Par nolīguma protokolu

Par nolīguma protokolu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/1012-5255 Rīgā 2005.gada 7.jūlijā Par nolīguma protokolu Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Protokolu, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. (Noslēgts 30.04.2004.) Statuss: nolīguma pagaidu piemērošana kopš 2004.gada 1.maija. Pielikumā: 1. Protokols, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido part­nerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos ES. 2. Partnerības un sadarbības nolīgums, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses. Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe PROTOKOLS, KURŠ PIEVIENOTS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMAM, AR KO IZVEIDO PARTNERĪBU STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN KAZAHSTĀNAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES, UN AR KURU ŅEM VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI BEĻĢIJAS KARALISTE, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJAS REPUBLIKA, MALTAS REPUBLIKA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻ­ĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, še turpmāk - "dalībvalstis", kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk - "Kopienas", kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija, no vienas puses, un KAZAHSTĀNAS REPUBLIKA, no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO. 1. pants Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija ir Puses Partnerības un sadarbības nolīgumā, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses (turpmāk - "Nolīgums"), un kas parakstīts Briselē, 1995. gada 23. janvārī, un attiecīgi tāpat kā citas Kopienas dalībvalstis pieņem un ņem vērā Nolīgumu un tam pievienotos dokumentus. 2. pants Lai ņemtu vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas par to, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma izbeigšanās Nolīgumā ietvertās norādes uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu uzskata par norādēm uz Eiropas Kopienu, kas ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgumiskās tiesības un pienākumus. 3. pants Šis Protokols ir Nolīguma sastāvdaļa. 4. pants 1. Kopienas, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Kazahstānas Republika šo Protokolu apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. 2. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo iepriekšējā punktā minēto procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam. 5. pants 1. Šis Protokols stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā 2003. gada Pievienošanās līgums, ja visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti ir deponēti pirms minētās dienas. 2. Ja pirms minētās dienas nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments. 3. Ja pirms 2004. gada 1. maija nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šo Protokolu provizoriski piemēro no 2004. gada 1. maija. 6. pants Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu tekstu sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā. Tekstus minētajās valodās pievieno šim Protokolam, un tie ir vienlīdz autentiski tekstiem citās valodās, kurās ir sastādīti Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu teksti. 7. pants Šis Protokols ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un kazahu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks. PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS LĪGUMS starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses BEĻĢIJAS KARALISTE, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻ­ĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, - Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, še turpmāk - "dalībvalstis", un EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk - "Kopiena", no vienas puses, un Kazahstānas Republika, no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ saiknes, kas pastāv starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Kazahstānas Republiku, un to kopīgās vērtības, ATZĪSTOT, ka Kopiena un Kazahstānas Republika vēlas šīs saiknes stiprināt un izveidot partnerību un sadarbību, kas pastiprinātu un paplašinātu attiecības, kuras iedibinātas jau agrāk, jo īpaši ar Eiropas Ekonomikas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas Kopienas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Līgumu par tirdzniecību un komerciālu un ekonomisku sadarbību, kas noslēgts 1989.gada 18.decembrī, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Kazahstānas Republikas apņemšanos stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības, kuras ir partnerības pamats, ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt starptautisko mieru un drošību, kā arī strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā, un šajā nolūkā sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijā un Eiropas Drošības un sadarbības konferencē, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Kazahstānas Republikas stingro apņemšanos pilnīgi īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Eiropas drošības un sadarbības konferences (EDSK) Nobeiguma aktā, sekojošo Madrides un Vīnes sanāksmju Noslēguma dokumentos, EDSK Bonnas konferences dokumentā par ekonomisko sadarbību, Parīzes Hartā jaunai Eiropai un 1992.gada EDSK Helsinku dokumentā - "Pārmaiņu pārbaudījumi", APLIECINOT Kopienas un tās dalībvalstu un Kazahstānas Republikas atbalstu Eiropas Enerģētikas hartai, PĀRLIECINĀTAS, ka liela nozīme ir tiesiskumam un cilvēktiesību ievērošanai, jo īpaši minoritāšu tiesību ievērošanai, kā arī daudzpartiju sistēmas izveidošanai ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām un ekonomikas liberalizācijai ar mērķi izveidot tirgus ekonomiku, UZSKATOT, ka Partnerības un sadarbības Līguma pilnīga īstenošana būs atkarīga gan no Kazahstānas Republikas politisko, ekonomisko un juridisko reformu turpināšanas un pabeigšanas, tā arī no sadarbībai vajadzīgo faktoru ieviešanas, gan arī veicinās visu iepriekšminēto, jo īpaši, ņemot vērā EDSK Bonnas konferences secinājumus, VĒLOTIES rosināt reģionālo sadarbību ar kaimiņvalstīm jomās, uz kurām attiecas šis Līgums, lai veicinātu reģiona labklājību un stabilitāti, VĒLOTIES izveidot un attīstīt regulāru politisko dialogu par divpusējiem un starp­tautiskiem jautājumiem, kuri interesē visas Puses, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas gribu attīstīt ekonomisko sadarbību un pēc vajadzības sniegt tehnisku palīdzību, ŅEMOT VĒRĀ ekonomisko un sociālo nevienādību starp Kopienu un Kazahstānas Republiku, ATZĪSTOT, ka viens no galvenajiem šā Līguma mērķiem ir veicināt šo nevienādību novēršanu, Kopienai palīdzot Kazahstānas ekonomikas attīstībai un pārstrukturēšanai, PATUROT PRĀTĀ šā Līguma nozīmi pakāpeniskajā attiecību atjaunošanā starp Kazahstānas Republiku un plašāku sadarbības telpu Eiropā un blakus esošajos reģionos, un Kazahstānas pakāpenisku iekļaušanu atklātā starptautiskajā sistēmā, ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību, kas balstās uz principiem, kas ietverti Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT), APZINOTIES nepieciešamību uzlabot apstākļus, kuri ietekmē uzņēmējdarbību un ieguldījumus, kā arī nosacījumus tādās jomās kā sabiedrību dibināšana, darba­spēks, pakalpojumu sniegšana un kapitāla kustība, kā arī apzinoties to, ka ir vēlama virzība uz to, lai Puses viena otras sabiedrībām piešķirtu valsts režīmu, PĀRLIECINĀTAS, ka šis Līgums radīs jaunus apstākļus ekonomikas sakaros starp Pusēm, un jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attīstībā, kas ir būtiski ekonomikas pārstrukturēšanai un tehnoloģiskai modernizācijai, VĒLOTIES izveidot ciešu sadarbību vides aizsardzības jomā, ņemot vērā Pušu savstarpējo atkarību šajā jomā, VĒLOTIES izveidot īpaši ciešu sadarbību enerģētikas un civilās kodoldrošības jomā, PATUROT PRĀTĀ Pušu nodomu attīstīt sadarbību kosmosa izpētes jomā, lai to darbības šajā jomā padarītu komplementāras, VĒLOTIES izveidot sadarbību kultūras jomā un uzlabot informācijas plūsmu, ir noslēgušas šo līgumu. 1.pants Ar šo tiek izveidota partnerība starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses. Šīs partnerības mērķi ir: - nodrošināt pienācīgu pamatu Pušu politiskam dialogam, kas ļautu attīstīties ciešiem politiskajiem sakariem, - veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, un saskaņotus ekonomikas sakarus starp Pusēm, lai tādējādi sekmētu to noturīgu ekonomikas attīstību, - nodrošināt pamatu tiesiskai, ekonomiskai, sociālai, finansiālai, civilai un tehnoloģiju un kultūras sadarbībai, - atbalstīt Kazahstānas centienus nostiprināt demokrātiju, attīstīt ekonomiku un pabeigt pāreju uz tirgus ekonomiku. I sadaļa VISPĀRĪGI PRINCIPI 2.pants Demokrātijas, starptautisko tiesību un cilvēktiesību principu ievērošana, kā īpaši noteikts ANO statūtos, Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, kā arī tirgus ekonomikas principu ievērošana, ieskaitot tos, kas formulēti EDSK Bonnas konferences dokumentos, liek pamatus Pušu iekšpolitikai un ārpolitikai un ir partnerības un šā Līguma būtisks elements. 3.pants Puses uzskata, ka bijušās Padomju Savienības reģiona turpmākai labklājībai un stabilitātei ir būtiski, lai neatkarīgās valstis, kas radušās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sairšanas (še turpmāk - "neatkarīgās valstis"), saglabātu un attīstītu sadarbību savā starpā saskaņā ar Helsinku Nobeiguma akta principiem un starptautiskajām tiesībām, un labu kaimiņattiecību garā, un visiem spēkiem rosinātu šo procesu. II sadaļa POLITISKAIS DIALOGS 4 pants Starp Pusēm izveido regulāru politisko dialogu, kuru tās paredz attīstīt un pastiprināt. Ar to pavada un nostiprina Kopienas un Kazahstānas Republikas attiecību atjaunošanu, atbalsta politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas notiek minētajā valstī, un sekmē jaunu sadarbības veidu izveidi. Politiskais dialogs: - nostiprinās Kazahstānas Republikas saiknes ar Kopienu un tās dalībvalstīm, un tādējādi ar visu demokrātisko valstu kopienu kopumā. Ar šo Līgumu panāktā ekonomiskā konverģence radīs intensīvākas politiskās attiecības, - radīs augošu konverģenci attiecībā uz savstarpēji saistošiem starptautiskajiem jautājumiem, tādējādi paaugstinot drošību un stabilitāti. 5.pants Ministru līmenī politisko dialogu risina Sadarbības padomes ietvaros, kas izveidota saskaņā ar 76.pantu, kā arī citos gadījumos pēc savstarpējas vienošanās. 6.pants Puses izveido citas politiskā dialoga procedūras un mehānismus, jo īpaši šāda veida dialogu: - regulāras tikšanās vecāko amatpersonu līmenī starp Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvjiem, no vienas puses, un Kazahstānas Republikas pārstāvjiem, no otras puses, - pilnīga diplomātisko kanālu izmantošana starp Pusēm, tostarp attiecīga saskare divpusējā un daudzpusējā jomā, kā, piemēram, ANO, EDSK sanāksmēs un citur, - citādi līdzekļi, tostarp iespējamas ekspertu tikšanās, kas sekmētu šā dialoga nostiprināšanu un attīstību. 7.pants Parlamentārā līmenī politiskais dialogs norisinās Parlamentārās sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar 81.pantu. III sadaļa PREČU TIRDZNIECĪBA 8.pants 1. Puses savā starpā vienojas par vislielākās labvēlības režīmu šādās jomās: - muitas nodokļi un tarifi, kurus piemēro attiecībā uz importu un eksportu, tostarp šo nodokļu un tarifu iekasēšanas veids, - noteikumi attiecībā uz muitošanu, tranzītu, noliktavām un pārkraušanu, - nodokļi un jebkura veida citi iekšējie maksājumi, kurus tieši vai netieši piemēro importētajām precēm, - maksāšanas veidi un šādu maksājumu veikšana, - noteikumi attiecībā uz preču pārdošanu, pirkšanu, transportēšanu, izplatīšanu un izmantošanu iekšējā tirgū. 2. Šā panta 1.punkta noteikumi neattiecas uz: a) priekšrocībām, kas piešķirtas ar nolūku radīt muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu, vai saskaņā ar šādas savienības vai zonas izveidošanu; b) priekšrocībām, kas piešķirtas atsevišķām valstīm saskaņā ar VVTT un citiem starptautiskajiem līgumiem par labu jaun­attīstības valstīm. c) priekšrocībām, kas piešķirtas blakus esošām valstīm, lai atvieglotu pierobežas pārvadājumus. 3. Pārejas periodā, kurš beidzas datumā, kad Kazahstānas Republika pievienojas VVTT, vai 1998.gada 31.decembrī - atkarībā no tā, kas notiek ātrāk - 1.punktā paredzētie noteikumi neattiecas uz Ipielikumā noteiktajām priekšrocībām, ko Kazahstānas Republika piešķīrusi citām valstīm, kas izveidojušās pēc PSRS sairšanas. 9.pants 1. Puses vienojas, ka brīva tranzīta princips ir šā Līguma mērķu sasniegšanas būtisks priekšnoteikums. Šajā sakarā katra Puse nodrošina to preču neierobežotu tranzītu pāri savai teritorijai vai caur to, kuru izcelsme ir citas Puses muitas teritorijā vai kuras paredzētas citas Puses muitas teritorijai. 2. Puses savstarpēji piemēro VVTT Vpanta 2., 3., 4.un 5.punktā aprakstītos noteikumus. 3. Šajā pantā ietvertie noteikumi neskar nekādus īpašus noteikumus, kas attiecas uz atsevišķām nozarēm, tādām kā transports, vai uz produktiem, par kuriem Puses vienojušās. 10.pants Neskarot tiesības un pienākumus, kas izriet no savstarpēji saistošām starptautiskajām konvencijām par preču pagaidu ievešanu, katra Puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem turklāt piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmaksājumiem un ievedmuitas nodokļiem par precēm, kuras ievestas uz laiku, tādos gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kas noteiktas jebkurā citā šai Pusei saistošā starptautiskajā konvencijā par šo jautājumu. Ņem vērā nosacījumus, saskaņā ar kuriem attiecīgā Puse ir pieņēmusi saistības, kas izriet no šādas konvencijas. 11.pants 1. Kazahstānas Republikas izcelsmes preces ieved Kopienā bez daudzuma ierobežojumiem, neskarot šā Līguma 13., 16.un 17.panta noteikumus, kā arī Spānijas un Portugāles Pievienošanās Eiropas Kopienai akta 77., 81., 244., 249.un 280.panta noteikumus. 2. Kopienas izcelsmes preces ieved Kazahstānas Republikā bez jebkādiem daudzuma ierobežojumiem vai pasākumiem ar līdzvērtīgu iedarbību, neskarot šā Līguma 13., 16.un 17.panta noteikumus. 12.pants Preces starp Pusēm tirgo par tirgus cenām. 13.pants 1. Ja kādu produktu ieved vienas Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu vietējiem ražotājiem, Kopiena vai Kazahstānas Republika, atkarībā no tā, kuru tas skar, var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar šādām procedūrām vai nosacījumiem. 2. Pirms jebkuru pasākumu veikšanas vai pēc iespējas drīz gadījumos, uz kuriem attiecas 4.punkts, Kopiena vai Kazahstānas Republika, atkarībā no konkrētā gadījuma, iesniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu, kā paredzēts IXsadaļā. 3. Ja apspriežu rezultātā Puses nepanāk vienošanos 30 dienu laikā pēc tam, kad Sadarbības padomei paziņots par darbībām, lai izvairītos no šādas situācijas, Puse, kas pieprasījusi apspriedes, var brīvi ierobežot attiecīgo produktu importu vai noteikt citus atbilstīgus pasākumus tādā apjomā un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai izvairītos no kaitējuma vai to izlabotu. 4. Kritiskos apstākļos, ja kavēšanās izraisītu grūti labojamu kaitējumu, Puses var veikt pasākums pirms apspriedēm, ar nosacījumu, ka pēc šādas darbības tūlīt notiks apspriešanās. 5. Izvēloties pasākumus saskaņā ar šo pantu, Līgumslēdzējas Puses dod priekšroku tādiem pasākumiem, kas rada vismazākos traucējumus šā Līguma mērķu sasniegšanai. 6. Šā panta noteikumi nekādi neietekmē un neliedz kādai Pusei veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar VVTT VIpantu, Līgumu par VVTT VIpanta īstenošanu, Līgumu par VVTT VI, XVIun XXIIIpanta interpretāciju un piemērošanu vai attiecīgajiem iekšējiem tiesību aktiem. 14.pants Puses apņemas apsvērt noteikumu par preču savstarpējo tirdzniecību turpmāku attīstību un to izmaiņas šajā Līgumā, ņemot vērā situāciju, kas rodas sakarā ar Kazahstānas Republikas pievienošanos VVTT. Sadarbības padome var sniegt ieteikumus Pusēm par šādu turpmāko attīstību, ko varētu īstenot, ja to pieņem, atbilstīgi Līgumam starp Pusēm un saskaņā ar attiecīgām procedūrām. 15.pants Līgums neliedz piemērot importa, eksporta vai tranzītpreču aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības un veselības aizsardzības apsvērumiem; dabas resursu aizsardzības apsvērumiem; valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas līdzekli vai kā slēptu tirdzniecības ierobežojumu. 16.pants Šī sadaļa neattiecas uz to tekstilizstrādājumu tirdzniecību, uz ko attiecas kombinētās nomenklatūras 50.līdz 63.nodaļa. Šo izstrādājumu tirdzniecību reglamentē ar atsevišķu Līgumu, kas parafēts 1993.gada 15.oktobrī un ko provizoriski piemēro no 1993.gada 1.janvāra. 17.pants 1. To produktu tirdzniecība, uz ko attiecas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums, ir noteikta šīs sadaļas noteikumos, izņemot 11.pantu, un Līguma noteikumos par kvantitatīvajiem ierobežojumiem attiecībā uz EOTK tērauda ražojumu tirdzniecību - pēc tā stāšanās spēkā. 2. Izveido kontaktgrupu ogļu un tērauda jautājumos, kuru veido Kopienas pārstāvji, no vienas puses, un Kazahstānas Republikas pārstāvji, no otras puses. Kontaktgrupa regulāri apmainās ar informāciju par visiem ogļu un tērauda jautājumiem, kas interesē Puses. 18.pants Uz kodolmateriālu tirdzniecību attiecas īpaša Līguma noteikumi, ko noslēgs starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Kazahstānas Republiku. IV sadaļa NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBU UN IEGULDĪJUMIEM I nodaļa DARBA NOSACĪJUMI 19.pants 1. Atbilstoši katrā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kopiena un tās dalībvalstis cenšas nodrošināt, lai režīms, kas piešķirts Kazahstānas Republikas pilsoņiem, kuri ir likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminētu pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinājumā ar dalībvalsts pilsoņiem. 2. Atbilstoši Kazahstānas Republikā piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kazahstānas Republika cenšas nodrošināt, lai režīms, kas piešķirts kādas dalībvalsts pilsoņiem, kuri ir likumīgi nodarbināti Kazahstānas Republikas teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminētu pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinājumā ar Kazahstānas Republikas pilsoņiem. 20.pants Sadarbības padome izskata, kādas kopīgas pūles var veltīt nelegālās imigrācijas kontrolei, ņemot vērā atpakaļuzņemšanas principu un praksi. 21.pants Sadarbības padome izskata, kā var uzlabot uzņēmēju darba apstākļus atbilstīgi Pušu starptautiskajām saistībām, ieskaitot tās, kas izklāstītas EDSK Bonnas konferences dokumentā. 22.pants Sadarbības padome sniedz ieteikumus 19., 20.un 21.panta īstenošanai. II nodaļa NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ SABIEDRĪBU DIBINĀŠANU UN DARBĪBU 23.pants 1. a)Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Kazahstānas sabiedrību dibināšanai to teritorijā ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts sabiedrībām, saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem. b)Neierobežojot II pielikumā minētās atrunas, Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem piešķir Kazahstānas meitasuzņēmumiem, kas dibināti to teritorijā, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkurai Kopienas sabiedrībai. c)Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem piešķir Kazahstānas sabiedrību filiālēm, kas dibinātas to teritorijās, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts sabiedrību filiālēm. 2. Neierobežojot 34.un 85.panta noteikumus, Kazahstānas Republika saskaņā ar tās tiesību aktiem un noteikumiem savā teritorijā piešķir Kopienas sabiedrībām un to filiālēm attiecībā uz to dibināšanu un darbību, kā noteikts 25.pantā, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Kazahstānas Republikas sabiedrībām un to filiālēm vai jebkuras trešās valsts sabiedrībām un to filiālēm, atkarībā no tā, kāds režīms ir labāks. 24.pants 1. Noteikumi 23.pantā neattiecas uz gaisa transportu, iekšējo ūdensceļu transportu un jūras transportu. 2. Attiecībā uz darbībām, ko veic kuģu aģentūras, lai sniegtu starptautiskā jūras transporta pakalpojumus, ieskaitot kombinēto satiksmi, kas daļēji notiek pa jūru, katra Puse tomēr pieļauj otras Puses sabiedrību komerciālo klātbūtni tās teritorijā kā meitasuzņēmumiem vai filiālēm, saskaņā ar ne mazāk labvēlīgiem dibināšanas un darbības nosacījumiem, kā tie, kuri piešķirti Puses pašas sabiedrībām vai jebkuras trešās valsts sabiedrības meitasuzņēmumiem vai filiālēm, atkarībā no tā, kādi nosacījumi ir labāki. Šādas darbības ietver, bet ne tikai: a)jūras transporta un saistīto pakalpojumu tirdzniecību un pārdošanu, izmantojot tiešu saskari ar pircējiem, no kotēšanas līdz rēķina piesūtīšanai, ja šos pakalpojumus veic vai piedāvā pats pakalpojumu sniedzējs vai tie pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem pakalpojumu pārdevējs izveidojis pastāvīgu tirdzniecības sadarbību; b) jebkura transporta un saistīto pakalpojumu pirkšanu un izmantošanu savā vai pircēju vārdā (un atkalpārdošanu saviem pircējiem), ieskaitot jebkāda veida iekšzemes transporta pakalpojumus, jo īpaši iekšzemes ūdensceļu, autotransporta un dzelzceļa pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai sniegtu integrētu pakalpojumu; c) dokumentācijas sagatavošanu, proti, pārvadājumu dokumentu, muitas dokumentu vai citu dokumentu sagatavošanu, kas saistīti ar pārvadāto preču izcelsmi un raksturu; d) darījumu informācijas sagatavošanu, izmantojot visus līdzekļus, ieskaitot datorizētas informācijas sistēmas un elektronisku datu apmaiņu (uz ko attiecas visi nediskriminējošie ierobežojumi saistībā ar elektrosakariem); e) jebkādu darījumu vienošanos slēgšanu ar vietējām kuģu aģentūrām, ieskaitot līdzdalību sabiedrības kapitālā un uz vietas pieņemtu darbinieku iecelšanu amatā (vai, gadījumā ar ārvalstu darbiniekiem - saskaņā ar attiecīgiem šā Līguma noteikumiem); f) rīkošanos sabiedrību vārdā, organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu, ja vajadzīgs. 25. pants Šajā Līgumā: a) "Kopienas sabiedrība" vai attiecīgi "Kazahstānas Republikas sabiedrība" ir sabiedrība, kas uzveidota saskaņā ar dalībvalsts vai attiecīgi Kazahstānas Republikas normatīvajiem aktiem, un kuras juridiskā adrese vai centrālā administrācija, vai galvenā darījumu vieta atrodas attiecīgi Kopienas vai Kazahstānas Republikas teritorijā. Ja sabiedrība ir nodibināta, attiecīgi, saskaņā ar kādas dalībvalsts vai Kazahstānas Republikas tiesību aktiem, sabiedrību tomēr uzskata par, attiecīgi, Kopienas vai Kazahstānas Republikas sabiedrību tikai tad, ja tās darbībām ir īsta un pastāvīga saik­ne ar kādas dalībvalsts vai Kazahstānas Republikas tautsaimniecību; b) sabiedrības "meitasuzņēmums" ir sabiedrība, kuru efektīvi kontrolē pirmā sabiedrība; c)sabiedrības "filiāle" ir uzņēmējdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, kurai piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātessabiedrības atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu uzņēmējdarbību ar trešām personām, lai šīm trešām personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātessabiedrību, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar šādu mātessabiedrību, bet gan tās var veikt darījumus atzara uzņēmējdarbības vietā; d) "dibināšana" ir a)apakšpunktā minēto Kopienas vai Kazahstānas sabiedrību tiesības uzsākt saimniecisko darbību, dibinot meitasuzņēmumus un filiāles, attiecīgi, Kazahstānas Republikā vai Kopienā; e)"darbība" ir saimniecisko darbību veikšana; f) "saimnieciskās darbības" ir rūpnieciska, komerciāla un profesionāla rakstura darbības. g) Attiecībā uz starptautisko jūras transportu, ieskaitot kombinēto satiksmi, kas daļēji notiek pa jūru, šīs nodaļas un IIInodaļas noteikumus izmanto arī, attiecīgi, ārpus Kopienas vai Kazahstānas Republikas nodibinātie dalībvalstu vai Kazahstānas Republikas pilsoņi, kā arī, attiecīgi, ārpus Kopienas vai Kazahstānas Republikas nodibinātās kuģošanas sabiedrības, kuras kontrolē kādas dalībvalsts vai Kazahstānas Republikas pilsoņi, ja to kuģi ir reģistrēti, attiecīgi, šajā dalībvalstī vai Kazahstānas Republikā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem. 26. pants 1. Neatkarīgi no citiem šā Līguma noteikumiem, Pusi nedrīkst traucēt veikt pasākumus piesardzības iemeslu dēļ, tostarp pasākumus ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un to personu, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, vai lai nodrošinātu finanšu sistēmas vienotību un stabilitāti. Ja šie pasākumi neatbilst šā Līguma noteikumiem, tos nevar izmantot kā līdzekli, lai izvairītos no Puses pienākumiem saskaņā ar šo Līgumu. 2. Neko šajā Līgumā nedrīkst iztulkot kā prasību jebkurai Pusei atklāt tādu informāciju, kas attiecas uz individuālu klientu darījumiem vai kontiem, vai jebkādu tādu konfidenciālu informāciju vai komercno­slēpumu, kas ir valsts iestāžu rīcībā. 27. pants Šā Līguma noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot jebkādus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu to, ka šā Līguma noteikumus izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum. 28. pants 1. Neatkarīgi no šīs sadaļas Inodaļas noteikumiem, Kopienas sabiedrībai vai Kazahstānas Republikas sabiedrībai, kas dibināta, attiecīgi, Kazahstānas Republikas vai Kopienas teritorijā, saskaņā ar sabiedrības reģistrācijas valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem, ir tiesības, attiecīgi, Kazahstānas Republikas vai Kopienas teritorijā pašai vai ar tās meitasuzņēmumu vai filiāļu starpniecību nodarbināt darbiniekus, kuri ir, attiecīgi, dalībvalstu vai Kazahstānas Republikas pilsoņi, ja šie darbinieki ir vadošie darbinieki, kā noteikts šā panta 2.punktā, un ja viņus vienīgi nodarbina sabiedrības vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas tikai uz šādas nodarbinātības laikposmu. 2. Iepriekš minēto sabiedrību, še turpmāk - "organizāciju", vadošais personāls ir "darbinieki, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā", kā noteikts c)punktā, kas iedalīti šādās kategorijās, ja organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas ir tajā strādājušas vai bijušas tās biedri (izņemot akciju kontrolpaketes īpašniekus) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas: a) personas, kas organizācijā ieņem augstus amatus, kuras pamatā pārvalda uzņēmuma vadību un kuras galvenokārt vispārēji uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, ieskaitot: - personas, kas vada uzņēmumu vai uzņēmuma departamentu vai nodaļu, - personas, kas uzrauga un kontrolē citu administrācijas darbinieku, speciālistu vai vadītāju darbu, - personas, kam ir pilnvaras personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba vai ieteikt pieņemt darbā vai atlaist no darba, vai veikt citas ar personālu saistītas darbības; b) personas, kas strādā organizācijā un kurām ir neikdienišķas zināšanas, kuras ir būtiskas sakarā ar uzņēmuma pakalpojumiem, pētījumu aparatūru, metodēm vai vadību. Šādu zināšanu novērtējumā var atspoguļot ne tikai zināšanas, kas ir specifiskas šim uzņēmumam, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba vai aroda veidu, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ieskaitot piederību akreditētai profesijai; c) "darbinieks, kas pārcelts darbā citā uzņēmuma struktūrā" ir fiziska persona, kas strādā organizācijā Puses teritorijā un kas saimniecisko darbību veikšanai uz laiku tiek pārcelta otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai uzņēmējdarbības vietai jāatrodas kādas Puses teritorijā un darbiniekam jābūt pārceltam uz minētās organizācijas uzņēmumu (filiāli, meitasuzņēmumu), kas efektīvi veic līdzīgas saimnieciskas darbības otras Puses teritorijā. 29. pants 1. Puses visiem spēkiem cenšas izvairīties no tādiem pasākumiem vai darbībām, kas dara otras Puses sabiedrību dibināšanas un darbības nosacījumus stingrākus nekā tie, kas ir spēka dienā pirms šā Līguma parakstīšanas. 2. Šā panta noteikumi neskar 37.panta noteikumus: gadījumus, uz ko attiecas 37.pants, reglamentē tikai ar tā noteikumiem, izņemot jebkādus citus. 3. Rīkojoties partnerības un sadarbības garā un ievērojot 43.panta noteikumus, Kazahstānas Republikas valdība informē Kopienu par saviem nodomiem iesniegt jaunus tiesību aktus vai pieņemt jaunus noteikumus, kas var padarīt nosacījumus par Kopienas sabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu dibināšanu vai darbību Kazahstānas Republikā stingrākus nekā tie, kas ir spēkā dienā pirms šā Līguma parakstīšanas. Kopiena var lūgt Kazahstānas Republiku paziņot šādu tiesību aktu vai noteikumu projektus un uzsākt apspriedes par minētajiem projektiem. 4. Ja Kazahstānas Republikā ieviestie jaunie tiesību akti vai noteikumi var padarīt stingrākus nosacījumus par Kazahstānas Republikā nodibināto Kopienas sabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu darbību nekā tie, kas ir spēkā šā Līguma parakstīšanas dienā, šādi tiesību akti vai noteikumi trīs gadu laikā pēc attiecīgā akta stāšanās spēkā neattiecas uz tiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas jau ir nodibināti Kazahstānas Republikā attiecīgā akta stāšanās spēkā laikā. III nodaļa PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA starp Kopienu un Kazahstānas Republiku 30. pants 1. Puses apņemas, saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, veikt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski ļautu sniegt pakalpojumus tām Kopienas vai Kazahstānas Republikas sabiedrībām, kas nodibinātas citā Pusē, nekā tās personas Puse, kam pakalpojumi paredzēti, ņemot vērā pakalpojumu nozaru attīstību Pusēs. 2. Sadarbības padome sniedz ieteikumus 1.punkta īstenošanai. 31. pants Puses sadarbojas ar mērķi attīstīt tirgus orientētu pakalpojumu nozari Kazahstānas Republikā. 32. pants 1. Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei uz komerciāliem pamatiem: a) iepriekšminētais noteikums neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu, kuri piemērojami vienai vai otrai šā Līguma Līgumslēdzējai Pusei. Jūras pārvadātāji, kas nav konferences biedri, var brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr vien viņi ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem pamatiem. b) Puses apstiprina savas saistības ievērot brīvas konkurences vidi, kam ir būtiska iezīme sauso un šķidro beztaras preču apgrozībā. 2. Piemērojot 1.punkta principus, Puses: a) no šā Līguma stāšanās spēkā brīža nepiemēro nekādus jebkuras Kopienas dalībvalsts un bijušās Padomju Savienības divpusējo Līgumu kravas dalīšanas noteikumus; b) neievieš kravas dalīšanas noteikumus turpmākajos divpusējos Līgumos ar trešām valstīm, izņemot tādos ārkārtas apstākļos, kad vienas vai otras šā Līguma Puses laineru kuģniecības sabiedrībām citādi nebūtu iespējams efektīvi uzturēt satiksmi kravas pārvadājumos uz un no attiecīgās trešās valsts; c) aizliedz kravas dalīšanas nosacījumus turpmākajos divpusējos nolīgumos attiecībā uz sauso un šķidro beztaras preču apgrozību; d) šim Līgumam stājoties spēkā, atceļ visus vienpusējus pasākumus, administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu radīt ierobežojošu vai diskriminējošu ietekmi uz starptautiskā jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību. Katra Puse kuģiem, ko vada otras Puses pilsoņi vai sabiedrības, cita starpā piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Puses pašas kuģiem, attiecībā uz piekļuvi ostām, kuras atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanu, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un atlīdzību, muitas atvieglojumiem, piestātņu sadalījumu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām. 3. Kopienas pilsoņi un sabiedrības, kas sniedz starptautiskā jūras transporta pakalpojumus, var brīvi sniegt starptautiskos jūras un upes transporta pakalpojumus Kazahstānas Republikas iekšējos ūdensceļos, un otrādi. 33.pants Lai nodrošinātu koordinētu transporta attīstību starp Pusēm, kas pielāgota to komerciālajām vajadzībām, uz nosacījumiem savstarpējai piekļuvei tirgum un pakalpojumu nodrošināšanai autotransporta, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu jomā un, vajadzības gadījumā, gaisa transporta jomā, pēc šā Līguma stāšanās spēkā var attiecināt īpašus Līgumus, kurus Puses apspriež attiecīgā gadījumā. IV nodaļa VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 34.pants 1. Šīs sadaļas noteikumus piemēro saskaņā ar ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem. 2. Tos nepiemēro attiecībā uz darbībām, kuras jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu. 35.pants Attiecībā uz šo sadaļu nekas šajā Līgumā neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba nosacījumiem un fizisko personu uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu, ja vien tās tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas ir paredzētas jebkurai Pusei saskaņā ar kādu konkrētu šā Līguma noteikumu. Iepriekšminētais noteikums neliedz piemērot 34.pantu. 36.pants Šā Līguma II, IIIun IVnodaļas noteikumi attiecas arī uz tām sabiedrībām, ko kopīgi kontrolē un kas pilnīgi pieder Kazahstānas Republikas un Kopienas sabiedrībām. 37.pants Režīms, kuru viena Puse piešķīrusi otrai Pusei saskaņā ar šo Līgumu attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, uz ko attiecas VVPT, sākot ar vienu mēnesi pirms attiecīgo Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) saistību stāšanās spēkā nekādā gadījumā nevar būt labvēlīgāks par to, ko šī pirmā Puse piešķīrusi saskaņā ar VVPT noteikumiem, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem. 38.pants Šā Līguma II, IIIun IVnodaļā neņem vērā režīmu, ko Kopiena, tās dalībvalstis vai Kazahstānas Republika ir piešķīrusi saskaņā ar saistībām, kuras tās uzņēmušās atbilstoši ekonomiskās integrācijas Līgumiem saskaņā ar VVPT Vpanta principiem. 39.pants 1. Vislielākās labvēlības režīms, kas piešķirts saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, neattiecas uz nodokļu priekšrocībām, ko Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz Līgumiem par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citiem nodokļu režīmiem. 2. Neko šajā sadaļā nedrīkst iztulkot kā tādu, kas Pusēm liegtu pieņemt vai īstenot jebkādus tādus pasākumus, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu nemaksāšanu, saskaņā ar noteikumiem Līgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējā nodokļu likumdošanā. 3. Neko šajā sadaļā nedrīkst iztulkot kā tādu, kas liegtu dalībvalstīm vai Kazahstānas Republikai, piemērojot attiecīgos savas nodokļu likumdošanas noteikumus, noteikt atšķirības starp tiem nodokļu maksātājiem, kuri neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu pastāvīgo dzīvesvietu. 40.pants Neierobežojot 28.panta noteikumus, nekādu II, III un IV nodaļas noteikumu nedrīkst interpretēt kā tādu, kas dotu tiesības: - attiecīgi, dalībvalstu vai Kazahstānas Republikas piederīgajiem ieceļot vai uzturēties, attiecīgi, Kazahstānas Republikas vai Kopienas teritorijā jebkādā statusā, jo īpaši kā sabiedrības daļas īpašniekam vai partnerim, tās vadītājam vai darbiniekam, vai pakalpojumu sniedzējam vai ņēmējam, - Kazahstānas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Kopienas teritorijā Kazahstānas Republikas pilsoņus, - Kopienas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kazahstānā nodarbināt vai likt nodarbināt Kazahstānas Republikas teritorijā Kopienas pilsoņus, - Kazahstānas sabiedrībām vai Kazahstānas sabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt Kazahstānas personas, lai tās darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem, - Kopienas sabiedrībām vai Kopienas sabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kazahstānā nodarbināt darbiniekus, kas ir dalībvalstu pilsoņi saskaņā ar pagaidu darba līgumiem. V nodaļa KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLS 41.pants 1. Puses apņemas atļaut visus kārtējos maksājumus brīvi konvertējamā valūtā maksājumu bilances norēķinu kontā starp Kopienas un Kazahstānas Republikas rezidentiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu vai personu kustību, kas veikta saskaņā ar šā Līguma noteikumiem. 2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā, pēc šā Līguma stāšanās spēkā nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem sabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar reģistrācijas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumus, kuri veikti saskaņā ar IInodaļas noteikumiem, un šo ieguldījumu un visas peļņas, ko rada šie ieguldījumi, likvidāciju vai repatriāciju. 3. Neierobežojot 2.vai 5.punktu, no šā Līguma stāšanās spēkā neievieš nekādus jaunus ārvalstu valūtas ierobežojumus kapitāla apritei un ar to saistītajiem kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Kazahstānas Republikas rezidentiem, un nepadara esošos noteikumus stingrākus. 4. Puses apspriežas, lai atvieglotu citu kapitāla veidu kustību, kas nav minēti 2.punktā, starp Kopienu un Kazahstānas Republiku, lai veicinātu šā Līguma mērķus. 5. Attiecībā uz šā panta noteikumiem līdz brīdim, kad Kazahstānas Republikas valūta kļūs pilnīgi konvertējama Starptautiskā valūtas fonda (SVF) statūtu VIIIpanta nozīmē, ārkārtējos apstākļos Kazahstānas Republika var piemērot valūtas maiņas ierobežojumus, kas saistīti ar īstermiņa un vidēja termiņa finanšu kredītu piešķiršanu vai saņemšanu, tādā mērā, kādā šie ierobežojumi ir uzlikti Kazahstānas Republikai attiecībā uz šādu kredītu piešķiršanu un ir atļauti saskaņā ar Kazahstānas Republikas statusu atbilstoši SVF. Šos ierobežojumus Kazahstānas Republika piemēro nediskriminējošā veidā. Tos piemēro tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu šim Līgumam. Kazahstānas Republika tūlīt paziņo Sadarbības padomei par šādu pasākumu ieviešanu un par pārmaiņām, kas ar tiem saistītas. 6. Neierobežojot 1.un 2.punktu, ja ārkārtējos apstākļos kapitāla aprite starp Kopienu un Kazahstānas Republiku izraisa vai draud izraisīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Kazahstānas Republikā, attiecīgi, Kopiena un Kazahstānas Republika var veikt drošības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti starp Kopienu un Kazahstānas Republiku uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja šādi pasākumi ir noteikti nepieciešami. VI nodaļa INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA 42.pants 1. Saskaņā ar šā panta un III pielikuma noteikumiem Kazahstānas Republika turpina uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai, līdz piektā gada beigām pēc šā Līguma stāšanās spēkā, tā nodrošinātu tādu pašu aizsardzības līmeni kā Kopienā, tostarp efektīvus līdzekļus šo tiesību piemērošanai. 2. Līdz piektā gada beigām pēc šā Līguma stāšanās spēkā Kazahstānas Republika pievienojas daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas III pielikuma 1.punktā, kuru puses ir dalībvalstis vai kuras dalībvalstis de facto piemēro, saskaņā ar šo konvenciju attiecīgiem noteikumiem. V sadaļa SADARBĪBA LIKUMDOŠANAS JOMĀ 43.pants 1. Puses atzīst, ka svarīgs nosacījums ekonomisko saišu stiprināšanai starp Kazahstānas Republiku un Kopienu ir esošo un turpmāko Kazahstānas Republikas tiesību aktu tuvināšana Kopienas tiesību aktiem. Kazahstānas Republika cenšas nodrošināt, ka tās tiesību akti pakāpeniski tiks saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem. 2. Tiesību aktu tuvināšana jo īpaši attiecas uz šādām jomām: muitas tiesības; uzņēmējdarbības tiesības; banku tiesības; uzņēmumu pārskati un nodokļi; intelektuālais īpašums; darbinieku aizsardzība darba vietā; finanšu pakalpojumi; konkurences tiesības, tostarp jebkuri ar to saistīti jautājumi un prakse, kas skar tirdzniecību; valsts iepirkums; cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība; vide; patērētāju aizsardzība; netiešie nodokļi; tehniskie noteikumi un standarti; kodoltiesības un noteikumi kodoljomā, transports. 3. Kopiena nodrošina Kazahstānas Republiku ar tehnisko palīdzību šo pasākumu īstenošanai, kura cita starpā var iekļaut: - ekspertu apmaiņu, - laicīgu informācijas sniegšanu, jo īpaši par attiecīgajiem tiesību aktiem, - semināru organizēšanu, - mācības, - atbalstu Kopienas tiesību aktu tulkošanā attiecīgajās nozarēs. 4. Puses apņemas saskaņoti pārbaudīt to, ka gadījumos, kad ir traucēta tirdzniecība starp pusēm, tiek piemēroti attiecīgie konkurences tiesību akti. VI sadaļa EKONOMISKĀ SADARBĪBA 44.pants 1. Kopiena un Kazahstānas Republika izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir sekmēt Kazahstānas Republikas ekonomiskās reformas un ekonomikas atjaunošanas procesu un Kazahstānas Republikas noturīgu attīstību. Šī sadarbība stiprina esošās ekonomiskās saiknes, kas nāk par labu abām Pusēm. 2. Politikas un citu pasākumu mērķis būs radīt ekonomiskās un sociālās reformas, un Kazahstānas Republikas ekonomiskās sistēmas pārstrukturēšanu, ņemot vērā ilgtspējības un saskaņotas sociālās attīstības prasības; tie arī pilnīgi ietvers vides apsvērumus. 3. Šajā nolūkā sadarbība tiks īpaši vērsta uz ekonomisko un sociālo attīstību, cilvēkresursu attīstību, uzņēmumu atbalstu (ieskaitot privatizāciju, ieguldījumus un finanšu pakalpojumu attīstību), lauksaimniecību un pārtikas nozari, enerģētiku un civilās kodolnozares drošību, transportu, tūrismu, vides aizsardzību un reģionālo sadarbību. 4. Īpašu uzmanību velta pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību starp NVS valstīm, lai veicinātu šā reģiona saskaņotu attīstību. 5. Attiecīgā gadījumā Kopiena var sniegt tehnisku palīdzību ekonomiskai sadarbībai un citiem sadarbības veidiem, kas paredzēti šajā Līgumā, ņemot vērā to attiecīgo Padomes regulu Kopienā, kas piemērojama tehniskai palīdzībai neatkarīgajām valstīm, saskaņotās prioritātes indikatīvajā programmā, kas saistīta ar Kopienas tehnisko palīdzību Kazahstānas Republikai, un tās izveidotās koordinācijas un īstenošanas procedūras. 45 pants Rūpnieciskā sadarbība 1. Sadarbības mērķis ir īpaši veicināt: - uzņēmējdarbības saikņu attīstību starp abu Pušu komersantiem, - Kopienas dalību Kazahstānas centienos pārstrukturēt tās rūpniecību, - pārvaldības uzlabošanu, - rūpniecības ražojumu kvalitātes uzlabošanu, - efektīvas ražošanas un pārstrādes jaudas attīstību izejvielu nozarē, - attiecīgu komercnoteikumu un komercprakses izstrādāšanu, ieskaitot produktu tirdzniecību, - vides aizsardzību, - aizsardzības nozares pārveidošanu. 2. Šā panta noteikumi neskar uzņēmumiem piemērojamo Kopienas konkurences noteikumu izpildi. 46.pants Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība 1. Paturot prātā attiecīgās Kopienas un dalībvalstu pilnvaras un kompetences, sadarbības mērķis ir izveidot gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldījumiem labvēlīgu vidi, īpaši radot labākus nosacījumus ieguldījumu aizsardzībai, kapitāla pārvedumiem un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām. 2. Šīs sadarbības mērķi jo īpaši ir: - attiecīgā gadījumā, noslēgt Līgumus starp dalībvalstīm un Kazahstānas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, - attiecīgā gadījumā, noslēgt Līgumus starp dalībvalstīm un Kazahstānas Republiku par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu, - radīt labvēlīgus apstākļus ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanai Kazahstānas ekonomikā, - izveidot stabilas un atbilstošas komerctiesības un uzņēmējdarbības nosacījumus, kā arī apmainīties ar informāciju par tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu jomā, - apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām, cita starpā izmantojot tirdzniecības izstādes, citas izstādes, tirdzniecības nedēļas un citus pasākumus. 47.pants Valsts iepirkums Puses sadarbojas, lai izstrādātu nosacījumus atklātai un konkurējošai preču un pakalpojumu līgumu piešķiršanai, jo īpaši izmantojot uzaicinājumus uz konkursu. 48.pants Sadarbība standartu un atbilstības novērtēšanas jomā 1. Sadarbība starp Pusēm veicina pielīdzināšanu starptautiski pieņemtajiem kritērijiem, principiem un pamatnostādnēm kvalitātes jomā. Nepieciešamas darbības sekmēs virzību uz savstarpēju atzīšanu atbilstības novērtēšanas jomā, kā arī Kazahstānas produktu kvalitātes uzlabošanu. 2. šajā nolūkā tās cenšas sadarboties tādu tehniskas palīdzības projektu jomā, kuri: - veicinās pienācīgu sadarbību ar organizācijām un iestādēm, kas specializējas šajās jomās, - veicinās Kopienas tehnisko noteikumu izmantošanu un Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošanu, - ļaus dalīties pieredzē un tehniskajā informācijā kvalitātes vadības jomā. 49.pants Kalnrūpniecība un izejvielas 1. Pušu mērķis ir palielināt ieguldījumus un tirdzniecību kalnrūpniecības un izejvielu jomā. 2. Sadarbība jo īpaši tiek vērsta uz šādām jomām: - informācijas apmaiņa par kalnrūpniecības un krāsaino metālu nozares perspektīvām, - sadarbības tiesiskā regulējuma izveide, - tirdzniecības jautājumi, - tiesību aktu vides jomā pieņemšana un īstenošana, - mācības, - drošība kalnrūpniecībā. 50.pants Sadarbība zinātnē un tehnoloģijā 1. Puses veicina sadarbību civilajā zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju labumu un ņemot vērā resursu pieejamību, atbilstošu pieeju to attiecīgajām programmām, nodrošinot pienācīgu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību (IĪT) efektīvas aizsardzības līmeni. 2. Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā attiecas uz: - zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņu, - kopīgas PTA darbības, - mācību un mobilitātes programmas tiem zinātniekiem, pētniekiem un tehniķiem, kas abās pusēs nodarbojas ar PTA. Ja šāda sadarbība izpaužas kā darbības, kas saistītas ar izglītību un/vai mācībām, to īsteno saskaņā ar 51.panta noteikumiem. Puses, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, var iesaistīties cita veida zinātnes un tehnoloģijas sadarbībā. Īstenojot šādus sadarbības pasākumus, īpašu uzmanību veltī to zinātnieku, inženieru, pētnieku un tehniķu pārcelšanai citā amatā, kuri ir vai ir bijuši iesaistīti masu iznīcināšanas ieroču pētniecībā un/vai ražošanā. 3. Sadarbību, uz ko attiecas šis pants, īsteno saskaņā ar īpašiem Līgumiem, kurus izstrādā un slēdz saskaņā ar katras Puses pieņemtajām procedūrām, un kuros cita starpā nosaka attiecīgus intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus. 51.pants Izglītība un mācības 1. Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības un profesionālo kvalifikāciju līmeni Kazahstānas Republikā gan valsts, gan privātajā sektorā. 2. Sadarbība ir īpaši vērsta uz šādām jomām: - Kazahstānas Republikas augstākās izglītības un mācību sistēmu atjaunināšana, ieskaitot augstākās izglītības iestāžu un augstākās izglītības diplomu akreditācijas sistēmu, - sabiedriskā un privātā sektora vadošā personāla un valsts civildienesta ierēdņu mācības prioritārajās jomās, kas vēl jānosaka, - sadarbība izglītības iestāžu starpā un starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem, - skolotāju, absolventu, administratoru, jauno zinātnieku un pētnieku, un jauniešu mobilitāte, - mācību veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgajās iestādēs, - Kopienas valodu mācīšana, - konferenču tulku pēcdiploma mācības, - žurnālistu mācības, - instruktoru mācības. 3. Iespējamu vienas Puses dalību otras Puses attiecīgajās programmās izglītības un mācību jomā var izskatīt saskaņā ar Pušu attiecīgajām procedūrām; tad, attiecīgā gadījumā, izveido iestāžu sistēmu un sadarbības plānus, balstoties uz Kazahstānas Republikas līdzdalību Kopienas programmā Tempus. 52.pants Lauksaimniecība, un agrārās un pārtikas rūpniecības nozare Sadarbības mērķis šajā jomā ir agrārās reformas izpilde, Kazahstānas Republikas lauksaimniecības, agrārās un pārtikas rūpniecības un pakalpojumu nozares modernizācija, pārstrukturēšana un privatizācija, Kazahstānas produktu vietējā un ārvalstu tirgus attīstība tādā veidā, kas nodrošina vides aizsardzību, ņemot vērā nepieciešamību uzlabot pārtikas piegādes drošību, kā arī agrārās un pārtikas rūpniecības nozares attīstību, un lauksaimniecības produktu pārstrādes un izplatīšanas uzlabošanu. Pušu mērķis ir arī pakāpeniski tuvināt Kazahstānas standartus Kopienas tehniskajiem noteikumiem par rūpniecības un lauksaimniecības pārtikas produktiem, ieskaitot sanitārās un fitosanitārās normas. 53.pants Enerģētika 1. Sadarbība notiek saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem un Eiropas Enerģētikas hartu, ņemot vērā pakāpenisku Eiropas enerģijas tirgu integrāciju. 2. Sadarbība cita starpā attiecas uz šādām jomām: - enerģijas ražošanas, apgādes un patēriņa ietekme uz vidi, lai novērstu vai samazinātu to radīto kaitējumu videi, - energoapgādes kvalitātes un drošības uzlabošana, ieskaitot apgādes diversifikāciju ekonomiskā un videi draudzīgā veidā, - enerģētikas politikas formulēšana, - enerģētikas nozares vadības un regulēšanas uzlabošana atbilstoši tirgus ekonomikai, - institucionālu, juridisku, fiskālu un citu nosacījumu ieviešana, kas nepieciešami, lai rosinātu izvērst tirdzniecību un ieguldījumus enerģētikas nozarē, - energotaupības un energoefektivitātes veicināšana, - enerģētikas nozares infrastruktūras modernizācija, - energotehnoloģiju uzlabošana energoapgādē un tiešā patēriņā attiecībā uz visiem enerģijas veidiem, - vadība un tehniskā apmācība enerģētikas nozarē, - drošība energoapgādē, enerģijas transportēšanā un enerģijas un energomateriālu tranzītā. 54.pants 1. Paturot prātā Eiropas Enerģētikas hartu, Puses attīsta un stiprina savstarpēju sadarbību vides un cilvēku veselības jomā. 2. Sadarbības mērķis ir vides apstākļu pasliktināšanās apkarošana, un jo īpaši: - efektīvs piesārņojuma līmeņa monitorings un vides novērtējums; informācijas sistēma par vides stāvokli, - gaisa un ūdens vietēja, reģionāla un pārrobežu piesārņojuma apkarošana, - ekoloģiskā sanācija, - noturīga, efektīva un ekoloģiski efektīva enerģijas ražošana un izmantošana, - rūpniecisko iekārtu drošība, - ķīmisku vielu klasifikācija un droša rīkošanās ar tām, - ūdens kvalitāte, - atkritumu apjoma samazināšana, pārstrāde un droša apglabāšana, Bāzeles Konvencijas īstenošana, - lauksaimniecības, augsnes erozijas un ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz vidi, - mežu aizsardzība, - bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aizsargātās platības un bioloģisko resursu noturīga izmantošana un apsaimniekošana, - zemes izmantošanas plānošana, ieskaitot būvniecību un pilsētplānošanu, - ekonomisku un fiskālu instrumentu izmantošana, - pasaules klimata pārmaiņas, - izglītība un izpratnes veidošana par vidi, - Espoo konvencijas Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā īstenošana. 3. Sadarbību īsteno, jo īpaši izmantojot: - plānošanu saistībā ar dabas katastrofām un citām ārkārtas situācijām, - informācijas un ekspertu apmaiņu, ieskaitot informāciju un ekspertus, kas saistīti ar tīro tehnoloģiju nodošanu un drošu un videi draudzīgu biotehnoloģiju izmantošanu, - kopīgus pētniecības pasākumus, - tiesību aktu uzlabošanu, tuvinot tos Kopienas standartiem, - sadarbību reģionālā līmenī, ieskaitot sadarbību Eiropas Vides aģentūras struktūrā, un sadarbību starptautiskā līmenī, - stratēģiju izveidi, jo īpaši saistībā ar globāliem vides un klimata jautājumiem, kā arī ņemot vērā noturīgas attīstības sasniegšanu, - pētījumus par ietekmi uz vidi. 55.pants Transports Puses attīsta un stiprina savstarpēju sadarbību transporta jomā. Šīs sadarbības mērķis citu starpā ir Kazahstānas Republikas sistēmu un tīklu pārstrukturēšana un modernizācija un, attiecīgā gadījumā, transporta sistēmu savietojamības attīstība un nodrošināšana plašākas transporta sistēmas izveides kontekstā. Sadarbība cita starpā ietver: - autotransporta, dzelzceļu, ostu un lidostu vadības un darbības modernizēšanu, - dzelzceļu, ūdensceļu, autoceļu, ostu, lidostu un aeronavigācijas infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ieskaitot lielāko vispārējas intereses maršrutu modernizāciju un Eiropas transporta tīkla sasaisti ar iepriekšminētajiem transporta veidiem, - vairākveidu transporta veicināšanu un attīstību, - kopīgu pētniecības un attīstības programmu veicināšanu, - tiesiskā pamata un iestāžu sistēmas sagatavošanu politikas attīstībai un īstenošanai, ieskaitot transporta nozares privatizāciju. 56.pants Kosmoss Ievērojot attiecīgo Kopienas, tās dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras kompetenci, Puses, attiecīgā gadījumā, veicina ilgtermiņa sadarbību civilās kosmosa izpētes, attīstības un komerciālas izmantošanas jomās. Puses veltīs īpašu uzmanību iniciatīvām, kas pilnīgi izmanto to attiecīgo kosmosa darbību papildināmību. 57.pants Pasta pakalpojumi un telekomunikācijas Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses paplašina un stiprina sadarbību šādās jomās: - telekomunikāciju nozares un pasta pakalpojumu attīstības politikas un pamatnostādņu izveide, - tarifu politikas principu un tirgvedības pilnveidošana telekomunikāciju un pas­ta pakalpojumu nozarē, - telekomunikāciju un pasta pakalpojumu projektu attīstības un ieguldījumu piesaistes veicināšana, - telekomunikāciju un pasta pakalpojumu nodrošināšanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, tostarp izmantojot apakšnozaru darbību liberalizāciju, - progresīva telekomunikāciju izmantošana, jo īpaši elektroniskās naudas jomā, - sakaru tīklu pārvaldība un to "optimizācija", - pienācīgs regulatīvs pamats telekomunikāciju un pasta pakalpojumu sniegšanai un radiofrekvenču diapazona izmantošanai, - mācības telekomunikāciju un pasta pakalpojumu jomā darbībai tirgus apstākļos. 58.pants Finanšu pakalpojumi Īpašs sadarbības mērķis ir atvieglot Kazahstānas Republikas iesaistīšanos vispārēji atzītās savstarpējo norēķinu sistēmās. Tehniska palīdzība tiek vērsta uz: - banku un finanšu pakalpojumu pilnveidošanu, kopējā kredītresursu tirgus attīstību, Kazahstānas Republikas iesaistīšanos vispārēji atzītā savstarpējo norēķinu sistēmā, - fiskālās sistēmas un tās iestāžu attīstību Kazahstānas Republikā, un pieredzes apmaiņu un personāla apmācību fiskālos jautājumos, - apdrošināšanas pakalpojumu attīstību, kas cita starpā radītu labvēlīgu sistēmu Kopienas sabiedrību dalībai kopuzņēmumu dibināšanā apdrošināšanas nozarē Kazahstānas Republikā, kā arī eksporta kredīta apdrošināšanas attīstību. šī sadarbība jo īpaši veicinās Kazahstānas Republikas un dalībvalstu attiecību attīstību finanšu pakalpojumu nozarē. 59.pants Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija 1. Puses vienojas, ka jāpieliek pūles un jāsadarbojas, lai novērstu to, ka to finanšu sistēmas izmanto, lai legalizētu ienākumus no noziedzīgiem nodarījumiem vispār un jo īpaši no noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām. 2. Sadarbība šajā jomā ietver administratīvu un tehnisku palīdzību, lai izveidotu piemērotus standartus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas līdzvērtīgi tiem, kas pieņemti Kopienā un starptautiskajos forumos šajā jomā, ieskaitot finanšu darbības uzdevumu grupu naudas atmazgāšanas jautājumos (FATF). 60.pants Reģionālā attīstība 1. Puses stiprina sadarbību reģionālās attīstības un zemierīcības jomā. 2. šajā sakarā tās veicina informācijas apmaiņu starp valsts, reģionālām un vietējām varas iestādēm par reģionālo politiku un zemierīcības politiku, un par reģionālās politikas formulēšanas metodēm, īpaši uzsverot nelabvēlīgo apgabalu attīstību. Tās arī rosina attiecīgo reģionu tiešu saskari ar sabiedriskajām organizācijām, kas atbild par reģionālās attīstības plānošanu, ar nolūku citā starpā apmainīties ar reģionālās attīstības sekmēšanas metodēm un veidiem. 61.pants Sadarbība sociālajā jomā 1. Attiecībā uz veselību un drošību, Puses attīsta savstarpēju sadarbību, lai uzlabotu veselības aizsardzības un strādnieku drošības līmeni. Sadarbība jo īpaši ietver: - izglītību un apmācību par veselības un drošības jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot augsta riska darbības nozarēm, - preventīvo pasākumu pilnveidošanu un veicināšanu, lai apkarotu …