Zaudējis spēku - Medicīnas tehnisko iekārtu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumi

Zaudējis spēku - Medicīnas tehnisko iekārtu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta noteikumi Nr.3 Rīgā 1996.gada 2.janvārī (prot. Nr.1, 2.§) Medicīnas tehnisko iekārtu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumi Izdoti saskaņā ar likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" 4.pantu I. Noteikumos lietotie termini Medicīnas tehniskās iekārtas - visas iekārtas, kas tieši vai netieši tiek izmantotas cilvēka medicīniskai izmeklēšanai, ārstēšanai vai novērošanai. Medicīnas tehnisko iekārtu komplekss - medicīnas tehnisko iekārtu kombinējums citai ar citu vai citām lietošanai gatavām iekārtām, lai veiktu cilvēka medicīnisku izmeklēšanu vai ārstēšanu. Par iekārtas izmantošanu atbildīgā persona -persona, kas ir atbildīga par medicīnas tehniskās iekārtas pareizu ekspluatāciju. Par iekārtas izmantošanu atbildīgo personu ar rakstisku rīkojumu ieceļ iekārtas valdītājs. Enerģētiski darbināmās iekārtas - iekārtas, kuras darbina ar elektrisko enerģiju, gāzes enerģiju, saspiestu gaisu, vakuumu, atsperes enerģiju vai citiem enerģijas veidiem, izņemot enerģiju, kas rodas, izmantojot tiešu lietotāja vai pacienta ķermeņa spēku. Uz enerģiju, kura iegūta gravitācijas rezultātā, šo noteikumu izpratnē nav attiecināms termins "cita enerģija". Drošs iekārtas ekspluatācijas stāvoklis - iekārtas stāvoklis, kāds rodas, ja ir izpildīti šādi ekspluatācijas dokumentos norādītie nosacījumi: 1) pareiza uzbūve, komplektācija un darbība; 2) higiēnas prasības; 3) nav redzami ārēji bojājumi; 4) tiek lietoti paredzētie piederumi un ekspluatācijas materiāli; 5) ir ievēroti pārbaudes termiņi. Medicīnas tehnisko iekārtu bīstamības faktori - ar medicīnas tehniskās iekārtas uzbūvi vai lietošanu saistīti faktori, kas var radīt šādus draudus pacienta, apkalpojošā personāla vai trešās personas veselībai un dzīvībai: 1) elektriskās strāvas trieciens; 2) starojums (jonizējošais, elektromagnētiskais, lāzera u.tml.); 3) mehāniskā bīstamība (iekārtas nestabilitāte, iekārtas kustīgās daļas u.tml.); 4) termiskā iedarbība; 5) enerģijas vai ārstniecības līdzekļu kļūdaina dozēšana; 6) eksplozija un ugunsbīstamība; 7) bioloģiskā un ķīmiskā iedarbība. Drošības pārbaude - attiecīgās iekārtas vai tehnoloģiskā procesa atbilstības noteikšana atbilstīgi tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasībām, kuru veic akreditēts un pilnvarots uzņēmums. II. Vispārīgie jautājumi 1. Šie noteikumi ir obligāti visiem medicīnas tehnisko iekārtu valdītājiem (tālāk tekstā - "iekārtas valdītājs") neatkarīgi no īpašuma veida un nosaka viņu pienākumus, lai tiktu ievērota medicīnas tehnisko iekārtu ekspluatācijas drošība. 2. Medicīnas tehniskās iekārtas un iekārtu kompleksu konstruēt, demonstrēt, ieviest ekspluatācijā un izmantot var tikai atbilstīgi šiem noteikumiem. 3. Medicīnas tehniskās iekārtas iedala šādās grupās: 3.1. pirmās grupas medicīnas tehniskās iekārtas - enerģētiski darbināmās medicīnas tehniskās iekārtas, kuras tieši apdraud (ietekmē) cilvēka dzīvību un veselību un ir pakļautas speciālai uzraudzībai un drošības pārbaudēm (1.pielikums); 3.2. otrās grupas medicīnas tehniskās iekārtas - visas pārējās enerģētiski darbināmās medicīnas tehniskās iekārtas (izņemot implantantus); 3.3. trešās grupas medicīnas tehniskās iekārtas - iekārtas, sīkierīces un instrumenti, kuri nav enerģētiski darbināmi. 4. Piederumi un rezerves daļas (atsevišķi), kā arī daudzas vienreizējas lietošanas detaļas (katetri, elektrodi un citas) nav iekļaujamas kādā no šo noteikumu 3.punktā minētajām grupām, jo tās nav lietošanai gatavas iekārtas. 5. Medicīnas tehnisko iekārtu kompleksa lietošanas nosacījumi: 5.1. ja medicīnas tehnisko iekārtu kompleksā ietilpst dažādu grupu iekārtas, uz visu kompleksu attiecināmas augstākās grupas iekārtas ekspluatācijas drošības prasības; 5.2. iekārtu komplekss neveidojas, ja dažādas lietošanai gatavas iekārtas atrodas vienā korpusā un tās var lietot katru atsevišķi. Minētajā gadījumā katra no iekārtām iedalāma attiecīgajā grupā. III. Iekārtu montāžas un ekspluatācijas nosacījumi 1. Vispārīgās prasības 6. Medicīnas tehniskās iekārtas var tikt demonstrētas, ieviestas ekspluatācijā vai lietotas tikai tad, ja tās atbilst šo noteikumu prasībām un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un darba aizsardzības tiesību aktiem. 7. Pirmās grupas medicīnas tehnisko iekārtu montāžu, ieviešanu ekspluatācijā, apkopi un remontu atļauts veikt juridiskajām personām, kuras ir saņēmušas licenci darbam ar attiecīgajām medicīnas tehniskajām iekārtām. Medicīnas tehnisko iekārtu montāža, ieviešana ekspluatācijā, apkope un remonts jāveic atbilstīgi ražotāju tehniskās dokumentācijas prasībām. 8. Ja uz medicīnas tehnisko iekārtu vienlaikus attiecas vairāki normatīvie akti, jāievēro visu attiecīgo normatīvo aktu prasības. 9. Uz pirmās un otrās grupas medicīnas tehniskajām iekārtām jābūt šādai labi saskatāmai un skaidri salasāmai informācijai: 9.1. iekārtas ražotāja nosaukums, ārvalstīs ražotajām iekārtām - arī informācija par personu vai firmu, kura piegādājusi attiecīgo iekārtu; 9.2. medicīnas tehniskās iekārtas tips un iekārtas rūpnīcas numurs. 10. Brīdinājuma uzrakstiem uz medicīnas tehniskajām iekārtām jābūt valsts valodā. 11. Iekārtas valdītājs pirmās grupas medicīnas tehniskās iekārtas var ieviest ekspluatācijā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 11.1. iekārtas uzstādīšanas vietā veikta tās drošības pārbaude un funkcionālā pārbaude; 11.2. apkalpojošais personāls ir atestēts; 11.3. iekārta ir reģistrēta Valsts darba inspekcijā. 12. Pirmās grupas medicīnas tehniskajām iekārtām, kas dozē enerģiju vai ārstniecības līdzekļus, jābūt aprīkotām ar signālierīcēm, kuras signalizē par nepareizu dozēšanu iekārtas kļūdainas darbības dēļ. 13. Medicīnas tehniskās iekārtas apkalpojošajam personālam pirms iekārtas lietošanas jāpārliecinās par tās atbilstību drošam iekārtas ekspluatācijas stāvoklim. 14. Medicīnas tehniskās iekārtas nedrīkst ekspluatēt, ja tajās konstatēti defekti, kuri var radīt draudus pacienta, apkalpojošā personāla vai trešās personas veselībai un dzīvībai. 2. Lietošanas instrukcija 15. Medicīnas tehniskās iekārtas ražotājam (piegādātājam) jānodrošina katra iekārta ar lietošanas instrukciju (valsts valodā), kurā ir ziņas par attiecīgās medicīnas tehniskās iekārtas lietošanas mērķi, darbības veidu, iespējamo kaitīgo iedarbību, kombinēšanas iespējām ar citām iekārtām, pārbaudes metodēm, tīrīšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas paņēmieniem, kā arī par iekārtas tehnisko apkopi. 16. Lietošanas instrukcija trešās grupas iekārtām nav obligāta. 3. Medicīnas tehnisko iekārtu atbilstības apliecinājumi 17. Pirmās un otrās grupas medicīnas tehniskās iekārtas var tikt demonstrētas, realizētas, ieviestas ekspluatācijā un lietotas, ja ir dokuments, kas apliecina šo iekārtu atbilstību Eiropas normām (direktīvai 93/42 EEC), - sertifikāts saskaņā ar LVS - EN 45011 vai ražotāja deklarācija saskaņā ar LVS - EN 45014, bet pārējos gadījumos - apliecība, kas izdota, pamatojoties uz akreditēta un pilnvarota pārbaudes uzņēmuma atzinumu par to, ka iekārtas drošības pakāpe nav zemāka par tiesību aktos noteikto. 18. Šo noteikumu 17.punkts neattiecas uz tām medicīnas tehniskajām iekārtām, kuras izmanto klīniskajos izmēģinājumos ar cilvēkiem. Šo medicīnas tehnisko iekārtu izmantošanas kārtība nosakāma atsevišķos tiesību aktos. 19. Ja medicīnas tehniskās iekārtas sertifikāts tiek atsaukts, iekārtas, kas bijušas ekspluatācijā līdz sertifikāta atsaukuma publicēšanai, var ekspluatēt arī turpmāk, ja sertifikāta atsaukumā netiek minēts, ka šo iekārtu turpmākā ekspluatācija var radīt draudus pacienta, apkalpojošā personāla vai trešās personas veselībai un dzīvībai. 4. Personāla apmācība 20. Pirmās grupas medicīnas tehniskās iekārtas drīkst ekspluatēt personas, kuras ir atestētas tiesību aktos noteiktajā kārtībā. 21. Ja medicīnas tehniskā iekārta tiek papildināta ar citām iekārtām, lai izveidotu iekārtu kompleksu, apkalpojošā personāla apmācība jāpapildina ar informāciju par darbu ar attiecīgo iekārtu kompleksu un tā īpatnībām. 5. Iekārtu saraksts 22. Iekārtas valdītājam jāveic uzskaite par viņa lietojumā esošajām pirmās un otrās grupas medicīnas tehniskajām iekārtām. 23. Medicīnas tehnisko iekārtu sarakstā par katru iekārtu jābūt šādai informācijai: 23.1. iekārtas ražotāja nosaukums; 23.2. medicīnas tehniskās iekārtas tips, iekārtas rūpnīcas numurs un iekārtas izgatavošanas gads; 23.3. medicīnas tehniskās iekārtas grupa. 23.4. Medicīnas tehniskās iekārtas atrašanās vieta. 6. Medicīnas tehniskās iekārtas žurnāls 24. Pirmās grupas iekārtas valdītājam jānodrošina medicīnas tehniskās iekārtas žurnāla aizpildīšana. 25. Medicīnas tehniskās iekārtas žurnālā tiek fiksēts; 25.1. iekārtas funkcionālās pārbaudes datums, to ieviešot ekspluatācijā; 25.2. atestēto personu vārds un uzvārds; 25.3. drošības pārbaužu, tehnisko apkopju un remontu veikšanas datums, kā arī tās personas vārds un uzvārds vai tā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, kurš veica minētos darbus; 25.4. funkcionālo traucējumu (bojājumu) konstatēšanas laiks, to veids, kā arī izraisītās sekas. 26. Medicīnas tehniskās iekārtas sertifikāta vai deklarācijas kopija vai apliecība jāuzglabā kopā ar iekārtas ekspluatācijas dokumentiem. 7. Iekārtu ekspluatācijas dokumentu un žurnālu uzglabāšana 27. Medicīnas tehnisko iekārtu ekspluatācijas dokumenti jāuzglabā tā, lai tie pastāvīgi būtu pieejami apkalpojošajam personālam, kas ekspluatē attiecīgās iekārtas. Pirmās grupas medicīnas tehnisko iekārtu žurnāli jāuzglabā kopā ar attiecīgo iekārtu ekspluatācijas dokumentiem. 28. Valsts darba inspekcijas un akreditēta un pilnvarota uzņēmuma pārstāvji ir tiesīgi iepazīties ar ekspluatācijas dokumentiem un medicīnas tehnisko iekārtu žurnāliem to atrašanās vietā. 8. Rīcība nelaimes gadījumos 29. Par medicīnas tehnisko iekārtu bojājumiem vai funkcionāliem traucējumiem, ja nodarīts kaitējums pacienta, apkalpojošā personāla vai trešās personas veselībai un dzīvībai, nekavējoties tiesību aktos noteiktajā kārtībā jāziņo Valsts darba inspekcijai vai citām institūcijām. 30. Valsts darba inspekcija vai citas institūcijas var pieprasīt iekārtas valdītājam veikt nelaimes gadījuma ekspertīzi saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem un segt ar to saistītos izdevumus. Ekspertu ekspertīzes veikšanai ieceļ valsts darba inspekcija. 9. Atbildība par šo noteikumu neievērošanu 31. Personas, kas, pārkāpjot šo noteikumu prasības, pakļauj briesmām citu personu veselību un dzīvību vai rada ievērojamus materiālo vērtību zaudējumus, tiek sauktas pie atbildības tiesību aktos noteiktajā kārtībā. IV. Medicīnas tehnisko iekārtu drošības pārbaude 1. Vispārīgās prasības 32. Iekārtas valdītājam jānodrošina attiecīgajai iekārtai paredzētās drošības pārbaudes tādā apjomā un tādos termiņos, kā tas norādīts šajos noteikumos. 33. Pirmās un otrās grupas medicīnas tehnisko iekārtu drošības pārbaudi var veikt tikai akreditēts un pilnvarots pārbaudes uzņēmums. 34. Regulāra iekārtas ražotāja norādēm atbilstīga apkope un iekārtu drošības pārbaude neatbrīvo lietotāju no pienākuma ekspluatēt tikai tādu iekārtu, kurai nav bojājumu, kuri var radīt draudus pacienta, apkalpojošā personāla vai trešās personas veselībai un dzīvībai. 35. Pirmās un otrās grupas medicīnas tehnisko iekārtu drošības pārbaude (2.pielikums) ietver: 35.1. vizuālo pārbaudi; 35.2. elektrodrošības parametru pārbaudi; 35.3. iekārtas darbības pārbaudi; 35.4. kontroles ierīču un signālierīču pārbaudi; 35.5. speciālas pārbaudes (tikai pirmās grupas iekārtām). 2. Pārbaudes apjoma un termiņu noteikšana 36. Pirmās un otrās grupas medicīnas tehnisko iekārtu drošības pārbaude pilnā apjomā jāveic ne retāk kā reizi gadā. 37. Akreditēts un pilnvarots pārbaudes uzņēmums, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, pēc savstarpējas vienošanās ar iekārtas valdītāju var noteikt, ka medicīnas tehniskās iekārtas drošības pārbaudes ir veicamas biežāk. V. Pārbaudes protokols 38. Medicīnas tehnikas iekārtas pārbaudes protokolam jāatspoguļo šajos noteikumos minēto prasību un mērījumu rezultāti, un tajā jāiekļauj šādi rādītāji: 38.1. pārbaudes uzņēmuma nosaukums; 38.2. eksperta vārds un uzvārds; 38.3. citu pilnvaroto personu vārds un uzvārds; 38.4. medicīnas tehniskās iekārtas valdītāja vārds un uzvārds vai nosaukums; 38.5. medicīnas tehniskās iekārtas nosaukums; 38.6. medicīnas tehniskās iekārtas ražotājs; 38.7. medicīnas tehniskās iekārtas apraksts (iekārtas tips, iekārtas rūpnīcas numurs, inventāra numurs); 38.8. medicīnas tehniskās iekārtas stāvoklis; 38.9. medicīnas tehniskās iekārtas ekspluatācijas dokumenti; 38.10. pārbaudes norise; 38.11. pārbaudes rezultāti; 38.12. eksperta atzinums; 38.13. drošības pārbaudes veikšanas periods; 38.14. pārbaudes vieta un datums; 38.15. eksperta paraksts un zīmoga nospiedums. 39. Pārbaudes protokolā jānorāda: 39.1. izmantotās mērīšanas metodes un to precizitāte; 39.2. piederumi un vienreizējas lietošanas inventārs, ar kuriem medicīnas tehniskā iekārta pārbaudes laikā bija komplektēta; 39.3. cita aparatūra, ar kuru medicīnas tehniskā iekārta pārbaudes laikā bija kombinēta; 39.4. trūkumu un bojājumu novēršanas vai citu pasākumu termiņi; 39.5. priekšlikumi trūkumu un bojājumu novēršanai; 39.6. tehniskās drošības nosacījumi, lai medicīnas tehnisko iekārtu varētu lietot līdz trūkumu novēršanai vai citu pasākumu veikšanai. 40. Akreditēts un pilnvarots pārbaudes uzņēmums (eksperts) ir pilnībā atbildīgs par pārbaudes protokola saturu. 41. Veicot medicīnas tehnisko iekārtu drošības pārbaudi, akreditētam un pilnvarotam pārbaudes uzņēmumam jāievēro šo noteikumu 3.pielikumā minēto normatīvo aktu prasības. VI. Pārejas jautājumi 42. Iekārtu valdītājiem jānodrošina, lai līdz 1996.gada 1.aprīlim tiktu sastādīts medicīnas tehnisko iekārtu saraksts atbilstīgi šo noteikumu 23.punktā noteiktajām prasībām. 43. Pirmās grupas iekārtu valdītājiem līdz 1996.gada 31.decembrim jāreģistrē Valsts darba inspekcijā viņu valdījumā esošās pirmās grupas medicīnas tehniskās iekārtas. 44. Otrās grupas iekārtu valdītājiem līdz 1999.gada 31.decembrim jāreģistrē Valsts darba inspekcijā viņu valdījumā esošo otrās grupas medicīnas tehnisko iekārtu tipi (veidi). 45. No 1996.gada 1.janvāra medicīnas tehniskās iekārtas var tikt demonstrētas, realizētas, ieviestas ekspluatācijā un lietotas, ja ir dokuments, kas apliecina šo iekārtu atbilstību Eiropas normām (direktīvai 93/42/ EEC), - sertifikāts saskaņā ar LVS - EN 45011 vai ražotāja deklarācija saskaņā ar LVS - EN 45014, bet pārējos gadījumos - apliecība, kas izdota, pamatojoties uz akreditēta un pilnvarota pārbaudes uzņēmuma atzinumu par to, ka iekārtas drošības pakāpe nav zemāka par tiesību aktos noteikto iekārtas drošības pakāpi. Ministru prezidents A.Šķēle Labklājības ministrs V.Makarovs 1.pielikums Ministru kabineta 1996.gada 2.janvāra noteikumiem Nr.3 Pirmās grupas medicīnas tehniskās iekārtas 1. Intrakardiālie elektrokardiogrāfi un fonokardiogrāfi. 2. Intrakardiālie asinsspiediena mērītāji. 3. Magnētiskie asinsplūsmas mērītāji. 4. Defibrilatori. 5. Iekārtas muskuļu un nervu stimulācijai (diagnozei un terapijai). 6. Iekārtas ārstēšanai ar elektrošoku. 7. Augstfrekvences ķirurģiskās iekārtas. 8. Litotripsijas impulsiekārtas. 9. Fotokoagulatori un lāzerkoagulatori. 10. Augstspiediena injekciju šļirces. 11. Krioķirurģijas iekārtas (karstā daļa). 12. Infūzijas sūkņi. 13. Infūzijas sūkņi-šļirces. 14. Perfūzijas sūkņi. 15. Elpināšanas iekārtas (enerģētiski darbināmās). 16. Inhalācijas-narkozes iekārtas. 17. Stacionārie un pārvietojamie inkubatori. 18. Barokameras. 19. Dialīzes iekārtas. 20. Hipotermijas iekārtas. 21. Mākslīgās asinsrites iekārtas. 22. Lāzeru ķirurģiskās iekārtas. 23. Asins filtrācijas iekārtas. 24. Ārējie sirds stimulatori. 25. Kodolmagnētiskās rezonanses tomogrāfi. Labklājības ministrs V.Makarovs 2.pielikums Ministru kabineta 1996.gada 2.janvāra noteikumiem Nr.3 Pirmās un otrās grupas medicīnas tehnisko iekārtu drošības pārbaude I. Vispārīgās prasības 1. Iekārta pārbaudāma atbilstīgi tās lietojumam. Pārbaudes laikā jābūt klāt arī nepieciešamajiem piederumiem un vienreizējas lietošanas detaļām, iekārtai jābūt kombinētai ar citām iekārtām tā, kā tas ir nepieciešams tās lietotājam. Minētās detaļas un citas iekārtas tiek pārbaudītas tādā apmērā, kādā tās var ietekmēt pārbaudāmās iekārtas lietošanas un darbības drošību. 2. Ja, veicot tehniskās drošības pārbaudi, ir atklāti defekti, kas apdraud drošību, iekārtas valdītājam jāpārtrauc iekārtas ekspluatācija un jāveic pasākumi, lai tos novērstu. 3. Atkārtota tehniskās drošības pārbaude tiek veikta pēc atklāto defektu novēršanas. 1. Ārējā pārbaude 4. Veicot iekārtu, detaļu un to komplektācijas ārējo pārbaudi, vizuāli nosaka bojājumus, trūkumus, netīras, nolietotas vai labotas vietas. 5. Regulatoru un darba režīma iestādītājelementu uzrakstiem vai simboliem jābūt labi saskatāmiem un salasāmiem. 6. Drošinātājiem jāatbilst ražotāja noteiktajam nominālam. 7. Ja ārējās pārbaudes rezultāti nerada pārliecību par iekārtas drošību, akreditēts un pilnvarots pārbaudes uzņēmums var veikt iekārtas iekšējo vizuālo pārbaudi. 2. Darbības pārbaude 8. Darbības pārbaudi veic saskaņā ar lietošanas instrukciju. Ja iekārtai tās nav un nav pieejama citas tā paša tipa iekārtas lietošanas instrukcija, darbība pārbaudāma tādā apmērā, kādā tas iespējams bez lietošanas instrukcijas. Tāpat jārīkojas, ja lietošanas instrukcija ir nepilnīga vai kļūdaina. 9. Iekārtu, kuras darbībā ir traucējumi, pārbauda tādā apmērā, kādā traucējumi to ļauj. 3. Kontroles ierīču un signālierīču pārbaude 10. Jāpārbauda, vai esošās kontroles ierīces un signālierīces darbojas. 11. Ja iekārta darbināma ar baterijām vai akumulatoru, nepieciešams uzlādes stāvokļa kontroles indikators. 4. Elektrodrošības pārbaude 12. Aizsargvadītāja pretestības, noplūdes strāvu un izolācijas mērījumi veicami saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 2.janvāra noteikumu nr.3 "Medicīnas tehnisko iekārtu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumi" 3.pielikumu. 13. Mērījumus veic istabas temperatūrā bez mitruma noteikšanas. Ja lietotājs kombinē attiecīgo iekārtu ar citām iekārtām vai arī ja viņa rīcībā ir iekārtas dažādas sastāvdaļas (moduļi), jāpārbauda arī to ietekme uz noplūdes strāvu. 14. Mēriekārtām, ko lieto minētajās pārbaudēs, ir jāatbilst precizitātei ± 5%, ja Ministru kabineta 1996.gada 2.janvāra noteikumu nr.3 "Medicīnas tehnisko iekārtu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumi" 3.pielikumā noteiktie standarti nepieļauj mazāku precizitāti. II. Pirmās grupas iekārtu pārbaude 1. Intrakardiālie elektrokardiogrāfi un fonokardiogrāfi 15. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude: 15.1. iekārtai jāatbilst 1. vai 2.aizsardzības klasei pret elektriskās strāvas triecienu, un tajā jābūt CF tipa aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecienu (ar attiecīgiem apzīmējumiem). CF tipa zīmei jāatrodas labi redzamā vietā, vēlams - pie pacienta pieslēguma; 15.2. lietošanas instrukcijai jāietver norādījums, ka sirds vai smadzeņu iekšējai izmeklēšanai iekārtu drīkst lietot tikai medicīniski izmantojamās telpās, kurās potenciālu izlīdzināšanas sistēma atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem; 15.3. ja iekārtai ir pieslēguma mezgls lokanam potenciālu izlīdzināšanas vadam, lietošanas instrukcijai papildus jāietver šādi norādījumi: 15.3.1. ja iekārta patstāvīgi vai kopā ar citām iekārtām tiek izmantota sirds vai smadzeņu izmeklēšanai, pirms pacienta pieslēgšanas papildus jāveic galvanisks savienojums starp iekārtu un potenciālu izlīdzināšanas sistēmu; 15.3.2. jānorāda lietojamo vadu raksturojoši lielumi (maksimālais garums, minimālais šķērsgriezuma laukums) un pieslēgšanas veids. 16. Jāveic iekārtas darbības pārbaude. 17. Jāveic kontroles ierīču un signālierīču pārbaude - ar signālu ģeneratoru pārbauda elektrokardiogrāfa augšējo un apakšējo trauksmes robežu. 18. Speciālā tehniskā pārbaude: raidot 1mV signālu uz elektrokardiogrāfa ieeju, pārbauda elektrokardiogrāfa iekšējā kontroles signāla atbilstību etalonam. 19. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude. 2. Intrakardiālie asinsspiediena mērītāji 20. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude: iekārtai jāatbilst 1. vai 2.aizsardzības klasei pret elektriskās strāvas triecienu un tajā jābūt CF tipa aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecienu (ar attiecīgiem apzīmējumiem). CF tipa zīmei jāatrodas labi redzamā vietā, vēlams - pie pacienta pieslēguma. 21. Jāveic iekārtas darbības pārbaude. 22. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude. 23. Speciālā tehniskā pārbaude nav nepieciešama. 24. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude. 3. Magnētiskie asinsplūsmas mērītāji 25. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude: iekārtai jāatbilst 1. vai 2.aizsardzības klasei pret elektriskās strāvas triecienu un tajā jābūt CF tipa aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecienu (ar attiecīgiem apzīmējumiem). CF tipa zīmei jāatrodas labi redzamā vietā, vēlams - pie pacienta pieslēguma. 26. Jāveic iekārtas darbības pārbaude. 27. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude. 28. Speciālā tehniskā pārbaude nav nepieciešama. 29. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude. 4. Defibrilatori 30. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude: 30.1. uz defibrilatora labi redzamā vietā jāatrodas īsai lietošanas instrukcijai valsts valodā; 30.2. pārbauda noplūdes strāvas ceļu un gaisa spraugu: starp elektroda strāvu vadošām daļām un rokturi noplūdes strāvas ceļam jābūt vismaz 50mm garam, bet gaisa spraugai - vismaz 25mm lielai. 31. Jāveic iekārtas darbības pārbaude. 32. Jāpārbauda iekārtas kontroles ierīces un signālierīces: 32.1. defibrilācijas enerģijas indikators; 32.2. uzlādes procesa indikators; 32.3. sinhronizācijas režīma indikators; 32.4. akumulatora uzlādes stāvokļa indikators. 33. Jāveic iekārtas speciālā tehniskā pārbaude: 33.1. pārbauda akumulatora kapacitāti: 33.1.1. pēc pieciem maksimālās enerģijas izlādes cikliem maksimālās enerģijas uzlādes laiks nedrīkst pārsniegt 15 sekundes; 33.1.2. pēc uzlādes indikatora minimālā rādījuma jābūt iespējamām vēl divām uzlādēm ar maksimālo enerģiju; 33.2. pārbauda iekārtas defibrilācijas enerģiju: uz 50W slodzes izkliedētā enerģija jāmēra pie maza, vidēja un liela izlādes impulsa. Izmērītā vērtība no ieregulētās nedrīkst atšķirties vairāk kā par ± 15%; 33.3. jāveic iekārtas sinhronizācijas ierīces pārbaude: defibrilācijas procesam jābūt sinhronizētam ar elektrokardiogrammas R zoba pīķi; 33.4. jāveic iekārtas iekšējās izlādes pārbaude: iekšējās izlādes laikam pēc enerģijas samazināšanas vai tīkla barošanas sprieguma pārtraukšanas jābūt mazākam par 10 sekundēm. 34. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude. 5. Iekārtas muskuļu un nervu stimulācijai (diagnozei un terapijai), izmantojot elektrisko enerģiju 35. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude: 35.1. jāveic iekārtas uzrakstu un lietošanas instrukcijas pārbaude: 35.1.1. uz maiņstrāvas iekārtas un tās lietošanas instrukcijā jābūt šādam norādījumam: "Procedūras sākums tikai ar mazāko strāvu!"; 35.1.2. uz līdzstrāvas iekārtas un tās lietošanas instrukcijā jābūt šādiem norādījumiem: "Lietošanas laikā nav pieļaujama polaritātes maiņa!", "Procedūras sākums tikai ar mazāko strāvu!"; 35.2. elektrogalvaniskajām (Stangera) vannām: 35.2.1. jābūt nodrošinātai vadības pults (arī darba režīma iestādīšanas un regulēšanas elementu) aizsardzībai pret mitrumu; 35.2.2. jāveic iekārtas iekšējā apskate, jāpārbauda, vai ir nodrošināta atsaiste starp tīkla strāvas daļu un pacienta strāvas daļu. Jāpārbauda vadības pultī iekļuvušā šķidruma varbūtējā ietekme uz iekārtas darbību vai lietošanas drošību. 36. Jāveic iekārtas darbības pārbaude. 37. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude: uz iestādītājelementa skalas vai uz atsevišķa mērinstrumenta jābūt norādītai izejas parametra vērtībai. Ja iekārtas izejas parametrs ir strāvas impulss, tad jābūt norādītam, kāda tā vērtība: pīķa, vidējā vai efektīvā - tiek mērīta. 38. Jāveic iekārtas speciālā tehniskā pārbaude: 38.1. strāvai jāpieaug proporcionāli intensitātes regulatora stāvokļa maiņai. Nav pieļaujami strāvas lēcieni vai pārtraukumi un tamlīdzīgi; 38.2. pie 500W slodzes pretestības ir pieļaujamas šādas strāvas vērtības: 38.2.1. līdzstrāva - maksimāli 80mA; 38.2.2. maiņstrāva līdz 400Hz (ieskaitot) - maksimāli 50mA; 38.2.3. maiņstrāva līdz 1500Hz (ieskaitot) - maksimāli 80mA; 38.2.4. maiņstrāva virs 1500Hz - maksimāli 100mA; 38.3. vitalitātes un oftalmoloģiskām pārbaudēm strāva pie 2kW slodzes pretestības - maksimāli 10mA līdzstrāvai vai 10mA maiņstrāvai; 38.4. elektrogalvaniskajām vannām strāva pie 80W slodzes pretestības - maksimāli 300mA (atbilst Umax=24V); 38.5. strāvas ierobežošana ieslēgšanas brīdī: ja iekārtas izejas strāva ir lielāka par 3,5mA, tās ieslēgšanai jābūt iespējamai tikai pie minimālās strāvas atdeves pacienta ķēdē; 38.6. maiņstrāvas uzklāšanās: līdzstrāvas režīmā pieļaujama maiņstrāvas uzklāšanās līdz 5% apmērā no esošā strāvas stipruma (slodzes pretestība 500W); 38.7. strāvas impulsu parametri (ilgums, pauze, frekvence) drīkst atšķirties no uzdotās vērtības šādi: 38.7.1. diagnostikas iekārtām - līdz ±15%; 38.7.2. terapijas iekārtām - līdz ±25%. 39. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude: 39.1. elektrogalvaniskajām vannām izolācijas pretestību mēra šādos gadījumos: 39.1.1. ja sūkņi, ūdens notece un citas pacienta zonā esošās metāliskās daļas ir atdalītas no aizsargzemējuma ar pretestību, kas lielāka par 2MW (tālāki mērījumi nav nepieciešami); 39.1.2. ja metāliskās daļas, kas varētu kļūt strāvu vadošas, ir savienotas ar aizsargzemējumu, kura pretestība ir mazāka par 0,2W, bet pārējās metāla daļas pacienta zonā savienotas ar aizsargzemējumu, kura pretestība ir 0,2W - 2MW, jāveic detalizēti mērījumi atbilstīgi šī pielikuma 38.2. apakšpunktā noteiktajām prasībām; 39.2. jāveic iekārtas noplūdes strāvas mērījumi: 39.2.1. noplūdes strāva uz zemi un noplūdes strāva uz pacientu jāmēra atbilstīgi šo noteikumu 3.pielikumā minēto normatīvo aktu prasībām; 39.2.2. noplūdes strāva nedrīkst būt lielāka par 1mA; 39.2.3. noplūdes strāvu var mērīt arī, ja ar vadītāju palīdzību savieno elektrodus ar sūkņiem, ūdens noteci vai citām metāliskām daļām. 6. Iekārtas muskuļu un nervu stimulācijai (diagnozei un terapijai), izmantojot lāzera starojumu 40. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude (4.klases lāzerus nervu un muskuļu stimulācijai neizmanto): 40.1. uz iekārtas ir norādītas šādas ziņas: 40.1.1. brīdinājuma uzraksts ( "Lāzera starojums!"; 40.1.2. brīdinājuma uzraksts par iekārtas piederību kādai no lāzera klasēm ( "1.klases lāzers", "2.klases lāzers", "3.A klases lāzers" vai "3.B klases lāzers"; 40.1.3. brīdinājuma uzraksts atbilstīgi lāzera klasei: 40.1.3.1. 2.klases lāzeram ( "Neskatīties starojumā!"; 40.1.3.2. 3.A klases lāzeram ( "Neskatīties starojumā arī ar optiskām iekārtām!"; 40.1.3.3. 3.B klases lāzeram ( "Nepakļaut cilvēkus nejauša lāzera stara iedarbībai!"; 40.1.4. maksimālā jauda; 40.1.5. viļņa garums; 40.2. uz iekārtas daļām (aizsargvākiem), ko noņem apkopes vai remonta laikā, jābūt brīdinājuma uzrakstiem "Uzmanību!" un "Lāzera starojums, kad aizsargvāks (aizvars) ir atvērts!"; 40.3. ja lāzera starojuma viļņa garums ir ārpus 400nm līdz 700nm diapazona, uz iekārtas jābūt brīdinājuma uzrakstam "Neredzams lāzera starojums!"; 40.4. ja lāzera starojuma viļņu garums vienlaikus ir ārpus un iekšpus 400nm līdz 700nm diapazona, uz iekārtas jābūt brīdinājuma uzrakstam "Redzams un neredzams lāzera starojums!"; 40.5. uz iekārtas jābūt brīdinājuma apzīmējumam (lāzera simbols atbilstīgi IEC 825), izņemot gadījumus, ja lāzera jauda nav lielāka par 1.klases lāzera jaudu. 41. Jāpārbauda lāzera stara vadītāja apvalka veselums. 42. Lietošanas instrukcijai jāietver norādījumi par jaudas mērīšanas sistēmas kalibrēšanu un laika intervālu starp kalibrēšanām. 43. Jāveic iekārtas darbības pārbaude, īpašu uzmanību pievēršot šādām ierīcēm: 43.1. dzesēšanas sistēmai; 43.2. kājas (rokas) vadības slēdžiem; 43.3. lāzera stara vadītāja sistēmai. 44. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude: 3.B klases lāzeram jābūt aprīkotam ar jaudas mēriekārtu, kas mēra starojuma jaudu SI mērvienību sistēmā ar precizitāti, ne mazāku par ± 20%, jāveic minētās mēriekārtas pārbaude. 45. Lāzera staram jābūt regulējamam ar aizvara palīdzību. 46. Lāzera iekārtai jābūt apgādātai ar acu aizsargfiltru, kuram lāzera starojuma laikā patstāvīgi jāpagriežas. Minētais nosacījums nav jāievēro, ja no okulāra izstarotā starojuma jauda nav lielāka par 2.klases lāzera līmeni. 47. 3.B klases lāzera iekārtai jābūt aprīkotai ar lāzera stara krišanas punkta indikācijas ierīci. Jāpārbauda attiecīgās indikācijas atbilstība faktiskajam lāzera stara krišanas punktam. 48. 3.B klases lāzera iekārtu drīkst ieslēgt tikai ar speciālu atslēgu. 49. 3.B klases lāzera iekārtai jābūt aprīkotai ar viegli pieejamu avārijas slēdzi, kas dublējas ar ieslēgšanas atslēgu. 50. 3.B klases lāzera iekārtas ārējās atslēgas ierīcei jābūt aprīkotai ar gala kontaktu vai jābūt iespējai pievienot iekārtai citu izslēgšanas ierīci. 51. Ja lāzera stara vadītājs ir noņemams bez instrumentu palīdzības, tad jāpārbauda, vai emitētā lāzera stara jauda pieslēguma vietā nepārsniedz 2.klases lāzera jaudu. Mērījumu precizitāte nedrīkst būt mazāka par ±10%. 52. Jāveic iekārtas speciālā tehniskā pārbaude: ieregulētā lāzera jauda jāpārbauda ar mēriekārtu (mērīšanas precizitāte nedrīkst būt mazāka par ±10%) un iegūtie rezultāti jāsalīdzina ar iebūvēto mēriekārtu. 53. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude. 7. Citas enerģētiski darbināmās iekārtas muskuļu un nervu stimulācijai (diagnozei un terapijai) 54. Jāpārbauda iekārtas lietošanas drošība atbilstīgi tās specifiskajam darbības veidam saskaņā ar ražotāja ieteikumiem. 8. Iekārtas ārstēšanai ar elektrošoku 55. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude: 55.1. lietošanas instrukcijai jāietver šādi norādījumi: 55.1.1. elektrotriecienu nedrīkst lietot galvaskausa defekta rajonā vai tā tuvumā; 55.1.2. ziņas par slodzes pretestības ietekmi uz izejas sprieguma vai strāvas maksimālo vērtību, kā arī uz izejas līknes veidu; 55.1.3. elektrošoka izraisīšanai nepieciešamā elektriskā enerģija dažādiem pacientiem var būtiski atšķirties, tāpēc enerģijas daudzums jāpalielina pakāpeniski; 55.2. elektrotrieciena slēdža pārbaude: slēdzim jābūt ierīkotam tā, lai nejauša iekārtas ieslēgšanās vai izslēgšanās nebūtu iespējama. Ar kāju darbināms slēdzis nav pieļaujams. 56. Jāveic iekārtas darbības pārbaude. 57. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude. 58. Jāveic iekārtas speciālā tehniskā pārbaude: 58.1. visi mērījumi jāveic atbilstīgi ražotāja prasībām vai ar slodzes pretestību 100, 200, 300, 500W (± 2%); 58.2. izejas enerģija nedrīkst atšķirties no ieregulētās vērtības vairāk kā par ± 30%; 58.3. impulsa amplitūda un ilgums nedrīkst atšķirties no ieregulētās vērtības vairāk kā par ±15%; 58.4. izejas signāla amplitūda un izejas enerģijas ieslēguma ilgums pēc elektroapgādes pārtraukšanas nedrīkst atšķirties no iepriekš ieregulētās vērtības vairāk kā par 10%. Nedrīkst notikt nejauša enerģijas atdeve. 59. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude. 9. Augstfrekvences ķirurģiskās iekārtas 60. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude: 60.1. vizuāli pārbauda elektrodu turētāju, darba režīmu kājas pārslēdzēju, neitrālo elektrodu; 60.2. neitrālā elektroda darbības veidam jābūt norādītam uz iekārtas. 61. Jāveic iekārtas darbības pārbaude. 62. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude: 62.1. jaudas atdeves pārbaude -, ja pacienta strāvas ķēde ir noslēgta, jābūt akustiskajam vai optiskajam trauksmes signālam; 62.2. neitrālā elektroda pārbaude -, ja iekārtas nominālā izejas jauda ir lielāka par 50W, tad, pārtraucot neitrālā elektroda ķēdi, jābūt akustiskajam trauksmes signālam un jāizslēdzas augstfrekvences jaudas ķēdei. 63. Jāveic iekārtas speciālā tehniskā pārbaude: 63.1. augstfrekvences izejas jaudas pārbaude: 63.1.1. ja jaudas regulators ir "0" stāvoklī, augstfrekvences jauda iekārtas izejā nedrīkst būt; 63.1.2. augstfrekvences jaudai vienmērīgi jāpieaug proporcionāli tam, kā mainās jaudas regulatora stāvoklis; 63.1.3. maksimālā jaudas atdeve jāmēra, ja ir atbilstīga slodzes pretestība; 63.1.4. ja iekārta izslēgta uz īsu laiku vai ja ir elektrotīkla darbības traucējumi, augstfrekvences izejas jauda nedrīkst pieaugt vairāk kā par 20% un iekārtas darbības režīms (izņemot tukšgaitu) nedrīkst mainīties; 63.2. iekārtām, kurās nav neitrālā elektroda, augstfrekvences izejas jauda nedrīkst būt lielāka par 50W; 63.3. veic rokas vadības slēdža un kājas vadības slēdža pārbaudi: 63.3.1. ja ieslēdz vienu slēdzi, nedrīkst ieslēgties vairāk kā viens aktīvais elektrods; 63.3.2. spēks, ar kuru ieslēdz kājas slēdzi, nedrīkst būt mazāks par 10N un lielāks par 50N; 63.3.3. ja augstfrekvences iekārtu lieto operāciju zālē, kājas slēdzim jābūt aizsargātam pret mitruma iekļūšanu; 63.3.4. slēdzis nedrīkst dzirksteļot. Tam jābūt izgatavotam tā, lai to varētu lietot sprādzienbīstamā vidē. 64. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude. 10. Litotripsijas impulsiekārtas - enerģētiski darbināmie endoskopiskie litotriptori 65. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude, īpašu uzmanību pievēršot tam, ka: 65.1. iekārtai jābūt nevainojamā higiēniskā stāvoklī; 65.2. uz endoskopa un uz darba daļas nedrīkst būt asumu un asu stūru; 65.3. elektrohidrauliskās litotripsijas iekārtās jābūt drošai atsaistei starp tīkla strāvas ķēdi un darba daļas strāvas ķēdi. 66. Jāveic iekārtas darbības pārbaude: 66.1. iekārtas darbība jāpārbauda ārpus cilvēka ķermeņa; 66.2. gaismas avota, gaismas vadītāju, gaisa insuflācijas, sekrēta atsūcēja un optikas skalošanas sistēmas darbības pārbaude; 66.3. akmens parauga sadrumstalošana. 67. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude: 67.1. iekārtai jābūt aprīkotai ar darbības režīma indicēšanas ierīci; 67.2. ja impulsu pēc izvēles var ierosināt ar rokas vai kājas slēdzi, darbībā esošam slēdzim jābūt apgādātam ar optiskā signāla indikāciju; 67.3. elektrohidrauliskās litotripsijas iekārtai jābūt apgādātai ar indikatoru, kas rāda, ja zondi turpmāk vairs nedrīkst izmantot; 67.4. triecienviļņa (šoka) litotripsijas iekārtai, kas darbojas ar pacienta ķermenī ievadītas ultraskaņas zondes palīdzību, jābūt apgādātai ar zondes dzesēšanas vai tās vibrāciju pārtraukšanas optisko un akustisko indikāciju; 67.5. lāzera litotriptoram ir jābūt regulējamam ar aizvara palīdzību. 68. Jāveic iekārtas speciālā tehniskā pārbaude: 68.1. lāzera litotriptoriem un litotriptoriem ar ultraskaņas zondi ieregulētā lāzera jauda jāpārbauda ar atsevišķu mēriekārtu, kuras precizitāte ir ne mazāka kā ±10%, un iegūtie rezultāti jāsalīdzina ar iebūvēto mēriekārtu; 68.2. elektrohidrauliskās litotripsijas iekārtai jāmēra elektriskā jauda un iegūtie dati jāsalīdzina ar ražotāja datiem; 68.3. spēks, ar kuru ieslēdz kājas slēdzi, nedrīkst būt mazāks par 10N un lielāks par 50N. 69. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude. 11. Litotripsijas impulsiekārtas - ekstrakorporālie litotriptori 70. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude, īpašu uzmanību pievēršot: 70.1. vannas (ūdens rezervuāra) necaurlaidībai; 70.2. ūdens rezervuāram nedrīkst būt iespiedumu un asumu; 70.3. pacienta fiksatora stāvoklim (atbilstība higiēnas prasībām, polsteri, piestiprināšanas iespējas); 70.4. vai ir norādes par maksimālo celtspēju; 70.5. iekārtas apkalpošanas elementu darbībai. 71. Jāveic iekārtas darbības pārbaude: 71.1. darbības pārbaude ar manekenu; 71.2. fokusēšanas pārbaude, sadrupinot fokusā esošu akmens paraugu; 71.3. ūdens atgāzēšanas un temperatūras pārbaude; 71.4. gala slēdžu pārbaude; 71.5. citu iekārtas elementu (piemēram, videopastiprinātāja) darbības pārbaude. 72. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude: 72.1. ieslēgšanas pogu darbības pārbaude; 72.2. pacienta pozicionēšanas x, y, z asīs regulatoru pārbaude; 72.3. bloķēšanas pārbaude, lai novērstu pacienta pārvietošanos triecienviļņa laikā; 72.4. bloķēšanas pārbaude, lai novērstu triecienvilni pacienta sagatavošanas un pozicionēšanas laikā; 72.5. avārijas slēdža pārbaude; 72.6. citu iekārtu (piemēram, elektrokardiogrāfa, rentgena iekārtas) pieslēgšanas moduļu pārbaude. 73. Jāveic iekārtas speciālā tehniskā pārbaude: 73.1. izejas parametru pārbaude; 73.2. augstsprieguma kontroles sistēmas pārbaude. 74. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude: 74.1. ūdenstilpei jābūt pieslēgtai pie potenciālu izlīdzināšanas sistēmas atbilstīgi spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem; 74.2. noplūdes strāva uz pacientu jāmēra arī triecienviļņa laikā; 74.3. ja iekārta sastāv no vairākām kopā instalētām daļām (moduļiem), noplūdes strāva uz zemi jāmēra atsevišķi katrai iekārtas daļai. 12. Fotokoagulatori un lāzerkoagulatori 75. Fotokoagulatoriem nav specifisku tehnisku prasību. 76. 1.klases un 2.klases lāzeru iekārtas koagulācijai nelieto. 77. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude: 77.1. uz iekārtas ir norādītas šādas ziņas: 77.1.1. lāzera klase; 77.1.2. lāzera maksimālā jauda; 77.1.3. viļņa garums; 77.2. jābūt brīdinājuma uzrakstam ( "Lāzera starojums!"; 77.3. jābūt brīdinājuma uzrakstam par iekārtas piederību lāzera klasei; 77.4. jābūt brīdinājuma uzrakstam atbilstīgi lāzera klasei: 77.4.1. 3A klases lāzeram ( "Neskatīties starojumā!", "Neskatīties starojumā arī ar optiskām iekārtām!"; 77.4.2. 3B klases lāzeram ( "Nepakļaut cilvēkus nejauša lāzera stara iedarbībai!"; 77.4.3. 4.klases lāzeram ( "Nepakļaut acis un ādu tieša vai izkliedēta lāzera stara starojuma iedarbībai!"; 77.5. uz iekārtas daļām (aizsargvākiem), ko noņem apkopes vai remonta laikā, jābūt šādiem brīdinājuma uzrakstiem: "Uzmanību!" un "Lāzera starojums, kad aizsargvāks (aizvars) ir atvērts!"; 77.6. ja lāzera starojuma viļņa garums ir ārpus 400nm līdz 700nm diapazona, tad uz iekārtas jābūt brīdinājuma uzrakstam "Neredzams lāzera starojums!"; 77.7. pie katra lāzera starojuma izejas punkta (atvēruma), izņemot gaismas vadus, jābūt plāksnītei ar brīdinājuma uzrakstu ( "Lāzera starojuma izejas punkts!"; 77.8. uz iekārtas jābūt brīdinājuma simbolam (lāzera simbols atbilstīgi IEC 825); 77.9. jāpārbauda lāzera stara vadītāja apvalka veselums; 77.10. lietošanas instrukcijā jāietver norādījumi par jaudas mērīšanas sistēmas kalibrēšanu un laika intervālu starp kalibrēšanām. 78. Jāveic iekārtas darbības pārbaude, īpašu uzmanību pievēršot šādām ierīcēm: 78.1. dzesēšanas sistēmai; 78.2. kājas (rokas) vadības slēdzim; 78.3. stara vadītāja sistēmai. 79. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude: 79.1. 3.B un 4.klases lāzeram jābūt apgādātam ar jaudas mēriekārtu, kuras precizitāte ir ne mazāka kā ±20% un kura indicē starojuma jaudu SI mērvienību sistēmā; 79.2. lāzera staram jābūt regulējamam ar aizvara palīdzību; 79.3. lāzera iekārtai jābūt apgādātai ar acu aizsargfiltru, kas lāzera starojuma laikā patstāvīgi pagriežas. Minētais nosacījums nav jāievēro, ja no okulāra izstarotā starojuma jauda nepārsniedz 2.klases lāzera līmeni; 79.4. lāzera iekārtai ir jābūt aprīkotai ar lāzera stara krišanas punkta indikācijas ierīci. Jāpārbauda minētās indikācijas atbilstība faktiskajam lāzera stara krišanas punktam; 79.5. lāzera iekārtu drīkst ieslēgt tikai ar speciālu atslēgu; 79.6. lāzera iekārtai jābūt aprīkotai ar viegli pieejamu avārijas slēdzi, kas dublējas ar ieslēgšanas atslēgu; 79.7. lāzera iekārtai jābūt aprīkotai ar gala kontaktu vai jābūt iespējai pieslēgt citu avārijas izslēgšanas ierīci; 79.8. ja lāzera stara vadītājs ir noņemams bez instrumentu palīdzības, jāpārbauda, vai emitētā lāzera stara jauda pieslēguma vietā nepārsniedz 2.klases lāzera jaudu. Mērījumu precizitātei jābūt ne mazākai kā ±10%. 80. Jāveic iekārtas speciālā tehniskā pārbaude: ieregulētā lāzera jauda jāpārbauda ar mēriekārtu, kuras mērīšanas precizitāte ir ne mazāka kā ±10%, un iegūtie rezultāti jāsalīdzina ar iebūvēto mēriekārtu. 81. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude. 13. Augstspiediena injekciju šļirces 82. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude. 83. Jāveic iekārtas darbības pārbaude. 84. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude: 84.1. jāpārliecinās, vai iekārta ir aprīkota ar aizsardzības sistēmu pret pārdozēšanu un nekontrolētu injekcijas sākumu un vai par to ir apliecinājums (piemēram, no ražotāja): 84.1.1. ja iekārtai ir aizsardzības sistēma pret pārdozēšanu, tā jāpārbauda atbilstīgi ražotāja norādījumiem; 84.1.2. ja iekārtai nav aizsardzības sistēmas pret pārdozēšanu vai arī tā nav pārbaudīta no tehniskās drošības viedokļa, lietotājam tiek norādīts, ka šļirce ir jāpiepilda ar kontrastlīdzekli tādā apjomā (tilpumā), cik tas nepieciešams vienai injekcijai; 84.2. iekārtai jābūt aprīkotai ar spiediena ierobežošanas ierīci, kuras darbību pārbauda atbilstīgi ražotāja norādījumiem: 84.2.1. ja lietošanas instrukcijā nav attiecīgo norādījumu, lietotājam tiek norādīts, ka spiediena ierobežošanas ierīci nepieciešams regulāri pārbaudīt un pareizi ieregulēt; 84.2.2. ja iekārtai nav spiediena ierobežošanas ierīces, jāpārbauda, vai pie distālā nosprostojuma un maksimālā dozēšanas ātruma nerodas draudi pacienta vai apkalpojošā personāla veselībai vai dzīvībai; 84.3. iekārtai jābūt aprīkotai ar aizsardzības sistēmu, kura nedrīkst būt atkarīga no temperatūras regulēšanas ierīces un kura nepieļauj kontrastējošā līdzekļa sasilšanu virs 42°C. Minēto aizsardzības sistēmu pārbauda, ņemot vērā ražotāja uzdoto temperatūras trauksmes robežu, kas nedrīkst būt augstāka par 42°C; 84.4. mehāniskā aizsargvāka stāvokli kontrolējošā bloķējošā slēdža darbība jāpārbauda atbilstīgi ražotāja prasībām; 84.5. jāpārbauda papildu ierīces: 84.5.1. injekcijas vadīšanas ierīci pārbauda, izmantojot elektrokardiogrammas signālu. Iegūtie rezultāti jāsalīdzina ar ražotāja ziņām; 84.5.2. gaisa detektors. Ja iekārtas gaisa detektors nav pārbaudīts no tehniskās drošības viedokļa, lietošanas instrukcijā jābūt norādītam, ka lietotājam tā darbība jāpārbauda katru dienu pirms iekārtas lietošanas. 85. Jāveic iekārtas speciālā tehniskā pārbaude: pārbaudi veic ar ūdeni, izmantojot gravimetrisko vai volumetrisko metodi. Novirzes no nominālvērtības pārbauda pie maza, vidēja un liela infūzijas ātruma, kā arī, ja nepieciešams, ieprogrammētā darbības režīmā ar vairākiem infūzijas ātrumiem. Iegūtos rezultātus salīdzina ar lietošanas instrukcijā norādītajiem datiem. 86. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude: ja visas ar darba daļu saistītās strāvu vadošās daļas ir savienotas ar aizsargzemējuma vadītāju, kura pretestība ir mazāka par 0,2W, noplūdes strāvu uz pacientu var nemērīt. 14. Krioķirurģijas iekārtas (karstā daļa) 87. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude: gāzu apgādei drīkst lietot tikai tās dzesējamās gāzes, kuras paredzētas attiecīgajai iekārtai. Izmantojot slāpekļa oksidulu (N2O), jānodrošina atbilstīga telpas ventilācija un jāievēro minētajai gāzei specifiskie ugunsdrošības nosacījumi. 88. Jāveic iekārtas darbības pārbaude. 89. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude: 89.1. sildītājam jābūt apgādātam ar temperatūras regulatoru un ar temperatūras ierobežotāju, kurš pārtrauc sildītāja strāvas ķēdi, ja sasniegta 41°C temperatūra. Ja sācis darboties temperatūras ierobežotājs, jābūt akustiskajam un optiskajam trauksmes signālam; 89.2. pārbaude jāveic, sildot zondi, kad dzesēšanas sistēma ir atslēgta. 90. Iekārtas speciālā tehniskā pārbaude nav nepieciešama. 91. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude. 15. Infūzijas sūkņi 92. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude - uzrakstiem uz iekārtas vai lietošanas instrukcijai jāietver šādi norādījumi: 92.1. ja iekārtai ir pilēšanas regulators, kura mērvienība ir pilieni/minūtē, jābūt pārrēķina tabulai, lai varētu veikt pāreju no mērvienības pilieni/minūtē uz mērvienību mililitri/stundā (ml/h). Ja pārrēķina tabulā nav doti korekcijas koeficienti, jāņem vērā iespējamā ietekme uz piliena tilpumu; 92.2. jābūt norādītai attiecīgās sistēmas uzkrājējtilpuma vērtībai, ja noticis distālais nosprostojums; 92.3. jābūt norādītam maksimālajam vienas sistēmas izmantošanas ilgumam (parasti 24h); 92.4. ja izmanto attiecīgo infūzijas sistēmu - sūkni un sistēmas caurulītes -, jābūt norādītai pieļaujamajai novirzei no uzdotā infūzijas ātruma. 93. Jāveic iekārtas darbības pārbaude. 94. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude: 94.1. aizsardzībai pret gaisa ievadīšanu lieto pilēšanas sensoru, kā arī gaisa detektoru, kas atrodas uz sistēmas caurulītes aiz sūkņa; 94.2. pilēšanas sensora pārbaude jāveic pie maksimālā infūzijas ātruma; 94.3. gaisa detektors jāpārbauda atbilstīgi ražotāja prasībām. Gaisa burbuļus var simulēt ar šļirces palīdzību. Minētajā gadījumā sūknim jāapstājas un jāiedarbojas akustiskajam trauksmes signālam; 94.4. ja iekārtai ir pilēšanas sensors, tas jānovieto dažādos slīpumos. Ja iekārta nestrādā uzdotajā režīmā, jābūt akustiskajam trauksmes signālam. Ja netiek reģistrēti visi pilieni, infūzijas ātrums nedrīkst pieaugt; 94.5. veicot sūkņa pārbaudi, sistēmas caurule jāizņem no sūkņa. Jāiedarbina sūknis un ar aizspiedņa palīdzību jānoregulē pilēšanas ātrums 60 pilieni/minūtē. Lēni atverot (aizverot) aizspiedēju, pārbauda, vai iekārta reaģē uz uzdotā infūzijas ātruma izmaiņām un izslēdz sūkni, raidot akustisko trauksmes signālu; 94.6. pārbaudes beigās ar sistēmas palīdzību rada nepārtrauktu šķidruma plūsmu, uz ko iekārtai jāreaģē ar akustisko trauksmes signālu un sūkņa izslēgšanu; 94.7. jāpārbauda optiskā un akustiskā trauksmes signāla ierīču, kā arī medicīniskā personāla izsaukšanas sistēmas darbība. 95. Jāpārbauda aizsardzība pret pārdozēšanu: 95.1. iekārtai jābūt aprīkotai ar aizsardzības sistēmu pret pārdozēšanu. Ja iekārtai nav aizsardzības sistēmas pret pārdozēšanu vai arī tā nav pārbaudīta no tehniskās drošības viedokļa, lietotājam tiek norādīts, ka sūknis pārdozēšanas gadījumā var nodarīt kaitējumu pacientam, tādēļ, lietojot iekārtu, attiecīgā sistēma pastāvīgi jāuzrauga; 95.2. ja iekārtai ir aizsardzības sistēma pret pārdozēšanu, kura ir pārbaudīta no tehniskās drošības viedokļa, lietotājam tiek norādīts, ka, lietojot iekārtu, pietiek ar tās regulāru kontroli; 95.3. aizsardzības sistēma pret pārdozēšanu jāpārbauda atbilstīgi ražotāja ieteikumiem. 96. Jāveic iekārtas speciālā tehniskā pārbaude: 96.1. jāpārbauda darba spiediens, vienreizējās lietošanas piederumi: 96.1.1. iekārta jāpārbauda, izmantojot ūdeni kā infūzijas šķidrumu; 96.1.2. pārbaudot izslēgšanās (aizsprostojuma) spiedienu un sistēmas uzkrājējtilpumu kapacitāti, katru reizi jāizmanto jauna sistēma; 96.1.3. ja paredzamais darba spiediens ir 1,5 bāri ( ieskaitot 0,5 bārus kā drošības rezervi), sistēma nedrīkst kļūt nehermētiska. Pārbaudes ilgums - 10 minūtes; 96.1.4. ja maksimālais izslēgšanās (aizsprostojuma) spiediens sasniedz vērtību, kas mazāka par 1,5 bāriem, tad pie maksimālā spiediena sistēma nedrīkst kļūt nehermētiska. Pārbaudes ilgums - 10 minūtes; 96.1.5. cauruļu savienojuma vietas pie maksimālā iekārtas izslēgšanās (aizsprostojuma) spiediena nedrīkst atvienoties; 96.1.6. ja iekārtas lietotājs izmanto sistēmu, ko iekārtas ražotājs lietošanas instrukcijā vai atsevišķā paziņojumā ir norādījis kā atbilstīgu attiecīgajai iekārtai, jāsalīdzina praktiski iegūtā izslēgšanās (aizsprostojuma) spiediena vērtība ar lietošanas instrukcijā norādīto vērtību; 96.2. infūzijas ātruma noteikšana: pārbaudi veic ar ūdeni, volumetriski strādājošai iekārtai izmantojot gravimetrisko vai volumetrisko metodi, iekārtai ar pilēšanas regulatoru -, skaitot pilienus. Novirzes no nominālvērtības pārbauda pie maza, vidēja un liela infūzijas ātruma. Iegūtos rezultātus salīdzina ar lietošanas instrukcijā norādītajiem datiem. 97. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude: ja visas ar darba daļu saistītās strāvu vadošās daļas ir savienotas ar aizsargzemējuma vadītāju, kura pretestība ir mazāka par 0,2W, noplūdes strāvu uz pacientu var nemērīt. 16. Infūzijas sūkņi - šļirces 98. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude: uzrakstiem uz iekārtas vai lietošanas instrukcijai jāietver šādi norādījumi: 98.1. caurulīšu sistēmas, kā arī šļirces uzkrājējtilpums, ja noticis distālais nosprostojums; 98.2. no sūkņa, caurulīšu sistēmas un šļirces sastāvošas infūzijas sistēmas infūzijas ātruma novirze no ieregulētās vērtības. 99. Jāveic iekārtas darbības pārbaude. 100. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude: 100.1. jāpārbauda optiskā un akustiskā trauksmes signāla ierīču, kā arī medicīniskā personāla izsaukšanas sistēmas darbība; 100.2. jāpārbauda aizsardzības sistēma pret pārdozēšanu: 100.2.1. ja iekārtai nav aizsardzības sistēmas pret pārdozēšanu vai arī tā nav pārbaudīta no tehniskās drošības viedokļa, lietotājam tiek norādīts, ka sūknis pārdozēšanas gadījumā var nodarīt kaitējumu pacientam, un, lietojot iekārtu, tā pastāvīgi jāuzrauga; 100.2.2. ja iekārtai ir aizsardzības sistēma pret pārdozēšanu, kura ir pārbaudīta no tehniskās drošības viedokļa, lietotājam tiek norādīts, ka, lietojot iekārtu, pietiek ar tās regulāru kontroli; 100.2.3. aizsardzības sistēma pret pārdozēšanu jāpārbauda atbilstīgi ražotāja ieteikumiem; 100.3. šļirces turētājmehānismam jābūt konstruētam tā, ka šļirces novirze no ass (kustības) līnijas iekārtas lietošanas laikā nav iespējama. 101. Jāveic iekārtas speciālā tehniskā pārbaude: 101.1. jāpārbauda spiediens, vienreizējas lietošanas piederumi: 101.1.1. iekārtu pārbauda, izmantojot ūdeni kā infūzijas šķidrumu. Pārbaudot izslēgšanās (aizsprostojuma) spiedienu, katru reizi jāizmanto jauna sistēma; 101.1.2. ja paredzamais darba spiediens ir 1,5 bāri (ieskaitot 0,5 bārus kā drošības rezervi), sistēma nedrīkst kļūt nehermētiska. Pārbaudes ilgums - 10 minūtes; 101.1.3. ja maksimālais izslēgšanās (aizsprostojuma) spiediens sasniedz vērtību, kas mazāka par 1,5 bāriem, tad pie maksimālā spiediena sistēma nedrīkst kļūt nehermētiska. Pārbaudes ilgums - 10 minūtes; 101.1.4. pie iekārtas izslēgšanās (aizsprostojuma) spiediena maksimālās vērtības cauruļu savienojuma vietas nedrīkst atvienoties un šļirce nedrīkst novirzīties no savas ass (kustības) līnijas; 101.1.5. ja lietotājs izmanto sistēmu, ko iekārtas ražotājs lietošanas instrukcijā vai atsevišķā paziņojumā ir norādījis kā atbilstīgu attiecīgajai iekārtai, jāsalīdzina praktiski iegūtā izslēgšanās (aizsprostojuma) spiediena vērtība ar lietošanas instrukcijā norādīto; 101.2. infūzijas ātrums jānosaka ar ūdeni, izmantojot gravimetrisko vai volumetrisko metodi. Novirzes no nominālvērtības pārbauda pie maza, vidēja un liela infūzijas ātruma. Iegūtos rezultātus salīdzina ar lietošanas instrukcijā norādītajiem datiem. 102. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude. 103. Ja visas ar darba daļu saistītās strāvu vadošās daļas ir savienotas ar aizsargzemējuma vadītāju, kura pretestība ir mazāka par 0,2W, noplūdes strāvu uz pacientu var nemērīt. 17. Perfūzijas sūkņi 104. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude. 105. Jāveic iekārtas darbības pārbaude. 106. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude: 106.1. iekārtai ir jābūt aprīkotai ar aizsardzības sistēmu pret pārdozēšanu; 106.2. ja iekārtai nav aizsardzības sistēmas pret pārdozēšanu vai arī tā nav pārbaudīta no tehniskās drošības viedokļa, lietotājam tiek norādīts, ka sūknis kļūdas gadījumā var nodarīt kaitējumu pacientam, tādēļ, lietojot iekārtu, tā pastāvīgi jāuzrauga; 106.3. ja iekārtai ir aizsardzības sistēma pret pārdozēšanu, kura ir pārbaudīta no tehniskās drošības viedokļa, lietotājam tiek norādīts, ka, lietojot iekārtu, pietiek ar tās regulāru kontroli; 106.4. aizsardzības sistēma pret pārdozēšanu jāpārbauda atbilstīgi ražotāja ieteikumiem; 106.5. jāpārbauda, vai darbojas sūkņa mehāniskā vai elektriskā bloķēšanas sistēma, kas neļauj ieregulēt nepareizu griešanās virzienu; 106.6. rullīšu sūknim jābūt apgādātam ar rokas sviru, kura lietojama, ja notikusi elektriskā tīkla avārija; 106.7. ja sūkni nav iespējams darbināt ar rokas sviru: 106.7.1. lietojot iekārtu, jābūt otram - rezerves sūknim, kas darbināms ar rokas sviru; 106.7.2. lietošanas instrukcijā jāietver attiecīgi norādījumi; 106.8. ja sūknis ir apgādāts ar "rezerves vadību", tā jāpārbauda atbilstīgi ražotāja norādījumiem; 106.9. jāveic sūkņa darbības pārbaude pēc tā pārslēgšanas no tīkla barošanas uz akumulatora barošanu. 107. Jāveic iekārtas speciālā tehniskā pārbaude: 107.1. jānosaka infūzijas (perfūzijas) ātrums, ko veic ar ūdeni, izmantojot gravimetrisko vai volumetrisko metodi. Novirzes no nominālvērtības pārbauda pie maza, vidēja un liela infūzijas ātruma. Iegūtos rezultātus salīdzina ar lietošanas instrukcijā norādītajiem; 107.2. jāpārbauda oklūzijas regulēšanas ierīces caurlaidība. 108. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude: ja visas ar darba daļu saistītās strāvu vadošās daļas ir savienotas ar aizsargzemējuma vadītāju, kura pretestība ir mazāka par 0,2W, strāvas noplūdi uz pacientu var nemērīt. 18. Elpināšanas iekārtas (enerģētiski darbināmās) 109. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude: 109.1. jāveic kontroles lapas pārbaude. Pie katra elpināšanas aparāta jābūt lapai, kurā atzīmēti visi pirms iekārtas lietošanas veiktie kontroles pasākumi; 109.2. spraudņu savienojumiem elpošanas aparāta pieslēgšanai pie gāzu apgādes centrāles jābūt savstarpēji nesamaināmiem, un gāzu apgādes cauruļvadiem jābūt apzīmētiem ar attiecīgo krāsu; 109.3. pacienta cauruļu koniskajiem savienojumiem, kā arī savienojumiem starp kateteru un katetera pieslēgšanas mezglu jāatbilst pieņemtajām tehniskajām prasībām. Nekoniskie savienojumi jānomaina pret koniskajiem; 109.4. ja iekārta pārstāj darboties, jābūt iespējai veikt pacienta manuālu elpināšanu. 110. Jāveic iekārtas darbības pārbaude. 111. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude: 111.1. iekārtai jābūt aprīkotai ar šādām ierīcēm: 111.1.1. skābekļa tilpuma koncentrācijas mēriekārtu, ar kuras palīdzību var mainīt trauksmes apakšējo robežu (apakšējā robeža >18 tilpuma%) un kurai ir akustiskais trauksmes signāls -, ja elpināšanas aparātam var ieregulēt paaugstinātu skābekļa koncentrāciju; 111.1.2. mainot skābekļa tilpuma koncentrāciju, jāpārbauda mēriekārtas rādījumi un trauksmes robežas; 111.2. ja izmanto "kontrolēti mainošu" vai "palīgvirsspiediena" elpināšanu, jābūt trauksmes ierīcei, kas akustiski ziņo par pacienta elpināšanas ķēdes atvienošanos.Tā var būt tilpuma mēriekārta (ar trauksmes apakšējo robežu) pacienta ekspiratorā (izelpas) ķēdē. Pārbaudi veic, atvienojot pacienta elpināšanas ķēdi; 111.3. iekārtas ekspiratorā (izelpas) pusē jābūt elpināšanas tilpuma mēriekārtai (izņemot jaundzimušo vai mazu bērnu elpināšanai paredzētās iekārtas). Izmainot elpināšanas tilpumu, pārbauda mēriekārtas rādījumus un, ja nepieciešams, veic pacienta atvienošanās trauksmes ierīces pārbaudi; 111.4. elpināšanas aparāta piedziņas mehānismā (vadības mezglā) jābūt ierīcei, kas aizsargā pacientu pret augstu elpināšanas spiedienu (ierobežošana, sasniedzot maksimālo spiedienu - 120 milibārus), ja tas neizriet no iekārtas darbības principiem. Pārbaudi veic, noslēdzot pacienta elpināšanas ķēdi; 111.5. ja iekārtas darbības principi neļauj mainīties ieregulētajam elpināšanas spiedienam lielāka spiediena virzienā, tad, pārsniedzot ieregulēto spiedienu, jābūt akustiskajam trauksmes signālam, ko var raidīt elpināšanas spiediena mēriekārta ar izmaināmu augšējo trauksmes robežu. Pārbaudi veic, noslēdzot pacienta elpināšanas ķēdi; 111.6. elpināšanas aparāta inspiratorā (ieelpas) pusē jābūt elpināšanas spiediena mēriekārtai. Mainot elpināšanas spiedienu, pārbauda mēriekārtas rādījumus un, ja nepieciešams, virsspiediena trauksmes ierīci; 111.7. ja tiek pārtraukta (atvienojas) gāzes (gāzu) nodrošināšanas vai enerģijas (gāzes) piedziņas sistēmas darbība vai sistēmā kritiski samazinās spiediens, vai radušies elektriskā tīkla darbības traucējumi, jābūt citai elpināšanas iespējai (piemēram, izmantojot rezerves gaisa balonus); 111.8. ja tiek pārtraukta enerģijas padeve, jāiedarbojas šādām signālierīcēm: 111.8.1. no elektriskā tīkla darbināmajām iekārtām - akustiskajam trauksmes signālam; 111.8.2. ar baterijām (akumulatoriem) darbināmajām iekārtām - akustiskajam un optiskajam trauksmes signālam; 111.8.3. ar gāzi (saspiestu gaisu) darbināmajām iekārtām - akustiskajam un optiskajam trauksmes signālam; 111.9. ja tiek izmantots elektriski sildāms elpināšanas gāzu mitrinātājs, jābūt brīdinājuma ierīcei, kas raida akustisko un optisko trauksmes signālu, ja elpināšanas gāzu temperatūra pārsniegusi 41°C . 112. Jāveic iekārtas speciālā tehniskā pārbaude: jāpārbauda iekārtas izejas parametri. 113. Jāveic iekārtas elektrodrošības pārbaude. 19. Inhalācijas - narkozes iekārtas 114. Jāveic iekārtas ārējā pārbaude: 114.1. jāveic kontroles lapas pārbaude. Pie katra elpināšanas aparāta jābūt lapai, kurā ir atzīmēti visi pirms iekārtas lietošanas veiktie kontroles pasākumi; 114.2. spraudņu savienojumiem elpošanas aparāta pieslēgšanai pie gāzu apgādes centrāles ir jābūt savstarpēji nesamaināmiem, gāzu apgādes cauruļvadiem jābūt apzīmētiem ar attiecīgu krāsu; 114.3. pacienta cauruļu koniskajiem savienojumiem, kā arī savienojumiem starp kateteru un katetera pieslēgšanas mezglu jāatbilst pieņemtajām tehniskajām prasībām. Nekoniskie savienojumi jānomaina pret koniskajiem; 114.4. ja iekārta pārstāj darboties, jābūt iespējai veikt pacienta manuālu elpināšanu; 114.5. narkozes gāzu pievadiem jāatbilst pieņemtajām tehniskajām prasībām; 114.6. lietojot inhalācijas narkozi, jāizmanto kalibrēti, narkozes līdzeklim atbilstīgi iztvaicētāji; 114.7. ja izmanto vairākus narkozes līdzekļu iztvaicētājus, vienlaikus drīkst darboties tikai viens no tiem; 114.8. narkozes līdzekļa koncentrācijas izmaiņām jāatbilst regulējošā elementa stāvokļa maiņai. 115. Jāveic iekārtas darbības pārbaude. 116. Jāveic iekārtas kontroles ierīču un signālierīču pārbaude: 116.1. ja iekārtai var ieregulēt paaugstinātu skābekļa koncentrāciju, tai jābūt aprīkotai ar skābekļa tilpuma koncentrācijas mēriekārtu, ar kuras palīdzību var mainīt trauksmes apakšējo robežu (apakšējā robeža >18 tilpuma%) un kurai ir akustiskais trauksmes signāls; mainot skābekļa tilpuma koncentrāciju inhalācijas - narkozes aparātā, pārbauda mēriekārtas rādījumus un trauksmes robežas; 116.2. ja izmanto "kontrolēti mainošu" vai "palīgvirsspiediena" elpināšanu, jābūt trauksmes ierīcei, kas akustiski ziņo par pacienta elpināšanas ķēdes atvienošanos. Tā var būt tilpuma mēriekārta (a …