Zaudējis spēku - Par "Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu" apstiprināšanu

Zaudējis spēku - Par "Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu" apstiprināšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 24/4 Rīgā 2001. gada 21. decembrī Par "Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu" apstiprināšanu Pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6.-8. un 17. pantu un Kredītiestāžu likuma 7. pantu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome n o l e m j: 1. Apstiprināt "Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumus" (pielikumā). 2. Lūgt Latvijas Banku pēc 1. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās atcelt Latvijas Bankas padomes 16.03.2001. lēmumu Nr.72/8, ar kuru tika apstiprināti "Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumi". Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks J. Brazovskis Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumi 1. Pamatnostādnes 1.1. "Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi) ir sagatavoti, pamatojoties uz Kredītiestāžu likumu un ievērojot Eiropas Parlamenta un padomes direktīvu Nr. 2000/12/EC "Par kredītiestāžu darbības uzsākšanu un veikšanu" un Eiropas Savienības (tālāk tekstā - ES) direktīvu Nr. 93/6/EEC "Par kredītiestāžu un investīciju sabiedrību kapitāla pietiekamību" ar grozījumiem Nr. 98/31/EC un Nr. 98/33/EC. 1.2. Noteikumi nosaka Kredītiestāžu likuma 35. un 49. pantā noteikto banku darbību regulējošās prasības raksturojošo rādītāju aprēķināšanas, kā arī attiecīgo pārskatu iesniegšanas kārtību. 2. Noteikumos lietotie termini 2.1. A zonas valstis - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development - OECD) pilntiesīgas dalībvalstis, kuras pēdējo piecu gadu laikā nav restrukturējušas savu ārējo parādu un nav aizkavējušas sava ārējā parāda samaksu, un valstis, kuras ir noslēgušas ar Starptautisko valūtas fondu Vispārējo vienošanos par aizņēmumiem (General Arrangement to Borrow - GAB). (A zonas valstu sarakstu sk. 1. pielikumā.) 2.2. B zonas valstis - ārvalstis, kuras nav iekļautas A zonā. 2.3. A zonas valsts kredītiestāde - jebkura A zonas valstī reģistrēta kredītiestāde, t.sk. šīs kredītiestādes nodaļa (filiāle) B zonas valstī. 2.4. B zonas valsts kredītiestāde - jebkura B zonas valstī reģistrēta kredītiestāde, t.sk. šīs kredītiestādes nodaļa (filiāle) A zonas valstī. 2.5. Starptautiskās attīstības bankas (multilateral development banks) - Āfrikas Attīstības banka (African Development Bank), Āzijas Attīstības banka (Asian Development Bank), Karību Attīstības banka (Caribbean Development Bank), Eiropas Padomes Pārceļošanas palīdzības fonds (Councilof Europe Resettlement Fund), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (European Bankfor Reconstruction and Development), Eiropas Investīciju banka (European Investment Bank), Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Attīstības banka (Inter-American Development Bank), Starptautiskā Finansu korporācija (International FinanceCorporation - IFC), Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (International Bank forReconstruction and Development), Ziemeļvalstu Investīciju banka (Nordic Investment Bank), Eiropas Investīciju fonds (European Investment Fund), Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Investīciju korporācija (Inter-American Investment Corporation). 2.6. Tirdzniecības portfelis - bankas vārdā un bankas labā turēto finansu instrumentu, preču un preču atvasināto līgumu pozīciju kopums, ko banka tur pārdošanas nolūkā un/vai iegādājas ar mērķi tuvākajā laikā gūt peļņu no faktiskās un/vai gaidāmās starpības starp to pirkšanas un pārdošanas cenu vai citām cenu vai procentu likmju izmaiņām, kā arī pozīcijas, kuras banka iegādājas tirdzniecības portfeļa posteņu risku ierobežošanai. Tirdzniecības portfelis ietver arī šādus riska darījumus, kas saistīti ar tirdzniecības portfelī iekļautajiem finansu instrumentiem, precēm un preču atvasinātajiem līgumiem, uz kuriem attiecas 8. un 9. punkta nosacījumi: 2.6.1. nenokārtotie darījumi; 2.6.2. brīvās piegādes; 2.6.3. ārpusbiržas atvasinātie līgumi; 2.6.4. līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru un preču aizdevumi; 2.6.5. līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu un vērtspapīru un preču aizņēmumi, ja tiek ievēroti 2.6.5.1.-2.6.5.3. un 2.6.5.5. punkta vai 2.6.5.4. un 2.6.5.5. punkta nosacījumi: 2.6.5.1. riska darījumi tiek pārvērtēti pēc to tirgus vērtības katru darbadienu; 2.6.5.2. nodrošinājuma lielums tiek koriģēts atbilstoši vērtspapīru vai preču, kas ir līguma vai darījuma priekšmets, būtiskām vērtības izmaiņām; 2.6.5.3. līgums vai darījums paredz savstarpējo prasību un saistību tūlītēju un beznosacījumu ieskaitīšanu saistību nepildīšanas gadījumā; 2.6.5.4. līgums vai darījums ir noslēgts ar A zonas valsts kredītiestādi vai Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestādi, vai ar investīciju sabiedrību, kas pakļauta ES direktīvas Nr. 93/6/EEC (ar grozījumiem) vai līdzvērtīgām prasībām (sk. 2. pielikumu), vai ar biržu; 2.6.5.5. līgums vai darījums tiek izmantots atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Mākslīgie (simulatīvie) darījumi netiek iekļauti tirdzniecības portfelī, īpaši ja tie nav īstermiņa darījumi; 2.6.6. citi riska darījumi, kuri ir saistīti ar prasībām, kas izriet no uzkrātas, bet nesaņemtas komisijas naudas, procentiem un dividendēm, kā arī rezerves iemaksām biržās. 2.7. Bankas portfelis - tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums. 2.8. Finansu instrumenti ir: 2.8.1. apgrozāmie vērtspapīri; 2.8.2. vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu formējumos; 2.8.3. naudas tirgus instrumenti (izņemot kredītus un noguldījumus); 2.8.4. biržā tirgotie finansu nākotnes līgumi; 2.8.5. ārpusbiržas procentu nākotnes līgumi; 2.8.6. procentu, ārvalstu valūtas un kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi; 2.8.7. iespējas līgumi par 2.8.1.-2.8.6. punktā minēto instrumentu pirkšanu vai pārdošanu. 2.9. Parāda vērtspapīri - vērtspapīri, kuri apliecina emitenta saistības pret šo vērtspapīru turētāju. Parāda vērtspapīri ir šādi: 2.9.1. parādzīmes un obligācijas; 2.9.2. noguldījuma sertifikāti ar fiksētu procentu likmi vai peldošu procentu likmi; 2.9.3. hipotekārās ķīlu zīmes; 2.9.4. vienkāršie vekseļi un pārvedu vekseļi (tratas); 2.9.5. konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no 2.9.1.-2.9.3. punktā minētajiem vērtspapīriem; 2.9.6. citi būtībā līdzīgi vērtspapīri, kuru cena ir atkarīga no procentu likmju izmaiņām; 2.9.7. ieguldījumu fondu apliecības proporcionāli attiecīgā ieguldījumu fonda 2.9.1.-2.9.3. un 2.9.5.-2.9.6. punktā minētajos vērtspapīros veikto ieguldījumu vērtībai. 2.10. Kapitāla vērtspapīri - vērtspapīri, kuri apliecina līdzdalību uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitālā un dod tiesības saņemt dividendes vai gūt ienākumus. Kapitāla vērtspapīri ir šādi: 2.10.1. akcijas; 2.10.2. depozitārie sertifikāti (Global Depositary Receipts - GDR, American Depositary Receipts - ADR); 2.10.3. konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no 2.10.1. vai 2.10.2. punktā minētajiem vērtspapīriem; 2.10.4. citi būtībā līdzīgi vērtspapīri, kuru cena ir atkarīga no akciju cenu izmaiņām; 2.10.5. ieguldījumu fondu apliecības proporcionāli attiecīgā ieguldījumu fonda 2.10.1.-2.10.4. punktā minētajos vērtspapīros veikto ieguldījumu vērtībai. 2.11. Atvasinātie līgumi - līgumi, kuri noslēgti uz kāda reāla vai nosacīta aktīva (tālāk tekstā - bāzes aktīvs) pamata un kuru vērtība atkarīga no procentu likmju, valūtas kursu, akciju cenu, akciju indeksu, preču cenu un citu būtībā līdzīgu faktoru izmaiņām periodā no līguma noslēgšanas datuma līdz līguma izpildes datumam. Ar atvasinātā līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnes datumā, un tā iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums, salīdzinot ar citiem līgumu veidiem, kas ir līdzīgā veidā atkarīgi no tirgus apstākļu izmaiņām. 2.12. Nākotnes līgumi - atvasinātie līgumi, kuri nosaka saistības pirkt vai pārdot līgumā noteikto bāzes aktīva daudzumu par noteiktu cenu noteiktā datumā. Nodala biržā tirgotos nākotnes līgumus (futures) un ārpusbiržas nākotnes līgumus (forwards). 2.13. Ārpusbiržas procentu nākotnes līgumi (forward-rate agreements) - atvasinātie līgumi par kompensācijas izmaksu vienai no līgumslēdzējām pusēm, ja līguma bāzes aktīva - parāda vērtspapīra - tirgus procentu likme noteiktajā datumā atšķirsies no līgumā noteiktās procentu likmes. 2.14. Mijmaiņas līgumi (swaps) - ārpusbiržas atvasinātie līgumi, kas paredz apmaiņu ar maksājumu plūsmām, kuru lielums atkarīgs no atvasinātā līguma nosacītās pamatvērtības, starp divām līgumslēdzējām pusēm noteiktā periodā. 2.15. Iespējas līgumi (options) - atvasinātie līgumi, kuri līguma pārdevējam rada saistības un līguma pircējam dod tiesības (bet nerada saistības) nopirkt (call option) vai pārdot (put option) līgumā noteiktu bāzes aktīva daudzumu par noteiktu cenu jebkurā datumā no līguma noslēgšanas datuma līdz līguma izpildes datumam (American option) vai līguma izpildes datumā (European option). 2.16. Delta koeficients - koeficients, kas parāda attiecību starp iespējas līguma cenas un bāzes aktīva cenas izmaiņām, ja bāzes aktīva cenas izmaiņas ir nelielas. 2.17. Delta ekvivalents - iespējas līguma bāzes aktīva daudzuma tirgus cena, kas reizināta ar delta koeficientu. 2.18. Biržā tirgotā garantija (warrant) - vērtspapīrs, kas tā turētājam dod tiesības nopirkt bāzes aktīvu par līgumā noteikto cenu līdz biržā tirgotās garantijas derīguma termiņa pēdējam datumam vai pēdējā datumā. Norēķinus par biržā tirgoto garantiju var veikt, vai nu piegādājot pašu aktīvu, vai arī samaksājot naudā. 2.19. Rezerves iemaksa (margin) - garantijas noguldījums, kurš jāizvieto speciālos biržas kontos, slēdzot nākotnes vai iespējas līgumu biržā, un jāpapildina, ja nākotnes līguma vai iespējas līguma bāzes aktīva tirgus cena mainās līgumslēdzējam nelabvēlīgā virzienā no līguma noslēgšanas datuma līdz līguma izpildes datumam. 2.20. Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repurchase agreements) - līgumi, saskaņā ar kuru nosacījumiem banka pārdod vērtspapīrus, preces vai garantētas īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm, ja šādu garantiju nodrošina birža, kas ir attiecīgo vērtspapīru vai preču īpašuma tiesību turētāja, un kuri liedz bankai nodot vai ieķīlāt vērtspapīrus vai preces vairāk nekā vienam darījuma partnerim vienlaicīgi, ar nosacījumu atpirkt šos vērtspapīrus vai preces vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces par noteikto cenu noteiktā datumā nākotnē vai datumā, kuru noteiks banka. 2.21. Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repurchase agreements) - līgumi, saskaņā ar kuru nosacījumiem banka pērk vērtspapīrus, preces vai garantētas īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm, ja šādu garantiju nodrošina birža, kas ir attiecīgo vērtspapīru vai preču īpašuma tiesību turētāja, ar nosacījumu atpārdot šos vērtspapīrus vai preces vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces par noteikto cenu noteiktā datumā nākotnē vai datumā, kuru noteiks darījuma partneris, kas pārdod vērtspapīrus vai preces. 2.22. Vērtspapīru vai preču aizdevumi (securities or commodities lending) - darījumi, kad banka aizdod vērtspapīrus vai preces pret atbilstošu nodrošinājumu ar nosacījumu, ka aizņēmējs atdos atpakaļ līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces noteiktā datumā nākotnē vai tad, kad to pieprasīs banka. 2.23. Vērtspapīru vai preču aizņēmumi (securities or commodities borrowing) - darījumi, kad banka aizņemas vērtspapīrus vai preces pret atbilstošu nodrošinājumu ar nosacījumu, ka banka atdos atpakaļ līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces noteiktā datumā nākotnē vai tad, kad to pieprasīs aizdevējs. 2.24. Pozīcija - prasību vai saistību apmērs attiecībā uz kādu vērtspapīru, preci vai valūtu. 2.25. Garā pozīcija - pozīcija, kas dod tiesības vai uzliek pienākumu saņemt maksājumus, vērtspapīrus vai citus aktīvus. 2.26. Īsā pozīcija - pozīcija, kas dod tiesības vai uzliek pienākumu veikt maksājumus vai piegādāt vērtspapīrus vai citus aktīvus. 2.27. Tirgus risks - iespēja ciest zaudējumus bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas dēļ, kas saistīta ar finansu instrumentu, preču un preču atvasināto līgumu tirgus cenas izmaiņām, kuras notiek valūtas kursu, procentu likmju izmaiņu u.c. faktoru ietekmē. Tirgus riski ir ārvalstu valūtas risks, pozīcijas risks, preču risks, norēķinu risks un darījuma partnera risks. 2.28. Pozīcijas risks - iespēja ciest zaudējumus, kāda parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra pozīcijas pārvērtēšanas dēļ mainoties attiecīgā vērtspapīra cenai. Pozīcijas risks izpaužas kā specifiskais un vispārējais risks. 2.29. Specifiskais risks - iespēja ciest zaudējumus, ja parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra cena mainīsies tādu faktoru dēļ, kas ir saistīti ar vērtspapīra emitentu vai (atvasinātā līguma gadījumā) ar personu, kura emitējusi vērtspapīru, kas ir atvasinātā līguma bāzes aktīvs. 2.30. Vispārējais risks - iespēja ciest zaudējumus, ja vērtspapīra cena mainīsies tādu faktoru dēļ, kas ir saistīti ar procentu likmju izmaiņām (parāda vērtspapīru gadījumā) vai ar plašām izmaiņām kapitāla tirgū (kapitāla vērtspapīru gadījumā), kuras nav saistītas ar kādu konkrētu vērtspapīru emitentu. 2.31. Priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu - tādas akcijas ar fiksētu dividendi, kuras to īpašniekam garantē tiesības saņemt dividendes, kas nav izmaksātas iepriekšējos gados peļņas neesamības vai nepietiekamības dēļ, pirms parasto akciju dividendēm periodā, kad kredītiestāde gūs peļņu. 2.32. Zelts - starptautiskajos finansu tirgos tirgotie zelta stieņi. 2.33. Birža - birža, kas darbojas regulāri un saskaņā ar biržas rezidences (reģistrācijas) valsts uzraudzības institūcijas pieņemtiem vai apstiprinātiem noteikumiem, kuri regulē biržas darbību, piekļūšanu biržai un nosaka prasības līgumiem, kas var tikt noslēgti biržā, un biržā darbojas klīringa mehānisms, kas nodrošina tajā tirgoto nākotnes līgumu un iespējas līgumu risku segšanai paredzēto rezerves iemaksu pietiekamu līmeni. 3. Vispārīgie jautājumi 3.1. Bankas kapitāla pietiekamība ir bankas pašu kapitāla attiecība pret riska svērto aktīva un ārpusbilances posteņu un nosacīto riska svērto aktīva un ārpusbilances posteņu kopsummu. Nosacīto riska svērto aktīva un ārpusbilances posteņu kopsummu aprēķina kā tirgus risku kapitāla prasību kopsummu, kas reizināta ar 10. 3.2. Bankas pašu kapitālam vienmēr jābūt lielākam vai vienādam ar šādu kapitāla prasību kopsummu: 3.2.1. bankas portfeļa kredītriska kapitāla prasība (saskaņā ar 4. punkta nosacījumiem); 3.2.2. tirgus risku kapitāla prasības: 3.2.2.1. bankas portfeļa un tirdzniecības portfeļa ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība (saskaņā ar 5. punkta nosacījumiem); 3.2.2.2. tirdzniecības portfeļa parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība (saskaņā ar 6. punkta nosacījumiem); 3.2.2.3. tirdzniecības portfeļa preču riska kapitāla prasība (saskaņā ar 7. punkta nosacījumiem); 3.2.2.4. tirdzniecības portfeļa norēķinu riska kapitāla prasība (saskaņā ar 8. punkta nosacījumiem); 3.2.2.5. tirdzniecības portfeļa darījuma partnera riska kapitāla prasība (saskaņā ar 9. punkta nosacījumiem). 3.3. Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas nolūkā bankai visi bilances un ārpusbilances posteņi jāsadala bankas portfelī un tirdzniecības portfelī atkarībā no tajos atspoguļoto darījumu būtības un finansu instrumentu iegādes nolūka. 3.4. Finansu instrumenta iegādes nolūkam jābūt zināmam pirms šā instrumenta iegādes, un bankai dokumentāri jāpamato jebkura bilances un ārpusbilances posteņa iekļaušana bankas portfelī vai tirdzniecības portfelī. Ja veikta finansu instrumenta pārklasifikācija no bankas portfeļa uz tirdzniecības portfeli, bankai dokumentāri jāpamato šādas pārklasifikācijas nepieciešamība un atbilstība tirdzniecības portfeļa politikai (ieteikumus bankas tirdzniecības portfeļa politikai sk. 3. pielikumā). Finansu instrumentu pārklasifikācija no tirdzniecības portfeļa uz bankas portfeli nav atļauta. 3.5. Visi tirdzniecības portfelī iekļautie posteņi jāpārvērtē pēc to tirgus vērtības ne retāk kā reizi dienā. Bankas iekšējā audita (revīzijas) dienestam periodiski jāpārbauda pārvērtēšanas pareizība un atbilstība bankas tirdzniecības portfeļa politikā noteiktajai finansu instrumentu, preču un preču atvasināto līgumu vērtēšanas kārtībai. 3.6. Banka var iesniegt Finansu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā - Komisija) lūgumu atbrīvot to no pienākuma aprēķināt un ievērot pozīcijas, preču, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasību saskaņā ar 6.-9. punkta nosacījumiem, ja tiek ievēroti visi šādi kritēriji vienlaikus: 3.6.1. bankas tirdzniecības portfeļa apmērs, pamatojoties uz individuālajiem finansu pārskatiem un konsolidētajiem finansu pārskatiem, parasti (ilgāk nekā piecas darbadienas pēc kārtas) nepārsniedz 5% un nekad nepārsniedz 6% no bilances un ārpusbilances posteņu kopsummas; 3.6.2. bankas tirdzniecības portfeļa apmērs, pamatojoties uz individuālajiem finansu pārskatiem un konsolidētajiem finansu pārskatiem, parasti (ilgāk nekā piecas darbadienas pēc kārtas) nepārsniedz 9 milj. latu un nekad nepārsniedz 12 milj. latu. 3.7. Novērtējot bilances un ārpusbilances posteņu kopsummu, lai aprēķinātu 3.6.1. punktā minēto tirdzniecības portfeļa apmēra attiecību pret bilances un ārpusbilances posteņu kopsummu, bankas portfelī un tirdzniecības portfelī iekļautie parāda vērtspapīri jāvērtē pēc to tirgus cenas un atvasinātie līgumi - pēc bāzes aktīva nominālvērtības vai tirgus vērtības. Ja informācija par bankas portfeļa parāda vērtspapīru tirgus cenu nav viegli pieejama, var izmantot šo bankas portfeļa parāda vērtspapīru bilances vērtību. Garās pozīcijas un īsās pozīcijas jāsummē, saskaitot to absolūtās vērtības. 3.8. Ja bankas tirdzniecības portfelis nepārsniedz 3.6. punktā noteiktos kritērijus un Komisija ir atbrīvojusi banku no pozīcijas, preču, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasības ievērošanas, bankai jāaprēķina un jāievēro tirdzniecības portfelī iekļauto aktīva un ārpusbilances posteņu kredītriska kapitāla prasība saskaņā ar 4. punkta nosacījumiem un ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība saskaņā ar 5. punkta nosacījumiem. 3.9. Bankai, kura ir atbrīvota no pozīcijas, preču, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasības ievērošanas, jānodrošina tirdzniecības portfeļa apmēra pastāvīga kontrole un nekavējoties jāziņo Komisijai, ja tirdzniecības portfeļa apmērs pārsniedz 3.6. punktā noteiktos kritērijus. Ja ir pamats uzskatīt, ka pārsniegums nav īslaicīgs, bankai jāievēro tirgus risku kapitāla prasība, sākot ar Komisijas noteikto datumu. 3.10. Bankai, kuras uzraudzība tiek veikta, pamatojoties uz konsolidētajiem finansu pārskatiem, šie noteikumi jāievēro, pamatojoties uz individuālajiem finansu pārskatiem. 4. Bankas portfeļa kredītrisks 4.1. Kredītrisks ir iespēja ciest zaudējumus, ja bankas parādnieks (debitors) nepildīs līgumā noteiktās saistības pret banku. 4.2. Bankas portfeļa kredītriska kapitāla prasību aprēķina kā 10% no bankas portfeļa riska svērto aktīva un ārpusbilances posteņu kopsummas. Ja banka ir atbrīvota no pozīcijas, preču, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasības ievērošanas, kredītriska kapitāla prasību aprēķina visiem aktīva un ārpusbilances posteņiem. 4.3. Aktīva un ārpusbilances posteņu riska svērto vērtību nosaka, pamatojoties uz aktīva un ārpusbilances posteņu atlikušo vērtību, t.i., aktīva un ārpusbilances posteņu bilances vērtību, kas samazināta par izveidoto uzkrājumu summu. 4.4. Aktīva posteņu riska svērto vērtību aprēķina, reizinot aktīva posteņu atlikušo vērtību ar nosacīto riska pakāpi, kas izteikta procentos. 4.4.1. Aktīva posteņi ar nosacīto 0% riska pakāpi: 4.4.1.1. nauda kasē un naudas ekvivalenti; 4.4.1.2. prasības pret Latvijas Republikas valdību un Latvijas Banku; 4.4.1.3. prasības pret A zonas valstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām; 4.4.1.4. prasības pret Eiropas kopienām (Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (European Coal and Steel Community), Eiropas Ekonomiskā kopiena (European Economic Community) un Eiropas Atomenerģijas kopiena (European Atomic Energy Community)); 4.4.1.5. prasības, kas nodrošinātas ar Latvijas Republikas valdības galvojumiem (garantijām); 4.4.1.6. prasības, kas nodrošinātas ar galvojumiem (garantijām), kuri saskaņā ar Komisijas noslēgtajiem līgumiem pielīdzināmi Latvijas Republikas valdības galvojumiem (garantijām); 4.4.1.7. prasības, kas nodrošinātas ar Latvijas Republikas valdības vērtspapīru ķīlu; 4.4.1.8. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo valdību vai centrālo banku vai Eiropas kopienu galvojumiem (garantijām); 4.4.1.9. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo valdību vai centrālo banku vai Eiropas kopienu vērtspapīriem; 4.4.1.10. prasības, kas nodrošinātas ar šajā bankā uz noteiktu laiku izvietotu termiņnoguldījumu vai bankas emitētu noguldījuma sertifikātu, vai citu būtībā līdzīgu finansu instrumentu, kurš atrodas bankas reālā valdījumā. Lai termiņnoguldījums tiktu atzīts par risku mazinošu faktoru, jābūt noslēgtam līgumam, kurā ietverti nepārprotami noteikumi, kas bankai dod ar papildu nosacījumiem neierobežotas tiesības izmantot termiņnoguldījumu prasību un saistību savstarpējai ieskaitīšanai gadījumā, ja parādnieks neizpildīs vai nepilnīgi izpildīs savas saistības. Šādam noteikumam jābūt tiesiskam un reāli bez ierobežojumiem izpildāmam arī saskaņā ar nodrošinājuma devēja rezidences (reģistrācijas) valsts tiesību aktiem. Šāda termiņnoguldījuma atlikušajam termiņam jābūt vienādam ar prasības atlikušo termiņu vai ilgākam par to. 4.4.2. Aktīva posteņi ar nosacīto 20% riska pakāpi: 4.4.2.1. prasības pret starptautiskajām attīstības bankām; 4.4.2.2. prasības, kas nodrošinātas ar starptautisko attīstības banku galvojumiem (garantijām); 4.4.2.3. prasības, kas nodrošinātas ar starptautisko attīstības banku vērtspapīriem; 4.4.2.4. prasības pret A zonas valstu vietējām valdībām; 4.4.2.5. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu vietējo valdību galvojumiem (garantijām); 4.4.2.6. prasības pret A zonas valstu kredītiestādēm, izņemot prasības, kas veido šo kredītiestāžu pašu kapitālu; 4.4.2.7. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu kredītiestāžu galvojumiem (garantijām); 4.4.2.8. prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Republikas kredītiestādēm; 4.4.2.9. skaidrā nauda vai naudas ekvivalenti ceļā. 4.4.3. Aktīva posteņi ar nosacīto 50% riska pakāpi: 4.4.3.1. prasības pret Latvijas Republikas kredītiestādēm, izņemot 4.4.2.8. punktā minētās prasības; 4.4.3.2. prasības, kas nodrošinātas ar Latvijas Republikas kredītiestāžu galvojumiem (garantijām); 4.4.3.3. nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi, ja tos nevar attiecināt uz konkrētu darījuma partneri; 4.4.3.4. prasības pret Latvijas Republikas pašvaldībām; 4.4.3.5. prasības, kas nodrošinātas ar Latvijas Republikas pašvaldību galvojumiem (garantijām); 4.4.3.6. prasības pret B zonas valstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām šo valstu nacionālajā valūtā; 4.4.3.7. prasības attiecīgās B zonas valsts nacionālajā valūtā, kas nodrošinātas ar B zonas valsts centrālās valdības vai centrālās bankas galvojumiem (garantijām) šajā valūtā; 4.4.3.8. kredīti, kuri pilnībā nodrošināti ar zemesgrāmatā reģistrētu nekustamā īpašuma hipotēku, ja aizņēmējs un ķīlas devējs ir viena un tā pati fiziska persona, kura šo nekustamo īpašumu apdzīvo, apdzīvos vai izīrē, un bankai ir nodibināta pirmās kārtas hipotēka. Kredīts ir jāuzskata par pilnībā nodrošinātu ar nekustamā īpašuma hipotēku, ja prasības summa nepārsniedz 70% no tā nekustamā īpašuma, uz kuru nodibināta hipotēka, tirgus vērtības vai no šī īpašuma vērtības, ko noteicis licencēts vai sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs vai vērtētāji; 4.4.3.9. kredīti, kas atbilst 4.4.3.8. punktā minētājiem kritērijiem un kuru nodrošinājums ir dzīvojama māja, kurā daļa no telpām tiek izmantota uzņēmējdarbībai, ja šīs mājas dzīvošanai izmantojamās platības ir ne mazāk par 50% no mājas kopējās platības; 4.4.3.10. kredīti, kas noformēti saskaņā ar finansu līzinga noteikumiem un atbilst 4.4.3.8. vai 4.4.3.9. punktā minētajiem kritērijiem. 4.4.4. Aktīva posteņi ar nosacīto 100% riska pakāpi: 4.4.4.1. prasības pret B zonas valstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, izņemot 4.4.3.6. punktā minētās prasības; 4.4.4.2. prasības pret B zonas valstu vietējām valdībām; 4.4.4.3. prasības pret B zonas valstu kredītiestādēm; 4.4.4.4. prasības pret aizņēmējiem, kuri nav kredītiestādes, centrālās valdības, centrālās bankas, vietējās valdības (pašvaldības), Eiropas kopienas, starptautiskās attīstības bankas, izņemot prasības, kurām noteikta zemāka riska pakāpe, ņemot vērā to nodrošinājumu; 4.4.4.5. līdzdalība pamatkapitālā un citi pašu kapitāla elementi citās kredītiestādēs, kuri nav atskaitīti no bankas pašu kapitāla; 4.4.4.6. pamatlīdzekļi; 4.4.4.7. pārējie aktīvi, izņemot no pašu kapitāla atskaitītos aktīvus un aktīvus pārvaldīšanā. 4.5. Ja ārpusbilances postenis ir nodrošināts ar galvojumu (garantiju), ārpusbilances posteņa riska pakāpe jānosaka atbilstoši personai, kas sniegusi šo galvojumu (garantiju), nevis atbilstoši darījuma partnera saistību riska pakāpei, ja šādas personas saistībām ir noteikta zemāka riska pakāpe. 4.6. Ja ārpusbilances postenis ir pilnīgi nodrošināts ar aktīviem, kuri atzīti par 4.4.1.6., 4.4.1.8., 4.4.1.9. vai 4.4.2.3. punktā minētajām prasībām atbilstošu nodrošinājumu, ārpusbilances posteņa nosacītā riska pakāpe ir šāda: 4.6.1. ja nodrošinājums atbilst 4.4.1.6., 4.4.1.8. vai 4.4.1.9. punkta nosacījumiem - 0%; 4.6.2. ja nodrošinājums atbilst 4.4.2.3. punkta nosacījumiem - 20%. 4.7. Ja aktīva vai ārpusbilances posteņi ir tikai daļēji nodrošināti ar tādu nodrošinājumu, kuram saskaņā ar 4.4.-4.6. punktā noteikto ir zemāka nosacītā riska pakāpe nekā darījuma partnera saistībām, tad: 4.7.1. pilnīgi nodrošinātā aktīva vai ārpusbilances posteņu daļa jānovērtē atbilstoši nodrošinājuma nosacītajai riska pakāpei; 4.7.2. nenodrošinātā aktīva vai ārpusbilances posteņu daļa jānovērtē atbilstoši darījuma partnera saistībām noteiktajai nosacītajai riska pakāpei. 4.8. Atvasinātie līgumi, kuri atzīti par finanšu aktīviem (iekļauti bilances aktīvā), jāizslēdz no aktīva posteņu riska svērtās vērtības aprēķina un jāiekļauj kopā ar pārējiem atvasinātajiem līgumiem ārpusbilances posteņu riska svērtās vērtības aprēķinā saskaņā ar 4.12.-4.17. punkta nosacījumiem. 4.9. Riska svērtās vērtības noteikšanai ārpusbilances posteņus iedala: 4.9.1. ārpusbilances posteņos, kuru kredītrisks ir atkarīgs no darījuma pilnas vērtības (sk. 4.10. punktu); 4.9.2. ārpusbilances posteņos, kuru kredītrisks ir atkarīgs no līguma termiņa un procentu likmju, valūtas kursu, parāda vērtspapīru, kapitāla vērtspapīru, dārgmetālu un citu preču, kas ir līguma pamatā, cenu svārstībām (sk. 4.12. punktu). 4.10. 4.9.1. punktā minēto ārpusbilances posteņu riska svērto vērtību aprēķina šādi: 4.10.1. aprēķina ārpusbilances posteņu kredītekvivalentu (sk. 4.11. punktu); 4.10.2. kredītekvivalentu reizina ar darījuma partnera saistībām noteikto nosacīto riska pakāpi (sk. 4.4.-4.7. punktu). Darījumos par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju un darījumos par aktīvu pirkšanu noteiktā datumā nākotnē, ja vienlaikus nav noslēgta vienošanās tos atpārdot, jālieto riska pakāpe, kas noteikta aktīvam, kurš ir darījuma pamatā, nevis riska pakāpe, kas noteikta darījuma partnera saistībām. 4.11. Ārpusbilances posteņu kredītekvivalentu aprēķina, ārpusbilances posteņu atlikušo vērtību reizinot ar nosacīto korekcijas pakāpi, kuras lielums atkarīgs no ārpusbilances posteņu veida. 4.11.1. Ārpusbilances posteņi ar nosacīto 100% korekcijas pakāpi (pilns risks): 4.11.1.1. galvojumi (garantijas) trešajām personām, kuriem piemīt kredīta aizstājēja raksturs; 4.11.1.2. akceptētie pārvedu vekseļi (tratas); 4.11.1.3. indosamenti uz vekseļiem, uz kuriem iepriekš nav veikts citas kredītiestādes indosaments; 4.11.1.4. darījumi ar regresa tiesībām, t.i., līgumi par bankas aktīvu pārdošanu, ja banka uzņemas šo aktīvu kredītrisku un apņemas, samazinoties nopirkto aktīvu vērtībai, segt pircējam zaudējumus; 4.11.1.5. neatsaucamie rezerves akreditīvi, kuriem piemīt kredīta aizstājēja raksturs; 4.11.1.6. līgumi par aktīvu pirkšanu noteiktā datumā nākotnē, ja vienlaikus nav noslēgta vienošanās tos atpārdot; 4.11.1.7. līgumi par noguldījumu izvietošanu noteiktā datumā nākotnē ar noteiktu procentu likmi; 4.11.1.8. daļēji samaksāto akciju un citu vērtspapīru nesamaksātā daļa, ja tā jāsamaksā pēc pieprasījuma; 4.11.1.9. citi ārpusbilances posteņi ar pilnu risku. 4.11.2. Ārpusbilances posteņi ar nosacīto 50% korekcijas pakāpi (vidējs risks): 4.11.2.1. atvērtie un apstiprinātie dokumentārie akreditīvi, izņemot 4.11.3.1. punktā minētos dokumentāros akreditīvus; 4.11.2.2. līgumi ar piegādātāju par atlīdzības samaksu pircējam, ja piegādātājs līguma saistības pret pircēju neizpildīs pilnā apmērā, vai par to zaudējumu segšanu, kuri radušies pircējam līguma izpildes gaitā (līguma garantijas), biržā tirgotās garantijas un galvojumi (garantijas), kuriem nepiemīt kredīta aizstājēja raksturs; 4.11.2.3. līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, kuros noteikts bankas pienākums atpirkt šos aktīvus līgumā noteiktajā laikā un par noteikto cenu, ja darījuma partneris to pieprasīs; 4.11.2.4. neatsaucami rezerves akreditīvi, kam nepiemīt kredīta aizstājēja raksturs; 4.11.2.5. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu u.tml. līgumi, kurus banka nav tiesīga vienpusēji lauzt vai atteikties no to izpildes; 4.11.2.6. citi ārpusbilances posteņi ar vidēju risku. 4.11.3. Ārpusbilances posteņi ar nosacīto 20% korekcijas pakāpi (risks zemāks par vidējo): 4.11.3.1. dokumentārie akreditīvi, kas nodrošināti ar preču nosūtīšanu vai iekraušanu apliecinošu dokumentu ķīlu, un citi būtībā līdzīgi darījumi; 4.11.3.2. citi ārpusbilances posteņi ar risku, kas zemāks par vidējo. 4.11.4. Ārpusbilances posteņi ar nosacīto 0% korekcijas pakāpi (zems risks): 4.11.4.1. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu, kurus banka ir tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas lauzt vai atteikties no to izpildes; 4.11.4.2. citi ārpusbilances posteņi ar zemu risku. 4.12. 4.9.2. punktā minētie ārpusbilances posteņi ietver procentu, ārvalstu valūtas un zelta un citus atvasinātos līgumus. 4.12.1. Procentu atvasinātie līgumi ir šādi: 4.12.1.1. vienas valūtas procentu mijmaiņas līgumi (single-currency interest-rate swaps); 4.12.1.2. bāzes mijmaiņas līgumi (basis swaps); 4.12.1.3. biržā tirgotie procentu nākotnes līgumi (interest-rate futures); 4.12.1.4. ārpusbiržas procentu nākotnes līgumi (forward-rate agreements); 4.12.1.5. nopirktie procentu iespējas līgumi (interest-rate options purchased); 4.12.1.6. citi procentu atvasinātie līgumi, kas būtībā līdzīgi 4.12.1.1.-4.12.1.5. punktā minētajiem atvasinātajiem līgumiem. 4.12.2. Ārvalstu valūtas un zelta atvasinātie līgumi ir šādi: 4.12.2.1. starpvalūtu procentu mijmaiņas līgumi (cross-currency interest-rate swaps); 4.12.2.2. biržā tirgotie ārvalstu valūtas nākotnes līgumi (currency futures); 4.12.2.3. ārpusbiržas ārvalstu valūtas nākotnes līgumi(forward foreign-exchange contracts); 4.12.2.4. nopirktie ārvalstu valūtas iespējas līgumi (currency options purchased); 4.12.2.5. citi ārvalstu valūtas atvasinātie līgumi, kas būtībā līdzīgi 4.12.2.1.-4.12.2.4. punktā minētajiem atvasinātajiem līgumiem; 4.12.2.6. atvasinātie līgumi, kuri būtībā līdzīgi 4.12.2.1.-4.12.2.5. punktā minētajiem atvasinātajiem līgumiem un kuru bāzes aktīvs ir zelts. 4.12.3. Citi atvasinātie līgumi ir līgumi, kuri būtībā līdzīgi 4.12.1.1.-4.12.1.5. un 4.12.2.1.-4.12.2.4. punktā minētajiem atvasinātajiem līgumiem, bet kuru bāzes aktīvs ir kapitāla vērtspapīri, akciju indeksi, dārgmetāli (izņemot zeltu) un citas preces. 4.13. 4.12. punktā minēto ārpusbilances posteņu riska svērtās vērtības aprēķinā neiekļauj tos atvasinātos līgumus, kurus tirgo biržās, kā arī ārvalstu valūtas atvasinātos līgumus, kuru sākotnējais termiņš ir 14 dienu vai īsāks. 4.14. Bankai, kurai jāaprēķina un jāievēro pozīcijas, preču, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasība, nosakot 4.12.1. un 4.12.2. punktā minēto atvasināto līgumu riska svērto vērtību, jālieto tirgus vērtības metode, bet banka, kura ir atbrīvota no pozīcijas, preču, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasības ievērošanas, nosakot 4.12.1. un 4.12.2. punktā minēto atvasināto līgumu riska svērto vērtību, var izvēlēties vai nu tirgus vērtības metodi, vai arī sākotnējās vērtības metodi. Izvēlētā metode jālieto konsekventi. Ja banka vēlas mainīt aprēķina metodi, tai jāsaņem Komisijas piekrišana. 4.12.3. punktā minēto atvasināto līgumu riska svērto vērtību nosaka saskaņā ar tirgus vērtības metodi. 4.15. Lietojot tirgus vērtības metodi, atvasināto līgumu riska svērto vērtību aprēķina šādi: 4.15.1. aprēķina atvasinātā līguma aizvietošanas vērtību. Līguma aizvietošanas vērtība ir izdevumi, kas var rasties bankai, ja darījuma partneris nepilda saistības saskaņā ar līgumu un bankai ar citu darījuma partneri jānoslēdz jauns līdzīgs līgums par citu cenu, t.i., tirgus cenu. Aizvietošanas vērtību aprēķina kā starpību starp līguma tekošo tirgus vērtību un tā pirkšanas cenu, aprēķinā iekļaujot tikai līgumus ar pozitīvu aizvietošanas vērtību; 4.15.2. aprēķina potenciālo kredītekvivalentu (izņemot vienas valūtas divus peldošo procentu likmju mijmaiņas līgumus (single-currency floating/floating interest rate swaps), kuriem aprēķina tikai aizvietošanas vērtību), reizinot atvasinātā līguma nosacīto pamatvērtību ar atbilstošo reizinātāju (sk. 4.1. vai 4.2. tabulu); 4.15.3. atvasinātā līguma aizvietošanas vērtības un potenciālā kredītekvivalenta kopsummu reizina ar nosacīto riska pakāpi, kas noteikta šā darījuma partnera saistībām saskaņā ar 4.4.-4.7. punkta nosacījumiem. 4.1. tabula. Ar A zonas valstu un Latvijas Republikas rezidentiem noslēgto atvasināto līgumu reizinātāji1 (%) Nr. Atvasināto līgumu Atlikušais termiņš . p.k. veidi līdz 1 gadam no 1 gada ilgāks par (ieskaitot) līdz 5 gadiem 5 gadiem (ieskaitot) 1. Procentu atvasinātie līgumi 0,0 0,5 1,5 2. Ārvalstu valūtas un zelta atvasinātie līgumi 1,0 5,0 7,5 3. Kapitāla vērtspapīru atvasinātie līgumi 6,0 8,0 10,0 4. Dārgmetālu (izņemot zeltu) atvasinātie līgumi 7,0 7,0 8,0 5. Citu preču atvasinātie līgumi2 10,0 12,0 15,0 1 Atvasinātajiem līgumiem, kuros noteikta daudzkārtēja pamatsummas apmaiņa, tabulā norādītie procenti jāreizina ar atlikušo maksājumu skaitu. 2 Tie atvasinātie līgumi, kurus nevar iekļaut tabulas 1.-4. rindā, jāklasificē kā citu preču atvasinātie līgumi. 4.2. tabula. Ar B zonas valstu rezidentiem noslēgto atvasināto līgumu reizinātāji1 (%) Nr. Atvasināto līgumu Atlikušais termiņš . p.k. veidi līdz 1 gadam no 1 gada ilgāks par (ieskaitot) līdz 5 gadiem 5 gadiem (ieskaitot) 1. Procentu atvasinātie līgumi 0,5 1,0 2,0 2. Ārvalstu valūtas un zelta atvasinātie līgumi 1,5 6,0 9,0 3. Kapitāla vērtspapīru atvasinātie līgumi 10,0 12,0 15,0 4. Dārgmetālu (izņemot zeltu) atvasinātie līgumi 7,0 7,0 8,0 5. Citu preču atvasinātie līgumi2 10,0 12,0 15,0 1 Atvasinātajiem līgumiem, kuros noteikta daudzkārtēja pamatsummas apmaiņa, tabulā norādītie procenti jāreizina ar atlikušo maksājumu skaitu. 2 Tie atvasinātie līgumi, kurus nevar iekļaut tabulas 1.-4. rindā, jāklasificē kā citu preču atvasinātie līgumi. 4.16. Lietojot sākotnējās vērtības metodi, atvasināto līgumu riska svērto vērtību nosaka šādi: 4.16.1. aprēķina potenciālo kredītekvivalentu, reizinot atvasinātā līguma nosacīto pamatvērtību ar atbilstošo reizinātāju (sk. 4.3. tabulu); 4.16.2. aprēķināto potenciālo kredītekvivalentu reizina ar darījuma partnera saistībām noteikto nosacīto riska pakāpi saskaņā ar 4.4.-4.7. punkta nosacījumiem. 4.3. tabula. Atvasināto līgumu reizinātāji (%) Nr. Atvasināto līgumu veidi Sākotnējais termiņš . p.k. līdz no 1 gada no 2 ga- 1 gadam līdz 2 diem līdz 3 (ieskaitot) gadiem gadiem (ieskaitot) (ieskaitot)1 1. Procentu atvasinātie līgumi 0,5 1,0 2,0 2. Ārvalstu valūtas un zelta atvasinātie līgumi 2,0 5,0 8,0 1 Par katru nākamo gadu procentu atvasināto līgumu reizinātājam pieskaita 1,0 procentu punktu, bet ārvalstu valūtas un zelta atvasināto līgumu reizinātājam - 3,0 procentu punktus. 4.17. Atvasināto līgumu nosacīto pamatvērtību nosaka: 4.17.1. ārvalstu valūtas atvasinātajiem līgumiem, kad notiek ārvalstu valūtas pirkšana vai pārdošana par latiem, - ārvalstu valūtas daudzums, kuru banka pērk vai pārdod; 4.17.2. ārvalstu valūtas atvasinātajiem līgumiem, kad notiek vienas ārvalstu valūtas apmaiņa pret citu ārvalstu valūtu, - tās ārvalstu valūtas daudzums, kuru banka saņems; 4.17.3. procentu atvasinātajiem līgumiem - to parāda vērtspapīru vērtība vai nosacītā vērtība, kuri ir atvasinātā līguma bāzes aktīvs; 4.17.4. kapitāla vērtspapīru atvasinātajiem līgumiem - to kapitāla vērtspapīru vai akciju indeksu vērtība, kuri ir atvasinātā līguma bāzes aktīvs; 4.17.5. preču atvasinātajiem līgumiem - to preču daudzums, kuras ir atvasinātā līguma bāzes aktīvs. Preču atvasinātie līgumi kredītriska kapitāla prasības aprēķinā jāiekļauj saskaņā ar to nosacīto pamatvērtību, kas reizināta ar attiecīgās preces tirgus cenu pārskata datumā. 5. Ārvalstu valūtas risks 5.1. Ārvalstu valūtas risks ir iespēja ciest zaudējumus no ārvalstu valūtā denominēto bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas, mainoties valūtas kursam. Zelts tiek pielīdzināts ārvalstu valūtai. 5.2. Ārvalstu valūtas riska lielumu raksturo bankas ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma. 5.3. Bankas ārvalstu valūtas kopējo tīro pozīciju aprēķina divos posmos. Pirmajā posmā tiek aprēķināta katras ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija. Otrajā posmā tiek aprēķināta bankas ārvalstu valūtas kopējā tīrā pozīcija. 5.4. Katras ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija tiek aprēķināta kā šādu lielumu (pozitīvo vai negatīvo) kopsumma: 5.4.1. tīrā bilances pozīcija, t.i., starpība starp bankas bilances aktīviem un bilances pasīviem, ieskaitot uzkrātos procentus un nepabeigtos norēķinus par valūtas pirkšanas un pārdošanas tagadnes līgumiem (spot); 5.4.2. tīrā nākotnes pozīcija (net forward position), t.i., starpība starp visām nākotnē saņemamām un maksājamām summām par noslēgtajiem ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem, ieskaitot biržā tirgotos ārvalstu valūtas nākotnes līgumus un bilances pozīcijā neiekļautās ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu pamatsummas; 5.4.3. saistības par neatsaucamiem galvojumiem (garantijām) u.tml. saistības, ja bankai ir pamats uzskatīt, ka darījuma partneris pieprasīs to izpildi un pastāv iespēja, ka samaksātie līdzekļi nebūs atgūstami; 5.4.4. nākamo periodu tīrie ieņēmumi/izdevumi, kuri vēl nav uzkrāti, bet kuru risks jau ir pilnīgi ierobežots ar ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem; 5.4.5. ārvalstu valūtas iespējas līgumu tīrais delta ekvivalents, ja Komisija ir piekritusi iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai. 5.5. Bankai, kurai Komisija nav devusi piekrišanu iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai, ārvalstu valūtas iespējas līgumi nav jāiekļauj ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā. 5.6. Zelta tīro pozīciju aprēķina tāpat kā ārvalstu valūtas tīro atklāto pozīciju. 5.7. Nosakot ārvalstu valūtas tīro nākotnes pozīciju, banka drīkst iekļaut aprēķinā tikai tādus ārvalstu valūtas atvasinātos līgumus, kuri ārvalstu valūtas pozīcijas ierobežošanai ir noslēgti ar Latvijas Republikas un A zonas valstu kredītiestādēm vai tiek kotēti Latvijas Republikas un A zonas valstu biržās. 5.8. Saliktās valūtas (composite currencies), piemēram, XDR, var sadalīt tās veidojošās valūtās atbilstoši spēkā esošajām kvotām un iekļaut attiecīgās ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā. 5.9. Bankai nav jāiekļauj ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā tie ieguldījumi ārvalstu uzņēmumu pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kuri, aprēķinot kapitāla pietiekamības rādītāju, ir atskaitīti no pašu kapitāla, ja Komisija tam ir piekritusi. 5.10. Katras ārvalstu valūtas tīro atklāto pozīciju, t.sk. zelta tīro pozīciju, pārvērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās valūtas un zelta kursa attiecīgajā datumā. 5.11. Bankas ārvalstu valūtas kopējā tīrā pozīcija ir atsevišķu ārvalstu valūtu tīro garo pozīciju summas vai tīro īso pozīciju summas lielākā absolūtā vērtība. 5.12. Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību aprēķina kā 10% no bankas ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas absolūtās vērtības kopsummas. Līdz 2004. gada 31. decembrim, aprēķinot ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību, ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma samazināma par 2% no pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 10.5. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums. 5.13. Ja saņemta Komisijas piekrišana, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība var tikt aprēķināta kā 5% no savstarpēji cieši saistīto ārvalstu valūtu (closely correlatedcurrencies) sakrītošajām pozīcijām, kas ir latos pārrēķinātu šo valūtu pozīciju mazākā absolūtā vērtība. 5.14. Divas ārvalstu valūtas uzskata par savstarpēji cieši saistītām, ja jebkuru secīgu desmit darbadienu laikā šo valūtu latos pārrēķinātās sakrītošās pozīcijas zaudējumi nepārsniedz 4% no tās vērtības ar varbūtību 99%, ja izmanto trīs gadu novērošanas periodu, vai ar varbūtību 95%, ja izmanto piecu gadu novērošanas periodu. Aprēķinā izmanto iepriekšējo trīs vai piecu gadu attiecīgās valūtas dienas kursu datus. 5.15. Ja bankas ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma nepārsniedz 2% no bankas pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 10.5. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums, kapitāla prasība ārvalstu valūtas riskam nav jāaprēķina. 5.16. Bankai, kura ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā iekļauj attiecīgās ārvalstu valūtas iespējas līgumu tīro delta ekvivalentu, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība, kas aprēķināta saskaņā ar 5.12. punkta nosacījumiem, jāpalielina par ārvalstu valūtas iespējas līgumu gamma riska un vega riska kapitāla prasību, kas aprēķinātas saskaņā ar delta-plus metodi (sk. 4. pielikumu). 5.17. Bankai, kura ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā neiekļauj attiecīgās ārvalstu valūtas iespējas līgumu tīro delta ekvivalentu, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība, kas aprēķināta saskaņā ar 5.12. punkta nosacījumiem, jāpalielina par ārvalstu valūtas iespējas līgumu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršo metodi (sk. 5. pielikumu). 5.18. Ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija, t.sk. zelta tīrā pozīcija, nedrīkst pārsniegt 10% no pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 10.5. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums. Ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma nedrīkst pārsniegt 20% no pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 10.5. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums. 6. Pozīcijas risks Pozīciju aprēķināšana 6.1. Parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra tīrā pozīcija ir starpība starp attiecīgā vērtspapīra garajām un īsajām pozīcijām. 6.2. Atvasinātais līgums, kura bāzes aktīvs ir parāda vērtspapīrs vai kapitāla vērtspapīrs, pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķinā jāiekļauj kā bāzes aktīva pozīcija, ko var savstarpēji ieskaitīt ar attiecīgā vērtspapīra pozīciju. 6.3. Biržā tirgotie procentu nākotnes līgumi, ārpusbiržas procentu nākotnes līgumi un parāda vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas nākotnes līgumi jāiekļauj attiecīgā parāda vērtspapīra tīrās pozīcijas aprēķinā kā garo un īso pozīciju kombinācija. Piemēram: 6.3.1. nopirktais biržā tirgotais procentu nākotnes līgums jāiekļauj aprēķinā kā aizņēmums (īsā pozīcija) ar atlikušo termiņu līdz nākotnes līguma izpildes datumam un aktīvs (garā pozīcija) ar atlikušo termiņu līdz līguma bāzes aktīva dzēšanas datumam. Aprēķinot biržā tirgotā procentu nākotnes līguma specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, abas pozīcijas jārāda kā centrālās valdības diskonta parāda vērtspapīru ar nosacīto 0% riska pakāpi pozīcijas; 6.3.2. pārdotais ārpusbiržas procentu nākotnes līgums jāiekļauj aprēķinā kā garā pozīcija ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam, pieskaitot tam līguma periodu, un īsā pozīcija ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam. Aprēķinot ārpusbiržas procentu nākotnes līguma specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, abas pozīcijas jārāda kā centrālās valdības diskonta parāda vērtspapīru ar nosacīto 0% riska pakāpi pozīcijas; 6.3.3. parāda vērtspapīra pirkšanas nākotnes līgums jāiekļauj aprēķinā kā aizņēmums (īsā pozīcija) ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam un attiecīgā parāda vērtspapīra garā pozīcija ar atlikušo termiņu līdz šā parāda vērtspapīra dzēšanas datumam. Aprēķinot parāda vērtspapīra pirkšanas nākotnes līguma specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, īsā pozīcija jārāda kā centrālās valdības diskonta parāda vērtspapīra ar nosacīto 0% riska pakāpi pozīcija un garā pozīcija kā parāda vērtspapīra ar tā emitentam atbilstošu nosacīto riska pakāpi pozīcija. 6.4. Procentu mijmaiņas līgums, saskaņā ar kuru banka saņem peldošu procentu likmi un maksā fiksētu procentu likmi, jārāda kā vērtspapīra ar peldošu procentu likmi un dzēšanas datumu, kas vienāds ar nākamo procentu likmes pārskatīšanas datumu, garā pozīcija un vērtspapīra ar fiksētu procentu likmi un atlikušo termiņu līdz mijmaiņas līguma beigu datumam īsā pozīcija. Abas pozīcijas jārāda kā centrālās valdības diskonta parāda vērtspapīru ar nosacīto 0% riska pakāpi pozīcijas. 6.5. Iespējas līgumi jāiekļauj tīrās pozīcijas aprēķinā kā bāzes aktīva delta ekvivalents, ja Komisija piekritusi iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai. 6.6. Bankai, kurai Komisija nav devusi piekrišanu iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai, iespējas līgumi nav jāiekļauj bāzes aktīva tīrās pozīcijas aprēķinā. 6.7. Biržā tirgotās garantijas jāiekļauj tīrās pozīcijas aprēķinā tāpat kā iespējas līgumi. 6.8. Vērtspapīri vai garantētas īpašuma tiesības uz vērtspapīriem, kuri ir pārdoti saskaņā ar līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai aizdoti saskaņā ar vērtspapīru aizdevuma darījumu, jāiekļauj attiecīgā vērtspapīra pozīcijā. 6.9. Aprēķinot parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra tīro pozīciju, var savstarpēji ieskaitīt viena veida vērtspapīru pretējās pozīcijas. Viena veida vērtspapīri ir parāda vērtspapīri vai kapitāla vērtspapīri: 6.9.1. kurus emitējis viens un tas pats emitents; 6.9.2. kuriem noteikti vienādi līdzekļu atgūšanas nosacījumi emitenta bankrota, likvidācijas vai pašlikvidācijas gadījumā; 6.9.3. kuri ir denominēti vienā un tajā pašā valūtā; 6.9.4. parāda vērtspapīri, kuriem ir vienāds līdz dzēšanai atlikušais termiņš un procentu maksājumu grafiks; 6.9.5. parāda vērtspapīri, kuriem fiksētas procentu likmes gadījumā ir vienāda kupona procentu likme (starpība nepārsniedz 0,15 procentu punktu) vai peldošas procentu likmes gadījumā ir vienāds pamats (piem., LIBOR) procentu likmes noteikšanai. 6.10. Pirms attiecīgā vērtspapīra pozīciju savstarpējās ieskaitīšanas saskaņā ar 6.9. punkta nosacījumiem banka ar Komisijas piekrišanu var savstarpēji pilnīgi ieskaitīt viena veida atvasināto līgumu pozīcijas, ja šiem atvasinātajiem līgumiem ir viens un tas pats bāzes aktīvs, pozīcijām ir vienāda nominālvērtība un tās ir denominētas vienā un tajā pašā valūtā, kā arī ir ievērotas šādas prasības: 6.10.1. starpība starp biržā tirgoto nākotnes līgumu pozīciju slēgšanas datumiem nepārsniedz septiņas dienas; 6.10.2. mijmaiņas līgumu un ārpusbiržas procentu nākotnes līgumu bāzes aktīviem: 6.10.2.1. fiksētas procentu likmes gadījumā ir vienāda kupona procentu likme (starpība nepārsniedz 0,15 procentu punktu) vai peldošas procentu likmes gadījumā ir vienāds pamats (piem., LIBOR) procentu likmes noteikšanai; 6.10.2.2. līdz fiksētas procentu likmes pozīcijas slēgšanai atlikušā termiņa un līdz peldošas procentu likmes kārtējai pārskatīšanai atlikušā termiņa starpība nepārsniedz 6.1. tabulā norādīto pieļaujamo termiņu starpību. 6.1. tabula. Pieļaujamā termiņu starpība Nr. p.k. Atlikušais termiņš Pieļaujamā termiņu starpība 1. <1 mēnesis 0 2. ³1 mēnesis <1 gads 7 dienas 3. ³1 gads 30 dienu 6.11. Banka, kas vērtspapīra tīrās pozīcijas aprēķinā neiekļauj attiecīgā vērtspapīra iespējas līgumu delta ekvivalentu, nevar attiecināt 6.10. punktā norādīto pozīciju savstarpējās ieskaitīšanas kārtību uz šo iespējas līgumu pozīcijām. 6.12. Visas tīrās pozīcijas, kuras noteiktas ārvalstu valūtā, jāpārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa. Parāda vērtspapīri 6.13. Bankai jāaprēķina un jāievēro bankas tirdzniecības portfelī iekļauto parāda vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasība un procentu, procentu indeksu, ārvalstu valūtas un preču atvasināto līgumu un bankas pašas emitēto parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasība. (Specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasības aprēķināšanas nosacījumus atkarībā no bāzes aktīva sk. 6. pielikumā.) 6.14. Parāda vērtspapīru tīrās pozīcijas jāklasificē atkarībā no valūtas, kurā denominēts parāda vērtspapīrs, un jāaprēķina specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasība katras valūtas pozīcijām atsevišķi. 6.15. Parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina šādi: 6.15.1. katru tīro pozīciju, kas ir aprēķināta saskaņā ar 6.1.-6.12. punkta nosacījumiem, iedala vienā no 6.2. tabulā norādītajām kategorijām un reizina ar attiecīgo svēršanas likmi; 6.15.2. summē svērto garo un svērto īso pozīciju absolūtās vērtības. 6.2. tabula. Parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības aprēķinā izmantojamās svēršanas likmes Nr. Kategorija Svēršanas p.k. likme (%) 1. Latvijas Republikas un A zonas valstu centrālo valdību un centrālo banku parāda vērtspapīri, kuriem ir nosacītā 0% riska pakāpe 0,00 2. Kvalificētie parāda vērtspapīri, kuriem līdz dzēšanai atlikušais termiņš ir līdz 6 mēnešiem (ieskaitot) 0,25 3. Kvalificētie parāda vērtspapīri, kuriem līdz dzēšanai atlikušais termiņš ir no 6 mēnešiem līdz 24 mēnešiem (ieskaitot) 1,00 4. Kvalificētie parāda vērtspapīri, kuriem līdz dzēšanai atlikušais termiņš ir ilgāks par 24 mēnešiem 2,00 5. Citi parāda vērtspapīri 10,00 6.16. Kvalificētie parāda vērtspapīri ir parāda vērtspapīri: 6.16.1. kuru emitentu nosacītā riska pakāpe saskaņā ar 4.4.2. punkta nosacījumiem ir 20%; 6.16.2. kuru emitentam vismaz divas starptautiskās reitinga aģentūras piešķīrušas investīciju līmeņa reitingu (investment grade rating) (starptautisko reitinga aģentūru minimālos reitingus, kuri atbilst investīciju līmenim, sk. 7. pielikumā) un neviena cita starptautiskā reitinga aģentūra nav piešķīrusi reitingu zem investīciju līmeņa. Ja kaut viena no šīm aģentūrām samazina emitenta reitingu zem investīciju līmeņa, attiecīgais parāda vērtspapīrs specifiskā riska kapitāla prasības aprēķināšanas nolūkā nekavējoties jāpārklasificē kategorijā "Citi parāda vērtspapīri". 6.17. Parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību nosaka, lietojot termiņa metodi vai - ar Komisijas piekrišanu - ilguma metodi. 6.18. Izvēlētā parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasības aprēķina metode (ilguma metode vai termiņa metode) jālieto konsekventi, un to var mainīt tikai izņēmuma gadījumā, ja Komisija tam ir piekritusi. Termiņa metode 6.19. Parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot termiņa metodi, aprēķina šādi: 6.19.1. visas parāda vērtspapīru tīrās pozīcijas izvieto attiecīgās zonas attiecīgajā termiņa intervālā (sk. 6.3. tabulu) atkarībā no tā: 6.19.1.1. vai parāda vērtspapīra kupona procentu likme ir mazāka, vienāda vai lielāka par 3%. Diskonta vērtspapīrus izvieto ailē "Kupona procentu likme mazāka par 3%"; 6.19.1.2. kāds ir atlikušais termiņš. Parāda vērtspapīriem ar fiksētu procentu likmi tas ir līdz vērtspapīra dzēšanai atlikušais termiņš. Parāda vērtspapīriem ar peldošu procentu likmi tas ir līdz kārtējai procentu likmes pārskatīšanai atlikušais termiņš; 6.19.2. visas parāda vērtspapīru tīrās pozīcijas reizina ar svēršanas likmi, kas atbilst termiņa intervālam, kurā iekļauj attiecīgo tīro pozīciju; 6.19.3. katram termiņa intervālam aprēķina svērto garo pozīciju summu un svērto īso pozīciju summu; 6.19.4. katrā termiņa intervālā nosaka svērto garo pozīciju un svērto īso pozīciju summu sakrītošo svērto pozīciju kā svērto garo pozīciju un svērto īso pozīciju summu mazāko absolūto vērtību. Termiņa intervāla svērto garo (īso) pozīciju summas pārsniegums pār termiņa intervāla sakrītošo svērto pozīciju ir termiņa intervāla nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija; 6.19.5. katras zonas termiņa intervālu nesakrītošās svērtās garās pozīcijas un svērtās īsās pozīcijas summē atsevišķi un katrai zonai aprēķina zonas sakrītošo svērto pozīciju kā termiņa intervālu nesakrītošo svērto garo pozīciju un nesakrītošo svērto īso pozīciju summu mazāko absolūto vērtību. Zonas nesakrītošo svērto garo (īso) pozīciju summas pārsniegums pār zonas sakrītošo svērto pozīciju ir zonas nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija; 6.19.6. sakrītošo svērto pozīciju starp I un II zonu aprēķina kā I zonas nesakrītošās svērtās garās (īsās) pozīcijas un II zonas nesakrītošās svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību; 6.19.7. ja pēc sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un II zonu noteikšanas nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija paliek II zonā, aprēķina sakrītošo svērto pozīciju starp II un III zonu kā II zonas nesakrītošās svērtās garās (īsās) pozīcijas un III zonas nesakrītošās svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību; 6.19.8. ja pēc sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un II zonu noteikšanas nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija paliek I zonā un pēc sakrītošās svērtās pozīcijas noteikšanas starp II un III zonu nesakrītošā svērtā īsā (garā) pozīcija paliek III zonā, aprēķina sakrītošo svērto pozīciju starp I un III zonu kā I zonas nesakrītošās svērtās garās (īsās) pozīcijas un III zonas nesakrītošās svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību; 6.19.9. summē atlikušās nesakrītošās svērtās pozīcijas visās zonās; 6.19.10. parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina kā šādu lielumu summu: 6.19.10.1. 10% no katra termiņa intervāla sakrītošās svērtās pozīcijas; 6.19.10.2. 40% no I zonas sakrītošās svērtās pozīcijas; 6.19.10.3. 30% no II zonas sakrītošās svērtās pozīcijas; 6.19.10.4. 30% no III zonas sakrītošās svērtās pozīcijas; 6.19.10.5. 40% no sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un II zonu; 6.19.10.6. 40% no sakrītošās svērtās pozīcijas starp II un III zonu; 6.19.10.7. 150% no sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un III zonu; 6.19.10.8. atlikušo nesakrītošo svērto pozīciju kopsumma. 6.3. tabula. Zonas, termiņu intervāli un svēršanas likmes parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasības aprēķināšanai, lietojot termiņa metodi Zona Termiņa intervāls . Svēršanas Paredzētās kupona procentu kupona procentu likme procentu likme 3% likme mazāka (%) likmju un lielāka par 3% izmaiņas (%) I 0²1 mēnesis 0²1 mēnesis 0,00 - >1²3 mēneši >1²3 mēneši 0,20 1,00 >3²6 mēneši >3²6 mēneši 0,40 1,00 >6²12 mēnešu >6²12 mēnešu 0,70 1.00 II >1² 2 gadi >1² 1,9 gadi 1.25 0.90 >2² 3 gadi >1,9² 2,8 gadi 1,75 0,80 >3² 4 gadi >2,8² 3,6 gadi 2.25 0,75 III >4² 5 gadi >3,6² 4,3 gadi 2,75 0,75 >5² 7 gadi >4,3² 5,7 gadi 3.25 0,70 >7² 10 gadu >5,7² 7,3 gadi 3,75 0.65 >10² 15 gadu >7,3² 9,3 gadi 4,50 0,60 >15² 20 gadu >9,3² 10,6 gadi 5,25 0.60 >20 gadu >10,6² 12 gadu 6,00 0,60 - >12² 20 gadu 8.00 0.60 - >20 gadu 12,50 0,60 6.20. Procentu, procentu indeksu, ārvalstu valūtas un preču atvasināto līgumu vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot termiņa metodi, aprēķina tāpat kā parāda vērtspapīriem. Ilguma metode 6.21. Parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot ilguma metodi, aprēķina šādi: 6.21.1. katram parāda vērtspapīram aprēķina modificēto (pārveidoto) ilgumu (modified duration) saskaņā ar šādu formulu. D Dm = ---- , 1 + r kur kur: D - ilgums, Dm - modificētais ilgums, r - ienesīgums līdz dzēšanai atlikušajā termiņā (yield to maturity), kas aprēķināts, pamatojoties uz parāda vērtspapīra tirgus vērtību, un, ja šim parāda vērtspapīram ir peldoša procentu likme, pieņemot, ka pamatsumma tiek samaksāta kārtējās procentu likmes pārskatīšanas datumā, Ct - naudas plūsma t periodā, m - līdz dzēšanai atlikušais periodu skaits fiksētas procentu likmes parāda vērtspapīriem vai līdz kārtējai procentu likmes pārskatīšanai atlikušais periodu skaits peldošas procentu likmes parāda vērtspapīriem; 6.21.2. katru atsevišķo parāda vērtspapīra pozīciju novieto vienā no 6.4. tabulā parādītajām zonām atkarībā no modificētā ilguma un aprēķina modificētā ilguma svērto pozīciju kā pozīcijas tirgus vērtību, kas reizināta ar tās modificēto ilgumu un paredzēto procentu likmju izmaiņu; 6.21.3. aprēķina katras zonas modificētā ilguma svērto garo pozīciju summu un modificētā ilguma svērto īso pozīciju summu. Zonas modificētā ilguma svērto garo pozīciju un modificētā ilguma svērto īso pozīciju summu mazākā absolūtā vērtība ir attiecīgās zonas sakrītošā modificētā ilguma svērtā pozīcija; 6.21.4. zonas modificētā ilguma svērto garo (īso) pozīciju kopsummas pārsniegums pār zonas sakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju veido šīs zonas nesakrītošo modificētā ilguma svērto garo (īso) pozīciju; 6.21.5. sakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju starp I un II …