Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Par tirgus dalībnieku apvienošanos Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.42 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2015.gada 25.septembrī (prot. Nr.46, 5.§) Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.1056/15/7.2.2./5 Par Meridian Capital CIS Fund apvienošanos ar SIA "Rīgas piensaimnieks" Satura rādītājs I Apvienošanās dalībnieki II Apvienošanās veids III Apvienošanās ietekmes izvērtējums 1. Horizontālās ietekmes izvērtējums svaigpiena iepirkuma tirgū 1.1. Konkrētais tirgus 1.2. Konkrētās preces tirgus 1.3. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 1.4. Tirgus struktūra 1.5. Ietekmes izvērtējums 2. Mazumtirgotāju viedokļi un vērtējums par apvienošanās ietekmi piena produktu tirgos 3. Konkurences apstākļu izvērtējums atsevišķu piena produktu tirgos 3.1. Apvienošanās ietekmes izvērtējums piena vairumtirdzniecības tirgū 3.1.1. Konkrētās preces tirgus 3.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 3.1.3. Tirgus struktūra 3.1.4. Ietekmes izvērtējums 3.2. Apvienošanās ietekmes izvērtējums kefīra, paniņu, tīrkultūras un līdzīgu produktu vairumtirdzniecības tirgū 3.2.1. Konkrētās preces tirgus 3.2.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 3.2.3. Tirgus struktūra 3.2.4. Ietekmes izvērtējums 3.3. Apvienošanās ietekmes izvērtējums jogurta vairumtirdzniecības tirgū 3.4. Apvienošanās ietekmes izvērtējums kausētā siera vairumtirdzniecības tirgū 3.4.1. Konkrētās preces tirgus 3.4.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 3.4.3. Tirgus struktūra 3.4.4. Ietekmes izvērtējums 3.5. Apvienošanās ietekmes izvērtējums skābā krējuma vairumtirdzniecības tirgū 3.6. Apvienošanās ietekmes izvērtējums saldā krējuma vairumtirdzniecības tirgū 3.6.1. Konkrētās preces tirgus 3.6.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 3.6.3. Tirgus struktūra 3.6.4. Ietekmes izvērtējums 3.7. Apvienošanās ietekmes izvērtējums sviesta un margarīna vairumtirdzniecības tirgū 3.8. Apvienošanās ietekmes izvērtējums svaigā krēmsiera vairumtirdzniecības tirgū 3.8.1. Konkrētās preces tirgus 3.8.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 3.8.3. Tirgus struktūra 3.8.4. Ietekmes izvērtējums 3.9. Apvienošanās ietekmes izvērtējums biezpiena vairumtirdzniecības tirgū 3.9.1. Konkrētās preces tirgus 3.9.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 3.9.3. Tirgus struktūra 3.9.4. Ietekmes izvērtējums 3.10. Apvienošanās ietekmes izvērtējums saldējuma un saldētas sulas vairumtirdzniecības tirgū 4. Preču sortimenta portfeļa efekta veidošanās un nostiprināšanās izvērtējums 1 Konkurences padome (turpmāk - KP) 15.05.2015. saņēma Meridian Capital CIS Fund apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār SIA "Rīgas piensaimnieks" un pēc KP 22.05.2015. vēstulē Nr.779 norādītajām nepilnībām 28.05.2015. KP saņēma papildinājumus pie ziņojuma (turpmāk - Ziņojums). 2 Saskaņā ar Ziņojumā norādīto, dalībnieku kopējais neto apgrozījums 2014.gadā Latvijas teritorijā pārsniedza Konkurences likuma (turpmāk - KL) 15.panta otrās daļas 1.punktā noteikto slieksni - 35 572 000 euro, savukārt pārņemamās sabiedrības kopējais apgrozījums pārsniedza KL 15.panta otrajā prim daļā noteikto 2 134 000 euro apmēru, līdz ar to konkrētā apvienošanās ir paziņojama KP. 3 Ņemot vērā, ka iesniegtais Ziņojums atbilda Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.800 "Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos" (turpmāk - Noteikumi Nr.800) prasībām, Ziņojuma saņemšanas diena KP ir 28.05.2015. Izvērtējot Ziņojumā ietverto un KP rīcībā esošo informāciju, KP konstatēja: I Apvienošanās dalībnieki 4 Meridian Capital CIS Fund (turpmāk - Meridian) ir Kaimanu salās reģistrēta sabiedrība, reģ.Nr.119869, juridiskā adrese: P.O. Box 309 GT, Ugland House, Southe Church Street, George Town, Grand Cayman, Cayman Islands, kura veic holdingkompānijas un privātā kapitāla ieguldījuma darbības (industrijas - patēriņa preces, ražošana, izplatīšana, biznesa tehnoloģiju servisi, veselības aprūpe, farmācija, transports un loģistika), kā arī stratēģiskās finanšu konsultācijas uzņēmumu iegādes darījumos. 5 Meridian uz līgumu pamata ir ietekme Shiner Macost Limited (turpmāk - Shiner), kas ir Kiprā reģistrēta holdingkompānija, reģ.Nr.HE276546. 6 Latvijā darbojas vairākas sabiedrības, kurās Meridian caur sabiedrību Shiner Macosta Limited ir izšķiroša ietekme - AS "Rīgas piena kombināts", AS "Valmieras piens", Nordic Foods Holding AS (Igaunija), AB Premia KPC (Lietuva), Premia Tallina Külmhoone AS (Igaunija) un AS "Premia FFL". 7 AS "Rīgas piena kombināts" (turpmāk - RPK), reģ.Nr.40003027441, jur.adrese: Bauskas iela 180, Rīga, Latvija, LV-1004, kuras 96,19% kapitāla daļu pieder Shiner. RPK galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde un ražošana, piena produktu un saldējuma ražošana. 8 AS "Valmieras piens" (turpmāk - VP), reģ.Nr.40003020475, jur.adrese: Rīgas iela 93, Valmiera, Latvija, LV-4201, kuras 91,89% akciju pieder RPK. VP galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde un ražošana. 9 Nordic Foods Holdings AS, reģ.Nr.12666610, jur.adrese: Viru tn. 19, Harju maakond, Tallina, 10140, Igaunija, kuras 100% daļu pieder Shiner. Sabiedrība veic holdingkompāniju darbību. 10 AB Premia KPC, reģ.Nr.110596592, jur.adrese: Taikos pr.96, Kauņa, LT-51178, Lietuva, kuras 100% akciju pieder Nordic Foods Holdings AS. Sabiedrības darbības veidi ir saldējuma, saldēto produktu un atdzesēto produktu tirdzniecība un loģistika Lietuvā. 11 Premia Tallina Külmhoone AS, reģ.Nr.10030700, jur.adrese: Betooni 4, Tallina 11415, Igaunija, kurā AB Premia KPC ir tieša izšķiroša ietekme 100%. Sabiedrības darbības veidi ir saldējuma, saldēto produktu un atdzesēto produktu ražošana, tirdzniecība un loģistika Igaunijā. 12 AS "Premia FFL", reģ.Nr.40003483493, jur.adrese: Meža iela 4, Rīga, Latvija, LV-1048, kurā Premia Tallina Külmhoone AS ir tieša izšķiroša ietekme. Sabiedrības darbības veidi ir saldējuma, saldēto produktu un atdzesēto produktu ražošana, tirdzniecība un loģistika Latvijā. 13 Turpmāk lēmumā augstāk minētās sabiedrības kopā tiek sauktas par RPK grupu. 14 SIA "Rīgas piensaimnieks" (turpmāk - RPS) reģ.Nr. 40103078512, jur. adrese: Valmieras iela 2, Rīga, LV-1009, kura 100% pieder DCEMF Holdings Ltd., reģ.Nr. 007014324 (MC-166263), jur.adrese: Ugland House, GeorgeTown, Grand Cayman, Cayman Islands, un kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde un siera ražošana, saldējuma ražošana u.c. darbības. 15 Saskaņā ar KL 1.panta 4.punktā noteikto "konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības." 16 Abi apvienošanās dalībnieki darbojas šādos preču tirgos: 1) piena ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus; 2) kefīra, paniņu, tīrkultūras un līdzīgu produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus; 3) jogurta ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus; 4) kausētā siera ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus; 5) skābā krējuma ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus; 6) saldā krējuma ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus; 7) sviesta un margarīna ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus; 8) svaigā krēmsiera ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus; 9) biezpiena ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus; 10) saldējuma un saldētas sulas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus. 17 Abi apvienošanās dalībnieki darbojas arī vienā izejvielas tirgū - svaigpiena iepirkuma tirgū. Svaigais piens ir pamata izejviela, ko abi apvienošanās dalībnieki izmanto savos un savu kontrolēto uzņēmumu ražošanas procesos. II Apvienošanās veids 18 KL 15.panta pirmās daļas trešajā punktā noteikts: "Tirgus dalībnieku apvienošanās ir (..), kad viena vai vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme pār vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst daļu vai visus cita tirgus dalībnieka vai citu tirgus dalībnieku aktīvus vai tiesības tos izmantot, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem". 19 Apvienošanās ir paziņota KP saskaņā ar KL 15.panta pirmās daļas 3.punktu, t.i., Meridian (vai jebkurš cits Meridian Latvijas vai Kipras meitas uzņēmums) iegūs vienpersonisku izšķirošo ietekmi RPS, iegādājoties 100% RPS pamatkapitāla. III Apvienošanās ietekmes izvērtējums 1. Horizontālās ietekmes izvērtējums svaigpiena iepirkuma tirgū 1.1. Konkrētais tirgus 20 Konkrētais tirgus lietā noteikts atbilstoši KL 1.panta 4.punktam, kurš nosaka, ka: "konkrētais tirgus - konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu." 1.2. Konkrētās preces tirgus 21 Svaigpiens ir pamata izejviela, ko abi apvienošanās dalībnieki izmanto ražošanas procesā. KP uzskata, ka govs svaigpiena tirgus gan no ražošanas, gan no patēriņa viedokļa definējams kā atsevišķs konkrētās preces tirgus. Minētais preces (svaigpiena iepirkuma) tirgus tika definēts arī KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens. 1.3. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 22 Saskaņā ar KL 1.panta 3.punktu "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām". 23 Saskaņā ar Ziņojumā minēto, svaigpiena iepirkuma ģeogrāfiskais tirgus var tikt noteikts kā Baltijas tirgus. Ziņojuma iesniedzējs to pamato ar to, ka, neskatoties uz to, ka svaigais piens ir produkts ar izteikti ierobežotu uzglabāšanas laiku, kas liek ierobežot tā tirdzniecības robežas, pastāv virkne faktoru, kas to atspēko: 1) svaigpiens savā būtībā ir nediferencēta prece ("commodity"), kas pēc savām pamatīpašībām neatšķiras, vai tā ir saražota vienā vai otrā valstī (vismaz vienā konkrētā klimatiskā reģiona ietvaros, piemēram, Baltijas valstu kontekstā); 2) svaigpiens ieņem būtisku daļu Baltijas valstu starpā notiekošās ārējās tirdzniecības piena produkcijas segmentā. Latvija šajā ziņā ir ievērojama ar lielu svaigpiena eksporta īpatsvaru (lielāko daļu iepērk Lietuvas piena pārstrādātāji); 3) Eiropas Savienības (turpmāk - ES) piena kvotu atcelšana no 01.04.2015. rada labvēlīgus apstākļus turpmākai barjeru noņemšanai pārrobežu tirdzniecībai. 24 KP izvērtēja datus par svaigpiena importa un eksporta dinamiku un secina, ka situācija svaigpiena iepirkuma tirgū ir neviennozīmīga, jo svaigpiena eksports no Latvijas ir liels, bet importa īpatsvars ir nebūtisks. Arī atbilstoši Ziņojuma iesniedzēja informācijai ievērojams apjoms (aptuveni piektdaļa) no Latvijā saražotā svaigpiena tiek eksportēts. 25 Lauksaimniecības datu centra (turpmāk - LDC)1 rīcībā esošā informācija liecina, ka eksportētais svaigpiena apjoms, kurš iepirkts no ražotājiem Latvijā laika periodā no 2010.-2015.gada maijam ieskaitot, bija 19-27% robežās no ražotājiem iepirktā apjoma, un, salīdzinot ar 2010.gadu šis apjoms, ir palielinājies. Informācija, kas iegūta no svaigpiena ražotājiem un ārvalstu piena produktu ražotājiem, liecina, ka Baltijas valstīs ir piena iepircēji, kas ilgstoši paši vai ar kooperatīvu vai cita veida uzņēmumu starpniecību iepērk svaigpienu no Latvijas zemniekiem. 26 Savukārt importētais svaigpiena apjoms uz Latviju no kopējā iepirktā svaigpiena apjoma par minēto laika periodu bija robežās no 1 līdz 5%. 27 Nosakot tirgus daļu svaigpiena iepirkumā, KP vadījās no LDC informācijas par svaigpiena iepirkuma apjomu no svaigpiena ražotājiem (piegādātājiem), iepirkto svaigpiena apjomu no citiem piena pircējiem, kā arī tirgus daļas noteikšanai ņēma vērā svaigpiena iepircēju importa un eksporta apjomus. 28 Lai gan eksporta apjomi liecina, ka tirgus var tikt definēts plašāk par Latvijas teritoriju, bet importa apjomi liecina par to, ka tirgus ir šaurāks, t.i., Latvijas teritorija. Izvērtējot šos pretējos argumentus, KP secina, ka lieli eksporta apjomi liecina par to, ka Latvijā saražotais svaigpiens spēj konkurēt ar ārvalstīs saražoto svaigpienu. Savukārt zemie importa apjomi liecina, ka ārvalstīs saražotais svaigpiens nespēj konkurēt ar Latvijā saražoto svaigpienu un attiecīgi nespēj izdarīt spiedienu uz svaigpiena iepirkuma cenām Latvijā. 29 Svaigpiena pārstrādātāja iespējas iepirkt svaigpienu noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā var ietekmēt vairāki faktori, t.sk. transportēšanas izmaksas, cenu atšķirības dažādās ģeogrāfiskās teritorijās, saimniecību saražotā piena apjoms (daudzums) un tās atrašanās kāda pārstrādātāja piena savākšanas maršrutā, pārstrādātāja iepirktā piena apjoms, pieprasījuma pieaugums/kritums. Tādējādi minētie faktori katra piena ražotāja un pārstrādātāja iespējas pārslēgties un konkurēt noteiktā teritorijā var ietekmēt būtiski atšķirīgi. Mazākiem pārstrādātājiem ģeogrāfiskā teritorija, kurā tie iepērk pienu, var būt mazāka nekā Latvijas teritorija, uz ko norāda nelielo pārstrādes uzņēmumu sniegtā informācija par piena savākšanas maršrutiem. Savukārt lieliem pārstrādātājiem teritorija, kurā tie dēļ lieliem pārstrādes apjomiem spēj iepirkt pienu, var būt arī plašāka nekā Latvijas teritorija, ko pierāda lielo Lietuvas pārstrādes uzņēmumu spēja iepirkt pienu Latvijas teritorijā. Tāpat piena kooperatīvi, kas sniedz piena transportēšanas pakalpojumus saimniecībām, vai citi starpnieki, kas iepērk pienu no svaigpiena ražotājiem, lai to pārdotu tālāk kādam no pārstrādātājiem, var būt daudz elastīgāki savās iespējās pārslēgties plašākas ģeogrāfiskas teritorijas ietvaros. 30 Ņemot vērā minēto, KP uzskata, ka konkrētais ģeogrāfiskā tirgus definējums Lietā atstājams atvērts (vismaz Latvijas teritorija), jo ģeogrāfiskā tirgus definējums svaigpiena iepirkuma tirgū atkarīgs no attiecīgās tirgus situācijas, t.i., cenas un pieprasījuma svārstībām, kas ir mainīgas. 1.4. Tirgus struktūra 31 KP rīcībā esošie LDC dati liecina, ka pēdējos trīs gadus (2012., 2013., 2014.) svaigpiena tirgus apjoms ir palielinājies. Tabula Nr.1 Svaigpiena iepirkuma apjoms naturālās vienībās ( kg) 2010 2011 2012 2013 2014 2015 (1-5) 749 026 992 736 234 492 789 872 799 795 080 730 809 357 089 283 879 302 Avots: LDC 32 2014.gadā RPK grupas un RPS kopējā tirgus daļa bija lielāka par pārējo svaigpiena iepircēju tirgus daļām Latvijā. AS "Preiļu siers" tirgus daļa bija (*) [10-20]%. Savukārt 2015.gada piecos mēnešos lielākais svaigpiena iepircējs Latvijā ir AS "Preiļu siers" ar (*) [20-30]% tirgus daļu. Tai seko RPK grupa ar (*) [10-20] % tirgus daļu un AS "Tukuma piens" ar (*) [10-20]% tirgus daļu. RPS tirgus daļa svaigpiena iepirkumā ir (*) [1-5]% Tirgū darbojas arī daudz svaigpiena iepircēju ar nenozīmīgām tirgus daļām. RPK grupas tirgus daļa šajā tirgū pēdējos gados bija ar krītošu tendenci, svārstoties (*) [10-30]% robežās. RPS tirgus daļa bijusi stabila (*) [1-5]% robežās. Ievērojot struktūras izmaiņas analizētajā periodā, KP secina, ka AS "Preiļu siers" un AS "Tukuma piens" pakāpeniski izaug uz citu mazāko uzņēmumu un RPK grupas tirgus daļas rēķina. Spriežot pēc 2015.gada piecu mēnešu datiem, RPK grupas un RPS kopējai apvienotai tirgus daļai svaigpiena iepirkuma tirgū strauji pietuvinājusies AS "Preiļu siers" ar (*) [20-30]% tirgus daļu. Tabula Nr.2 Svaigpiena iepirkuma tirgus struktūras dinamika Latvijā 2010 2011 2012 2013 2014 2015 (5 mēn.) RPK grupa (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [10-20]% RPS (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% RPK grupa +RPS kopā (*) [30-40]% (*) [30-40]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% AS "Preiļu siers" (*) [10-20]% (*) [10-20]% (*) [10-20]% (*) [10-20]% (*) [10-20]% (*) [20-30]% AS "Tukuma piens" (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [10-20]% KS LPPKS "Trikāta" (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [5-10]% LPKS "Piena ceļš" (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% AS "Smiltenes piens" (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% AS "Talsu piensaimnieks" (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% CITI (*) [30-40]% (*) [30-40]% (*) [30-40]% (*) [30-40]% (*) [30-40]% (*) [30-40]% Avots: LDC 1.5. Ietekmes izvērtējums 33 Apvienošanās dalībnieki vērtējami kā samērā cieši konkurenti svaigpiena iepirkuma tirgū, jo ir lielākie piena pārstrādes uzņēmumi, lai gan pamatā strādā katrs ar saviem lojālajiem svaigpiena ražotājiem, tomēr mēģina piesaistīt svaigpiena ražotājus arī plašākas ģeogrāfiskās teritorijas ietvaros, nekā mazie piena pārstrādes uzņēmumi. KP vērtējumā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaugs nebūtiski. 34 Kopumā vērtējot, svaigpiena iepirkumu tirgus attīstība ir atkarīga no konkurences struktūras un tirgus dalībnieku efektivitātes gan svaigpiena ražošanas tirgū, gan pārstrādes tirgū. Pastāvot būtiskai eksporta daļai gan svaigpiena iepirkumā, gan gatavās piena produkcijas realizācijā, Latvijas svaigpiena ražotāju un pārstrādātāju efektivitāte (t.sk. sakarā ar piena kvotu atcelšanu) var tikt pamatoti salīdzināta arī plašākā ģeogrāfiskā mērogā kā Latvija. 35 Latvijas tirgū darbojošos pārstrādātāju iepirktā svaigpiena apjoms un pārdotās produkcijas apgrozījums ir mazāks salīdzinājumā ar ģeogrāfiski tuvākiem konkurentiem citās valstīs, kas var ietekmēt to konkurētspēju sevišķi ārvalstu tirgos. Turklāt, pastāvot sadrumstalotai piena pārstrādei un nepietiekami noslogotām jaudām, rezultātā arī zemākai efektivitātei piena pārstrādē, esošo pārstrādātāju spēja palielināt iepirkto svaigpiena apjomu, kas varētu tikt palielināts uz eksporta rēķina, vai jaunu tirgus dalībnieku (piena pārstrādes uzņēmumu) iekļūšana svaigpiena iepirkuma tirgū īstermiņā ir maz ticama, ja vien netiek ieviesti jauni inovatīvi produkti. Secināms, ka esošā pārstrādes tirgus struktūra Latvijā un konkurētspēja plašākā ģeogrāfiskā tirgū nevar būt efektīva ilgtermiņā. 36 RPK grupas2 skaidrojumus par situāciju svaigpiena iepirkuma tirgū: "RPK grupas vērtējumā palielinoties uzņēmumam, palielināsies svaigpiena iepirkums, vietējie svaigpiena ražotāji varēs rēķināties ar stabilu, uz ilgtermiņu sadarbību orientētu vietējo uzņēmumu, nevis eksportēt svaigpienu uz ārvalstīm, piemēram, Lietuvu. (..)". KP vērtējumā piena nozare Latvijā apjoma ziņā atpaliek no Lietuvas, palielinot apvienotā uzņēmuma ražošanas apjomu, būs iespēja palielināt vietējā svaigpiena iepirkumu, tādējādi palielinot un attīstot Latvijas lauksaimniecības nozari. KP vērtējumā lielāks pieprasījums pēc svaigpiena sekmēs arī piena ražošanas efektivitātes rādītāju uzlabošanu. 37 KP ieguva papildu skaidrojumus par RPK grupas sadarbības principiem ar svaigpiena ražotājiem, t.sk. kooperatīviem. Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācija3 norādīja uz apvienošanās dalībnieku tendenci sadarboties ar salīdzinoši lieliem piena ražotājiem un, izmantojot dažādus cenu aprēķināšanas mehānismus, cenšanos izspiest no tirgus mazos piena ražotājus un lauksaimniecības kooperatīvus. Vēstulē norādīts uz konkurences mazināšanos un iepriekš nosaukto risku palielināšanos. Minēto tendenci apstiprināja arī KP aptaujātie piena kooperatīvi Latvijā. 38 KP iegūtā informācija par RPK grupas sadarbības principiem ar svaigpiena piegādātājiem liecina, ka sadarbības pamatā ir izmaksu samazināšana un visu ražošanas posmu efektivizēšana. Tādēļ tiek dota priekšroka sadarbībai ar piegādātājiem, kuri spēj efektīvāk un ar zemākām izmaksām ražot svaigpienu. Uzņēmumam nav svarīgi, kas ir piegādātājs - kooperatīvs vai zemnieku saimniecība. 39 Konkurences apstākļu ietekmes izvērtējums no efektivitātes un tirgus struktūras aspekta var tikt attiecināts uz līdzvērtīgi efektīviem konkurentiem attiecīgā tirgū. Kompensējošā pirktspēja svaigpiena iepirkuma tirgū ir atkarīga no saimniecību (svaigpiena ražotāju) lieluma. Jo lielāks ir svaigpiena ražotājs, lielāka ir svaigpiena ražotāja iespēja pārdot pienu plašākā ģeogrāfiskā teritorijā un citiem pārstrādātājiem. Arī piena kooperatīviem svaigpiena iepirkumā ir lielākas iespējas pārslēgties plašākas ģeogrāfiskās teritorijas ietvaros. 40 Piena pārstrādātāji dēļ lielākiem apjomiem, stabilitātes sadarbībā un citiem faktoriem ir ieinteresēti sadarboties ar lielākiem svaigpiena ražotājiem. Būtiska ir sadarbības stabilitāte un produkcijas kvalitāte. KP vērtējumā apvienotais tirgus dalībnieks, t.sk., vērtējot tā sniegto informāciju par stratēģiju un sadarbību tirgū, nespēs būtiski negatīvi ietekmēt konkurenci svaigpiena ražošanas tirgū, t.sk. dēļ nelielā tirgus daļu pieauguma pēc apvienošanās. Mazāki svaigpiena ražotāji nevar tikt pasargāti no nepieciešamības palielināt apjomus un efektivitāti, ja tie vēlas konkurēt ar citiem lielākiem svaigpiena ražotājiem iepirkumu tirgū. Mazākie svaigpiena ražotāji var arī attīstīt savu darbību specifiskos nišas segmentos, veicot dažādu tradicionālu produktu mājražošanu, īstenojot tiešo tirdzniecību. 41 Apvienošanās dalībnieku konkurenti ir snieguši dažādus viedokļus. Vieni4 ir minējuši, ka RPK grupa, kaut arī var nebūt tirgus līderis svaigpiena iepirkuma tirgū, tomēr spēj ietekmēt svaigpiena izejvielas iepirkšanas cenu politiku. Citi piena pārstrādātāji5, norādījuši, ka svaigpiena iepirkuma tirgū pēc apvienošanās situācija nemainīsies. 42 KP vērtējumā apvienotajam tirgus dalībniekam nebūs spēja darboties neatkarīgi no saviem konkurentiem, kas nodarbojas ar svaigpiena pārstrādi. Nepastāv riski, ka kādam pārstrādātājam varētu tikt noslēgta piekļuve svaigpiena iepirkuma tirgum, jo ilgtermiņa sadarbības ietvaros ar pārstrādātājiem svaigpiena ražotāji var būt spējīgi atbilstoši palielināt apjomus. 43 Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot RPK grupas skaidrojumus, KP secina, ka apvienošanās dalībnieka tirgus vara, t.sk. dēļ nelielā tirgus daļas palielinājuma līdz (*) [1-5]% apvienošanās rezultātā uz piegādātājiem kopumā palielināsies nebūtiski. 44 Apvienošanās ietekmē neizveidosies un nenostiprināsies dominējošais stāvoklis un netiks būtiski samazināta konkurence neatkarīgi no tā, vai ģeogrāfiskais tirgus Lietā tiek noteikts kā Latvijas vai Baltijas valstu teritorija. 2. Mazumtirgotāju viedokļi un vērtējums par apvienošanās ietekmi piena produktu tirgos 45 Mazumtirgotāji sniedza viedokļus par visiem produktiem kopumā, tāpēc šie viedokļi tiek atspoguļoti pirms sadaļām par apvienošanās ietekmes izvērtēšanu katrā konkrētajā tirgū. 46 Viena mazumtirdzniecības tirgus dalībnieka6 ieskatā plaša ģeogrāfisko tirgus robežu definēšana nebūtu pieļaujama, "ņemot vērā piena un piena produktu specifiku - tiem ir ļoti īsi derīguma termiņi un atsevišķu produktu aizvietojamība būtu ļoti sarežģīta, īpaši minētais attiecas uz glazēto biezpiena sieriņu (kas būs portfelī) un kausētā siera kategoriju. Ļoti grūti būtu aizvietot AS "Rīgas piena kombināts" produktus šādos segmentos: piens, kefīrs, kausētais siers (patērētājiem ir izveidojusies lojalitāte pret zīmolu "Dzintars"); saldais krējums, sviests (daļēja aizvietojamība, jāiepērk no ārvalstu piegādātājiem); biezpiens (varētu aizvietot pēc apjoma, taču rastos grūtības aizvietot apvienošanās dalībnieku zīmolus un sortimentu)". 47 Savukārt cita mazumtirdzniecības tirgus dalībnieka7 vērtējumā, nosakot tirgu no pieprasījuma viedokļa, secināms, ka patērētāji vēsturiski iecienījuši noteiktus Latvijā ražotus zīmolus, kā "Dzintars", "Kārums", "Rasa" un "Limbaži", tāpēc to pilnvērtīga aizvietošana ir apgrūtināta. Mazumtirgotāja vērtējumā apvienošanās rezultātā būs novērojama "atsevišķu zīmolu preču konkurences samazināšanās; portfeļa efekta palielināšanās vienam tirgus dalībniekam; atsevišķos tirgos varētu veidoties dominējošais stāvoklis (kausētais siers (*)), saldais krējums ((*)), svaigais siers ((*)), saldējums ((*)), patērētājiem var tikt liegta iespēja iegādāties pašmāju zīmolu preces". 48 SIA "Latvijas tirgotāju kooperācija AIBE"8 vērtējumā "tirgus ir plašāks par Latvijas teritoriju un nepastāv nekādi ierobežojumi importam uz Latviju vai eksportam ārpus Latvijas, vienlaicīgi norādot, ka lielas tirgus daļas tiks iegūtas kausēto sieru un svaigā krēmsiera vairumtirdzniecības tirgos. Var veidoties dominējošais stāvoklis kausēto sieru grupā (RPK+RPS aptuveni (*)). Pārējās grupās, pēc AIBE domām, saglabāsies spēcīga konkurence starp pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, gan svaigpiena iepirkumā Baltijas mērogā". 49 SIA "Iepirkumu grupa"9 ieskatā "piena produktu tirgus ir <1000 km sakarā ar augstām loģistikas izmaksām un transportēšanas laiku produktiem ar īsu derīguma termiņu. Apvienošanās rezultātā tirgus dalībnieki pastiprinās savu jau esošo dominējošo stāvokli vairākās preču grupās, pastiprinās preču portfeli ar kausētā siera, svaigā krēmsiera (ir diezgan liels risks dominējošās situācijas rašanai šinī tirgū, jo Philadelphia aizņem vājas vai nišas pozīcijas tirgū) un biezpiena desertu grupu". Vienlaicīgi SIA "Iepirkumu grupa" sniegusi informāciju, ka "krēmsiera tirgus apjoms ir mazs un augošs. SIA "Iepirkumu grupas" vērtējumā interese par šo tirgu ir maza, preci ir viegli aizvietot bez būtiskas ietekmes uz tirdzniecības rezultātiem". 50 SIA "Baltstor"10 sniegusi informāciju, ka Latvijas pircējs dod priekšroku tieši vietējām precēm, jo pircēji izvēlas labāk zināmo vietējo preci, kā arī norādījusi, ka apvienošanās rezultātā būs "vieglāk pārvaldīt procesus un notiks laika ekonomija, būs vieglāk piegādāt noteiktus pasūtījuma apjomus pasūtītājiem, samazināsies konkurence, jo visa tirdzniecības sadarbība varētu būt viena piegādātāja kontrolē un varētu palielināties maksājumu summa, kas jāveic vienam piegādātājam". 51 Savukārt SIA "Latvijas tirgotāju savienība"11 atbilde nav viennozīmīga, bet visdrīzāk norāda uz Baltijas valstu tirgu, vienlaicīgi norādot, ka "RPK grupa diktē noteikumus tirdzniecībā jau tagad (īpaši agresīvi pielieto aktīvas darbības, lai palielinātu savu vietu veikala plauktā)". Uz minēto tendenci norādīja arī citi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi. 52 Lietuvas mazumtirgotāji UAB "Prisma LT", UAB "Rimi Lietuva", UAB "NORFOS MAŽMENA", UAB "Maxima LT", UAB "Palink" un Igaunijas mazumtirgotāji AS "ABC Supermarkets", AS "Prisma", Aktsiaselts OG Electra, AS "Rimi Eesti food", AS "Selver" paskaidroja, ka gatavo piena produkciju galvenokārt iepērk no vietējiem piegādātājiem Lietuvā un Igaunijā. Apvienošanās dalībnieki nav starp pieciem lielākajiem piegādātājiem Igaunijas un Lietuvas mazumtirdzniecības veikalos, kas liecina par šaurākām konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežām. 53 Ņemot vērā mazumtirgotāju pretējos viedokļus par konkrētā ģeogrāfiskā tirgu robežām piena produktiem un faktorus, kuri ietekmē konkrētā ģeogrāfiskā tirgus noteikšanu, KP secina, ka piena produktus, pat ar īpaši īsiem glabāšanas termiņiem, ir iespējams transportēt uz realizāciju Baltijas valstu ietvaros, un importa produkti pēc savām izmaksām un cenām spēj konkurēt Latvijā. Var secināt, ka konkurētspēju ierobežo šo produktu ārvalstu izcelsme, jo Latvijas patērētāji, pēc mazumtirgotāju viedokļa, dod priekšroku vietējiem produktiem. Minēto apliecina arī Latvijas lauksaimniecības universitātes pētījums - Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze,12 kas apliecina, ka Latvijas patērētāju lojalitāte vietējiem piena produktiem ir salīdzinoši augsta un pārsniedz 50%. 54 KP rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijas preces ir samērā nelielā apmērā pārstāvētas lielākos mazumtirdzniecības tīklos kaimiņvalstīs. Tas var ietekmēt konkrētā ģeogrāfiskā tirgus novērtējumu. 55 Ņemot vērā atšķirīgos mazumtirgotāju viedokļus, par konkrēta ģeogrāfiskā tirgus definēšanu un mazumtirgotāju vairākumā saņemtos viedokļus par ietekmes izveidošanos pēc apvienošanās, KP izvērtējums par ietekmi katrā konkrētā tirgū tiks sniegti attiecīgās Lēmuma sadaļās. 56 KP lietas izpētes laikā iegūtā informācija liecina, ka RPK grupa aktīvi veic cenas pazemināšanu mazumtirdzniecībā, kā arī izmanto līdzekļus, lai palielinātu preču izvietošanu plauktā vienā no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, kas KP vērtējumā var ierobežot citiem konkurentiem to produkcijas realizāciju. Šajā sakarā jāņem vērā ka 01.01.2016. stājas spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (turpmāk - NMPAL), kura 6.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka ir aizliegts "Tiešā vai netiešā veidā maksāt par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču izvietošanu veikalu plauktos, izņemot gadījumus, kad mazumtirgotājs ar piegādātāju noslēguši rakstveida vienošanos, ka tiks maksāts par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās". Līdz ar to pēc 01.01.2016. šāda prakse starp mazumtirgotāju un piegādātāju būs aizliegta. 3. Konkurences apstākļu izvērtējums atsevišķu piena produktu tirgos 57 Lai noteiktu katra horizontāli ietekmētā konkrētā piena produktu tirgus koncentrācijas lielumu, KP aptaujāja Latvijas lielākos mazumtirgotājus, iegūstot informāciju par preču realizāciju caur Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem SIA "Rimi Latvia", SIA "Maxima Latvija", SIA "Baltstor", SIA "ELVI Latvija", SIA "Iepirkumu grupa", kas kopā veido lielāko daļu, t.i., aptuveni 80%, no ikdienas patēriņa preču realizācijas Latvijā. 59 Minētais izvērtējums pa preču tirgiem tika veikts, novērtējot apvienošanās dalībnieku ietekmi Latvijas teritorijā, pieņemot, ka Baltijas mērogā šī ietekme ir mazāka, ievērojot Lietuvas un Igaunijas mazumtirgotāju un pārstrādātāju sniegto informāciju. KP minētos datus apkopoja par visiem aptaujātiem mazumtirdzniecības tīkliem kopā. 3.1. Apvienošanās ietekmes izvērtējums piena vairumtirdzniecības tirgū 3.1.1. Konkrētās preces tirgus 60 Piena vairumtirdzniecības tirgus kā konkrētās preces tirgus noteikts KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens. Arī šajā lietā KP uzskata, ka konkrētās preces tirgus ir definējams identiski. Lielāko daļu no tirgus aizņem pasterizētais piens. 3.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 61 Importētā piena piegādes apjoms pēdējos divus gadus pārsniedz (*) [30-40]% no kopējā patērētā piena apjoma mazumtirdzniecībai Latvijā. KP vērtējumā piena vairumtirdzniecības tirgus ir plašāks kā Latvijas teritorija. Arī no ekonomiskā skatpunkta, jo lielāka ir ārzemju preču pārstāvība vietējā tirgū, jo lielāka ir tā atvērtība un importa apjoms norāda uz objektīvu barjeru neesamību, līdz ar to tirgus tiek definēts plašāk par nacionālo. Lai gan pienam ir relatīvi īss realizācijas termiņš, tomēr tas nav šķērslis citu Baltijas valstu piena pārstrādātājiem realizēt savu produkciju Latvijā. 62 KP uzskata, ka gadījumā, ja apvienotais uzņēmums paaugstinātu cenas (2014.gada līmenī vai pārsniegtu to), tad patērētājiem būtu pieejamas alternatīvas, jo Latvijā ir vairāki citi piena pārstrādātāji, kas ražo pienu (AS "Tukuma piens", AS "Talsu piensaimnieks", AS "Rankas piens", SIA "Elpa", SIA "Edaks", PLPKS "Dundaga", AS "Lazdonas piensaimnieks" u.c.), un ir arī ārvalstu pārstrādātāji var piedāvāt pienu. 3.1.3. Tirgus struktūra 63 KP tirgus struktūras un situācijas tirgū analīzei izmanto KP iegūtos datus par piena realizāciju mazumtirdzniecībā. 64 RPK grupa realizē pienu ar zīmoliem "Limbažu piens", "Rasa", "Rasēns", "Valmiera", bet RPS piens tiek realizēts ar zīmolu "Kārums". 65 Kopējā piena piegādes dinamika mazumtirdzniecībai Latvijā liecina par pieaugošu piena patēriņa tendenci gan euro, gan naturālo vienību izteiksmē. 66 KP apkopotā informācija par apvienošanās dalībnieku piena piegādes īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā veidoja (*) [40-50]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā13 (*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [20-30]. KP secina, ka RPK grupas piegāžu īpatsvars no 2012.gada līdz 2015.gadam samazinājās. Neliels īpatsvara palielinājums noticis 2015.gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar 2014.gadu. 67 RPS piena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [1-5]%, 2013.gadā (*) [1-5]%, 2014.gadā (*) [1-5]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%. 68 RPK grupas piena piegādes īpatsvars naturālās vienībās 2012.gadā veidoja (*) [40-50]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [20-30]%. 69 RPS piena piegādes īpatsvars naturālās vienībās 2012.gadā bija (*) [1-5]%, 2013.gadā (*) [1-5]%, 2014.gadā (*) [1-5]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%. RPS piegāžu īpatsvars vērtējams kā stabils. Tabula Nr.3 Piena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā 2014 2015 (5 mēn.) euro naturālas vienības euro naturālas vienības RPK grupa (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% RPS (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% Kopā (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [30-40]% (*) [30-40]% AS "Tukuma piens" (*) [10-20]% (*) [10-20]% (*) [10-20]% (*) [10-20]% Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 70 Starpība starp apvienoto RPK grupas un RPS īpatsvaru un tuvākā konkurenta AS "Tukuma piens" īpatsvaru 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga no (*) [5-10]% (2014.gadā) līdz (*) [10-20]% (2015.gada piecos mēnešos). 71 HHI (koncentrācijas indekss)14 pirms un pēc apvienošanās trīs gadu laikā ir vidējs jeb mēreni augsts. HHI pirms un pēc apvienošanās nepārsniedz 1800 punktus visu periodu, un indeksa pieaugums jeb delta nepārsniedz 185 punktus euro izteiksmē, 179punktus naturālo vienību izteiksmē. 3.1.4. Ietekmes izvērtējums 72 Veicot analīzi atbilstoši ES Komisijas pamatnostādnēm par horizontālo apvienošanās novērtējumu saskaņā ar padomes regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (turpmāk - ES Horizontālo apvienošanās pamatnostādnes15), nekoordinēti konkurences riski galvenokārt ir saistīti ar to, vai apvienošanās rezultātā izšķirošās ietekmes ieguvējs RPK grupa likvidētu svarīgu konkurences spiedienu un apvienotais tirgus dalībnieks spētu rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, piegādātājiem, un klientiem. Horizontālās apvienošanās vadlīnijas uzskaita vairākus faktorus, kuri var liecināt par nekoordinētu risku iestāšanos apvienošanās rezultātā. Zemāk sniegts vērtējums par šiem faktoriem. 73 Vērtējot pēc ES Horizontālo apvienošanās pamatnostādnēm, KP uzskata, ka nepastāv bažas par būtisku nekoordinētu risku iestāšanos konkrētajā tirgū. Lai gan apvienošanās dalībnieki ir cieši konkurenti, jo to piedāvātie produkti ir tuvi aizvietotāji no pieprasījuma puses, taču RPS pievienotā tirgus daļa (*) [1-5]% ir nenozīmīga, pastāv būtisks konkurents (AS "Tukuma piens") un jau šobrīd ir novērojams, ka daļu tirgus aizņem Lietuvas un Igaunijas piena pārstrādātāji kā AB "Pieno Zvaigzdes", AS "Tere", AB "Rokiškio sūris", AS "Valio Eesti". Baltijas mērogā piena (kā vislētākās preces) individuālam zīmolam nav būtiskas nozīmes. Tāpat arī kompensējošā pirktspēja piena tirgū vērtējama kā būtiska, jo to nodrošina mazumtirdzniecības uzņēmumi. 74 Ievērojot augstāk izklāstīto, KP uzskata, ka nav nepieciešams veikt papildu apvienošanās ietekmes izvērtēšanu piena vairumtirdzniecības tirgū Baltijā, jo jau šaurākā teritorijā (Latvijā) nav pamata uzskatīt, ka apvienošanās rezultātā varētu būtiski mazināties konkurence konkrētajā tirgū. 3.2. Apvienošanās ietekmes izvērtējums kefīra, paniņu, tīrkultūras un līdzīgu produktu vairumtirdzniecības tirgū 3.2.1. Konkrētās preces tirgus 75 Šajā konkrētās preces tirgū KP iekļauj vairākus produktus, kurus apvieno viena pazīme - tie ir raudzēti piena produkti, kuru ražošanas procesā tiek izmantotas piena baktērijas. Daži no tiem var būt izteikti nišas produkti (piemēram, Airans). Vairāki mazumtirgotāji šos produktus iekļauj vienā un tajā pašā preču kategorijā, kas dod pamatu uzskatīt, ka šie produkti var veidot vienu konkrētās preces tirgu. Bez tam atsevišķu produktu popularitāte pirmšķietami ir daudz mazāka kā kefīra popularitāte, un tos nebūtu lietderīgi izdalīt atsevišķā tirgū. Kefīra, paniņu, tīrkultūras un citu raudzētu produktu vairumtirdzniecības tirgus kā konkrētās preces tirgus noteikts KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens, kurā visi šie produkti iekļauti atsevišķā preces tirgū. Arī minētajā apvienošanās lietā KP secina, ka konkrētās preces tirgus ir definējams identiski. 3.2.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 76 KP Lietā iegūtā informācija liecina, ka kefīra, paniņu, tīrkultūras un citu raudzētu produktu eksports ir nebūtisks, arī importa īpatsvars mazumtirdzniecībā nav liels. No 2012.-2015.gada maijam importētā kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes apjoms nepārsniedz (*) [10-20]% no kopējā piegādātā kefīra un tam līdzīgo produktu īpatsvara mazumtirdzniecībai Latvijā. 77 Tirgus kapacitāti attiecīgajā tirgū ietekmē vairāki faktori, tai skaitā, preces homogenitāte, nelieli importa apjomi un atvasināto aizvietotāju nevienveidīgs sadalījums gan nišas produktu, gan plaša patēriņa produkcijas kategorijā. 78 Kopējai tirgus kapacitātei ir novērojama pieauguma tendence, kas pamatojama ar patēriņa summāro palielināšanos (finansiālajā izteiksmē) attiecīgajā produkcijas segmentā, kā arī preces lietošanas īpašību specifiku, kas padara minēto preci par zemas prioritātes produktu vienai gala patērētāju grupai. Tomēr pastāv relatīvi liels gala patērētāju loks, kuru izvēle padara minēto preci par vismaz vidējas prioritātes produktu, tādējādi nodrošinot tam vidējā termiņa patēriņa stabilitāti. 79 KP vērtējumā nepastāv barjeras kefīra un līdzīgu produktu piegādei Baltijas valstu teritorijās, bet nozīme ir tam, ka kefīrs ir salīdzinoši lēts produkts, tāpēc to pārrobežu tirdzniecība var būt racionāla, ja piegādātājs ir liels uzņēmums ar apjoma efektu, kā rezultātā būtu iespējams Latvijā piedāvāt konkurētspējīgas produkta cenas kā vietējiem ražotājiem. Nozīme ir arī tam, ka Latvijas patērētāji dod priekšroku vietējai produkcijai. 80 Citu Baltijas valstu kefīra ražotāji Latvijā ir pārstāvēti, bet to (AB "Pieno Zvaigzdes", AS "Tere", AB "Rokiškio sūris", AB "Vilkyskiu pienine") piegādātais apjoms katram atsevišķi ir salīdzinoši mazs un tie nav uzskatāmi par efektīvām alternatīvām. Ņemot vērā minēto, KP vērtējumā kefīra un tam līdzīgo produktu realizācijas ģeogrāfiskā tirgus robežas nepārsniedz Latvijas teritoriju. 81 Ņemot vērā minēto, KP secina, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas teritorija. 3.2.3. Tirgus struktūra 82 RPK grupa realizē kefīru un tam līdzīgos produktus ar zīmoliem "Limbažu piens" "Valmiera", bet RPS ar zīmolu "Kārums". 83 Kopējā kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes dinamika mazumtirdzniecībai Latvijā liecina par pieaugošu tendenci. 84 Lielākais tirgus dalībnieks 2015.gadā ir AS "Tukuma piens", kura īpatsvars ir (*) [30-40]% pēc apgrozījuma un (*) [40-50]% naturālo vienību izteiksmē. AS "Tukuma piens" īpatsvars mazumtirdzniecībā ir samērā stabils (euro izteiksmē konstatējams neliels samazinājums, bet naturālo vienību izteiksmē novērojams palielinājums 2015.gada piecos mēnešos, salīdzinot ar 2014.gadu). 85 Tirgus līderim seko RPK grupa, kuras īpatsvars ir (*) [30-40]% euro izteiksmē un (*) [20-30]% īpatsvars naturālajās vienībās. RPK grupas īpatsvaram kefīra piegādē mazumtirdzniecībai ir tendence samazināties. Nākamais tirgus dalībnieks ir ievērojami mazāks - AS "Lazdonas piensaimnieks" īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā attiecīgi ir (*) [10-20]% euro izteiksmē un (*) [5-10]% naturālās vienībās. 86 RPS īpatsvaram mazumtirdzniecībā ir tendence nedaudz samazināties. RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā attiecīgi 2015.gada piecos mēnešos euro izteiksmē sasniedza (*) [5-10]%, bet naturālo vienību izteiksmē (*) [5-10]%. 87 Tirgū vēl darbojas divi Lietuvas ražotāji un AS "Talsu piensaimnieks" ar tirgus daļām zem (*) [5-10]%, un tendenci minēto uzņēmumu tirgus daļām samazināties. 88 Tirgus struktūru KP vērtējumā var raksturot kā atvasināti oligopolistisku, kurā konkurence notiek trīs līmeņos. Salīdzinot īpatsvarus pēc euro, RPK grupas un RPS kopējais īpatsvars ir lielākais. Nākamais tirgus dalībnieks ir AS "Tukuma piens", atpaliekot par (*) [5-10]%. Savukārt salīdzinot pēc naturālām vienībām, AS "Tukuma piens" ir līderis ar (*) [5-10]% īpatsvara pārsvaru pār RPK grupas un RPS kopējo īpatsvaru. Tirgū darbojas arī vairāki tirgus dalībnieki, kuru tirgus daļa ir neliela. 1. attēls. Kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %, euro (*) Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 2. attēls. Kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %, naturālās vienībās (*) Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 3.2.4. Ietekmes izvērtējums 89 Veicot izvērtējumu saskaņā ar ES Komisijas Pamatnostādnēm horizontālo apvienošanos novērtēšanai, KP konstatē, ka RPK grupai konkrētajā tirgū ir salīdzinoši augsta tirgus daļa, bet RPS tirgus daļa ir zema. 90 Novērtējot koncentrācijas indeksu pirms un pēc apvienošanās, četru gadu laikā, konstatējams, ka tirgus ir augsti koncentrēts. HHI pirms apvienošanās 2015.gada piecos mēnešos bija 2374 punkti, bet pēc apvienošanās pārsniedz 2700 punktus, HHI indeksa pieaugums 2015.gada piecos mēnešos pārsniedz 370 punktus, rēķinot pēc apgrozījuma. Novērtējot koncentrācijas indeksu 2015.gada piecos mēnešos pēc naturālām vienībām, secināms, ka HHI pirms apvienošanās ir 2730, bet pēc apvienošanās pārsniedz 3000 punktu slieksni, līdz ar to apvienošanās koncentrācijas indeksa pieaugums minētā laika periodā pārsniedz 300 punktus. 91 KP secina, ka konkrētais tirgus ir augsti koncentrēts, pēc apvienošanās koncentrācija būtiski palielināsies. 92 Apvienošanās dalībnieki ir vērtējami kā cieši konkurenti AS "Tukuma piens", jo ražo attiecīgos produktus ar populāriem zīmoliem un to tirgus daļas ir līdzvērtīgas. AS "Talsu piensaimnieks", AS "Lazdonas piensaimnieks", AB "Rokiškio sūris", AB "Pieno Žvaigždes" u.c. nav tik spēcīgi pārstāvēti mazumtirdzniecībā Latvijā. Kefīrs un citi raudzētie produkti ietilpst pamata sortimentā (bez piena, sviesta un krējuma) praktiski visiem piena pārstrādātājiem (arī nelielākiem pārstrādātājiem), kas kopumā mazina riskus konkurencei. 93 (*). Minētais attiecas arī uz citiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem. 94 Vienlaicīgi konstatējams, ka esošajā situācijā apvienošanās nelikvidē būtisku konkurences spēku, jo konkrētā prece ir homogēns produkts (izņemot nišas produktus), un tirgū pastāv pietiekams skaits aizvietotāju kā AS "Talsu piensaimnieks", AS "Lazdonas piensaimnieks", AB "Rokiškio sūris", AB "Pieno Žvaigždes" u.c. Ievērojamu vietu tirgū ieņem arī privātās preču zīmes produktu īpatsvars. Baltijas piegādātāji var pilnībā nodrošināt nepieciešamo kefīra pieprasījumu Latvijā, tādējādi izdarot konkurences spiedienu uz vietējiem zīmoliem. 95 Konkrētajā tirgū pastāv kompensējošā pirktspēja, ko veido modernās mazumtirdzniecības tirgus dalībnieki. Mazumtirgotāji savu portfeli veido pakārtojot to patērētāju vēlmēm, ievērojot Latvijas patērētāju lojalitāti vietējiem produktiem. Vienlaikus atsevišķu patērētāju paradumi un maksātspēja var būt par iemeslu lojalitātei lētākai precei neatkarīgi no izcelsmes. Būtiski pozīcijas stiprina ieviestie privāto preču zīmju produkti. Lielākiem mazumtirdzniecības tīkliem, KP vērtējumā, ir salīdzinoši vienkārši nomainīt piegādātājus vai atsevišķus to produktus. Jaunu tirgus dalībnieku iekļūšana tirgū KP vērtējumā atkarīga no kefīra un tam līdzīgo produktu cenu līmeņa, kvalitātes un citiem aspektiem, ko pircējs var novērtēt kā nozīmīgus. 96 KP vērtējumā apvienotā uzņēmuma kopējā tirgus daļa nesasniegs robežu, kas nodrošinās tam tirgus varu, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka pēc apvienošanās izveidosies dominējošais stāvoklis vai notiks būtiska konkurences samazināšanās konkrētajā tirgū. Ievērojot minēto, KP secina, apvienošanās rezultātā netiks būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū. 3.3. Apvienošanās ietekmes izvērtējums jogurta vairumtirdzniecības tirgū 97 KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir definējusi kā atsevišķu konkrēto tirgu jogurta vairumtirdzniecības tirgu, līdz ar to arī šajā apvienošanās lietā KP uzskata par pamatotu kā konkrētās preces tirgu noteikt jogurta vairumtirdzniecības tirgu. 98 KP, ievērojot pārrobežu tirdzniecības apjomu (imports - (*) [30-40]%), jogurta derīguma termiņus un ārvalstu ražotāju preču esamību mazumtirdzniecībā Latvijā (zīmoli - Danone, Campina, piegādātāji - AB "Pieno Zvaigzdes", AS "Valio Eesti" u.c.), uzskata, ka tirgus ir definējams plašāks par Latvijas Republikas teritoriju, nenosakot konkrētas ģeogrāfiskās teritorijas robežas, jo tas neizraisa konkurences apstākļu vērtējuma atšķirības. 99 RPK grupa realizē jogurtu ar zīmoliem "Rasa", "Lakto", "Valmiera", bet RPS ar zīmolu "Kārums". Atbilstoši Ziņojumā sniegtai informācijai 2014.gadā euro izteiksmē RPK grupas tirgus daļa modernajā tirdzniecībā Latvijā bija (*) [10-20]%, savukārt RPS (*) [5-10]%. Pēc apvienošanās RPK grupas tirgus daļa modernajā tirdzniecībā sasniegs (*) [20-30]%. 100 Novērtējot situāciju jogurta realizācijā modernajā tirdzniecībā, atbilstoši Ziņojumā iesniegtai informācijai, KP secina, ka AS "Tukuma piens" tirgus daļa 2014.gadā ir lielāka nekā apvienošanās dalībnieku tirgus daļa un pārsniedz (*) [30-40]%. 101 KP secina, ka nepastāv barjeras importa preču iekļūšanai jogurta vairumtirdzniecības tirgū Latvijā. Vienīgā priekšrocība vietējiem ražotājiem var būt to atpazīstamas preču zīmes vietējā tirgū. Tomēr, jau šobrīd būtisku tirgus daļu aizņem tāds ārzemju ražotājs kā Danone (*) [20-30]% u.c. ārvalstu ražotāji, tādējādi var secināt, ka patērētāju lojalitāte Latvijā vietējai produkcijai šajā segmentā ir relatīvi zema. Nav pamata uzskatīt, ka, RPK grupa un RPS apvienojoties, jogurta ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijā konkurences situācija mainīsies. 102 Ņemot vērā salīdzinoši nelielo RPS īpatsvaru jogurta piegādē mazumtirdzniecībai Latvijā, kā arī to, ka jogurta realizācijas tirgus ir plašāks par Latvija teritoriju, KP secina, ka koncentrācija arī Baltijas tirgū būtiski nepalielināsies. 103 Mazumtirgotāju iepirkumu vara konkrētajā tirgū ir būtiska, tāpat arī mazumtirgotāju iespējas pārslēgties uz citiem piegādātājiem (zīmoliem), t.sk. ārpus Latvijas. 104 Ņemot vērā minēto, apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence jogurta vairumtirdzniecības tirgū. Līdz ar to KP vērtējumā nav lietderīgi veikt jogurta vairumtirdzniecības tirgus padziļinātu analīzi. 3.4. Apvienošanās ietekmes izvērtējums kausētā siera vairumtirdzniecības tirgū 3.4.1. Konkrētās preces tirgus 105 Kausētais siers ir produkts, kas izgatavots no siera kausēšanas ceļā, izmantojot kausējamos sāļus. Lai gan Ziņojuma iesniedzējs pieļauj kausēto sieru kā preci apskatīt vienā konkrētās preces tirgū kopā ar siera produkciju vai kopā ar svaigo krēmsieru, KP uzskata, ka kausētā siera vairumtirdzniecības tirgu kā konkrēto preci ir pamats izdalīt atsevišķā konkrētās preces tirgū, jo tā sastāvs ir atšķirīgs no svaigā krēmsiera un kausētā siera pielietošanas īpašības ir atšķirīgas salīdzinājumā ar krēmsieriem, cietiem sieriem vai sieriem, kas nogatavināti pienskābo baktēriju ietekmē. 3.4.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 106 KP iegūtā informācija no mazumtirgotājiem par importētā kausētā siera piegādes apjomu no 2012.-2015.gada maijam liecina, ka importam ir tendence nedaudz pieaugt, taču importa īpatsvars mazumtirdzniecībā euro un naturālo vienību izteiksmē nepārsniedz (*) [10-20]%, kas, KP vērtējumā norāda uz indikācijām, ka ģeogrāfiskais tirgus nav plašāks kā Latvijas teritorija. 107 Vienlaicīgi ziņojuma iesniedzējs norāda, ka kausēto sieru realizācijas termiņš ir pietiekoši garš, kas norāda, ka šī produkta tirgus var tikt definēts arī plašāk. Lai gan kausētā siera realizācijas termiņš ir garāks nekā piena un kefīra realizācijas termiņš, tomēr, ņemot vērā salīdzinoši nelielo ārvalstu produkcijas īpatsvaru no Baltijas un Polijas, KP uzskata, ka kausētā siera kategorijā ģeogrāfiskā tirgus robežas nav plašākas kā Latvijas teritorija. 3.4.3. Tirgus struktūra 108 RPK grupa realizē kausēto sieru ar zīmolu "Rasa", bet RPS ar zīmolu "Dzintars". 109 KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā apkopotā informācija par apvienošanās dalībnieku kausētā siera piegādes īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [10-20]%, 2013.gadā (*) [10-20]%, 2014.gadā (*) [10-20]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%. 110 Izvērtējot informāciju par RPS kausētā siera piegādes īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, var secināt, ka RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [60-70]%, 2013.gadā (*) [70-80]%, 2014.gadā (*) [70-80]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [80-90]%. 111 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais kausētā siera īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pēc euro 2014.gadā bija (*) [80-90]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [80-90]%. 112 Novērtējot nākamo lielāko piegādātāju SIA "Smukas" un SIA "AK Produkts" kausētā siera īpatsvaru euro izteiksmē, secināms, ka 2014.gadā un 2015.gada piecos mēnešos minēto piegādātāju preču īpatsvars (no Lietuvas un Polijas) nepārsniedza (*) [1-10]%, kas vērtējams kā nenozīmīgs. 3.attēls. Kausētā siera piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %, eur (*) Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 113 RPK grupas kausētā siera piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībai Latvijā naturālā izteiksmē 2012.gadā bija (*) [10-20]%, 2013.gadā (*) [5-10]%, 2014.gadā (*) [5-10]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%. 114 RPS kausētā siera piegādes īpatsvars naturālā izteiksmē 2012.gadā bija (*) [70-80]%, 2013.gadā (*) [80-90]%, 2014.gadā (*) [70-80]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [80-90]%. 115 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais kausētā siera īpatsvars mazumtirdzniecībai naturālā izteiksmē 2014.gadā un 2015.gada piecos mēnešos bija (*) [80-90]%. 4.attēls. Kausētā siera piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %, naturālās vienībās (*) Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 116 Novērtējot nākamā konkurenta AB "Rokiškio sūris" īpatsvaru naturālā izteiksmē secināms, ka 2014.gadā tas bija (*) [5-10]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [5-10]%, kas ir vērtējams kā nenozīmīgs. 117 HHI aprēķins pirms un pēc apvienošanās, četru gadu laikā, liecina, ka tirgus ir augsti koncentrēts. HHI pirms apvienošanās euro izteiksmē 2015.gada piecos mēnešos bija 6397 punkti, bet pēc apvienošanās tas sasniedza 6712 punktus, tādējādi HHI indeksa pieaugums 2015.gada piecos mēnešos bija 314 punkti (euro izteiksmē). Vienlaicīgi atzīstams, ka koncentrācijas pieaugums (ΔHHI pirms apvienošanās) četru gadu periodā ir samazinājies no 1646 līdz 314. Līdzīgi ir, vērtējot HHI naturālā izteiksmē. 3.4.4. Ietekmes izvērtējums 118 Apvienošanās rezultātā šajā konkrētajā tirgū nenotiek būtiska horizontāla pārklāšanās, bet apvienošanās dalībnieku preču portfeļa stiprināšanās, jo RPK grupa papildina savu portfeli ar produktu, kas attiecīgajā tirgū ieņem ievērojamu tirgus daļu. 119 Kopējā apvienošanās dalībnieku tirgus daļas vērtējama kā ļoti augsta (> 80%). Baltijas un ES valstu kausētā siera ražotāji un piegādātāji Latvijā ir pārstāvēti, tomēr AB "Pieno Zvaigzdes", AS "Tere", AB "Rokiškio sūris", AB "Vilkyskiu pienine", AB "Žemaitijos pienas", Euroser Dairy Group Sp. Zo.o u.c. kausētā siera piegādātais apjoms katram atsevišķi ir mazs. Tirgū darbojas arī AS "Siera nams" ar zīmoliem "President" un "Snack", AS "Smiltenes piens" ar zīmolu "Azaids", kā arī citi tirgus dalībnieki. 120 Apvienošanās dalībnieki nav vērtējami kā efektīvi konkurenti, jo ievērojamās tirgus daļas starpības dēļ RPK grupa nevar izdarīt būtisku konkurences spiedienu uz RPS. 121 Mazumtirgotāji var aizvietot pašreizējos piegādātājus ar citiem Baltijas un Polijas piegādātājiem, turklāt jebkurš siera ražotājs var salīdzinoši viegli pārslēgties un uzsākt kausētā siera ražošanu, kas pēc KP rīcībā esošas informācijas neprasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus. Tomēr pastāv risks par vietējo Latvijas ražotāju pilnvērtīgu un efektīvu spēju aizstāt apvienošanās dalībnieku produkciju no apjoma viedokļa. 122 Pašreizējā tirgus situācijā (samazinātās eksporta iespējas uz Krieviju) ir maz ticama apvienošanās dalībnieku konkurentu kausētā siera ražošanas apjomu palielināšanas iespēja, bet, mainoties tirgus apstākļiem, KP vērtējumā, konkurentiem pastāv iespējas palielināt kausēta siera ražošanas apjomu. Lai gan konkurentu jaudas šobrīd nav pilnībā noslogotas, (*). 123 KP vērtējumā apvienošanās nelikvidē būtisku konkurences spēku, jo pievienotā tirgus daļa (*) [80-90]% pie RPK grupas nenozīmīgās (*) [1-5]% tirgus daļas ievērojamas izmaiņas tirgū neizraisa, bet gan stiprina RPK grupas portfeli. 124 Kompensējošā pirktspēja kausētā siera tirgū vērtējama kā būtiska, jo to nodrošina vairāki modernās mazumtirdzniecības tirgus dalībnieki kā SIA "RIMI LATVIA", SIA "MAXIMA Latvija", SIA "ELVI Latvija", SIA "Iepirkumu grupa", SIA "Latvijas Tirgotāju savienība" u.c. 125 Jaunu tirgus dalībnieku iekļūšana tirgū, KP vērtējumā, pie izteikta nišas produkta, kāds ir kausētais siers, nav kritiski atkarīga no kausēta siera produkcijas cenām. Tā kā tirgū nepastāv būtiskas importa barjeras, tad apvienošanās dalībnieku priekšrocība var būt to atpazīstamās preču zīmes ("Rasa" un "Dzintars") Latvijas tirgū. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka ierobežojums ir importa produkcijas finansiālā rentabilitāte, kas ir krasi ierobežota ar tirgus kapacitāti. 126 Patērētāju izvēle laika gaitā mainās. Ņemot vērā to, ka tirgū parādās jauni produkti kā, piemēram, krēmsiers, tad kausētā siera īpatsvara potenciālais realizācijas pieaugums ir maz ticams. 127 Lai gan apvienotajam uzņēmumam kausētā siera segmentā tirgus daļa Latvijā būs būtiska, tomēr kopumā nav uzskatāms, ka konkurences apstākļi pēc apvienošanās šajā segmentā ievērojami mainīsies. RPS jau šobrīd pārvalda lielāko daļu tirgus Latvijā, kā arī ir nostiprinājis savu zīmolu ("Dzintars") Latvijas tirgū. 128 KP ņem vērā, ka kausētais siers ieņem salīdzinoši nelielu daļu kopējā piena produktu mazumtirdzniecības tirgū un pārstrādātāju sortimentā (pēc KP aprēķiniem, RPK grupas sortimenta portfelī 2014.gadā mazāk par (*) pie pastāvīgas krītošas kopējās tendences, bet potenciālajā apvienotā tirgus dalībnieku portfelī 2014.gadā nepārsniegs (*) no kopējā sortimenta portfeļa naudas izteiksmē), kas kopumā tirgus situāciju ietekmē nenozīmīgi. Tādējādi būtiska kopējā tirgus daļa konkrētā tirgū apvienotam uzņēmumam nenodrošinās tirgus varu. 3.5. Apvienošanās ietekmes izvērtējums skābā krējuma vairumtirdzniecības tirgū 129 KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir noteikusi skābā krējuma vairumtirdzniecības tirgu. Arī šajā apvienošanās lietā KP uzskata par pamatotu kā konkrētās preces tirgu noteikt skābā krējuma vairumtirdzniecības tirgu. 130 Importētā skābā krējuma piegādes apjoms pēdējos divos gados ir nenozīmīgs, jo nepārsniedz (*) [1-5]% īpatsvaru no kopējās piegādes mazumtirdzniecībai Latvijā. KP vērtējumā skābā krējuma realizācijas tirgus ir izteikti nacionāls. 131 RPK grupa realizē skābo krējumu ar zīmolu "Limbažu piens" un "Valmiera", bet RPS ar zīmolu "Kārums". KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā apkopotās informācija par apvienošanās dalībnieku skābā krējuma piegādes īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [20-30]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [10-20]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [30-40]%. 132 RPS skābā krējuma piegādes īpatsvars mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [<1]%, 2013.gadā (*) [1-5]%, 2014.gadā (*) [1-5]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%. 133 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais skābā krējuma īpatsvars mazumtirdzniecībai pēc euro 2014.gadā bija (*) [20-30]%, 2015.gada piecos mēnešos pēc euro (*) [30-40]%, bet pēc piegādātā apjoma naturālās vienībās 2014.gadā (*) [20-30]%, 2015.gada piecos mēnešos bija (*) [30-40]%. 134 Nākošais lielākais konkurents ir AS "Tukuma piens" ar (*) [40-50]% īpatsvaru 2014.gadā un (*) [30-40]% īpatsvaru 2015.gada piecos mēnešos euro izteiksmē, un (*) [40-50]% īpatsvaru naturālās vienībās 2014.gadā, (*) [30-40]% īpatsvaru 2015.gada piecos mēnešos. 135 Četru gadu laikā euro izteiksmē HHI pirms un pēc apvienošanās ir augsts, jo kopš 2012.gada pārsniedz 2000 punktus, 2015.gada piecos mēnešos pirms apvienošanās bija 2347, bet pēc apvienošanās 2399. Apvienošanās rezultātā koncentrācijas pieaugums euro izteiksmē konstatējams 52 punktu apjomā. 136 Ņemot vērā nenozīmīgo RPS īpatsvaru skābā krējuma piegādē mazumtirdzniecībai Latvijā, kā arī koncentrācijas indeksa pieauguma rādītājus, KP secina, ka nav lietderīgi veikt padziļinātu skābā krējuma realizācijas tirgus analīzi. Apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa nepārsniegs robežu, ko var uzskatīt par norādi uz iespējamā uzņēmuma dominējošā stāvokļa esamību. Nav pamata uzskatīt, ka notiks būtiska konkurences samazināšanās vai dominējošā stāvokļa izveidošanās skābā krējuma vairumtirdzniecības tirgū Latvijā. Apvienotais uzņēmums šajā kategorijā Latvijā joprojām atpaliek no skābā krējuma tirgus līdera AS "Tukuma piens". Vienlaicīgi atzīmējams, ka tirgū darbojas ievērojams skaits citu Latvijas skābā krējuma ražotāju kā AS "Talsu piensaimnieks", AS "Smiltenes piens", AS "Jaunpils pienotava" u.c. 3.6. Apvienošanās ietekmes izvērtējums saldā krējuma vairumtirdzniecības tirgū 3.6.1. Konkrētās preces tirgus 137 KP secina, ka saldā krējuma specifiskās īpašības (treknums, konsistence, garša, pielietojums u.c.) pamatoti ļauj to definēt kā atsevišķu konkrēto preci. Tirgū pieejams gan pasterizēts, gan aseptiskais16 saldais krējums. Šajā konkrētajā preces tirgū iekļauts arī saldais krējums flakonos (jau uzputots). KP uzskata, ka minētā prece ir vēl specifiskāka nekā tradicionālais saldais krējums un turklāt tās īpatsvars saldā krējuma kategorijā ir neliels. KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir noteikusi saldā krējuma vairumtirdzniecības tirgu. Arī šajā apvienošanās lietā KP uzskata par pamatotu kā konkrētās preces tirgu noteikt saldā krējuma vairumtirdzniecības tirgu. 3.6.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 138 Novērtējot iegūtos datus no mazumtirgotājiem Latvijā, secināms, ka saldā krējuma importa īpatsvars nepārsniedz (*) [10-20]%. Tirgus kapacitāti kon …