Par konvencijas grozījumu tulkojuma publicēšanu

Par konvencijas grozījumu tulkojuma publicēšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ārlietu ministrijas informācija Rīgā 2021. gada 4. oktobrī Par konvencijas grozījumu tulkojuma publicēšanu Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai 1965. gada 9. aprīļa Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu pielikuma grozījumu (rezolūcija FAL.12(40)) tulkojumu latviešu valodā. Grozījumi attiecībā uz Latvijas Republiku stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, un paziņojums par to ir publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 6, 2018. gada 9. janvārī. Pielikumā: 1965. gada 9. aprīļa Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu pielikuma grozījumu (rezolūcija FAL.12(40)) tulkojums latviešu valodā. Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora p.i. K. Līce 1965. GADA KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKĀS JŪRAS SATIKSMES ATVIEGLOŠANU PIELIKUMA GROZĪJUMI (rezolūcija FAL.12(40)) ATVIEGLOŠANAS KOMITEJA, ATSAUCOTIES uz 1965. gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu, ar grozījumiem, (turpmāk tekstā - "Konvencija") VII panta 2. punkta a) apakšpunktu par Konvencijas pielikuma grozīšanas kārtību, ATSAUCOTIES ARĪ uz funkcijām, kas Konvencijā piešķirtas Atvieglošanas komitejai Konvencijas grozījumu izskatīšanas un pieņemšanas jomā, IZSKATĪJUSI savā četrdesmitajā sesijā Konvencijas pielikuma grozījumus, kas ierosināti un izplatīti saskaņā ar Konvencijas VII panta 2. punkta a) apakšpunktu, 1. PIEŅEM saskaņā ar Konvencijas VII panta 2. punkta a) apakšpunktu Konvencijas grozījumus, kuru teksts iekļauts šīs rezolūcijas pielikumā; 2. NOSAKA saskaņā ar Konvencijas VII panta 2. punkta b) apakšpunktu, ka grozījumi stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī, ja vien pirms 2017. gada 1. oktobra vismaz viena trešdaļa no Konvencijas līgumslēdzējvalstu valdībām nav rakstveidā paziņojusi ģenerālsekretāram, ka grozījumiem nepiekrīt; 3. LŪDZ ģenerālsekretāru saskaņā ar Konvencijas VII panta 2. punkta a) apakšpunktu darīt zināmus pielikumā ietvertos grozījumus visām līgumslēdzējvalstu valdībām; 4. TURKLĀT LŪDZ ģenerālsekretāru paziņot visām parakstītājām valdībām par minēto grozījumu pieņemšanu un stāšanos spēkā. PIELIKUMS 1965. GADA KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKĀS JŪRAS SATIKSMES ATVIEGLOŠANU PIELIKUMA GROZĪJUMI 1. nodaļa. Definīcijas un vispārīgie noteikumi A. Definīcijas Uzskaitītajiem terminiem šā pielikuma noteikumu izpratnē ir turpmāk minētā nozīme. Apturēts bezbiļetnieks. Persona, kura ir paslēpusies uz kuģa vai tā kravā, ko vēlāk uzkrauj uz kuģa, bez kuģa īpašnieka vai kapteiņa, vai jebkuras citas atbildīgās personas piekrišanas un kuras atrašanās uz kuģa tiek atklāta, pirms kuģis ir izgājis no ostas. Krava. Visas preces, izstrādājumi un jebkāda veida priekšmeti, kas tiek pārvadāti uz kuģa, izņemot pastu, kuģa krājumus, kuģa rezerves daļas, kuģa aprīkojumu, kravas transporta vienības, kas netiek pārvadātas saskaņā ar pārvadājuma līgumu, kas noslēgts ar kravas pārvadātāju, apkalpes mantu un pasažieru bagāžu. Kravas transporta vienība (CTU). Kravas konteiners, noņemama virsbūve, transportlīdzeklis, dzelzceļa vagons vai jebkāda cita līdzīga vienība. Formalitāšu kārtošana. Nepieciešamo muitas un/vai citu formalitāšu kārtošana, lai: a) preces varētu ievest izmantošanai valstī, eksportēt vai pakļaut citai muitas procedūrai (tā sauktā muitošana); b) varētu atļaut personām ieceļot valsts teritorijā vai c) varētu atļaut kuģim ienākt ostā vai iziet no ostas valsts teritorijā. Apkalpes manta. Apģērbs, ikdienā lietojamie un citi priekšmeti, tostarp valūta, kuri pieder apkalpei un tiek pārvadāti ar kuģi. Apkalpes loceklis. Ikviena persona, kas ir faktiski nodarbināta uz kuģa tā darbības vai pakalpojumu nodrošināšanai reisa laikā un iekļauta apkalpes sarakstā. Kruīza kuģis. Kuģis, kas starptautiskā reisā pārvadā pasažierus, kuri piedalās grupas programmā un ir izmitināti uz kuģa, lai piedalītos plānotās īslaicīgās ekskursijās vienā vai vairākās dažādās ostās, un kas reisa laikā parasti: a) neuzņem citus pasažierus vai no kura neizkāpj citi pasažieri; b) neiekrauj un neizkrauj kravu. Dokuments. Informācija, kurā sniegti dati elektroniskā vai neelektroniskā veidā. Paredzētais ierašanās laiks (ETA). Laiks, kad paredzēts, ka kuģis pienāks loču stacijā, kas apkalpo attiecīgo ostu, vai kad paredzēts, ka tas ienāks konkrētā ostas teritorijas vietā, kur ir piemērojami ostas noteikumi. Kravas konteiners. Transportēšanas aprīkojuma priekšmets, kuram ir pastāvīga konstrukcija un kas attiecīgi ir pietiekami izturīgs, lai būtu piemērots atkārtotai izmantošanai; kas ir īpaši konstruēts, lai atvieglotu preču pārvadāšanu, izmantojot kādu no transporta veidiem, bez starppārkraušanas; kas ir konstruēts tā, lai to varētu nostiprināt un/vai viegli pārvietot, un tādēļ tam ir šīm vajadzībām paredzēti savienojumi, un apstiprināts saskaņā ar 1972. gada Starptautisko konvenciju par drošiem konteineriem (CSC), ar grozījumiem. Termins "kravas konteiners" neietver ne transportlīdzekli, ne iepakojumu; taču kravas konteiners, kas tiek pārvadāts uz šasijas, ir ietverts. ISPS kodekss. "Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības (ISPS) kodekss", ko 2002. gada 12. decembrī pieņēma ar 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) Līgumslēdzēju valdību konferences 2. rezolūciju, ar iespējamiem Organizācijas pieņemtajiem grozījumiem. Manifests. Dokuments, kurā apkopoti dažādi dati no konosamentiem un citiem pārvadājuma dokumentiem, kas izdoti preču pārvadāšanai ar kuģiem. Kapteinis. Persona, kuras pārziņā ir kuģa vadība. Tranzītpasažieris. Pasažieris, kas ar kuģi ieradies no ārvalsts, lai turpinātu savu ceļojumu ar kuģi vai citu transporta līdzekli uz ārvalsti. Pasažieru bagāža. Īpašums, tostarp tā var būt arī valūta, ko pasažieris pārvadā ar to pašu kuģi, uz kura atrodas pats, neatkarīgi no tā, vai tas ir viņa īpašums vai nav, ja vien tas netiek vests saskaņā ar preču pārvadājuma līgumu vai citu līdzīga veida vienošanos. Osta. Jebkura osta, terminālis, atkrastes terminālis, kuģu būves un remonta rūpnīca vai reids, kuru parasti izmanto kuģu iekraušanai, izkraušanai, remontam un noenkurošanai, vai jebkura cita vieta, kurā kuģis var ieiet. Pasta sūtījumi. Korespondence un citi priekšmeti, kurus pasta administrācija nosūta pārvadāšanai ar kuģi un kurus paredzēts piegādāt pasta administrācijai kuģa ienākšanas ostā. Valsts iestādes. Valsts pārvaldes iestādes vai amatpersonas, kas atbildīgas par to valsts likumu un noteikumu piemērošanu un īstenošanu, kuri attiecas uz jebkuru šajā pielikumā minēto standartu un ieteicamās prakses aspektu. Izlaišana. Darbība, kuru veic muitas iestādes, lai muitojamās preces tiktu nodotas attiecīgo personu rīcībā. Aizsardzības pasākumi. Pasākumi, kas ir izstrādāti un ieviesti saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, lai uzlabotu aizsardzību uz kuģiem, ostu teritorijā, iekārtās un to preču aizsardzību, kuras tiek pārvadātas starptautiskā piegādes ķēdē, lai identificētu un novērstu nelikumīgas darbības. Kuģa aģents. Puse, kas ostā pārstāv kuģa īpašnieku un/vai fraktētāju (principālu). Ja aģentam ir doti attiecīgi norādījumi, viņš ir atbildīgs principāla priekšā par piestātnes, visu attiecīgo ostas un apkopes pakalpojumu organizēšanu kopā ar ostu, kapteiņa un apkalpes prasību izpildīšanu, kuģa formalitāšu kārtošanu ostas un citās iestādēs (tostarp atbilstošas dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu), kā arī kravas izdošanu vai saņemšanu principāla vārdā. Kuģa īpašnieks. Persona, kam pieder vai kas pārvalda kuģi, neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska persona, sabiedrība vai cita juridiska persona, un ikviena persona, kas nav kuģa aģents un kas darbojas īpašnieka vai pārvaldnieka vārdā. Kuģa dokumenti. Apliecības un citi dokumenti, kuriem jābūt pieejamiem pie kuģa kapteiņa, lai apliecinātu, ka kuģis atbilst starptautiskajam vai nacionālajam regulējumam. Kuģa aprīkojums. Priekšmeti, kas nav kuģa rezerves daļas un kas atrodas uz kuģa, lai tos tur lietotu, kas ir pārvietojami, bet nav patērējami, tostarp piederumi, tādi kā glābšanas laivas, dzīvības glābšanas ierīces, mēbeles, kuģa piederumi un tamlīdzīgas lietas. Kuģa rezerves daļas. Priekšmeti labošanai vai aizvietošanai, kas paredzēti izmantošanai tajā pašā kuģī, ar ko tie tiek vesti. Kuģa krājumi. Preces, tostarp patēriņa preces, kas paredzētas lietošanai uz kuģa, pārdošanai pasažieriem un apkalpei, degviela un smērvielas, izņemot kuģa aprīkojumu un kuģa rezerves daļas. Nosūtītājs. Puse, kas norādīta konosamentā vai pavadzīmē kā nosūtītājs un/vai kura noslēdz pārvadājuma līgumu (vai arī kuras vārdā vai uzdevumā ir noslēgts pārvadājuma līgums) ar pārvadātāju. Nosūtītāju sauc arī par sūtītāju. Izkāpšana krastā. Atļauja apkalpes loceklim atrasties krastā laikā, kad kuģis stāv ostā, ar tādiem laika vai ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem, ja tādi ir, kādus noteikušas valsts iestādes. Vienloga sistēma. Mehānisms, kas dod iespēju iesniegt vienotā datu ievades punktā standartizētu informāciju, uz kuru attiecas šī konvencija. Bezbiļetnieks. Persona, kura ir paslēpusies uz kuģa vai tā kravā, ko vēlāk uzkrauj uz kuģa, bez kuģa īpašnieka vai kapteiņa, vai jebkuras citas atbildīgās personas piekrišanas un kuras atrašanās uz kuģa tiek atklāta pēc tam, kad kuģis ir izgājis no ostas, vai kuras atrašanās kravā tiek atklāta kravas izkraušanas laikā ienākšanas ostā un par kuru kapteinis ziņo kā par bezbiļetnieku attiecīgajām iestādēm. Pagaidu ievešana. Muitas procedūra, saskaņā ar kuru noteiktas preces var ievest muitas teritorijā, tās nosacīti pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no ievedmuitas nodevu un nodokļu maksāšanas un nepiemērojot šai ievešanai ekonomiskus aizliegumus vai ierobežojumus; šādas preces jāieved konkrētam mērķim, un tām jābūt paredzētām atpakaļizvešanai pēc noteikta laika, neizdarot tām nekādas izmaiņas, izņemot parasto amortizāciju saistībā ar to lietošanu. Ierašanās laiks. Laiks, kad kuģis pirmoreiz ir apstājies ostā, vai nu uz enkura vai pie piestātnes. Pārvadājuma dokuments. Informācija, kas apliecina pārvadājuma līgumu starp kuģa īpašnieku un kravas sūtītāju, piemēram, jūras pavadzīme, konosaments vai multimodālā transporta dokuments. B. Vispārīgie noteikumi Šā pielikuma noteikumi, ņemti kopā ar Konvencijas V panta 2. punktu, nevar liegt valsts iestādēm veikt attiecīgus pasākumus, tostarp pieprasīt papildu informāciju, kas var būt nepieciešami gadījumos, ja ir aizdomas par krāpšanu, vai lai novērstu īpašas problēmas, kas rada būtiskus draudus sabiedriskajai kārtībai (ordre public), sabiedriskajai drošībai vai sabiedrības veselībai, piemēram, nelikumīgas darbības, kas vērstas pret kuģošanas drošību, un narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu pārvadāšanu, vai lai novērstu dzīvniekus vai augus apdraudošu slimību vai kaitēkļu ievešanu vai izplatīšanu. 1.1. Standarts. Valsts iestādēm visos gadījumos jāpieprasa sniegt vienīgi būtisku informāciju, un informācijas vienību daudzums jāsamazina līdz minimumam. 1.1.1. Nav spēkā. 1.2. Ieteicamā prakse. Kaut arī dokumenti, kas paredzēti noteiktiem mērķiem, šajā pielikumā var tikt paredzēti un pieprasīti atsevišķi, valsts iestādēm, paturot prātā to personu intereses, kam šie dokumenti būs jāaizpilda, kā arī mērķus, kam tie tiks izmantoti, vajadzētu censties apvienot vienā divus vai vairākus šādus dokumentus, kas ir jāiesniedz tai pašai pusei, ikvienā gadījumā, kad tas ir iespējams un kad tādējādi var panākt jūtamus atvieglojumus. 1.3. Ieteicamā prakse. Pasākumiem un procedūrām, ko līgumslēdzējvalstu valdības noteikušas aizsardzības nolūkā vai lai novērstu nelikumīgu narkotiku pārvadāšanu, jābūt iedarbīgiem. Šādi pasākumi un procedūras (piemēram, riska pārvaldība un informācijas divkāršā pārbaude) jāveic tā, lai tās minimāli ietekmētu kuģus, uz tiem esošās personas vai īpašumu un lai nepieļautu lieku kuģu, uz tiem esošo personu vai īpašuma aizkavēšanos. C. Sistēmas elektroniskai informācijas apmaiņai 1.3.bis Standarts. Valsts iestādēm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai izveidotu sistēmas elektroniskai informācijas apmaiņai līdz 2019. gada 8. aprīlim. 1.3.ter Standarts. Valsts iestādes, ieviešot sistēmas elektroniskai informācijas apmaiņai, lai palīdzētu formalitāšu kārtošanas procesos, sniedz kuģu īpašniekiem un citām iesaistītajām pusēm nepieciešamo informāciju par sistēmas prasībām un, pirms sistēmu izmantošana tiek noteikta kā obligāta, nosaka atbilstošu pārejas periodu. Pārejai uz sistēmu obligātu izmantošanu tiek noteikts periods, kas nav īsāks par 12 mēnešiem, sākot no šādu sistēmu ieviešanas dienas. 1.3.quart Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm pārejas periodā ir jāļauj formalitāšu kārtošanas procesos nepieciešamo informāciju iesniegt gan elektroniski, gan papīra formā. 1.3.quin Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām jāmudina valsts iestādes ieviest pasākumus, kas dod iespēju visu informāciju, kas nepieciešama valsts iestādēm saistībā ar kuģu, personu un kravu ienākšanu, uzturēšanos un iziešanu, iesniegt vienloga sistēmā, novēršot dublēšanos. Jāapsver arī iespēja šādai vienloga sistēmai kalpot kā mehānismam, ko izmanto valsts iestādes, lai paziņotu lēmumus un citu informāciju, uz ko attiecas šī konvencija. 1.4. Nav spēkā. 1.5. Nav spēkā. 1.6. Standarts. Valsts iestādes, ieviešot sistēmas elektroniskai informācijas apmaiņai saistībā ar formalitāšu kārtošanas procesiem, pieprasa no kuģu īpašniekiem un citām attiecīgajām pusēm tikai to informāciju, kas noteikta FAL konvencijā. 1.6.bis Standarts. Ieviešot sistēmas elektroniskai informācijas apmaiņai, ko pieprasa valsts iestādes saistībā ar kuģu, personu un kravu ienākšanu, uzturēšanos un iziešanu, lai atvieglotu formalitāšu kārtošanas procesus, līgumslēdzējvalstu valdībām jāmudina valsts iestādes un citas attiecīgās puses (kuģu īpašnieki, pārkraušanas uzņēmumi, jūras ostas un/vai kravu aģenti u.c.) veikt datu apmaiņu saskaņā ar atbilstošajiem ANO standartiem, tostarp ANO elektroniskās datu apmaiņas standartiem administrācijas, tirdzniecības un transporta jomā (UN/EDIFACT) vai citiem starptautiski pieņemtiem standartiem, tādiem kā XML standarts. 1.6.ter Ieteicamā prakse. Ieviešot jaunus elektronisko ziņojumu formātus, valsts iestādēm ir arī turpmāk jāatļauj izmantot esošos elektronisko ziņojumu formātus saskaņā ar vienošanos ar attiecīgajām pusēm. 1.7. Ieteicamā prakse. Plānojot, ieviešot vai modificējot formalitāšu kārtošanas procesiem paredzētās sistēmas elektroniskai informācijas apmaiņai, valsts iestādes: a) jau no paša sākuma nodrošina visām ieinteresētajām pusēm konsultācijas iespēju; b) izvērtē esošās procedūras un atsakās no tām, kuras nav nepieciešamas; c) nosaka tās procedūras, kurām jātiek datorizētām; d) tik, cik tas iespējams, izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ieteikumus, PMO informācijas paketes un attiecīgos ISO standartus; e) pielāgo šīs sistēmas multimodālam lietojumam; f) veic attiecīgas darbības, lai samazinātu šo sistēmu ieviešanas izmaksas gan operatoriem, gan citām privātpersonām, un g) pievērš uzmanību tam, ka ir vēlams panākt saderību ar citām atbilstīgajām informācijas sistēmām. 1.7.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām jāveicina tas, lai valsts iestādes un citas attiecīgās puses sadarbotos vai tiešā veidā piedalītos elektronisko sistēmu izstrādē, izmantojot starptautiski pieņemtus standartus, ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu attiecībā uz kuģu, personu un kravu ienākšanu, uzturēšanos un iziešanu un garantēt valsts iestāžu un citu iesaistīto pušu sistēmu savstarpējo savietojamību. 1.8. Nav spēkā. 1.8.1. Nav spēkā. D. Nelikumīga narkotiku pārvadāšana 1.9. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes cenšas vienoties par sadarbību ar kuģu īpašniekiem un citām attiecīgajām pusēm, lai uzlabotu to iespējas apkarot narkotiku kontrabandu, vienlaikus nodrošinot lielākus atvieglojumus. Šādu vienošanos pamatā var būt Pasaules Muitas organizācijas Saprašanās memorands un ar to saistītās vadlīnijas. 1.10. Standarts. Ja saistībā ar vienošanos par sadarbību valsts iestādēm, kuģu īpašniekiem un citām attiecīgajām pusēm kļūst pieejama sensitīva komerciālā un cita veida informācija, tad ir jānodrošina attiecīgās informācijas konfidencialitāte. E. Kontroles metodes 1.11. Standarts. Valsts iestādes izmanto riska pārvaldību, lai uzlabotu savas robežkontroles procedūras saistībā ar: • kravas izlaišanu/noformēšanu; • aizsardzības prasībām un • to iespējām vērsties pret kontrabandu, tādā veidā sekmējot personu un preču likumīgu apriti. 2. nodaļa. Kuģa ienākšana, uzturēšanās un iziešana Šajā nodaļā apkopoti noteikumi attiecībā uz formalitātēm, ko valsts iestādes pieprasa no kuģa īpašniekiem saistībā ar kuģa ienākšanu, uzturēšanos un iziešanu un nav jāsaprot kā tāda, kas izslēdz pienākumu uzrādīt attiecīgajām iestādēm inspicēšanai apliecības un citus uz kuģa pieejamos dokumentus, kas attiecas uz tā reģistrēšanu, izmēriem, drošību, apkalpes komplektēšanu un citiem saistītajiem jautājumiem. A. Vispārīgi noteikumi 2.1. Standarts. Valsts iestādes kuģiem, attiecībā uz kuriem tiek piemērota šī konvencija, tiem ienākot vai izejot, nevar pieprasīt iesniegšanai nekādus citus dokumentus kā vien šajā nodaļā minētos. Minētie dokumenti ir: • Vispārīgā deklarācija; • Kravas deklarācija; • Kuģa krājumu deklarācija; • Apkalpes mantu deklarācija; • Apkalpes saraksts; • Pasažieru saraksts; • Bīstamo kravu manifests; • saskaņā ar Pasaules Pasta konvenciju pieprasītais dokuments attiecībā uz pastu; • Jūras sanitārā deklarācija; • aizsardzības informācija, kas tiek pieprasīta saskaņā ar SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 2.2. punktu; • iepriekšējā elektroniskā informācija par kravu muitas riska novērtēšanas vajadzībām; • iepriekšējā paziņojuma veidlapa par atkritumu nodošanu ostas pieņemšanas iekārtām, kad paziņots Organizācijai. 2.1.1. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības nepieprasa konsulārās formalitātes, maksas vai nodevas saistībā ar kuģu formalitāšu kārtošanai nepieciešamajiem dokumentiem, tostarp elektronisku dokumentu iesniegšanu. 2.1.2. Standarts. Valsts iestādes izstrādā procedūras pirmsienākšanas un pirmsiziešanas informācijas iesniegšanai, lai atvieglotu šādas informācijas apstrādi paātrinātai turpmāk veicamajai izlaišanai/formalitāšu kārtošanai attiecībā uz kravu un personām. 2.1.3. Ieteicamā prakse. Valsts tiesību aktos jābūt noteiktam, kā iesniedzama pirmsienākšanas un pirmsiziešanas informācija. Pirmsienākšanas informācijas nosūtīšanas laiku parasti nevajadzētu noteikt pirms brīža, kad kuģis ir atstājis iziešanas valsti. Tomēr valsts tiesību aktos papildus pamatnoteikumiem varētu norādīt arī izņēmumus attiecībā uz šo principu, piemēram, gadījumos, kad reiss ir neilgs. 2.1.3.bis Ieteicamā prakse. Attiecībā uz iepriekšējās elektroniskās informācijas iesniegšanu par kravu muitas riska novērtēšanas vajadzībām, valsts iestādēm ir jāņem vērā laika ierobežojumi, kas norādīti PMO SAFE Standartu sistēmā. 2.1.4. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm nevajadzētu atsevišķi pieprasīt Vispārīgās deklarācijas, Kravas deklarācijas, Apkalpes saraksta, Pasažieru saraksta un Bīstamo kravu manifesta iesniegšanu, ja informācijas elementi, kas ietverti šajos dokumentos, jau ir iekļauti pirmsienākšanas vai pirmsiziešanas informācijā, vai kuģa manifestā. 2.1.5. Standarts. Valsts iestādes atkārtoti izmanto pirmsienākšanas un pirmsiziešanas informāciju turpmākajās procedūrās, kurās šāda informācija ir nepieciešama. B. Dokumentu saturs un mērķis 2.2. Standarts. Vispārīgā deklarācija ir pamatdokuments, kas, kuģim ienākot un izejot, sniedz valsts iestādēm nepieciešamās ziņas par kuģi. 2.2.1. Ieteicamā prakse. Viena un tā pati Vispārīgās deklarācijas veidlapa ir jāpieņem gan kuģim ienākot, gan izejot. 2.2.2. Ieteicamā prakse. Vispārīgajā deklarācijā valsts iestādes nedrīkst pieprasīt sniegt neko vairāk kā vien šādas ziņas: • kuģa nosaukums, tips un IMO numurs; • izsaukuma signāls; • kuģa karoga valsts; • reisa numurs; • reģistrācijas dati; • tilpības dati; • kapteiņa vārds; • kuģa aģenta vārds un kontaktinformācija; • īss kravas apraksts; • apkalpes locekļu skaits; • pasažieru skaits; • īsas ziņas par reisu; • ienākšanas/iziešanas datums un laiks; • ienākšanas/iziešanas osta; • kuģa prasības attiecībā uz atkritumu un nosēdumu pieņemšanas iekārtām; • iepriekšējā osta/nākamā osta. 2.2.3. Standarts. Valsts iestādes pieņem Vispārīgo deklarāciju, ko vai nu datējis un parakstījis kapteinis, kuģa aģents vai kāda cita persona, kuru kapteinis atbilstoši pilnvarojis, vai kas ir apliecināta attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā. 2.3. Standarts. Kravas deklarācija ir pamatdokuments, kas, kuģim ienākot un izejot, sniedz valsts iestādēm nepieciešamās ziņas par kravu Tomēr datus par jebkuru bīstamo kravu var arī pieprasīt sniegt atsevišķi. 2.3.1. Ieteicamā prakse. Kravas deklarācijā valsts iestādes nedrīkst pieprasīt sniegt neko vairāk kā vien šādas ziņas: a) kuģim ienākot: • kuģa nosaukums un IMO numurs; • kuģa karoga valsts; • kapteiņa vārds; • reisa numurs; • iekraušanas osta; • osta, kur tiek izdarīts paziņojums; • kravas konteineru identifikācija attiecīgos gadījumos; burti un cipari; iepakojumu skaits un veids; preču daudzums un apraksts vai, ja pieejams, Harmonizētās sistēmas (HS) kods; • pārvadājuma dokumentu numuri kravai, ko izkrauj attiecīgajā ostā; • ostas, kurās tiks izkrauta kuģī atlikusī krava; • sākotnējās iekraušanas ostas attiecībā uz kravām, kuras pārvadā saskaņā ar multimodālā transporta dokumentiem vai konosamentiem; b) kuģim izejot: • kuģa nosaukums un IMO numurs; • kuģa karoga valsts; • kapteiņa vārds; • reisa numurs; • izkraušanas osta; • attiecībā uz attiecīgajā ostā iekrautajām precēm: kravas konteineru identifikācija attiecīgos gadījumos; burti un cipari; iepakojumu skaits un veids; preču daudzums un apraksts vai, ja pieejams, Harmonizētās sistēmas (HS) kods; • attiecīgajā ostā iekrautās kravas pārvadājuma dokumentu numuri. 2.3.2. Standarts. Attiecībā uz kuģī palikušo kravu valsts iestādes var pieprasīt sniegt vienīgi minimālās informācijas būtisko datu īsu pārskatu. 2.3.3. Standarts. Valsts iestādes pieņem Kravas deklarāciju, ko vai nu datējis un parakstījis kapteinis, kuģa īpašnieks, kas izsniedz pārvadājuma dokumentu, kuģa aģents vai kāda cita persona, kuru kapteinis atbilstoši pilnvarojis, vai kas ir apliecināta attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā. 2.3.4. Standarts. Kravas deklarācijas vietā valsts iestādēm jāpieņem arī kuģa manifesta kopija, ja tajā ir vismaz tā informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 2.3.1. punktā aprakstīto ieteicamo praksi un 2.3.2. punktā aprakstīto standartu un ir parakstīta vai apstiprināta un datēta saskaņā ar 2.3.3. punktā aprakstīto standartu. 2.3.4.1. Ieteicamā prakse. Kā alternatīvu 2.3.4. punktā aprakstītajam standartam valsts iestādes var pieņemt saskaņā ar 2.3.3. punktā aprakstīto standartu parakstītu vai apstiprinātu pārvadājuma dokumenta kopiju vai apliecinātu norakstu, ja kravas veids un daudzums padara to praktiski iespējamu un ja visi dati, kas pieprasīti un identificēti saskaņā ar 2.3.1. punktā aprakstīto ieteicamo praksi un 2.3.2. punktā aprakstīto standartu un kas neparādās šajos dokumentos, tiek sniegti citur un ir attiecīgi apliecināti. 2.3.5. Standarts. Valsts iestādes atļauj neuzrādītu, kapteiņa valdījumā esošu saiņu neiekļaušanu Kravas deklarācijā, ja vien par šiem saiņiem ziņas tiek sniegtas atsevišķi. 2.4. Standarts. Kuģa krājumu deklarācija ir pamatdokuments, kas, kuģiem ienākot un izejot, sniedz valsts iestādēm nepieciešamo informāciju par kuģa krājumiem. 2.4.1. Standarts. Valsts iestādes pieņem Kuģa krājumu deklarāciju, ko vai nu datējis un parakstījis kapteinis vai kāds cits kuģa virsnieks, kuru kapteinis atbilstoši pilnvarojis un kurš ir personiski informēts par faktiem attiecībā uz kuģa krājumiem, vai kas ir apliecināta attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā. 2.5. Standarts. Apkalpes mantu deklarācija ir pamatdokuments, kas sniedz valsts iestādēm nepieciešamo informāciju par apkalpes mantu. Tā nav jāpieprasa, kuģim izejot. 2.5.1. Standarts. Valsts iestādes pieņem Apkalpes mantu deklarāciju, ko vai nu datējis un parakstījis kapteinis vai kāds cits kuģa virsnieks, kuru kapteinis atbilstoši pilnvarojis, vai kas ir apliecināta attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā. Veicot pārbaudi uz kuģa, valsts iestādes var arī pieprasīt, lai katrs apkalpes loceklis paraksta vai valsts iestādēm pieņemamā veidā apliecina deklarāciju attiecībā uz savu personisko mantu. 2.5.2. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes parasti pieprasa ziņas tikai par to apkalpes mantu, uz kuru neattiecas atbrīvojumi no muitas nodevām un nodokļiem vai kura ir pakļauta aizliegumiem un ierobežojumiem. 2.6. Standarts. Apkalpes saraksts ir pamatdokuments, kas sniedz valsts iestādēm nepieciešamās ziņas par apkalpes skaitu un sastāvu, kuģiem ienākot un izejot. 2.6.1. Standarts. Apkalpes sarakstā valsts iestādes nedrīkst pieprasīt sniegt neko vairāk kā vien šādas ziņas: • kuģa nosaukums un IMO numurs; • kuģa karoga valsts; • izsaukuma signāls; • reisa numurs; • uzvārds; • vārdi; • valstspiederība; • rangs vai ierindas jūrnieka statuss; • dzimums; • dzimšanas datums un vieta; • personu apliecinošā dokumenta veids un numurs; • personu apliecinošā dokumenta izdevējvalsts; • personu apliecinošā dokumenta derīguma termiņš; • kuģa ienākšanas/iziešanas osta un datums; • iepriekšējā osta. 2.6.2. Standarts. Valsts iestādes pieņem Apkalpes sarakstu, ko vai nu datējis un parakstījis kapteinis vai kāds cits kuģa virsnieks, kuru kapteinis atbilstoši pilnvarojis, vai kas ir apliecināts attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā. 2.6.3. Nav spēkā. 2.6.4. Ieteicamā prakse. Tad, ja kuģis, kas darbojas plānotā programmā, atkārtoti ienāk vienā un tajā pašā ostā vismaz reizi 14 dienu laikā un ja ir veiktas tikai nelielas izmaiņas apkalpē, valsts iestādes parasti nepieprasa jaunu, pilnīgu Apkalpes sarakstu, bet gan pieņem esošo Apkalpes sarakstu ar tajā norādītajām izmaiņām. 2.7. Standarts. Pasažieru saraksts ir pamatdokuments, kas sniedz valsts iestādēm nepieciešamās ziņas par pasažieriem, kuģim ienākot un izejot. 2.7.1. Nav spēkā. 2.7.2. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes papildus Pasažieru sarakstiem nepieprasa iekāpšanas vai izkāpšanas kartes no tiem pasažieriem, kuru vārdi iekļauti šajos sarakstos. Taču tad, ja valsts iestādēm ir īpašas problēmas, kas rada nopietnus draudus sabiedrības veselībai, starptautiskā ceļojumā esošai personai, kuģim ieejot ostā, var pieprasīt rakstveidā norādīt savu galamērķa adresi. 2.7.3. Standarts. Pasažieru sarakstā valsts iestādes nedrīkst pieprasīt sniegt neko vairāk kā vien šādas ziņas: • kuģa nosaukums un IMO numurs; • izsaukuma signāls; • kuģa karoga valsts; • reisa numurs; • uzvārds; • vārdi; • valstspiederība; • dzimšanas datums; • dzimšanas vieta; • dzimums; • personu apliecinošā vai ceļošanas dokumenta veids; • personu apliecinošā vai ceļošanas dokumenta sērijas numurs; • personu apliecinošā vai ceļošanas dokumenta izdevējvalsts; • personu apliecinošā vai ceļošanas dokumenta derīguma termiņš; • iekāpšanas osta; • vīzas numurs, ja tas nepieciešams; • izkāpšanas osta; • kuģa ienākšanas/iziešanas osta un datums; • ir vai nav tranzītpasažieris. 2.7.4. Ieteicamā prakse. Kuģu īpašnieku iekšējai lietošanai sagatavotais saraksts ir jāpieņem Pasažieru saraksta vietā, ja tajā ir vismaz informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 2.7.3. punktā aprakstīto standartu, un ja tas ir datēts un parakstīts vai apliecināts saskaņā ar 2.7.5. punktā aprakstīto standartu. 2.7.5. Standarts. Valsts iestādes pieņem Pasažieru sarakstu, ko vai nu datējis un parakstījis kapteinis vai kuģa aģents, vai kāda cita persona, kuru kapteinis atbilstoši pilnvarojis, vai kas ir apliecināts attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā. 2.8. Standarts. Bīstamo kravu manifests ir pamatdokuments, kas sniedz valsts iestādēm informāciju par bīstamām kravām. 2.8.1. Standarts. Bīstamo kravu manifestā valsts iestādes nedrīkst pieprasīt sniegt neko vairāk kā vien šādu informāciju: • kuģa vārds; • IMO numurs; • izsaukuma signāls; • reisa numurs; • kuģa karoga valsts; • iekraušanas osta; • izkraušanas osta; • izvietojums uz kuģa; • identifikācijas numurs; • burti un cipari; - kravas konteinera identifikācijas numurs(-i); - transportlīdzekļa reģistrācijas numurs(-i); • ANO numurs; • oficiālais kravas nosaukums / (tehniskās specifikācijas); • klase/(papildrisks(-i)), • iepakojuma grupa; • papildu informācija / jūras piesārņotājs / uzliesmošanas temperatūra / u. tml.; • iepakojumu skaits un veids; • masa (kg) vai tilpums (L); • EmS; • pārvadājumu aģents. 2.9. Standarts. Kuģim ienākot vai izejot, valsts iestādes nedrīkst pieprasīt nekādu citu rakstveida deklarāciju attiecībā uz pasta sūtījumiem kā vien to, kas noteikta Pasaules Pasta konvencijā, ar nosacījumu, ka tā tiek faktiski uzrādīta. Ja šāda dokumenta nav, pasta sūtījumu priekšmetus (to skaitu un svaru) norāda Kravas deklarācijā. 2.10. Standarts. Jūras sanitārā deklarācija ir pamatdokuments, kurā ir ziņas, kuras pieprasa ostas sanitārās uzraudzības iestādes, par sanitāro stāvokli uz kuģa reisa laikā un ienākot ostā. C. Ienākšanas dokumenti 2.11. Standarts. Līdz 1.3.ter punktā aprakstītajā standartā norādītā pārejas perioda beigām valsts iestādes attiecībā uz kuģa ienākšanu ostā nedrīkst pieprasīt sniegt neko vairāk kā: • 5 Vispārīgās deklarācijas eksemplārus; • 4 Kravas deklarācijas eksemplārus; • 4 Kuģa krājumu deklarācijas eksemplārus; • 2 Apkalpes mantu deklarācijas eksemplārus; • 4 Apkalpes saraksta eksemplārus; • 4 Pasažieru saraksta eksemplārus; • 1 Bīstamo kravu manifesta eksemplāru; • 1 Jūras sanitārās deklarācijas eksemplāru; • 1 tādas aizsardzības informācijas eksemplāru, kas tiek pieprasīta saskaņā ar SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 2.2. punktu; • 1 iepriekšējā paziņojuma veidlapas par atkritumu nodošanu ostas pieņemšanas iekārtām eksemplāru, kad paziņots Organizācijai. Pēc pārejas perioda beigām nedrīkst pieprasīt kopijas papīra formātā, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, kad elektroniskās informācijas pārraides līdzekļi nav pieejami. D. Iziešanas dokumenti 2.12. Standarts. Līdz 1.3.ter punktā aprakstītajā standartā norādītā pārejas perioda beigām valsts iestādes attiecībā uz kuģa iziešanu no ostas nedrīkst pieprasīt sniegt neko vairāk kā: • 5 Vispārīgās deklarācijas eksemplārus; • 4 Kravas deklarācijas eksemplārus; • 3 Kuģa krājumu deklarācijas eksemplārus; • 2 Apkalpes saraksta eksemplārus; • 2 Pasažieru saraksta eksemplārus; • 1 Bīstamo kravu manifesta eksemplāru. Pēc pārejas perioda beigām nedrīkst pieprasīt kopijas papīra formātā, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, kad elektroniskās informācijas pārraides līdzekļi nav pieejami. 2.12.1. Standarts. Izejot no ostas, nedrīkst pieprasīt jaunu Kravas deklarāciju attiecībā uz kravu, kas tikusi deklarēta, ienākot ostā, un kas ir palikusi uz kuģa. 2.12.2. Ieteicamā prakse. Izejot no ostas, atsevišķa Kuģa krājumu deklarācija netiek pieprasīta ne attiecībā uz kuģa krājumiem, kas ir tikuši deklarēti, kuģim ienākot, ne arī attiecībā uz krājumiem, kas ir iegādāti šajā ostā, par ko liecina kāds cits šajā ostā iesniegts muitas dokuments. 2.12.3. Standarts. Ja, kuģim izejot no ostas, valsts iestādes pieprasa informāciju par kuģa apkalpi, tām jāpieņem viens Apkalpes saraksta eksemplārs, kas tika iesniegts, ienākot ostā, ja to vēlreiz ir parakstījis kapteinis vai kapteiņa atbilstoši pilnvarots virsnieks un tas ir apstiprināts vai apliecināts attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā, norādot izmaiņas apkalpes skaitā vai sastāvā, kuģim izejot, vai norādot, ka laikā, kamēr kuģis atradās ostā, šādas izmaiņas nav notikušas. 2.13. Nav spēkā. E. Secīga ienākšana divās vai vairākās vienas un tās pašas valsts ostās 2.14. Standarts. Ņemot vērā procedūras, kas tiek veiktas, kuģim ienākot pirmajā ienākšanas ostā valsts teritorijā, kuģu īpašniekiem ir pienākums tikai vienreiz iesniegt nepieciešamo informāciju šīs valsts iestādēm. Formalitātes un dokumenti, ko pieprasa valsts iestādes jebkurā nākamajā ienākšanas ostā šajā valstī, kurā kuģis ierodas, starplaikā neieejot citas valsts ostā, ir samazināti līdz minimumam. F. Dokumentu aizpildīšana 2.15. Ieteicamā prakse. Šajā pielikumā, izņemot 3.7. punktā aprakstīto standartu, minētie dokumenti valsts iestādēm pēc iespējas jāpieņem neatkarīgi no valodas, kādā tajos ir sniegtas prasītās ziņas, bet tām ir tiesības pieprasīt rakstveida vai mutisku tulkojumu kādā no viņu valsts vai Organizācijas oficiālajām valodām, ja tās to uzskata par nepieciešamu. 2.16. Standarts. Ja valsts iestādes pieprasa dokumentus papīra formā, tās pieņem dokumentus, kas sniegti jebkādā pieņemamā un saprotamā veidā, tostarp dokumentus, kuri aizpildīti rokrakstā ar tinti vai neizdzēšamu zīmuli vai kuri sagatavoti, izmantojot informācijas tehnoloģijas. 2.16.1. Standarts. Ja ir nepieciešams paraksts, valsts iestādes to pieņem rokrakstā, faksimilā, perforētu, zīmogotu, simbolos vai izpildītu ar jebkādiem citiem mehāniskiem vai elektroniskiem līdzekļiem, ja tas nav pretrunā valsts tiesību aktiem. Tādas informācijas autentifikācijai, kas iesniegta citā, nevis papīra formā, jānotiek attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā un tā, lai attiecīgajām pusēm neatkarīgi no to uzturēšanās vietas tiktu atvieglota informācijas iesniegšana elektroniskā veidā. 2.17. Standarts. Jebkuras paredzētās ienākšanas, iziešanas vai tranzīta ostas valsts iestādes nedrīkst pieprasīt, lai kādu dokumentu, kas attiecas uz kuģi, tā kravu, krājumiem, pasažieriem vai apkalpi, kā minēts šajā nodaļā, būtu legalizējis, apliecinājis, autentificējis vai iepriekš izskatījis kāds to pārstāvis ārvalstīs. Tas nav jāuzskata par šķērsli prasībai uzrādīt pasažiera vai apkalpes locekļa pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu vīzas saņemšanai vai līdzīgiem mērķiem. G. Kļūdas un grozījumi dokumentos un attiecīgie sodi 2.18. Standarts. Valsts iestādes, neaizkavējot kuģi, atļauj šajā pielikumā minētajos dokumentos izlabot kļūdas, ja tās uzskatāmas par nejaušām, nav nopietnas, nav pieļautas atkārtotas neuzmanības dēļ un nav izdarītas ar mērķi pārkāpt likumus vai noteikumus, ar nosacījumu, ka šīs kļūdas tiek atklātas, pirms dokuments tiek pilnīgi pārbaudīts, un labojumus var izdarīt nekavējoties. 2.19. Standarts. Ja kļūdas tiek atrastas datos, kas tiek nodoti šī pielikuma 1. papildinājumā paredzētajā veidā un ko parakstījis kuģa īpašnieks vai kapteinis vai kas parakstīti iepriekšminēto personu vārdā vai ir autentificēti citādi, nedrīkst uzlikt sodu, pirms ir sniegta iespēja pārliecināt valsts iestādes, ka kļūdas bija nejaušas, nav nopietnas, nav pieļautas atkārtotas neuzmanības dēļ un nav izdarītas ar mērķi pārkāpt attiecīgās ostas valsts likumus un noteikumus. 2.19.bis Standarts. Valsts iestādēm ir jāļauj izdarīt grozījumus informācijā, kas jau ir iesniegta saskaņā ar piemērojamajiem likumiem un noteikumiem. H. Īpaši atvieglojumi kuģiem, kas ienāk ostās, lai nogādātu krastā slimus vai ievainotus apkalpes locekļus, pasažierus, jūrā izglābtas personas vai citas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai 2.20. Standarts. Valsts iestādes cenšas sadarboties ar kuģu īpašniekiem, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad kuģi plāno ienākt ostās tikai tādēļ, lai nogādātu krastā slimus vai ievainotus apkalpes locekļus, pasažierus, jūrā izglābtas personas vai citas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai, kapteinis par šo nodomu valsts iestādēm sniedz pēc iespējas vairāk informācijas, minot iespējami pilnīgākas ziņas par slimību vai ievainojumu un par personu identitāti. 2.21. Standarts. Valsts iestādes, izmantojot visātrāk funkcionējošos pieejamos sakaru kanālus, pirms kuģa ienākšanas informē kapteini par nepieciešamo dokumentāciju un procedūrām, lai varētu nekavējoties nogādāt krastā slimās vai ievainotās personas un bez kavēšanās nokārtot ar kuģi saistītās formalitātes. 2.22. Standarts. Attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ostās ar šādu mērķi un plāno tās atkal nekavējoties atstāt, valsts iestādes dod priekšroku iespējai pietauvoties piestātnē, ja slimo personu stāvoklis vai jūras stāvoklis liedz drošu izkāpšanu no kuģa reidā vai ostas pieejās. 2.23. Standarts. Attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ostās ar šādu mērķi un plāno tās atkal nekavējoties atstāt, valsts iestādes nedrīkst pieprasīt dokumentus, kas minēti 2.1. punktā aprakstītajā standartā, izņemot Jūras sanitāro deklarāciju un, ja bez tās nevar iztikt, Vispārīgo deklarāciju. Šādās situācijās valsts iestādes neizvirza prasību ievērot dokumentu iesniegšanas termiņus. 2.24. Standarts. Ja valsts iestādes pieprasa Vispārīgo deklarāciju, šajā dokumentā ietverto ziņu apjomam nav jābūt lielākam par to, kas minēts 2.2.2. punktā aprakstītajā ieteicamajā praksē, un, ja vien iespējams, tam ir jābūt pat mazākam. 2.25. Standarts. Ja valsts iestādes veic ar kuģa ienākšanu saistītos kontroles pasākumus pirms slimo vai ievainoto personu nogādāšanas krastā, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem ir augstāka prioritāte nekā šiem kontroles pasākumiem. 2.26. Standarts. Ja saistībā ar ārstniecības izmaksām vai minēto personu galējo aizvešanu vai repatriāciju ir nepieciešamas garantijas vai jāuzņemas saistības, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu nedrīkst atlikt vai aizkavēt, līdz tiek saņemtas šīs garantijas vai notiek saistību uzņemšanās. 2.27. Standarts. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem ir augstāka prioritāte nekā jebkuriem kontroles pasākumiem, ko valsts iestādes var veikt attiecībā uz slimajām vai ievainotajām personām, kuras tiek nogādātas krastā. 3. nodaļa. Personu ieceļošana un izceļošana Šajā nodaļā apkopoti noteikumi attiecībā uz formalitātēm, ko valsts iestādes pieprasa no apkalpes locekļiem un pasažieriem, kuģim ienākot vai izejot. A. Ieceļošanas un izceļošanas prasības un procedūra 3.1. Standarts. Derīga pase ir pamatdokuments, kas sniedz valsts iestādēm informāciju par katru pasažieri, kuģim ienākot vai izejot. 3.1.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdības pēc iespējas vienojas, slēdzot divpusējus vai daudzpusējus līgumus, pieņemt oficiālus personu apliecinošus dokumentus pases vietā. 3.2. Standarts. Valsts iestādes izveido kārtību, saskaņā ar kuru imigrācijas iestādēm kuģa pasažieru pases vai to vietā pieņemamie oficiālie personu apliecinošie dokumenti jāpārbauda tikai vienreiz ienākot un vienreiz izejot. Papildus tam šīs pases vai oficiālos personu apliecinošos dokumentus var pieprasīt uzrādīt verifikācijas vai identifikācijas nolūkā saistībā ar muitas un citām formalitātēm ienākot un izejot. 3.3. Standarts. Pēc pasu vai to vietā pieņemamo oficiālo personu apliecinošo dokumentu individuālas uzrādīšanas valsts iestādes šos dokumentus pēc pārbaudes nekavējoties atdod atpakaļ, nevis aiztur, lai nodrošinātu papildu kontroli, ja vien nepastāv kāds šķērslis pasažiera ielaišanai teritorijā. 3.3.1. Standarts. Katras līgumslēdzējvalsts valdība nodrošina to, lai valsts iestādes konfiscētu neīstus, viltotus vai nelikumīgus ceļošanas dokumentus personām bez ieceļošanas tiesībām. Šādi dokumenti jāizņem no apgrozības un, ja tas ir lietderīgi, jāatdod attiecīgajām iestādēm. Konfiscētā dokumenta vietā atsavinātāja valsts izdod pavadvēstuli, kurai, ja tas ir iespējams, pievieno viltoto ceļošanas dokumentu fotokopiju un jebkuru svarīgu informāciju. Pavadvēstule un tās pielikums jānodod operatoram, kas būs atbildīgs par personas bez ieceļošanas tiesībām aizceļošanu. Tā sniegs informāciju iestādēm tranzīta un/vai sākotnējās iekāpšanas kuģī vietā. 3.3.2. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības pieņem pārbaudei tādu personu, kura tiek nogādāta atpakaļ no izkāpšanas vietas pēc tam, kad ticis noskaidrots, ka šai personai nav ieceļošanas tiesību, ja šī persona ir iekāpusi kuģī viņu teritorijā. Līgumslēdzējvalstu valdības šādu personu nesūta atpakaļ uz valsti, kurā viņa agrāk ir tikusi atzīta par personu bez ieceļošanas tiesībām. 3.3.3. Standarts. Pirms pasažieri un apkalpes locekļi tiek pieņemti, lai veiktu pārbaudi saistībā ar viņu ieceļošanas tiesībām attiecīgajā valstī, atbildību par viņu uzraudzību un aprūpi uzņemas kuģa īpašnieks. 3.3.4. Ieteicamā prakse. Pēc tam, kad pasažieri un apkalpes locekļi ar vai bez īpašiem nosacījumiem ir pieņemti pārbaudes veikšanai, un, ja konkrētās personas atrodas valsts iestāžu fiziskā uzraudzībā, valsts iestādes ir atbildīgas par šo personu uzraudzību un aprūpi, līdz viņām tiek piešķirtas ieceļošanas tiesības vai tiek noskaidrots, ka viņām tādu nav. 3.3.5. Standarts. Kuģa īpašnieka pienākums aizvest projām ikvienu personu no attiecīgās valsts teritorijas zaudē spēku brīdī, kad šī persona tiek nešaubīgi uzņemta attiecīgajā valstī. 3.3.6. Standarts. Ja tiek atzīts, ka personai nav ieceļošanas tiesību, valsts iestādes bez nepamatotas kavēšanās par to informē kuģa īpašnieku un konsultē kuģa īpašnieku par šīs personas aizvešanas pasākumiem. Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par tādas personas uzturēšanās un aizvešanas izmaksām, kurai nav ieceļošanas tiesību, un gadījumā, kad šī persona tiek nodota atpakaļ kuģa īpašnieka uzraudzībā, kuģa īpašnieks ir atbildīgs par šīs personas nekavējošu aizvešanu uz: • iekāpšanas valsti vai • jebkuru citu vietu, kurā šai personai ir ieceļošanas tiesības. 3.3.7. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības un kuģu īpašnieki sadarbojas, ja tas ir praktiski iespējams, lai noskaidrotu pasu un vīzu derīgumu un autentiskumu. 3.4. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes nedrīkst pieprasīt no pasažieriem, kas iekāpj kuģī vai izkāpj no tā, vai no kuģu īpašniekiem šo pasažieru vārdā jebkādu rakstveida informāciju, kas papildinātu vai atkārtotu to pasēs vai oficiālajos personu apliecinošajos dokumentos jau minēto informāciju, izņemot to, kas nepieciešama, lai aizpildītu šajā pielikumā minētos dokumentus. 3.5. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm, kuras no pasažieriem, kas iekāpj kuģī vai izkāpj no tā, pieprasa papildu rakstveida informāciju, kas nav nepieciešama, lai aizpildītu šajā pielikumā minētos dokumentus, turpmākai pasažieru identifikācijai noteiktās prasības jāierobežo līdz vienībām, kas noteiktas 3.6. punktā aprakstītajā ieteicamajā praksē (iekāpšanas/izkāpšanas karte). Valsts iestādēm ir jāpieņem pasažiera aizpildīta iekāpšanas/izkāpšanas karte un nav jāpieprasa, lai to aizpildītu vai pārbaudītu kuģa īpašnieks. Ir jāpieņem salasāmā rokrakstā aizpildīta karte, izņemot gadījumos, ja veidlapā ir prasība rakstīt drukātiem burtiem. No katra pasažiera jāpieprasa tikai viens iekāpšanas/izkāpšanas kartes eksemplārs, kas savukārt var ietvert vienu paralēli sagatavotu koppapīra kopiju vai vairākas šādas kopijas. 3.6. Ieteicamā prakse. Iekāpšanas/izkāpšanas kartē valsts iestādes nedrīkst pieprasīt sniegt neko vairāk kā vien šādu informāciju: • uzvārds; • vārdi; • valstspiederība; • pases vai cita oficiālā personu apliecinošā dokumenta numurs un derīguma termiņš; • dzimšanas datums; • dzimšanas vieta; • nodarbošanās; • iekāpšanas/izkāpšanas osta; • dzimums; • galamērķa adrese; • paraksts. 3.7. Standarts. Gadījumos, kad no personām, kas atrodas uz kuģa, ir nepieciešami pierādījumi par aizsardzību pret dzelteno drudzi, valsts iestādes pieņem Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos noteiktās formas starptautisko vakcinācijas vai revakcinācijas apliecību. 3.8. Ieteicamā prakse. Veselības pārbaudi veic tikai tādām uz kuģa esošām personām vai personām, kas izkāpj no kuģa, kuras ierodas no reģiona, kas inficēts ar karantīnai pakļautām slimībām attiecīgās slimības inkubācijas periodā (kā noteikts Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos). Taču saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem var tikt pieprasīta papildu veselības pārbaude. 3.9. Ieteicamā prakse. Iebraucošajiem pasažieriem līdzi esošās bagāžas muitas pārbaude valsts iestādēm parasti jāveic izlases veidā vai selektīvi. Cik vien iespējams jāiztiek bez rakstveida deklarācijām attiecībā uz pasažieriem līdzi esošo bagāžu. 3.9.1. Ieteicamā prakse. Kad vien tas ir iespējams, valsts iestādēm jāizvairās no aizbraucošajiem pasažieriem līdzi esošās bagāžas pārbaudes, pienācīgi ņemot vērā iespējamo vajadzību piemērot attiecīgus aizsardzības pasākumus, kurus vēlams veikt, izmantojot automātiskos līdzekļus, lai atvieglotu pārbaudi. 3.9.2. Ieteicamā prakse. Ja no aizbraucošajiem pasažieriem līdzi esošās bagāžas pārbaudes nav iespējams atteikties pilnībā, tad šāda pārbaude parasti jāveic izlases veidā vai selektīvi. 3.10. Standarts. Pase vai personu apliecinošs dokuments, kas izsniegts saskaņā ar attiecīgajām ILO konvencijām, vai arī derīgs un pienācīgi atzīts jūrnieka personu apliecinošs dokuments ir pamatdokuments, kas sniedz valsts iestādēm informāciju par katru apkalpes locekli, kuģim ienākot vai izejot. 3.10.1. Standarts. Valsts iestādes nevar pieprasīt, lai jūrnieka personu apliecinošajā dokumentā būtu vairāk par šādām ziņām: • uzvārds; • vārdi; • dzimums; • dzimšanas datums un vieta; • valstspiederība; • fiziskās pazīmes; • fotogrāfija (apliecināta); • paraksts; • derīguma termiņš (ja tāds ir); • izdevēja valsts iestāde. 3.10.2. Standarts. Ja jūrniekam ir nepieciešams ar jebkāda veida transportlīdzekli ieceļot valstī vai to atstāt kā pasažierim, lai: a) pievienotos savam kuģim vai pārceltos uz citu kuģi; b) šķērsotu valsti tranzītā, lai pievienotos savam kuģim citā valstī vai repatriētos, vai arī tam ir kāds cits attiecīgo valsts iestāžu apstiprināts mērķis, valsts iestādes šā jūrnieka pases vietā pieņem derīgu jūrnieka personu apliecinošu dokumentu, ja šis dokuments garantē tā uzrādītāja atpakaļuzņemšanu valstī, kas izdeva attiecīgo dokumentu. 3.10.3. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes attiecībā uz apkalpes locekļiem parasti nedrīkst pieprasīt uzrādīt individuālos personu apliecinošos dokumentus vai tādu informāciju, kas papildina jūrnieka personu apliecinošo dokumentu un kas nav minēta Apkalpes sarakstā. B. Pasākumi, lai atvieglotu pasažieru, apkalpes un bagāžas formalitāšu nokārtošanu 3.11. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm sadarbībā ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm un/vai ostas administrāciju jāveic attiecīgi pasākumi ar mērķi nodrošināt apmierinošu ostas satiksmes plūsmu tā, lai pasažieru, apkalpes un bagāžas formalitātes tiktu ātri nokārtotas, jānodrošina atbilstošs personāls un jārūpējas par to, lai tiktu nodrošinātas atbilstošas iekārtas, īpašu uzmanību pievēršot bagāžas iekraušanas, izkraušanas un pārvadāšanas kārtībai (tostarp mehānisko sistēmu izmantojumam) un vietām, kurās visbiežāk novērojama pasažieru aizkavēšanās. Ja nepieciešams, jāveic pasākumi, lai ierīkotu segtu nojumi starp kuģi un vietu, kur tiek veikta pasažieru un apkalpes pārbaude. Šādiem pasākumiem un iekārtām jābūt elastīgiem un ar iespējām tos paplašināt, lai tie atbilstu paaugstinātu aizsardzības pasākumu prasībām laikā, kad ir noteikts augstāks aizsardzības līmenis. 3.11.1. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm: a) sadarbībā ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm jāievieš piemēroti pasākumi, tādi kā: i) individuāla un pastāvīga metode pasažieru un bagāžas pārbaužu veikšanai; ii) sistēma, kas pasažieriem palīdzētu viegli pazīt un saņemt savu pārbaudīto bagāžu, tiklīdz tā ir nogādāta vietā, kur to var pieprasīt, un iii) nodrošināšana, ka ir pieejamas iekārtas un pakalpojumi gados vecu pasažieru un pasažieru ar invaliditāti vajadzību nodrošināšanai; b) jānodrošina, lai ostu pārvaldes veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai: i) nodrošinātu pasažieru un viņu bagāžas vieglu un ātru nokļūšanu līdz vietējam transportam un to tā, un ii) gadījumā, ja apkalpēm jāapmeklē kādas telpas valdības vajadzībām, šīs telpas būtu viegli pieejamas un izvietotas pēc iespējas tuvāk cita pie citas. 3.11.2. Ieteicamā prakse. Kā līdzeklis ātrai formalitāšu nokārtošanai valsts iestādēm ir jāapsver divkanālu sistēmas ieviešana pasažieru, viņu bagāžas un privāto ceļu satiksmes līdzekļu formalitāšu nokārtošanai. 3.12. Standarts. Valsts iestādes pieprasa, lai kuģu īpašnieki nodrošinātu to, ka kuģa personāls veic visus piemērotos pasākumus, kas palīdz paātrināt pasažieru un apkalpes locekļu ieceļošanas procedūru veikšanu. Tādi pasākumi var ietvert: a) iepriekšējas ziņas nosūtīšanu attiecīgajām valsts iestādēm, kurā norādīts paredzētais ierašanās laiks, kam seko informācija par jebkādām izmaiņām laikā, un kuģa maršruts, ja tas var ietekmēt pārbaudes prasības; b) kuģa dokumentu sagatavošanu tūlītējai pārbaudei; c) pasākumu veikšanu, lai sagatavotu trapus vai citus uzkāpšanas uz kuģa līdzekļus, kamēr kuģis ir ceļā uz piestātni vai enkurvietu, un d) pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu ātru un organizētu uz kuģa esošo personu sapulcēšanos un nodošanu ar nepieciešamajiem dokumentiem pārbaudes veikšanai, pievēršot uzmanību kārtībai, kādā šim nolūkam apkalpes locekļi tiek atbrīvoti no būtisku pienākumu veikšanas mašīntelpās un citur. 3.13. Ieteicamā prakse. Ierakstot vārdus pasažieru un apkalpes dokumentos, vispirms jānorāda uzvārds vai uzvārdi. Ja tiek lietots gan tēva, gan mātes uzvārds, tēva uzvārds jānorāda pirmais. Ja attiecībā uz precētām sievietēm tiek lietots gan vīra, gan sievas tēva uzvārds, tad vīra tēva uzvārds jānorāda pirmais. 3.14. Standarts. Valsts iestādes bez nepamatotas kavēšanās pieņem uz kuģa esošās personas pārbaudei, lai pārliecinātos, vai tām ir ieceļošanas tiesības valstī. 3.15. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes nedrīkst kuģu īpašniekiem uzlikt nepamatotus vai nesamērīgus naudas sodus, ja tās atklāj, ka pasažiera rīcībā esošais kontroldokuments ir neatbilstošs, vai ja šā iemesla dēļ pasažierim tiek liegta ieceļošana valstī. 3.15.1. Standarts. Valsts iestādes mudina kuģu īpašniekus veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus pasažieru iekāpšanas vietā, nodrošinot to, ka viņu rīcībā ir ikviens kontroldokuments, kuru pieprasa saņēmējvalstis vai tranzītvalstis. 3.15.2. Standarts. Ja tiek atzīts, ka personai nav ieceļošanas tiesību un viņa tiek aizvesta projām no attiecīgās valsts teritorijas, kuģa īpašniekam nav liegts atgūt no šīs personas visus izdevumus, kas radušies dēļ tās neielaišanas valstī. 3.15.3. Ieteicamā prakse. Lai atvieglotu un paātrinātu starptautisko jūras satiksmi, valsts iestādēm vajadzētu ieviest vai tad, ja tas nav šo iestāžu jurisdikcijā, ieteikt atbildīgajām personām savā valstī lietošanai jūras termināļos vai uz kuģa klāja ieviest standartizētas starptautiskās zīmes un simbolus, kurus izstrādājusi vai apstiprinājusi Organizācija sadarbībā ar citām atbilstošām starptautiskajām organizācijām un kuri pēc iespējas ir kopīgi visiem transporta veidiem. C. Īpaši atvieglojumi jūras transportā gados veciem pasažieriem un pasažieriem ar invaliditāti 3.16. Ieteicamā prakse. Jāveic pasākumi, lai visa nepieciešamā informācija par transportu un drošību būtu viegli pieejama pasažieriem ar dzirdes vai redzes traucējumiem. 3.17. Ieteicamā prakse. Gados veciem pasažieriem un pasažieriem ar invaliditāti, kurus atved vai sagaida termināļa ēkā, jābūt rezervētām vietām, kas atrodas pēc iespējas tuvāk galvenajām ieejām. Tās skaidri jāmarķē ar atbilstošām zīmēm. Pieejām jābūt brīvām no šķēršļiem. 3.18. Ieteicamā prakse. Ja sabiedrisko pakalpojumu pieejamība ir ierobežota, jādara viss, lai nodrošinātu pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus par saprātīgu cenu, piemērojot esošos un plānotos pakalpojumus vai piedāvājot īpašus pakalpojumus pasažieriem ar ierobežotām kustības spējām. 3.19. Ieteicamā prakse. Attiecīgos gadījumos termināļi un kuģi jānodrošina ar ierīcēm, lai gados veci pasažieri un pasažieri ar invaliditāti varētu droši iekāpt kuģī un no tā izkāpt. D. Atvieglojumi kruīzos iesaistītiem kuģiem un kruīza kuģa pasažieriem 3.20. Standarts. Valsts iestādes elektroniskā veidā sniedz kruīza kuģim atļauju izmantot ostu, ja, ņemot vērā informāciju, kas saņemta no kuģa pirms tā ienākšanas, paredzētās ienākšanas ostas veselības aizsardzības iestāde uzskata, ka tā ienākšana neradīs karantīnai pakļautu slimību ievešanu vai izplatību. 3.21. Ieteicamā prakse. Vispārīgā deklarācija, Pasažieru saraksts un Apkalpes saraksts no kruīza kuģiem jāpieprasa vienīgi pirmajā ienākšanas ostā un pēdējā iziešanas ostā konkrētajā valstī, ar nosacījumu, ka nav mainījušies apstākļi, kādos notiek reiss. 3.22. Standarts. Kuģa krājumu deklarācija un Apkalpes mantu deklarācija no kruīza kuģiem jāpieprasa vienīgi pirmajā ienākšanas ostā konkrētajā valstī. 3.23. Standarts. Pasēm vai citiem oficiāliem personu apliecinošiem dokumentiem visu laiku ir jāpaliek kruīza kuģa pasažieru rīcībā. 3.24. Ieteicamā prakse. Ja kruīza kuģis uzturas jebkurā ostā līgumslēdzējvalsts valdības teritorijā mazāk par 72 stundām, kruīza kuģa pasažieriem nav nepieciešamas vīzas, izņemot īpašos, valsts iestāžu noteiktos apstākļos. 3.25. Standarts. Kruīza kuģa pasažierus nedrīkst nepamatoti aizkavēt saistībā ar valsts iestāžu veiktajiem kontroles pasākumiem. 3.26. Standarts. Kopumā, izņemot aizsardzības nolūkos un lai noteiktu identitāti un ieceļošanas tiesības, par imigrācijas kontroli atbildīgās valsts iestādes nedrīkst veikt kruīza kuģa pasažieru personas pārbaudi. 3.27. Standarts. Ja kruīza kuģis citu pēc citas apmeklē vairākas vienas valsts ostas, valsts iestādes pasažieru kontroli parasti veic tikai pirmajā ienākšanas ostā un pēdējā iziešanas ostā. 3.28. Ieteicamā prakse. Lai sekmētu kruīza kuģa pasažieru ātrāku izkāpšanu krastā, viņu iepriekšējā kontrole, ja tas iespējams, būtu jāveic jau uz klāja, pirms kuģis ierodas izkāpšanas vietā. 3.29. Ieteicamā prakse. Tiem kruīza kuģa pasažieriem, kuri izkāpj no kuģa vienā ostā un atgriežas uz tā paša kuģa citā vienas valsts ostā, ir jābauda tādi paši atvieglojumi kā tiem pasažieriem, kuri izkāpj no kruīza kuģa un atgriežas uz tā vienā un tajā pašā ostā. 3.30. Ieteicamā prakse. Jūras sanitārajai deklarācijai jābūt vienīgajam dokumentam, kas nepieciešams kruīza kuģa pasažieru veselības pārbaudei. 3.31. Standarts. Kuģu beznodokļu veikalus ir atļauts apmeklēt uz kuģa kruīza kuģa pasažieriem laikā, kamēr šis kuģis stāv ostā. 3.32. Standarts. Parasti kruīza kuģa pasažieriem nav jāpieprasa sniegt rakstveida deklarāciju par viņu personiskās lietošanas priekšmetiem. Tomēr attiecībā uz priekšmetiem, kam atbilst lielas muitas nodevu un citu nodokļu un nodevu summas, var pieprasīt rakstveida deklarāciju un galvojumu. 3.33. Ieteicamā prakse. Kruīza kuģa pasažierus nedrīkst pakļaut nekādai valūtas kontrolei. 3.34. Standarts. Kruīza kuģa pasažieriem iekāpšanas/izkāpšanas kartes nav nepieciešamas. 3.35. Nav spēkā. E. Īpaši atvieglojumi tranzītpasažieriem 3.36. Standarts. Tranzītpasažieris, kas paliek uz tā kuģa, ar kuru tas ieradies un ar kuru tas arī dodas prom, parasti netiek pakļauts valsts iestāžu standarta kontrolei, izņemot attiecīgo valsts iestāžu noteiktos gadījumos, kas saistīti ar ārkārtas apstākļiem. 3.37. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim ļauj paturēt pie sevis pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu. 3.38. Ieteicamā prakse. No tranzītpasažiera, kas paliek uz kuģa, ar kuru tas ieradies un ar kuru tas arī dodas prom, nav jāpieprasa izkāpšanas/iekāpšanas kartes aizpildīšana. 3.39. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim, kas turpina ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, parasti jāpiešķir pagaidu atļauja izkāpšanai krastā kuģa stāvēšanas laikā, ja viņš/viņa to vēlas, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas valsts iestāžu prasības attiecībā uz ieceļošanas tiesībām un vīzām. 3.40. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim, kas turpina ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, nedrīkst pieprasīt vīzu, ja vien attiecīgās valsts iestādes nav noteikušas īpašus apstākļus. 3.41. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim, kas turpina ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, parasti nedrīkst pieprasīt sniegt rakstveida Muitas deklarāciju. 3.42. Ieteicamā prakse. Tiem tranzītpasažieriem, kuri izkāpj no kuģa vienā, bet iekāpj tajā pašā kuģī citā vienas un tās pašas valsts ostā, jābauda tādi paši atvieglojumi kā tiem pasažieriem, kuri izkāpj no kuģa un iekāpj tajā vienā un tajā pašā ostā. F. Atvieglojumi zinātniski pētnieciskajos darbos iesaistītajiem kuģiem 3.43. Ieteicamā prakse. Uz zinātniski pētnieciskajos darbos iesaistītā kuģa reisa laikā atrodas šā reisa zinātniski pētniecisko darbu veikšanai nepieciešamais personāls. Ja tā ir, tad šim personālam jābūt garantētiem vismaz tādiem pašiem atvieglojumiem kā šā kuģa apkalpes locekļiem. G. Papildu atvieglojumi ārvalstniekiem, kas ir starptautiskos reisos iesaistīto kuģu apkalpju locekļi - izkāpšana krastā 3.44. Standarts. Valsts iestādes atļauj apkalpes locekļiem izkāpt krastā, kamēr kuģis, ar kuru tie atbrauc, atrodas ostā, ja ir izpildītas formalitātes saistībā ar kuģa ienākšanu un valsts iestādēm nav iemeslu atteikt atļauju izkāpšanai krastā ar sabiedrības veselību, sabiedrības drošību vai sabiedrisko kārtību saistītu iemeslu dēļ. Izkāpšana krastā ir atļauta bez diskriminācijas pēc valstspiederības, rases, ādas krāsas, dzimuma, ticības, politiskajiem uzskatiem vai sociālās izcelsmes un neatkarīgi no tā, uz kuras karoga valsts kuģa viņi tiek nodarbināti, ir pieņemti darbā vai strādā. 3.44.bis Standarts. Visos gadījumos, kad atļauja izkāpt krastā tiek atteikta, attiecīgās valsts iestādes paziņo attiecīgajam jūrniekam un kapteinim iemeslus, kādēļ tās ir atteikušas izkāpšanu krastā. Šie iemesli ir jādara zināmi rakstveidā, ja to lūdz attiecīgais jūrnieks vai kapteinis. 3.45. Standarts. Apkalpes locekļiem nepieprasa vīzu saistībā ar izkāpšanu krastā. 3.46. Ieteicamā prakse. Pirms izkāpšanas krastā vai atgriežoties no izkāpšanas krastā, apkalpes locekļus parasti nedrīkst pakļaut personas pārbaudēm. 3.47. Standarts. No apkalpes locekļiem saistībā ar izkāpšanu krastā nepieprasa īpašu atļauju, piem., izkāpšanas krastā caurlaidi. 3.48. Ieteicamā prakse. Ja apkalpes locekļiem izkāpšanas krastā laikā ir jānēsā līdzi personu apliecinoši dokumenti, tiem ir jābūt tikai 3.10. punktā aprakstītajā standartā noteiktajiem dokumentiem. 3.49. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jānodrošina tāda sistēma formalitāšu kārtošanai pirms ienākšanas, kas nodrošina to, lai regulāri tās ostās ienākošo kuģu apkalpes locekļi varētu saņemt iepriekšēju atļauju uz neilgu laiku izkāpt krastā. Ja konkrētajam kuģim iepriekš nav reģistrēti nelabvēlīgi atgadījumi saistībā ar imigrāciju un to lokāli pārstāv kuģa īpašnieks vai uzticams kuģa īpašnieka pārstāvis, valst …