Zaudējis spēku - Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz parasto dzelzceļu ritošā sastāva troksni

Zaudējis spēku - Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz parasto dzelzceļu ritošā sastāva troksni Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta noteikumi Nr.724 Rīgā 2008.gada 8.septembrī (prot. Nr.63 18.§) Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz parasto dzelzceļu ritošā sastāva troksni Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 43.panta otro daļu 1. Ar šiem noteikumiem tiek pieņemta un apstiprināta Eiropas Komisijas 2005.gada 23.decembra Lēmumā 2006/66/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – troksnis” noteiktā savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija attiecībā uz parasto dzelzceļu ritošā sastāva troksni. 2 2. Šie noteikumi piemērojami kopā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību. 3 Ministru prezidents I.Godmanis Satiksmes ministrs A.Šlesers Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā Apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 8.septembra noteikumiem Nr.724 Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācijaApakšsistēma: Parastais ritošais sastāvsDarbības joma: TroksnisAspekts: Kravas vagonu, lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu emitētais troksnis1.IEVADS1.1.TEHNISKĀ DARBĪBAS JOMA1.2.ĢEOGRĀFISKĀ DARBĪBAS JOMA1.3.ŠĪS SITS SATURS2.APAKŠSISTĒMAS/DARBĪBAS JOMAS DEFINĪCIJA2.1.APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA2.2.APAKŠSISTĒMAS SASKARNES3.PAMATPRASĪBAS3.1.VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA3.2.PAMATPRASĪBAS3.3.1.1.Vides aizsardzība3.4.ASPEKTI ATTIECĪBĀ UZ PAMATPRASĪBĀM, KAS RAKSTURĪGAS RITOŠĀ SASTĀVA APAKŠSISTĒMAI4.APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS4.1.IEVADS4.2.APAKŠSISTĒMAS FUNKCIONĀLĀS UN TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS4.2.1.Kravas vagonu emitētais troksnis4.2.1.1.Garāmbraukšanas trokšņa ierobežojumi4.2.1.2.Stacionārā trokšņa ierobežojumi4.2.2.Lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu emitētais troksnis4.2.2.1.Ievads4.2.2.2.Stacionārā trokšņa ierobežojumi4.2.2.3.Iedarbināšanas trokšņa ierobežojumi4.2.2.4.Garāmbraukšanas trokšņa ierobežojumi4.2.3.Troksnis lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un vadības piekabvagonu iekštelpās4.3.SASKARŅU FUNKCIONĀLĀS UN TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS4.3.1.Parasto dzelzceļu ritošā sastāva apakšsistēma4.3.2.Lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu apakšsistēmas4.4.DARBĪBAS NOTEIKUMI4.5.UZTURĒŠANAS NOTEIKUMI4.6.PROFESIONĀLĀ KVALIFIKĀCIJA4.7.VESELĪBAS UN DROŠĪBAS NOSACĪJUMI4.8.INFRASTRUKTŪRAS UN RITOŠĀ SASTĀVA REĢISTRI4.8.1.Infrastruktūras reģistrs4.8.2.Ritošā sastāva reģistrs5.SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI5.1.DEFINĪCIJA6.KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMAS VERIFIKĀCIJA6.1.SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI6.2.RITOŠĀ SASTĀVA APAKŠSISTĒMA ATTIECĪBĀ UZ RITOŠĀ SASTĀVA EMITĒTO TROKSNI6.2.1.Novērtēšanas procedūra6.2.2.Moduļi6.2.3.Ritošā sastāva apakšsistēmas trokšņa aspekts7.IEVIEŠANA7.1.VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA7.2.SITS PĀRSKATĪŠANA7.5.ŠĪS SITS PIEMĒROŠANA JAUNAM RITOŠAJAM SASTĀVAM7.5.1.Pārejas periods ārējam troksnim7.5.2.Iedarbināšanas troksnis7.5.3.Troksnis vadītāja kabīnē7.5.4.Valsts, divpusēju, daudzpusēju vai starptautisku nolīgumu izņēmumi7.5.4.1.Esošie nolīgumi7.5.4.2.Turpmākie nolīgumi vai esošo nolīgumu grozījumi7.6.ŠĪS SITS PIEMĒROŠANA ESOŠAJAM RITOŠAJAM SASTĀVAM7.6.1.Esošo kravas vagonu atjaunošana vai modernizācija7.6.2.Lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu atjaunošana vai modernizācija7.7.ĪPAŠI GADĪJUMI7.7.1.Ievads7.7.2.Īpašo gadījumu saraksts7.7.2.1.Stacionārā trokšņa ierobežojums “stingri izmantošanai tikai Apvienotās Karalistes un Īrijas tīklā”7.7.2.2.Somija7.7.2.3.Iedarbināšanas trokšņa ierobežojumi “stingri izmantošanai tikai Apvienotās Karalistes un Īrijas tīklā”7.7.2.4.Kravas vagonu garāmbraukšanas trokšņa ierobežojumi Somijā, Norvēģijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā7.7.2.5.Īpašais gadījums GrieķijaiA PIELIKUMS. MĒRĪŠANAS APSTĀKĻIA1.NOVIRZES NO PREN ISO 3095:2001A1.1.STACIONĀRS TROKSNISA1.2.IEDARBINĀŠANAS TROKSNISA1.3.GARĀMBRAUKŠANAS TROKSNISA1.4.REFERENCES SLIEDES GARĀMBRAUKŠANAS TROKSNIMA2.REFERENCES SLIEŽU DINAMISKĀS DARBĪBAS RAKSTUROJUMSA2.1.MĒRĪŠANAS PROCEDŪRAA2.2.MĒRĪŠANAS SISTĒMAA2.3.DATU APSTRĀDEA2.4.TESTA ZIŅOJUMSB PIELIKUMS. APAKŠSISTĒMU EK VERIFIKĀCIJAS MODUĻI – ASPEKTS TROKSNISB.1.1.SB MODULIS. TIPA PĀRBAUDEB.1.2.SD MODULIS. PRODUKTU KVALITĀTES VADĪBAS SISTĒMAB.1.3.SF MODULIS. PRODUKTU VERIFIKĀCIJAB.1.4.SH2 MODULIS. PILNĪGA KVALITĀTES VADĪBAS SISTĒMA AR PROJEKTA PĀRBAUDISavstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācijaApakšsistēma: Parastais ritošais sastāvsDarbības joma: TroksnisAspekts: Kravas vagonu, lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu emitētais troksnis1. IEVADS1.1. Tehniskā darbības jomaŠī SITS attiecas uz ritošā sastāva apakš­sistēmu, kas norādīta Direktīvas 2001/16/EK II pielikuma 1. punkta sarakstā.Papildu informācija par ritošā sastāva apakšsistēmu sniegta 2. nodaļā.Šī SITS attiecas uz kravas vagonu, lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu emitēto troksni.1.2. Ģeogrāfiskā darbības jomaŠīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, kas aprakstīta Direktīvas 2001/16/EK I pielikumā.1.3. Šīs SITS satursSaskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 5. panta 3. punktu šī SITS:a) norāda tās paredzēto darbības jomu (tīkla vai ritošā sastāva daļa, kas minēta direktīvas I pielikumā; apakšsistēma vai apakš­sistēmas daļa, kas minēta direktīvas II pielikumā) – 2. nodaļa;b) nosaka pamatprasības katrai attiecīgajai apakšsistēmai un tās saskarnēm attiecībā uz citām apakšsistēmām – 3. nodaļa;c) nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kurām apakšsistēmai un tās saskarnēm jāatbilst attiecībā uz citām apakš­sistēmām. Nepieciešamības gadījumā šīs specifikācijas var atšķirties atbilstoši apakšsistēmas lietojumam, piemēram, atbilstoši sliežu ceļa, mezgla un/vai ritošā sastāva kategorijām, kas paredzētas direktīvas I pielikumā – 4. nodaļa;d) nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz ko attiecas Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, kuras ir nepieciešamas, lai panāktu savstarpēju izmantojamību Eiropas parasto dzelzceļu sistēmā – 5. nodaļa;e) katrā attiecīgā gadījumā nosaka procedūru, lai novērtētu atbilstību vai piemērotību lietošanai. Tas jo īpaši ietver moduļus, kas definēti Lēmumā 93/465/EEK, vai attiecīgā gadījumā speciālu procedūru, kas jāizmanto, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai, kā arī apakšsistēmu EK verifikāciju – 6. nodaļa;f) norāda stratēģiju SITS ieviešanai. Īpaši ir jāprecizē posmi, kas jāpabeidz, lai veiktu pakāpenisku pāreju no esošās situācijas uz galīgo situāciju, kurā atbilstība SITS ir norma – 7. nodaļa;g) norāda attiecīgā personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī veselības aizsardzības un drošības nosacījumus darbā, kas ir nepieciešami attiecīgās apakšsistēmas darbībai un uzturēšanai, kā arī SITS ieviešanai – 4. nodaļa.Turklāt saskaņā ar 5. panta 5. punktu var paredzēt noteikumus īpašiem gadījumiem katrai SITS; tie norādīti 7. nodaļā.Visbeidzot, šīs SITS 4. nodaļā ietverti arī darbības un uzturēšanas noteikumi, kas raksturīgi darbības jomai, kura norādīta iepriekš 1.1. un 1.2. punktā.2. APAKŠSISTĒMAS/DARBĪBAS JOMAS DEFINĪCIJA2.1. Apakšsistēmas definīcijaRitošais sastāvs, kas ir šīs SITS priekšmets, ietver lokomotīves, motorvagonu vilcienus, kravas vagonus un pasažieru vagonus, kas var kursēt visā Eiropas parasto dzelzceļu tīklā vai tā daļā. Kravas vagoni ietver ritošo sastāvu, kas paredzēts kravas automašīnu pārvadāšanai.Šis ritošais sastāvs ietver to, kas paredzēts starptautiskai lietošanai, un to, kas paredzēts tikai valsts (specifiskai) lietošanai, pienācīgi ņemot vērā sastāva vietējo, reģionālo vai tālsatiksmes lietošanu.Ritošā sastāva apakšsistēmas trokšņa SITS ietver ierobežojumus parastā ritošā sastāva radītajam stacionārajam troksnim, iedarbināšanas troksnim, garāmbraukšanas troksnim un troksnim vadītāja kabīnes iekšienē.2.2. Apakšsistēmas saskarnesŠai trokšņa SITS ir saskarnes ar:→ kravas vagonu apakšsistēmu, kuras SITS pieder pirmās prioritātes SITS atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 23. panta 1. punkta a) apakšpunktam, attiecībā uz:• garāmbraukšanas troksni,• stacionāro troksni,→ lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu apakšsistēmām, kuru SITS nepieder pirmās prioritātes SITS atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 23. panta 1. punkta b) apakšpunktam un vēl nepastāv, attiecībā uz:• stacionāro troksni,• iedarbināšanas troksni,• garāmbraukšanas troksni,• troksni vadītāja kabīnes iekšienē attiecīgā gadījumā.3. PAMATPRASĪBAS3.1. Vispārīga informācijaŠīs SITS darbības jomā to attiecīgo pamatprasību izpilde, kuras noteiktas šīs SITS 3. nodaļā, tiks nodrošināta, ievērojot 4. nodaļā aprakstītās specifikācijas apakšsistēmai, kā pierāda 6. nodaļā aprakstītās apakšsistēmas verifikācijas veikšanas pozitīvais rezultāts.Tomēr, ja uz pamatprasību daļu attiecas valsts tiesību normas sakarā ar:• atklātiem un rezervētiem jautājumiem, kas paziņoti SITS,• izņēmumu saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 7. pantu,• īpašiem gadījumiem, kas aprakstīti šīs SITS 7.6. sadaļā,attiecīgo atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar procedūru, par ko ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 4. panta 1. punktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, apakšsistēmas un savstarpējas izmantojamības komponenti, tajā skaitā saskarnes, atbilst attiecīgajām pamatprasībām, kas izklāstītas direktīvas III pielikumā.3.2. PamatprasībasPamatprasības attiecas uz:• drošību,• drošumu un darbspēju,• veselības aizsardzību,• vides aizsardzību,• tehnisko saderību.Šīs prasības ietver vispārējās prasības un katrai apakšsistēmai raksturīgās prasības.3.3. Vispārējās pamatprasības3.3.1.1. Vides aizsardzībaDirektīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.4. pamatprasība: Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas darbībai jāievēro esošie noteikumi par trokšņa piesārņojumu.Kas attiecas uz ritošā sastāva apakšsistēmu saistībā ar ritošā sastāva emitēto troksni, šai pamatprasībai pievēršas apakš­iedaļu specifikācija:• garāmbraukšanas troksnis (4.2.1.1. un 4.2.2.4. pamatparametrs),• stacionārais troksnis (4.2.1.2. un 4.2.2.2. pamatparametrs),• iedarbināšanas troksnis (4.2.1.3. pamatparametrs),• troksnis lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un vadības piekabvagonu iekštelpās (4.2.3. pamatparametrs).3.4. Aspekti attiecībā uz pamatprasībām, kas raksturīgas ritošā sastāva apakšsistēmaiPamatprasības, kas raksturīgas ritošā sastāva apakšsistēmai, neattiecas uz ritošā sastāva emitēto troksni.4. APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS4.1. IevadsEiropas parasto dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas Direktīva 2001/16/EK un kuras daļa ir ritošā sastāva apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras atbilstība jāpārbauda. Šī atbilstība jāpārbauda īpaši attiecībā uz apakšsistēmas specifikācijām, tās saskarnēm pret sistēmu, kurā tā integrēta, kā arī darbības un uzturēšanas noteikumiem.Ņemot vērā visas piemērojamās pamatprasības, ritošā sastāva apakšsistēma attiecībā uz ritošā sastāva emitēto troksni raksturota šajā 4. nodaļā.Šī SITS ir piemērojama jauniem trans­portlīdzekļiem un atjaunotam vai modernizētam ritošajam sastāvam, ja to pieprasa 7.2. sadaļas noteikumi.Šīs SITS 4.2. sadaļa ir piemērojama tikai ritošā sastāva nodošanai ekspluatācijā atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 1. punktam vai 14. panta 3. punktam.4.2. Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijasŅemot vērā pamatprasības 3. nodaļā, ritošā sastāva apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas attiecībā uz ritošā sastāva emitēto troksni ir šādas:• stacionārais troksnis (4.2.1.2. un 4.2.2.2. pamatparametrs),• iedarbināšanas troksnis (4.2.2.3. pamatparametrs),• garāmbraukšanas troksnis (4.2.1.1. un 4.2.2.4. pamatparametrs),• troksnis lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un vadības piekabvagonu iekštelpās (4.2.3. pamatparametrs).Infrastruktūras uzturēšanas mašīnas jāuzskata par lokomotīvēm pārvietošanas laikā, bet tām nav jāatbilst šai SITS darba laikā.4.2.1. Kravas vagonu emitētais troksnisKravas vagonu emitētais troksnis sīkāk iedalās garāmbraukšanas troksnī un stacionārajā troksnī.Kravas vagona garāmbraukšanas troksni ļoti ietekmē tā ripošanas troksnis (riteņu/sliežu saskares troksnis), kas ir ātruma funkcija.Pašu ripošanas troksni rada apvienotais riteņu un sliežu nelīdzenums, kā arī sliežu un riteņpāra dinamiskums.Parametrs, kas noteikts garāmbraukšanas trokšņa raksturošanai, ietver:• skaņas spiediena līmeni atbilstoši noteiktai mērīšanas metodei,• mikrofona pozīciju,• vagona ātrumu,• sliežu nelīdzenumu,• sliežu dinamiskās un trokšņa izstarošanas īpašības.Kravas vagona stacionārais troksnis ir svarīgs tikai tad, ja vagons ir aprīkots ar palīgierīcēm, piemēram, dzinējiem, ģeneratoriem, dzesēšanas sistēmām. Tas visbiežāk ir piemērojams refrižeratorvagoniem.Parametri, kas noteikti stacionārā trokšņa raksturošanai, ietver:• skaņas spiediena līmeni atbilstoši noteiktai mērīšanas metodei un mikrofona pozīciju,• darbības apstākļus.4.2.1.1. Garāmbraukšanas trokšņa ierobežojumiGarāmbraukšanas trokšņa rādītājs ir A svērta ekvivalenta nepārtraukta skaņas spiediena līmenis LpAeq,Tp, kas izmērīts garāmbraukšanas laikā 7,5 m attālumā no sliežu ceļa ass līnijas, 1,2 m virs sliežu galviņas augšas līmeņa. Mērījumus veic saskaņā ar prEN ISO 3095:2001, izņemot to, ka references sliedēm jāatbilst A1.4. pielikumā noteiktajām prasībām. References sliedes ir pieejamas nediskriminējošā veidā.Kravas vagonu garāmbraukšanas trokšņa robežvērtības LpAeq,Tp iepriekš norādītajos apstākļos dotas 1. tabulā.VagoniLpAeq,TpJauni vagoni ar vidējo asu skaitu uz vienības garumu (apl) līdz 0,15 m-1 pie 80 km/h< = 82 dB(A)Atjaunoti vai modernizēti vagoni atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 3. punktam ar vidējo asu skaitu uz vienības garumu (apl) līdz 0,15 m-1 pie 80 km/h< = 84 dB(A)Jauni vagoni ar vidējo asu skaitu uz vienības garumu (apl) lielāku par 0,15 m-1 līdz 0,275 m-1 pie 80 km/h< = 83 dB(A)Atjaunoti vai modernizēti vagoni atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 3. punktam ar vidējo asu skaitu uz vienības garumu (apl) lielāku par 0,15 m-1 līdz 0,275 m-1 pie 80 km/h< = 85 dB(A)Jauni vagoni ar vidējo asu skaitu uz vienības garumu (apl) lielāku par 0,275 m-1 pie 80 km/h< = 85 dB(A)Atjaunoti vai modernizēti vagoni atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 3. punktam ar vidējo asu skaitu uz vienības garumu (apl) lielāku par 0,275 m-1 pie 80 km/h< = 87 dB(A)1. tabula. Kravas vagonu garāmbraukšanas trokšņa robežvērtības LpAeq,Tp“Apl” ir asu skaits dalīts ar garumu starp buferiem.Vilciena garāmbraukšanas troksni mēra pie 80 km/h un pie maksimālā ātruma, bet mazāka par 190 km/h. Vērtības, kas jāsalīdzina ar robežvērtībām (sk. 1. tabulu), ir izmērītās vērtības maksimums pie 80 km/h un izmērītā vērtība pie maksimālā ātruma, bet attiecināta uz 80 km/h ar vienādojumu LpAeq,Tp(80 km/h) = LpAeq,Tp(v)-30*log (v/80 km/h). Citus prEN ISO 3095:2001 minētos ātrumus neņem vērā.4.2.1.2. Stacionārā trokšņa ierobežojumiStacionārais troksnis jāapraksta A svērta ekvivalenta nepārtraukta skaņas spiediena līmeņa izteiksmē LpAeq,T atbilstoši prEN ISO 3095:2001 7.5. sadaļai ar novirzēm, kas noteiktas A pielikumā. Kravas vagonu stacionārā trokšņa robežvērtība 7,5 m attālumā no sliežu ceļa ass līnijas un 1,2 m virs sliežu galviņas augšas līmeņa dota 2. tabulā. Skaņas spiediena līmeņa rādītājs ir LpAeq,T.VagoniLpAeq,TVisi kravas vagoni< = 65 dB(A)2. tabula. Kravas vagonu stacionārā trokšņa robežvērtība LpAeq,TNoteiktais stacionārā trokšņa līmenis ir visu izmērīto vērtību vidējā enerģija mērīšanas punktos, kas noteikti šīs SITS A 1.1. pielikumā.4.2.2. Lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu emitētais troksnis4.2.2.1. IevadsLokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu emitēto troksni sīkāk iedala stacionārajā troksnī, iedarbināšanas troksnī un garāmbraukšanas troksnī. Tiek ņemts vērā arī troksnis vadītāju kabīnēs.Stacionāro troksni ļoti ietekmē palīg­ierīces, piemēram, dzesēšanas sistēmas, gaisa kondicionētājs un kompresori.Iedarbināšanas troksnis ir apvienojums, ko rada vilces komponenti, piemēram, dīzeļdzinēji un dzesēšanas ventilatori, palīgierīces un dažreiz riteņu buksēšana.Garāmbraukšanas troksni ļoti ietekmē ripošanas troksnis, kurš ir saistīts ar riteņu/sliežu mijiedarbību, kas ir ātruma funkcija.Pašu ripošanas troksni rada apvienotais riteņu un sliežu nelīdzenums, kā arī sliežu un riteņpāra dinamiskums.Pie mazākiem ātrumiem ir nozīmīgs arī palīgierīču un vilces iekārtas troksnis.Emitēto trokšņa līmeni raksturo:• skaņas spiediena līmenis atbilstoši noteiktai mērīšanas metodei,• mikrofona pozīcija,• vagona ātrums,• sliežu nelīdzenums,• sliežu dinamiskās un trokšņa izstarošanas īpašības.Parametri, kas noteikti stacionārā trokšņa raksturošanai, ietver:• skaņas spiediena līmeni atbilstoši noteiktai mērīšanas metodei un mikrofona pozīciju,• darbības apstākļus.Motorvagonu vilcieni ir fiksēti vilcienu sastāvi vai nu ar dalītu jaudu, vai ar vienu vai vairākiem lokāliem strāvas vagoniem un pasažieru vagoniem. Motorvagonu vilcieniem ar elektrisko vilci (elektrovilcieni) lieto saīsinājumu EMU, bet ar dīzeļvilci (dīzeļvilcieni) lieto saīsinājumu DMU. Šajā SITS formulējums “dīzelis” vai “dīzeļdzinējs” ietver visus siltuma dzinēja veidus, ko izmanto vilcei. Fiksētas uzbūves vilcienus, kas sastāv no divām lokomotīvēm un pasažieru vagoniem, nevar uzskatīt par motorvagonu vilcieniem, ja lokomotīve var darboties dažādās vilciena konfigurācijās.4.2.2.2. Stacionārā trokšņa ierobežojumiStacionārā trokšņa ierobežojumi noteikti 7,5 m attālumā no sliežu ceļa ass līnijas, 1,2 m virs sliežu galviņas augšas līmeņa. Mērīšanas apstākļus nosaka prEN ISO 3095:2001 standarts ar novirzēm, kas noteiktas A pielikumā. Skaņas spiediena līmeņa rādītājs ir LpAeq,T . Transportlīdzekļu trokšņa emisijas robežvērtības iepriekš minētajos apstākļos dotas 3. tabulā.TransportlīdzekļiLpAeq,TElektrolokomotīves75Dīzeļlokomotīves75Elektrovilcieni68Dīzeļvilcieni73Pasažieru vagoni653. tabula. Elektrolokomotīvju, dīzeļlokomotīvju, elektrovilcienu, dīzeļvilcienu un pasažieru vagonu stacionārā trokšņa robežvērtības LpAeq,TNoteiktais stacionārā trokšņa līmenis ir visu izmērīto vērtību vidējā enerģija mērīšanas punktos, kas noteikti šīs SITS A 1.1. pielikumā.4.2.2.3. Iedarbināšanas trokšņa ierobežojumiIedarbināšanas trokšņa ierobežojumi noteikti 7,5 m attālumā no sliežu ceļa ass līnijas, 1,2 m virs sliežu galviņas augšas līmeņa. Mērīšanas nosacījumus nosaka prEN ISO 3095:2001 standarts ar novirzēm, kas noteiktas A 1.2. pielikumā. Skaņas līmeņa rādītājs ir LpAFmax. Transportlīdzekļu iedarbināšanas trokšņa robežvērtības iepriekš norādītajos apstākļos dotas 4. tabulā.TransportlīdzekļiLpAFmaxElektrolokomotīvesP < 4 500 KW uz bandāžu82ElektrolokomotīvesP >/= 4 500 KW uz bandāžu85DīzeļlokomotīvesP < 2 000 KW uz asi86DīzeļlokomotīvesP >/= 2 000 KW uz asi89Elektrovilcieni82DīzeļvilcieniP < 500 kW/dzinējs83DīzeļvilcieniP >/= 500 kW/dzinējs854. tabula. Elektrolokomotīvju, dīzeļlokomotīvju, elektrovilcienu, dīzeļvilcienu iedarbināšanas trokšņa robežvērtības LpAFmax4.2.2.4. Garāmbraukšanas trokšņa ierobežojumiGarāmbraukšanas trokšņa ierobežojumi noteikti 7,5 m attālumā no references sliežu ceļa ass līnijas, 1,2 m virs sliežu galviņas augšas līmeņa transportlīdzekļa ātrumam 80 km/h. A svērtā ekvivalentā nepārtrauktā trokšņa līmeņa rādītājs ir LpAeq,Tp.Mērījumus veic saskaņā ar prEN ISO 3095:2001 ar novirzēm, kas noteiktas A1.3. un A1.4. pielikumā. References sliedes ir pieejamas nediskriminējošā veidā.Vilciena garāmbraukšanas troksni mēra pie 80 km/h un pie maksimālā ātruma, bet mazāk par 190 km/h. Citus prEN ISO 3095:2001 minētos ātrumus neņem vērā. Vērtība, kas jāsalīdzina ar limitiem (sk. 5. tabulu), ir lielākā no izmērītās vērtības pie 80 km/h un izmērītās vērtības pie maksimālā ātruma, bet normalizēta līdz 80 km/h ar vienādojumu.LpAeq,Tp(80 km/h) = LpAeq,Tp(v)-30*log (v/80 km/h)Elektrolokomotīvju, dīzeļlokomotīvju, elektrovilcienu, dīzeļvilcienu un pasažieru vagonu trokšņa emisijas robežvērtības iepriekš noteiktajos apstākļos dotas 5. tabulā.TransportlīdzekļiLpAeq,Tp @ 7,5 mElektrolokomotīves85Dīzeļlokomotīves85Elektrovilcieni81Dīzeļvilcieni82Pasažieru vagoni805. tabula. Elektrolokomotīvju, dīzeļlokomotīvju, elektrovilcienu, dīzeļvilcienu un pasažieru vagonu garāmbraukšanas trokšņa robežvērtības LpAeq,Tp4.2.3. Troksnis lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un vadības piekabvagonu iekštelpāsTrokšņa līmenis pasažieru transportlīdzekļu iekštelpās netiek uzskatīts par pamatparametru. Tomēr trokšņa līmenis vadītāja kabīnē ir svarīgs jautājums. Trokšņa līmeņi kabīnē jāuztur pēc iespējas zemāki, ierobežojot troksni no avota un ar atbilstošiem papildu pasākumiem (skaņas izolācija, skaņas absorbcija). Robežvērtības noteiktas 6. tabulā.Troksnis vadītāja kabīnēLpAeq,TMērīšanas laikaintervāls TStāvēšanas laikā(ārēja skaņas brīdinājuma laikā ar skaņas signāla maksimālo skaņas spiedienu, bet mazāku par 125 dB(A) 5 m priekšā transportlīdzeklim 1,6 m augstumā virs sliežu galviņas augšas līmeņa)953 sMaksimālajā ātrumā, piemērojams ātrumiem mazākiem par 190 km/h(āres bez iekšējiem un ārējiem brīdinājumiem)781 min6. tabula. Trokšņa robežvērtības elektrolokomotīvju, dīzeļlokomotīvju, elektrovilcienu, dīzeļvilcienu un vadības piekabvagonu vadītāja kabīnē LpAeq,TMērījumus veic šādos apstākļos:• durvīm un logiem jābūt aizvērtiem,• kravas smagumam jābūt vienādam ar vismaz divām trešdaļām no maksimāli pieļaujamās vērtības.Mērījumiem maksimālajā ātrumā mikrofonu novieto vadītāja auss līmenī (sēdus stāvoklī) horizontālas plaknes centrā, kas sniedzas no priekšējā stikla rūtīm līdz kabīnes aizmugurējai sienai.Skaņas signāla ietekmes mērījumiem izmanto 8 vienmērīgi izvietotas mikrofona pozīcijas ap vadītāja galvas stāvokli 25 cm rādiusā (sēdus stāvoklī) horizontālā plaknē. 8 vērtību aritmētisko vidējo novērtē pret ierobežojumu.Šī tabula attiecas uz vadītāja kabīnēm. Jebkurā gadījumā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un to personālam jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 6. februāra Direktīva 2003/10/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis), bet Direktīvas 2003/10/EK ievērošana neattiecas uz ritošā sastāva ar vadītāja kabīni(-ēm) EK verifikāciju.4.3. Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas4.3.1. Parasto dzelzceļu ritošā sastāva apakšsistēmaŠīs SITS trokšņa limitus, ko emitē kravas vagoni, ņem vērā kā parasto dzelzceļu ritošā sastāva (CR RST) SITS konstruēšanas parametru 4.2.4. sadaļā (Bremzēšana) un kā apakšsistēmas apstiprinājuma daļu 6.2. sadaļā (Parasto dzelzceļu ritošā sastāva kravas vagonu apakšsistēma).4.3.2. Lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu apakšsistēmasŠo SITS vēl nav. Attiecībā uz lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu emitēto troksni to projektam jāatbilst šo SITS 4. nodaļā noteiktajiem limitiem (apakšsistēmas raksturojums).4.4. Darbības noteikumiŅemot vērā pamatprasības 3. nodaļā, nav darbības noteikumu, kas raksturīgi ritošā sastāva apakšsistēmai attiecībā uz ritošā sastāva emitēto troksni.4.5. Uzturēšanas noteikumi• riteņu/sliežu saskares parametri (riteņu profils)• riteņu defekti (riteņu plakanums, neapaļums)Sk. uzturēšanas lietu, kas norādīta Parasto dzelzceļu ritošā sastāva SITS 4.2.8. sadaļā.4.6. Profesionālā kvalifikācijaNav prasību papildus esošiem Eiropas un valstu tiesību aktiem, kas savienojami ar Eiropas tiesību aktiem par profesionālo kvalifikāciju.4.7. Veselības un drošības nosacījumiZemākās pakļautības darbības vērtības, kas noteiktas Direktīvas 2003/10/EK (septiņpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta izpratnē) 3. pantā, atbilst šiem trokšņa limitiem vadītāja kabīnes iekšienē:• attiecībā uz augstākajām vērtībām,• un parasti attiecībā uz vidējām vērtībām standarta darbības apstākļiem.4.8. Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistri4.8.1. Infrastruktūras reģistrsNav piemērojams šai SITS.4.8.2. Ritošā sastāva reģistrsKas attiecas uz ritošā sastāva apakšsistēmu attiecībā uz ritošā sastāva emitēto troksni, ritošā sastāva reģistrā iekļaujama šāda informācija:• garāmbraukšanas troksnis (4.2.1.1. un 4.2.2.4. pamatparametrs),• stacionārs troksnis (4.2.1.2. un 4.2.2.2. pamatparametrs),• iedarbināšanas troksnis (4.2.2.3. pamatparametrs),• troksnis vadītāja kabīnes iekšienē.5. SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI5.1. DefinīcijaAtbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 2. panta d) apakšpunktam savstarpējas izmantojamības komponenti ir “jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kuras tieši vai netieši ir atkarīga Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība; jēdziens “komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru”.Šajā SITS nav noteikti savstarpējas izmantojamības komponenti.6. KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMAS VERIFIKĀCIJA6.1. Savstarpējas izmantojamības komponentiNav piemērojami.6.2. Ritošā sastāva apakšsistēma attiecībā uz ritošā sastāva emitēto troksni6.2.1. Novērtēšanas procedūraPēc līgumslēdzēja subjekta vai tā pilnvarotā pārstāvja Kopienā pieprasījuma notificētā iestāde veic EK verifikāciju saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK VI pielikumu.Līgumslēdzējs subjekts sastāda EK verifikācijas deklarāciju ritošā sastāva apakš­sistēmai, ieskaitot trokšņa aspektu, saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 18. panta 1. punktu un V pielikumu.6.2.2. ModuļiTrokšņa prasību verifikācijas procedūrai, kā noteikts 4. nodaļā, līgumslēdzējs subjekts vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā var izvēlēties šādus moduļus:• vai nu tipa pārbaudes procedūra (SB modulis) konstruēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar moduli ražošanas posmam:– vai nu ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūra (SD modulis),– vai produkta verifikācijas procedūra (SF modulis),• vai pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar projekta pārbaudes procedūru (SH2 modulis).Šie moduļi aprakstīti šīs SITS B pielikumā.Kravas vagonu trokšņa prasību atbilstības novērtēšanu var veikt tajā pašā laikā, kad kravas vagonu pārējo prasību verifikācijas procedūras, kuras noteiktas parasto dzelzceļu ritošā sastāva SITS.SD moduli var izvēlēties tikai tad, ja līgumslēdzējam subjektam vai iesaistītajiem galvenajiem darbuzņēmējiem ir kvalitātes vadības sistēma ražošanai, galaprodukta pārbaudei un testēšanai, ko apstiprinājusi un apsekojusi notificētā iestāde pēc tās/to izvēles.SH2 moduli var izvēlēties tikai tad, ja līgumslēdzējam subjektam vai iesaistītajiem galvenajiem darbuzņēmējiem ir kvalitātes vadības sistēma konstruēšanai, ražošanai, galaprodukta pārbaudei un testēšanai, ko apstiprinājusi un apsekojusi notificētā iestāde pēc tās/to izvēles.Moduļu lietošanā ņem vērā šādus papildu faktus:• konstruēšanas posms: SB modulis, atsaucoties uz moduļa 4.3. sadaļu, pieprasa projekta pārbaudi,• ražošanas posms: SD, SF un SH2 moduļa piemērošana ražošanas posmam nodrošina transportlīdzekļu atbilstību apstiprinātajam tipam, kā aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā. Īpaši piemērošana pierāda, ka ražošana un montāža tiek realizēta ar tādiem pašiem komponentiem un tādiem pašiem tehniskiem risinājumiem kā apstiprinātais tips. 6.2.3. Ritošā sastāva apakšsistēmas trokšņa aspektsRitošā sastāva apakšsistēmai kravas vagonu, lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu emitētā trokšņa aspekta verifikācija pamatojas uz šo sadaļu.Procedūras EK verifikācijai: šīs SITS A pielikums.Specifikāciju saraksts, testēšanas procedūru apraksts:A1. Mērīšanas apstākļi, novirzes no prEN ISO 3095:2001A1.1. Stacionārs troksnisA1.2. Iedarbināšanas troksnisA1.3. Garāmbraukšanas troksnisA1.4. References sliedes garāmbraukšanas troksnim7. IEVIEŠANA7.1. Vispārīga informācijaSITS ieviešanā jāņem vērā parasto dzelzceļu tīkla vispārējo migrāciju uz pilnīgu savstarpēju izmantojamību.Lai atbalstītu šo migrāciju, SITS atļauj posmveidīgu, pakāpenisku piemērošanu un ar citām SITS koordinētu ieviešanu.7.2. SITS pārskatīšanaSaskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, 6. panta 3. punktu aģentūra ir atbildīga par pārskata sagatavošanu un SITS aktualizēšanu, kā arī atbilstošu ieteikumu sniegšanu šīs direktīvas 21. pantā minētajai komitejai, lai ņemtu vērā tehnoloģijas vai sociālo prasību attīstību. Pie tam citu SITS pakāpeniska pieņemšana un pārskatīšana var ietekmēt arī šo SITS. Ierosinātās izmaiņas šajā SITS pakļauj stingrai pārbaudei, un aktualizētās SITS tiks publicētas norādoši periodiski ik pēc 3 gadiem.Jebkurā gadījumā EK vēlākais 7 gadus pēc šīs SITS spēkā stāšanās datuma sniegs 21. pantā minētajai komitejai ziņojumu un nepieciešamības gadījumā priekšlikumu šīs SITS pārskatīšanai par šādiem jautājumiem:1. SITS ieviešanas novērtējums, jo īpaši izmaksas un ieguvumi;2. kravas vagonu garāmbraukšanas trokšņa robežvērtību LpAeq,Tp pastāvīgas līknes kā APL (asis uz garumu) funkcijas izmantošana ar nosacījumu, ka tas nekavē tehniskus jauninājumus, jo īpaši vagonu slīpumiem;3. vagonu, lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu otrās pakāpes garāmbraukšanas trokšņa robežvērtības (sk. 7.2.) atbilstīgi precīzas trokšņa mērīšanas pasākumu rezultātiem, īpaši ņemot vērā tehnisko progresu un pieejamās tehnoloģijas gan sliedēm, gan ritošajam sastāvam, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzes;4. dīzeļlokomotīvju un motorvagonu vilcienu iespējamas otrās pakāpes iedarbināšanas trokšņa robežvērtības;5. infrastruktūras iekļaušana trokšņa SITS darbības jomā saskaņā ar infrastruktūras SITS;6. riteņu defektu uzraudzības shēmas iekļaušana SITS. Riteņu defekti ietekmē trokšņa emisiju.7.3. Divpakāpju pieejaIeteicams, lai jauna ritošā sastāva pasūtīšanas gadījumā desmit gadus pēc šīs SITS stāšanās spēkā vai nodošanas ekspluatācijā gadījumā divpadsmit gadus pēc šīs SITS stāšanās spēkā šīs SITS 4.2.1.1. sadaļa un 4.2.2.4. sadaļa tiktu piemērota ar 5 dB(A) samazinājumu, izņemot attiecībā uz dīzeļvilcieniem un elektrovilcieniem. Abiem pēdējiem gadījumiem ir 2 dB(A) samazinājums. Šis ieteikums kalpos tikai kā pamats 4.2.1.1. un 4.2.2.4. sadaļas pārskatīšanai SITS pārskatīšanas procesa kontekstā, kas minēts 7.2. sadaļā.7.4. Modernizēšanas programma trokšņa samazināšanaiŅemot vērā dzelzceļa transportlīdzekļu garo darba mūžu, jāveic arī pasākumi attiecībā uz esošo ritošā sastāva parku ar prioritāti kravas vagoniem, lai veicinātu uztvertā trokšņa līmeņa ievērojamu samazināšanu pieņemamā laika periodā. Lai panāktu vispārīgu vienošanos ar nozari, Komisija uzņemsies iniciatīvu ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm apspriest iespējas kravas vagonu modernizēšanai.7.5. Šīs SITS piemērošana jaunam ritošajam sastāvamŠajā SITS paredzētās specifikācijas piemēro visam jaunajam ritošajam sastāvam šīs SITS darbības jomas ietvaros.Jaunu vagonu gadījumā pilnīgi jāpiemēro arī parasto dzelzceļu ritošā sastāva SITS.7.5.1. Pārejas periods ārējam troksnimIr pieļaujams piemērot elektrolokomotīvju, dīzeļlokomotīvju, elektrovilcienu, dīzeļvilcienu un pasažieru vagonu ārējā trokšņa limitus, kas ir 2 dB(A) augstāki par tiem, kuri noteikti šīs SITS 4. nodaļā un 7. nodaļā, 24 mēnešu pārejas perioda laikā, sākot no šīs SITS spēkā stāšanās datuma. Šis atvieglojums aprobežojas ar šādiem gadījumiem:– līgumi, kas jau parakstīti vai atrodas piedāvājumu konkursa procedūras pēdējā posmā šīs SITS spēkā stāšanās datumā, un šo līgumu iespējas pirkt papildu transportlīdzekļus, vai– līgumi esoša konstrukcijas tipa jauna ritošā sastāva pirkšanai, kuri parakstīti šī pārejas perioda laikā.7.5.2. Iedarbināšanas troksnisIedarbināšanas trokšņa limitus var palielināt par 2 dB(A) visiem dīzeļvilcieniem, kuru dzinēja jauda ir lielāka par 500 kW/dzinējs, kuri nodoti ekspluatācijā 5 gadu pārejas perioda laikā no šīs SITS spēkā stāšanās datuma. Tas nav papildus 7.5.1. sadaļas 2 dB(A).7.5.3. Troksnis vadītāja kabīnēJaunām un esošām konstrukcijām ir pieļaujams troksni kabīnē stāvēšanā ārējā brīdinājuma skaņas signāla skanēšanas laikā palielināt par 2 dB(A) pirmos 3 gadus, sākot no šīs SITS spēkā stāšanās datuma. Tas attiecas uz šādiem gadījumiem:– līgumi, kas jau parakstīti vai atrodas piedāvājumu konkursa procedūras pēdējā posmā šīs SITS spēkā stāšanās datumā, un šo līgumu iespējas pirkt papildu transportlīdzekļus, vai– līgumi jauna un esoša konstrukcijas tipa jauna ritošā sastāva pirkšanai, kuri parakstīti šī pārejas perioda laikā.7.5.4. Valsts, divpusēju, daudzpusēju vai starptautisku nolīgumu izņēmumi7.5.4.1. Esošie nolīgumiJa nolīgumos ir prasības attiecībā uz troksni, tad dalībvalstis paziņo Komisijai 6 mēnešu laikā pēc šīs SITS stāšanās spēkā par šādiem nolīgumiem, saskaņā ar kuriem izmanto kravas vagonus, lokomotīves, dīzeļvilcienus, elektrovilcienus un pasažieru vagonus, kas saistīti ar šīs SITS darbības jomu:a) valsts, divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi starp dalībvalstīm un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem, kas noslēgti vai nu pastāvīgi, vai īslaicīgi un ir nepieciešami sakarā ar paredzētā transporta pakalpojuma ļoti specifisko vai vietējo raksturu;b) divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem vai drošības iestādēm, kas nodrošina vietējas vai reģionālas savstarpējas izmantojamības būtiskus līmeņus;c) starptautiski nolīgumi starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vismaz vienu trešo valsti vai starp dalībvalstu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem un vismaz vienu trešās valsts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju, kas nodrošina vietējas vai reģionālas savstarpējas izmantojamības būtiskus līmeņus.Tiks novērtēta šo nolīgumu savietojamība ar ES tiesību aktiem, ieskaitot to nediskriminējošo raksturu un jo īpaši šo SITS, un Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, piemēram, šīs SITS pārskatīšanu, lai iekļautu iespējamus īpašus gadījumus vai pārejas pasākumus.Šie nolīgumi ir atļauti līdz nepieciešamo pasākumu veikšanai, ieskaitot ES līmeņa nolīgumus attiecībā uz šo SITS ar Krievijas Federāciju un visām pārējām NVS valstīm, kas robežojas ar ES.RIV nolīgumu un COTIF dokumentus nepaziņo, jo tie ir zināmi.7.5.4.2. Turpmākie nolīgumi vai esošo nolīgumu grozījumiJebkurā turpmākā nolīgumā vai esošo nolīgumu grozījumā ņem vērā ES tiesību aktus un jo īpaši šo SITS. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šiem nolīgumiem/grozījumiem. Tad piemēro to pašu 7.5.4.1. sadaļā minēto procedūru.7.6. Šīs SITS piemērošana esošajam ritošajam sastāvam7.6.1. Esošo kravas vagonu atjaunošana vai modernizācijaKravas vagona atjaunošanas vai modernizācijas gadījumā dalībvalstij atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, 14. panta 3. punktam, jāizlemj, vai ir nepieciešama jauna atļauja nodošanai ekspluatācijā. Ja ar atjaunošanu vai modernizāciju tiek mainīta šā vagona bremžu sistēmas darbība un ja ir nepieciešama jauna atļauja nodošanai ekspluatācijā, pastāv prasība, ka šā vagona garāmbraukšanas trokšņa līmenim jāatbilst attiecīgajam līmenim, kas norādīts 4.2.1.1. sadaļas 1. tabulā. Ja vagons šīs atjaunošanas vai modernizācijas laikā tiek aprīkots ar kompozīta klučiem, nepievienojot vagonam papildu trokšņa avotus, bez testēšanas jāpieņem, ka ir ievērotas vērtības 4.2.1.1. sadaļā.Modernizācija tikai trokšņa emisijas samazināšanas nolūkā nav obligāta, bet, ja modernizācija tiek veikta cita iemesla dēļ, jāpierāda, ka atjaunošana vai modernizācija nepalielina garāmbraukšanas troksni attiecībā pret transportlīdzekļa darbību pirms atjaunošanas vai modernizācijas.Attiecībā uz stacionāro troksni jāpierāda, ka modificēšana nepalielina troksni attiecībā pret transportlīdzekļa darbību pirms atjaunošanas vai modernizācijas.Tomēr, ja kravas vagons atjaunošanas vai modernizācijas laikā tiks aprīkots ar papildu trokšņa avotu, tad tam jāatbilst ierobežojumam 4.2.1.2. sadaļā (stacionārs troksnis).Modernizētiem vai atjaunotiem kravas vagoniem, kuriem ir nepieciešama jauna atļauja nodošanai ekspluatācijā Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 3. punkta nozīmē, jāatbilst parasto dzelzceļu ritošā sastāva SITS prasībām atbilstoši šīs SITS 7.3. sadaļas noteikumiem.7.6.2. Lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu atjaunošana vai modernizācijaJāpierāda tikai, ka atjaunotais vai modernizētais transportlīdzeklis nepalielina troksni attiecībā pret transportlīdzekļa darbību pirms atjaunošanas vai modernizācijas.7.7. Īpaši gadījumi7.7.1. IevadsŠādi īpaši noteikumi ir atļauti turpmāk minētajos īpašajos gadījumos.Šie īpašie gadījumi pieder divām kategorijām: noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi (“P” gadījums), vai pagaidām (“T” gadījums). Pagaidu gadījumos ieteicams, lai attiecīgās dalībvalstis atbilstu attiecīgajai apakšsistēmai vai nu līdz 2010. gadam (“T1” gadījums) – mērķis, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, vai līdz 2020. gadam (“T2” gadījums).7.7.2. Īpašo gadījumu saraksts7.7.2.1. Stacionārā trokšņa ierobežojums “stingri izmantošanai tikai Apvienotās Karalistes un Īrijas tīklā”“P” kategorija – pastāvīgs.TransportlīdzekļiLpAeq,TDīzeļvilcieni777. tabula. Dīzeļvilcienu stacionārā trokšņa robežvērtības LpAeq,T7.7.2.2. Somija“T” kategorija – pagaidu.Somijas teritorijā stacionārā trokšņa ierobežojumus 4.2.1.2. sadaļā nepiemēro vagoniem, kas aprīkoti ar dīzeļagregātu strāvas piegādei, kas augstāka par 100 kW, kad agregāts tiek lietots. Šajā gadījumā stacionārā trokšņa ierobežojumu var palielināt par 7 dB(A) sakarā ar temperatūras diapazonu zem –40 °C kopā ar sala un ledus apstākļiem.7.7.2.3. Iedarbināšanas trokšņaierobežojumi “stingri izmantošanai tikai Apvienotās Karalistes un Īrijas tīklā”“P” kategorija – pastāvīgs.TransportlīdzekļiLpAFmaxElektrolokomotīves, mazāk par 4 500 kW uz bandāžu84Dīzeļlokomotīves,mazāk par 2 000 kW uz asi89DīzeļvilcieniP 858. tabula. Elektrolokomotīvju, dīzeļlokomotīvju, dīzeļvilcienu iedarbināšanas trokšņa robežvērtības LpAFmax7.7.2.4. Kravas vagonu garāmbraukšanas trokšņa ierobežojumi Somijā, Norvēģijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā“T1” kategorija – pagaidu.Kravas vagonu trokšņa emisijas ierobežojumi nav spēkā Somijai, Norvēģijai, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. Iemesls tam ir drošības aspekti ziemeļvalstu ziemas apstākļos. Šis īpašais gadījums ir spēkā, kamēr kompozīta bremžu kluču funkcionālā specifikācija un novērtēšanas metode tiks iekļauta parasto dzelzceļu ritošā sastāva SITS pārskatītajā variantā.Tas neizslēdz citu dalībvalstu kravas vagonu darbību ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs.7.7.2.5. Īpašais gadījums Grieķijai“T1” kategorija – pagaidu: ritošais sastāvs sliežu platumam 1 000 mm vai mazāk.Esošajam izolētajam 1 000 mm sliežu platumam, kas nav šīs SITS darbības jomā, piemēro valsts noteikumus.7.7.2.6. Īpašais gadījums Igaunijai, Latvijai un Lietuvai“T1” kategorija – pagaidu.Visa ritošā sastāva (lokomotīvju, pasažieru vagonu, elektrovilcienu un dīzeļvilcienu) trokšņa emisijas limiti nav spēkā Igaunijai, Latvijai un Lietuvai līdz šīs SITS pārskatīšanai. Pa to laiku šajās valstīs tiks veikti mērīšanas pasākumi; šīs SITS pārstrādātā izdevumā ņem vērā šo pasākumu rezultātus.A PIELIKUMS. MĒRĪŠANAS APSTĀKĻIA1. Novirzes no prEN ISO 3095:2001A1.1. Stacionārs troksnisStacionāra trokšņa mērīšanu veic atbilstoši prEN ISO 3095:2001 ar šādām novirzēm (sk. A1. tabulu).Normālu darbību definē ar darbību ārējā temperatūrā 20 °C. Ražotājam jāsniedz konstrukcijas parametri darbības paātrināšanai, lai modelētu 20 °C apstākļus.A1. tabula. Stacionārs troksnis, novirzes no prEN ISO 3095:2001.A1.2. Iedarbināšanas troksnisIedarbināšanas trokšņa mērīšanu veic atbilstoši prEN ISO 3095:2001 ar šādām novirzēm (sk. A2. tabulu).Normālu darbību nosaka pēc darbības rezultātiem ārējā temperatūrā 20 °C. Ražotājs sniedz konstrukcijas parametrus darbības paātrināšanai, lai modelētu 20 °C apstākļus.A2. tabula. Iedarbināšanas troksnis, novirzes no prEN ISO 3095:2001.A1.3. Garāmbraukšanas troksnisA1.4. References sliedes garāmbraukšanas troksnimReferences sliežu specifikācijas tika izpētītas tikai tādēļ, lai varētu novērtēt ritošo sastāvu pret garāmbraukšanas trokšņa limitiem. Šajā sadaļā nav noteikta ne konstrukcija, ne uzturēšana, ne darbības apstākļi “parastām” sliedēm, kuras nav “references” sliedes.References sliežu apstiprinājumu veic atbilstoši prEN ISO 3095:2001 ar šādām novirzēm.• Sliežu nelīdzenumam jābūt zem limitu spektra, kas noteikts F1. zīmējumā. Šī ierobežojošā līkne aizstāj prEN ISO 3095:2001 specifikāciju, 6.4.2. punkts (4. attēls) C pielikumā “Procedūra sliežu nelīdzenuma limitu spektra noteikšanai”. D pielikums “Sliežu nelīdzenuma mērīšanas specifikācijas” ir piemērojams tikai tā D.1.2. punktā (Tiešā iegūšanas metode) un D.2.1. punktā (Nelīdzenuma datu apstrāde – Tiešā mērīšana) ar šādām novirzēm un D.4. punktā (Datu uzrādīšana).Ir pierādīts, ka šīs metodes, kas izmantotas NOEMIE projektā, dod konsekventus rezultātus tādu sliežu gadījumā, kuras atbilst piedāvātajiem sliežu nelīdzenuma limitiem. Tomēr var izmantot jebkuru citu pieejamu un pārbaudītu tiešu metodi, kura var dot salīdzināmus rezultātus.• References sliežu (testa sliežu) dinamisko izturēšanos raksturo ar vertikālām un transversālām “sliežu samazinājuma likmēm (TDR)”, kuras nosaka sliežu vibrācijas samazināšanos ar attālumu gar sliedēm. NOEMIE projektā izmantotā mērīšanas metode sniegta A.2. punktā. Tā pierādīja savu spēju pienācīgi atšķirt sliežu dinamikas īpašības. Ir atļauta arī līdzvērtīga sliežu raksturojuma mērīšanas metode, ja tā ir pieejama un pārbaudīta. Tādā gadījumā jāpierāda, ka testa sliežu vertikālā un transversālā samazinājuma likmes ir vienādas ar šajā SITS minētā veida sliežu vertikālā un transversālā samazinājuma likmēm, kas izmērītas saskaņā ar A.2. punktā doto specifikāciju lapu. References sliežu samazinājuma likmēm jābūt augstākām par zemākajiem limitiem, kas doti F2. zīmējumā.• References sliedēm jābūt ar cietu virsbūvi virs 100 m minimālā garuma. Izmērītajām sliežu samazinājuma likmēm jāattiecas uz 40 m katrā mikrofona stāvokļa pusē. Nelīdzenuma pārbaudi veic atbilstoši prEN ISO 3095: 2001.F1. zīmējums. References sliežu nelīdzenuma limitu spektrs.F2. zīmējums. References sliežu vertikālā un transversālā samazinājuma likmeszemāko limitu spektrs.A2. References sliežu dinamiskāsdarbības raksturojumsA2.1. Mērīšanas procedūraŠāda procedūra jāpiemēro secīgi transversālā un vertikālā virzienā katrā raksturojamā sliežu novietojumā.Uz sliedēm nostiprina (pielīmē vai apsit ar naglām) divus akselerometrus posma vidū starp diviem gulšņiem (sk. F3. zīmējumu):• vienu vertikālā virzienā uz sliežu garenass, novietotu uz sliežu galviņas augšas līmeņa (vēlams) vai zem sliežu pamatnes,• otru šķērsvirzienā, novietotu uz sliežu galviņas ārējās plaknes.F3. zīmējums. “Sagūstītāja” atrašanās vieta uz sliežu šķērsgriezuma.Izmērītu spēka impulsu piemēro uz sliežu galviņas augšas līmeņa katrā virzienā ar aprīkotu āmuru, kas ir ar atbilstošas cietības uzgali, lai nodrošinātu labu spēka un atbalss mērīšanu frekvences diapazonā [50; 6 000 Hz]. (Rūdītā tērauda uzgalis ir nepieciešams frekvences diapazona augstākajam galam un parasti, lai gan ne vienmēr, ir pietiekams, lai piemērotu pietiekamu spēku frekvences diapazona zemākajam galam. Var būt nepieciešams papildu mērījums ar mīkstāku uzgali.).(Pārejas) paātrinājumu (paātrinājums/spēka frekvences atbalss funkcija) vai mobilitāti (ātrums/spēks) mēra vertikālā un transversālā-šķērsvirzienā spēkam, kas piemērots tajā pašā atbilstošajā virzienā atrašanās vietu kārtībā dažādos attālumos gar sliedēm (noteikts turpmāk). Nav nepieciešams mērīt šķērsattiecības (vertikāls spēks pret transversālu atbalsi vai otrādi). Ja akselerometra mērījumam ir pieejama analoga integrācija, tika konstatēts, ka labākas kvalitātes mērījums tiek iegūts, ja ieraksta mobilitātes frekvences atbalss funkciju (FRF) nevis paātrinājumu. Tas dod datu labāku kvalitāti zemā frekvencē, kad mērītā atbalss ir ļoti maza salīdzinājumā ar augsto frekvenci, jo tā samazina datu dinamisko diapazonu pirms ierakstīšanas vai ciparošanas. Jāņem vidējā FRF no vismaz 4 pamatotiem impulsiem. Katras izmērītās FRF kvalitāti jāuzrauga (reproducējamība, linearitāte utt.), izmantojot koherences funkciju. Tas arī jāieraksta.Pārejas FRF jāveic akselerometra uzstādīšanas vietai no katras atrašanās vietas, kas norādīta F4. zīmējumā. Mērīšanas vietas var iedalīt komplektos kā “punkta” mērīšanas vietu, “tuvā lauka” komplektu un “tālā lauka” komplektu šādi.• Atrašanās vietas indekss 0 ir saistīts ar pirmā gulšņa posma viduspunktu. Kad impulsu piemēro šajā punktā (praktiski pēc iespējas tuvāk šim punktam), izmēra FRF punktu.• Tuvā lauka mērījumus veic, piemērojot impulsu, sākot ar FRF punktu, pie ceturtdaļgulšņa, kas plešas līdz 2. gulšņa posma beigām, no turienes pie pusgulšņa, kurš plešas līdz 4. gulšņa posma vidum, un tad katrā vidusgulšņa stāvoklī līdz 8. gulšņa posmam.• Tālā lauka mērījumā izmanto impulsa vietas no 8. gulšņa posma attāluma no akselerometra stāvokļa uz āru starpgulšņu stāvokļos, ar indeksiem: 10, 12, 16, 20, 24, 30, 36, 42, 48, 54, 66 utt., kā parādīts F4. zīmējumā. Mērījumi jāveic tikai līdz punktam, kurā atbalss pie visām frekvencēm diapazonā kļūst nenozīmīga (attiecībā uz mērīšanas troksni). Uz to norāda koherences funkcija. Ideāli atbalss līmenim katrā vienas trešdaļas oktāvas joslā jābūt vismaz 10 dB zem tās pašas joslas līmeņa atrašanās vietā 0.F4. zīmējums. Sliežu samazinājuma likmes – ierosināšanas punktu atrašanās vieta.Pieredze ir pierādījusi, ka rezultātu mainīgums ir tāds, ka viss samazinājuma mērījums jāatkārto citā akselerometra atrašanās vietā uz sliežu vietas. Aptuveni 10 metru attālums starp divu akselerometru atrašanās vietām ir pietiekams.Tā kā samazinājuma likmes ir sliežu starpliku cietības funkcija un sliežu starpliku materiāliem parasti ir ievērojama temperatūras atkarība, jāpieraksta starplikas temperatūra mērīšanas laikā. A.2.2.  Mērīšanas sistēmaKatram sensoram un komplektācijas sistēmai jābūt kalibrēšanas sertifikātam atbilstoši EN ISO 17025 standartam1 .Visa mērīšanas sistēma jākalibrē pirms un pēc katras mērījumu sērijas (un īpaši mērīšanas sistēmas, komplektācijas vai mērīšanas vietas izmaiņu gadījumā).  A.2.3. Datu apstrādeKopējā skaņas jauda, kas izstarota no sliedēm, kam izraisa vibrāciju, ir sliežu izstarojuma rādītāja (izstarojuma efektivitātes) produkts un ātruma amplitūda kvadrātā, kas summēta izstarošanas apgabalā. Ja tiek pieņemts, ka gan vertikālie, gan transversālie viļņi sliedēs samazinās eksponenciāli no ierosināšanas punkta (riteņu saskare) ar attālumu gar sliedēm, tad , kur β ir atbalss amplitūdas samazinājuma konstante, A, ar attālumu z gar sliedēm no ierosināšanas punkta. β var pārveidot par samazinājuma likmi, kas izteikta kā dB uz metru, Δ, kā Ja A attiecas uz ātruma atbalsi, tad skaņas jauda, kas izstarota no sliedēm, ir proporcionāla . Šo kvantitāti vienkārši saista ar vertikālu vai transversālu viļņu samazinājuma likmi ar:Tas rāda, kā samazinājuma likme ir saistīta ar sliežu struktūras trokšņa izstarojuma rezultātiem. Tā jāizsaka kā vērtība dB/m katram vienas trešdaļas oktāvas frekvences diapazonam.Samazinājuma likmi principā var novērtēt kā atbalss amplitūdas diagrammas slīpumu dB pret attālumu z. Tomēr praksē samazinājuma likmi ir labāk novērtēt, pamatojoties uz summētās atbalss tiešu aplēsi:kur zmax ir maksimālais mērīšanas attālums un summa iznesta atbalss mērīšanas vietām, kad Δz ir intervāls starp vidusdistances punktiem līdz mērīšanas vietām vienā vai otrā pusē. Intervāla ietekmei, kurš ņemts mērīšanai pie zmax, jābūt mazai, bet šeit paredzēts, ka tai jābūt simetriskai aptuveni zmax.Tādējādi, atbalsij, kura caurmērā dota katrā vienas trešdaļas oktāvas frekvences diapazonā, samazinājuma likmi novērtē kā:No tā ir skaidrs, ka nav būtiski, vai A ir atbalss paātrinājuma vai mobilitātes izteiksmē, jo tās atšķiras tikai ar faktoru 2πf, kur f ir frekvence. Spektra vidējā aritmētiskā aprēķināšanu virs vienas trešdaļas oktāvas frekvences diapazoniem var veikt vai nu pirms samazinājuma likmes novērtējuma FRF, vai pēc tam funkcijai Δ(f). Ievērojiet, ka ir svarīgs A(0) precīzs mērījums, jo tas parādās kā konstants faktors summēšanā. Faktiski tas ir FRF, ko visvieglāk izmērīt precīzi. Pieredze rāda, ka nerodas ievērojama kļūda no tā, ka šajā vienkāršajā analīzē netiek ņemti vērā tuvā lauka viļņi.Šī novērtēšanas metode ir robusta augstām samazinājuma likmēm, bet var būt pakļauta kļūdai, ja zmax praktiskā vērtība saīsina atbalsi vienas trešdaļas oktāvas frekvences diapazonā, pirms ir notikusi pietiekama samazināšana, lai summēšana līdz zmax būtu bezgalīgā integrāļa laba aproksimācija. Tādējādi minimālā samazinājuma likme, kuru var novērtēt konkrētai zmax vērtībai, ir:Novērtētā samazinājuma likme jāsalīdzina ar šo vērtību, un ja tā ir tuva tai, samazinājuma likmes aplēse tiek uzskatīta par nedrošu. Aptuveni 40 m zmax vērtībai jāspēj novērtēt sliežu samazinājuma likme, kas atbilst F2. zīmējumā noteiktajam minimumam. Tomēr dažām neatbilstošām sliedēm ir ievērojami zemākas samazinājuma likmes dažos diapazonos, un, lai izvairītos no intensitātes eskalācijas mērīšanā, var būt nepieciešams ķerties pie līnijas slīpuma piemērošanas dažām joslām. Zemu samazinājuma likmju gadījumā atbalss datiem ir tendence būt bez dažām iepriekš norādītajām problēmām. Tie jāpārbauda, skicējot tos kopā ar izmērīto FRF pret attālumu katrai vienas trešdaļas oktāvas frekvenču joslai.A2.4. Testa ziņojumsTelpiskā TDR (vertikālais un šķērsvirziens) jāuzrāda trešās oktāvas frekvenču joslas platumam diagrammā, ievērojot prezentāciju, kas noteikta Pr EN ISO 37402 un IEC 602633, ar ¾ mēroga attiecību starp horizontālām un vertikālām asīm attiecīgi 1. oktāvas joslas platumam un 5 dB/m samazinājuma likmei.B PIELIKUMS. Apakšsistēmu EK verifikācijas moduļi – Aspekts troksnisApakšsistēmu EK verifikācijas moduļi• SB modulis. Tipa pārbaude• SD modulis. Produktu kvalitātes vadības sistēma• SF modulis. Produktu verifikācija• SH2 modulis. Pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar projekta pārbaudiApakšsistēmu EK verifikācijas moduļiB.1.1. SB modulis. Tipa pārbaude1. Šis modulis apraksta EK verifikācijas procedūru, ar ko notificētā iestāde pēc līgumslēdzēja subjekta vai Kopienā reģistrēta tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma pārbauda un apliecina, ka ritošā sastāva apakšsistēmas trokšņa aspekta tips, kas raksturīgs paredzētajam ražojumam,• atbilst šai SITS un jebkurai citai piemērojamai SITS, kas pierāda, ka ir izpildītas pamatprasības4, kuras izklāstītas Direktīvā 2001/16/EK5,• atbilst citiem no Līguma izrietošiem noteikumiem.Tipa pārbaude, ko nosaka šis modulis, varētu ietvert konkrētus novērtēšanas posmus – projekta pārbaudi, tipa testu vai ražošanas procesa pārbaudi – kas noteikti attiecīgajā SITS.2. Līgumslēdzējam subjektam6 jāiesniedz apakšsistēmas EK verifikācijas pieteikums (ar tipa pārbaudi) notificētajai iestādei pēc savas izvēles.Pieteikumā jāiekļauj:• līgumslēdzēja subjekta vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese,• tehniskā dokumentācija, kas aprakstīta 3. punktā.3. Pretendentam jāiesniedz notificētajai iestādei apakšsistēmas paraugs7, kas raksturīgs paredzētajam ražojumam un turpmāk saukts “tips”.Tips var aptvert vairākus apakšsistēmas variantus, ja atšķirības starp variantiem neietekmē SITS noteikumus.Notificētā iestāde nepieciešamības gadījumā var pieprasīt papildu paraugus testa programmas veikšanai.Ja ir nepieciešams konkrētām testa vai pārbaudes metodēm un noteikts SITS vai Eiropas specifikācijā8, uz kuru ir atsauce SITS, jāiesniedz iekārtas mezgla daļas vai mezgla paraugs vai paraugi vai apakšsistēmas paraugs pirmsmontāžas stāvoklī.Tehniskajai dokumentācijai un paraugam(-iem) jāļauj saprast apakšsistēmas konstrukcija, ražošana, uzstādīšana, uzturēšana un darbība un jāļauj novērtēt atbilstība SITS noteikumiem.Tehniskajā dokumentācijā jāiekļauj:• apakšsistēmas, vispārējā projekta un struktūras vispārīgs apraksts,• ritošā sastāva reģistrs, ieskaitot visu informāciju, kas noteikta SITS,• konceptuāla projekta un ražošanas informācija, piemēram, rasējumi, komponentu, iekārtas mezgla daļu, mezglu, kontūru plāni utt.,• apraksti un paskaidrojumi, kas ir nepieciešami projekta un ražošanas informācijas izprašanai, apakšsistēmas uzturēšanai un darbībai,• tehniskās specifikācijas, ieskaitot Eiropas specifikācijas, kuras ir piemērotas,• jebkuri nepieciešamie papildu pierādījumi iepriekšminēto specifikāciju izmantošanai, it īpaši gadījumos, kad Eiropas specifikācijas un attiecīgās klauzulas nav piemērotas pilnīgi,• to savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts, kuri jāiekļauj apakšsistēmā,• EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par piemērotību lietošanai kopijas, kuras jāpievieno minētajiem komponentiem, un visi nepieciešamie elementi, kas definēti direktīvu VI pielikumā,• pierādījumi par atbilstību citiem noteikumiem, kas izriet no līguma (tostarp sertifikāti),• tehniskā dokumentācija par apakšsistēmas ražošanu un montāžu,• to ražotāju saraksts, kuri iesaistīti apakšsistēmas konstruēšanā, ražošanā, montāžā un uzstādīšanā,• apakšsistēmas izmantošanas nosacījumi (ekspluatācijas laika vai attāluma ierobežojumi, nolietojuma limiti utt.),• uzturēšanas nosacījumi un tehniskā dokumentācija par apakšsistēmas uzturēšanu,• visas tehniskās prasības, kas jāņem vērā apakšsistēmas ražošanas, uzturēšanas vai darbības laikā,• veikto projekta aprēķinu un pārbaužu rezultāti utt.,• testa ziņojumi.Ja SITS pieprasa papildu informāciju tehniskajai dokumentācijai, tā jāiekļauj.4. Notificētajai iestādei4.1. jāpārbauda tehniskā dokumentācija;4.2. jāpārbauda, ka apakšsistēmas vai apakšsistēmas mezglu vai iekārtas mezgla daļu paraugs(-i) ir ražots(-i) atbilstoši tehniskajai dokumentācijai, un jāveic vai jābūt veikušai tipa testus saskaņā ar SITS un atbilstošo Eiropas specifikāciju noteikumiem. Šādu ražošanu pārbauda, izmantojot atbilstošu novērtēšanas moduli;4.3. ja SITS pieprasa projekta pārbaudi, jāveic projekta metožu, projekta instrumentu un projekta rezultātu pārbaude, lai novērtētu to spēju pildīt apakšsistēmas atbilstības prasības, pabeidzot projektēšanas procesu;4.4. jānosaka elementi, kas ir konstruēti saskaņā ar attiecīgajiem SITS un Eiropas specifikāciju noteikumiem, kā arī elementi, kas ir konstruēti, nepiemērojot šo Eiropas specifikāciju attiecīgos noteikumus;4.5. jāveic vai jābūt veikušai atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus saskaņā ar 4.2. un 4.3. punktu, lai noteiktu, ka ir faktiski piemērotas attiecīgās Eiropas specifikācijas, ja tās ir izvēlētas;4.6. jāveic vai jābūt veikušai atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus saskaņā ar 4.2. un 4.3. punktu, lai noteiktu, vai pielietotie risinājumi atbilst SITS prasībām, kad nav piemērotas attiecīgās Eiropas specifikācijas;4.7. jāvienojas ar pretendentu par vietu, kur tiks veiktas pārbaudes un nepieciešamie testi.5. Ja tips atbilst SITS noteikumiem, notificētā iestāde izdod pretendentam tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj līgumslēdzēja subjekta un ražotāja(-u) nosaukumu un adresi, kas norādīti tehniskajā dokumentācijā, pārbaudes rezultātus, tās spēkā esamības nosacījumus un nepieciešamos datus apstiprinātā tipa identifikācijai.Tehniskās dokumentācijas attiecīgo daļu saraksts jāpievieno sertifikātam, un kopija jāglabā notificētajai iestādei.Ja līgumslēdzējam subjektam atsaka tipa pārbaudes sertifikātu, notificētajai iestādei jāsniedz sīki iemesli šādam atteikumam. Jāparedz noteikumi pārsūdzības procedūrai.6. Katrai notificētajai iestādei jāpaziņo citām notificētajām iestādēm attiecīgā informācija par izdotajiem, anulētajiem vai noraidītajiem tipa pārbaudes sertifikātiem.7. Citas notificētās iestādes pēc pieprasījuma var saņemt izdoto tipa pārbaudes sertifikātu kopijas un/vai to papildinājumus. Sertifikātu pielikumiem jābūt pārējo notificēto iestāžu rīcībā.8. Līgumslēdzējam subjektam ar tehnisko dokumentāciju jāglabā tipa pārbaudes sertifikātu kopijas un jebkuri papildinājumi apakšsistēmas darbmūža laikā. Tā jānosūta jebkurai dalībvalstij, kas to pieprasa.9. Pretendentam jāinformē notificētā iestāde, kura tur tehnisko dokumentāciju saistībā ar tipa pārbaudes sertifikātu, par visām modifikācijām, kas var ietekmēt atbilstību SITS prasībām vai paredzētajiem apakšsistēmas izmantošanas nosacījumiem. Tādos gadījumos apakšsistēmai jāsaņem papildu apstiprinājums. Šo papildu apstiprinājumu var dot vai nu kā papildinājumu sākotnējam tipa pārbaudes sertifikātam, vai izsniedzot jaunu sertifikātu pēc vecā sertifikāta anulēšanas.Apakšsistēmu EK verifikācijas moduļiB.1.2. SD modulis. Produktu kvalitātes vadības sistēma1. Šis modulis apraksta EK verifikācijas procedūru, ar ko notificētā iestāde pēc līgumslēdzēja subjekta vai Kopienā reģistrēta tā notificētā pārstāvja pieprasījuma pārbauda un apliecina, ka ritošā sastāva apakšsistēmas trokšņa aspekts, kuram notificētā iestāde jau ir izdevusi tipa pārbaudes sertifikātu,• atbilst šai SITS un jebkurai citai piemērojamai SITS, kas pierāda, ka ir izpildītas pamatprasības9, kuras izklāstītas Direktīvā 2001/16/EK10,• atbilst citiem no Līguma izrietošiem noteikumiem, un to var nodot ekspluatācijā.2. Notificētā iestāde veic procedūru ar nosacījumu, ka• tipa pārbaudes sertifikāts, kas izdots pirms novērtējuma, paliek spēkā apakšsistēmai, uz kuru attiecas pieteikums,• līgumslēdzējs subjekts11 un galvenie iesaistītie darbuzņēmēji pilda 3. punktā izklāstītos pienākumus.“Galvenie darbuzņēmēji” attiecas uz uzņēmumiem, kuru darbība veicina SITS pamatprasību izpildi. Tas attiecas uz:• uzņēmumu, kas ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot it īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju),• citiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti tikai apakšsistēmas projekta daļā (veicot, piemēram, apakšsistēmas montāžu vai uzstādīšanu).Tas neattiecas uz ražotāja apakšuzņēmējiem, kas piegādā sastāvdaļas un savstarpējas izmantojamības komponentus.3. Attiecībā uz apakšsistēmu, kas ir EK verifikācijas procedūras priekšmets, līgumslēdzējs subjekts vai galvenie darbuzņēmēji, kad tie nodarbināti, izmanto apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu ražošanai un galaprodukta pārbaudei un testēšanai, kā noteikts 5. punktā, un šī sistēma pakļaujama uzraudzībai, kā noteikts 6. punktā.Ja pats līgumslēdzējs subjekts ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot it īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju) vai līgumslēdzējs subjekts ir tieši iesaistīts ražošanā (ieskaitot montāžu un uzstādīšanu), tam jāizmanto apstiprināta kvalitātes vadības sistēma tām darbībām, kuras pakļaujamas uzraudzībai, kā noteikts 6. punktā.Ja galvenais darbuzņēmējs ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot it īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju), tam jebkurā gadījumā jāizmanto apstiprināta kvalitātes vadības sistēma ražošanai un galaprodukta pārbaudei un testēšanai, kas pakļaujama uzraudzībai, kā noteikts 6. punktā.4. EK verifikācijas procedūra4.1. Līgumslēdzējam subjektam jāiesniedz notificētajai iestādei pēc savas izvēles pieteikums apakšsistēmas EK verifikācijai (ar produktu kvalitātes vadības sistēmu), ieskaitot kvalitātes vadības sistēmu uzraudzības koordināciju saskaņā ar 5.3. un 6.5. punktu. Līgumslēdzējam subjektam jāinformē iesaistītie ražotāji par šo izvēli un par pieteikumu.4.2. Pi …