📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2013. gada 25. jūnija noteikumus Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode".
Ministru kabineta noteikumi Nr.39
Rīgā 2009.gada 13.janvārī (prot. Nr.3 17.§)
Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode
Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 9.panta otro daļu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi. Metodi lieto, sastādot enerģijas bilanci ēkas līmenī. Sastādot enerģijas bilanci tehnisko sistēmu līmenī, kā arī ja aprēķinātā apkurei nepieciešamā enerģija ir mazāka par 50 kilovatstundām uz aprēķina platības kvadrātmetru gadā, veic detalizētu aprēķinu saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13790:2009 "Ēku energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa rēķināšana" (turpmāk – LVS EN ISO 13790:2009).
2
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.120)
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. apkurei un dzesēšanai nepieciešamā enerģija – aprēķinātā enerģija, kas apkures vai dzesēšanas sistēmai jāpiegādā vai jāizvada no kondicionētas telpas, lai uzturētu vēlamo temperatūru noteiktā laikposmā, neņemot vērā ēkas tehniskās sistēmas;
2.2. apkures vai dzesēšanas sezona – gada periods, kad apkures vai dzesēšanas vajadzībām tiek izmantots noteikts enerģijas daudzums;
2.3. ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējums – energoefektivitātes novērtējums, ko veic, pamatojoties uz aprēķiniem par enerģijas patēriņu ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma vajadzībām;
2.4. augstākā siltumspēja – siltuma daudzums, ko satur kurināmā daudzuma vienība, kad to pilnībā sadedzina. Kurināmā augstākās siltumspējas vērtības noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā;
2.5. ēkas aprēķina modelis – matemātiskais ēkas modelis, ko izmanto enerģijas patēriņa aprēķiniem;
2.6. eksportētā enerģija – enerģija, izteikta energonesējos, kuru ēka piegādā caur sistēmas robežu un kas tiek izmantota aiz sistēmas robežas;
2.7. energonesējs – viela vai dabas parādība, ko izmanto siltuma ražošanai, kā arī mehāniskā darba, fizikālo vai ķīmisko procesu nodrošināšanai;
2.8. iekšējie siltumenerģijas zudumi un ieguvumi – siltumenerģija, ko ēkā rada ēkas iemītnieki (metaboliskais siltums) un ierīces, piemēram, apgaismojuma, mājsaimniecības ierīces, biroja iekārtas;
2.9. ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējums – energoefektivitātes novērtējums, kuru veic, pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerģijas izmērītajiem daudzumiem;
2.10. kondicionēta telpa – ēkas daļa, kas tiek apkurināta vai dzesēta;
2.11. kondicionēta zona – kondicionētas telpas ar noteiktu uzstādītu temperatūru, kuru kontrolē viena apkures sistēma, dzesēšanas sistēma vai ventilācijas sistēma;
2.12. oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktors – oglekļa dioksīda (CO2) daudzums, kas tiek izvadīts atmosfērā uz katru piegādātās enerģijas vienību. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktors ietver visas oglekļa dioksīda (CO2) emisijas, kas ir saistītas ar ēkas patērēto primāro enerģiju;
2.13. papildu enerģija – elektroenerģija, ko izmanto apkures, karstā ūdens apgādes, gaisa kondicionēšanas, ventilācijas un apgaismošanas sistēmās, lai saražotu un pārveidotu piegādāto enerģiju lietderīgā enerģijā, piemēram, ventilatoriem, sūkņiem, elektronikai. Enerģija, kas tiek saražota, nav papildu enerģija;
2.14. piegādātā enerģija – kopējā enerģija, izteikta energonesējos, kas ir piegādāta ēkas tehniskajām sistēmām caur sistēmas robežu, lai nodrošinātu nepieciešamo enerģiju (piemēram, apkurei, karstā ūdens apgādei, dzesēšanai, ventilācijai, apgaismojumam, ierīcēm) vai lai saražotu elektroenerģiju. Piegādāto enerģiju atbilstoši noteiktiem enerģijas izmantošanas veidiem var aprēķināt vai izmērīt;
2.15. siltumenerģijas ieguvumi – siltumenerģija, kura rodas kondicionētās telpas iekšpusē vai ir pievadīta tajā no cita siltuma avota un kura nav enerģija, ko izmanto apkurei, dzesēšanai vai centralizētai karstā ūdens sagatavošanai. Siltumenerģijas ieguvumi ietver iekšējos siltuma ieguvumus un saules siltuma ieguvumus;
2.16. sistēmas robeža – robeža, kas ietver visus ar ēku saistītos laukumus (ēkas iekšpusē un ārpusē), kur enerģija tiek patērēta vai saražota;
2.17. sistēmas siltumenerģijas zudumi – siltumenerģijas zudumi, ko rada ēkas tehniskā sistēma, kas nepiedalās sistēmas lietderīgajā atdevē. Sistēmas zudumi var kļūt par ēkas iekšējo siltumenerģijas ieguvumu, ja tie ir atgūstami. Siltumenerģija, kas atgūta sistēmā, nav siltumenerģijas zudumi, bet ir siltumenerģijas ieguvumi;
2.18. saules siltuma ieguvumi – siltumenerģija, ko dod saules starojums, ienākot ēkā caur logiem tieši vai netieši (pēc absorbēšanas ēkas elementos), caur necaurspīdīgām sienām un jumtiem vai pasīvām saules izmantošanas izbūvēm (piemēram, ziemas dārzi, caurspīdīga izolācija). Aktīvās saules izmantošanas ierīces (piemēram, saules kolektori) ir ēkas tehniskās sistēmas daļa;
2.19. telpas apkure – siltumenerģijas piegādes process, lai nodrošinātu termisko komfortu;
2.20. telpas dzesēšana – siltumenerģijas izvadīšanas process, lai nodrošinātu termisko komfortu.
3
2. Ēkas energoefektivitātes novērtējumā iekļaujamās ēkas tehniskās sistēmas
3. Ēkas energoefektivitātes novērtējumā, nosakot gada enerģijas patēriņu, iekļauj šādas ēkas tehniskās sistēmas:
3.1. apkure;
3.2. karstā ūdens apgāde;
3.3. gaisa kondicionēšana;
3.4. ventilācija;
3.5. apgaismošana.
4
4. Ēkā patērētās enerģijas novērtējumā ietver papildu enerģijas piegādi un ēkas tehnisko sistēmu enerģijas zudumus.
5
5. Ēkas apgaismojuma sistēmu enerģijas patēriņu ņem vērā publiskajām ēkām, bet neņem vērā dzīvojamām ēkām.
6
3. Ēkas energoefektivitātes novērtējuma robežas
6. Ēkas energoefektivitātes novērtējuma robežas nosaka pirms novērtējuma uzsākšanas. Sistēmas robeža ir saistīta ar novērtējamo objektu (piemēram, ēku, ēkas daļu, dzīvokli) un ietver visus iekštelpu un āra elementus, kas ir saistīti ar ēku, kur enerģija tiek saražota vai patērēta. Sistēmas robežās sistēmas zudumus aprēķina detalizēti, bet ārpus sistēmas robežām aprēķina, izmantojot konversijas koeficientus. Ēkas energoefektivitātes novērtējuma robežas un enerģijas plūsmu shēma noteikta šo noteikumu 2.pielikumā.
7
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.120)
7. Enerģija var tikt importēta vai eksportēta caur ēkas robežu. Ja sistēmas iekārta (piemēram, katls, dzesētājs, dzesēšanas tornis) ir novietota ārpus ēkas norobežojošajām konstrukcijām, energonesēja patēriņu (piemēram, gāzei, elektroenerģijai, siltumenerģijai, ūdenim) nosaka, izmantojot skaitītāju.
8
8. Ēkas robeža energonesējiem (gāzei, elektroenerģijai, siltumenerģijai un ūdenim) ir skaitītājs, šķidriem un cietiem energoresursiem – uzglabāšanas sistēmas robeža. Ja daļa no ēkas tehniskajām sistēmām (piemēram, apkures katls, dzesētājs, dzesēšanas tornis) ir novietotas ārpus ēkas norobežojošajām konstrukcijām, uzskata, ka tās atrodas robežas iekšpusē, un attiecīgās sistēmas zudumus ņem vērā.
9
9. Aktīvās saules, vēja un ūdens enerģija nav ēkas enerģijas bilances daļa. Enerģijas bilancē iekļauj enerģiju, ko piegādā enerģijas ražošanas iekārtas ēkas patēriņam, un papildu enerģiju, kas nepieciešama, lai piegādātu ēkai enerģiju no siltuma avotiem (piemēram, saules kolektora).
10
4. Ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējums
4.1. Vispārīgās prasības novērtējuma periodam
10. Enerģijas patēriņš visiem energonesējiem jānovērtē vienādā laika periodā. Ja iepriekšējā laika periodā energonesēju uzskaite nav veikta, ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu nevar veikt.
11
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.120)
11. Novērtējuma periods ir pilns gadu skaits. Ja novērtējuma periods nav pilns gadu skaits, gada enerģijas patēriņu iegūst, izmantojot ekstrapolācijas metodi.
12
12. Ja novērtējuma periods ir īsāks par pieciem gadiem, veic enerģijas patēriņa korekciju laikapstākļu dēļ.
13
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.120)
13. Novērtējuma periodā ēkai nedrīkst veikt izmaiņas, kas ietekmē tās energoefektivitāti. Ja tādas izmaiņas veiktas, iepriekš iegūtie dati nav izmantojami ēkas energoefektivitātes novērtēšanai.
14
4.2. Datu iegūšana un koriģēšana (ekstrapolācija)
4.2.1. Ar skaitītāju uzskaitītie energonesēji
14. Ar skaitītāju uzskaitīto energonesēju (elektroenerģija, gāze, siltumenerģija) patēriņš ir starpība starp skaitītāja diviem rādījumiem, ko nolasa novērtējuma perioda sākumā un beigās.
15
15. Elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas piegādātāju vai ēkas apsaimniekotāju rēķinus var izmantot, lai novērtētu šo energonesēju patēriņu (novērtējuma periods – pilni gadi).
16
16. Ja energonesēju izmanto vairākās tehniskajās sistēmās un vairākiem mērķiem, energonesēja patēriņu sadala pa tehniskajām sistēmām un mērķiem.
17
4.2.2. Šķidrais kurināmais tvertnēs
17. Šķidrā kurināmā līmeni tvertnē mēra novērtējuma perioda sākumā un beigās, izmantojot kalibrētu skalu. Šķidrā kurināmā patēriņš novērtējuma periodā ir tvertnes saturs novērtējuma perioda sākumā, no kura atskaitīts tvertnes saturs novērtējuma perioda beigās un kuram pieskaitīts novērtējuma periodā iepirktā kurināmā daudzums.
18
18. Ja gāze piegādāta balonos, kurināmo novērtē, saskaitot izlietoto balonu skaitu (ņem vērā balonu tilpumu).
19
19. Ja deglis darbojas ar fiksētu jaudu (bez modulācijas) un ir aprīkots ar degšanas laika skaitītāju, kurināmā patēriņš ir starpība starp diviem nolasījuma rādītājiem, kas ir veikti novērtējuma perioda sākumā un beigās, reizināta ar plūsmas ātrumu deglī. Plūsmas ātrumu deglī izmēra pirms pirmā nolasījuma un pēc katras degļa regulēšanas vai tīrīšanas.
20
20. Patērēto piegādātās enerģijas daudzumu nosaka, reizinot izlietotā šķidrā kurināmā daudzumu ar tā augstāko siltumspēju un apkures katla lietderības koeficientu.
21
(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
4.2.3. Cietais kurināmais
21. Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogles, koksne) enerģijas saturs ir atkarīgs no tā kvalitātes un blīvuma. Cietā kurināmā patēriņš ir krājumā esošā kurināmā masa novērtējuma perioda sākumā, no kuras atskaitīta krājumā esošā kurināmā masa novērtējuma perioda beigās un pieskaitīta novērtējuma periodā iepirktā kurināmā masa.
22
22. Patērēto piegādātās enerģijas daudzumu nosaka, reizinot izlietotā cietā kurināmā daudzumu ar tā augstāko siltumspēju un apkures katla lietderības koeficientu.
23
(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
23. Lai iegūtu cietā kurināmā masu, izmērīto tilpumu reizina ar kurināmā blīvumu. Aprēķinot masas ticamības intervālu, jāņem vērā blīvuma un mitruma nenoteiktība.
24
4.2.4. Energonesēju patēriņš, ja iekārtu vidējā jauda ir konstanta, un energonesēji apkurei un dzesēšanai
24. Energonesējiem, kurus izmanto, ja iekārtu vidējā jauda ir konstanta, ekstrapolācija ir lineāra, un to daudzumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
25
E =tkopEper (1), tperkur:E – koriģētais energonesēja daudzums (kg, m3 vai Wh);Eper – energonesēja daudzums, kas ir patērēts energonesēja uzskaites periodā (kg, m3 vai Wh);tkop – novērtējuma perioda ilgums (gads vai sezona);tper – energonesēja uzskaites perioda ilgums (gadi vai sezonas).
25. Energonesējiem, kurus izmanto apkurei vai dzesēšanai, ekstrapolāciju veic, izmantojot enerģijas uzskaiti vai vienkāršotu aprēķinu saskaņā ar šo noteikumu 27.punktu.
26
26. Ja novērtējumu veic, izmantojot enerģijas uzskaiti, novērtējuma periodam jāaptver plašs (vismaz mēneša) vidējo ārgaisa temperatūru diapazons.
27
27. Vienkāršoto ekstrapolācijas aprēķinu lieto, lai aprēķinātu energonesēja daudzumu, ko izmanto apkurei vai dzesēšanai visa gada laikā. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:
28
Ekop =Qkop,aprEnov (2), Qnov,aprkur:Qkop,apr – gadam aprēķinātā nepieciešamā enerģija apkurei un dzesēšanai (Wh);Qnov,apr – novērtējuma periodam aprēķinātā nepieciešamā enerģija apkurei un dzesēšanai (Wh);Enov – energonesēja daudzums, kas izmantots apkurei un dzesēšanai novērtējuma periodā (kg, m3 vai Wh).
28. Gadam aprēķināto nepieciešamo enerģiju apkurei un dzesēšanai Qkop,apr aprēķina, izmantojot 3.formulu un saskaitot atsevišķi apkurei un dzesēšanai nepieciešamo enerģiju, kas aprēķināta, izmantojot 4. un 5.formulu:
29
Qkop,apr = Qapk,apr + Qdz,apr(3),kur: Qapk,apr = HK ( T1 – T2 ) t – η apk (Asol Esol + Qiek)(4), Qdz,apr = (Asol Esol + Qiek) – η dz HK ( T1 – T2 ) t (5),kur:Qapk,apr – apkurei nepieciešamā enerģija (Wh);Qdz,apr – dzesēšanai nepieciešamā enerģija (Wh);HK – ēkas kopējais siltuma zudumu koeficients, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 120.punktu (W/K);t – novērtējuma periods, viena pilna apkures (tapk) vai dzesēšanas (tdz) sezona (stundas);T1 – vidējā uzstādītā temperatūra novērtējuma (apkures vai dzesēšanas) periodā (oC);T2 – vidējā ārgaisa temperatūra aprēķina periodā (oC);η apk – ieguvumu izmantošanas koeficients apkurei saskaņā ar šo noteikumu 114.punktu vai standartu LVS EN ISO 13790:2009;η dz – ieguvumu izmantošanas koeficients dzesēšanai saskaņā ar šo noteikumu 116.punktu vai standartu LVS EN ISO 13790:2009;Asol – ēkas lietderīgais saules enerģiju savācošais laukums (m2);Esol – saules starojums novērtējuma periodā t uz laukumu Asol (Wh/m2);Qiek – visas ēkas iekšējie ieguvumi novērtējuma periodā t (Wh).(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
4.3. Enerģijas patēriņa korekcija laikapstākļu dēļ
29. Ja izmērītais energoefektivitātes novērtējums pamatojas uz enerģijas patēriņa datiem, kas iegūti periodā, kas ir mazāks par pieciem pilniem gadiem, nepieciešama izmērītā enerģijas patēriņa korekcija laikapstākļu dēļ, lai nodrošinātu mērījumu periodā patērētās enerģijas atbilstību vidējiem vietējiem laikapstākļiem.
30
30. Izmērīto enerģijas patēriņu apkurei un dzesēšanai pielāgo atbilstoši vidējiem laikapstākļiem ēkas atrašanās vietā. Enerģijas patēriņa koriģēšanai atbilstoši laikapstākļiem izmanto Latvijas būvnormatīva LBN 003-01 “Būvklimatoloģija” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.376 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 “Būvklimatoloģija””) (turpmāk – LBN 003-01 “Būvklimatoloģija”) 7.tabulā noteiktās apkures perioda ilguma un vidējās gaisa temperatūras vērtības.
31
31. Enerģijas patēriņa korekciju laikapstākļu dēļ aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 32. un 33.punktu.
32
32. Enerģijas patēriņa korekciju, izmantojot grādu dienas, veic, izmantojot šādu formulu:
33
Q = Q1GDD1 (6), GDDkur:Q – koriģētais enerģijas patēriņš (Wh);Q1 – enerģijas patēriņš novērtēšanas periodā (Wh);GDD1 – normatīvais grādu dienu skaits, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 33.punktu;GDD – grādu dienu skaits novērtēšanas periodā, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 33.punktu.
33. Grādu dienu skaitu nosaka, izmantojot šādas formulas:
34
33.1. GDD1 = Dnapk (T1 – T2)(7);33.2. GDD = Dapk (T1 – T3)(8),kur:GDD1 – normatīvais grādu dienu skaits;GDD – grādu dienu skaits novērtēšanas periodā;Dnapk – normatīvais apkures dienu skaits saskaņā ar LBN 003-01 "Būvklimatoloģija";Dapk – apkures dienu skaits novērtēšanas periodā;T1 – iekštelpu temperatūra novērtēšanas periodā (oC);T2 – vidējā ārgaisa temperatūra saskaņā ar LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" (oC);T3 – faktiskā vidējā ārgaisa temperatūra novērtēšanas periodā (oC).(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
5. Ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējums
5.1. Nepieciešamie un iegūstamie dati
34. Ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējumam nepieciešamos datus iegūst:
34.1. apsekojot ēku;
34.2. izmantojot normatīvajos aktos un standartos noteiktos raksturlielumus;
34.3. no ēkas tehniskās dokumentācijas (piemēram, tehniskais projekts, inventarizācijas plāns).
35
35. Ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējumam nepieciešami šādi dati:
35.1. siltuma pārvades un ventilācijas īpašības;
35.2. siltuma ieguvumi no iekšējiem siltuma resursiem, saules siltuma ieguvuma īpašības;
35.3. klimatoloģiskie rādītāji;
35.4. ēkas un ēkas komponentu, sistēmu un izmantošanas raksturojums;
35.5. komforta prasības – uzstādītās temperatūras un gaisa apmaiņas rādītāji.
36
36. Ēkas tehnisko sistēmu darbības novērtējumam nepieciešama šāda informācija:
36.1. ēkas sadalījums pa siltuma zonām (dažādām siltuma zonām var izmantot dažādas ēkas tehniskās sistēmas);
36.2. ēkas siltumenerģijas zudumu sadalījums vai atgūšana ēkā (iekšējie siltuma ieguvumi, ventilācijas siltumenerģijas siltuma atgūšana);
36.3. ventilācijas pieplūdes gaisa apmaiņas rādītāji un temperatūra, ja ēka centralizēti apkurināta vai dzesēta un apvienota enerģijas izmantošana gaisa cirkulācijai un apkurināšanai vai dzesēšanai.
37
37. Izmantojot aprēķina metodi, iegūst šādus datus:
37.1. kopējā nepieciešamā enerģija apkurei un dzesēšanai;
37.2. kopējais enerģijas patēriņš apkurei un dzesēšanai;
37.3. apkures un dzesēšanas sezonas ilgums (sistēmas darbības stundu skaits);
37.4. papildu enerģijas patēriņš apkures, dzesēšanas un ventilācijas sistēmām.
38
5.2. Ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējuma procedūra
5.2.1. Ēkas apkurei un dzesēšanai nepieciešamā enerģija un rādītāji
38. Enerģiju, kāda nepieciešama, aprēķina, pamatojoties uz ēku siltuma zonu siltumenerģijas bilanci. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamā enerģija ir ēkas tehnisko sistēmu enerģijas bilances pamatdati. Veicot ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējumu, enerģijas bilance sadalās:
38.1. enerģijas bilancē ēkas līmenī;
38.2. enerģijas bilancē sistēmas līmenī.
39
39. Aprēķinātās energoefektivitātes novērtējumam nepieciešamos rādītājus iegūst šādi:
39.1. izvēlas siltuma bilances aprēķina metodi saskaņā ar šo noteikumu 5.2.2.apakšnodaļu;
39.2. nosaka kopējās kondicionēto telpu un nekondicionēto telpu robežas saskaņā ar šo noteikumu 5.3.apakšnodaļu;
39.3. nosaka aprēķinu zonu robežas saskaņā ar šo noteikumu 5.3.apakšnodaļu;
39.4. definē aprēķinu nosacījumus iekštelpām, ārējos klimatiskos apstākļus un citus apkārtējās vides datus;
39.5. aprēķina ēkai un tās atsevišķām zonām nepieciešamo enerģijas daudzumu apkurei Qapk un enerģijas daudzumu dzesēšanai Qdz attiecīgajā periodā:
39.5.1. aprēķina siltuma zudumus ar siltuma pārvadi saskaņā ar šo noteikumu 5.5.apakšnodaļu;
39.5.2. aprēķina siltuma zudumus ar ventilāciju saskaņā ar šo noteikumu 5.6.apakšnodaļu;
39.5.3. aprēķina iekštelpu siltuma ieguvumus saskaņā ar šo noteikumu 5.7.apakšnodaļu;
39.5.4. aprēķina saules ieguvumus saskaņā ar šo noteikumu 5.8.apakšnodaļu;
39.5.5. aprēķina dinamiskos parametrus saskaņā ar šo noteikumu 5.9.apakšnodaļu;
39.6. aprēķina apkures un dzesēšanas sezonas ilgumu saskaņā ar šo noteikumu 5.4.1.apakšnodaļu.
40
5.2.2. Siltuma bilances aprēķina metodes izvēle
40. Ēkas vai tās zonu siltuma bilances noteikšanai ņem vērā:
40.1. pārvades siltuma plūsmu starp kondicionētu telpu un ārējo apkārtējo vidi, kas ir starpība starp uzstādīto temperatūru kondicionētā telpā un ārējo gaisa temperatūru;
40.2. pārvades un ventilācijas siltuma plūsmu starp blakus esošajām zonām, kas ir starpība starp uzstādīto temperatūru kondicionētā zonā un iekštelpu temperatūru blakus telpās;
40.3. dabiskās vai mehāniskās ventilācijas siltuma plūsmu, kas ir starpība starp uzstādīto temperatūru kondicionētā telpā un pieplūdes gaisa temperatūru;
40.4. iekšējos siltuma ieguvumus (iekļaujot arī negatīvos ieguvumus no siltuma zudumiem), piemēram, no cilvēkiem, iekārtām, apgaismojuma un siltuma plūsmas vai absorbcijas no ēkas tehniskajām sistēmām;
40.5. saules siltuma ieguvumus, kurus var iegūt tieši (piemēram, caur logiem) vai netieši (piemēram, ar absorbciju caur ēkas elementiem);
40.6. siltuma uzkrājumus ēkas tehniskajās sistēmās un atkarībā no siltuma inerces ēkā;
40.7. nepieciešamo enerģiju apkurei, ja ēkas tehniskās sistēmas piegādā siltumu, lai paaugstinātu iekštelpu temperatūru līdz pieprasītajam minimālajam līmenim (uzstādītā temperatūra apkurei);
40.8. nepieciešamo enerģiju dzesēšanai, ja ēkas dzesēšanas sistēmas aizvada siltumu, lai samazinātu iekštelpu temperatūru līdz pieprasītajam maksimālajam līmenim (uzstādītā temperatūra dzesēšanai).
41
41. Ēkas enerģijas bilancē iekļauj arī atgūto enerģiju ēkās no dažādām ēkas tehniskajām sistēmām.
42
42. Ēkas enerģijas bilances aprēķinu veic, izmantojot vienu no šādām metodēm:
42.1. vienmērīgā metode. Siltuma bilanci aprēķina pietiekami ilgā laikposmā – vienu mēnesi vai pilnu sezonu. Aprēķinā ignorē uzkrātā un aizvadītā siltuma daļu, bet ņem vērā dinamiskos efektus, empīriski nosakot ieguvumu un zudumu izmantošanas faktoru;
42.2. dinamiskā metode. To izmanto, lai siltuma bilanci aprēķinātu īsā laikposmā (piemēram, vienā stundā). Ņem vērā siltuma uzkrājumus un no ēkas aizvadīto siltuma daļu, kas atkarīga no ēkas siltuma inerces.
43
43. Dinamiskā metode modelē siltuma pretestību, siltuma ietilpību un iekšējos un saules siltuma ieguvumus ēkā vai ēkas zonās. Izmantojot dinamisko metodi, ņem vērā, ka apkures sezonas laikā siltuma pārpalikuma ietekmē iekšējā temperatūra paaugstinās virs uzstādītās temperatūras, kas pārvada pārpalikušo siltumu ar papildu pārvadi, ventilāciju un akumulāciju, ja netiek lietota mehāniskā dzesēšana. Arī termostatu izslēgšanu nevar tieši piemērot iekšējās temperatūras samazināšanai, jo tā ir atkarīga no ēkas inerces (siltuma izplūde no ēkas masivitātes). Līdzīgus pieņēmumus izmanto arī dzesēšanai.
44
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.120)
44. Lietojot vienmērīgo metodi, ņem vērā dinamiskos efektus, ko aprēķina, izmantojot korelācijas faktorus. Apkurei iekšējā un saules siltuma ieguvumu izmantošanas aprēķinā ņem vērā, ka tikai daļa ieguvumu tiek izmantota, samazinot ēkas nepieciešamo enerģiju apkurei, ja iekšējo temperatūru paaugstina virs uzstādītās temperatūras.
45
45. Dzesēšanas aprēķinā, izmantojot vienmērīgo metodi, ņem vērā šādus faktorus:
45.1. zudumu izmantošana – pārvades un ventilācijas siltuma zudumu aprēķinam ņem vērā, ka tikai daļa pārvades un ventilācijas siltuma zudumu tiek izmantota, samazinot dzesēšanas nepieciešamību. Neizmantotā pārvades un ventilācijas siltuma plūsma rodas laikposmos vai intervālos (piemēram, naktī), kad dzesēšana nav vajadzīga, bet tā var būt nepieciešama citos laikposmos vai intervālos (piemēram, dienā);
45.2. ieguvumu izmantošana – iekšējā un saules siltuma ieguvumu aprēķinam ņem vērā, ka tikai daļa iekšējā un saules siltuma ieguvumu kompensē siltuma pārvades un ventilācijas zudumus, pieņemot noteiktu maksimālo iekštelpas temperatūru. Neizmantotā siltuma daļa veicina dzesēšanas nepieciešamību, lai izvairītos no iekštelpas temperatūras paaugstināšanās virs uzstādītās temperatūras.
46
5.3. Ēkas robežas un zonas
5.3.1. Ēkas robežu un zonu noteikšana
46. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas aprēķinam nosaka ēkas robežas. Ēkas robežās ietilpst visi ēkas būvelementi, kas atdala kondicionētās telpas no ārējās vides (gaisa, grunts vai ūdens) un blakus ēkām vai atsevišķām nekondicionētām telpām.
47
(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
47. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas aprēķinam ēku sadala:
47.1. vienā zonā;
47.2. vairākās zonās (multizonu aprēķins), ņemot vērā siltuma plūsmu starp zonām;
47.3. vairākās zonās (multizonu aprēķins), neņemot vērā siltuma plūsmu starp zonām.
48
48. Ja ēku sadala vairākās zonās, ēkas apkurei un dzesēšanai nepieciešamo enerģiju aprēķina katrai zonai atsevišķi. Siltuma plūsmas starp zonām ņem vērā, ja tas ir nepieciešams ieteicamo energoefektivitātes pasākumu novērtēšanai vai papildu rezultātu iegūšanai.
49
(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
5.3.2. Ēkas sadalījums zonās
49. Mazas (līdz pieciem procentiem no zonas laukuma) neapkurināmas platības (nekondicionētas telpas) var iekļaut kondicionētajās (apkurināmās) zonās un uzskatīt par kondicionētām. Ēkas sadalīšana vairākās zonās nav nepieciešama, ja uz ēku ir attiecināmi visi minētie nosacījumi:
49.1. uzstādītā temperatūra apkurināmās telpās neatšķiras vairāk kā par 4 oC;
49.2. visas telpas (platības) netiek mehāniski dzesētas vai tiek mehāniski dzesētas un uzstādīto temperatūru starpība dzesēšanas telpās nepārsniedz 4 oC;
49.3. telpās izmanto vienādas apkures sistēmas (ja tādas ir) un vienādas dzesēšanas sistēmas (ja tādas ir);
49.4. ēkā vismaz 80 procentos kopējā grīdas laukuma izmanto vienādas ventilācijas sistēmas;
49.5. ēkā vismaz 80 procentos kopējā grīdas laukuma ventilācijas gaisa apmaiņas daudzums (m3) telpās uz grīdas laukumu (m2) vienā laika vienībā neatšķiras vairāk nekā četras reizes.
50
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.120)
50. Ja vismaz viens no šo noteikumu 49.punktā minētajiem nosacījumiem netiek izpildīts, ēku sadala zonās un uz katru no tām attiecina vienas zonas aprēķina nosacījumus.
51
5.3.3. Vienas zonas aprēķins
51. Vienas zonas aprēķinā apkurei uzstādīto temperatūru nosaka, izmantojot šādu formulu:
52
Tapk =∑ AaprTuzst,apk(9), ∑ Aaprkur:Tapk – uzstādītā temperatūra ēkas vai ēkas zonu apkurei (°C);Tuzst,apk – uzstādītā temperatūra apkures platībai, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.10.apakšnodaļu (°C);Aapr – aprēķina platība, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.3.5.apakšnodaļu (m2).
52. Vienas zonas aprēķinā dzesēšanai uzstādīto temperatūru nosaka, izmantojot šādu formulu:
53
Tdz =∑ AaprTuzst,dz(10), ∑ Aaprkur:Tdz – uzstādītā temperatūra ēkas vai ēkas zonu dzesēšanai (°C);Tuzst,dz – uzstādītā temperatūra dzesēšanas platībai, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.10.apakšnodaļu (°C);Aapr – aprēķina platība, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.3.5.apakšnodaļu (m2).
5.3.4. Vairāku zonu aprēķins(Apakšnodaļa MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
53. Ja ēka ir sadalīta vairākās zonās un siltuma plūsmu starp zonām neņem vērā (aprēķins ar nesasaistītām zonām), veicot aprēķinus, neņem vērā nekāda veida siltuma pārvadi (piemēram, gaisa kustību). Šādā gadījumā aprēķinus veic atsevišķi katrai zonai saskaņā ar vienas zonas aprēķina procedūru.
54
54. Atsevišķām zonām, kurām ir kopīga apkures un dzesēšanas sistēma, apkurei un dzesēšanai nepieciešamā enerģija ir atsevišķo zonu aprēķinātā nepieciešamās enerģijas summa. Atsevišķām zonām, kurām nav kopīgas apkures un dzesēšanas sistēmas, enerģijas patēriņš ēkā ir atsevišķo zonu aprēķinātā izmantotās enerģijas summa.
55
55. Ja ēka ir sadalīta vairākās zonās un ņem vērā siltuma plūsmu starp zonām, tad ņem vērā arī jebkura veida siltuma pārvadi (arī gaisa kustību) un aprēķinu veic saskaņā ar LVS EN ISO 13790:2009 B pielikumu.
56
5.3.5. Aprēķina platības noteikšana(Apakšnodaļa MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
56. Grīdas laukums, kas atrodas ēkas robežās, ir kondicionētā ēkas grīdas aprēķina platība Aapr. Ja ēka ir sadalīta zonās, visu zonu kondicionēto grīdas aprēķina platību summai jābūt vienādai ar visas ēkas kondicionēto telpu grīdas aprēķina platību.
57
57. Aprēķina platībā Aapr ieskaita:
57.1. visu kondicionēto telpu platības;
57.2. nekondicionēto telpu platības, ja tās sasaistītas ar kondicionētām telpām un tajās tiek uzturēts iekšējais mikroklimats (piemēram, iekšējās halles, gaiteņi, koridori, kāpņu telpas).
58
58. Aprēķina platībā neiekļauj telpas, kurās nav paredzēts uzturēt iekšējo telpu temperatūru (piemēram, neapkurināmus pagrabus, bēniņus, garāžas). Aprēķina platība apkures un dzesēšanas sezonai var būt noteikta atsevišķi.
59
5.4. Ēkas apkure un dzesēšana
5.4.1. Aprēķina kārtība un sezonas ilguma noteikšana apkurei un dzesēšanai(Apakšnodaļa MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
59. Apkurei un dzesēšanai aprēķinu veic šādā kārtībā:
59.1. sezonas ilguma noteikšana;
59.2. nepieciešamās enerģijas aprēķins;
59.3. aprēķinu iespējamā atkārtošana, kas saistīta ar ēkas un sistēmu savstarpējo mijiedarbību vai papildu informācijas saņemšanu.
60
60. Aprēķina perioda ilgumu tapk apkures sezonai nosaka saskaņā ar LBN 003-01 "Būvklimatoloģija".
61
61. Faktisko apkures sezonas ilgumu nosaka atbilstoši stundu skaitam sezonā, kad darbojusies attiecīgā sistēma (piemēram, sūkņi, ventilatori). To nosaka, pamatojoties uz vismaz viena mēneša laikā iegūtajiem mērījumiem.
62
62. Faktisko apkures sezonas ilgumu izmanto aprēķina modeļa validācijai saskaņā ar šo noteikumu 6.2.apakšnodaļu.
63
63. Faktisko dzesēšanas sezonas ilgumu nosaka atbilstoši stundu skaitam sezonā, kad darbojusies attiecīgā sistēma (piemēram, sūkņi, ventilatori). To nosaka, pamatojoties uz vismaz viena mēneša laikā iegūtajiem mērījumiem.
64
64. Aprēķina perioda ilgumu tapk dzesēšanas sezonai nosaka, izmantojot datus par faktisko dzesēšanas sezonas ilgumu.
65
5.4.2. Ēkas apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas aprēķins, izmantojot vienmērīgo metodi
65. Katras ēkas zonas apkurei nepieciešamo enerģiju katram aprēķina periodam (mēnesim vai sezonai) nosaka, izmantojot šādu formulu (ņem vērā, ka Qapk ≥ 0):
66
Qapk,n = Qapk,z – η apk,ieg × Qapk,ieg (13),kur (katrai ēkas zonai un katram mēnesim vai sezonai):Qapk,n – ēkas apkurei nepieciešamā enerģija (Wh);Qapk,z – kopējie siltuma zudumi apkurei, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 68.punktu (Wh);Qapk,ieg – kopējie siltuma ieguvumi apkurei, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 69.punktu (Wh);η apk,ieg – siltuma ieguvumu izmantošanas faktors, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.9.2.apakšnodaļu.(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
66. Nepieciešamo enerģiju papildu siltumam (mitrināšanai) aprēķinā neiekļauj.
67
67. Katras ēkas zonas dzesēšanai nepieciešamo enerģiju katram aprēķina periodam (mēnesim vai sezonai) nosaka, izmantojot šādu formulu (ņem vērā, ka Qdz ≥ 0):
68
Qdz,n = Qdz,ieg – η dz,z × Qdz,z (14),kur (katrai ēkas zonai un katram mēnesim vai sezonai):Qdz,n – ēkas dzesēšanai nepieciešamā enerģija (Wh);Qdz,z – kopējie siltuma zudumi dzesēšanai, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 68.punktu (Wh);Qdz,ieg – kopējais siltuma ieguvums dzesēšanai, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 69.punktu (Wh);η dz,z – siltuma zudumu izmantošanas faktors, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.9.3.apakšnodaļu.(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
68. Kopējie siltuma zudumi ēkas zonā aprēķina periodā ir:
69
68.1. apkurei Qapk,z = Qapk,pr + Qapk,ve (15);68.2. dzesēšanai Qdz,z = Qdz,pr + Qdz,ve(16),kur (katrai ēkas zonai un katram mēnesim vai sezonai):Qapk,z – kopējie siltuma zudumi apkurei (Wh);Qdz,z – kopējie siltuma zudumi dzesēšanai (Wh);Qapk,pr – kopējie siltuma zudumi apkurei ar pārvadi, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.5.apakšnodaļu (Wh);Qdz,pr – kopējie siltuma zudumi dzesēšanai ar pārvadi, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.5.apakšnodaļu (Wh);Qapk,ve – kopējie siltuma zudumi apkurei ar ventilāciju, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.6.apakšnodaļu (Wh);Qdz,ve – kopējie siltuma zudumi dzesēšanai ar ventilāciju, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.6.apakšnodaļu (Wh).(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
69. Kopējie siltuma ieguvumi ēkas zonā aprēķina periodā ir:
70
69.1. apkurei Qapk,ieg = Qiek + Qsol (17);69.2. dzesēšanai Qdz,ieg = Qiek + Qsol (18),kur (katrai ēkas zonai un katram mēnesim vai sezonai):Qapk,ieg – kopējie siltuma ieguvumi apkurei (Wh);Qdz,ieg – kopējie siltuma ieguvumi dzesēšanai (Wh);Qiek – iekšējo siltuma ieguvumu summa aprēķina periodā, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.7.apakšnodaļu (Wh);Qsol – saules siltuma ieguvumu summa aprēķina periodā, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.8.apakšnodaļu (Wh).(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
5.5. Siltuma pārvades zudumi(Apakšnodaļa MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
70. Izmantojot vienmērīgo metodi, kopējos siltuma zudumus ar pārvadi aprēķina katram mēnesim vai sezonai un katrai zonai, izmantojot šādas formulas:
71
70.1. apkurei Qapk,pr = ∑k {HT,k × (T1,apk –T2,k )} × tapk (19);70.2. dzesēšanai Qdz,pr = ∑k {HT,k × (T1,dz –T2,k )} × tdz (20),kur (katrai ēkas zonai un katram aprēķina periodam):Qapk,pr – kopējie siltuma pārvades zudumi apkurei (Wh);Qdz,pr – kopējie siltuma pārvades zudumi dzesēšanai (Wh);HT,k – ēkas siltuma pārvades zudumu koeficients caur elementu k uz blakus telpu, apkārtējo vidi vai zonu ar temperatūru T2,k, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 71.punktu (W/K);T1,apk – ēkas vai ēkas daļu uzstādītā temperatūra apkurei, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.10.apakšnodaļu (oC);T1,dz – ēkas vai ēkas daļas uzstādītā temperatūra dzesēšanai, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.10.apakšnodaļu (oC);T2,k – temperatūra elementam k blakus telpā, apkārtējā vidē vai zonā, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 72.punktu (oC);tapk – aprēķina perioda ilgums apkurei (h);tdz – aprēķina perioda ilgums dzesēšanai (h).
71. Siltuma pārvades zudumu koeficientu HT,k elementam k nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"") (turpmāk – LBN 002-01).
72
72. Blakus telpas, ārējās vides vai zonas temperatūras T2,k vērtību nosaka šādām situācijām:
72.1. siltuma pārvadei uz ārējo vidi – temperatūras T2,k vērtība ir ārējās vides temperatūras vērtība;
72.2. siltuma pārvadei uz blakus esošajām nekondicionētajām zonām – temperatūras T2,k vērtība ir blakus telpas temperatūra vai ārējās vides temperatūras vērtība, ja aprēķinā izmantots pielāgošanas koeficients, kas samazina siltuma pārvades koeficientu temperatūru starpības vietā;
72.3. siltuma pārvadei uz blakus saules ietekmes zonu (piemēram, stiklotu lodžiju, terasi, saules dārzu) – siltuma pārvadi aprēķina tāpat kā blakus esošajām nekondicionētajām telpām. Saules radiācijas ietekmi uz saules ietekmes zonas telpu temperatūru ņem vērā, aprēķinot saules siltuma ieguvumu;
72.4. aprēķinam ar sasaistītām zonām, siltuma pārvadei uz blakus esošajām kondicionētajām platībām – temperatūras T2,k vērtība ir blakus esošās platības temperatūras vērtība;
72.5. aprēķinam ar nesasaistītām zonām – siltuma pārvadi ar citām kondicionētajām zonām neņem vērā;
72.6. siltuma pārvadei caur grunti – temperatūras T2,k vērtība ir ārējās vides temperatūras vērtība, aprēķinā izmantojot pielāgošanas koeficientu, kas samazina siltuma pārvades koeficientu temperatūru starpības vietā un ko nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13789:2008 "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma pārejas un telpu vēdināšanas radītās siltuma apmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika" (turpmāk – LVS EN ISO 13789:2008);
72.7. siltuma pārvadei uz blakus ēkām – temperatūras T2,k vērtība ir blakus ēkas iekštelpu temperatūra, pamatojoties uz blakus ēkas atbilstošiem datiem un izmantošanas veidu;
72.8. siltuma pārvadei termiskiem tiltiem – aprēķinus veic saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13790:2009.
73
5.6. Siltuma zudumi ar ventilāciju(Apakšnodaļa MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
73. Kopējos siltuma zudumus ar ventilāciju no kondicionētās platības aprēķina katram mēnesim vai sezonai un katrai zonai, izmantojot šādas formulas:
74
73.1. apkureiQapk,ve = ∑k {ft Hve,k (T1,apk –T2,pieg )} × tapk (21);73.2. dzesēšanaiQdz,ve = ∑k {ft Hve,k (T1,dz –T2,pieg )} × tdz (22),kur (katrai ēkas zonai z un katram aprēķina periodam):Qapk,ve – kopējā siltuma plūsma ar ventilāciju apkures sezonā (Wh);Qdz,ve – kopējā siltuma plūsma ar ventilāciju dzesēšanas sezonā (Wh);ft – darbības laika daļa aprēķina periodā (pilns laiks ft = 1);Hve,k – siltuma pārvades koeficients ar gaisa plūsmas ventilāciju, elementam k ieplūstot zonā ar piegādes temperatūru T2,pieg,k, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 74.punktu (W/K);T1,apk – ēkas vai ēkas zonas uzstādītā temperatūra apkurei, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.10.apakšnodaļu (oC);T1,dz – ēkas vai ēkas zonas uzstādītā temperatūra dzesēšanai, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.10.apakšnodaļu (oC);T2,pieg – elementa k gaisa plūsmas piegādes temperatūra, iekļaujot ēkas vai ēkas zonas ar ventilāciju vai infiltrāciju, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 74.punktu (oC);tapk – aprēķina perioda ilgums apkurei (h);tdz – aprēķina perioda ilgums dzesēšanai (h).
74. Kopējā ventilācijas siltuma zudumu koeficienta Hve,k ar gaisa plūsmas ventilāciju elementam k vērtības vai plūsmas vērtības qve,k atbilst attiecīgajiem ventilācijas sistēmu standartiem LVS EN 15242:2007 "Ēku ventilācija. Aprēķinu metodes gaisa caurplūdes (ieskaitot caursūci) noteikšanai ēkās" (turpmāk – LVS EN 15242:2007) un LVS EN 15241:2007 "Ēku ventilācija. Metodes, kā aprēķināt ventilācijas un caursūces radītus enerģijas zudumus komerciālās ēkās" (turpmāk – LVS EN 15241:2007). Atsevišķas gaisa plūsmas k piegādes temperatūras T2,pieg,k vērtību pieņem šādi:
74.1. ventilācijai, kurā iekļauta gaisa infiltrācija no ārējās vides, piegādes temperatūras T2,pieg,k vērtība ir ārējās vides temperatūras vērtība;
74.2. ventilācijai, kurā iekļauta gaisa infiltrācija no blakus esošajām nekondicionētajām platībām vai verandām, piegādes temperatūras T2,pieg,k vērtība ir ārējās vides temperatūras vērtība. Saules radiācijas ietekmi papildus saules ietekmes temperatūrai ņem vērā, aprēķinot saules siltuma ieguvumu;
74.3. aprēķinos ar savienotajām zonām ventilācijai, kurā iekļauta gaisa infiltrācija no blakus esošajām kondicionētajām platībām, piegādes temperatūras T2,pieg,k vērtība ir blakus esošo platību temperatūras vērtība;
74.4. mehāniskai ventilācijai piegādes temperatūras T2,pieg,k vērtība ir gaisa piegādes temperatūras vērtība, gaisam izejot no centrālās gaisa pārvietošanas iekārtas un ieplūstot ēkā vai ēkas zonās, ko nosaka saskaņā ar attiecīgajiem standartiem LVS EN 15242:2007 un LVS EN 15241:2007;
74.5. ja izmanto centralizētu piesildīšanu vai piedzesēšanu un enerģijas izmantošana piesildīšanai vai piedzesēšanai ir aprēķināta atsevišķi, piegādes temperatūras vērtība ir temperatūra pēc centrālās piesildīšanas vai piedzesēšanas;
74.6. siltuma atgūšanas aprēķinā ārgaisa temperatūru T2 nomaina ar pieplūdes gaisa temperatūru, kuru iegūst saskaņā ar attiecīgajiem standartiem LVS EN 15241:2007 un LVS EN 15242:2007.
75
75. Kopējo ventilācijas siltuma zudumu koeficientu katram mēnesim vai sezonai un katrai apkures vai dzesēšanas zonai aprēķina, izmantojot šādu formulu:
76
Hve,k = ρaca qve,k,vid(23),kur:Hve,k – siltuma pārvades koeficients ar gaisa plūsmas ventilāciju, elementam k ieplūstot zonā ar piegādes temperatūru T2,pieg,k, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 74.punktu (W/K);qve,k,vid – gaisa plūsmas elementa k laika vidējais plūsmas līmenis, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 76.punktu (m3/h);ρaca – gaisa siltumietilpība uz tilpumu = 0,34 (Wh/(m3xoC));k – apzīmē katru no atbilstošajiem gaisa plūsmas elementiem (piemēram, mehānisko ventilāciju, dabisko ventilāciju, gaisa caursūci).
76. Gaisa plūsmas elementa k laika vidējo plūsmas līmeni aprēķina, izmantojot šādu formulu:
77
qve,k,vid = fve,t,k qve,k(231),kur:qve,k – gaisa plūsmas elementa k laika vidējais plūsmas līmenis, nosaka saskaņā ar attiecīgajiem standartiem LVS EN 15241:2007 un LVS EN 15242:2007 (m3/h);fve,t,k – gaisa plūsmas elementa k darbības laika daļa, nosaka pēc tā paša standarta kā qve,k.
5.7. Iekšējie siltuma ieguvumi
5.7.1. Iekšējo siltuma ieguvumu aprēķina procedūra
77. Iekšējie siltuma ieguvumi ir siltuma ieguvumi no iekšējiem siltuma avotiem, ieskaitot negatīvos siltuma ieguvumus (no telpas uz aukstuma avotiem). Iekšējie siltuma ieguvumi ir jebkāds siltums, ko rada iekšējie avoti un ko izmanto telpas apkurei, telpas dzesēšanai vai karstā ūdens sagatavošanai.
78
78. Iekšējie siltuma ieguvumi ietver:
78.1. metabolisko siltumu no iedzīvotājiem un izkliedēto siltumu no ierīcēm;
78.2. izkliedēto siltumu no apgaismošanas ierīcēm;
78.3. siltumu, kas izkliedēts no karstā ūdens sistēmas vai ko absorbē karstā ūdens sistēma;
78.4. siltumu, kas izkliedēts no gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas vai ko absorbē apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas;
78.5. siltums no procesiem un priekšmetiem vai uz tiem.
79
5.7.2. Vispārējie iekšējie siltuma ieguvumi atbilstoši vienmērīgajai un dinamiskajai metodei
79. Atbilstoši vienmērīgajai metodei siltuma ieguvumus no iekšējiem avotiem konkrētajā ēkas zonā konkrētajā mēnesī vai sezonā aprēķina, izmantojot šādu formulu:
80
(24),kur:Qiek – iekšējo siltuma ieguvumu summa konkrētajā mēnesī vai sezonā, apkurei un dzesēšanai nosaka atsevišķi (Wh);bl – redukcijas koeficients blakus esošajai nekondicionētajai telpai ar iekšējo siltuma avotu l, nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13789:2008 (ja siltuma avota l jauda neietekmē aprēķina rezultātu, bl = 1);Φiek,k – vidējā siltuma plūsma no iekšējā siltuma avota k aprēķina periodā (mēnesī vai sezonā), nosaka saskaņā ar šo noteikumu 82.punktu (W);Φiek,nek,l – vidējā siltuma plūsma no iekšējā siltuma avota l blakus esošajā nekondicionētajā telpā aprēķina periodā (mēnesī vai sezonā), nosaka saskaņā ar šo noteikumu 82.punktu (W);t – konkrētā mēneša vai sezonas ilgums, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.4.1.apakšnodaļu (h).(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
80. Blakus esošā nekondicionētā telpa ir nekondicionēta telpa ārpus apkures un dzesēšanas enerģijas patēriņa aprēķina zonas robežām. Ja blakus nekondicionētajai telpai atrodas vairāk nekā viena kondicionētā zona, siltuma plūsmas rādītājs pie iekšējā siltuma avota l nekondicionētajā telpā Φiek,nek,l jāsadala pa kondicionētajām zonām atbilstoši kondicionētās zonas grīdas laukumiem saskaņā ar šo noteikumu 5.3.5.apakšnodaļu.
81
81. Izmantojot dinamisko metodi, siltuma plūsmu no iekšējiem siltuma avotiem konkrētajā ēkas zonā aprēķina katrai stundai, izmantojot šādu formulu:
82
kur:Φiek – iekšējo siltuma ieguvumu siltuma plūsmu summa (W);bl – redukcijas koeficients blakus esošajai nekondicionētajai telpai ar iekšējo siltuma avotu l saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13789:2008;Φiek,k – stundas siltuma plūsma no iekšējā siltuma avota k, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.7.3.apakšnodaļu (W);Φiek,nek,l – stundas siltuma plūsma no iekšējā siltuma avota l blakus esošajā nekondicionētajā telpā, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 82.punktu (W).(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.120)
5.7.3. Iekšējo siltuma ieguvumu elementi
82. Siltuma ieguvumus no iekšējiem siltuma avotiem konkrētajā ēkā vai ēkas zonā aprēķina katrai stundai, izmantojot šādu formulu:
83
Φiek = Φiek,iedz + Φiek,ier + Φiek,apg + Φiek,ū + Φiek,ADzV + Φiek,proc(26),kur:Φiek – siltuma ieguvumu (Φiek.k vai Φiek,nek,l) summa no iekšējo siltuma avotu plūsmas (W);Φiek,iedz – siltuma plūsma no iedzīvotājiem, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 84.punktu (W);Φiek,ier – siltuma plūsma no ierīcēm, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 85.punktu (W);Φiek,apg – siltuma plūsma no apgaismojuma, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 86.punktu (W);Φiek,ū – siltuma plūsma no karstā ūdens sistēmas, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 88.punktu (W);Φiek,ADzV – siltuma plūsma no apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 90.punktu (W);Φiek,proc – siltuma plūsma no procesiem un priekšmetiem, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 94.punktu (W).(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
83. Aukstuma avots, kas izvada siltumu no ēkas (zonas), ir siltuma avots ar negatīvu zīmi.
84
84. Metabolisko siltumu no iedzīvotājiem Φiek,iedz katrai ēkas zonai un katram aprēķina periodam nosaka saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu vai aprēķina, izmantojot šādu formulu:
85
Φiek,iedz = fiedz qiedz Aapr(27),kur:fiedz – laika daļa, kad iedzīvotāji atrodas ēkā;qiedz – īpatnējā siltuma atdeve no iedzīvotājiem uz aprēķināto ēkas platību (W/m2);Aapr – aprēķina platība, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.3.5.apakšnodaļu (m2).(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
85. Izkliedēto siltumu no ierīcēm Φiek,ier katrai ēkas zonai un katram aprēķina periodam nosaka saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu vai aprēķina, izmantojot šādu formulu:
86
Φiek,ier = fier qier Aapr(28),kur:fier – laika daļa, kad ierīces darbojas;qier – īpatnējā siltuma atdeve no ierīcēm uz aprēķināto ēkas platību (W/m2);Aapr – aprēķina platība, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.3.5.apakšnodaļu (m2).(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
86. Siltuma plūsmas vērtības no apgaismojuma ierīcēm Φiek,apg ir šādu vērtību summa:
86.1. siltuma plūsmas vērtība no gaismekļiem, ko aprēķina kā daļu no apgaismošanas sistēmās patērētās enerģijas. Patērētās enerģijas daļu, kas ir mazāka par 1, pieļauj, ja nosūces ventilācija siltumu aizvada tieši no gaismekļiem;
86.2. siltuma plūsmas vērtība no citiem apgaismojuma elementiem, piemēram, dekoratīvā apgaismojuma, speciālā apgaismojuma, ar procesiem saistītā apgaismojuma.
87
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.120)
87. Siltuma plūsmu no gaismekļiem apgaismošanas sistēmās aprēķina saskaņā ar standartu LVS EN 15193:2008 "Ēku energoefektivitāte. Enerģētiskās prasības apgaismei" (turpmāk – LVS EN 15193:2008). Siltuma plūsmu no citiem apgaismojuma elementiem aprēķina, ņemot vērā ēkas funkciju, apgaismojuma lietojumu un aprēķina nolūku.
88
(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
88. Siltuma plūsmas vērtība no karstā ūdens apgādes sistēmas Φiek,ū ir šādu vērtību summa:
89
Φiek,ū = Φiek,ū,cirk + Φiek,ū,cita (29),kur:Φiek,ū – siltuma plūsma no karstā ūdens apgādes sistēmas (W);Φiek,ū,cirk – siltuma plūsma no karstā ūdens cirkulācijas karstā ūdens apgādes sistēmās, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 89.punktu (W);Φiek,ū,cita – siltuma plūsma no karstā ūdens sistēmas (izņemot karstā ūdens cirkulāciju), nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 15316-3-2:2008 “Ēku apsildes sistēmas. Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodika. 3–2.daļa: Mājas karstā ūdens sistēmas: karstā ūdens sadale” (turpmāk – LVS EN 15316-3-2:2008) (W).
89. Siltuma plūsmu no ūdens cirkulācijas karstā ūdens apgādes sistēmās nosaka, izmantojot šādu formulu:
90
Φiek,ū,cirk = qiek,ū,cirk × Lū,cirk (30),kur:Φiek,ū,cirk – siltuma plūsma no pastāvīgās ūdens cirkulācijas karstā ūdens apgādes sistēmās (W);qiek,ū,cirk – siltuma plūsma no karstā ūdens cirkulācijas sistēmas uz metru garuma, nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 15316-3-2:2008 (W/m);Lū,cirk – karstā ūdens apgādes sistēmas ūdens cirkulācijas cauruļu garums konkrētajā ēkas zonā (m).
90. Siltuma plūsmas vērtība uz apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām vai no tām (izkliedes dēļ) Φiek,ADzV ir šādu vērtību summa:
91
Φiek,ADzV = Φiek,A + Φiek,Dz + Φiek,V (31),kur:Φiek,ADzV – siltuma plūsma no telpas apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām (W);Φiek,A – siltuma plūsma no telpas apkures sistēmām, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 91.punktu (W);Φiek,Dz – siltuma plūsma no telpas gaisa kondicionēšanas sistēmām, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 92.punktu (W);Φiek,V – siltuma plūsma no ventilācijas sistēmām, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 93.punktu (W).
91. Siltuma plūsmas vērtība no telpas apkures sistēmas Φiek,A sastāv no ēkas zonā izkliedētā siltuma, no papildu enerģijas avotiem (piemēram, sūknis, ventilators, elektroniskās ierīces) un siltuma, kas izkliedēts no apkures sistēmu emisijas, cirkulācijas, sadales, uzkrāšanas un enerģijas ražošanas. Vērtību iegūst saskaņā ar standartu LVS EN 15316-2-1:2007 “Ēku apkures sistēmas. Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodika. 2–1. daļa: Telpu apsildes emitētājsistēmas” (turpmāk – LVS EN 15316-2-1:2007) un standartu LVS EN 15316-2-3:2007 “Ēku apkures sistēmas. Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodika. 2–3. daļa: Siltumsadales tīkli telpu apsildei” (turpmāk – LVS EN 15316-2-3:2007).
92
92. Siltuma plūsmas vērtība no gaisa kondicionēšanas sistēmas vai uz to Φiek,Dz sastāv no siltuma no papildu enerģijas avotiem (piemēram, sūknis, ventilators, elektroniskās ierīces), kas izkliedēts ēkas zonā, un siltuma, kas izkliedēts gaisa kondicionēšanas sistēmas aukstuma emisijas cirkulācijas, sadales, uzkrāšanas un enerģijas ražošanas daļās. Siltuma plūsmas vērtību no gaisa kondicionēšanas sistēmas vai uz to iegūst saskaņā ar standartu LVS EN 15243:2007 “Ēku ventilācija. Telpu temperatūras, kā arī siltumslodzes un enerģijas rēķināšana ēkām ar telpu kondicionēšanas sistēmām” (turpmāk – LVS EN 15243:2007).
93
93. Siltuma plūsmas vērtība no ventilācijas sistēmas konkrētajā ēkas zonā Φiek,V ir attiecīgajā ēkas zonā izkliedētais siltums no ventilācijas sistēmas. Siltuma plūsmas vērtību nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 15243:2007. Pieplūdes gaisa izkliedētais siltums ietver pieplūdes temperatūras paaugstināšanos, ko nosaka atbilstoši attiecīgajam gaisa plūsmu un ventilācijas sistēmu standartam LVS EN 15241 vai LVS EN 15242 un ko neuzskata par iekšējo siltuma avotu. Iekšējais siltums no ventilācijas sistēmas, kas nav ņemts vērā, nosakot pieplūdes temperatūru, var ietvert izkliedēto siltumu no ventilatoru motoriem.
94
94. Siltums no procesiem un priekšmetiem vai uz tiem Φiek,proc sastāv no siltuma no konkrētiem procesiem attiecīgajā ēkas zonā vai uz tiem un (vai) no priekšmetiem, kas izvietoti ēkas zonā. Ja siltuma avota virsmas temperatūra ir tuva telpu iekšējai temperatūrai, faktiski pārnestais siltuma daudzums ir atkarīgs no siltuma avota un ārgaisa temperatūras starpības. Šāds siltums nav jāpieskaita iekšējiem siltuma ieguvumiem, bet siltuma pārnese jāpieskaita siltuma pārvades zudumiem saskaņā ar šo noteikumu 5.5.apakšnodaļu.
95
(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
5.8. Saules siltuma ieguvumi
5.8.1. Saules siltuma ieguvumu aprēķina nosacījumi
95. Enerģijas bilancē ņem vērā tikai saules enerģijas iekārtu piegādāto enerģiju un papildu enerģiju, kas nepieciešama siltuma pievadīšanai ēkai no enerģijas avota.
96
96. Siltuma ieguvumi no saules siltuma avotiem rodas no saules starojuma, kas ir pieejams ēkas atrašanās vietā, kā arī no savācošo virsmu un laukumu orientācijas, pastāvīgā apēnojuma, saules caurlaidības un absorbcijas un termālās siltuma pārneses. Koeficients, kas ietver savācošo laukumu raksturlielumus un savācošo virsmu laukumu (ieskaitot apēnojuma ietekmi), ir saules siltuma faktiskais savācošais laukums.
97
5.8.2. Vispārējie saules siltuma ieguvumi
97. Siltuma ieguvumus no saules ēkas zonā konkrētam mēnesim vai sezonai aprēķina, izmantojot šādu formulu:
98
kur:Qsol – saules siltuma ieguvumu summa konkrētajā mēnesī vai sezonā (Wh);bl – redukcijas koeficients blakus esošajai nekondicionētajai telpai ar iekšējo siltuma avotu l, nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13790:2009;Φsol,k – vidējā siltuma plūsma no saules siltuma avota k konkrētajā mēnesī vai sezonā, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.8.3.apakšnodaļu (W);Φsol,l – vidējā siltuma plūsma no saules siltuma avota l uz blakus esošo nekondicionēto telpu konkrētajā mēnesī vai sezonā, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.8.3.apakšnodaļu (W);t – konkrētā mēneša vai sezonas ilgums stundās, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.4.1.apakšnodaļu.(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.120)
98. Izmantojot dinamisko metodi, siltuma plūsmu no saules siltuma avotiem konkrētajā ēkas zonā aprēķina katrai stundai, izmantojot šādu formulu:
99
kur:Φsol – saules siltuma ieguvumu radīto siltuma plūsmu summa (W);bl – redukcijas koeficients blakus esošajai nekondicionētajai telpai ar saules siltuma avotu l, nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13790:2009;Φsol,k – stundas siltuma plūsma no saules siltuma avota k, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.8.3.apakšnodaļu (W);Φsol,l – stundas siltuma plūsma no saules siltuma avota l blakus esošajā nekondicionētajā telpā, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.8.3.apakšnodaļu (W).(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.120)
5.8.3. Saules siltuma ieguvuma elementi
99. Saules siltumu savācošie laukumi ir stiklojums, ārējie necaurspīdīgie elementi, verandu iekšējās sienas un grīdas, kā arī sienas aiz caurspīdīgiem pārsegiem vai caurspīdīgas izolācijas. Raksturlielumi kopumā ir atkarīgi no klimata, laika un atrašanās vietas, piemēram, no saules stāvokļa, attiecības starp tiešo un izkliedēto starojumu.
100
100. Raksturlielumi kopumā mainās gan pa stundām, gan gada laikā. Tāpēc jāizvēlas atbilstošas vidējās un nemainīgās vērtības, kas atbilst, piemēram, apkures, dzesēšanas vai vasaras komforta aprēķiniem.
101
101. Siltuma plūsmu no saules siltuma ieguvumiem aprēķina, izmantojot šādu formulu:
102
Φsol,k = Fēn As,k Es,k (34),kur:Φsol,k – saules siltuma ieguvumi caur ēkas elementu k (W);Fēn – ārējo šķēršļu apēnojuma redukcijas koeficients virsmas k saules efektīvajam savācošajam laukumam, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 106., 107. un 109.punktu;As,k – virsmas k (ar konkrētu orientāciju un slīpuma leņķi) efektīvais savācošais laukums attiecīgajā zonā, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 102.punktu (stiklojumi) un 103.punktu (necaurspīdīgi ēkas elementi) (m2);Es,k – aprēķina periodā saņemtais saules starojums uz savācošā virsmas laukuma kvadrātmetru, nosaka, izmantojot meteoroloģiskās informācijas statistiskos datus (W/m2).(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.120)
102. Stikloto norobežojošo konstrukciju elementu (piemēram, logu) efektīvo savācošo laukumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
103
As,k = Fēn,g gg (1– FF ) Al,p(35),kur:As,k – stiklotā elementa efektīvais savācošais laukums (m2), par stiklotiem elementiem uzskatāmas arī polimēru un citu gaismas caurlaidīgu materiālu norobežojošās konstrukcijas, kas darbojas kā stikloti elementi;Fēn,g – ēnojuma samazināšanas koeficients ar pārvietojamības nosacījumiem, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 104.punktu;gg – kopējā elementa caurspīdīgās daļas saules enerģijas caurlaidība, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu (elementa caurspīdīgā daļa var sastāvēt no stiklojuma vai no pastāvīgiem saules gaismu izkliedējošiem vai aizēnojošiem slāņiem);FF – rāmja laukuma daļa, projicētā rāmja laukuma attiecība pret kopējo stiklotā elementa projicēto laukumu, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 110.punktu;Al,p – vispārējais stiklotā elementa (piemēram, loga) projicētais laukums (m2).(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
103. Necaurspīdīgas ēkas norobežojošo konstrukciju daļas efektīvo saules siltumu savācošo laukumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
104
As,k = αs,c Rse Uc Ac(36),kur:As,k – necaurspīdīgās daļas efektīvais savācošais laukums (m2);αs,c – absorbcijas koeficients necaurspīdīgās daļas saules starojumam, ko nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2008 "Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika" (turpmāk – LVS EN ISO 6946:2008);Rse – necaurspīdīgās daļas ārējās virsmas siltuma pretestība, nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2008 (m2 K/W);Uc – necaurspīdīgās daļas siltuma caurlaidības koeficients, nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2008 (W/(m2xoC));Ac – necaurspīdīgās daļas projicētais laukums (m2).(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
104. Ēnojumam ar pārvietojamības nosacījumiem ēnojuma samazināšanas koeficientu Fēn,g aprēķina, izmantojot šādu formulu:
105
Fēn,g =[(1– fl,int ) gg + fl,int gg+ēn] gg(37),kur:gg – kopējā saules enerģijas caurlaidība caur logu, ja netiek izmantots saules ēnojums, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikuma 1.tabulu;gg+ēn – kopējā saules enerģijas caurplūde caur logu, ja tiek izmantots saules ēnojums, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikuma 1. un 2.tabulu;fl,int – laika faktora novērtētā daļa, izmantojot saules ēnojumu, piemēram, kā saules starojuma intensitātes funkcija, kas atkarīga no sezonas un logu orientācijas, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikuma 3.tabulu.(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
105. Saules ēnojuma kontrolei izšķir šādus saules ēnojuma regulēšanas veidus:
105.1. nav kontroles (iekļauts logu g vērtībā);
105.2. manuālā darbība;
105.3. motorizētā darbība;
105.4. automātiskā kontrole.
106
(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
106. Ārējā ēnojuma samazināšanas koeficients Fēn, kurа amplitūda ir no 0 (pilnībā samazina) līdz 1 (nesamazina), atspoguļo saules starojuma intensitātes samazinājumu, lai noteiktu pastāvīgu virsmas ēnojumu no:
106.1. citām ēkām;
106.2. apkārtējās vides reljefa un apauguma;
106.3. nojumēm, pārkarēm un tamlīdzīgām konstrukcijām;
106.4. tās pašas ēkas citiem elementiem;
106.5. sienu ārējām daļām, kur montēti stiklotie elementi.
107
(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
107. (Svītrots ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.120)
108
108. (Svītrots ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.120)
109
109. Ēnojuma korekcijas koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
110
Fēn = Fh Fp Fl(39),kur:Fh – ēnojuma korekcijas koeficients horizonta ietekmei saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikuma 1.tabulu;Fp – ēnojuma korekcijas koeficients pārkares un nojumes ietekmei saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikuma 2.tabulu;Fl – ēnojuma korekcijas koeficients loga novietojuma ietekmei saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikuma 3.tabulu.(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
110. Katra loga rāmja laukuma daļu nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10077-1:2007 “Logu, durvju un slēģu siltumtehniskās īpašības. Siltumcaurlaidības aprēķināšana. 1.daļa: Vispārīgi” vai aprēķinos izmanto fiksētu FF vērtību = 0,3.
111
5.9. Parametri dinamiskajam aprēķinam
5.9.1. Aprēķina procedūra
111. Izmantojot dinamisko metodi, ņem vērā siltuma pretestības, siltuma ietilpības (jaudas) un siltuma ieguvumus no saules un iekšējiem siltuma resursiem ēkā vai ēkas zonā.
112
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.120)
112. Aprēķinos dinamisko efektu ņem vērā, ieviešot ieguvumu izmantošanas faktoru apkurei un zudumu izmantošanas faktoru dzesēšanai.
113
113. Ja apkure ir neregulāra vai izslēgta, ēkas siltuma inerces ietekmi ņem vērā atsevišķi.
114
5.9.2. Ieguvumu izmantošanas faktors apkurei(Apakšnodaļas nosaukums MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
114. Ieguvumu izmantošanas faktors apkurei ηapk,ieg ir siltuma bilances vērtības γapk un skaitliskā parametra aapk (kas ir atkarīgs no ēkas siltuma inerces) funkcija. Ieguvumu izmantošanas faktoru apkurei nosaka, izmantojot šādas formulas:
115
114.1. ja yapk > 0 un yapk ≠ 1, (40);114.2. ja yapk = 1,(41);114.3. ja yapk (42);114.4.(43),kur (katram mēnesim vai sezonai un katrai ēkas zonai):ηapk,ieg – ieguvumu izmantošanas faktors apkurei;γapk – siltuma bilances koeficients apkures mezglam;Qapk,z – kopējie siltuma zudumi apkures daļai, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 68.1.apakšpunktu (Wh);Qapk,ieg – kopējais siltuma ieguvums apkures daļai, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 69.1.apakšpunktu (Wh);aapk – skaitliskais parametrs, kas atkarīgs no laika konstantes t Apk, nosaka, izmantojot šādu formulu:aapk = aapk,0 + τ apk τ apk,0 (44),kur:aapk,0 – bezdimensiju skaitliskais parametrs. Nepārtraukti apkurinātām (vairāk nekā 12 stundu diennaktī) ēkām, piemēram, daudzdzīvokļu ēkām, viesnīcām, mēneša aprēķinam aapk,0 = 1, sezonas aprēķinam aapk,0 = 0,8;τ apk – ēkas vai ēku zonas laika konstante, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 119.punktu (h);τ apk,0 – norādītā laika konstante. Nepārtraukti apkurinātām (vairāk nekā 12 stundu diennaktī) ēkām, piemēram, daudzdzīvokļu ēkām, viesnīcām, mēneša aprēķinam τ apk,0 = 15 h, sezonas aprēķinam τ apk,0 = 30 h.(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.120 redakcijā)
115. Ieguvumu izmantošanas faktoru nosaka neatkarīgi no apkures sistēmas raksturojuma, pieņemot temperatūras pilnīgu kontroli un neierobežotu elastīgumu.
116
5.9.3. Zudumu izmantošanas faktors dzesēšanai
116. Zudumu izmantošanas faktors dzesēšanai ηdz,z ir siltuma bilances vērtības dzesēšanai γdz un skaitliskā parametra adz (kas ir atkarīgs no ēkas siltuma inerces) funkcija. Zudumu izmantošanas faktoru dzesēšanai nosaka, izmantojot šādas formulas:
117
116.1. ja ydz > 0 un ydz ≠ 1,(45);116.2. ja ydz = 1,(46);116.3. ja ydz (47);116.4.(48),kur (katram mēnesim vai sezonai un katrai ēkas zonai):ηdz,z – zudumu izmantošanas faktors dzesēšanai;γdz – dzesēšanas daļas siltuma bilances daļa;Qdz,z – dzesēšanas daļas kopējie siltuma zudumi ar pārvadi un ventilāciju, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 68.2.apakšpunktu (Wh);Qdz,z – …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.