Par partnerības un sadarbības nolīguma protokolu

Par partnerības un sadarbības nolīguma protokolu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/746-3716 Rīgā 2005.gada 10.maijā Par partnerības un sadarbības nolīguma protokolu Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Protokolu, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido part­nerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, ņemot vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai Noslēgts 19.05.2004. Statuss: spēkā kopš 01.03.2005. Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe PROTOKOLS, KURŠ PIEVIENOTS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMAM STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ARMĒNIJAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES, ŅEMOT VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI BEĻĢIJAS KARALISTE, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJAS REPUBLIKA, MALTAS REPUBLIKA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, še turpmāk - "dalībvalstis", kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk - "Kopienas", kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija, no vienas puses, UN ARMĒNIJAS REPUBLIKA, no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, IR NOSLĒGUŠAS ŠO VIENOŠANOS. 1. pants Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija ir Puses 1996. gada 22. aprīlī Luksemburgā parakstītajā Partnerības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses1, (turpmāk - "Nolīgums") un attiecīgi tāpat kā citas dalībvalstis pieņem un ņem vērā Nolīguma un tam pievienoto dokumentu tekstus. 2. pants Lai ņemtu vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma spēka zaudēšanas Nolīgumā ietvertos noteikumus, kas attiecas uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, uzskata par saistošiem Eiropas Kopienai, kura ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas tiesības un pienākumus, ko tā bija uzņēmusies. 3. pants Šis Protokols ir Nolīguma neatņemama sastāvdaļa. 4. pants 1. Šo Protokolu to atbilstīgajā procesuālajā kārtībā apstiprina Kopienas, dalībvalstu vārdā - Eiropas Savienības Padome - un Armēnijas Republika. 2. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo 1. punktā minēto procedūru izpildi. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā. 5. pants 1. Šis Protokols stājas spēkā 2004. gada 1. maijā ar noteikumu, ka visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti ir deponēti pirms šīs dienas. 2. Ja visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti nav deponēti pirms šīs dienas, šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments. 6. pants 1. Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu tekstus sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā. 2. Tekstus šajās valodās pievieno šim Protokolam, un tie ir vienlīdz autentiski ar tekstiem citās valodās, kurās ir sastādīts Nolīgums, Nobeiguma akts un visi tam pievienotie dokumenti. 7. pants Šis Protokols ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, spāņu, somu, ungāru, vācu, zviedru un armēņu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks. 1 OV L 239, 9.9.1999., 3. lpp. PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS LĪGUMS starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses BEĻĢIJAS KARALISTES, DĀNIJAS KARALISTES, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS, GRIEĶIJAS REPUBLIKAS, SPĀNIJAS KARALISTES, FRANCIJAS REPUBLIKAS, ĪRIJAS, ITĀLIJAS REPUBLIKAS, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES, NĪDERLANDES KARALISTES, AUSTRIJAS REPUBLIKAS, PORTUGĀLES REPUBLIKAS, SOMIJAS REPUBLIKAS, ZVIEDRIJAS KARALISTES, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻ­ĪRI­JAS APVIENOTĀS KARALISTES, - Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda ko­pienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, še turpmāk - "dalībvalstis", un EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk - "Kopiena", no vienas puses, un ARMĒNIJAS REPUBLIKA, no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ saiknes, kas pastāv starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Armēnijas Republiku, un to kopīgās vērtības, ATZĪSTOT, ka Kopiena un Armēnijas Republika vēlas šīs saiknes stiprināt un izveidot partnerību un sadarbību, kas padziļinātu un paplašinātu attiecības, kas iedibinātas jau iepriekš, īpaši ar Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Līgumu par tirdzniecību un komerciālu un ekonomisku sadarbību, kas noslēgts 1989. gada 18. decembrī, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Armēnijas Republikas apņemšanos stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības, kas ir partnerības pamatā, ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt starptautisko mieru un drošību, kā arī strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā, un šajā nolūkā sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas drošības un sadarbības konferencē, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Armēnijas Republikas stingro apņemšanos pilnīgi īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Eiropas drošības un sadarbības konfe­rences (EDSK) Nobeiguma aktā, sekojošo Madrides un Vīnes sanāksmju Noslēguma dokumentos, EDSK Bonnas konferences dokumentā par ekonomisko sadarbību, Parīzes Hartā jaunajai Eiropai un 1992. gada EDSK Helsinku dokumentā - "pārmaiņu pārbaudījumi" un citos EDSO pamatdokumentos, ATZĪSTOT šajā sakarā, ka atbalsts Armēnijas Republikas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālai vienotībai sekmēs miera un stabilitātes nodrošināšanu Eiropā, PĀRLIECINĀTAS par tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, īpaši minoritāšu tiesību ievērošanas, daudzpartiju sistēmas ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām un ekonomikas liberalizācijas, kuras mērķis ir izveidot tirgus ekonomiku, lielo nozīmi, UZSKATOT, ka pilnīga šīs partnerības un sadarbības līguma īstenošana paredz un sekmē Armēnijas Republikas politisko, ekonomisko un tiesisko reformu turpināšanu un pabeigšanu, kā arī sadarbībai vajadzīgu faktoru ieviešanu jo īpaši, ņemot vērā EDSK Bonnas konferences secinājumus, VĒLOTIES rosināt reģionālo sadarbību jomās, uz kurām attiecas šis Līgums ar kaimiņvalstīm, lai veicinātu reģiona labklājību un stabilitāti un jo īpaši iniciatīvas, kuru mērķis ir sadarbības un divpusējās uzticības veicināšana Kaukāza reģiona neatkarīgo valstu un citu kaimiņvalstu starpā, VĒLOTIES izveidot un attīstīt regulāru politisko dialogu par divpusējiem, reģionāliem un starptautiskiem jautājumiem, kas interesē abas Puses, ATZĪSTOT UN ATBALSTOT Armēnijas centienus izveidot ciešu sadarbību ar Eiropas iestādēm, ŅEMOT VĒRĀ nepieciešamību pie­saistīt Armēnijai ieguldījumus, ie­skaitot enerģētiku un šajā sakarā Kopie­nas un tās dalībvalstu piešķirto nozīmi taisnīgiem enerģētikas produktu eksporta nosacījumiem; apstiprinot Kopienas, tās dalībvalstu un Armēnijas Republikas iestāšanos par pilnīgu Eiropas Enerģētikas Hartas, un Enerģētikas Hartas nolīguma un Enerģētikas Hartas protokola par energoefektivitāti un saistītajiem ekoloģiskiem aspektiem īstenošanu, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas vēlēšanos pēc vajadzības nodrošināt ekonomisko sadarbību un tehnisko palīdzību, PATUROT PRĀTĀ Līguma lietderību, lai sekmētu pakāpenisku Armēnijas Republikas tuvināšanu plašākai sadarbībai Eiropā un kaimiņu reģionos, un tās pakāpenisku iekļaušanu atvērtā starptautiskā sistēmā, ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos par tirdzniecības liberalizāciju atbilstoši Pa­saules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) noteikumiem, APZINOTIES vajadzību uzlabot nosa­cījumus, kas ietekmē uzņēmējdarbību un ieguldījumus, un nosacījumus tādās jomās kā uzņēmējsabiedrību dibināšana, darbaspēks, pakalpojumu sniegšana un kapitāla kustība, APSVEICOT UN ATZĪSTOT Armēnijas Republikas pūliņus, kuru mērķis ir tās ekonomikas pāreja no valsts ar centralizēti plānotu ekonomiku, kurā tirdzniecība notiek valsts līmenī, uz tirgus ekonomiku, PĀRLIECINĀTAS, ka šis Līgums radīs jaunus apstākļus ekonomikas sakariem starp Pusēm un īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attīstībai, kas ir būtiski ekonomikas pārstrukturēšanai un tehnoloģiskai modernizācijai, VĒLOTIES izveidot ciešu sadarbību vides aizsardzības jomā, ņemot vērā Pušu savstarpējo atkarību šajā jomā, ATZĪSTOT, ka sadarbība nelikumīgās imigrācijas novēršanā un kontrolē ir viens no šā Līguma galvenajiem mērķiem, VĒLOTIES izveidot sadarbību kultūras jomā un uzlabot informācijas plūsmu, IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO. 1. pants Ar šo tiek izveidota partnerība starp Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas pu­ses un Armēnijas Republiku no otras puses. Šīs partnerības mērķi ir: - nodrošināt pienācīgu pamatu Pušu politiskam dialogam, kas ļautu attīstīties politiskiem sakariem, - atbalstīt Armēnijas Republikas centienus nostiprināt demokrātiju, attīstīt ekonomiku un pabeigt pāreju uz tirgus ekonomiku, - veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, un saskaņotas ekonomikas attiecības starp Pusēm, lai tādējādi sekmētu to ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, - nodrošināt pamatu tiesiskai, ekonomiskai, sociālai, finansiālai, civilai un tehnoloģiju un kultūras sadarbībai, I sadaļa VISPĀRĪGI PRINCIPI 2. pants Respektējot demokrātiju, starptautisko tiesību aktu un cilvēktiesību principus, kā īpaši noteikts ANO statūtos, Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, kā arī tirgus ekonomikas principus, tostarp, kas deklarēti Bonnas konfe­rences dokumentos, apstiprina pušu iekšējo un ārpolitiku, un ir partnerattiecību un šī līguma būtiskas sastāvdaļas. 3. pants Puses uzskata, ka to turpmākai labklājībai un stabilitātei ir ļoti būtiski, lai jaunās neatkarīgās valstis, kas radušās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sairuma, še turpmāk - "neatkarīgās valstis", saglabātu un attīstītu sadarbību atbilstīgi Helsinku Nobeiguma akta principiem un starptautiskajām tiesībām un labu kaimiņattiecību garā, un visiem spēkiem rosina šo procesu. 4. pants Puses pēc vajadzības pārskata mainīgos apstākļus Armēnijas Republikā jo īpaši attiecībā uz tās saimnieciskajiem nosacījumiem un tirgus orientēto reformu īstenošanu. Sadarbības padome var Pusēm dot ieteikumus par jebkuras šā Līguma daļas pilnveidošanu, ievērojot šos apstākļus. II sadaļa POLITISKAIS DIALOGS 5. pants Starp Pusēm izveido regulāru politisko dialogu, ko tām ir nodoms attīstīt un pastiprināt. Tas pavada un nostiprina Eiropas Savienības un Armēnijas Republikas tuvināšanos, atbalsta politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas notiek šajā valstī, un sekmē jaunu sadarbības veidu izveidi. Politiskais dialogs: - stiprina saites starp Armēniju un Kopienu un tās dalībvalstīm, un tādējādi demokrātisko valstu kopienu kā vienu veselu. Ar šo Līgumu panāktā ekonomiskā konverģence radīs intensīvākas politiskās attiecības, - rada augošu pozīciju konverģenci starptautiskos jautājumos, kas rūp abām Pusēm, tādējādi vairojot drošību un stabilitāti reģionā un veicinot turpmāko Kaukāza neatkarīgo valstu attīstību, - paredz, ka Puses cenšas sadarbo­ties jautājumos, kas attiecas uz Eiropas drošības un stabilitātes stiprināšanu, demokrātijas principu ievērošanu, cil­vēk­tiesību, īpaši kādu no minoritātēm pārstāvošo cilvēku tiesību ievērošanu un veicināšanu, un vajadzības gadījumā apspriežas par attiecīgiem jautājumiem. Šāds dialogs var risināties uz reģionāla pamata ar nolūku veicināt reģionālo konfliktu un saspīlējumu atrisināšanu. 6. pants Ministru līmenī politisko dialogu risina Sadarbības padomē, kas izveidota saskaņā ar 78. pantu, un citos gadījumos - pēc savstarpējas vienošanās. 7. pants Puses izveido citas politiskā dialoga procedūras un mehānismus, jo īpaši šādas: - regulāras tikšanās augstāko amat­personu līmenī starp Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvjiem, no vienas puses, un Armēnijas Republikas pārstāvjiem, no otras puses, - pilnīgi izmantojot diplomātiskos kanālus starp Pusēm, ieskaitot piemērotus kontaktus gan divpusējā, gan daudzpusējā jomā, piemēram, ANO, EDSK sanāksmēs un citur, - citādi līdzekļi, ieskaitot iespējamas ekspertu tikšanās, kas sekmētu šā dialoga nostiprināšanu un attīstīšanu. 8. pants Parlamentārā līmenī politiskais dialogs norisinās Parlamentārās sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar 83. pantu. III sadaļa PREČU TIRDZNIECĪBA 9. pants 1. Puses savā starpā vienojas par vislielākās labvēlības režīmu šādās jomās: - muitas nodokļi un tarifi, ko pielieto attiecībā uz importu un eksportu, tostarp nodokļu un maksājumu iekasēšanas veidus, - noteikumi attiecībā uz muitošanu, tranzītu, noliktavām un pārkraušanu, - nodokļi un jebkura veida citi iekšējie maksājumi, ko tieši vai netieši piemēro importētajām precēm, - maksājumu veidi un šādu maksājumu veikšana, - noteikumi attiecībā uz preču pārdošanu, pirkšanu, transportēšanu, izplatīšanu un izmantošanu iekšējā tirgū. 2. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz: a) priekšrocībām, kas piešķirtas nolūkā radīt muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu, vai saistībā ar šādas savienības vai zonas radīšanu; b) priekšrocībām, kas piešķirtas konkrētām valstīm saskaņā ar PTO un ci­tiem starptautiskiem noteikumiem par labu jaunattīstības valstīm. c) priekšrocībām, kas piešķirtas blakus esošām valstīm, lai atvieglotu pierobežas pārvadājumus. 3. Pārejas periodā, kurš beidzas ar datumu, kad Armēnijas Republika pievie­nojas PTO, vai 1998.gada 31.decembrī atkarībā no tā, kas notiek ātrāk, 1.punktā paredzētie noteikumi neattiecas uz Ipielikumā noteiktajām priekšrocībām, ko Armēnija piešķīrusi citām valstīm, kas izveidojušās pēc PSRS sabrukuma. 10. pants 1. Puses vienojas, ka brīva tranzīta princips ir šā Līguma mērķu sasniegšanas būtisks priekšnoteikums. Šajā sakarā Puses savā teritorijā nodrošina to preču neierobežotu tranzītu, kuru izcelsme ir otras Puses muitas teritorijā vai kas paredzētas otras Puses muitas teritorijai. 2. Puses savstarpēji piemēro VVTT V panta 2., 3., 4. un 5. punktā aprakstītos noteikumus. 3. Šajā pantā ietvertie noteikumi ne­skar nekādus īpašus noteikumus saistībā ar īpašām nozarēm, jo īpaši tādām kā transports, vai izstrādājumiem, par kuriem Puses vienojušās. 11. pants Neskarot tiesības un pienākumus, kas paredzēti starptautiskās konvencijās par preču pagaidu ievešanu, kuras saistošas abām Pusēm, katra Puse turklāt piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmaksājumiem un ievedmuitas nodokļiem par precēm, kas ievestas uz laiku, tādos gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kā nosaka jebkura cita starptautiska konvencija, kas saistoša šajā jomā, saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Ņem vērā nosacījumus, ar kuriem saistības, kas paredzētas šādā konvencijā, pieņēmusi attiecīgā Puse. 12. pants 1. Armēnijas Republikas izcelsmes preces, kas ir importētas Kopienā bez kvantitatīviem ierobežojumiem, neskarot šā Līguma 14., 17. un 18.panta noteikumus. 2. Kopienas izcelsmes preces, kas ir importētas Armēnijas Republikā bez līdzīgiem kvantitatīviem ierobežojumiem un pasākumiem. 13. pants Preces starp Pusēm tirgo par tirgus cenām. 14. pants 1. Ja kādu preci ieved vienas Puses teritorijā tik lielos daudzumos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt būtisku kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu preču vietējiem ražotājiem, Kopiena vai Armēnija, atkarībā no tā, kuru tas skar, var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar šādām procedūrām vai nosacījumiem. 2. Pirms minēto pasākumu ieviešanas vai pēc iespējas drīz gadījumos, uz kuriem attiecas 4.punkts, Kopiena vai Armēnijas Republika, atkarībā no konkrētā gadījuma, iesniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, lai rastu abām pusēm pieņemamu risinājumu, kā noteikts XIsadaļā. 3. Ja apspriežu rezultātā Puses nepanāk vienošanos 30 dienu laikā pēc tam, kad Sadarbības padomei paziņots par darbībām, lai izvairītos no šādas situācijas, Puse, kas pieprasījusi apsprie­des, var brīvi ierobežot attiecīgo preču ievešanu vai pieņemt citus atbilstīgus pasākumus tādā mērā un uz tik ilgu laiku, kā vajadzīgs, lai izvairītos no kaitējuma vai to izlabotu. 4. Kritiskos apstākļos, ja kavēšanās radītu grūti labojamu kaitējumu, Puses var veikt pasākumus pirms apspriedēm ar nosacījumu, ka pēc šās darbības veikšanas nekavējoties piedāvā apspriesties. 5. Izvēloties pasākumus saskaņā ar šo pantu, Puses dod priekšroku tādiem pasā­kumiem, kas rada vismazākos traucējumus šā Līguma mērķu sasniegšanai. 6. Šās sadaļas - jo īpaši 17. panta - noteikumi nekādi netraucē un neliedz kādai Pusei veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar VVTT VI pantu, Vienošanos par VVTT VI panta īstenošanu, Vienošanos par VVTT VI, XVI un XXIII panta interpretāciju un īstenošanu vai attiecīgās valsts tiesību aktiem. 15. pants Puses apņemas pēc iespējas apsvērt šā Līguma par preču savstarpējo tirdzniecību noteikumu turpmāku attīstību, ņemot vērā situāciju, kāda ir sakarā ar Armēnijas Republikas pievienošanos PTO. Sadarbības padome var sniegt ieteikumus pusēm par turpmāko attīstību, kurus varētu realizēt ar spēku, kāds ir šim Līgumam starp pusēm saskaņā ar attiecīgām procedūrām. 16. pants Līgums neliedz piemērot ievešanas, izvešanas vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar tikumības, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku un dzīvnieku dzīvības un veselības vai augu aizsardzības apsvērumiem, dabas resursu aizsardzības apsvērumiem; valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus. 17. pants Šo sadaļu nepiemēro to tekstiliz­strādājumu tirdzniecībai, kas ietverti kombinētās nomenklatūras 50.-63. nodaļā. Šo izstrādājumu tirdzniecību reglamentē atsevišķs nolīgums, kas parafēts 1996. gada 18janvārī un provizoriski piemērots no 1996. gada 1. janvāra. 18. pants 1. Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā iekļauto produkcijas tirdzniecību regulē šīs sadaļas noteikumi, izņemot 12.pantu. 2. Ir jāizveido kontaktgrupa ogļu un tērauda jautājumos, kurā ir Kopienas pārstāvji no vienas puses un Armēnijas Republikas pārstāvji no otras puses. Kontaktgrupa regulāri apmainās ar informāciju par visiem ogļu un tērauda jautājumiem, kas interesē Puses. 19. pants Kodolmateriālu tirdzniecība notiek saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopie­nas dibināšanas līguma noteikumiem. Ne­pie­ciešamības gadījumā uz kodolma­teriālu tirdzniecību attiecina īpaša nolīguma noteikumus, ko noslēdz Eiropas Atomenerģijas kopiena un Armēnijas Republika. IV sadaļa NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBU UN IEGULDĪJUMIEM I nodaļa DARBA NOSACĪJUMI 20. pants 1. Atbilstoši katrā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām Kopiena un tās dalībvalstis nodrošina, ka režīms, ko piemēro Armēnijas pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti dalībvalsts teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminē pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar dalībvalsts pilsoņiem. 2. Atbilstoši Armēnijā piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām Armēnija cenšas nodrošināt, ka režīms, ko piemēro dalībvalstu pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti Armēnijas teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminē pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar tās pilsoņiem. 21. pants Sadarbības padome izskata, kā var uzlabot uzņēmēju darba nosacījumus atbilstīgi Pušu starptautiskām saistībām, ieskaitot tās, kas izklāstītas EDSK Bonnas konferences dokumentā. 22. pants Sadarbības padome sniedz ieteikumus par šā Līguma 20. un 21.panta īstenošanu. II nodaļa NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJSABIEDRĪBU DIBINĀŠANU UN DARBĪBU 23. pants 1. Kopiena un tās dalībvalstis piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkurai trešai valstij attiecībā uz Armēnijas uzņēmējsabiedrību dibināšanu, kā noteikts 25.panta d)punktā. 2. Neskarot atrunas, kas minētas IV pielikumā, Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Armēnijas sabiedrību meitasuzņēmumiem, kas dibināti to teritorijā, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piešķir citām Kopienas uzņēmējsabiedrībām. 3. Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Armēnijas uzņēmējsabiedrību filiālēm, kas dibinātas to teritorijā, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piešķir kādas trešās valsts uzņēmējsabiedrību filiālēm. 4. Armēnijas Republika attiecībā uz to darbību piešķir Kopienas uzņēmēj­sabiedrību dibināšanai, kā noteikts 25.panta d)punktā, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piešķir Armēnijas uzņēmējsabiedrībām vai citām trešo valstu uzņēmējsabiedrībām, attiecīgi izvēloties to, kurš ir labāks, un piešķir Kopienas meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas dibinātas tās teritorijā, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piešķir savām uzņēmējsabiedrībām vai filiālēm, vai citai trešo valstu uzņēmējsabiedrībai vai filiālei, attiecīgi izvēloties to, kurš ir labvēlīgāks. 24. pants 1. Neskarot šā Līguma 97. panta noteikumus, 23.panta noteikumus nepiemēro gaisa transportam, iekšējo ūdensceļu transportam un jūras transportam. 2. Tomēr attiecībā uz turpmāk minē­tajām darbībām, ko veic kuģu aģentūras, lai sniegtu pakalpojumus starptautis­kajam jūras transportam, ieskaitot vairāk­veidu pārvadājumus, kas daļēji notiek pa jūru, katra Puse atļauj otras Puses uzņēmējsabiedrību komerciālo klātbūtni tās teritorijā kā meitasuzņēmumiem vai filiālēm, saskaņā ar tādiem dibināšanas un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kuri piešķirti Puses pašas uzņēmējsabiedrībām vai jebkuras trešās valsts meitasuzņēmumiem vai filiālēm, atkarībā no tā, kuri ir labvēlīgāki, un saskaņā ar katrā Pusē piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem. 3. Šādas darbības ietver, bet ne tikai: a) jūras transporta un saistīto pakalpojumu tirdzniecību un pārdošanu, izmantojot tiešus kontaktus ar klientu, no kotēšanas līdz rēķina iesniegšanai, ja šos pakalpojumus veic vai piedāvā pats pakalpojumu sniedzējs vai pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem pakalpojumu pārdēvējis izveidojis pastāvīgas tirdzniecības attiecības; b) visu transporta un saistīto pakalpojumu pirkšanu un izmantošanu savā vai klientu vārdā (un tālākpārdošanu klientiem), ieskaitot jebkāda veida iekšzemes transporta pakalpojumus, jo īpaši iekšzemes ūdensceļu, autotransporta un dzelzceļa pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai sniegtu integrētu pakalpojumu; c) dokumentācijas sagatavošanu, proti, pārvadājumu dokumentu, muitas dokumentu vai citu dokumentu sagatavošanu saistībā ar pārvadāto preču izcelsmi un raksturu; d) darījumu informācijas sagatavošanu, izmantojot visus līdzekļus, ieskaitot datorizētas informācijas sistēmas un elektronisku datu apmaiņu (uz ko attiecas visi nediskriminējošie ierobežojumi saistībā ar telekomunikācijām); e) jebkādu darījumu vienošanos slēgšanu ar vietējām kuģu aģentūrām, ieskaitot līdzdalību uzņēmuma kapitālā un uz vietas pieņemtu darbinieku iecelšanu amatā (vai, gadījumā ar ārvalstu darbiniekiem - saskaņā ar attiecīgiem šā Līguma noteikumiem); f) rīkošanos uzņēmējsabiedrību vārdā, inter alia organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu, ja vajadzīgs. 25. pants Šajā Līgumā: a) "Kopienas uzņēmējsabiedrība" vai attiecīgi "Armēnijas uzņēmējsabiedrība" ir uzņēmējsabiedrība, kas izveidota saskaņā ar dalībvalsts vai attiecīgi Armēnijas Republikas normatīvajiem aktiem un kuras juridiskā adrese vai centrālā administrācija, vai galvenā darījumu vieta atrodas attiecīgi Kopienas vai Armēnijas Republikas teritorijā. Tomēr, ja vienīgi uzņēmējsabiedrība, kas izveidota saskaņā ar attiecīgi dalībvalsts vai Armēnijas tiesību aktiem, juridiskā adrese atrodas attiecīgi Kopienas vai Armēnijas teritorijā, uzņēmējsabiedrību uzskata par attiecīgi Kopienas vai Armēnijas uzņēmējsabiedrību tikai tad, ja tās darbībai ir īsta un pastāvīga saikne ar attiecīgi vienas dalībvalsts vai Armēnijas ekonomiku. b) uzņēmējsabiedrības "meitasuzņē­mums" ir uzņēmējsabiedrība, ko kontrolē pirmā uzņēmējsabiedrība; c) uzņēmējsabiedrības "filiāle" ir darījumu vieta bez juridiskas personas statusa, kam piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātessabiedrības atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šīm trešām personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātessabiedrību, kuras galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar mātessabiedrību, bet gan tās var veikt darījumus atzara uzņēmējdarbības vietā; d) "dibināšana" ir šā panta a) apakš­punktā minēto Kopienas vai Armēnijas uzņēmējsabiedrību tiesības uzsākt saim­niecisko darbību, izveidojot meitas­uzņēmumus un filiāles attiecīgi Armēnijā vai Kopienā. e) "darbība" ir saimniecisko darbību veikšana; f) "saimnieciskās darbības" ir rūpnieciska, komerciāla un profesionāla rakstura darbības. Attiecībā uz starptautisko jūras transportu, ieskaitot vairākveidu pārvadājumu darbības, kas ietver pārvadājumu pa jūru, šīs nodaļas un III nodaļas noteikumus izmanto arī dalībvalstu vai Armēnijas pilsoņi, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgi ārpus Kopienas vai Armēnijas, un kuģošanas sabiedrības, kas dibinātas ārpus Kopienas vai Armēnijas, kuras kontrolē attiecīgi dalībvalsts vai Armēnijas pilsoņi, ja to kuģi reģistrēti attiecīgi šajā dalībvalstī vai Armēnijā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem. 26. pants 1. Neskarot citus šā Līguma noteikumus, Pusi nedrīkst kavēt veikt pasākumus piesardzības iemeslu dēļ, tostarp pasākumus ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un personu, pret kurām finanšu pa­kal­pojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, aizsardzības pasākumus, vai lai nodrošinātu finanšu sistēmas veselumu un stabilitāti. Ja šie pasākumi neatbilst šā Līguma noteiku­miem, tos nevar izmantot, lai Puse izvairītos no pienākumiem, kas tai ir saskaņā ar šo Līgumu. 2. Neko Līgumā nevar uzskatīt par prasību Pusei atklāt informāciju, kas saistīta ar individuālu klientu darījumiem vai kontiem, vai jebkādu konfidenciālu informāciju vai komercnoslēpumu, kas ir valsts iestāžu rīcībā. 3. Šajā Līgumā "finanšu pakalpojumi" ir IIIpielikumā aprakstītās darbības. 27. pants Šā Līguma noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu, ka šā Līguma noteikumus izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum. 28. pants 1. Neskarot I nodaļas noteikumus, Kopie­nas uzņēmējsabiedrībai vai Armēnijas uzņēmējsabiedrībai, kas dibināta attiecīgi Armēnijas vai Kopienas teritorijā, saskaņā ar organizācijas mītnes zemē spēkā esošiem tiesību aktiem ir tiesības attiecīgi Armēnijas vai Kopienas teritorijā pašai vai caur tās meitasuzņēmumiem, vai filiālēm nodarbināt darbiniekus, kas ir attiecīgi dalībvalstu vai Armēnijas pilsoņi, ja šie darbinieki ir vadoši darbinieki, kā noteikts šā panta 2. punktā, un ja viņus nodarbina vienīgi uzņēmējsabiedrības, meitasuzņēmumi vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas tikai uz nodarbinātības periodu. 2. Iepriekš minēto uzņēmējsabiedrību, še turpmāk - "organizācija", vadošais personāls ir "darbinieki, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā", kā noteikts c) punktā, kas iedalīti šādās kategorijās, ja organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas tajā strādājušas vai bijušas tās biedri (ne kā daļu vairākuma īpašnieki) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas: a) personas, kas organizācijā ieņem augstus amatus, tieši vada uzņēmuma (filiāles, meitasuzņēmuma vai kopuzņēmuma) pār­valdi un ko principā vispārīgi uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, ieskaitot: - personas, kas vada uzņēmumu vai uzņēmuma nodaļu vai apakšnodaļu, - personas, kas uzrauga un kontrolē citu pārraudzības, profesionālo vai vadības darbinieku darbu, - personas, kam ir pilnvaras personis­ki pieņemt darbā un atlaist vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist vai veikt citas ar personālu saistītas darbības; b) personas, kas strādā organizācijā un kurām ir neikdienišķas zināšanas, kas būtiskas saistībā ar uzņēmējsabiedrības pakalpojumiem, pētījumu aparatūru, tehniku vai vadību. Šādu zināšanu novērtējums var atspoguļot ne tikai specifiskas zināšanas saistībā ar uzņēmējsabiedrību, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba veidu vai uzņēmējdarbību, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ieskaitot piederību akreditētai profesijai; c) "darbinieks, kas pārcelts darbā citā uzņēmuma struktūrā" ir fiziska persona, kas strādā organizācijā Puses teritorijā un saimnieciskās darbības veikšanai uz laiku tiek pārcelta otras Pu­ses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai darījumu vietai jāatrodas Puses teritorijā un darbiniekam jābūt pārceltam uz šās organizācijas iestādi (filiāle, meitasuzņēmums), kas faktiski veic saimniecisko darbību otras Puses teritorijā. 29. pants 1. Puses visiem spēkiem centīsies izvairīties no tādiem pasākumiem vai darbībām, kas padara otras Puses uzņēmēj­sabiedrību dibināšanas un darbības nosa­cījumus stingrākus nekā dienā pirms Līguma parakstīšanas. 2. Šā panta noteikumi neskar 37. panta noteikumus. Situācijas, uz kurām attiecas 37. pants, regulē tikai tā noteikumi. 3. Rīkojoties partnerības un sadarbības garā un ņemot vērā 43. panta noteikumus, Armēnijas valdība informē Kopienu par nodomiem iesniegt jaunus tiesību aktus vai pieņemt jaunus noteikumus par Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu dibināšanu vai darbību Armēnijā, kas ir stingrāki nekā dienā pirms Līguma parakstīšanas. Kopiena var lūgt Armēnijai darīt zināmus šo tiesību aktu vai noteikumu projektus un uzsākt konsultācijas par šiem projektiem. 4. Ja Armēnijā ieviestie jaunie tiesību akti vai noteikumi var padarīt nosa­cījumus Kopienas uzņēmumu dibināšanai un Armēnijā izveidoto Kopienas uzņē­mējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu darbībai stingrākus nekā dienā pirms Līguma parakstīšanas, šos attiecīgos tie­sību aktus un noteikumus nepiemēro tiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas jau nodibināti Armēnijā laikā, kad attiecīgais tiesību akts stājas spēkā, trīs gadus kopš šā tiesību akta stāšanās spēkā. III nodaļa PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA STARP KOPIENU UN ARMĒNIJU 30. pants 1. Puses apņemas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem veikt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski ļautu sniegt pakalpojumus tām Kopienas vai Armēnijas uzņēmējsabiedrībām, kas izveidotas citā Pusē, nevis tajā, kurā atrodas persona, kam pakalpojumi paredzēti, ņemot vērā pakalpojumu nozaru attīstību Pusēs. 2. Sadarbības padome sniedz ieteikumus 1. punkta īstenošanai. 31. pants Puses sadarbojas nolūkā attīstīt uz tirgu orientētu pakalpojumu nozari Armēnijā. 32. pants 1. Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei uz komerciāliem pamatiem: a) Iepriekš minētais noteikums ne­skar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par līnijpārvadātāju kon­ferenču rīcības kodeksu, kas piemērojama šā Līguma Pusēm. Jūras pārvadātāji, kas nav konferences biedri, var brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr vien viņi ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem pamatiem. b) Puses apstiprina savas saistības, ka brīvas konkurences vide ir būtiska iezīme sauso un šķidro beztaras preču apgrozībā. 2. Piemērojot 1. punkta principus, Puses: a) no šā Līguma stāšanās spēkā brīža nepiemēro nekādus jebkuras Kopienas dalībvalsts un bijušās Padomju Savienības divpusējos nolīgumus kravas dalīšanas noteikumus; b) neievieš kravas dalīšanas vienošanās turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, izņemot tādos ārkārtas apstākļos, kad vienas vai otras šā Līguma Puses līnijpārvadājumu uzņēmumiem citādi nav iespējas sekmīgi uzturēt satiksmi pārvadājumos uz un no attiecīgās trešās valsts; c) aizliedz kravas dalīšanas vienošanās turpmākos divpusējos nosacījumos attie­cībā uz sauso un šķidro beztaras preču pārvadājumiem; d) šim Līgumam stājoties spēkā, atceļ visus vienpusējus pasākumus, adminis­tratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai diskrimināciju attiecībā uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā. 3. Katra Puse kuģiem, kurus izmanto otras Puses pilsoņi vai uzņēmējsabiedrības inter alia, piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Puses pašas kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, kas atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanu, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un atlīdzību, muitas pakalpojumiem, piestātņu sadalījumu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām. 4. Kopienas pilsoņi un uzņēmumi, kas sniedz starptautiskā jūras un upju transporta pakalpojumus, var brīvi sniegt starptautiskos jūras transporta pakalpojumus Armēnijas iekšējos ūdensceļos un otrādi. 33. pants Lai nodrošinātu koordinētu transporta attīstību starp Pusēm, kas pielāgots to komerciālajām vajadzībām, uz nosacījumiem savstarpējai piekļuvei tirgum un pakalpojumu nodrošināšanai autotransporta, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu jomā un, ja vajadzīgs, gaisa transporta jomā, pēc šā Līguma stāšanās spēkā var attiecināt īpašus nolīgumus, ko, ja vajadzīgs, Puses apspriež. IV nodaļa VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 34. pants 1. Šās sadaļas noteikumus piemēro saskaņā ar ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem. 2. Tos nepiemēro darbībām, kas jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu. 35. pants Attiecībā uz šo sadaļu Līgums nekādi neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba nosacījumiem un fizisko personu uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu, ja tās tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas jebkurai no Pusēm ir paredzētas saskaņā ar kādu konkrētu šā Līguma noteikumu. Iepriekšminētais noteikums neliedz piemērot 34. pantu. 36. pants Šā Līguma II un III nodaļas un IV sadaļas noteikumi attiecas arī uz uzņēmumiem, ko kopīgi kontrolē un kas pilnīgi pieder Kopie­nas uzņēmējsabiedrībām un Armēnijas uzņēmējsabiedrībām. 37. pants Attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, ko aptver VVPT, režīms, kuru viena Puse piešķīrusi otrai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgo VVPT saistību stāšanās spēkā nekādā gadījumā nevar būt labvēlīgāks par to, ko pirmā Puse piešķīrusi saskaņā ar VVPT noteikumiem, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem. 38. pants Šā Līguma II un III nodaļas un IV sadaļas nolūkiem neņem vērā režīmu, ko piešķīrusi Kopiena, tās dalībvalstis vai Armēnija saskaņā ar saistībām, ko tās uzņēmušās, slēdzot ekonomikas integrācijas nolīgumus saskaņā ar VVPT V panta principiem. 39. pants 1. Vislielākās labvēlības režīmu, ko piešķir saskaņā ar šās sadaļas vai V sadaļas noteikumiem, nepiemēro nodokļu priekšrocībām, kuru Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz līgumiem par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas vai citiem nodokļu noteikumiem. 2. Noteikumus šajā sadaļā vai V sadaļā nevar uzskatīt par tādiem, kas Pusēm liedz pieņemt vai īstenot jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu nemaksāšanas vai apiešanas saskaņā ar noteikumiem līgumos par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos nodokļu tiesību aktos. 3. Šās sadaļas noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas liedz dalībvalstīm vai Armēnijai, piemērojot attiecīgos savu nodokļu tiesību aktu noteikumus, noteikt atšķirības starp nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīves vietu. 40. pants Neskarot 28. pantu, nevienu II, III un IV nodaļas noteikumu neinterpretē kā tādu, kas dod tiesības: - attiecīgi dalībvalstu vai Armēnijas pilsoņiem ieceļot vai uzturēties attiecīgi Armēnijā vai Kopienā jebkādā statusā jo īpaši kā uzņēmējsabiedrības daļas īpašniekam vai partnerim, tās vadītājam vai darbiniekam, vai pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam, - Armēnijas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Kopienas teritorijā Armēnijas pilsoņus, - Armēnijas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Armēnijas teritorijā dalībvalstu pilsoņus, - Armēnijas uzņēmējsabiedrībām vai Armēnijas uzņēmējsabiedrību meitas­uzņēmumiem vai filiālēm Kopienā piegādāt personas, lai tās darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem, - Kopienas uzņēmumiem vai Kopie­nas uzņēmumu meitasuzņēmumiem vai filiālēm Armēnijā piegādāt darbiniekus, kas ir dalībvalstu pilsoņi saskaņā ar pagaidu darba līgumiem. V nodaļa KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLS 41. pants 1. Puses apņemas atļaut visus kārtējos maksājumus brīvi konvertējamā valūtā starp Kopienas un Armēnijas rezidentiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu vai personu kustību, kuri veikti saskaņā ar šā Līguma noteikumiem. 2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā pēc šā Līguma stāšanās spēkā nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem uzņēmumos, kas izveidoti saskaņā ar uzņēmējas valsts normatīvajiem aktiem, un ieguldījumus, kuri veikti saskaņā ar IInodaļas noteikumiem, un šo ieguldījumu un visas peļņas, ko rada šie ieguldījumi, likvidāciju vai repatriāciju. 3. Neskarot 2. vai 5. punktu, no šā Līguma stāšanās spēkā neievieš nekādus jaunus ierobežojumus kapitāla apritei un ar to saistītajiem kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Armēnijas rezidentiem un nepadara esošo kārtību stingrāku. 4. Puses konsultējas, lai atvieglotu citu kapitāla veidu kustību, kas nav minēti 2. punktā, starp Kopienu un Armēniju, lai veicinātu šā Līguma mērķus. 5. Attiecībā uz šā panta noteiku­miem līdz brīdim, kad Armēnijas valūta kļūs pilnīgi konvertējama Nolīguma par Starptautisko valūtas fondu (SVF) VIII panta nozīmē, Armēnija var piemērot valūtas maiņas ierobežojumus saistībā ar īstermiņa un vidēja termiņa kredītu piešķiršanu vai saņemšanu tādā mērā, kādā šādus ierobežojumus piemēro Armēnijai, piešķirot šādus kredītus, un kādā tie ir pieļaujami saskaņā ar Armēnijas statusu saskaņā ar SVF. Šos ierobežojumus Armēnija piemēro bez diskriminācijas. Tos piemēro tā, lai radītu vismazākos iespējamos traucējumus šim Līgumam. Armēnija nekavējoties paziņo Sadarbības padomei par šādu pasākumu ieviešanu un par pārmaiņām, kas ar tiem saistītas. 6. Neskarot 1. un 2. punktu, ja ārkārtas apstākļos kapitāla kustība starp Kopienu un Armēniju rada vai draud radīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Armēnijā, attiecīgi Kopiena un Armēnija var veikt drošības pasākumus attiecībā uz kapitāla kustību starp Kopienu un Armēniju uz laika posmu, ne ilgāku par sešiem mēnešiem, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi. VI nodaļa INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA 42. pants 1. Saskaņā ar šā panta un II pielikuma noteikumiem Armēnija turpina uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai, bei­dzoties piektajam gadam pēc Līguma stāšanās spēkā, tā varētu nodrošināt tādu pašu aizsardzības līmeni kā Kopienā, ieskaitot efektīvus līdzekļus šo tiesību piemērošanai. 2. Beidzoties piektajam gadam pēc šā Līguma stāšanās spēkā, Armēnija pievie­nojas tām daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas II pielikuma 1. punktā, kuru puses ir dalībvalstis vai kuras dalībvalstis piemēro faktiski saskaņā ar šo konvenciju attiecīgiem noteikumiem. V sadaļa SADARBĪBA LIKUMDOŠANAS JOMĀ 43. pants 1. Puses atzīst, ka svarīgs nosacījums ekonomisko saišu stiprināšanai starp Armēniju un Kopienu ir esošo un turpmāko Armēnijas tiesību aktu tuvināšana Kopie­nas tiesību aktiem. Armēnija cenšas nodrošināt, ka tās tiesību akti pakāpeniski tiks saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem. 2. Tiesību aktu tuvināšana jo īpaši attiecas uz šādām jomām: muitas tiesības, uzņēmējdarbības tiesības, banku tiesības, uzņēmumu pārskati un nodokļi, darbinieku aizsardzība darba vietā, finanšu pakalpojumi, konkurences noteikumi, publiskais iepirkums, cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība, dabas vide, patērētāju aizsardzība, netiešie nodokļi, tehniskie noteikumi un standarti, kodoltiesības un noteikumi, pārvadājumi. 3. Kopiena sniedz Armēnijai tehnisko palīdzību šādu pasākumu īstenošanai, kas inter alia var būt: - ekspertu apmaiņu, - laicīgu informācijas sniegšanu par attiecīgajiem tiesību aktiem, - semināru organizēšanu, - mācības, - palīdzību Kopienas tiesību aktu tulkošanā attiecīgajās nozarēs. 4. Puses apņemas saskaņotā veidā pār­baudīt attiecīgo konkurences tiesību aktu piemērošanu gadījumos, ja tirdzniecība starp pusēm ir traucēta. VI sadaļa EKONOMISKĀ SADARBĪBA 44. pants 1. Kopiena un Armēnija izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir sekmēt Armēnijas tautsaimniecības reformas un atlabšanas gaitu un ilgtspējīgu attīstību. Šī sadarbība stiprina un attīsta ekonomiskās saites, kas nāk par labu abām Pusēm. 2. Politikas un citu pasākumu mērķis būs radīt tautsaimniecības un sociālas reformas un Armēnijas saimnieciskās sistēmas pārstrukturēšanu, ņemot vērā noturības un harmoniskas sociālās attīstības prasības; tie arī pilnīgi ietver vides apsvērumus. 3. Šajā nolūkā sadarbība jo īpaši koncentrējas uz ekonomikas un sociālo attīstību, cilvēkresursu pilnveidošanu, uzņēmumu atbalstu (ieskaitot privatizāciju, ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, mazos un vidējos uzņēmumus), kaln­rūp­niecību un izejvielām, zinātni un teh­no­loģijām, lauksaimniecību un pār­tiku, enerģētiku, transportu, tūrismu, tele­komunikācijām, finanšu pakalpojumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, tirdzniecību, muitu, sadarbību statistikas datu jomā, informāciju un komunikāciju, vides aizsardzību un reģionālo sadarbību. 4. Īpašu uzmanību velta pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību starp Kaukāza reģiona neatkarīgajām valstīm un citām kaimiņvalstīm, lai veicinātu reģiona harmonisku attīstību. 5. Ja vajadzīgs, sadarbībai ekonomikā un citām sadarbības formām, kas paredzētas šajā Līgumā, Kopiena var sniegt tehnisku palīdzību, ņemot vērā Kopienas attiecīgo Padomes regulu, kas piemērojama tehnis­kai palīdzībai neatkarīgajām valstīm, saskaņotās prioritātes indikatīvajā programmā, kas saistīta ar Kopienas tehnis­ko palīdzību Armēnijai, un tās izveidotās koordinācijas un īstenošanas procedūras. 45. pants Sadarbība preču un pakalpojumu tirdzniecības jomā Puses sadarbojas, lai nodrošinātu, ka Armēnijas starptautiskā tirdzniecība noris saskaņā ar PTO noteikumiem. Šāda sadarbība ietver svarīgas tēmas, kas tieši attiecas uz tirdzniecības veicināšanu, ieskaitot: - tirdzniecības politikas un tirdz­niecības problēmu izstrādāšanu, ieskaitot maksājumus un mijieskaita mehānismus, - atbilstošu tiesību aktu izstrādāšanu, - palīdzības turpmāku sniegšanu, lai sagatavotu Armēnijas Republikas ie­spē­jamo pievienošanos PTO. 46. pants Rūpnieciskā sadarbība 1. Sadarbības mērķis jo īpaši ir veicināt: - uzņēmējdarbības saikņu attīstīšanu starp abu Pušu uzņēmējiem, - Kopienas līdzdalību Armēnijas centie­nos pārstrukturēt un piesaistīt turpmākos ieguldījumus tās rūpniecībā, - pārvaldības uzlabošanu, - piemērotu komerciālu noteikumu un prakses izstrādāšanu, - vides aizsardzību. 2. Šā panta noteikumi neskar Kopienas konkurences noteikumu piemērošanu, kas piemērojami uzņēmumiem. 47. pants Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība 1. Paturot prātā attiecīgās Kopienas un dalībvalstu pilnvaras un kompetenci, sadarbības mērķis ir izveidot gan vietējiem, gan ārvalstu privātiem ieguldījumiem labvēlīgu vidi, īpaši radot labākus nosacījumus ieguldījumu aizsardzībai, kapitāla nodošanai un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām. 2. Šās sadarbības mērķi jo īpaši ir: - vajadzības gadījumā noslēgt nolī­gumus starp dalībvalstīm un Armēniju par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, - vajadzības gadījumā noslēgt nolī­gumus starp dalībvalstīm un Armēniju par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas, - radīt labvēlīgus apstākļus, lai piesais­tītu ārvalstu ieguldījumus Armēnijas ekonomikai, - izveidot stabilus un piemērotus uzņē­mējdarbības tiesību aktus un nosacījumus un apmainīties ar informāciju par tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu jomā, - apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām, inter alia izmantojot tirdzniecības izstādes, izstādes, tirdzniecības nedēļas un citus pasākumus. 48. pants Publiskais iepirkums Puses sadarbojas, lai izstrādātu nosacījumus atklātai un konkurētspējīgai preču un pakalpojumu līgumu piešķiršanai, jo īpaši izmantojot uzaicinājumus uz konkursu. 49. pants Sadarbība standartu un atbilstības novērtēšanas jomā 1. Sadarbība starp Pusēm veicina piemērošanos starptautiski pieņemtiem kritērijiem, principiem un pamatnostādnēm kvalitātes jomā. Vajadzīgā darbība sekmēs virzību uz savstarpēju atzīšanu atbilstības novērtēšanas jomā, kā arī Armēnijas produktu kvalitātes uzlabošanu. 2. Šajā nolūkā Puses cenšas sadarbo­ties tehniskās palīdzības projektos, kas: - veicina pienācīgu sadarbību ar orga­nizācijām un iestādēm, kas specializējušās šajās jomās, - veicina Kopienas tehnisko noteikumu izmantošanu un Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošanu, - ļauj dalīties pieredzē un tehniskajā informācijā kvalitātes nodrošināšanas jomā. 50. pants Ieguves rūpniecība un izejvielas 1. Pušu mērķis ir palielināt ieguldījumus un tirdzniecību ieguves rūpniecības un izej­vielu jomā. 2. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz šādām jomām: - informācijas apmaiņa par izmaiņām ieguves rūpniecības un krāsaino metālu jomā, - tiesiskā regulējuma izveide sadar­bībai, - tirdzniecības jautājumi, - ar vidi saistītu tiesību aktu pieņem­šana un īstenošana, - mācības, - drošība ieguves rūpniecībā. 51. pants Sadarbība zinātnē un tehnoloģijā 1. Puses veicina divpusēju sadarbību civilajā zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ņemot vērā resursu pieejamību, pietiekamu pieeju to attiecīgajām programmām, nodrošinot pienācīgu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību (IĪT) efektīvas aizsardzības līmeni. 2. Sadarbība zinātnes un tehnikas jomā aptver: - zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņu, - kopīgas PTA darbības, - mācības un mobilitātes programmas zinātniekiem, pētniekiem un tehniķiem, kas nodarbojas ar PTA abās pusēs. Ja šāda sadarbība izpaužas kā darbības, kas saistītas ar izglītību un/vai apmācību, to īsteno saskaņā ar 52. panta noteikumiem. Puses, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, var iesaistīties citos zinātnes un tehnoloģijas sadarbības veidos. Īstenojot šādus sadarbības pasākumus, īpašu uzmanību veltī to zinātnieku, inženieru, pētnieku un tehniķu pārcelšanai citā amatā, kuri ir vai ir bijuši iesaistīti masveida iznīcināšanas ieroču pētniecībā un/vai ražošanā. 3. Šo sadarbību īsteno saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, par kuriem apspriežas un kurus noslēdz saskaņā ar katras Puses pieņemtajām procedūrām, un kas inter alia nosaka attiecīgus IĪT noteikumus. 52. pants Izglītība un apmācība 1. Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības un profesionālo kvalifikāciju līmeni Armēnijā gan valsts, gan privātajā sektorā. 2. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz šādām jomām: - augstākās izglītības un apmācības sistēmu uzlabošana Armēnijā, ieskaitot augstākās izglītības iestāžu akreditāciju un augstākās izglītības diplomus, - valsts un privātā sektora vadītāju un vecāko civildienesta ierēdņu apmācība prioritārās jomās, kas vēl jānosaka, - sadarbība izglītības iestāžu starpā, sadarbība starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem, - skolotāju, absolventu, jauno zinātnieku un pētnieku, administratoru un jauniešu mobilitāte, - mācību veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgās iestādēs, - Kopienas valodu mācīšana, - konferenču tulku pēcdiploma apmācība, - žurnālistu apmācība, - instruktoru apmācība. 3. Vienas Puses dalību otras Puses attiecīgās programmās izglītības un apmā­cības jomā apsver saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām un tad, ja vajadzīgs, var izveidot iestāžu sistēmu un sadarbības plānus, balstoties uz Armēnijas līdzdalību Kopie­nas programmā Tempus. 53. pants Lauksaimniecība un pārtikas rūpniecības nozare Sadarbības mērķis šajā jomā ir agrārās reformas izpilde, Armēnijas lauksaimniecības, agrārās rūpniecības un pakalpojumu nozares modernizācija, pārstrukturēšana un privatizācija, vietējā un ārvalstu tirgus izveide Armēnijas produktiem tādā veidā, kas nodrošina vides aizsardzību, ņemot vērā vajadzību uzlabot pārtikas piegādes drošību. Pušu mērķis ir arī pakāpeniski tuvināt Armēnijas stan­dartus Kopienas tehniskajiem noteikumiem par rūpnieciskiem un lauksaimnieciskiem pārtikas produktiem, ieskaitot sanitārās un fitosanitārās normas. 54. pants Enerģētika 1. Sadarbība notiek saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem un Eiropas Enerģētikas Hartu un paturot prātā Enerģētikas Hartas nolīgumu un Energoefektivitātes protokolu un ar to saistītajiem enerģētikas aspek­tiem uz pakāpeniskas enerģētikas tirgu integrācijas fona Eiropā. 2. Sadarbība cita starpā ietver šādas jomas: - enerģētikas politikas formulēšana un attīstība, - enerģētikas nozares vadības un regulēšanas uzlabošana atbilstoši tirgus ekonomikai, - enerģijas piegādes pilnveidošana, ieskaitot piegādes drošību, ekonomiski un videi nekaitīgā veidā, - energotaupības un energoefek­tivitātes veicināšana un Enerģētikas Hartas protokola īstenošana par energoefektivitāti un ar to saistītiem vides aspektiem, - enerģētikas infrastruktūru moder­nizācija, - enerģētikas tehnoloģiju uzlabošana piegādē un izlietošanā attiecībā uz visiem enerģijas veidiem, - vadība un tehniskā apmācība enerģētikas nozarē, - energomateriālu un energoproduktu pārvadāšana un tranzīts, - institucionālu, juridisku, nodokļu un citu nosacījumu ieviešana, kas vajadzīgi, lai rosinātu izvērst enerģijas tirdzniecību un ieguldījumus, - hidroelektro- un citu atjaunīgu enerģijas avotu attīstīšana. 3. Puses apmainās ar atbilstošo informāciju par ieguldījumu projektiem enerģētikas nozarē jo īpaši par naftas un gāzes cauruļvadu vai citu enerģētikas pro­duktu transportēšanas līdzekļu būvnie­cību un pārbaudi. Tās sadarbojas, lai iespējami efektīvi īstenotu IVsadaļas un 47.panta noteikumus par ieguldījumiem enerģētikā. 55. pants Vide 1. Paturot prātā Eiropas Enerģētikas Hartu un 1993. gada Lucernas Konferen­ces deklarāciju un ņemot vērā Eiropas Enerģētikas Hartu un jo īpaši tās 19.pantu un Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem, Puses pilnveido un stiprina to sadarbību vides un cilvēku veselības jomā. 2. Sadarbības mērķis ir cīņa pret vides pasliktināšanos jo īpaši: - efektīvs piesārņojuma līmeņa monitorings un vides novērtējums; informācijas sistēma par vides stāvokli, - cīņa pret vietēju, reģionālu un pārrobežu gaisa un ūdens piesārņojumu, - ekoloģijas sanācija, - ilgtspējīga, efektīva un ekoloģiski liet­derīga enerģijas ražošana un izman­tošana; - rūpniecisko iekārtu drošība, - ķīmisku vielu klasifikācija un droša rīkošanās ar tām, - ūdens kvalitāte, - atkritumu apjoma samazināšana, pārstrāde un apglabāšana, Bāzeles Konvencijas īstenošana, - lauksaimniecības, augsnes erozijas un ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz vidi, - mežu aizsardzība, - bioloģiskās daudzveidības sagla­bāšana, aizsargātās platības un bioloģisko resursu ilgtspējīga izmantošana un apsaimniekošana, - zemierīcība, ieskaitot būvniecību un pilsētplānošanu, - ekonomisku un fiskālu instrumentu izmantošana, - pasaules klimata pārmaiņa, - vides izglītība un izpratnes veido­šana, - tehniskā palīdzība radioaktivitātes skarto zonu sanācijai un ar to saistīto veselības un sociālo problēmu risināšana, - Espoo Konvencijas par vides ietek­mējuma novērtēšanu pārrobežu kontekstā īstenošana. 3. Sadarbību īsteno, jo īpaši izmantojot: - plānošanu saistībā ar dabas katastrofām un citām ārkārtas situācijām, - informācijas un ekspertu apmaiņu, ieskaitot informāciju un ekspertus, kas saistīti ar tīro tehnoloģiju nodošanu un drošu un videi draudzīgu biotehnoloģiju izmantošanu, - kopīgas pētniecības darbības, - normatīvo aktu uzlabošanu, lai tuvinātu tos Kopienas standartiem, - vides izglītības un institucionālo stiprināšanu, - sadarbību reģionālā līmenī, ieskaitot sadarbību Eiropas Vides aģentūrā, un sadarbību starptautiskā līmenī, - stratēģiju izveidi, īpaši saistībā ar globāliem un klimata jautājumiem, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību, - pētījumus par ietekmi uz vidi. 56. pants Transports Puses attīsta un stiprina sadarbību transporta jomā. Šās sadarbības mērķis inter alia ir Armēnijas transporta sistēmu un tīklu pārstrukturēšana un modernizācija un, ja vajadzīgs, transporta sistēmu savietojamības attīstība un nodrošināšana plašākas pārvadājumu sistēmas izveides kontekstā. Īpaši apsverama ir visu tradicionālo sakaru saslēgumu darbība Kaukāza reģiona neatkarīgo valstu un citu kaimiņvalstu starpā. Sadarbība inter alia ietver: - autotransporta, dzelzceļu, ostu un lidostu vadības un darbības moder­nizēšanu, - dzelzceļu, ūdensceļu, autoceļu, ostu, lidostu un aeronavigācijas infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ieskaitot lielāko kopīgas ieinteresētības maršrutu un Eiropas ceļu sasaistes posmu modernizāciju saistībā ar iepriekš minētajiem transporta veidiem, jo īpaši ar Traceca projektu saistītajiem, - vairākveidu pārvadājumu veicinā­šanu un attīstību, - kopīgu pētniecības un attīstības programmu veicināšanu, - juridiskā un institucionālā pamata sagatavošanu politikas attīstībai un īsteno­šanai, ieskaitot transporta nozares priva­tizāciju. 57. pants Pasta pakalpojumi un telekomunikācijas Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencei Puses paplašina un stiprina sadarbību šādās jomās: - politikas un pamatnostādņu izveide telekomunikāciju nozares un pasta pakalpojumu attīstībai, - tarifu politikas principu un tirgvedības pilnveidošana telekomunikācijās un pasta pakalpojumos, - veic tehnoloģijas un zinātības (know-how) tālāknodošanu, ieskaitot Eiropas tehniskās normas un sertifikācijas sistēmas, - telekomunikāciju un pasta pakalpojumu projektu attīstības un ieguldījumu piesaistes rosināšana, - telekomunikāciju un pasta pakalpojumu nodrošināšanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, tostarp izmantojot apakšnozaru darbību liberalizāciju, - progresīva telekomunikāciju izman­tošana, jo īpaši elektroniskās naudas jomā, - telekomunikāciju tīklu pārvaldība un to "optimizācija", - atbilstošs likumdošanas pamats telekomunikāciju un pasta pakalpojumu sniegšanai un radiofrekvenču diapazona izmantošanai, - apmācības telekomunikāciju un pasta pakalpojumu sniegšanas jomā darbībai tirgus apstākļos. 58. pants Finanšu pakalpojumi Sadarbības mērķis jo īpaši ir atvieglot Armēnijas iesaistīšanos vispārēji atzītās savstarpējo norēķinu sistēmās. Tehniskā palīdzība ir vērsta uz: - banku un finanšu pakalpojumu pilnveidošanu, kopējā kredītresursu tirgus attīstību, Armēnijas iesaistīšanos vispārēji atzītā savstarpējo norēķinu sistēmā, - fiskālās sistēmas un tās iestāžu attīstību Armēnijā, pieredzes apmaiņu un personāla apmācību, - apdrošināšanas pakalpojumu attīstību, kas inter alia radītu labvēlīgu sistēmu Kopienas uzņēmējsabiedrību dalībai kopuzņēmumu dibināšanā apdrošināšanas nozarē Armēnijā, kā arī eksporta kredītu apdrošināšanas attīstību, Šī sadarbība jo īpaši sniegs ieguldījumu attiecību sekmēšanā starp Armēniju un dalībvalstīm finanšu pakalpojumu nozarē. 59. pants Reģionālā attīstība 1. Puses stiprina sadarbību reģionālās attīstības un zemes izmantošanas plānošanas jomā. 2. Šim nolūkam Puses rosina infor­mācijas apmaiņu starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm par reģionālo politiku un zemes izmantošanas plānošanas politiku, un par reģionālās politikas for­mu­lēšanas metodēm, īpaši uzsverot nelabvēlīgo apgabalu attīstību. Tās arī rosina tiešus kontaktus starp attiecīgajiem reģioniem un sabiedriskām organizācijām, kas atbild par reģionālās attīstības plānošanu nolūkā apmainīties arī ar reģionālās attīstības sekmēšanas metodēm un veidiem. 60. pants Sadarbība sociālajā jomā 1. Attiecībā uz veselību un drošību Pu­ses attīsta sadarbību, lai uzlabotu veselības aizsardzības un strādājošo drošības līmeni. Sadarbība jo īpaši ietver: - izglītību un apmācību par veselības un drošības jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot darbības sfērām, kas saistītas ar augstu riska pakāpi, - preventīvo pasākumu pilnveidošanu un veicināšanu, lai novērstu arodslimības un citas ar darbu saistītas slimības, - smagu negadījumu briesmu novēr­šanu un toksisku ķīmisku vielu apsaim­niekošanu, - pētījumus, kas pilnveido zināšanu bāzi saistībā ar darba vidi un darba ņēmēju veselību un drošību. 2. Attiecībā uz nodarbinātību sadarbība īpaši ietver tehnisku palīdzību saistībā ar: - darba tirgus optimizāciju, - darbā iekārtošanas un konsultāciju pakalpojumu modernizāciju, - pā …