauguru pagasts 35.
  821. Kocēnu pagasts 35.
  822. Matīšu pagasts 35.
  823. Mazsalacas pagasts 35.
  824. Mazsalacas pilsēta 35.
  825. Ramatas pagasts 35.
  826. Rencēnu pagasts 35.
  827. Sēļu pagasts 35.
  828. Skaņkalnes pagasts 35.
  829. Trikātas pagasts 35.
  830. Vaidavas pagasts 35.
  831. Valmieras pagasts 35.
  832. Valmieras pilsēta 35.
  833. Vecates pagasts 35.
  834. Zilākalna pagasts
  835. Ventspils novads (Ventspils) 36.
  836. Ances pagasts 36.
  837. Jūrkalnes pagasts 36.
  838. Piltenes pagasts 36.
  839. Piltenes pilsēta 36.
  840. Popes pagasts 36.
  841. Puzes pagasts 36.
  842. Tārgales pagasts 36.
  843. Ugāles pagasts 36.
  844. Usmas pagasts 36.
  845. Užavas pagasts 36.
  846. Vārves pagasts 36.
  847. Ventspils pilsēta 36.
  848. Ziru pagasts 36.
  849. Zlēku pagasts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
  850. pielikums Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai nepieciešamais finansējums Risinājums Risinājums (risnājuma varianti) Budžeta programmas (apakš- programmas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta) 2019.gads 2020.gads 2021.gads 2020.gads 2021.gads 2022.gads turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta) (ja īstenošana ir terminēta) Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā 0 0 0 892,500 8,207,500 0 0 0 0 tajā skaitā
  851. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 892,500 8,207,500 0 0 0 2023
  852. Novadu administratīvās struktūras projektu izstrāde (apvienošanās projekts) Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai 30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 367,500 157,500 0
  853. un
  855. Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrāde jaunajiem novadiem Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai 30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 525,000 525,000 0
  856. un 2021
  857. Vienreizējā dotācija pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai 30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 0 7,525,000 0 2021 Pašvaldību budžets Pašvaldību budžets
  858. Novadu administratīvās struktūras projektu izstrāde (apvienošanās projekts) Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums 2019.gads 2020.gads 2021.gads 2020.gads 2021.gads 2022.gads turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai 0 0 0 367,500 157,500 0 Katram novadam, kurš veidojas apvienojoties, jāiztrādā jaunās administratīvās struktūras projekts, lai spētu 2021.gadā veiksmīgi uzsākt jaunā novada darbību. Finansējuma sadalījums (70% 2020.gadā, 30% 2021.gadā) Aprēķins: Viena projekta vidējās izmaksas 18,103.45 Apvienotās pašvaldības (no 36 pašvaldībām - 29 apvienotās pašvaldības, jo plānots ka reforma neskars 7 pašvaldības - Rīgu, Jūrmalu, Alūksnes novadu, Gulbenes novadu, Līvānu novadu, Olaines novadu, Salaspils novadu ) 29 Kopējās izmakas (29 x 18 103,45 EUR) 525,000 Finansējums 2020.gadā (70%) 367,500 Finansējums 2021.gadā (30%) 157,500
  859. Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrāde jaunajiem novadiem Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums 2019.gads 2020.gads 2021.gads 2020.gads 2021.gads 2022.gads turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai 0 0 0 525,000 525,000 0 Pašvaldības attīstības programmas izstrāde veicot iepirkumu (ārpakalpojumus) vai algojot speciālistus izstrādei pašvaldības ietvaros. Finansējums noteikts pēc aktuālākajiem lielāko pašvaldību iepirkumiem. (2010.gadā arī bija šāds finansējums no ESF, kurā bija noteikta tikai maksimālā summa (25 000 LVL), uz kuru katra pašvaldība varēja pretendēt.) Aprēķins: Viena projekta vidējās izmaksas 36,206.9 Apvienotās pašvaldības (no 36 pašvaldībām - 29 apvienotās pašvaldības, jo plānots ka reforma neskars 7 pašvaldības - Rīgu, Jūrmalu, Alūksnes novadu, Gulbenes novadu, Līvānu novadu, Olaines novadu, Salaspils novadu ) 29 Kopējās izmakas (29 x 36 206,9 EUR) 1,050,000 Finansējums 2020.gadā (50%) 525,000 Finansējums 2021.gadā (50%) 525,000
  860. Vienreizējā dotācija pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums 2019.gads 2020.gads 2021.gads 2020.gads 2021.gads 2022.gads turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai 0 0 0 7,525,000 0 Mērķdotācija katarm jaunveidojamam novadam, kas izveidosies apvienojoties, lai pašvaldības segtu papildus izdevumus (Sociālā nodrošinājuma pakete- priekšsēdētājiem, darbiniekiem; veidlapu, plāksnīšu nomaiņai u.c.) Aprēķins: Novadiem
(13), kuri veidojas apvienojoties līdz 3 novadiem 155 000 EUR 2,015,000 Novadiem
(12), kuri veidojas apvienojoties 4 un 5 novadiem 310 000 EUR 3,720,000 Novadiem
(4), kuri veidojas apvienojoties virs 6 novadiem 447 500 EUR 1,790,000 KOPĀ 7,525,000 3.1. aprēķins Vienreizējā dotācija pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu Teritoriālo vienību skaits N. p. k. Administratīvā teritorija Tajā ietilpstošie novadi un pilsētas ter. v. 3 4 līdz 5 6 un vairāk 1 Rīga 1 Rīga 2 Jūrmala Jūrmala 1 3 Aizkraukles novads 6 1 Kokneses novads Skrīveru novads Aizkraukles novads Jaunjelgavas novads Pļaviņu novads Neretas novads 4 Alūksnes novads 1 Alūksnes novads 5 Ādažu novads 4 1 Saulkrastu novads Carnikavas novads Ādažu novads Sējas novads 6 Balvu novads 4 1 Viļakas novads Balvu novads Rugāju novads Baltinavas novads 7 Bauskas novads 4 1 Iecavas novads Vecumnieku novads Rundāles novads Bauskas novads 8 Cēsu novads 7 1 Pārgaujas novads Priekuļu novads Cēsu novads Jaunpiebalgas novads Amatas novads Vecpiebalgas novads Līgatnes novads 9 Daugavpils novads 3 1 Ilūkstes novads Daugavpils novads Daugavpils pilsēta 10 Dobeles novads 3 1 Dobeles novads Auces novads Tērvetes novads 11 Gulbenes novads 1 Gulbenes novads 12 Jelgavas novads 3 1 Jelgavas novads Ozolnieku novads Jelgavas pilsēta 13 Jēkabpils novads 6 1 Krustpils novads Salas novads Viesītes novads Jēkabpils novads Aknīstes novads Jēkabpils pilsēta 14 Krāslavas novads 2 1 Dagdas novads Krāslavas novads 15 Kuldīgas novads 3 1 Alsungas novads Kuldīgas novads Skrundas novads 16 Ķekavas novads 2 1 Ķekavas novads Baldones novads 17 Liepājas novads 9 1 Pāvilostas novads Aizputes novads Durbes novads Grobiņas novads Priekules novads Vaiņodes novads Nīcas novads Rucavas novads Liepājas pilsēta 18 Limbažu novads 3 1 Salacgrīvas novads Alojas novads Limbažu novads 19 Līvānu novads 1 Līvānu novads 20 Ludzas novads 4 1 Kārsavas novads Ciblas novads Ludzas novads Zilupes novads 21 Madonas novads 5 1 Cesvaines novads Ērgļu novads Lubānas novads Madonas novads Varakļānu novads 22 Mārupes novads 2 1 Mārupes novads Babītes novads 23 Ogres novads 4 1 Ogres novads Lielvārdes novads Ķeguma novads Ikšķiles novads 24 Olaines novads 1 Olaines novads 25 Preiļu novads 4 1 Riebiņu novads Preiļu novads Vārkavas novads Aglonas novads 26 Rēzeknes novads 3 1 Rēzeknes novads Viļānu novads Rēzeknes pilsēta 27 Salaspils novads 1 - Salaspils novads 28 Saldus novads 2 1 Brocēnu novads Saldus novads 29 Siguldas novads 4 1 Krimuldas novads Inčukalna novads Siguldas novads Mālpils novads 30 Smiltenes novads 3 1 Apes novads Raunas novads Smiltenes novads 31 Talsu novads 4 1 Dundagas novads Rojas novads Mērsraga novads Talsu novads 32 Tukuma novads 4 1 Kandavas novads Engures novads Tukuma novads Jaunpils novads 33 Ulbrokas novads 3 1 Stopiņu novads Ropažu novads Garkalnes novads 34 Valkas novads 4 1 Rūjienas novads Naukšēnu novads Strenču novads Valkas novads 35 Valmieras novads 5 1 Mazsalacas novads Burtnieku novads Kocēnu novads Beverīnas novads Valmiera 36 Ventspils novads 2 1 Ventspils novads Ventspils pilsēta 119 13 12 4 Kopā 7,525,000 155,000 310,000 447,500 2,015,000 3,720,000 1,790,000 ~Uz 1 vienību 51,667 62,000 74,583 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.