Zaudējis spēku - Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumus Nr. 1209 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību". Ministru kabineta noteikumi Nr.650 Rīgā 2003.gada 19.novembrī (prot. Nr.60 9.§) Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā Izdoti saskaņā ar likuma "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" 10.panta otro daļu 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības - vispārēja un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk - ārstu komisija) - veic invaliditātes ekspertīzi. 2 2. Ārstu komisija veic invaliditātes ekspertīzi Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri legāli uzturas Latvijas Republikā, bēgļiem un ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, kā arī personām, kurām Latvijas Republikā ir piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība (turpmāk – persona), ja persona nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu (izņemot šo noteikumu 3. un 5.punktā minētos gadījumus). 3 (MK 05.05.2009. noteikumu Nr.401 redakcijā) 3. Personu pēc pensijas vecuma sasniegšanas ārstu komisija izmeklē, ja attiecīgās personas psihisko un fizisko spēju ierobežojums nav saistīts ar vecuma izraisītajām pārmaiņām organismā. 4 4. Ja ir noticis nelaimes gadījums darbā, ārstu komisija izmeklē nodarbinātos un citas personas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām. 5 5. Ārzemniekus, kuri ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju, ārstu komisija izmeklē atbilstoši starptautiskajiem līgumiem. 6 6. Invaliditātes ekspertīzes veikšanai: 6.1. persona vai viņas likumiskais pārstāvis ārstu komisijai iesniedz ārstējošā ārsta nosūtījumu, iesniegumu, kā arī uzrāda personu apliecinošu dokumentu; 6.2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – aģentūra) ārstu komisijai iesniedz no ārvalsts kompetentas institūcijas saņemtu E 213 veidlapu “EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”, ja ekspertīze personai tiek veikta saistībā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā. 7 (MK 05.05.2009. noteikumu Nr.401 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.08.2009. noteikumiem Nr.928) 7. Papildus šo noteikumu 6.punktā minētajiem dokumentiem atsevišķos gadījumos iesniedzami šādi dokumenti: 7.1. par nelaimes gadījumu darbā - akts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību; 7.2. par arodslimību - valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinums; 7.3. par invaliditāti no bērnības - ārstniecības iestādes izziņa; 7.4. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu vai ar atrašanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas zonā, - valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinums par slimību, invaliditātes un nāves cēloņsakarību saistību ar Černobiļas AES avāriju; 7.5. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar personas piedalīšanos tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraudēja vai varēja apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību, - ārstniecības iestādes un tiesībaizsardzības institūciju izsniegtās izziņas; 7.6. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Aizsardzības ministrijā, - Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmums; 7.7. (svītrots ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645); 7.8. par invaliditāti, kas iegūta karadarbības dēļ vai dienesta laikā ārvalstu bruņotajos spēkos, - attiecīgajai personai izsniegts kara medicīnas dokuments; 7.9. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar civilā eksperta piedalīšanos starptautiskā misijā, – kompetentas institūcijas izsniegta izziņa; 7.10. par ievainojumu, sakropļojumu vai citu veselībai nodarīto kaitējumu, kas saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu, – ārstniecības iestādes vai tiesībaizsardzības institūcijas izsniegta izziņa; 7.11. par nelaimes gadījumu, sakropļojumu vai citu veselībai nodarīto kaitējumu, kas saistīts ar Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra, ierēdņa vai cita valsts institūcijā nodarbinātā darba (dienesta) pienākumu pildīšanu komandējuma laikā starptautisko operāciju rajonā, – ārstniecības iestādes vai tiesībaizsardzības institūcijas izsniegta izziņa. 8 (Grozīts ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645; MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.401) 8. Ja persona veselības stāvokļa dēļ saskaņā ar ārstējošā ārsta atzinumu nevar ierasties ārstu komisijas darba telpās vai atrodas ieslodzījumā, ārstu komisija var veikt ekspertīzi attiecīgi personas dzīvesvietā, ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā. 9 (MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā) 9. Pirmreizēju un atkārtotu invaliditātes ekspertīzi ārstu komisija var veikt bez attiecīgās personas klātbūtnes, ja personai ir noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā minētās slimības vai anatomiskie defekti, izņemot pirmreizēju ekspertīzi šo noteikumu 1.pielikuma 5., 6. un 8.punktā minēto slimību gadījumā. Ekspertīzi bez personas klātbūtnes veic, pamatojoties uz šādiem ārstu komisijai iesniegtajiem dokumentiem: 9.1. personas, tās likumiskā pārstāvja vai pašvaldības sociālā dienesta atbildīgās amatpersonas iesniegumu ar personas pašreizējā veselības stāvokļa un sociālās funkcionēšanas aprakstu; 9.2. šo noteikumu 6.punktā minēto ārstējošā ārsta nosūtījumu; 9.3. personas rīcībā esošo medicīnisko dokumentāciju (stacionāra izsniegts izraksts, speciālistu slēdzieni, rentgenogrammas un citi klīnisko un funkcionālo izmeklējumu rezultāti). 10 (Grozīts ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.922; MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.401) 9.1 Šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētajā gadījumā ārstu komisija invaliditātes ekspertīzi veic bez personas klātbūtnes. 11 (MK 05.05.2009. noteikumu Nr.401 redakcijā) 10. Pēc personas izmeklēšanas vai medicīniskās dokumentācijas izvērtēšanas ārstu komisija pieņem lēmumu un nosaka: 10.1. pirmo vai otro invaliditātes grupu (smaga invaliditāte) vai trešo invaliditātes grupu (mērena invaliditāte); 10.2. invaliditāti bērnam līdz 16 gadu vecumam bez iedalījuma grupās atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma I daļai; 10.3. invaliditātes cēloni; 10.4. darbspēju zaudējumu procentos (ja persona iesniegusi šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.4., 7.6., 7.8., 7.9. vai 7.11.apakšpunktā minētos dokumentus) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam; 10.5. medicīniskās indikācijas speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam; 10.6. medicīniskās indikācijas bērna invalīda īpašas kopšanas nepiecie­šamībai atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma II daļai; 10.7. invalīda funkcionālo traucējumu atbilstību šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem kritērijiem, kas nosaka, ka invalīdam nepieciešama īpaša kopšana; 10.8. ierēdņa amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi (ja persona iesniegusi šo noteikumu 7.10.apakšpunktā minētos dokumentus) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam; 10.9. nepieciešamību personai turpināt pilnvērtīgu ārstēšanos, tai skaitā rehabilitāciju pārejošas darbnespējas periodā pēc 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, un sniedz atzinumu par pārejošas darbnespējas perioda pagarināšanu. 12 (MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.922; MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.401; MK 18.08.2009. noteikumiem Nr.928) 11. Ārstu komisija sniedz personai ieteikumus par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem kritērijiem, kā arī par pārkvalificēšanos vai citas profesijas apgūšanu. 13 (MK 18.12.2007. noteikumu Nr.922 redakcijā) 12. (Svītrots ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645.) 14 13. Ārstu komisija, izvērtējusi veiktos un iespējamos personas ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumus un to rezultātus, kā arī personas iespējas integrēties sabiedrībā, invaliditāti nosaka: 13.1. uz noteiktu laiku (seši mēneši, viens gads, divi gadi vai pieci gadi); 13.2. bez atkārtotas izmeklēšanas termiņa norādes šādos gadījumos: 13.2.1. personai ir šo noteikumu 5.pielikumā minētais anatomiskais defekts; 13.2.2. personai ir psihisks defekts (idiotija); 13.2.3. slimības izraisītās organisma morfoloģiskās pārmaiņas un funkcionālie traucējumi pēc piecu gadu novērošanas uzskatāmi par neatgriezeniskiem. 15 (Grozīts ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645) 14. (Svītrots ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.922.) 16 15. Invaliditāti, darbspēju zaudējumu un šo noteikumu 10.punktā minētās indikācijas personai nosaka ar iesnieguma iesniegšanas dienu vai ar dienu, kad ārvalstī izsniegta E 213 veidlapa “EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”, ja ekspertīze tiek veikta saistībā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā. 17 (MK 05.05.2009. noteikumu Nr.401 redakcijā) 16. Ja invaliditātes laikā personas veselības stāvoklis ir mainījies, ārstu komisija, pamatojoties uz invalīda vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu un ārstējošā ārsta nosūtījumu, veic atkārtotu invaliditātes ekspertīzi pirms noteiktā termiņa, kā arī šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minētajos gadījumos. 18 (Grozīts ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645) 17. Ja pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu, ārstu komisija ar invaliditātes noteikšanu saistītos dokumentus personai izsniedz vai nosūta ierakstīta pas­ta sūtījuma veidā. 19 (MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā) 18. Ja pieņemts lēmums par atteikumu noteikt invaliditāti, ārstu komisija izrakstu no ekspertīzes akta personai izsniedz vai nosūta ierakstīta pasta sūtījuma veidā. 20 (MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā) 18.1 Šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētajā gadījumā ārstu komisija šo noteikumu 17. un 18.punktā minētos dokumentus nosūta personai ar aģentūras starpniecību. 21 (MK 05.05.2009. noteikumu Nr.401 redakcijā) 19. (Svītrots ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645.) 22 20. Personai ir tiesības: 20.1. izvēlēties vispārēja profila ārstu komisiju, iesniedzot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītājam motivētu iesniegumu; 20.2. apstrīdēt un pārsūdzēt ārstu komisijas lēmumus likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" noteiktajā kārtībā. 23 21. (Svītrots ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645.) 24 22. Šo noteikumu 10.7.apakšpunkts stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri. 25 (MK 18.12.2007. noteikumu Nr.922 redakcijā) Ministru prezidents E.Repše Labklājības ministre D.Staķe 1.pielikums Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650 Slimības un anatomiskie defekti atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai bez personas klātbūtnes (Pielikums MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.922) 1. Atklāta (TM+) plaušu vai citu orgānu tuberkuloze, ja diagnozi precizējis ftiziopneimonologs. 2. Ļaundabīgie audzēji slimības III un IV stadijā, ko ir izvērtējis un pamatojis onkologs, ja persona saņem kombinētu vai simptomātisku terapiju. 3. Hematoloģiskās saslimšanas, ko apliecinājis hematologs kombinētās terapijas laikā. 4. Hroniska termināla nieru nepietiekamība (hemodialīze vai peritoneālā dialīze). 5. Dziļa vienas vai abu kāju parēze. 6. Izteikta hemiparēze vai hemipleģija. 7. Izteikti smadzenīšu vai ekstrapiramidālie traucējumi. 8. Izteikta afāzija vai agnozija, vai apraksija. 9. Pastāvīgais ilgkatetrs urīnizvadceļu bojājumu dēļ. 10. Fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ. 11. Apakšējo ekstremitāšu tromboobliterējošas artēriju slimības ar dekom¬pensētu asinsriti vienā kājā vai subkompensētu abās kājās. 12. Abu kāju elefantiāze IV pakāpē vai hroniska venoza nepietiekamība IV un augstākā pakāpē. 13. Abu apakšējo ekstremitāšu amputācija dažādos līmeņos. 14. Apakšējo ekstremitāšu garo kaulu nesaaudzis lūzums. 2.pielikums Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650 Medicīniskās indikācijas invaliditātes noteikšanai bērnam un bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai(Pielikums MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.922) Medicīniskās indikācijas invaliditātes noteikšanai bērnam un bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībaiI. Medicīniskās indikācijas invaliditātes noteikšanai bērnamSlimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumiKlīniskā un funkcionālā stāvokļa raksturojums121. Nervu sistēmas slimības1.1. Iedzimtu, iegūtu vai pārmantotu nervu sistēmas slimību un bojājumu sekasMēreni vai izteikti kustību traucējumi parēžu, paralīžu, hiperkinēžu veidā, kustību koordinācijas, valodas traucējumi, noturīgi, izteikti sensori veģetatīvi traucējumi1.2. Neiromuskulāras sinapses un muskuļu slimībasMuskuļu izturības un spēka pavājināšanās, kas rada mērenus vai izteiktus kustību, stājas traucējumus1.3. EpilepsijaLielās lēkmes sešas un vairāk reizes gadā vai biežas mazās lēkmes (vairākas reizes nedēļā)Piezīme.Šī pielikuma 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis neirologs.2. Psihiski un uzvedības traucējumi2.1. Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi, murgi un šizoafektīvi traucējumiProgresējoša slimības gaita, ieilguši (trīs mēneši un ilgāk) psihotiski stāvokļi, ar izteikti negatīvu simptomātiku (atbilst vieglai, vidēji smagai, smagai vai dziļai garīgai atpalicībai)2.2. Garīgā atpalicībaViegla garīgā atpalicība, kas kombinējas ar dzirdes, redzes, valodas, kustību un balsta aparāta vai citu orgānu sistēmu traucējumiem, izteiktiem uzvedības traucējumiem. Bērni ar mēreni izteiktu, smagu, dziļu garīgu atpalicību (apmācāmi pēc individuālās programmas)2.3. Organiski psihiski, organiski personības un uzvedības traucējumi un organiska demenceMēreni vai izteikti traucējumi, kas radušies smadzeņu bojājuma, disfunkcijas vai somatiskas slimības, tai skaitā epilepsijas dēļ, rezistenti pret terapiju2.4. Afektīvie garastāvokļa traucējumiSlimības norise vidēji smaga vai smaga2.5. Psihiskie un uzvedības traucējumi, kas radušies psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (alkohols, opioīdi, kannabioīdi, sedatīvie un miega līdzekļi, kokaīns, stimulatori, halucinogēni, viegli gaistošie šķīdinātāji)Ar smagu slimības gaitu (bieži paasinājumi, nepārtraukta norise)2.6. Psiholoģiskās attīstības traucējumiDažādi runas attīstības traucējumi, bērnu autisms un citi jauktie specifiskie traucējumi ar smagu norisi, traucētu bērna integrāciju sabiedrībā2.7. Emocionālie un uzvedības traucējumi, kas sākas bērnu un pusaudžu vecumāHiperkinētiskie, emociju un uzvedības jauktie traucējumi, sociālās funkcionēšanas un tikozie traucējumi ar smagu, ilgstošu norisi, bez terapijas efekta, traucētu bērna integrāciju sabiedrībāPiezīme.Šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis psihiatrs.3. Dzirdes orgānu slimības3.1. Kurlmēmums, kurlumsOtorinolaringologa vai surdologa atzinums3.2. Smagas pakāpes vājdzirdībaSākot ar III un augstāku pakāpi (ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparātu)Piezīme.Šī pielikuma 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs vai surdologs.4. Acu slimības4.1. Iedzimti vai iegūti redzes orgānu bojājumiAr stabilu redzes asuma samazināšanos mazāk par 0,3 (ar maksimālu korekciju) labāk redzošajā acī vai redzeslauka sašaurināšanos labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta visos virzienos4.2. Vienas acs trūkums vai smags redzes orgāna anatomiskas struktūras bojājums vienā acīVienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs - smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta4.3. Smaga iedzimta vai iegūta redzes orgāna patoloģija ar nelabvēlīgu prognozi (retrolentāla fibroplāzija, diabētiska retinopātija ar proliferāciju vai fibrozi, subtotāla abu acu vai vienīgās redzošās acs tīklenes atslāņošanās pēc veiktās terapijas, totāla oftalmoplēģija)Diagnozi apstiprina objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) neatkarīgi no redzes asumaPiezīmes.Ja bērnam līdz četru gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3.Šī pielikuma 4.1., 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis oftalmologs.5. Iekšējo orgānu slimības5.1. Elpošanas orgānu slimības5.1.1. Rīkles un balsenes saslimšanasPastāvīgi apgrūtināta elpošana5.1.2. Elpošanas orgānu slimības, patoloģiskie stāvokļi, attīstības traucējumiSlimības norises smagums, paasinājumu biežums, ilgstoši mēreni vai izteikti plaušu ventilācijas traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte.1. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuriem nevar noteikt ārējās elpošanas funkcijas, ņem vērā klīnisko atradi.2. Bērniem pēc septiņu gadu vecuma nosaka ārējās elpošanas funkcijas:

1. a)obstruktīva tipa:1. FEVI 60 %;2. PEF 60 %;3. PEF un FEV1 svārstības > 30 %;
2. b)restriktīva tipa - VK Bronhiālās astmas slimniekiem izvērtējams astmas lēkmju biežums, smagums (trīs vai vairākas smagas lēkmes gadā), terapijas efektivitāteAtklāta (bacilāra) plaušu tuberkulozes forma, procesa gaita, komplikācijas, specifiskās terapijas efektivitāte, terapijas rezistencePiezīme. Šī pielikuma 5.1. un 5.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis pneimonologs vai ftiziopneimonologs.5.2. Asinsrites sistēmas slimības5.2.1. Sirds, asinsvadu slimības un attīstības traucējumiHroniska sirds mazspēja - II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA5.2.2. Sirds ritma un vadīšanas traucējumiSupraventrikulārās paroksizmālās tahikardijas lēkmes, priekškambaru fibrillācija, undulācija, kombinēti ritma traucējumi biežāk nekā vienu reizi mēnesī vai smagas lēkmes, kas medikamentozi nekupējas divu stundu laikā vai kuru kupēšanai izmantota elektrošoka terapijaPilna atrioventrikulāra blokāde ar hronisku sirds mazspēju - II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA5.2.3. Primāra arteriāla hipertensijaII-III pakāpe ar mērķorgānu bojājumiem, refrakteritāte medikamentozai terapijaiPiezīme.Šī pielikuma 5.3., 5.4. un 5.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis kardiologs.5.3. Muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības5.3.1. Difūzas saistaudu sistēmas slimības (sarkanā vilkēde, sklerodermija, dermatomiozīts, jauktas un nediferencētas saistaudu slimības, vaskulīti)Procesa aktivitāte, paasinājumu biežums, mēreni vai izteikti bojātā orgāna vai orgānu sistēmu funkciju traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte5.3.2. Hronisks juvenilais reimatoīdais artrīts (locītavu, viscerālā vai acu forma)Procesa aktivitāte un gaita, stadija, locītavu un citu bojāto orgānu funkciju traucējumi, terapijas efektivitātePiezīme.Šī pielikuma 5.3.1. un 5.3.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis reimatologs.5.4. Uroģenitālās sistēmas slimības5.4.1. Nieru slimībasHroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē, bieži vai ilgstoši procesa paasinājumi, rezistence pret terapiju vai no terapijas atkarīgi varianti, komplikācijas. Terminālas nieru mazspējas gadījumā - nieru aizstājējterapija (peritoneālā dialīze, hemodialīze vai nieres pārstādīšana)Piezīme.Šī pielikuma 5.4.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis nefrologs.5.4.2. Nieru un urīnceļu neatgriezeniski patoloģiski stāvokļi, attīstības traucējumi (vienas vai abu nieru vai citu urīnizvadorgānu vai to daļu trūkums)Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē. Urīnceļu fistulas vai urīna nesaturēšana5.4.3. Nieru un urīnceļu iedzimtas anomālijasUrīna atteces traucējumi jeb reflukss un obstruktīvās uropātijas, kas nepadodas ķirurģiskai korekcijai vai to korekcijai nav pienācis laiks. Urīnceļu fistulas - līdz to ķirurģiskai slēgšanai. Neirogēnie urīnpūšļa un urīnizvadkanālu stāvokļi ar enurēzi vai dizūriju - līdz to novēršanaiPiezīme.Šī pielikuma 5.4.2. un 5.4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis urologs.5.5. Gremošanas sistēmas slimības5.5.1. Kuņģa-zarnu trakta, aknu un žults izvadceļu slimības un attīstības traucējumiPaasinājumu biežums, atkārtotas asiņošanas, izteikta malabsorbcija, zarnu baktēriju proliferācijas sindroms, komplikācijas, terapijas efektivitāte.Mēreni vai izteikti aknu funkcijas traucējumi, portāla hipertensija5.5.2. Celiakija -pārmantotais malabsorbcijas sindromsIzteikts malabsorbcijas un malnutricijas sindromsPiezīme.Šī pielikuma 5.5.1. un 5.5.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis gastroente­rologs.6. Ķirurģiskās slimības6.1. Iedzimtu un iegūtu barības vada, kuņģa-zarnu trakta, žults ceļu attīstības traucējumi un slimībasMēreni vai izteikti stabili rīšanas, gremošanas un barošanās traucējumi - apgrūtināta cietās vai šķidrās barības norīšana, barības vada necaurlaidība, hroniska konstipācija, sfinktera aparāta disfunkcijaPiezīme. Šī pielikuma 6.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis bērnu ķirurgs un/vai gastroenterologs.6.2. Kaulu un locītavu slimības un patoloģiskie stāvokļia) traumatiska amputācija plaukstas un augstākā līmenī, pēdas un augstākā līmenīb) viena vai vairāku ekstremitātes segmentu trū­kums ar mēreniem vai izteiktiem funkciju traucējumiemc) mugurkaula III-IV pakāpes deformācija ar mēreniem vai izteiktiem mugurkaula funkciju un plaušu ventilācijas traucējumiemd) balsta aparāta anomālijas (piemēram, iedzimta greizā pēda, gūžas locītavas izmežģījumi, ciskas kaula galviņas osteohondropātija, juvenilā epifiziolīze) ar mēreniem vai izteiktiem stājas, gaitas, kustību traucējumieme) iekaisuma rakstura kaulu locītavu slimības (artrīts, osteomielīts) procesa aktivitāte, slimības gaita, paasinājumu biežums un ilgums, mēreni vai izteikti kustību traucējumi, terapijas efektivitāte6.3. Skeleta sistēmas bojājumiMēreni vai izteikti kustību, stājas un gaitas traucējumi, terapijas efektivitāte6.4. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekasProcesa norise, terapijas efektivitāte, komplikācijas, mēreni vai izteikti funkciju traucējumiPiezīme.Šī pielikuma 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis viens no šādiem speciālistiem: traumatologs ortopēds, ķirurgs.6.5. Iedzimtas vai iegūtas sejas mīksto audu un/vai skeleta slimības vai bojājumia) mēreni vai izteikti košļāšanas, rīšanas, elpošanas vai runas funkciju traucējumib) smags sejas izkropļojums (atbaidošs izskats)Piezīme.Šī pielikuma 6.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sejas-žokļu ķirurgs.7. Endokrīnās un vielmaiņas slimības7.1. Iedzimtas vai iegūtas endokrīnās un vielmaiņas slimībasSlimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, komplikācijasPiezīme.Šī pielikuma 7.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis endokrinologs vai pediatrs.8. Ādas slimības8.1. Ādas slimības un to izraisītie traucējumiSlimības gaita, paasinājumu biežums, ādas bojājuma lokalizācija un apjoms, izraisīto funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitātePiezīme.Šī pielikuma 8.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis dermatologs.9. Onkoloģiskās slimības9.1. Ļaundabīgie un labdabīgie audzējiProcesa stadija, histoloģiskās izmeklēšanas dati, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ārstēšanas metodes un to efektivitāte, prognozePiezīme.Šī pielikuma 9.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis onkologs vai hematoonkologs.10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi10.1. Hematoloģiskās slimībasSlimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, slimības un terapijas komplikācijasPiezīme.Šī pielikuma 10.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis hematologs.10.2. Iedzimti imūndeficīta stāvokļiAr mērenām vai izteiktām klīniskām parādībām, hronisku infekcijas perēkļu formēšanos, kas ilgstoši nepadodas terapijai (izņemot selektīvo IgA nepietiekamību)10.3. Sekundārie imūndeficīta stāvokļiProcesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte10.4. HIV infekcijaProcesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitātePiezīme.Šī pielikuma 10.2., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis imunologs un/vai infekcionists.11. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas11.1. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijasSlimības skartā mērķorgāna funkciju traucējumi, terapijas efektivitātePiezīme.Šī pielikuma 11.1.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina valsts akciju sabiedrības "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Medicīniskās ģenētikas klīnikā atbilstoši speciālista norīkojumam.12. Kombinēta patoloģija12.1. Kombinēta patoloģija, kurā katras atsevišķas sistēmas patoloģijas dēļ nav pamata noteikt invaliditāti, bet kombinācija neapšaubāmi apgrūtina bērna integrāciju sabiedrībāKombinētas patoloģijas gadījumā ģimenes ārsts nosūta bērnu invaliditātes ekspertīzei, pamatojoties uz ārstu konsilija slēdzienuPiezīme.Nosakot šī pielikuma 12.1.apakšpunktā minēto diagnozi, konsilija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālisti.II. Medicīniskās indikācijas bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai1. F 73. - Dziļa garīga atpalicība (idiotija).2. F 72. - Smaga garīga atpalicība (dziļa imbecilitāte).3. F 71. - Vidēji smaga garīga atpalicība, kas kombinējusies ar šādām saslimšanām:3.1. vidēji biežām ģeneralizētām krampju lēkmēm, biežām mazajām lēkmēm;3.2. autismu;3.3. hiperdinamiskiem uzvedības traucējumiem;3.4. terapijas rezistentu, neorganisku urīna un/vai fekāliju nesaturēšanu;3.5. smagām somatiskām saslimšanām (insulinējams cukura diabēts līdz skolas vecumam).4. F 20. - Šizofrēnija ar polimorfu simptomātiku un personības defektu, kas atbilst vidēji smagas un smagākas garīgās atpalicības pakāpei.5. F 84. - Autisms ar negatīvismu un stereotipu uzvedību.6. Dziļas hemiparēzes vai paraparēzes, hemipleģijas un parapleģijas.7. Izteikts hiperkinētisks sindroms.8. Smaga ataksija.9. Ļoti biežas ģeneralizētas epilepsijas lēkmes (mazās lēkmes vairākas reizes dienā, lielās lēkmes četras un vairāk reižu mēnesī).10. Abu acu trūkums, pilnīgs vai praktisks aklums abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu labāk redzošajā acī, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās labāk redzošajā acī līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta). Bērniem līdz četru gadu vecumam, ja redzes asums nav precīzi nosakāms, medicīniskās indikācijas bērna invalīda kopšanas pabalstam nosaka, ja redzes orgāna objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,05 labāk redzošajā acī.11. Hroniska sirds mazspēja IV pakāpē vai hroniska sirds mazspēja III pakāpē bērniem līdz sešu gadu vecumam (ar konsilija atzinumu).12. Termināla nieru mazspēja, nieru aizstājējterapija vai nieres transplantācija (līdz stāvokļa stabilizācijai).13. Komplicēts augšstilba vai apakšstilba kaulu lūzums, kamēr nav atļauta kājas noslodze (koksīta ģipsis, kruķi).14. Vienas kājas amputācija jebkurā augstumā (līdz protezēšanai).15. Pertesa slimība uz laiku, kamēr nav atļauts balsts uz slimās kājas (jāpārvietojas ar kruķiem).16. Iedzimtas kustību un balsta aparāta slimības ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem (artrogripoze, osteohondrodisplāzija).17. Abu plaukstu trūkums vai abu roku smagas traumas vai traumu sekas ar izteiktiem tveršanas funkcijas traucējumiem (līdz funkciju atjaunošanai).18. Ļaundabīgie audzēji ar ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem (inkurabli).19. Hematoloģiskas saslimšanas ar smagiem funkciju traucējumiem.20. Šajā pielikumā neminētas citas slimības ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem. 3.pielikums Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650 Medicīniskās indikācijas darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos)(Pielikums MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā) Nr.p.k.Slimības vai traumas, kas izraisījušas funkcionālus traucējumus(atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK 10.redakcija) uzbūves principiem1Darbspēju zaudējums (%)1.Tuberkuloze (SSK-10: A15-A19; B90)1.1.Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju traucējumiem:arodu etioloģijas saslimšanas, ja darbs profesijā ir apgrūtināts0-241.2.Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju traucējumiem25-591.3.Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja.Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas):
3. a)ciroze;
4. b)plānsienu dobumi;
5. c)atelektāzes;
6. d)bronhektāzes;
7. e)plaušu fibroze;
8. f)posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem gada laikā;
9. g)plaušu elpošanas funkcijas traucējumi II-III pakāpē, plaušu-sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās.Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi:
10. h)nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze;
11. i)balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze60-791.4.Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi80-1002.Sarkoidoze (SSK-10: D86)2.1.Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās III-IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību.Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju traucējumus25-792.2.Aktīva:
12. a)plaušu sarkoidoze III un IV stadijā;
13. b)ārpusplaušu sarkoidoze;
14. c)ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori60-793.Ļaundabīgie audzēji (SSK-10:C00-C96; D00-D09;D45)23.1.Krūts vēzis (C50)3.1.1.T0-1 N0M0 stadija - viegli funkciju traucējumi - labvēlīga prognoze, orgānsaudzējoša operācija10-243.1.2.T2-2A N0M0 stadija - mēreni funkciju traucējumi - saudzējoša operācija, pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu25-593.1.3.T2B-3A-B N0M0 stadija - izteikti funkciju traucējumi - plaša apjoma operācija, kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes, recidīvs, šaubīga prognoze60-793.1.4.4.stadija - ļoti izteikti funkciju traucējumi - plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama kopšana80-1003.2.Dzemdes audzējs (C54)3.2.1.audzējs izņemšanas stadijā T1-2 N0M025-593.2.2.saslimšana T2B -3 N0M0 stadijā60-793.2.3.ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana80-1003.3.Olnīcu audzējs (C56)3.3.1.saslimšana T1N0M0 stadijā25-593.3.2.saslimšana T2 stadijā un lielākā60-793.4.Balsenes audzējs (C32)3.4.1.saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā25-593.4.2.saslimšana T2-3 N0M0 stadijā (ar balss zudumu)60-793.4.3.pastāvīga traheostoma50-793.5.Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34)3.5.1.saslimšana T2-3 NxMx stadijā, operēts vai neoperēts60-793.5.2.ielaists gadījums, specifiska kopšana80-1003.6.Mēles audzējs (C01)3.6.1.saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā25-593.6.2.saslimšana T2 stadijā un lielākā60-793.6.3.izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana80-1003.7.Kuņģa un barības vada audzējs (C15-16)3.7.1.pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā60-793.7.2.izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija, kopšana80-1003.7.3.gastrektomija50-793.8.Zarnu trakta audzējs (C17-21)3.8.1.resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā25-593.8.2.resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu70-953.8.3.fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ70-953.9.Nieru audzējs (C64)3.9.1.nieres izņemšana agrīnā stadijā (T1N0M0) ar saglabātu otras nieres funkciju25-593.9.2.citās stadijās60-793.9.3.nepieciešama hemodialīze1003.10.Prostatas audzējs (C61)3.10.1.operācija agrīnā stadijā25-593.10.2.operācija citās stadijās60-793.10.3.neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju60-793.11.Urīnpūšļa audzējs (C67)3.11.1.operācija agrīnā stadijā25-593.11.2.operācija citās stadijās60-793.11.3.cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā zarnā65-953.12.Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43-44)3.12.1.saslimšana T1N0M0 stadijā25-593.12.2.augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija, eksartikulācija55-753.12.3.saslimšana T2 stadijā un lielākā60-793.12.4.izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība80-1004.Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK-10: C81-C96; D46)4.1.Limfomas4.1.1.Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne Hodžkina limfoma I, II stadija:
15. a)pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;
16. b)Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā60-794.1.2.Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija:
17. a)pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;
18. b)Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā80-954.1.3.Hodžkina, ne Hodžkina limfomas:
19. a)primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva terapija;
20. b)masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma);
21. c)pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības);
22. d)medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas, perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas80-95Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa4.1.4.Hodžkina, ne Hodžkina limfomas 5 gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas4.1.4.1.2 gadi60-794.1.4.2.3 gadi30-554.2.Akūtas leikozes4.2.1.akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas laikā60-904.2.2.akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē80-954.2.3.remisijas fāzē4.2.3.1.3 gadi60-794.2.3.2.2 gadi25-594.2.3.3.slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās komplikācijasPēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes4.3.Hroniska mieloleikoze4.3.1.hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā60-794.3.2.blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā80-954.3.3.diagnosticējot agresīvas pārveides variantus80-954.3.4.slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijasPēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes4.4.Hroniska limfoleikoze4.4.1.hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas" taktika0-244.4.2.hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas periods25-594.4.3.B un C stadijas ārstēšanas laikā60-794.4.4.hroniskas limfoleikozes komplikācijas60-794.4.5.agresīvas pārveides varianti80-954.4.6.īstā sarkano šūnu aplāzija80-954.4.7.staru, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas komplikācijasPēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes4.5.Mieloma4.5.1.asimptomātiska, "snaudoša" mieloma, stabila gaita25-594.5.2.izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar:
23. a)kaulu sistēmas bojājuma sindromu;
24. b)neiroloģisko sindromu;
25. c)nefroloģisko sindromu;
26. d)anēmisko sindromu;
27. e)hemorāģisko sindromu;
28. f)ekstraossāliem audzēja depozītiem - dissemināciju60-794.5.3.ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi, ja ir iepriekš minētie sindromi, nepieciešama kopšana80-954.5.4.slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise:
29. a)izteikta mielosupresija;
30. b)ātra audzēja augšana;
31. c)plazmas šūnu metastāzes;
32. d)agrīna mielomas leikemizācija;
33. e)kaulu smadzeņu izsīkums;
34. f)amiloidozes attīstība80-954.5.5.ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas komplikācijasPēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes4.6.Mielodisplastiskais sindroms4.6.1.refraktērā anēmijas forma25-594.6.2.hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša25-594.6.3.refraktērās anēmijas forma ar sekundāru hemahromatozi60-794.6.4.refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida sideroblastiem60-794.6.5.refraktērā anēmija, kas noris ar neitropēniju, trombocitopēniju60-794.6.6.refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru90-1004.6.7.refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem90-1004.6.8.hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā leikozē90-1004.7.Anēmijas4.7.1.aplastiskā anēmija4.7.1.1.mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos60-794.7.1.2.izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas80-1004.7.1.3.negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos mēnešos90-1004.7.1.4.pārveide agresīvajās formās90-1004.7.2.hemolītiskās anēmijas4.7.2.1.hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi25-594.7.2.2.hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem60-794.7.2.3.hemolītiskās anēmijas, bieži recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams80-1004.7.2.4.pārveide agresīvajos variantos80-1004.8.Mieloproliferatīvās slimības4.8.1.īstā policitēmija4.8.1.1.asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama0-204.8.1.2.mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti25-594.8.1.3.izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas flebotomijas60-794.8.1.4.izsīkuma stadija60-904.8.1.5.pārveide agresīvajos tipos80-1004.8.1.6.pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija80-1004.9.Hemofīlijas4.9.1.pēc norises smaguma pakāpes4.9.1.1.viegla pakāpe10-244.9.1.2.vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi25-594.9.2.smaga pakāpe4.9.2.1.izteikti orgānu funkcijas traucējumi60-804.9.2.2.ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi85-1004.10.Trombocitopēnijas4.10.1.pēc norises smaguma pakāpes4.10.1.1.viegla norise (trombocītu skaits 150-100 x 109/l)10-204.10.1.2.vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100-50 x 109/
35. l)ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem25-594.10.1.3.smaga norise (trombocītu skaits 50 x 109/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem60-854.10.1.4.pārveide agresīvajos tipos85-1005.Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK-10: E00-E90)5.1.Cukura diabēts, 1. vai 2.tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fona10-24Piezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt VIII nodaļā (Acu slimības)5.2.1.tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm25-595.3.1., 2.tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem:
36. a)diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās klasifikācijas) (GFĀ);
37. b)diabētiska sensori motora polineiropātija ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem;
38. c)diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība, subkompensēta25-595.4.1., 2.tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem funkciju traucējumiem:
39. a)diabētiska nefropātija, III stadija (pēc jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru aizstājējterapija;
40. b)diabētiska polineiropātija ar izteiktām parēzēm;
41. c)diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta;
42. d)diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu amputāciju;
43. e)diabētiskās čūlas;
44. f)Šarko pēda60-795.5.1., 2.tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām komplikācijām:
45. a)nieru mazspēja, IV-V stadija, nieru aizstājējterapija (NAT);
46. b)diabētiska polineiropātija ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm;
47. c)diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija;
48. d)diabētiskas pēdas ar smagiem statikas traucējumiem80-905.6.Metabolā sindroma izpausmes:
49. a)adipozitāte;
50. b)arteriāla hipertensija;
51. c)dislipidēmija;
52. d)cukura diabētsNosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes5.7.Tireotoksikoze5.7.1.tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu bojājumiem10-205.7.2.tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem30-505.7.3.tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem60-755.7.4.subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju traucējumiem10-205.7.5.nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem30-505.7.6.nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem60-855.8.Kušinga sindroms5.8.1.veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts(skatīt atbilstošas nodaļas)5.9.Akromegālija5.9.1.akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem30-505.9.2.akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju traucējumiem60-756.Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK-10: F00-F99)36.1.Alcheimera demence (F00)80-1006.2.Vaskulāra demence (F01)6.2.1.bez psihozes60-796.2.2.ar psihozi80-1006.3.Pika demence (F02.0)80-1006.4.Kreicfelda-Jakoba demence (F02.1)80-1006.5.Demence citu slimību dēļ (F02.8)6.5.1.bez psihozes60-796.5.2.ar psihozi vai lēkmēm80-1006.6.Organiska halucinoze (F06.0)6.6.1.viegli traucējumi10-246.6.2.vidēji smagi traucējumi - bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi25-596.6.3.smagi traucējumi - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi60-1006.7.Organiski katatoniski traucējumi (F06.1)6.7.1.viegli traucējumi10-246.7.2.vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem25-596.7.3.smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi60-1006.8.Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2)6.8.1.viegla pakāpe10-246.8.2.vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības traucējumi)25-596.8.3.smaga pakāpe - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi60-1006.9.Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3)6.9.1.viegli traucējumi - vieglas epizodes, padodas ārstēšanai10-206.9.2.vidēji smagi traucējumi - ar trauksmi un personības traucējumiem25-596.9.3.smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi60-80 6.10.Organiska trauksme (F06.4)6.10.1.viegli traucējumi10-206.10.2.vidēji smagi traucējumi (ar personības traucējumiem)25-596.10.3.smagi traucējumi - ar depresiju, paniku, personības traucējumiem60-806.11.Organiski personības traucējumi (F07.0)6.11.1.viegli traucējumi - viegli astēniski un kognitīvi traucējumi10-206.11.2.vidēji smagi traucējumi - ar dekompensācijām 2-3 reizes gadā25-596.11.3.smagi traucējumi ar progresējošu gaitu60-806.12.Postkontūzijas sindroms (F07.2)6.12.1.viegli traucējumi - īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai10-206.12.2.vidēji smagi traucējumi - ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības traucējumi25-596.12.3.smagi traucējumi - izteikti, rezistenti pret ārstēšanu, hronificējušies traucējumi60-806.13.Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10)6.13.1.psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5)60-796.13.2.amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6)60-796.14.Šizofrēnija6.14.1.paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0)6.14.1.1.viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10-246.14.1.2.vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti25-596.14.1.3.smaga gaita - paasinājumi divas un vairāk reizes gadā un (vai) izteikti personības traucējumi60-796.14.2.paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises6.14.2.1.viegla gaita - ir spontānas remisijas, viegli personības traucējumi10-246.14.2.2.vidēji smaga gaita - remisiju nav, mēreni izteikti personības traucējumi25-596.14.2.3.smaga gaita - rezistenta pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi60-796.14.2.4.ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem80-1006.14.3.hebefrēnā šizofrēnija (F20.1)6.14.3.1.viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10-246.14.3.2.vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi25-596.14.3.3.smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti60-796.14.3.4.ļoti smaga gaita- personības traucējumi ļoti smagi80-1006.14.4.katatonā šizofrēnija (F20.2)6.14.4.1.viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10-246.14.4.2.vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni izteikti25-596.14.4.3.smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti60-796.14.4.4.ļoti smaga gaita - personības traucējumi ļoti smagi80-1006.14.5.nediferencētā šizofrēnija (F20.3)6.14.5.1.viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10-246.14.5.2.vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi25-596.14.5.3.smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti60-796.14.6.postšizofrēniska depresija (F20.4)sk. F20.36.14.7.reziduāla šizofrēnija (F20.5)6.14.7.1.viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, viegli personības traucējumi10-246.14.7.2.vidēji smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti25-596.14.7.3.smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju60-796.14.8.vienkāršā šizofrēnija (F20.6)6.14.8.1.viegla gaita - personības traucējumi viegli10-246.14.8.2.vidēji smaga gaita - ar mēreni izteiktiem personības traucējumiem25-596.14.8.3.smaga gaita - ar izteiktiem personības traucējumiem60-796.14.8.4.ļoti smaga gaita - ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem80-1006.14.9.citu veidu šizofrēnija (F20.8)sk. F20.96.14.10.neprecizēta šizofrēnija (F20.9)6.14.10.1.viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10-246.14.10.2.vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi25-596.14.10.3.smaga gaita - paasinājumi bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti60-796.14.11.šizotipiski traucējumi - neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21)6.14.11.1.viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10-246.14.11.2.vidēji smaga gaita- paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi25-596.14.11.3.smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti60-796.15.Persistējoši murgi (F22)6.15.1.viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanās10-246.15.2.vidēji smaga gaita - pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas25-596.15.3.smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi60-796.16.Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta25-596.17.Inducēti murgi (F24)6.17.1.viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas10-246.17.2.vidēji smaga gaita - pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas25-596.17.3.smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi60-796.18.Šizoafektīvi traucējumi (F25)6.18.1.viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi reti (reizi divos gados), viegli personības traucējumi10-246.18.2.vidēji smaga gaita - paasinājumi katru gadu, progresējoši personības traucējumi25-596.18.3.smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi60-796.19.Bipolāri afektīvi traucējumi (F31)6.19.1.viegla gaita - retas epizodes, kas labi padodas ārstēšanai10-246.19.2.vidēji smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas25-596.19.3.smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu60-796.20.Depresīva epizode (F32)6.20.1.viegla gaita - labi padodas ārstēšanai10-246.20.2.vidēji smaga gaita - vidēji smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas25-596.20.3.smaga gaita - smaga depresija ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas60-796.21.Rekurenti depresīvi traucējumi (F33)6.21.1.viegla gaita - labi padodas ārstēšanai10-246.21.2.vidēji smaga gaita- vidēji smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta25-596.21.3.smaga gaita - smagas depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas60-796.22.Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34)6.22.1.traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai25-596.23.Posttraumatisks stresa sindroms (F43)6.23.1.viegla gaita - klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai10-246.23.2.vidēji smaga gaita - klīniskie simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības traucējumi25-596.24.Somatoformi traucējumi (F45)6.24.1.viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai10-246.24.2.vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai25-596.25.Neirotiski traucējumi (F48)6.25.1.viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai10-246.25.2.vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai25-597.Nervu sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: A80-A89; G00-G99; S00-S39)7.1.Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes)7.1.1.viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā0-247.1.2.mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3-6 reizes gadā25-597.1.3.izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7-12 reizes gadā60-797.1.4.ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12 reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana80-1007.2.Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi)7.2.1.viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi0-247.2.2.mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi25-597.2.3.izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi60-797.2.4.ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana80-1008.Acu un to palīgorgānu slimības (traumas) (SSK-10:A18; B31; B58; C69; H05-H54; Q12;Q15; S05; T26)48.1.Redzes asuma samazinājums8.1.1.slimības dēļ.Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentus slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekcijuSk. 1.tabulu8.1.2.traumas dēļSk. 2.tabulu8.2.Darbspēju zaudējums pēc slimības vai traumas.Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentus nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai8.2.1.afakija (bez papildu redzes traucējumiem)8.2.1.1.vienā acī108.2.1.2.abās acīs158.2.1.3.vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst258.2.1.4.ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs58.2.2.plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī plakstiņa saaugums8.2.2.1.vienā acī8.2.2.1.1.acs pilnīgi aizvērta208.2.2.1.2.citādi108.2.2.2.abās acīs8.2.2.2.1.acs pilnīgi aizvērta408.2.2.2.2.citādi208.2.3.oftalmoplēģija8.2.3.1.totāla308.2.3.2.citādi108.2.4.rētaina asaru kanālu vai asaru-deguna kanālu necaurlaidība108.2.5.homonīmā hemianopsija8.2.5.1.pilnīga hemianopsija, kvadrantu hemianopsija8.2.5.1.1.homonīmā hemianopsija408.2.5.1.2.bitemporālā hemianopsija258.2.5.1.3.binazālā hemianopsija108.2.5.1.4.homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā208.2.5.1.5.homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā308.2.5.1.6.hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs iztrūkst608.2.5.2.nepilnas hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti jāpazemina par 5 - 10% atkarībā no defekta lieluma8.2.6.sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais diametrs)8.2.6.1.sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls, t.i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu robežās8.2.6.1.1.100 grādu robežās58.2.6.1.2.60 grādu robežās108.2.6.1.3.20 grādu robežās158.2.6.1.4.10 grādu robežās258.2.6.2.sašaurināts redzeslauks katrai acij8.2.6.2.1.100 grādu robežās158.2.6.2.2.60 grādu robežās308.2.6.2.3.20 grādu robežās708.2.6.2.4.10 grādu robežās908.2.6.3.vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst8.2.6.3.1.100 grādu robežās408.2.6.3.2.60 grādu robežās608.2.6.3.3.20 grādu robežās908.2.6.3.4.10 grādu robežās958.2.7.lielas skotomas, t.i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst8.2.7.1.vismaz 1/3 redzeslauka izkrīt208.2.7.2.vismaz 2/3 redzeslauka izkrīt508.2.8.hroniska asinsvadu trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējums procentos atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja8.2.8.1.asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras un vairāk reizes gadā408.2.9.tīklenes atslāņošanās8.2.9.1.pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām8.2.9.1.1.pirmo gadu pēc operācijas608.2.9.1.2.otro gadu pēc operācijas308.2.9.1.3.pēc tam158.2.9.2.ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām8.2.9.2.1.pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas608.2.9.2.2.tad divus gadus308.2.9.2.3.pēc tam158.2.9.3.tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs iztrūkst8.2.9.3.1.novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procenti šajā laikā608.2.9.3.2.pēc tam408.2.10.glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma procentus nosaka, ņemot vērā glaukomas stadiju8.2.10.1.abās vai vienā acī glaukoma I stadijā58.2.10.2.vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī - II stadijā108.2.10.3.vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī - III stadijā vai abās acīs -II stadijā208.2.10.4.vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī - IV stadijā308.2.10.5.vienā acī glaukoma II stadijā, otrā acī - III stadijā308.2.10.6.abās acīs glaukoma III stadijā708.2.10.7.vienā acī glaukoma III stadijā, otrā acī - IV stadijā808.2.10.8.abās acīs glaukoma IV stadijā958.2.11.šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējums procentos atkarīgs tikai no redzes traucējumiem8.2.12.medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā8.2.12.1.5 gadu ciklā8.2.12.1.1.ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols izņemts)608.2.12.1.2.citādilīdz 808.2.12.2.pēc piecu gadu novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju zaudējuma procentus nosaka pēc redzes funkcijām8.2.13.diabētiska retinopātija:darbspēju zaudējums procentos atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja abās acīs ir proliferatīva dibētiska retinopātija, tad darbspēju zaudējumu nosaka ne mazāk kā 60 %9.Ausu un aizauss paugura slimības (traumas) (SSK-10:H60-H95; S08.1)9.1.Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums (mezotimpanīta tipa)5-109.2.Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar holesteatomu, granulācijām10-209.3.Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa)9.3.1.vienas auss59.3.2.abu ausu109.4.Vienpusēja vājdzirdība9.4.1.III-IV pakāpe0-109.4.2.V pakāpe vai kurlums10-209.5.Abpusēja vājdzirdība9.5.1.I-II pakāpe0-109.5.2.III pakāpe10-209.5.3.IV pakāpe20-309.5.4.V pakāpe vai kurlums459.6.Vestibulārās funkcijas traucējumi9.6.1.galvas reiboņi lēkmju veidā (1-2 reizes mēnesī): viegli veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes10-209.6.2.galvas reiboņi lēkmju veidā (3-5 reizes mēnesī): mēreni veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes30-509.6.3.galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes60-709.7.Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes pasliktināšanos0-5 10.Asinsrites sistēmas slimības (traumas) (SSK-10:I00-I99; S26)10.1.Iedzimtas un iegūtas sirdskaites10.1.1.iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem0-2010.1.2.iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar II-III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem30-5010.1.3.iegūtas un iedzimtas sirdskaites, kas norit ar hronisku III-IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru-defibrilatoru implantācijas60-9010.2.Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas hipertrofiskas, restriktīvās)10.2.1.ar hronisku II-III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem30-5910.2.2.ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem60-7910.2.3.ar IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem80-10010.3.Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc:
53. a)pamatslimības;
54. b)hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm;
55. c)ritma traucējumiem10.4.Hroniska sirds mazspēja10.4.1.hroniska sirds mazspēja pēc sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma10.4.1.1.II funkcionālā klase10-2010.4.1.2.III funkcionālā klase60-7910.4.1.3.IV funkcionālā klase80-10010.5.Primāra arteriāla hipertensija10.5.1.arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti koriģējama medikamentozi, norit ar10.5.1.1.mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, mēreni izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas funkcionālā klase, ritma traucējumi, cerebrāli bojājumi, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos)30-5910.5.1.2.mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas III-IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru-defibrilatoru implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos: koronāros, nieru, tīklenes )60-9511.Elpošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: J00-J99; S20-S29; T27)11.1.Pilns deguna trūkums (kaula, skrimšļa un mīksto audu)60-7511.2.Deguna mīksto audu trūkums (deguna spārnu un galiņa)4511.3.Deguna galiņa vai deguna spārnu trūkums2011.4.Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju sašaurinājums)11.4.1.ievērojama vienpusēja, mērena abpusēja5-1011.4.2.smaga vienpusēja, izteikta abpusēja1511.4.3.pilnīgs eju sašaurinājums ar stipri apgrūtinātu elpošanu2011.5.Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to bojājumu dēļ11.5.1.vieglas pakāpes balss aizsmakums fiziskas slodzes laikā1011.5.2.disfonija un viegli elpošanas traucējumi miera stāvoklī20-2411.5.3.pastāvīga traheostoma un afonija (balss zudums)5011.6.Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta, pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju traucējumu pakāpi11.6.1.I pakāpe (FEV1 60-80 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60-80 % no NR)10-2411.6.2.II pakāpe (FEV1 40-60 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40-60 % no NR)25-5911.6.3.III pakāpe (FEV1 60-10011.7.Pulmonektomija (plaušas izņemšana)5011.8.Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā11.8.1.II pakāpe60-7511.8.2.III pakāpe75-10011.9.Krūškurvja deformācija11.9.1.mēreni ierobežotas krūškurvja kustības, 0-I pakāpes elpošanas mazspēja0-2011.9.2.izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, I pakāpes elpošanas mazspēja30-4011.9.3.izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, II pakāpes elpošanas mazspēja, kompensēta plaušu sirds60-7911.9.4.izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, III pakāpes elpošanas mazspēja, dekompensēta plaušu sirds80-9011.10.Bronhiālā astma11.10.1.viegla un vidēji smaga persistējoša bronhiālā astma10-2411.10.2.persistējoša smagas norises bronhiālā astma ar biežiem ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm, I-II pakāpes elpošanas mazspēja25-5911.10.3.persistējoša smagas pakāpes bronhiālā astma ar nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm, astmatisku stāvokli, II-III pakāpes elpošanas mazspēja ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi60-7911.11.HOPS11.11.1.vidēji smaga HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II pakāpe25-5911.11.2.HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II-III pakāpe, labā kambara disfunkcija60-9511.12.Intersticiālās plaušu slimībasVērtējamas:pēc pamatslimības;pēc hroniskas elpošanas mazspējas pakāpes12.Gremošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: K00-K93; S30-S39; T28)12.1.Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa izmežģījuma gadījumā12.1.1.mēreni sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi2012.1.2.izteikti sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi5012.2.Augšžokļa vai apakšžokļa daļas zudums bez funkciju traucējumiem1012.3.Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar mēreniem košļāšanas funkcijas traucējumiem4012.4.Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar izteiktiem košļāšanas funkcijas traucējumiem un kosmētisko defektu, sekundāri valodas traucējumi80-9012.5.Mutes sašaurinājums (lūpas defekts)12.5.1.bez siekalu dziedzera fistulas10-2412.5.2.siekalu dziedzera fistula ar pastāvīgu siekalošanos25-4012.6.Mēles zudums12.6.1.distālās trešdaļas līmenī1512.6.2.vidējās trešdaļas līmenī4012.6.3.pilnīgs mēles trūkums (arī valodas traucējumi)80-9012.7.Rīkles vai barības vada sašaurinājums (stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma12.7.1.bez būtiskiem funkciju traucējumiem1012.7.2.apgrūtināta cietās barības rīšana2012.7.3.apgrūtināta šķidrās barības rīšana40-5012.7.4.barības vada necaurlaidība (gastrostoma)70-9012.8.Barības vada slimības12.8.1.divertikuloze, barības vada stenoze, kas norit ar disfagijas malnutricijas sindromu, svara zudumu, sāļu, skābju-sārmu bufersistēmas traucējumiem40-7012.8.2.pilnīga barības vada plastika. Invaliditāti nosaka disfagija, kosmētiskais defekts25-5912.9.Kuņģa-zarnu trakta funkciju traucējumi12.9.1.saauguma slimība bez funkciju traucējumiem (apstiprināta rentgenoloģiski)10-2012.9.2.saauguma slimība ar zarnu trakta funkciju traucējumiem25-5912.9.3.tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz slēgšanai)70-9012.10.Vēdera priekšējās sienas trūce (pēc traumas) līdz slēgšanai12.10.1.trūces vārtu lielums līdz 10 cm1012.10.2.trūces vārtu lielums līdz 20 cm2012.10.3.trūces vārti lielāki par 20 cm30-5912.11.Aknu bojājums (hepatīti, cirozes, traumas)12.11.1.kompensēts10-2412.11.2.subkompensēts25-5912.11.3.dekompensēts12.11.3.1.ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem60-7912.11.3.2.ar ļoti izteiktiem aknu funkciju traucējumiem80-9012.12.Žultspūšļa izņemšana traumas dēļ1012.13.Kuņģa bojājums ar sekojošu kuņģa rezekciju un malabsorbcijas un zarnu proliferācijas sindromiem (operēta kuņģa slimība)12.13.1.vieglas pakāpes10-2412.13.2.vidēji smagas pakāpes25-5912.13.3.smagas pakāpes12.13.3.1.ar izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem60-7912.13.3.2.ar ļoti izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem80-9012.13.4.gastrektomija55-9012.14.Liesas izņemšana (traumas dēļ)1012.15.Aizkuņģa dziedzera bojājums, hronisks recidivējošs pankreatīts12.15.1.ekzokrīnās funkcijas traucējumi12.15.1.1.vieglas pakāpes malabsorbcijas sindroms10-2412.15.1.2.vidēji izteikts malabsorbcijas sindroms25-5912.15.1.3.izteikts malabsorbcijas sindroms60-8512.16.Pankreatogēns cukura diabētssk. 5.1.-5.5.apakšpunktu12.17.Tievo zarnu rezekcija12.17.1.pēc apjoma12.17.1.1.viegla pakāpe (rezekcija līdz 100 cm)10-2412.17.1.2.vidēji smaga pakāpe (rezekcija 100-200 cm)25-5912.17.1.3.smaga pakāpe (rezekcija vairāk par 200 cm), malabsorbcija60-9012.17.2.pēc malabsorbcijas sindroma izteiktības pakāpes12.17.2.1.viegla pakāpe10-2412.17.2.2.vidēji smaga pakāpe25-5912.17.2.3.smaga pakāpe (nepārtraukta substitūcijas terapija)60-9012.18.Resno zarnu bojājums un rezekcija12.18.1.vieglas pakāpes funkciju traucējumi (bojājuma nošūšana)10-2012.18.2.vidējas pakāpes funkciju traucējumi (hemikolektomija)25-5912.18.3.smagas pakāpes funkciju traucējumi (totāla kolektomija)60-9012.19.Cekostoma (resnās zarnas atvere), sigmostoma70-9012.20.Pastāvīga normāli funkcionējoša stoma5512.21.Iekaisīgas zarnu slimības12.21.1.nespecifisks čūlains kolīts12.21.1.1.viegla pakāpe10-2412.21.1.2.vidēja pakāpe25-5912.21.1.3.smaga gaita60-9012.21.1.4.komplikācijas (ārpuszarnas simptomātika)60-9012.21.2.Krona slimība12.21.2.1.viegla gaita10-2412.21.2.2.vidēja gaita25-5912.21.2.3.smaga gaita60-9013.Uroģenitālās sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: N00-N99; S30-S39; T28)13.1.Nieres izņemšana (ja otrās nieres funkcija netraucēta)2013.2.Nieres izņemšana un13.2.1.otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar samazinātu nieres funkciju (hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums 25-5913.2.2.otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar pazeminātu nieres funkciju (hroniska III-IV pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums 60-7913.2.3.nepieciešama nieres funkciju aizstājterapija (dialīze vai nieres transplantācija)10013.3.Urīna izvadsistēmas orgānu funkciju traucējumi13.3.1.neliels urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums (bez būtiskiem urinācijas traucējumiem)1013.3.2.urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums un/vai urīnpūšļa tilpuma samazināšanās (ar biežiem urinācijas traucējumiem)2013.3.3.urīnvada vai urīnizvadkanāla necaurlaidība (regulāra kateterizācija) vai uroģenitālā fistula (urīna nesaturēšana), pastāvīgais katetrsPiezīme. Urīna nesaturēšanai jābūt objektīvi pierādītai6513.4.Hronisks intersticiāls abakteriāls nefrīts13.4.1.hronisks intersticiāls nefrīts ar retiem paasinājumiem0-2413.4.2.hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju (pēc GFĀ), ar vidēji biežiem paasinājumiem25-5913.4.3.hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku III-IV pakāpes nieru mazspēju, glomerulu filtrācijas ātrums 60-7913.4.4.hronisks intersticiāls nefrīts, nepieciešama nieru aizstājterapija10013.5.Hroniskas glomerulopātijas13.5.1.hronisks nefrīts vai nefrotisks sindroms ar retiem uzliesmojumiem0-2013.5.2.hroniska glomerulopātija ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju bez nefrotiska sindroma vai nefrotiska sindroma aktivitāte ar sekundāru arteriālu hipertensiju vai bez tās25-5913.5.3.medikamentozi rezistents persistējoši nefrotisks sindroms vai bieži recidivējošs nefrotisks sindroms (vai smaga arteriāla hipertensija)40-5913.5.4.hronisks III-IV pakāpes glomerulonefrīts vai hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja un nefrotisks sindroms aktivitātē60-7913.5.5.hronisks glomerulonefrīts un nieru aizstājterapija10013.6.Nieru policistiskās slimības (ADNP vai medulāra "sūkļa" niere)13.6.1.nieru policistiska slimība ar saglabātu nieru funkciju, bet biežām urīnceļu infekcijām un/vai nierakmeņiem, un/vai cistu infekcijām (hemorāģiskām un/vai ekstrarenālām manifestācijām)25-5913.6.2.nieru policistiska slimība ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju25-5913.6.3.nieru policistiska slimība ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju un 13.6.1.apakšpunktā minētajām komplikācijām60-7913.6.4.nieru policistiska slimība ar hronisku III-IV pakāpes nieru mazspēju un/vai smagu sekundāru arteriālu hipertensiju60-7913.6.5.nieru policistiska slimība un nieru aizstājterapija10013.7.Hroniska obstruktīva uropātija13.7.1.hroniska obstruktīva uropātija, asimptomātiska10-2413.7.2.hroniska obstruktīva uropātija ar biežiem urīnceļu infekciju uzliesmojumiem un/vai retām nierakmeņu lēkmēm, un/vai nekoriģētu arteriālu hipertensiju, un/vai nelikvidējamu iemeslu25-5913.7.3.hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja ar retiem uzliesmojumiem25-5913.7.4.hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja ar biežiem uzliesmojumiem un 13.6.1.apakšpunktā minētajām komplikācijām60-7913.7.5.hroniska obstruktīva uropātija un hroniska III-IV pakāpes nieru mazspēja60-7913.7.6.hroniska obstruktīva uropātija un nieru aizstājterapija10013.8.Dzimumorgānu sistēmas bojājums13.8.1.uroģenitālā vagīnas fistula (taisnās zarnas vagīnas fistula)6513.8.2.dzimumlocekļa daļēja amputācija ar saglabātu sfinkteru3013.8.3.dzimumlocekļa amputācija pie pamatnes6514.Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (traumas) (SSK-10: M00-M99; S22-S24; S32-S34)14.1.Mugurkauls14.1.1.viegli izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi0-2014.1.2.mēreni izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi25-5514.1.3.izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi60-7514.1.4.ļoti izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi, kas prasa pastāvīgu palīdzību vai kopšanu80-10014.2.Podagra (M10)14.2.1.skarto locītavu vieglas pakāpes funkcijas ierobežojumi10-2014.2.2.skarto locītavu mēreni izteikti funkcijas ierobežojumi, intersticiāls nefrīts, nierakmeņu slimība, hronisks pielonefrīts ar retiem paasinājumiem, nieru mazspēja I-II stadijā (pēc GFĀ)30-5014.2.3.smagas pakāpes locītavu funkcijas traucējumi, nieru mazspēja14.2.3.1.III stadija60-7514.2.3.2.IV stadija80-9514.3.Hronisks osteomielīts ar drenējamu dobumu (M86.4)35-65 Nr.p.k.Slimības vai traumas, kas izraisījušas funkcionālus traucējumus(atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK 10.redakcija) uzbūves principiem1Darbspēju zaudējums(%)15.Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas (SSK-10: S00-S99; T00-T98)Augšējā ekstremitāteRokavadošānevadošā15.1.Lāpstiņa un atslēgas kauls15.1.1.Pleca joslas funkciju traucējumi, kas radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma plīsuma:15.1.1.1.neliela deformācija, muskuļu hipotrofija, pazemināts ekstremi­tātes spēks10515.1.1.2.izteikta deformācija, muskuļu hipotrofija, mēreni ierobežots kustīgums pleca locītavā201515.1.1.3.nesaaudzis vecs lūzums, neīsta locītava3025Pleca locītava15.2.Ankiloze403015.3.Patoloģisks kustīgums pleca locītavā pēc pleca kaula vai lāpstiņas rezekcijas403015.4.Pleca locītavas kontraktūra15.4.1.viegla pakāpe (fleksija 150-120 grādu, ekstensija 60-40 grādu, abdukcija 170-120 grādu)10515.4.2.vidēja pakāpe (fleksija 115-75 grādi, ekstensija 35-30 grādi, abdukcija 115-75 grādi)151015.4.3.smaga pakāpe (fleksija, mazāka par 75 grādiem, ekstensija, mazāka par 30 grādiem, abdukcija, mazāka par 75 grādiem)302515.5.Pleca locītavas ieraduma mežģījums1510Augšdelms15.6.Augšējās ekstremitātes un lāpstiņas (vai tās daļas) zudums755515.7.Augšējās ekstremitātes zudums pēc eksartikulācijas vai am­putācijas stumbrs pleca kaula augšējās trešdaļas līmenī755515.8.Pleca kaula amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī705015.9.Augšdelma kaula neīsta locītava5035Elkoņa locītava15.10.Patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā pēc elkoņa locītavu veidojošo kaulu rezekcijas554015.11.Elkoņa locītavas ankiloze15.11.1.funkcionāli izdevīgā stāvoklī (60-90 grādu)402515.11.2.funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (leņķis, mazāks par 60 grādiem vai lielāks par 90 grādiem)403015.12.Elkoņa locītavas kontraktūra15.12.1.viegla kontraktūra (fleksija 130-120 grādu, ekstensija 5-20 grādi)10515.12.2.mērena kontraktūra (fleksija 120-90 grādu, ekstensija 20-45 grādi)201515.12.3.izteikta kontraktūra (0-45 grādi)4025Apakšdelms15.13.Apakšdelma zudums pēc eksartikulācijas elkoņa locītavā vai apakšdelma amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī704015.14.Apakšdelma amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī705015.15.Neīsta locītava15.15.1.viena kaula151015.15.2.abu kaulu302515.16.Apakšdelma funkciju traucējumi15.16.1.viegli pronācijas un supinācijas traucējumi plaukstas locītavā, muskuļu hipotrofija10515.16.2.vidēji izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi, mēreni izteikta deformācija, mēreni izteikts kustību iero­bežojums elkoņa un plaukstas locītavās151015.16.3.izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi vai izteikta defor­mācija, vai izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās3025Plaukstas locītava15.17.Plaukstas locītavas ankiloze15.17.1.funkcionāli izdevīgā stāvoklī (fleksija līdz 60 grādiem, ekstensija līdz 30 grādiem)201515.17.2.funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija 60-80 grādu, ekstensija 30-70 grādu)403015.18.Plaukstas locītavas kontraktūra15.18.1.viegli izteikta (fleksija 0-60 grādu, ekstensija 0-50 grādu)10015.18.2.vidēji izteikta (fleksija 0-30 grādu, ekstensija 0-30 grādu)151015.18.3.izteikta kontraktūra (fleksija 0-10 grādu; ekstensija 0-10 grādu)2415Plauksta15.19.Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai plaukstas pamata kaulu līmenī15.19.1.vienas rokas705015.19.2.abu roku10015.20.Karpālo vai metakarpālo kaulu neīsta locītava151015.21.Plaukstas funkciju traucējumi - deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena funkcijas traucējumi15.21.1.viegli izteikti10015.21.2.mēreni izteikti151015.21.3.izteikti25-3015Plaukstas pirkstiPirmais pirksts (īkšķis)15.22.Naga falangas mīksto audu izteikts defekts, deformācija5015.23.Amputācijas stumbrs15.23.1.naga falangas līmenī5015.23.2.starpfalangu locītavas līmenī10515.24.Pirksta zudums201015.25.Abu īkšķu zudums5015.26.Pirksta un metakarpālā kaula vai tā daļas zudums252015.27.Ankiloze starpfalangu locītavā15.27.1.funkcionāli izdevīgā stāvoklī5015.27.2.funkcionāli neizdevīgā stāvoklī151015.28.Ankiloze divās locītavās15.28.1.funkcionāli izdevīgā stāvoklī (pirksts pussaliektā stāvoklī)10515.28.2.funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (pirksts iztaisnotā vai saliektā stāvoklī)201515.29.Pirksta kontraktūra15.29.1.viegli izteikta5015.29.2.mēreni izteikta - pirksts funkcionāli izdevīgā (pussaliektā) stāvoklī10515.29.3.izteikta - pirksts funkcionāli neizdevīgā (iztaisnotā vai saliektā) stāvoklī2015Otrais pirksts (rādītājs)15.30.Izteikts naga falangas mīksto audu defekts, deformācija, am­putācijas stumbrs naga falangas distālās daļas līmenī5015.31.Amputācijas stumbrs15.31.1.naga falangas proksimālās daļas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī5015.31.2.vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī10515.31.3.pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)151015.32.Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu201515.33.Pirksta funkciju traucējumi15.33.1.viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)5015.33.2.pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī (proksimālās starpfalangu vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)10515.33.3.pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (divu vai trīs locītavu ankiloze)1510Trešais, ceturtais vai piektais pirksts15.34.Amputācijas stumbrs15.34.1.naga falangas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī5015.34.2.vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locīta­vas līmenī5015.34.3.pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)10515.35.Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu151015.36.Pirksta funkciju traucējumi15.36.1.viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)5015.36.2.pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī (proksimālās vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)10515.36.3.pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu locītavu ankiloze)1510Vienas plaukstas vairāki pirksti15.37.Vienas plaukstas divu pirkstu zudums15.37.1.pirmā un otrā vai trešā (I+II), (I+III)242015.37.2.pirmā un ceturtā vai piektā (I+IV), (I+V)201515.37.3.otrā un trešā vai ceturtā, vai piektā (II+III), (II+IV), (II+V)151015.37.4.trešā un ceturtā vai piektā (III+IV), (III+V)151015.37.5.ceturtā un piektā (IV+V)10515.38.Vienas plaukstas trīs pirkstu zudums15.38.1.pirmā un otrā, un trešā vai ceturtā, vai piektā (I+II+III), (I+II+IV), (I+II+V)504015.38.2.pirmā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+III+IV), (I+III+V)403015.38.3.pirmā un ceturtā, un piektā (I+IV+V)302515.38.4.otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (II+III+IV), (II+III+V)201515.38.5.otrā un ceturtā, un piektā (II+IV+V)201515.38.6.trešā un ceturtā, un piektā (III+IV+V)151015.39.Vienas plaukstas četru pirkstu zudums15.39.1.pirmā, otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+II+III+IV), (I+II+III+V)554515.39.2.pirmā, otrā, ceturtā un piektā (I+II+IV+V)554515.39.3.pirmā, trešā, ceturtā un piektā (I+III+IV+V)504015.39.4.otrā, trešā, ceturtā un piektā (II+III+IV+V)403015.40.Visu pirkstu zudums15.40.1.vienas plaukstas705015.40.2.abu plaukstu9015.41.Plaukstas visu pirkstu kontraktūra15.41.1.viegli izteikta151015.41.2.kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī201515.41.3.kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)504015.42.Plaukstas četru pirkstu (II-III-IV-V) kontraktūra15.42.1.viegli izteikta10515.42.2.kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī151015.42.3.kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)4030Piezīme. Pirkstu trūkums: I pirksta zudums - abu falangu amputācija, pārējos pirkstos - ne mazāk kā pamatfalangas vidējās trešdaļas līmenī.Iegurnis15.43.Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma15.43.1.viegli statikas traucējumi10-2415.43.2.mēreni statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu vienā gūžas locītavā25-4015.43.3.izteikti statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu abās gūžas locītavās60-80Apakšējā ekstremitāteGūžas locītava15.44.Gūžas locītavas ankiloze15.44.1.funkcionāli izdevīgā - iztaisnotā stāvoklī3015.44.2.funkcionāli neizdevīgā - saliektā (0-120 grādu) stāvoklī4515.45.Gūžas locītavas kontraktūra15.45.1.viegli izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums līdz 5 cm, fleksija 0-100 grādu, ekstensija 0-10 grādu)1015.45.2.mēreni izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums 5-7 cm, fleksija 0-70 grādu, ekstensija 0-5 grādi)2015.45.3.izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums vairāk par 7 cm, fleksija, mazāka par 60 grādiem, ekstensija 0 grādu)5515.46.Nereponēts gūžas locītavas mežģījums40-50Augšstilbs15.47.Eksartikulācija gūžas locītavā7515.48.Augšstilba amputācijas stumbrs15.48.1.augšējās trešdaļas līmenī15.48.1.1.vienai kājai6015.48.1.2.abām kājām90-10015.48.2.vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī15.48.2.1.vienai kājai4015.48.2.2.abām kājām70-8015.49.Augšstilba kaula neīsta locītava15.49.1.vienai kājai5015.49.2.abām kājām70-80Ceļa locītava15.50.Patoloģisks kustīgums ceļa locītavā15.50.1.vienai kājai2015.50.2.abām kājām35-5015.51.Ceļa locītavas ankiloze15.51.1.funkcionāli izdevīgā - iztaisnotā stāvoklī15.51.1.1.vienai kājai3015.51.1.2.abām kājām50-6015.51.2.funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija, ne mazāka par 20 grādiem)15.51.2.1.vienai kājai4015.51.2.2.abām kājām70-8015.52.Ceļa locītavas kontraktūra15.52.1.viegli izteikta (fleksija 10-100 grādu; ekstensija 10-80 grādu)15.52.1.1.vienai kājai1015.52.1.2.abām kājām2015.52.2.vidēji izteikta (fleksija 90 grādu; ekstensija, mazāka par 80 grādiem)15.52.2.1.vienai kājai2015.52.2.2.abām kājām4015.52.3.izteikta kontraktūra (fleksija, mazāka par 30 grādiem; ekstensija 0 grādu)15.52.3.1.vienai kājai35-4015.52.3.2.abām kājām70-80Apakšstilbs15.53.Apakšstilba eksartikulācija ceļa locītavā15.53.1.vienai kājai5015.53.2.abām kājām7515.54.Apakšstilba amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī15.54.1.vienai kājai4515.54.2.abām kājām7015.55.Apakšstilba amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī15.55.1.vienai kājai4015.55.2.abām kājām6515.56.Apakšstilba kaulu neīsta locītava15.56.1.abu kaulu3015.56.2.lielā lielakaula2515.56.3.mazā lielakaula0 Pēdas locītava15.57.Patoloģisks kustīgums pēdas locītavā (dorsālfleksija 0-30 grādu, plantārā fleksija 0-70 grādu)15.57.1.vienā10-1515.57.2.abās25-3015.58.Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli izdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija 0-20 grādu, plantārā fleksija 0-40 grādu)15.58.1.vienā10-1515.58.2.abās25-3015.59.Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, lielāka par 10 grādiem)15.59.1.vienā3015.59.2.abās60-7015.60.Pēdas locītavas kontraktūra15.60.1.viegli izteikta (dorsālfleksija 0-20 grādu, plantārā fleksija 0-40 grādu)515.60.2.vidēji izteikta (dorsālfleksija 0-10 grādu, plantārā fleksija 0-20 grādu)1015.60.3.izteikta kontraktūra (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, mazāka par 20 grādiem)30Pēda15.61.Pēdas eksartikulācija vai amputācija (pēc Lisfranka, Šopara, Pirogova)15.61.1.vienas pēdas5015.61.2.abu pēdu7015.62.Pēdas amputācija metatarsālo kaulu līmenī (pēc Šarpa)15.62.1.vienas pēdas2015.62.2.abu pēdu4015.63.Pēdas funkciju traucējumi pēc pēdas kau­lu lūzuma vai mežģījuma15.63.1.viegli kustību un balsta traucējumi15.63.1.1.vienā015.63.1.2.abās1015.63.2.pēdas deformācija ar viegliem balsta un kustību funkciju traucējumiem15.63.2.1.vienā1015.63.2.2.abās2015.63.3.pēdas deformācija ar mēreniem balsta un kustību funkciju traucējumiem15.63.3.1.vienā25-3015.63.3.2.abās40-50Pēdas pirksti15.64.Visu pēdas pirkstu amputācija pamatfalangu līmenī vai eksartikulācija metatarsofalangeālās locītavās15.64.1.vienā1015.64.2.abās2015.65.Pirmā pirksta un atbilstošā metatarsālā kaula vai tā daļas zudums2015.66.Pirmā pirksta eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī1015.67.Jebkura pēdas pirksta (izņemot pirmo) eksartikulācija meta­tar­sofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamat­falangas līmenī015.68.Pirksta (izņemot pirmo) un metatarsālā kaula distālās trešdaļas zudums1015.69.Pirksta (izņemot pirmo) vienas vai divu falangu zudums15.69.1.viena-divu pirkstu015.69.2.trīs-četru pirkstu515.70.Pēctraumas tromboflebīts ar limfostāzi, trofikas traucējumiem15.70.1.viegla pakāpe015.70.2.vidēja pakāpe1515.70.3.izteikta pakāpe15.70.3.1.bez trofiskām čūlām2015.70.3.2.ar trofiskām čūlām30-4015.71.Pēctraumas osteomielīts ar strutojošu procesu, funkcionējošu fistulu (paasinājuma biežums, ilgums, ekstremitātes funkciju traucē­jumu pakāpe)30-60Mīkstie audi15.72.Rētas sejas vai kakla priekšējā sānu virsmā15.72.1.sejas kosmētisks defekts15-2415.72.2.sejas izkropļojums25-5015.72.3.sejas izkropļojums ar atbaidošu izskatu60-7515.73.Rētas uz ķermeņa un ekstremitātēm15.73.1.rētas laukuma lielums 1-2 %515.73.2.rētas laukuma lielums 3-4 %1015.73.3.rētas laukuma lielums 5-10 %1515.73.4.rētas laukums lielāks par 10 %Piezīme. 1. Ķermeņa virsmas 1 % pielīdzināms pacienta plaukstas lielumam.2. Rētaudu radīto funkciju traucējumu pakāpes izvērtējums - sk. atbilstošo lokalizāciju2015.74.Muskuļu un saišu bojājuma sekas ar funkciju traucējumiem15.74.1.viegla pakāpe1015.74.2.vidēja pakāpe2015.74.3.smaga pakāpe4016.Citas slimībasDažādas etioloģijas ādas saslimšanas (dermatozes) (SSK-10-L00-L99)· Parastā ekzēma· Endogēnā ekzēma· Hroniska recidivējoša nātrene· Pemphigus · Psoriasis vulgaris · Ihtiozes16.1Neliela izplatība, recidīvi (paasinājumi) līdz divām reizēm gadā, īslaicīgi (dažas nedēļas)10-2016.2Paasinājumi biežāk nekā 2 reizes gadā, ilgstoša gaita (ādas izmaiņas skar plaukstas, pēdas, seju)25-5916.3Paasinājumi bieži, gaita hroniska, progresējoša (ietekme uz iekšējiem orgāniem, kaulu locītavu sistēmu)60-7916.4Saslimšanas, saistītas ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbiem (SSK-10: T66)Skatīt pēc orgānu bojājuma un funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes 1.tabulaDarbspēju zaudējums procentos atkarībā no redzes asuma samazinājumaMaksimālais redzes asumsar atbilstošu korekciju1,00,90,80,70,60,50,40,30,20,10,09-0,070,06-0,05praktisks aklums01,00000055101015202525250,90000555101015202525250,800055510101520202525300,7005551010101520253030350,60555101010102025304040400,555510101010152030354040400,4551010101015202530354545500,310101010101520253040455050500,210101515202025305050556565700,115152020253030405070758080800,09-0,0720202525303535455575758085850,06-0,052525253040454550658080859090praktisks aklums*252530354040455065808590959502525303540405050708085909595Piezīme. * Šeit un tekstā - praktisks aklums ir redzes asums 0,04 un mazāk ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5° no fiksācijas punkta.2.tabulaDarbspēju zaudējums procentos traumas gadījumā atkarībā no redzes asuma samazinājumaKoriģētais redzes asums līdz traumai**Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju pēc traumas0,90,80,70,60,50,40,30,20,10,09-0,05praktisks aklums1,05555101015152020250,90555101015152020250,8005551010152020250,700055510101520200,60000555101515150,50000055101015150,4000000551010100,300000005510100,2000000005550,1000000000550,09-0,0500000000005praktisks aklums00000000000Piezīmes.** Koriģētais redzes asums līdz traumai - redzes asums, kas ir dokumentēts pirms traumas kā pēdējais. Ja redzes asumu pirms traumas nav iespējams dokumentāri pierādīt, tiek pieņemts, ka koriģētais redzes asums pirms traumas ir bijis 1,0.1 Invaliditāti atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes, darba un sociālajiem faktoriem, invalīda spējas integrēties sabiedrībā iedala šādi:1) smaga invaliditāte - I-II invaliditātes grupa - integrācija sabiedrībā bez sociālās palīdzības nav iespējama; darba un sevis apkopšanas spējas ļoti ierobežotas: fizisko vai psihisko spēju ierobežojums 60-100 procentu apmērā;2) mēreni izteikta invaliditāte - III invaliditātes grupa - integrācija sabiedrībā ir apgrūtināta; darba un sevis apkopšanas spējas mēreni ierobežotas: fizisko vai psihisko spēju ierobežojums 25-59 procentu apmērā.Veselības zudums līdz 25 procentiem nav uzskatāms par invaliditāti.2 Vērtēšanas kritēriji - saslimšanas TNM stadija (audzēja lielums, limfmezglu stāvoklis), lokalizācija, histoloģiskā atbilde (audzēja diferenciācijas pakāpe), ārstēšanas veids (operācijas apjoms, staru ķīmijterapija, hormonterapija), saslimšanas agrīnās (pēcoperācijas) komplikācijas, vēlīnās komplikācijas, metastāzes (tuvās, attālās), recidīvs (starplaiks starp pirmo operāciju), ārstēšanas sarežģījumi, komplikācijas, blakus slimības (piemēram, cukura diabēts), prognoze.Veicot invaliditātes ekspertīzi personām ar ļaundabīgu saslimšanu, jāņem vērā 5 gadu cikls - ja ir smaga saslimšana, invaliditāte nosakāma uz 2-3 gadiem, turpmāk izvērtējamas daļējas rehabilitācijas iespējas.3 Izvērtējot veselības un darbspēju zaudējumu hronisku psihisku saslimšanu, iedzimtas un iegūtas garīgās attīstības traucējumu, psihiskās darbības traucējumu, kas radušies galvas smadzeņu traumu, neiroinfekciju, toksiska bojājuma rezultātā, psihožu, kas attīstījušās smagu somatisku saslimšanu rezultātā, eksperti ņem vērā šādus kritērijus: no kāda vecuma slimība vai traucējumi sākušies; to ilgums, ārstēšanas efektivitāte vai rezultāts; slimības paasinājumu vai fāžu biežums; specifisks, attiecīgajai saslimšanai raksturīgs personības vai intelekta defekts un tā smaguma pakāpe (viegls, mērens, izteikts); sociālie faktori, kas pasliktina jebkuras psihiskas saslimšanas vai traucējumu gaitu: agrs slimības sākums līdz profesijas apgūšanai un darba gaitu sākšanai; dzīve sociālekonomiski nelabvēlīgā vidē; dzīvošana ārpus ģimenes; slimnieka neārstēta atkarība vai viņa ģimenes locekļu neārstēta atkarība.4 Nosakot darbspēju zaudējumu personām ar redzes orgāna patoloģiju, svarīgākie faktori ir redzes funkciju traucējumi (redzes asums, redzeslauks), kā arī slimības vai traumas smagums. 4.pielikums Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650 Medicīniskās indikācijas speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai *(Pielikums MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā) 1. Vienas kājas amputācijas stumbrs augšstilba līmenī vai abu kāju amputācijas stumbri neatkarīgi no protezēšanas iespējām.2. Neprotezējams vienas kājas amputācijas stumbrs apakšstilba distālā trešdaļā vai augstākā līmenī vai vienas pēdas amputācijas stumbrs (pēc Pirogova vai Šopara) (apstiprina protēžortopēda medicīniskais slēdziens).3. Neprotezējami abu pēdu amputācijas stumbri (pēc Lisfranka) un augstākā līmenī (apstiprina protēžortopēda medicīniskais slēdziens).4. Vienas kājas saīsinājums, ne mazāks par 7 cm, ja ir protēžortopēda medicīniskais slēdziens par nespēju nēsāt ortopēdiskos apavus.5. Vienas kājas dziļa parēze.6. Hemipleģija vai izteikta hemiparēze.7. Abu kāju mērena šļaugana vai spastiska parēze.8. Kāju obliterējoša artēriju slimība ar subkompensētu asinsriti vienā un dekompensētu asinsriti otrā kājā.9. Iedzimts abu gūžu locītavu mežģījums vai osteohondrodisplāzija, vai artrogripoze ar izteiktiem pārvietošanās funkciju traucējumiem.10. Abu gūžu vai abu ceļu locītavu, vai gūžas un ceļa locītavas smaga osteoartoze ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem.11. Vienas vai abu gūžas locītavas ankiloze.12. Abu ceļa locītavu izteikta fleksijas kontraktūra (ne mazāka par 20 grādiem), varus vai valgus izteikta deformācija.13. Abu pēdu locītavu izteikta kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī.14. Stāvoklis pēc apakšējo ekstremitāšu lielo locītavu (gūžas, ceļa) endoprotezēšanas, ja saglabājas izteikti funkciju traucējumi.15. Ankilozējošs spondilartrīts (Behtereva slimība) ar izteiktiem statikas un kustību funkciju traucējumiem.16. Izteikta smadzenīšu ataksija vai izteikti ekstrapiramidāli traucējumi.17. Abu kāju elefantiāze IV pakāpē vai hroniska venoza nepietiekamība IV un augstākā pakāpē ar nedzīstošām plašām cirkulārām trofiskām čūlām.18. Dažādas ģenēzes artrīti, osteoartrozes ar abu ceļu vai abu pēdu locītavu izteiktiem funkciju traucējumiem.19. Mugurkaula IV pakāpes kifoskolioze ar izteiktiem statikas un pārvietošanās traucējumiem.Piezīme. * Medicīniskās indikācijas speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai ir par pamatu arī invalīdu stāvvietu kartes saņemšanai. 5.pielikums Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650 Anatomiskie defekti invaliditātes noteikšanai bez atkārtota izmeklēšanas termiņa norādes(Pielikums MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā) 1. Augšējā ekstremitāte:1.1. rokas trūkums plaukstas vai augstākā līmenī;1.2. četru pirkstu trūkums pamatlocītavas līmenī (izņemot pirmo);1.3. trīs blakus esošo pirkstu trūkums (ieskaitot pirmo) vai minēto pirkstu locītavu ankiloze;1.4. pirmā un otrā pirksta vai divu citu pirkstu un atbilstošo plaukstas kaulu trūkums;1.5. abu plaukstu pirmo pirkstu trūkums;1.6. ankiloze vai izteikta plaukstas locītavas kontraktūra funkcionāli neizdevīgā stāvoklī.2. Apakšējā ekstremitāte:2.1. kājas amputācija pēc Šopara vai augstākā līmenī;2.2. abu pēdu amputācija (pēc Lisfranka) locītavas līmenī;2.3. izteikta vienas pēdas locītavas kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī;2.4. kājas saīsinājums par 7 cm un vairāk;2.5. ceļa vai gūžas locītavas ankiloze;2.6. izteikta abu ceļu vai abu gūžas locītavu kontraktūra;2.7. abu gūžas locītavu ankiloze, ja nav iespējama endoprotezēšana (ir konsilija slēdziens).3. Mugurkaula kifoskolioze IV pakāpē.4. Vienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05, ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta).5. Kurlmēmums vai abpusējs kurlums (V pakāpes vājdzirdība).6. Pastāvīgi funkcionējoša traheostoma.7. Nelikvidējami žokļu vai cieto aukslēju defekti (protēze nenodrošina sakošļāšanu).8. Nelikvidējamas seju kropļojošas rētas vai defekti.9. Gastrektomija.10. Pulmonektomija.11. Netīrību izraisošas gremošanas trakta un urīnceļu fistulas.12. Viena vai vairāku sirds vārstuļu sintētiska protēze.13. Aortas vai aortas bifurkācijas sintētiska protēze. 6.pielikums Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650 Kritēriji, kas nosaka, ka invalīdam nepieciešama īpaša kopšana(Pielikums MK 18.12.2007. noteikumu Nr.922 redakcijā) 1. I grupas invalīds, kuram nepieciešama īpaša 24 stundu palīdzība, uzraudzība vai kopšana neatkarīgi no palīglīdzekļu lietošanas. 2. I grupas invalīds, kura pašaprūpes, mobilitātes un mājas dzīves aktivitāte atbilstoši Bartela indeksam ir zemāka par 7 punktiem vai vismaz viena no aktivitātēm "ēšana", "zarna trakta kontrole", "urīnpūšļa kontrole" un "tualetes lietošana" ir vērtējama ar 0 punktu. Piezīme. Personai, kurai I invaliditātes grupa ar ieteikumu "nepieciešama kopšana" vai "kopjams" noteikta līdz 2007.gada 31.decembrim, atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību izsniedz, pamatojoties uz invalīda vai likumiskā pārstāvja iesniegumu. 7.pielikums Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650 Kritēriji, kas nosaka iespēju sniegt invalīdam ieteikumu par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu(Pielikums MK 18.12.2007. noteikumu Nr.922 redakcijā) KritērijiKritēriju nozīmīgumsKritēriju vērtējumsVērtējuma rezultāts10 ballu sistēmāEkspertējamās personas rezultāti1. Darbspēju zaudējums (invaliditātes grupa)III grupalabvēlīgi apstākļi2II grupavidēji labvēlīgi apstākļi1I grupanelabvēlīgi apstākļi0-12. IzglītībaAugstākā izglītībalabvēlīgi apstākļi2Vidējā un profesionālā izglītībalabvēlīgi apstākļi1-2Pamatskolas izglītībavidēji labvēlīgi apstākļi0-1Sākumskolas izglītība, persona bez izglītībasnelabvēlīgi apstākļi03. Profesionālā kvalifikācija un darba pieredzeIr profesionālā kvalifikācija un darba pieredzelabvēlīgi apstākļi2Nav profesionālās kvalifikācijas un darba pieredzesnelabvēlīgi apstākļi0-14. VecumsNo 18 līdz 50 gadiemlabvēlīgi apstākļi2No 51 gada līdz pensijas vecumamvidēji labvēlīgi apstākļi1-2Pensijas vecumsnelabvēlīgi apstākļi0-15. MotivācijaIr motivācija profesionā-lajai rehabilitācijai un nodarbinātībai(vēlme strādāt)labvēlīgi apstākļi2Nav motivācijas profesionālajai rehabilitācijai un nodarbinātībainelabvēlīgi apstākļi0Piezīme.Apstākļi profesionālajai rehabilitācijai vērtējami kā labvēlīgi, ja vērtējuma rezultāts ir no 6 līdz 10 ballēm, un kā nelabvēlīgi, ja vērtējuma rezultāts ir no 0 līdz 5 ballēm.