📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2010. gada 28. decembra noteikumus Nr. 1209 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību".
Ministru kabineta noteikumi Nr.650
Rīgā 2003.gada 19.novembrī (prot. Nr.60 9.§)
Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par invalīdu medicīnisko
un sociālo aizsardzību" 10.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības - vispārēja un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk - ārstu komisija) - veic invaliditātes ekspertīzi.
2
2. Ārstu komisija veic invaliditātes ekspertīzi Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri legāli uzturas Latvijas Republikā, bēgļiem un ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, kā arī personām, kurām Latvijas Republikā ir piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība (turpmāk – persona), ja persona nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu (izņemot šo noteikumu 3. un 5.punktā minētos gadījumus).
3
(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.401 redakcijā)
3. Personu pēc pensijas vecuma sasniegšanas ārstu komisija izmeklē, ja attiecīgās personas psihisko un fizisko spēju ierobežojums nav saistīts ar vecuma izraisītajām pārmaiņām organismā.
4
4. Ja ir noticis nelaimes gadījums darbā, ārstu komisija izmeklē nodarbinātos un citas personas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām.
5
5. Ārzemniekus, kuri ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju, ārstu komisija izmeklē atbilstoši starptautiskajiem līgumiem.
6
6. Invaliditātes ekspertīzes veikšanai:
6.1. persona vai viņas likumiskais pārstāvis ārstu komisijai iesniedz ārstējošā ārsta nosūtījumu, iesniegumu, kā arī uzrāda personu apliecinošu dokumentu;
6.2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – aģentūra) ārstu komisijai iesniedz no ārvalsts kompetentas institūcijas saņemtu E 213 veidlapu “EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”, ja ekspertīze personai tiek veikta saistībā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā.
7
(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.401 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.08.2009. noteikumiem Nr.928)
7. Papildus šo noteikumu 6.punktā minētajiem dokumentiem atsevišķos gadījumos iesniedzami šādi dokumenti:
7.1. par nelaimes gadījumu darbā - akts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību;
7.2. par arodslimību - valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinums;
7.3. par invaliditāti no bērnības - ārstniecības iestādes izziņa;
7.4. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu vai ar atrašanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas zonā, - valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinums par slimību, invaliditātes un nāves cēloņsakarību saistību ar Černobiļas AES avāriju;
7.5. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar personas piedalīšanos tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraudēja vai varēja apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību, - ārstniecības iestādes un tiesībaizsardzības institūciju izsniegtās izziņas;
7.6. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Aizsardzības ministrijā, - Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmums;
7.7. (svītrots ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645);
7.8. par invaliditāti, kas iegūta karadarbības dēļ vai dienesta laikā ārvalstu bruņotajos spēkos, - attiecīgajai personai izsniegts kara medicīnas dokuments;
7.9. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar civilā eksperta piedalīšanos starptautiskā misijā, – kompetentas institūcijas izsniegta izziņa;
7.10. par ievainojumu, sakropļojumu vai citu veselībai nodarīto kaitējumu, kas saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu, – ārstniecības iestādes vai tiesībaizsardzības institūcijas izsniegta izziņa;
7.11. par nelaimes gadījumu, sakropļojumu vai citu veselībai nodarīto kaitējumu, kas saistīts ar Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra, ierēdņa vai cita valsts institūcijā nodarbinātā darba (dienesta) pienākumu pildīšanu komandējuma laikā starptautisko operāciju rajonā, – ārstniecības iestādes vai tiesībaizsardzības institūcijas izsniegta izziņa.
8
(Grozīts ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645; MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.401)
8. Ja persona veselības stāvokļa dēļ saskaņā ar ārstējošā ārsta atzinumu nevar ierasties ārstu komisijas darba telpās vai atrodas ieslodzījumā, ārstu komisija var veikt ekspertīzi attiecīgi personas dzīvesvietā, ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā.
9
(MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā)
9. Pirmreizēju un atkārtotu invaliditātes ekspertīzi ārstu komisija var veikt bez attiecīgās personas klātbūtnes, ja personai ir noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā minētās slimības vai anatomiskie defekti, izņemot pirmreizēju ekspertīzi šo noteikumu 1.pielikuma 5., 6. un 8.punktā minēto slimību gadījumā. Ekspertīzi bez personas klātbūtnes veic, pamatojoties uz šādiem ārstu komisijai iesniegtajiem dokumentiem:
9.1. personas, tās likumiskā pārstāvja vai pašvaldības sociālā dienesta atbildīgās amatpersonas iesniegumu ar personas pašreizējā veselības stāvokļa un sociālās funkcionēšanas aprakstu;
9.2. šo noteikumu 6.punktā minēto ārstējošā ārsta nosūtījumu;
9.3. personas rīcībā esošo medicīnisko dokumentāciju (stacionāra izsniegts izraksts, speciālistu slēdzieni, rentgenogrammas un citi klīnisko un funkcionālo izmeklējumu rezultāti).
10
(Grozīts ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.922; MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.401)
9.1 Šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētajā gadījumā ārstu komisija invaliditātes ekspertīzi veic bez personas klātbūtnes.
11
(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.401 redakcijā)
10. Pēc personas izmeklēšanas vai medicīniskās dokumentācijas izvērtēšanas ārstu komisija pieņem lēmumu un nosaka:
10.1. pirmo vai otro invaliditātes grupu (smaga invaliditāte) vai trešo invaliditātes grupu (mērena invaliditāte);
10.2. invaliditāti bērnam līdz 16 gadu vecumam bez iedalījuma grupās atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma I daļai;
10.3. invaliditātes cēloni;
10.4. darbspēju zaudējumu procentos (ja persona iesniegusi šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.4., 7.6., 7.8., 7.9. vai 7.11.apakšpunktā minētos dokumentus) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;
10.5. medicīniskās indikācijas speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam;
10.6. medicīniskās indikācijas bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma II daļai;
10.7. invalīda funkcionālo traucējumu atbilstību šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem kritērijiem, kas nosaka, ka invalīdam nepieciešama īpaša kopšana;
10.8. ierēdņa amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi (ja persona iesniegusi šo noteikumu 7.10.apakšpunktā minētos dokumentus) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;
10.9. nepieciešamību personai turpināt pilnvērtīgu ārstēšanos, tai skaitā rehabilitāciju pārejošas darbnespējas periodā pēc 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, un sniedz atzinumu par pārejošas darbnespējas perioda pagarināšanu.
12
(MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.922; MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.401; MK 18.08.2009. noteikumiem Nr.928)
11. Ārstu komisija sniedz personai ieteikumus par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem kritērijiem, kā arī par pārkvalificēšanos vai citas profesijas apgūšanu.
13
(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.922 redakcijā)
12. (Svītrots ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645.)
14
13. Ārstu komisija, izvērtējusi veiktos un iespējamos personas ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumus un to rezultātus, kā arī personas iespējas integrēties sabiedrībā, invaliditāti nosaka:
13.1. uz noteiktu laiku (seši mēneši, viens gads, divi gadi vai pieci gadi);
13.2. bez atkārtotas izmeklēšanas termiņa norādes šādos gadījumos:
13.2.1. personai ir šo noteikumu 5.pielikumā minētais anatomiskais defekts;
13.2.2. personai ir psihisks defekts (idiotija);
13.2.3. slimības izraisītās organisma morfoloģiskās pārmaiņas un funkcionālie traucējumi pēc piecu gadu novērošanas uzskatāmi par neatgriezeniskiem.
15
(Grozīts ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645)
14. (Svītrots ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.922.)
16
15. Invaliditāti, darbspēju zaudējumu un šo noteikumu 10.punktā minētās indikācijas personai nosaka ar iesnieguma iesniegšanas dienu vai ar dienu, kad ārvalstī izsniegta E 213 veidlapa “EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”, ja ekspertīze tiek veikta saistībā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā.
17
(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.401 redakcijā)
16. Ja invaliditātes laikā personas veselības stāvoklis ir mainījies, ārstu komisija, pamatojoties uz invalīda vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu un ārstējošā ārsta nosūtījumu, veic atkārtotu invaliditātes ekspertīzi pirms noteiktā termiņa, kā arī šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minētajos gadījumos.
18
(Grozīts ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645)
17. Ja pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu, ārstu komisija ar invaliditātes noteikšanu saistītos dokumentus personai izsniedz vai nosūta ierakstīta pasta sūtījuma veidā.
19
(MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā)
18. Ja pieņemts lēmums par atteikumu noteikt invaliditāti, ārstu komisija izrakstu no ekspertīzes akta personai izsniedz vai nosūta ierakstīta pasta sūtījuma veidā.
20
(MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā)
18.1 Šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētajā gadījumā ārstu komisija šo noteikumu 17. un 18.punktā minētos dokumentus nosūta personai ar aģentūras starpniecību.
21
(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.401 redakcijā)
19. (Svītrots ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645.)
22
20. Personai ir tiesības:
20.1. izvēlēties vispārēja profila ārstu komisiju, iesniedzot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītājam motivētu iesniegumu;
20.2. apstrīdēt un pārsūdzēt ārstu komisijas lēmumus likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" noteiktajā kārtībā.
23
21. (Svītrots ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645.)
24
22. Šo noteikumu 10.7.apakšpunkts stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.
25
(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.922 redakcijā)
Ministru prezidents E.Repše
Labklājības ministre D.Staķe
1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650
Slimības un anatomiskie defekti atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai bez personas klātbūtnes (Pielikums MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.922)
1. Atklāta (TM+) plaušu vai citu orgānu tuberkuloze, ja diagnozi precizējis ftiziopneimonologs.
2. Ļaundabīgie audzēji slimības III un IV stadijā, ko ir izvērtējis un pamatojis onkologs, ja persona saņem kombinētu vai simptomātisku terapiju.
3. Hematoloģiskās saslimšanas, ko apliecinājis hematologs kombinētās terapijas laikā.
4. Hroniska termināla nieru nepietiekamība (hemodialīze vai peritoneālā dialīze).
5. Dziļa vienas vai abu kāju parēze.
6. Izteikta hemiparēze vai hemipleģija.
7. Izteikti smadzenīšu vai ekstrapiramidālie traucējumi.
8. Izteikta afāzija vai agnozija, vai apraksija.
9. Pastāvīgais ilgkatetrs urīnizvadceļu bojājumu dēļ.
10. Fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ.
11. Apakšējo ekstremitāšu tromboobliterējošas artēriju slimības ar dekom¬pensētu asinsriti vienā kājā vai subkompensētu abās kājās.
12. Abu kāju elefantiāze IV pakāpē vai hroniska venoza nepietiekamība IV un augstākā pakāpē.
13. Abu apakšējo ekstremitāšu amputācija dažādos līmeņos.
14. Apakšējo ekstremitāšu garo kaulu nesaaudzis lūzums.
2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650
Medicīniskās indikācijas invaliditātes noteikšanai bērnam un bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai(Pielikums MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.922)
Medicīniskās indikācijas invaliditātes noteikšanai bērnam un bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībaiI. Medicīniskās indikācijas invaliditātes noteikšanai bērnamSlimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumiKlīniskā un funkcionālā stāvokļa raksturojums121. Nervu sistēmas slimības1.1. Iedzimtu, iegūtu vai pārmantotu nervu sistēmas slimību un bojājumu sekasMēreni vai izteikti kustību traucējumi parēžu, paralīžu, hiperkinēžu veidā, kustību koordinācijas, valodas traucējumi, noturīgi, izteikti sensori veģetatīvi traucējumi1.2. Neiromuskulāras sinapses un muskuļu slimībasMuskuļu izturības un spēka pavājināšanās, kas rada mērenus vai izteiktus kustību, stājas traucējumus1.3. EpilepsijaLielās lēkmes sešas un vairāk reizes gadā vai biežas mazās lēkmes (vairākas reizes nedēļā)Piezīme.Šī pielikuma 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis neirologs.2. Psihiski un uzvedības traucējumi2.1. Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi, murgi un šizoafektīvi traucējumiProgresējoša slimības gaita, ieilguši (trīs mēneši un ilgāk) psihotiski stāvokļi, ar izteikti negatīvu simptomātiku (atbilst vieglai, vidēji smagai, smagai vai dziļai garīgai atpalicībai)2.2. Garīgā atpalicībaViegla garīgā atpalicība, kas kombinējas ar dzirdes, redzes, valodas, kustību un balsta aparāta vai citu orgānu sistēmu traucējumiem, izteiktiem uzvedības traucējumiem. Bērni ar mēreni izteiktu, smagu, dziļu garīgu atpalicību (apmācāmi pēc individuālās programmas)2.3. Organiski psihiski, organiski personības un uzvedības traucējumi un organiska demenceMēreni vai izteikti traucējumi, kas radušies smadzeņu bojājuma, disfunkcijas vai somatiskas slimības, tai skaitā epilepsijas dēļ, rezistenti pret terapiju2.4. Afektīvie garastāvokļa traucējumiSlimības norise vidēji smaga vai smaga2.5. Psihiskie un uzvedības traucējumi, kas radušies psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (alkohols, opioīdi, kannabioīdi, sedatīvie un miega līdzekļi, kokaīns, stimulatori, halucinogēni, viegli gaistošie šķīdinātāji)Ar smagu slimības gaitu (bieži paasinājumi, nepārtraukta norise)2.6. Psiholoģiskās attīstības traucējumiDažādi runas attīstības traucējumi, bērnu autisms un citi jauktie specifiskie traucējumi ar smagu norisi, traucētu bērna integrāciju sabiedrībā2.7. Emocionālie un uzvedības traucējumi, kas sākas bērnu un pusaudžu vecumāHiperkinētiskie, emociju un uzvedības jauktie traucējumi, sociālās funkcionēšanas un tikozie traucējumi ar smagu, ilgstošu norisi, bez terapijas efekta, traucētu bērna integrāciju sabiedrībāPiezīme.Šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis psihiatrs.3. Dzirdes orgānu slimības3.1. Kurlmēmums, kurlumsOtorinolaringologa vai surdologa atzinums3.2. Smagas pakāpes vājdzirdībaSākot ar III un augstāku pakāpi (ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparātu)Piezīme.Šī pielikuma 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs vai surdologs.4. Acu slimības4.1. Iedzimti vai iegūti redzes orgānu bojājumiAr stabilu redzes asuma samazināšanos mazāk par 0,3 (ar maksimālu korekciju) labāk redzošajā acī vai redzeslauka sašaurināšanos labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta visos virzienos4.2. Vienas acs trūkums vai smags redzes orgāna anatomiskas struktūras bojājums vienā acīVienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs - smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta4.3. Smaga iedzimta vai iegūta redzes orgāna patoloģija ar nelabvēlīgu prognozi (retrolentāla fibroplāzija, diabētiska retinopātija ar proliferāciju vai fibrozi, subtotāla abu acu vai vienīgās redzošās acs tīklenes atslāņošanās pēc veiktās terapijas, totāla oftalmoplēģija)Diagnozi apstiprina objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) neatkarīgi no redzes asumaPiezīmes.Ja bērnam līdz četru gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3.Šī pielikuma 4.1., 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis oftalmologs.5. Iekšējo orgānu slimības5.1. Elpošanas orgānu slimības5.1.1. Rīkles un balsenes saslimšanasPastāvīgi apgrūtināta elpošana5.1.2. Elpošanas orgānu slimības, patoloģiskie stāvokļi, attīstības traucējumiSlimības norises smagums, paasinājumu biežums, ilgstoši mēreni vai izteikti plaušu ventilācijas traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte.1. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuriem nevar noteikt ārējās elpošanas funkcijas, ņem vērā klīnisko atradi.2. Bērniem pēc septiņu gadu vecuma nosaka ārējās elpošanas funkcijas:a) obstruktīva tipa:1. FEVI 60 %;2. PEF 60 %;3. PEF un FEV1 svārstības > 30 %;b) restriktīva tipa - VK Bronhiālās astmas slimniekiem izvērtējams astmas lēkmju biežums, smagums (trīs vai vairākas smagas lēkmes gadā), terapijas efektivitāteAtklāta (bacilāra) plaušu tuberkulozes forma, procesa gaita, komplikācijas, specifiskās terapijas efektivitāte, terapijas rezistencePiezīme. Šī pielikuma 5.1. un 5.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis pneimonologs vai ftiziopneimonologs.5.2. Asinsrites sistēmas slimības5.2.1. Sirds, asinsvadu slimības un attīstības traucējumiHroniska sirds mazspēja - II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA5.2.2. Sirds ritma un vadīšanas traucējumiSupraventrikulārās paroksizmālās tahikardijas lēkmes, priekškambaru fibrillācija, undulācija, kombinēti ritma traucējumi biežāk nekā vienu reizi mēnesī vai smagas lēkmes, kas medikamentozi nekupējas divu stundu laikā vai kuru kupēšanai izmantota elektrošoka terapijaPilna atrioventrikulāra blokāde ar hronisku sirds mazspēju - II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA5.2.3. Primāra arteriāla hipertensijaII-III pakāpe ar mērķorgānu bojājumiem, refrakteritāte medikamentozai terapijaiPiezīme.Šī pielikuma 5.3., 5.4. un 5.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis kardiologs.5.3. Muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības5.3.1. Difūzas saistaudu sistēmas slimības (sarkanā vilkēde, sklerodermija, dermatomiozīts, jauktas un nediferencētas saistaudu slimības, vaskulīti)Procesa aktivitāte, paasinājumu biežums, mēreni vai izteikti bojātā orgāna vai orgānu sistēmu funkciju traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte5.3.2. Hronisks juvenilais reimatoīdais artrīts (locītavu, viscerālā vai acu forma)Procesa aktivitāte un gaita, stadija, locītavu un citu bojāto orgānu funkciju traucējumi, terapijas efektivitātePiezīme.Šī pielikuma 5.3.1. un 5.3.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis reimatologs.5.4. Uroģenitālās sistēmas slimības5.4.1. Nieru slimībasHroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē, bieži vai ilgstoši procesa paasinājumi, rezistence pret terapiju vai no terapijas atkarīgi varianti, komplikācijas. Terminālas nieru mazspējas gadījumā - nieru aizstājējterapija (peritoneālā dialīze, hemodialīze vai nieres pārstādīšana)Piezīme.Šī pielikuma 5.4.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis nefrologs.5.4.2. Nieru un urīnceļu neatgriezeniski patoloģiski stāvokļi, attīstības traucējumi (vienas vai abu nieru vai citu urīnizvadorgānu vai to daļu trūkums)Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē. Urīnceļu fistulas vai urīna nesaturēšana5.4.3. Nieru un urīnceļu iedzimtas anomālijasUrīna atteces traucējumi jeb reflukss un obstruktīvās uropātijas, kas nepadodas ķirurģiskai korekcijai vai to korekcijai nav pienācis laiks. Urīnceļu fistulas - līdz to ķirurģiskai slēgšanai. Neirogēnie urīnpūšļa un urīnizvadkanālu stāvokļi ar enurēzi vai dizūriju - līdz to novēršanaiPiezīme.Šī pielikuma 5.4.2. un 5.4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis urologs.5.5. Gremošanas sistēmas slimības5.5.1. Kuņģa-zarnu trakta, aknu un žults izvadceļu slimības un attīstības traucējumiPaasinājumu biežums, atkārtotas asiņošanas, izteikta malabsorbcija, zarnu baktēriju proliferācijas sindroms, komplikācijas, terapijas efektivitāte.Mēreni vai izteikti aknu funkcijas traucējumi, portāla hipertensija5.5.2. Celiakija -pārmantotais malabsorbcijas sindromsIzteikts malabsorbcijas un malnutricijas sindromsPiezīme.Šī pielikuma 5.5.1. un 5.5.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis gastroenterologs.6. Ķirurģiskās slimības6.1. Iedzimtu un iegūtu barības vada, kuņģa-zarnu trakta, žults ceļu attīstības traucējumi un slimībasMēreni vai izteikti stabili rīšanas, gremošanas un barošanās traucējumi - apgrūtināta cietās vai šķidrās barības norīšana, barības vada necaurlaidība, hroniska konstipācija, sfinktera aparāta disfunkcijaPiezīme. Šī pielikuma 6.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis bērnu ķirurgs un/vai gastroenterologs.6.2. Kaulu un locītavu slimības un patoloģiskie stāvokļia) traumatiska amputācija plaukstas un augstākā līmenī, pēdas un augstākā līmenīb) viena vai vairāku ekstremitātes segmentu trūkums ar mēreniem vai izteiktiem funkciju traucējumiemc) mugurkaula III-IV pakāpes deformācija ar mēreniem vai izteiktiem mugurkaula funkciju un plaušu ventilācijas traucējumiemd) balsta aparāta anomālijas (piemēram, iedzimta greizā pēda, gūžas locītavas izmežģījumi, ciskas kaula galviņas osteohondropātija, juvenilā epifiziolīze) ar mēreniem vai izteiktiem stājas, gaitas, kustību traucējumieme) iekaisuma rakstura kaulu locītavu slimības (artrīts, osteomielīts) procesa aktivitāte, slimības gaita, paasinājumu biežums un ilgums, mēreni vai izteikti kustību traucējumi, terapijas efektivitāte6.3. Skeleta sistēmas bojājumiMēreni vai izteikti kustību, stājas un gaitas traucējumi, terapijas efektivitāte6.4. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekasProcesa norise, terapijas efektivitāte, komplikācijas, mēreni vai izteikti funkciju traucējumiPiezīme.Šī pielikuma 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis viens no šādiem speciālistiem: traumatologs ortopēds, ķirurgs.6.5. Iedzimtas vai iegūtas sejas mīksto audu un/vai skeleta slimības vai bojājumia) mēreni vai izteikti košļāšanas, rīšanas, elpošanas vai runas funkciju traucējumib) smags sejas izkropļojums (atbaidošs izskats)Piezīme.Šī pielikuma 6.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sejas-žokļu ķirurgs.7. Endokrīnās un vielmaiņas slimības7.1. Iedzimtas vai iegūtas endokrīnās un vielmaiņas slimībasSlimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, komplikācijasPiezīme.Šī pielikuma 7.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis endokrinologs vai pediatrs.8. Ādas slimības8.1. Ādas slimības un to izraisītie traucējumiSlimības gaita, paasinājumu biežums, ādas bojājuma lokalizācija un apjoms, izraisīto funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitātePiezīme.Šī pielikuma 8.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis dermatologs.9. Onkoloģiskās slimības9.1. Ļaundabīgie un labdabīgie audzējiProcesa stadija, histoloģiskās izmeklēšanas dati, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ārstēšanas metodes un to efektivitāte, prognozePiezīme.Šī pielikuma 9.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis onkologs vai hematoonkologs.10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi10.1. Hematoloģiskās slimībasSlimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, slimības un terapijas komplikācijasPiezīme.Šī pielikuma 10.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis hematologs.10.2. Iedzimti imūndeficīta stāvokļiAr mērenām vai izteiktām klīniskām parādībām, hronisku infekcijas perēkļu formēšanos, kas ilgstoši nepadodas terapijai (izņemot selektīvo IgA nepietiekamību)10.3. Sekundārie imūndeficīta stāvokļiProcesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte10.4. HIV infekcijaProcesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitātePiezīme.Šī pielikuma 10.2., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis imunologs un/vai infekcionists.11. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas11.1. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijasSlimības skartā mērķorgāna funkciju traucējumi, terapijas efektivitātePiezīme.Šī pielikuma 11.1.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina valsts akciju sabiedrības "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Medicīniskās ģenētikas klīnikā atbilstoši speciālista norīkojumam.12. Kombinēta patoloģija12.1. Kombinēta patoloģija, kurā katras atsevišķas sistēmas patoloģijas dēļ nav pamata noteikt invaliditāti, bet kombinācija neapšaubāmi apgrūtina bērna integrāciju sabiedrībāKombinētas patoloģijas gadījumā ģimenes ārsts nosūta bērnu invaliditātes ekspertīzei, pamatojoties uz ārstu konsilija slēdzienuPiezīme.Nosakot šī pielikuma 12.1.apakšpunktā minēto diagnozi, konsilija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālisti.II. Medicīniskās indikācijas bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai1. F 73. - Dziļa garīga atpalicība (idiotija).2. F 72. - Smaga garīga atpalicība (dziļa imbecilitāte).3. F 71. - Vidēji smaga garīga atpalicība, kas kombinējusies ar šādām saslimšanām:3.1. vidēji biežām ģeneralizētām krampju lēkmēm, biežām mazajām lēkmēm;3.2. autismu;3.3. hiperdinamiskiem uzvedības traucējumiem;3.4. terapijas rezistentu, neorganisku urīna un/vai fekāliju nesaturēšanu;3.5. smagām somatiskām saslimšanām (insulinējams cukura diabēts līdz skolas vecumam).4. F 20. - Šizofrēnija ar polimorfu simptomātiku un personības defektu, kas atbilst vidēji smagas un smagākas garīgās atpalicības pakāpei.5. F 84. - Autisms ar negatīvismu un stereotipu uzvedību.6. Dziļas hemiparēzes vai paraparēzes, hemipleģijas un parapleģijas.7. Izteikts hiperkinētisks sindroms.8. Smaga ataksija.9. Ļoti biežas ģeneralizētas epilepsijas lēkmes (mazās lēkmes vairākas reizes dienā, lielās lēkmes četras un vairāk reižu mēnesī).10. Abu acu trūkums, pilnīgs vai praktisks aklums abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu labāk redzošajā acī, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās labāk redzošajā acī līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta). Bērniem līdz četru gadu vecumam, ja redzes asums nav precīzi nosakāms, medicīniskās indikācijas bērna invalīda kopšanas pabalstam nosaka, ja redzes orgāna objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,05 labāk redzošajā acī.11. Hroniska sirds mazspēja IV pakāpē vai hroniska sirds mazspēja III pakāpē bērniem līdz sešu gadu vecumam (ar konsilija atzinumu).12. Termināla nieru mazspēja, nieru aizstājējterapija vai nieres transplantācija (līdz stāvokļa stabilizācijai).13. Komplicēts augšstilba vai apakšstilba kaulu lūzums, kamēr nav atļauta kājas noslodze (koksīta ģipsis, kruķi).14. Vienas kājas amputācija jebkurā augstumā (līdz protezēšanai).15. Pertesa slimība uz laiku, kamēr nav atļauts balsts uz slimās kājas (jāpārvietojas ar kruķiem).16. Iedzimtas kustību un balsta aparāta slimības ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem (artrogripoze, osteohondrodisplāzija).17. Abu plaukstu trūkums vai abu roku smagas traumas vai traumu sekas ar izteiktiem tveršanas funkcijas traucējumiem (līdz funkciju atjaunošanai).18. Ļaundabīgie audzēji ar ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem (inkurabli).19. Hematoloģiskas saslimšanas ar smagiem funkciju traucējumiem.20. Šajā pielikumā neminētas citas slimības ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem.
3.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650
Medicīniskās indikācijas darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos)(Pielikums MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā)
Nr.p.k.Slimības vai traumas, kas izraisījušas funkcionālus traucējumus(atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK 10.redakcija) uzbūves principiem1Darbspēju zaudējums (%)1.Tuberkuloze (SSK-10: A15-A19; B90)1.1.Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju traucējumiem:arodu etioloģijas saslimšanas, ja darbs profesijā ir apgrūtināts0-241.2.Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju traucējumiem25-591.3.Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja.Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas):a) ciroze;b) plānsienu dobumi;c) atelektāzes;d) bronhektāzes;e) plaušu fibroze;f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem gada laikā;g) plaušu elpošanas funkcijas traucējumi II-III pakāpē, plaušu-sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās.Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi:h) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze;i) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze60-791.4.Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi80-1002.Sarkoidoze (SSK-10: D86)2.1.Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās III-IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību.Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju traucējumus25-792.2.Aktīva:a) plaušu sarkoidoze III un IV stadijā;b) ārpusplaušu sarkoidoze;c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori60-793.Ļaundabīgie audzēji (SSK-10:C00-C96; D00-D09;D45)23.1.Krūts vēzis (C50)3.1.1.T0-1 N0M0 stadija - viegli funkciju traucējumi - labvēlīga prognoze, orgānsaudzējoša operācija10-243.1.2.T2-2A N0M0 stadija - mēreni funkciju traucējumi - saudzējoša operācija, pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu25-593.1.3.T2B-3A-B N0M0 stadija - izteikti funkciju traucējumi - plaša apjoma operācija, kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes, recidīvs, šaubīga prognoze60-793.1.4.4.stadija - ļoti izteikti funkciju traucējumi - plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama kopšana80-1003.2.Dzemdes audzējs (C54)3.2.1.audzējs izņemšanas stadijā T1-2 N0M025-593.2.2.saslimšana T2B -3 N0M0 stadijā60-793.2.3.ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana80-1003.3.Olnīcu audzējs (C56)3.3.1.saslimšana T1N0M0 stadijā25-593.3.2.saslimšana T2 stadijā un lielākā60-793.4.Balsenes audzējs (C32)3.4.1.saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā25-593.4.2.saslimšana T2-3 N0M0 stadijā (ar balss zudumu)60-793.4.3.pastāvīga traheostoma50-793.5.Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34)3.5.1.saslimšana T2-3 NxMx stadijā, operēts vai neoperēts60-793.5.2.ielaists gadījums, specifiska kopšana80-1003.6.Mēles audzējs (C01)3.6.1.saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā25-593.6.2.saslimšana T2 stadijā un lielākā60-793.6.3.izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana80-1003.7.Kuņģa un barības vada audzējs (C15-16)3.7.1.pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā60-793.7.2.izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija, kopšana80-1003.7.3.gastrektomija50-793.8.Zarnu trakta audzējs (C17-21)3.8.1.resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā25-593.8.2.resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu70-953.8.3.fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ70-953.9.Nieru audzējs (C64)3.9.1.nieres izņemšana agrīnā stadijā (T1N0M0) ar saglabātu otras nieres funkciju25-593.9.2.citās stadijās60-793.9.3.nepieciešama hemodialīze1003.10.Prostatas audzējs (C61)3.10.1.operācija agrīnā stadijā25-593.10.2.operācija citās stadijās60-793.10.3.neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju60-793.11.Urīnpūšļa audzējs (C67)3.11.1.operācija agrīnā stadijā25-593.11.2.operācija citās stadijās60-793.11.3.cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā zarnā65-953.12.Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43-44)3.12.1.saslimšana T1N0M0 stadijā25-593.12.2.augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija, eksartikulācija55-753.12.3.saslimšana T2 stadijā un lielākā60-793.12.4.izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība80-1004.Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK-10: C81-C96; D46)4.1.Limfomas4.1.1.Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne Hodžkina limfoma I, II stadija:a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā60-794.1.2.Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija:a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā80-954.1.3.Hodžkina, ne Hodžkina limfomas:a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva terapija;b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma);c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības);d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas, perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas80-95Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa4.1.4.Hodžkina, ne Hodžkina limfomas 5 gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas4.1.4.1.2 gadi60-794.1.4.2.3 gadi30-554.2.Akūtas leikozes4.2.1.akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas laikā60-904.2.2.akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē80-954.2.3.remisijas fāzē4.2.3.1.3 gadi60-794.2.3.2.2 gadi25-594.2.3.3.slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās komplikācijasPēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes4.3.Hroniska mieloleikoze4.3.1.hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā60-794.3.2.blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā80-954.3.3.diagnosticējot agresīvas pārveides variantus80-954.3.4.slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijasPēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes4.4.Hroniska limfoleikoze4.4.1.hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas" taktika0-244.4.2.hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas periods25-594.4.3.B un C stadijas ārstēšanas laikā60-794.4.4.hroniskas limfoleikozes komplikācijas60-794.4.5.agresīvas pārveides varianti80-954.4.6.īstā sarkano šūnu aplāzija80-954.4.7.staru, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas komplikācijasPēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes4.5.Mieloma4.5.1.asimptomātiska, "snaudoša" mieloma, stabila gaita25-594.5.2.izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar:a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu;b) neiroloģisko sindromu;c) nefroloģisko sindromu;d) anēmisko sindromu;e) hemorāģisko sindromu;f) ekstraossāliem audzēja depozītiem - dissemināciju60-794.5.3.ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi, ja ir iepriekš minētie sindromi, nepieciešama kopšana80-954.5.4.slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise:a) izteikta mielosupresija;b) ātra audzēja augšana;c) plazmas šūnu metastāzes;d) agrīna mielomas leikemizācija;e) kaulu smadzeņu izsīkums;f) amiloidozes attīstība80-954.5.5.ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas komplikācijasPēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes4.6.Mielodisplastiskais sindroms4.6.1.refraktērā anēmijas forma25-594.6.2.hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša25-594.6.3.refraktērās anēmijas forma ar sekundāru hemahromatozi60-794.6.4.refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida sideroblastiem60-794.6.5.refraktērā anēmija, kas noris ar neitropēniju, trombocitopēniju60-794.6.6.refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru90-1004.6.7.refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem90-1004.6.8.hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā leikozē90-1004.7.Anēmijas4.7.1.aplastiskā anēmija4.7.1.1.mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos60-794.7.1.2.izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas80-1004.7.1.3.negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos mēnešos90-1004.7.1.4.pārveide agresīvajās formās90-1004.7.2.hemolītiskās anēmijas4.7.2.1.hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi25-594.7.2.2.hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem60-794.7.2.3.hemolītiskās anēmijas, bieži recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams80-1004.7.2.4.pārveide agresīvajos variantos80-1004.8.Mieloproliferatīvās slimības4.8.1.īstā policitēmija4.8.1.1.asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama0-204.8.1.2.mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti25-594.8.1.3.izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas flebotomijas60-794.8.1.4.izsīkuma stadija60-904.8.1.5.pārveide agresīvajos tipos80-1004.8.1.6.pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija80-1004.9.Hemofīlijas4.9.1.pēc norises smaguma pakāpes4.9.1.1.viegla pakāpe10-244.9.1.2.vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi25-594.9.2.smaga pakāpe4.9.2.1.izteikti orgānu funkcijas traucējumi60-804.9.2.2.ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi85-1004.10.Trombocitopēnijas4.10.1.pēc norises smaguma pakāpes4.10.1.1.viegla norise (trombocītu skaits 150-100 x 109/l)10-204.10.1.2.vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100-50 x 109/l) ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem25-594.10.1.3.smaga norise (trombocītu skaits 50 x 109/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem60-854.10.1.4.pārveide agresīvajos tipos85-1005.Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK-10: E00-E90)5.1.Cukura diabēts, 1. vai 2.tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fona10-24Piezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt VIII nodaļā (Acu slimības)5.2.1.tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm25-595.3.1., 2.tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem:a) diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās klasifikācijas) (GFĀ);b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem;c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība, subkompensēta25-595.4.1., 2.tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem funkciju traucējumiem:a) diabētiska nefropātija, III stadija (pēc jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru aizstājējterapija;b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām parēzēm;c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta;d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu amputāciju;e) diabētiskās čūlas;f) Šarko pēda60-795.5.1., 2.tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām komplikācijām:a) nieru mazspēja, IV-V stadija, nieru aizstājējterapija (NAT);b) diabētiska polineiropātija ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm;c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija;d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas traucējumiem80-905.6.Metabolā sindroma izpausmes:a) adipozitāte;b) arteriāla hipertensija;c) dislipidēmija;d) cukura diabētsNosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes5.7.Tireotoksikoze5.7.1.tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu bojājumiem10-205.7.2.tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem30-505.7.3.tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem60-755.7.4.subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju traucējumiem10-205.7.5.nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem30-505.7.6.nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem60-855.8.Kušinga sindroms5.8.1.veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts(skatīt atbilstošas nodaļas)5.9.Akromegālija5.9.1.akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem30-505.9.2.akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju traucējumiem60-756.Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK-10: F00-F99)36.1.Alcheimera demence (F00)80-1006.2.Vaskulāra demence (F01)6.2.1.bez psihozes60-796.2.2.ar psihozi80-1006.3.Pika demence (F02.0)80-1006.4.Kreicfelda-Jakoba demence (F02.1)80-1006.5.Demence citu slimību dēļ (F02.8)6.5.1.bez psihozes60-796.5.2.ar psihozi vai lēkmēm80-1006.6.Organiska halucinoze (F06.0)6.6.1.viegli traucējumi10-246.6.2.vidēji smagi traucējumi - bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi25-596.6.3.smagi traucējumi - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi60-1006.7.Organiski katatoniski traucējumi (F06.1)6.7.1.viegli traucējumi10-246.7.2.vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem25-596.7.3.smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi60-1006.8.Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2)6.8.1.viegla pakāpe10-246.8.2.vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības traucējumi)25-596.8.3.smaga pakāpe - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi60-1006.9.Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3)6.9.1.viegli traucējumi - vieglas epizodes, padodas ārstēšanai10-206.9.2.vidēji smagi traucējumi - ar trauksmi un personības traucējumiem25-596.9.3.smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi60-80
6.10.Organiska trauksme (F06.4)6.10.1.viegli traucējumi10-206.10.2.vidēji smagi traucējumi (ar personības traucējumiem)25-596.10.3.smagi traucējumi - ar depresiju, paniku, personības traucējumiem60-806.11.Organiski personības traucējumi (F07.0)6.11.1.viegli traucējumi - viegli astēniski un kognitīvi traucējumi10-206.11.2.vidēji smagi traucējumi - ar dekompensācijām 2-3 reizes gadā25-596.11.3.smagi traucējumi ar progresējošu gaitu60-806.12.Postkontūzijas sindroms (F07.2)6.12.1.viegli traucējumi - īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai10-206.12.2.vidēji smagi traucējumi - ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības traucējumi25-596.12.3.smagi traucējumi - izteikti, rezistenti pret ārstēšanu, hronificējušies traucējumi60-806.13.Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10)6.13.1.psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5)60-796.13.2.amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6)60-796.14.Šizofrēnija6.14.1.paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0)6.14.1.1.viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10-246.14.1.2.vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti25-596.14.1.3.smaga gaita - paasinājumi divas un vairāk reizes gadā un (vai) izteikti personības traucējumi60-796.14.2.paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises6.14.2.1.viegla gaita - ir spontānas remisijas, viegli personības traucējumi10-246.14.2.2.vidēji smaga gaita - remisiju nav, mēreni izteikti personības traucējumi25-596.14.2.3.smaga gaita - rezistenta pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi60-796.14.2.4.ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem80-1006.14.3.hebefrēnā šizofrēnija (F20.1)6.14.3.1.viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10-246.14.3.2.vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi25-596.14.3.3.smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti60-796.14.3.4.ļoti smaga gaita- personības traucējumi ļoti smagi80-1006.14.4.katatonā šizofrēnija (F20.2)6.14.4.1.viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10-246.14.4.2.vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni izteikti25-596.14.4.3.smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti60-796.14.4.4.ļoti smaga gaita - personības traucējumi ļoti smagi80-1006.14.5.nediferencētā šizofrēnija (F20.3)6.14.5.1.viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10-246.14.5.2.vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi25-596.14.5.3.smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti60-796.14.6.postšizofrēniska depresija (F20.4)sk. F20.36.14.7.reziduāla šizofrēnija (F20.5)6.14.7.1.viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, viegli personības traucējumi10-246.14.7.2.vidēji smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti25-596.14.7.3.smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju60-796.14.8.vienkāršā šizofrēnija (F20.6)6.14.8.1.viegla gaita - personības traucējumi viegli10-246.14.8.2.vidēji smaga gaita - ar mēreni izteiktiem personības traucējumiem25-596.14.8.3.smaga gaita - ar izteiktiem personības traucējumiem60-796.14.8.4.ļoti smaga gaita - ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem80-1006.14.9.citu veidu šizofrēnija (F20.8)sk. F20.96.14.10.neprecizēta šizofrēnija (F20.9)6.14.10.1.viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10-246.14.10.2.vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi25-596.14.10.3.smaga gaita - paasinājumi bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti60-796.14.11.šizotipiski traucējumi - neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21)6.14.11.1.viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10-246.14.11.2.vidēji smaga gaita- paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi25-596.14.11.3.smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti60-796.15.Persistējoši murgi (F22)6.15.1.viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanās10-246.15.2.vidēji smaga gaita - pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas25-596.15.3.smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi60-796.16.Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta25-596.17.Inducēti murgi (F24)6.17.1.viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas10-246.17.2.vidēji smaga gaita - pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas25-596.17.3.smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi60-796.18.Šizoafektīvi traucējumi (F25)6.18.1.viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi reti (reizi divos gados), viegli personības traucējumi10-246.18.2.vidēji smaga gaita - paasinājumi katru gadu, progresējoši personības traucējumi25-596.18.3.smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi60-796.19.Bipolāri afektīvi traucējumi (F31)6.19.1.viegla gaita - retas epizodes, kas labi padodas ārstēšanai10-246.19.2.vidēji smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas25-596.19.3.smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu60-796.20.Depresīva epizode (F32)6.20.1.viegla gaita - labi padodas ārstēšanai10-246.20.2.vidēji smaga gaita - vidēji smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas25-596.20.3.smaga gaita - smaga depresija ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas60-796.21.Rekurenti depresīvi traucējumi (F33)6.21.1.viegla gaita - labi padodas ārstēšanai10-246.21.2.vidēji smaga gaita- vidēji smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta25-596.21.3.smaga gaita - smagas depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas60-796.22.Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34)6.22.1.traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai25-596.23.Posttraumatisks stresa sindroms (F43)6.23.1.viegla gaita - klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai10-246.23.2.vidēji smaga gaita - klīniskie simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības traucējumi25-596.24.Somatoformi traucējumi (F45)6.24.1.viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai10-246.24.2.vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai25-596.25.Neirotiski traucējumi (F48)6.25.1.viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai10-246.25.2.vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai25-597.Nervu sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: A80-A89; G00-G99; S00-S39)7.1.Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes)7.1.1.viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā0-247.1.2.mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3-6 reizes gadā25-597.1.3.izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7-12 reizes gadā60-797.1.4.ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12 reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana80-1007.2.Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi)7.2.1.viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi0-247.2.2.mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi25-597.2.3.izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi60-797.2.4.ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana80-1008.Acu un to palīgorgānu slimības (traumas) (SSK-10:A18; B31; B58; C69; H05-H54; Q12;Q15; S05; T26)48.1.Redzes asuma samazinājums8.1.1.slimības dēļ.Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentus slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekcijuSk. 1.tabulu8.1.2.traumas dēļSk. 2.tabulu8.2.Darbspēju zaudējums pēc slimības vai traumas.Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentus nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai8.2.1.afakija (bez papildu redzes traucējumiem)8.2.1.1.vienā acī108.2.1.2.abās acīs158.2.1.3.vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst258.2.1.4.ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs58.2.2.plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī plakstiņa saaugums8.2.2.1.vienā acī8.2.2.1.1.acs pilnīgi aizvērta208.2.2.1.2.citādi108.2.2.2.abās acīs8.2.2.2.1.acs pilnīgi aizvērta408.2.2.2.2.citādi208.2.3.oftalmoplēģija8.2.3.1.totāla308.2.3.2.citādi108.2.4.rētaina asaru kanālu vai asaru-deguna kanālu necaurlaidība108.2.5.homonīmā hemianopsija8.2.5.1.pilnīga hemianopsija, kvadrantu hemianopsija8.2.5.1.1.homonīmā hemianopsija408.2.5.1.2.bitemporālā hemianopsija258.2.5.1.3.binazālā hemianopsija108.2.5.1.4.homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā208.2.5.1.5.homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā308.2.5.1.6.hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs iztrūkst608.2.5.2.nepilnas hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti jāpazemina par 5 - 10% atkarībā no defekta lieluma8.2.6.sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais diametrs)8.2.6.1.sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls, t.i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu robežās8.2.6.1.1.100 grādu robežās58.2.6.1.2.60 grādu robežās108.2.6.1.3.20 grādu robežās158.2.6.1.4.10 grādu robežās258.2.6.2.sašaurināts redzeslauks katrai acij8.2.6.2.1.100 grādu robežās158.2.6.2.2.60 grādu robežās308.2.6.2.3.20 grādu robežās708.2.6.2.4.10 grādu robežās908.2.6.3.vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst8.2.6.3.1.100 grādu robežās408.2.6.3.2.60 grādu robežās608.2.6.3.3.20 grādu robežās908.2.6.3.4.10 grādu robežās958.2.7.lielas skotomas, t.i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst8.2.7.1.vismaz 1/3 redzeslauka izkrīt208.2.7.2.vismaz 2/3 redzeslauka izkrīt508.2.8.hroniska asinsvadu trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējums procentos atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja8.2.8.1.asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras un vairāk reizes gadā408.2.9.tīklenes atslāņošanās8.2.9.1.pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām8.2.9.1.1.pirmo gadu pēc operācijas608.2.9.1.2.otro gadu pēc operācijas308.2.9.1.3.pēc tam158.2.9.2.ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām8.2.9.2.1.pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas608.2.9.2.2.tad divus gadus308.2.9.2.3.pēc tam158.2.9.3.tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs iztrūkst8.2.9.3.1.novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procenti šajā laikā608.2.9.3.2.pēc tam408.2.10.glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma procentus nosaka, ņemot vērā glaukomas stadiju8.2.10.1.abās vai vienā acī glaukoma I stadijā58.2.10.2.vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī - II stadijā108.2.10.3.vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī - III stadijā vai abās acīs -II stadijā208.2.10.4.vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī - IV stadijā308.2.10.5.vienā acī glaukoma II stadijā, otrā acī - III stadijā308.2.10.6.abās acīs glaukoma III stadijā708.2.10.7.vienā acī glaukoma III stadijā, otrā acī - IV stadijā808.2.10.8.abās acīs glaukoma IV stadijā958.2.11.šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējums procentos atkarīgs tikai no redzes traucējumiem8.2.12.medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā8.2.12.1.5 gadu ciklā8.2.12.1.1.ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols izņemts)608.2.12.1.2.citādilīdz 808.2.12.2.pēc piecu gadu novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju zaudējuma procentus nosaka pēc redzes funkcijām8.2.13.diabētiska retinopātija:darbspēju zaudējums procentos atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja abās acīs ir proliferatīva dibētiska retinopātija, tad darbspēju zaudējumu nosaka ne mazāk kā 60 %9.Ausu un aizauss paugura slimības (traumas) (SSK-10:H60-H95; S08.1)9.1.Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums (mezotimpanīta tipa)5-109.2.Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar holesteatomu, granulācijām10-209.3.Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa)9.3.1.vienas auss59.3.2.abu ausu109.4.Vienpusēja vājdzirdība9.4.1.III-IV pakāpe0-109.4.2.V pakāpe vai kurlums10-209.5.Abpusēja vājdzirdība9.5.1.I-II pakāpe0-109.5.2.III pakāpe10-209.5.3.IV pakāpe20-309.5.4.V pakāpe vai kurlums459.6.Vestibulārās funkcijas traucējumi9.6.1.galvas reiboņi lēkmju veidā (1-2 reizes mēnesī): viegli veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes10-209.6.2.galvas reiboņi lēkmju veidā (3-5 reizes mēnesī): mēreni veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes30-509.6.3.galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes60-709.7.Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes pasliktināšanos0-5
10.Asinsrites sistēmas slimības (traumas) (SSK-10:I00-I99; S26)10.1.Iedzimtas un iegūtas sirdskaites10.1.1.iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem0-2010.1.2.iegūtas un iedzimtas sirdskaites …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.