Zaudējis spēku - Noteikumi par uzņēmumu grāmatvedības kārtošanu un organizāciju

Zaudējis spēku - Noteikumi par uzņēmumu grāmatvedības kārtošanu un organizāciju Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2000. gada 25. jūlija noteikumus Nr. 243 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju". Ministru kabineta noteikumi nr. 339 Rīgā 1995. gada 7. novembrī (prot. nr. 60, 27.§) Noteikumi par uzņēmumu grāmatvedības kārtošanu un organizāciju Izdoti saskaņā ar likuma "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu" 14.panta 3.punktu I. Noteikumos lietotie termini Bilance - finansu pārskats, kas pēc stāvokļa uz noteiktu datumu parāda uzņēmuma līdzekļu, saistību un pašu kapitāla apmēru. Grāmatvedības bilance ir tabula, kuras divas daļas - aktīvs un pasīvs - ir līdzsvarā. Aktīvā norāda saimnieciskos līdzekļus (īpašumu) - reālos resursus, naudu, nemateriālos ieguldījumus, finansu ieguldījumus un prasības pret debitoriem. Pasīvā norāda saimniecisko līdzekļu avotus (kapitālu) - pašu kapitālu, uzkrājumus un ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādus (saistības). Bilances pamatelements ir postenis. Bilances tabulā katram postenim atvēlēta viena rinda. Posteņi tiek apvienoti grupās, un grupas - iedaļās. Aktīvā ir divas iedaļas - "Ilgtermiņa ieguldījumi" un "Apgrozāmie līdzekļi". Pasīvā ir trīs iedaļas - "Pašu kapitāls", "Uzkrājumi" un "Kreditori".   Debets - grāmatvedības konta kreisā puse. Līdzekļu uzskaites kontu debeta pusē ieraksta uzņēmuma līdzekļu sākuma saldo un to palielinājumu. Pašu kapitāla un saistību (uzkrājumu un kreditoru) uzskaites kontu debetā ieraksta saimniecisko līdzekļu avotu samazinājumu.   Debetēt - izdarīt ierakstu grāmatvedības konta kreisajā pusē.   Debitori - uzņēmuma parādnieki. Debitoru parādi rodas: - pārdodot produkciju un nesaņemot samaksu par to; - aizdodot savus līdzekļus meitas uzņēmumiem, saistītajiem uzņēmumiem vai citiem uzņēmumiem; - gadījumos, kad uzņēmējsabiedrības dibināšanas brīdī nav iemaksāta pilna parakstītā kapitāla summa; - citos gadījumos. Debitoru parādu atlikumi bilancē jāatspoguļo atbilstīgi ierakstiem uzņēmuma grāmatvedības reģistros, kuri saskaņoti ar datiem debitoru grāmatvedības reģistros.   FIFO metode - krājumu iegādes izmaksu novērtēšanas metode, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka uzņēmumā vispirms tiek izlietoti un norakstīti krājumi atbilstīgi pirmās iepirktās partijas cenai, tad - otrās iepirktās partijas cenai utt., kamēr izlietoti visi krājumi, bet faktiskā krājumu izlietošanas secība netiek ņemta vērā. Ar šo metodi uzņēmumā veic periodiskas krājumu inventarizācijas, lai noteiktu krājumu atlikumu apjomu un to novērtētu pēdējās partijas iepirkšanas cenās.   Inventarizācija - uzņēmuma īpašumā un lietojumā esošo līdzekļu (ilgtermiņa ieguldījumu, produkcijas un naudas līdzekļu) apsekošana, reģistrācija inventarizācijas sarakstos un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem, kā arī prasību un saistību summu saskaņošana ar debitoriem un kreditoriem. Koncerns - (šo noteikumu izpratnē) uzņēmumu grupa, kura sastāv no vairākiem tiesiski patstāvīgiem uzņēmumiem un kuru, ņemot vērā uzņēmējdarbības mērķus, vada (kontrolē) mātes uzņēmums. Koncerna sastāvā ir mātes uzņēmums un tā meitas uzņēmumi.   Kredīts - naudas vai preču aizdevums; grāmatvedības konta labā puse. Pašu kapitāla un saistību (uzkrājumu un kreditoru) uzskaites kontu kredīta pusē ieraksta saimniecisko līdzekļu avotu sākuma saldo un to palielinājumu. Līdzekļu uzskaites kontu kredīta pusē ieraksta minēto līdzekļu samazinājumu. Kreditoru uzskaites kontu labajā pusē ieraksta citām juridiskajām vai fiziskajām personām maksājamās summas. Kreditēt - sniegt naudas vai preču aizdevumu; izdarīt ierakstu grāmatvedības konta labajā pusē.   Kreditors - fiziska vai juridiska persona, kas uzņēmumam aizdod naudu vai preces (parasti - ar samaksu vēlākā termiņā un ar noteikto aizdevuma procentu).   Mātes uzņēmums - šo noteikumu izpratnē - uzņēmums, kuram pieder vairāk nekā 50% no cita uzņēmuma pamatkapitāla vai kurš ar līguma palīdzību ir sev nodrošinājis kontroli pār citu uzņēmumu (pieder balsu vairākums).   Meitas uzņēmums - šo noteikumu izpratnē - uzņēmums, kurā mātes uzņēmumam un/vai mātes uzņēmumam pievienotiem citiem meitas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 50% no uzņēmuma pamatkapitāla vai ar līguma palīdzību ir nodrošināta minēto uzņēmumu kontrole pār to (pieder balsu vairākums).   Pašu kapitāls - līdzekļu avoti, ko dalībnieki uz neierobežotu laiku bez atlīdzības nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā iegūtais līdzekļu avotu pieaugums. Pašu kapitāla svarīgākās sastāvdaļas ir akciju vai daļu kapitāls, pamatkapitāls, akciju emisijas uzcenojums, rezerves un nesadalītā peļņa.   Peļņas un zaudējumu aprēķins - finansu pārskats, kura pamatshēma noteikta likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 34.nr.). Tas atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izmaksas, kā arī noteiktā laikposmā iegūto peļņu vai radušos zaudējumus.   Pielikums - paskaidrojums (pie gada pārskata) par bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina posteņiem. Pielikumā detalizēti raksturots (ar skaitlisku un aprakstošu informāciju) bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina saturs.   Saimnieciskais darījums - šo noteikumu izpratnē - katrs fakts vai notikums, kas radījis pārmaiņas uzņēmuma īpašuma stāvoklī.   Saistītais uzņēmums - šo noteikumu izpratnē - uzņēmums, kurā citam uzņēmumam (kapitāla ieguldītājam) pieder - 50% pamatkapitāla un nav balsu vairākuma. Kapitāla ieguldītājam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā par saistītā uzņēmuma finansu politiku, darbības veidu un virzienu, turklāt stipri ietekmējot, bet nenosakot (nekontrolējot) tos.   Sarkanais storno - kļūdu labošanas paņēmiens, grāmatvedības reģistros lietojot negatīvus skaitļus neatkarīgi no kļūdas konstatēšanas laika.   Uzkrājumi - summas, kas paredzētas noteiktu zaudējumu, parādu vai izmaksu segšanai, ja tās var attiecināt uz pārskata gadu vai uz iepriekšējiem gadiem. Šādus izdevumus var paredzēt bilances sastādīšanas dienā, kad to apjoms (lielums) un maksāšanas termiņš nav precīzi zināms. Uzkrājumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas. Uzkrājumu summas nedrīkst izmantot aktīvu vērtības regulēšanai, un gada pārskata pielikumā šīs summas jāpamato par katru izveidoto uzkrājumu veidu atsevišķi (uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām, uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem, citi uzkrājumi).   Uzņēmuma vadītājs - persona, kura ir tiesīga vai pilnvarota pieņemt lēmumus par uzņēmuma darbību. Uzņēmējsabiedrībās par uzņēmuma vadītājiem uzskatāmas valdes vai padomes pilnvarotās personas (priekšsēdētāji, ģenerāldirektori, direktori u.tml.); valsts un pašvaldību uzņēmumos un organizācijās - tiesību aktos noteiktajā kārtībā ieceltās amatpersonas (direktori, vadītāji u.tml.); individuālajā uzņēmumā - īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona. Uzskaites cenas - uzņēmuma iekšējās uzskaites un kontroles vajadzībām aprēķinātas īpašas cenas, kas apvienotas uzņēmuma iekšējo cenrāžu sistēmā, kurā katram materiālu un preču veidam izveidota sava - nosacīti nemainīga - cena. Ziņojums - rakstiska informācija (pie gada pārskata) par tiem apstākļiem, kuri nav atspoguļoti bilancē, peļņas un zaudējumu aprēķinā un pielikumā, bet kuriem ir nozīmīga loma uzņēmuma līdzekļu un saistību, tā finansiālā stāvokļa un pārskata gada finansu rezultātu novērtēšanā.   II. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumu mērķis un piemērošanas kārtība 1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā piemērojami likumi "Par grāmatvedību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 149.nr.) un "Par uzņēmumu gada pārskatiem". 2. Šie noteikumi attiecināmi uz visiem tiem Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un bezpeļņas organizācijām (neatkarīgi no to darbības formas un īpašuma veida), uz kurām attiecas likumi "Par grāmatvedību" un "Par uzņēmumu gada pārskatiem", kā arī uz ārvalstu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijā (tālāk tekstā - "uzņēmumi"). 3. Šie noteikumi neattiecas uz: 3.1. Latvijas Banku, kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kuru grāmatvedības kārtošanas un organizācijas jautājumus, kā arī pārskatu sastādīšanas kārtību nosaka īpaši normatīvie akti; 3.2. tām iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta un kuru grāmatvedības kārtošanas formu un pārskatu sastādīšanas kārtību nosaka īpaši Ministru kabineta noteikumi; 3.3. tiem uzņēmumiem, kuriem gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz likuma "Par grāmatvedību" 9.pantā noteikto apmēru un kuriem nav jāsastāda likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" noteiktie finansu pārskati.    2. Pienākums kārtot grāmatvedību 4. Katra uzņēmuma vadītāja pienākums ir savā uzņēmumā organizēt grāmatvedību un nodrošināt, lai grāmatvedībā tiktu uzskatāmi atspoguļoti uzņēmuma saimnieciskie darījumi un uzņēmuma īpašuma stāvoklis. Grāmatvedībai jābūt organizētai tā, lai uzņēmuma vadītājs ar tās palīdzību varētu kvalificētai trešajai personai sniegt pārskatu grāmatvedības jautājumos par visiem uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laikposmā un finansiālo stāvokli attiecīgā perioda beigās, kā arī lai būtu iespējams konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. 5. Grāmatvedības galvenie uzdevumi ir šādi: 5.1. nodrošināt uzņēmuma vadību ar informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai; 5.2. nodrošināt kontroli pār uzņēmuma materiālo, darbaspēka un finansu resursu izmantošanu un uzņēmuma īpašuma saglabāšanu; 5.3. nodrošināt finansu pārskatu lietotājus (ieguldītājus, akcionārus, piegādātājus, pircējus, kreditorus, bankas, valsts institūcijas un citus lietotājus) ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli.     3. Grāmatvedības uzskaites kārtošanas pamatprasības 6. Grāmatvedības organizācijai jābūt lietišķai, grāmatvedībai jābūt skaidrai un pārskatāmai. 7. Grāmatvedībā jāreģistrē visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi. Visiem uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem jābūt apliecinātiem ar attaisnojuma dokumentiem un iegrāmatotiem uzņēmuma grāmatvedības reģistros. Visi ieraksti grāmatvedības reģistros jāizdara, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem un saskaņā ar tiem. 8. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt savlaicīgai, nozīmīgai, patiesai, salīdzināmai, saprotamai un pilnīgai. Finansu informācijai jāatbilst finansu pārskatu sagatavošanas vispārīgo principu prasībām. 9. Finansu pārskati, grāmatvedības reģistri, attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības organizācijas dokumenti jāuzglabā sistemātiski sakārtoti visā paredzētajā grāmatvedības informācijas glabāšanas laikā. 10. Uzņēmuma vadītāja pienākums ir nodrošināt grāmatvedības informācijas saglabāšanu un saglabāt arī visu nosūtīto ar uzņēmuma uzņēmējdarbību saistīto darījumu vēstuļu oriģināliem atbilstīgas kopijas (novilkumus, norakstus vai satura cita veida identisku atspoguļojumu, izmantojot teksta, attēlu vai cita veida datu nesējus).     4. Finansu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi 11. Finansu pārskatiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. 12. Gada pārskats jāsagatavo saskaņā ar strādājoša uzņēmuma principu - uzņēmums darbojas, darbosies arī turpmāk un pārredzamā nākotnē tā darbība netiks apturēta. Gada pārskata struktūrai jābūt skaidrai un pārskatāmai. 13. Saskaņotības (pastāvīguma) princips - pārskata gadā tiek izmantotas iepriekšējā gadā lietotās grāmatvedības un novērtēšanas metodes. Minētās metodes netiek mainītas pa pārskata periodiem, ja vien nerodas svarīgi iemesli metožu maiņai. 14. Uzkrāšanas princips - ieņēmumi un izdevumi jānorāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku. Neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma jānorāda ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izdevumi. Bilancē var būt uzkrājumi, saistības, kā arī izdevumi un ieņēmumi, kas attiecas uz nākamajiem periodiem. Izmaksas jāsaskaņo ar ieņēmumiem pa attiecīgiem pārskata periodiem. 15. Piesardzības princips - ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumi (zaudējumi) jāreģistrē jau tad, kad paredzama to iespējamība. Jāaprēķina un jāņem vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas - neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem. Piesardzības princips neatspoguļo simetriju, jo, norādot ieņēmumus vai izdevumus, jāievēro dažādi nosacījumi. 16. Formas pakļaušanas saturam princips - uzņēmuma saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finansu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. 17. Būtiskuma princips - finansu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finansu pārskata lietotāju novērtējumu vai lēmumu pieņemšanu. Nav ieteicams norādīt maznozīmīgus posteņus, kuri neko būtisku nemaina, bet padara finansu pārskatu pārāk detalizētu. Šādā gadījumā bilancē, kā arī peļņas un zaudējumu aprēķinā ieteicams norādīt apvienotos posteņus, bet pielikumā sniegt to detalizējumu. 18. Izmaksu princips - iegūtie līdzekļi un saņemtie pakalpojumi sākotnēji jānorāda atbilstīgi to iegādes vai ražošanas izmaksām. 19. Zemākās vērtības princips - apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāpiemēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā. 20. Gada pārskatā un grāmatvedībā par naudas vienību un vērtības mēru jālieto Latvijas Republikas naudas vienība - lats. 21. Gada pārskats jāsastāda latviešu valodā.   5. Grāmatvedības darba organizācija uzņēmumā 22. Uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darbu uzņēmumā var organizēt: 22.1. izveidojot grāmatvedību kā patstāvīgu uzņēmuma struktūrvienību vai pieņemot darbā grāmatvedi; 22.2. izmantojot grāmatvedības vai citu uzņēmumu pakalpojumus vai grāmatvedības speciālista pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. 23. Individuālā uzņēmuma vadītājs grāmatvedību var kārtot pats. 24. Uzņēmuma vadītājam, kurš pats grāmatvedību nekārto, bet uzdod to veikt citam, jānoslēdz ar šo personu darba līgums vai darbuzņēmuma līgums par grāmatvedības pakalpojumu veikšanu. Minētajā līgumā jānosaka abu pušu pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības jautājumos. Jebkurā gadījumā uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par finansu pārskatu precizitāti un citu grāmatvedības datu atbilstību likumu un šo noteikumu prasībām. 25. Organizējot grāmatvedību, jāņem vērā, ka grāmatvedība nav pašmērķis, bet līdzeklis uzņēmuma vispārīgo mērķu sasniegšanai. Grāmatvedības organizācija ir atkarīga no attiecīgā uzņēmuma saimnieciskās darbības apjoma un veida, grāmatvedībai uzlikto uzdevumu apjoma, grāmatvedības darbinieku skaita, grāmatvedībā izmantojamajiem tehniskajiem līdzekļiem un uzņēmuma finansiālajām iespējām.   III. Uzņēmuma saimniecisko darījumu atspoguļošana grāmatvedībā 1. Saimniecisko darījumu dokumentācija un atspoguļošana 26. Visiem uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem jābūt dokumentētiem, novērtētiem naudas izteiksmē un iegrāmatotiem grāmatvedības reģistros sistemātiskā kārtībā un ievērojot hronoloģiju. 27. Iegrāmatošana jāizdara darījuma dienā vai iespējami drīz pēc tās, bet ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā mēneša beigām, kad saimnieciskais darījums noticis. 28. Ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt pilnīgiem un precīziem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai kuros izmantotie mēri atšķiras no attaisnojuma dokumenta. 29. Uzņēmuma saimnieciskie darījumi jāiegrāmato, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem vai šo dokumentu kopsavilkumu datiem. Lai izdarītu koriģējošus ierakstus, par attaisnojuma dokumentu jāizmanto grāmatvedībā sagatavota izziņa. 30. Visiem labojumiem un grozījumiem jābūt pamatotiem ar pievienotiem dokumentiem.   2. Divkāršais ieraksts 31. Ieraksti grāmatvedības reģistros jāizdara pēc divkāršā ieraksta metodes. Izmantojot šo metodi, viens un tas pats saimnieciskais darījums par vienu un to pašu summu jāieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra konta kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un saimnieciskā darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci.   3. Grāmatvedības konti un to korespondence 32. Grāmatvedības kontos atspoguļojas uzņēmuma līdzekļu, saistību un pašu kapitāla izmaiņas noteiktā laikposmā. Kontu detalizācijas pakāpe atspoguļojas grāmatvedības kontu plānā. Katrā kontā apvieno pēc sava ekonomiskā satura vienveidīgus līdzekļus, to veidošanās avotus vai saimnieciskos procesus. 33. Kontu sistēmas pamatojums ir grāmatvedības vienādojums: līdzekļi = saistības + pašu kapitāls Šīs sistēmas lietošanā ievēro principu - katram grāmatvedības kontam ir divas puses, kurās var izdarīt ierakstus, - debets (konta kreisā puse) un kredīts (konta labā puse). 34. Konta atlikumu perioda sākumā sauc par sākuma saldo un tam jāsaskan ar šī posteņa atlikumu bilancē vai saldo pārskatā (ja bilances posteņos norādītas vairāku kontu apvienotās summas). Konta saldo palielinājuma vai samazinājuma summu periodā sauc par apgrozījumu, bet atlikumu perioda beigās sauc par konta beigu saldo. 35. Kontu savstarpējo saistību, kas rodas, saimniecisko darījumu atspoguļojot ar divkāršo ierakstu, sauc par kontu korespondenci. Ja saimniecisko darījumu atspoguļošanai izmanto divus kontus, lieto vienkāršo kontu korespondenci, bet ja darījumu atspoguļošanai izmanto trīs un vairāk kontus, izmanto salikto kontu korespondenci. Saimniecisko darījumu iegrāmatošanai lietojamo kontu korespondence ir atkarīga no attiecīgā darījuma ekonomiskā satura, klasifikācijas, grāmatvedības kontu plāna un pieņemtajām grāmatvedības metodēm. 36. Norādījumu par to, kura konta kredītā un kura konta debetā jāieraksta saimnieciskā darījuma summa, sauc par grāmatojumu jeb kontējumu. Šāds norādījums rakstiski jāizdara uz attaisnojuma dokumenta vai viendabīgu dokumentu kopsavilkuma, un atbilstīgi tam jāizdara ieraksts attiecīgajos kontos. Grāmatojumi var būt vienkārši un salikti. Saliktā grāmatojuma vienā pusē (debetā vai kredītā) jābūt tikai vienam kontam, bet otrā pusē var būt divi vai vairāki konti. Šī nosacījuma neievērošana iespējama tikai tad, ja vienam un tam pašam attaisnojuma dokumentam (dokumentu kopsavilkumam) ir jādod vairāki grāmatojumi (piemēram, darba algas kopsavilkums, kas apvienots ar sociālā nodokļa aprēķinu.   4. Attaisnojuma dokumenti 37. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību. Attaisnojuma dokumenti var būt ārējās vai iekšējās izcelsmes un atkarībā no to nozīmes sastādīti vienā vai vairākos eksemplāros. Par ārējās izcelsmes dokumentu uzskatāms tāds dokuments, kas sastādīts citos uzņēmumos, nevis pašu uzņēmumā. Par ārēju dokumentu uzskatāms gan ārējās izcelsmes dokuments, gan arī tāds dokuments, kas sastādīts pašu uzņēmumā iesniegšanai citām juridiskajām vai fiziskajām personām. Visi citi attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem dokumentiem. Ja kādam darījumam ir ārējs attaisnojuma dokuments, tam jādod priekšroka salīdzinājumā ar jebkuru iekšēju attaisnojuma dokumentu. 38. Attaisnojuma dokumentā jānorāda šādas ziņas: 38.1. uzņēmuma nosaukums (ārējiem dokumentiem - arī adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā un nodokļu maksātāja kods); 38.2. dokumenta nosaukums (rēķins, kvīts u.tml.); 38.3. dokumenta sagatavošanas datums un reģistrācijas numurs; 38.4. saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums (preču veids, pakalpojumu veids u.tml.); 38.5. saimnieciskā darījuma mēri (daudzums, mērvienības, vienas vienības cena un kopējā summa); 38.6. citas saimnieciskajā darījumā iesaistītās personas; 38.7. par saimnieciskā darījuma veikšanu un informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti. 39 Atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem var būt obligāti arī citi rekvizīti (papildu rekvizīti): 39.1. ar darījumu saistītā dokumenta sagatavošanas datums un reģistrācijas numurs; 39.2. uzņēmuma zīmoga nospiedums; 39.3. tā uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā un adrese, kuram iesniedzams dokuments; 39.4. izpildes termiņi; 39.5. darījumos ar fiziskajām personām - personas kods vai nodokļu maksātāja kods un dzīvesvieta. 40. Ieraksti attaisnojuma dokumentos un grāmatvedības reģistros jāizdara skaidri, saprotami un tā, lai nodrošinātu šo ierakstu saglabāšanos tik ilgā laikposmā, kāds glabāšanai arhīvā noteikts likumā "Par grāmatvedību". Aizliegts grāmatvedības ierakstiem izmantot vienkāršo zīmuli. Attaisnojuma dokumenta veidlapas brīvās rindiņas obligāti jāpārsvītro. 41. Ja grāmatvedību kārto, izmantojot elektronisko skaitļošanas tehniku (datorus) un ir atbilstīgi tehniskie līdzekļi, attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistrus izveido uz teksta informācijas nesējiem, nodrošinot datu attēlu trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, - datu izdruku. Šādā dokumentā rekvizīti var tikt fiksēti kodu un simbolu veidā. To personu paraksti, kas atbild par attaisnojuma dokumentu sastādīšanu, izmantojot datoru, var tikt aizvietoti ar paroli vai citu autorizācijas veidu, kas dod iespēju nekļūdīgi identificēt attiecīgās personas parakstu. 42. Uzņēmuma grāmatvedībā saņemtie ārējās vai iekšējās izcelsmes dokumenti jāpārbauda pēc to formas, satura un aritmētiski, kā arī no saimnieciskā darījuma atbilstības viedokļa. 43. Dokumenti, kuri atbilst attaisnojuma dokumentam izvirzītajām prasībām, izmantojami ierakstu izdarīšanai grāmatvedības reģistros un kontos, lai sistematizētu tajos ietverto informāciju. Pēc dokumenta pārbaudes uz tā norāda grāmatojumu - kuru kontu debetā un kredītā jāiegrāmato attiecīgais saimnieciskais darījums. Lai novērstu atkārtotu ierakstu, pēc ierakstīšanas grāmatvedības reģistrā attaisnojuma dokumentā jānorāda ieraksta numurs. 44. Nedrīkst pieņemt iegrāmatošanai nepilnīgi sagatavotus, darījuma saturam neatbilstīgus vai kļūdainus dokumentus. Šādā gadījumā dokuments jāatdod atpakaļ iesniedzējam minēto trūkumu novēršanai. 45. Uzņēmuma vadītājs var patstāvīgi izvēlēties iekšējo attaisnojuma dokumentu veidlapu formu un saturu, ja tiesību akti nereglamentē attiecīgo dokumentu formu.     5. Grāmatvedības ieraksti, formas un metodes 46. Attaisnojuma dokumentos ietvertā informācija par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem jāieraksta grāmatvedības reģistros. Ir divu veidu ieraksti par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem - hronoloģiskais ieraksts un sistemātiskais ieraksts. Hronoloģiskais ieraksts ir saimniecisko darījumu reģistrācija žurnālā mēneša dienu secībā, bet atsevišķas dienas ietvaros - darījumu kārtas numuru secībā. Sistemātiskais ieraksts ir darījumu reģistrācija pa grāmatvedības kontiem. 47. Hronoloģisko un sistemātisko ierakstu organizāciju un savstarpējo sakarību sauc par grāmatvedības formu. Var lietot žurnāla-virsgrāmatas formu, memoriālorderu formu, žurnālorderu formu, kā arī grāmatvedības datorprogrammas. Grāmatvedības formas atšķiras ar hronoloģisko un sistemātisko reģistru skaitu un uzbūvi, sintētiskā un analītiskā ieraksta kopsakaru, hronoloģiskā un sistemātiskā ieraksta savstarpējo sakarību, kā arī ar uzskaites paņēmieniem. 48. Ierakstus, kas aptver pēc ekonomiskā satura vienveidīgu līdzekļu un to avotu atlikumu, kā arī minēto atlikumu izmaiņu uzskaiti grāmatvedības kontos, sauc par sintētiskajiem ierakstiem. Sintētisko ierakstu uzdevums ir dot vispārēju pārskatu par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām un pašu kapitālu. 49. Atsevišķu uzņēmuma īpašuma objektu vai to avotu atlikumu, kā arī minēto atlikumu izmaiņu detalizētu uzskaiti grāmatvedībā veic ar analītiskajiem ierakstiem. Analītisko ierakstu uzdevums ir dot pārskatu par konkrēto īpašuma objektu, krājumu vai parādu sastāvdaļu atlikumiem un apgrozījumu. 6. Hronoloģiskie reģistri 50. Hronoloģiskajos reģistros jeb žurnālos visus saimnieciskos darījumus reģistrē hronoloģiskā secībā, lai no šiem reģistriem varētu gūt priekšstatu par katrā dienā, mēnesī vai gadā notikušajiem darījumiem. 51. Žurnāla ierakstiem jānorāda šāda informācija: 51.1. saimnieciskā darījuma datums; 51.2. saimnieciskā darījuma kārtas numurs; 51.3. atsauce uz attaisnojuma dokumentu, tā sagatavošanas datums un reģistrācijas numurs; 51.4. to kontu kodi, kuru debetā un kredītā iegrāmatojams saimnieciskais darījums; 51.5. kontu debetā un kredītā ierakstāmās summas.   7. Sistemātiskie reģistri 52. Sistemātiskajos reģistros darījumus sistematizē, apkopojot pēc ekonomiskā satura vienveidīgās grupās. Sistemātiskie reģistri ir galvenā grāmata un analītiskās uzskaites reģistri. Galvenajā grāmatā darījumus reģistrē naudas izteiksmē pa grāmatvedības kontiem. Analītiskās uzskaites reģistros darījumus reģistrē pa analītiskās uzskaites kontiem naudas izteiksmē, bet atsevišķiem īpašuma objektiem un krājumu uzskaites vienībām - arī naturālā izteiksmē.     8. Grāmatvedības reģistru kārtošana 53. Grāmatvedības reģistri jākārto latviešu valodā. Ja saimnieciskajā darījumā piedalās ārvalstu juridiskā vai fiziskā persona, tad pēc pušu vienošanās var lietot arī otru - šai personai un revidentiem pieņemamu - valodu. Grāmatvedības reģistros var lietot kodus, saīsinājumus vai simbolus. 54. Uzņēmumos, kur saimniecisko darījumu un attaisnojuma dokumentu skaits ir neliels, par galveno grāmatvedības reģistru var izmantot žurnālu-virsgrāmatu. Žurnālā-virsgrāmatā var atspoguļot katru saimniecisko darījumu, norādot kopējo summu un iegrāmatojot attiecīgo kontu debetā un kredītā. Ja uzņēmuma darbība ir plašāka un noteikta veida saimnieciskie darījumi bieži atkārtojas, šos darījumus var iereģistrēt atsevišķos uzkrājumu reģistros. Katra mēneša beigās saimniecisko darījumu kopsummas no šiem reģistriem ieraksta žurnālā-virsgrāmatā. Papildu žurnālam-virsgrāmatai un uzkrājumu reģistriem minētajos uzņēmumos nepieciešams iekārtot analītiskās uzskaites reģistrus īpašuma objektu, krājumu, norēķinu atlikumu un apgrozījuma uzskaitei. 55. Uzņēmumos ar plašu darbības apjomu un lielu darījumu skaitu nepieciešama grāmatvedības darba dalīšana, lai grāmatvedībā vienlaikus varētu nodarbināt vairākus darbiniekus. Minētajos uzņēmumos jāiekārto dažādi žurnāli un uzkrājumu reģistri, bet galvenajā grāmatā jāieraksta šajos žurnālos un uzkrājumu reģistros apkopotie dati par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem. Jāiekārto arī analītiskās uzskaites reģistri. 56. Katra mēneša beigās kā sintētiskajos, tā arī analītiskajos kontos jāaprēķina debeta un kredīta apgrozījumi un atlikumi (saldo), kā arī jāsastāda atsevišķu kontu apgrozījuma pārskati un jāveic sintētiskajos un analītiskajos kontos norādīto summu savstarpēja saskaņošana. Pirms finansu pārskatu sastādīšanas šie dati obligāti jāsalīdzina. Jāievēro, ka sintētiskā un analītiskā uzskaite ir saimniecisko darījumu atspoguļošanas divi veidi, kuri ir saistīti savā starpā un viens otru papildina. 57. Pēc savas formas grāmatvedības reģistri ir grāmatas, kartītes, vaļējas lapas u.tml., kas pielāgotas ekonomiskā satura ziņā vienveidīgu saimniecisko darījumu uzskaitei. Datoru tehnoloģijas apstākļos grāmatvedības reģistrus sastāda un kārto ar speciālu grāmatvedības datorprogrammu palīdzību. 58. Uzņēmuma vadītājs, ievērojot tiesību aktos noteiktos vispārējos metodoloģiskos principus, var patstāvīgi izvēlēties grāmatvedības kārtošanas metodes un formas, grāmatvedības reģistru skaitu, uzbūvi un uzskaites paņēmienus atkarībā no konkrētā uzņēmuma struktūras, saimnieciskās darbības rakstura, saimniecisko darījumu biežuma (skaita) un apstrādājamās informācijas apjoma.     9. Grāmatvedības ierakstu labojumi 59. Ja ieraksti grāmatvedības reģistros un dokumentos tiek laboti, jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt atrunātam (norādītam, kas, kad un kāpēc labojis) un apstiprinātam ar tās personas parakstu, kas izdarījusi labojumu. Nedrīkst izdarīt labojumu tā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tas izdarīts. Nedrīkst izdarīt labojumu, dzēšot (iznīcinot) sākotnējo ierakstu. 60. Labojumu var izdarīt ar jaunu ierakstu, ar kuru labo vai atsauc iepriekšējo ierakstu. Šādiem koriģējošiem ierakstiem jāsatur labojuma datums un atsauce uz koriģējošo dokumentu (grāmatvedības izziņu). 61. Sarkano storno kļūdu labošanā var lietot tikai tad, ja grāmatvedību kārto ar roku. Ja grāmatvedību kārto, izmantojot datorus, labojumus izdara ar jaunu (pretēju) ierakstu. 62. Lai izdarītu jaunu, koriģējošu ierakstu, jāsastāda grāmatvedības izziņa par to, kurā dokumentā jānorāda labojuma datums, tās personas uzvārds, kura atļāvusi veikt labojumu, labojuma iemesls un labojamā (sākotnējā) ieraksta kārtas numurs hronoloģiskajā reģistrā. Uz labojamā (sākotnējā) attaisnojuma dokumenta jāuzraksta, kad sagatavots koriģējošais dokuments un kad izdarīts labojums.    10. Grāmatvedības dokumentu un reģistru glabāšana 63. Katrā uzņēmumā visi attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventāra un inventarizācijas saraksti, gada pārskati, kā arī grāmatvedības organizācijas dokumenti jāuzkrāj, sistemātiski jākārto un jāuzglabā uzņēmuma arhīvā Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas noteiktajā kārtībā. To glabāšanas termiņi saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" ir šādi: 63.1. galvenajai grāmatai, kā arī gada pārskatiem un to pielikumiem - 10 gadu. Pēc tam tie nododami valsts arhīvos; 63.2. inventāra sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem (kontu plāniem, kodifikatoriem u.c.) - 10 gadu; 63.3. attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem - 75 gadi; 63.4. pārējiem grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem - pieci gadi (ja pabeigta revīzija). Strīdu, domstarpību, izmeklēšanas un tiesas gadījumā minētie dokumenti glabājami līdz galīgā lēmuma pieņemšanai. 64. Uzņēmumos, kuros grāmatvedība tiek kārtota, izmantojot speciālas grāmatvedības datorprogrammas, sistemātiski jākārto un jāuzglabā uzņēmuma arhīvā attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru izdrukas. 65. Attaisnojuma dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un citiem grāmatvedības dokumentiem līdz to novietošanai uzņēmuma arhīvā jāglabājas grāmatvedībā atbildīgo personu pārziņā. Ar roku apstrādātos kārtējā mēneša attaisnojuma dokumentus, kuri attiecas uz noteiktu grāmatvedības reģistru, komplektē ieraksta numuru secībā un iesietus vai sašūtus mapēs uzglabā šim nolūkam paredzētās glabāšanas vietās. 66. Uzņēmuma arhīva dokumentus fiziskās un juridiskās personas nedrīkst izņemt no uzņēmuma, tos var izmantot tikai ar uzņēmuma vadītāja piekrišanu. Izņēmums ir tiesību aktos paredzēti īpaši gadījumi, kad pēc saskaņošanas ar uzņēmuma vadītāju Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas noteiktajā kārtībā izgatavojamas dokumentu kopijas, kas atstājamas dokumentu oriģinālu vietā. 67. Uzņēmuma likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā uzņēmuma arhīva turpmāko uzglabāšanas kārtību pēc saskaņošanas ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju nosaka likvidācijas komisija, kura sakārto dokumentus un nodod tos tālākai glabāšanai valsts arhīvos vai reorganizācijas rezultātā izveidotā uzņēmuma arhīvā. 68. Par attaisnojuma dokumentu, grāmatvedības reģistru, grāmatvedības organizācijas dokumentu un citas uzņēmuma grāmatvedībā un arhīvā novietojamās informācijas saglabāšanu un aizsargāšanu pret iznīcināšanu vai nozaudēšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.   IV. Grāmatvedības organizācijas noteikumi 1. Grāmatvedības organizācijas dokumenti 69. Uzņēmumā jābūt uzņēmuma vadītāja apstiprinātiem grāmatvedības organizācijas dokumentiem, kuros noteikta kārtība, kādā tiek dokumentēti uzņēmuma saimnieciskie darījumi, izdarīta ilgtermiņa ieguldījumu un krājumu uzskaite un inventarizācijas, organizēta dokumentu apgrozība, kārtoti grāmatvedības reģistri. Grāmatvedības organizācijas dokumentos ietilpst arī uzņēmuma grāmatvedības kontu plāns, šī plāna, kā arī kodu un simbolu lietošanas noteikumi, ilgtermiņa ieguldījumu un apgrozāmo līdzekļu klasifikācijas kritēriji, grāmatvedības ierakstu, dokumentu un reģistru glabāšanas noteikumi un gada pārskata un citu finansu pārskatu sastādīšanas noteikumi. 70. Grāmatvedības organizācijas dokumenti jāsakārto un jāuzglabā uzņēmuma arhīvā 10 gadus pēc izmaiņu izdarīšanas tajos vai to aizvietošanas ar citiem grāmatvedības organizācijas dokumentiem.     2. Saimniecisko darījumu cikli un sistēmas 71. Lai uzņēmuma vadītājs varētu apstiprināt uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentus, viņam jābūt priekšstatam par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem. 72. Ir trīs galvenie saimniecisko darījumu cikli: 72.1. ieņēmumu veidošanas (preču un pakalpojumu realizācijas) cikls - darījumi, kas attiecas uz uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu un naudas līdzekļu ieguvi, ieskaitot rēķinu izrakstīšanu un uzskaiti, preču piegādi un naudas ieņēmumu savākšanu; 72.2. preču un pakalpojumu iegādes cikls - darījumi, kas attiecas uz preču un pakalpojumu pasūtīšanu, saņemšanu un maksājumu izdarīšanu (ieskaitot darba algas uzskaiti un maksājumus); 72.3. ražošanas cikls - darījumi, kas attiecas uz produkcijas ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, preču un materiālo vērtību apgrozību, izmaksu uzskaiti un pašizmaksas kalkulāciju. 73. Katrs saimniecisko darījumu cikls ietver vairākas saimniecisko darījumu sistēmas, kuru skaits un struktūra ir atkarīga no konkrētā uzņēmuma saimnieciskās darbības. 74. Ieņēmumu veidošanas (preču un pakalpojumu realizācijas) ciklā ietilpst trīs saimniecisko darījumu sistēmas: 74.1. preču un pakalpojumu pārdošana; 74.2. samaksas saņemšana par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem; 74.3. pircēju un pasūtītāju pretenziju pieņemšana un pārdoto preču atpakaļ pieņemšana. 75. Preču un pakalpojumu pārdošanas procesā ietilpst šādas darbības: 75.1. pasūtījumu pieņemšana (mutiski, pa telefonu, pa pastu u.tml.) un iereģistrēšana (pasūtījumu grāmatā vai uz iepriekš numurētām veidlapām); 75.2. kredīta termiņu un piegādes nosacījumu (cena, piegādes veids u.tml.) noteikšana; 75.3. pasūtījuma nosacījumu saskaņošana ar klientiem (pircējiem); 75.4. preču piegādes dokumentu (preču pieprasījuma, iesaiņojuma un piegādes dokumenti vai viens kombinēts dokuments, kurā apvienoti iepriekš minētie dati) vai pasūtījuma izpildes rīkojuma (ražošanas pieprasījums vai preču pieprasījums piegādātājiem) sagatavošana; 75.5. preču piegādes vai pasūtījuma izpildes atspoguļošana grāmatvedībā (pamatojoties uz uzņēmuma vadītāja pilnvaroto personu apstiprinātiem rēķiniem, kam pievienoti dokumenti, kas apliecina preču piegādi vai pasūtījuma izpildi). 76. Apmaksas saņemšanā par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem ietilpst šādas darbības: 76.1. naudas saņemšana un noguldīšana bankā (skaidras naudas pieņemšana kasē, ar čekiem, pa pastu, ar starpnieku vai bankas naudas pārvedumu palīdzību un naudas noguldīšana bankā); 76.2. samaksāto summu salīdzināšana ar iereģistrētajām maksājamo rēķinu (debitora parādu) summām; 76.3. tirdzniecības atlaižu un citu atlaižu noteikšana (rēķinos norādīto summu samaksas samazinājuma noteikšana atkarībā no pirkto preču daudzuma vai faktiskās samaksas termiņa); 76.4. naudas ieņēmumu un atlaižu atspoguļošana grāmatvedībā. 77. Pircēju un pasūtītāju pretenziju un atpakaļ saņemto preču uzskaitē ietilpst šādas darbības: 77.1. preču un pretenziju saņemšana; 77.2. saņemšanas ziņojumu sagatavošana (uz iepriekš numurētām veidlapām, kurās tālākās apstrādes gaitā ieraksta turpmāko ar konkrēto gadījumu saistīto informāciju); 77.3. pretenziju pārbaude; 77.4. kredītrēķina sagatavošana (kārtas numuru secībā, ietverot datus par atpakaļ saņemto preču daudzumu, cenām un summām) un nosūtīšana; 77.5. pretenziju un atpakaļ saņemto preču uzskaite grāmatvedībā (atbilstīgi kredītrēķiniem). 78. Preču un pakalpojumu iegādes ciklā ietilpst piecas darījumu sistēmas: 78.1. preču un pakalpojumu iegāde; 78.2. maksājumi par saņemtajām precēm un pakalpojumiem; 78.3. pretenziju sastādīšana un preču atdošana atpakaļ piegādātājiem; 78.4. darba samaksas aprēķināšana; 78.5. darba algas maksājumi. 79. Preču un pakalpojumu iegādes procesā ietilpst šādas darbības: 79.1. nepieciešamo preču un pakalpojumu veidu noteikšana; 79.2. preču un pakalpojumu pasūtīšana; 79.3. preču un pakalpojumu saņemšana, pārbaude un pieņemšana (saņemto preču nosaukumu, daudzuma kvalitātes pārbaude salīdzinājumā ar pavaddokumentu un pasūtījumu, faktisko datu ierakstīšana preču piegādes dokumentā vai īpašā preču un materiālo vērtību saņemšanas zīmē un šo datu apliecinājums ar parakstu); 79.4. preču glabāšana vai preču vai pakalpojumu izmantošana; 79.5. preču un pakalpojumu atspoguļošana grāmatvedībā (atbilstīgi piegādātāju rēķiniem, kas saskaņoti ar piegādes pavaddokumentiem un dokumentiem par preču vai pakalpojuma saņemšanu; pirms iegrāmatošanas jāpārbauda summu pareizība). 80. Darba samaksas uzskaites (aprēķināšanas) procesā ietilpst šādas darbības: 80.1. pastāvīgo datu - darbinieku darba samaksas nosacījumu un ieturējumu veidu - noteikšana; 80.2. nostrādātā darba laika vai saražoto produkcijas vienību uzskaite; 80.3. darba algu, piemaksu, prēmiju u.tml. aprēķināšana (pamatojoties uz pastāvīgajiem datiem un datiem par faktisko veikumu); 80.4. ieturējumu summas aprēķināšana. 81. Darba algas maksājumus var izdarīt, izrakstot čeku, noguldot naudu tieši darbinieka kontā bankā vai izmaksājot no uzņēmuma kases skaidrā naudā. Par neizmaksātajām algām jāsastāda saraksts un tajā ietverto personu dati jāsalīdzina ar darbinieku uzskaites datiem. Minētajā sarakstā ietvertās summas jāuzskaita īpašā kārtībā. 82. Rūpnieciskās ražošanas ciklā ietilpst trīs saimniecisko darījumu sistēmas: 82.1. preču produkcijas ražošana pārdošanai; 82.2. izejvielu, pamatmateriālu, palīgmateriālu un gatavās produkcijas glabāšana; 82.3. saražoto preču piegāde klientiem (pircējiem un pasūtītājiem). Analogi nosaka ražošanas ciklu celtniecībā, tirdzniecībā un citās nozarēs. 83. Preču ražošanas procesā ietilpst šādas darbības: 83.1. ražošanas vajadzību noteikšana un plānošana; 83.2. preču produkcijas ražošana; 83.3. ražošanas izmaksu uzskaite grāmatvedībā (nepieciešama ražošanas izmaksu precīza uzskaite un atspoguļošana grāmatvedības reģistros, kā arī pašizmaksas kalkulācija saskaņā ar konkrētā ražošanas procesa īpatnībām un uzņēmumā pieņemto kārtību); 83.4. nepabeigto ražojumu atlikumu uzskaite (atlikumu apjoma noteikšana naturālā izteiksmē un to vērtības aprēķināšana grāmatvedībā). 84. Izejvielu, pamatmateriālu, palīgmateriālu un gatavās produkcijas glabāšanas sistēmā ietilpst to nepārtraukta uzskaite no materiālu saņemšanas brīža līdz gatavās preču produkcijas piegādei pircējam. Būtiska šīs uzskaites sastāvdaļa ir inventarizācijas.     3. Dokumentu apgrozības apraksts (shēma) 85. Ar uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem saistīto attaisnojuma dokumentu sagatavošanu vai saņemšanu no citiem uzņēmumiem, pieņemšanu uzskaitē, apstrādāšanu un nodošanu arhīvā reglamentē dokumentu apgrozības apraksts vai shēma, ko apstiprina uzņēmuma vadītājs. 86. Dokumentu apgrozības aprakstā vai shēmā jāparedz dokumentu sagatavošanas, pārbaudes un apstrādes secība, norādot veicamo darbību savstarpējo sakarību, izpildīšanas termiņus, izpildītājus, eksemplāru skaitu, glabāšanas vietu un ilgumu. 87. Dokumentu apgrozības aprakstu izmanto gadījumos, kad tiek veikti vienveidīgi darījumi, pārējos gadījumos izmanto dokumentu apgrozības shēmas, kas parāda dokumentu plūsmu saimniecisko darījumu sistēmās.     4. Lietvedības vispārējie principi grāmatvedībā 88. Lietvedība ir saimnieciskās darbības dokumentēšana un darbs ar dokumentiem. Lietvedību uzņēmumā reglamentē uzņēmuma vadītāja apstiprināta lietvedības instrukcija. 89. Lietvedības procesā ietilpst: 89.1. dokumentu sagatavošana un noformēšana; 89.2. dokumentu apgrozība; 89.3. dokumentu reģistrācija; 89.4. dokumentu izpildes kontrole; 89.5. lietu nomenklatūras sastādīšana un lietu formēšana; 89.6. uzņēmuma arhīva darbs. 90. Lietvedībā dokumentus grupē pēc šādām pazīmēm: 90.1. pēc dokumentu veida (to rāda nosaukums); 90.2. pēc dokumentu uzdevuma (organizatoriskie dokumenti, rīkojuma dokumenti, grāmatvedības dokumenti u.tml.); 90.3. pēc dokumentu virzības (saņemtie, nosūtāmie vai iekšējās lietošanas dokumenti); 90.4. pēc dokumentu darbības un glabāšanas laika; 90.5. pēc citām pazīmēm. 91. Dokumentu rekvizīti ir dokumentu sastāvdaļas, kas: 91.1. piešķir dokumentiem juridisku spēku; 91.2. unificē dokumentu noformēšanu, veicina dokumentu sagatavošanu un izpildi; 91.3. nodrošina sistēmu un operativitāti dokumentu apstrādē, virzībā, izpildes kontrolē, turpmākajā lietošanā un glabāšanā. 92. Visos dokumentos juridiska nozīme ir šādiem rekvizītiem: 92.1. dokumenta autors; 92.2. dokumenta sagatavošanas vai izdošanas datums; 92.3. dokumenta teksts; 92.4. paraksts; 92.5. dokumenta sagatavošanas vai izdošanas vieta. 93. Dokumenta autoram par sevi jāsniedz šādas ziņas: 93.1. juridiskai personai - pilns oficiālais uzņēmuma nosaukums atbilstīgi uzņēmuma izveidošanas, dibināšanas vai reģistrēšanas dokumentam, norādot institūciju, kurai uzņēmums pakļauts, vai, ja tādas nav, - uzņēmuma teritoriālo piederību. Kopā ar uzņēmuma pilno nosaukumu var norādīt tā simboliskos vai saīsinātos nosaukumus; 93.2. fiziskai personai - vārds un uzvārds (ja dokumenta veidlapā nav norādīts citādi), kā arī saskaņā ar dokumenta saturu un to, kam un kādā nolūkā adresēts dokuments, par autoru jāsniedz kādas no šādām papildu ziņām: 93.2.1. personas kods; 93.2.2. dzīvesvieta, adrese; 93.2.3. darbavieta, norādot ieņemamo amatu; 93.2.4. mācību iestāde, fakultāte un kurss, kurā autors mācās; 93.2.5. personu apliecinošu dokumentu dati. 94. Attiecībā uz dokumenta parakstīšanu jāievēro šādi nosacījumi: 94.1. fiziskas personas dokumentu pašrocīgi paraksta fiziskā persona. Juridiskas personas dokumentu paraksta amatpersonas, kurām ir normatīvi noteiktas tiesības to darīt; 94.2. ja uzņēmuma nosaukums nav norādīts veidlapā, jāraksta pilns amata nosaukums (pirms tā jāraksta uzņēmuma nosaukums); 94.3. ja dokumentu paraksta komisija, pirmais dokumentu paraksta komisijas priekšsēdētājs, pārējie paraksti jāizvieto alfabētiskā secībā; 94.4. uzņēmuma vadītājs var pieprasīt, lai dokumenta projektu pirms tā parakstīšanas vizē par dokumenta saturu atbildīgās personas. 95. Dokumenta sagatavošanas vai izdošanas vieta jānorāda atbilstīgi attiecīgās administratīvi teritoriālās vienības ģeogrāfiskajam nosaukumam. Ja saskaņā ar dokumenta saturu nepieciešams norādīt pasta adresi (iestādes un struktūrvienības nosaukumu līdz pat telpas numuram vai citām konkrētas vietas pazīmēm), to izdara dokumenta tekstā. 96. Dokumentos var būt dažādi rekvizīti ar juridisko palīgfunkciju un nozīmi dokumentu virzībā, kā arī iekšējā kontrolē - adresāts, ziņas par savu uzņēmumu, virsraksts, pielikums, saskaņojuma uzraksts, firmas zīme, kodi, norāde uz saņemto dokumentu, dokumentu izpildītājs, rezolūcija, lapas, lappuses numurs, atzīme par kontroli, saņemšanu, izpildi u.tml. 97. Darījumu sarakste ir sarakste starp juridiskām personām, starp fiziskām personām vai starp fiziskām un juridiskām personām par kādu (parasti tiesisku) attiecību veidošanu, to maiņu vai izbeigšanu vai par kādu savstarpēju (parasti komerciālu) vienošanos. Par darījumu saraksti uzskata vēstules (to skaitā sniegtās garantijas un galvojumus), faksus, telegrammas u.tml. 98. Dokumenta reģistrācija ir process, kurā pieraksta ziņas par dokumentu (dokumenta autors, datums, veids, numurs, satura izklāsts), atzīmē tā reģistrācijas datumu un piešķir tam reģistrācijas numuru. Saņemtos dokumentus reģistrē saņemšanas dienā, nosūtāmos un iekšējās lietošanas dokumentus - parakstīšanas vai apstiprināšanas dienā. Saņemtos un nosūtāmos dokumentus reģistrē katru atsevišķi. Rīkojuma dokumentus numurē pa to veidiem pēc kārtas kalendāra gada ietvaros. 99. Lai nodrošinātu pilnīgi visu darījumu reģistrēšanu grāmatvedībā to rašanās secībā, darījumiem to rašanās brīdī jāpiešķir kārtas numurs; visi darījumi jāuzskaita atbilstīgi to kārtas numuram. 100. Attaisnojuma dokumentā numurs parasti tiek ierakstīts dokumenta sagatavošanas procesā, tomēr grāmatvedības dokumentu veidlapu iepriekšēju secīgu numerāciju ieteicams paredzēt jau šo veidlapu sagatavošanas procesā, tādējādi samazinot iespējas ar nodomu vai netīši kļūdīties attaisnojuma dokumentu numerācijas procesā. 101. Attaisnojuma dokumentu numerācija ir grāmatvedības dokumentu lietvedības metode, kas ļauj pārbaudīt, vai visi iesniegtie attaisnojuma dokumenti ir secīgi numurēti, vai neiztrūkst kāds dokuments un vai vairākiem dokumentiem nav piešķirts vienāds kārtas numurs.     5. Grāmatvedības kontu plāns, kodi un saīsinājumi 102. Grāmatvedības kontu plāns ir uzņēmuma vadītāja apstiprināts sistematizēts sintētisko kontu saraksts. Grāmatvedības kontu plānu uzņēmumā izstrādā ilglaicīgai lietošanai, pamatojoties uz tiesību aktos noteikto uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju vienoto grāmatvedības kontu plānu (tālāk tekstā - "vienotais grāmatvedības kontu plāns") un detalizējot to atbilstīgi uzņēmuma saimnieciskās darbības īpatnībām, kā arī, ja nepieciešams, paredzot iespēju uzņēmuma grāmatvedības kontu plānā ieviest papildu kontus (specifiskiem saimnieciskajiem darījumiem). 103. Ja uzņēmumā ir pamatota nepieciešamība izmantot citu grāmatvedības kontu plānu, tā lietošana pieļaujama tikai tiesību aktos noteiktajā kārtībā, nodrošinot gada pārskata sastādīšanu atbilstīgi likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem" un nodokļu aprēķināšanai nepieciešamo informāciju. 104. Kontu numuru (kodu) sistēma atvieglo grāmatvedības kontu izvietošanu galvenajā grāmatā, kurā kontu nosaukumus nepieciešams ierakstīt to numuru (kodu) secībā. Kontu numurus izmanto attaisnojuma dokumentos un grāmatvedības reģistros atsaucei par saimniecisko darījumu summu ierakstīšanu kontos. 105. Vienotais grāmatvedības kontu plāns ir izveidots atbilstīgi bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina shēmām saskaņā ar likumu "Par uzņēmuma gada pārskatiem". Katrs uzņēmums pēc šī kontu plāna var izveidot savu individuālu, konkrētu kontu plānu atbilstīgi savām nozares un strukturālajām īpatnībām. 106. Kontu kodi ir veidoti decimālajā kodēšanas sistēmā. Kodā ir četras zīmes. Pirmās divas zīmes ir obligātas visos gadījumos. Trešajā zīmē bez vienotajā grāmatvedības kontu plānā norādītajiem kodiem ir atstāti arī neaizņemti rezerves kodi, kurus uzņēmums, ja nepieciešams, var lietot citu kontu kodēšanai. Ceturtā zīme lietojama brīvi, pēc uzņēmuma grāmatveža ieskatiem izveidojot sīkāk detalizētus kontus. Ja nepieciešams, kodam var pievienot arī piekto, sesto un secīgi - nākamās zīmes. 107. Visi vienotajā grāmatvedības kontu plānā iekļautie kodi ir sadalīti vairākās ekonomiski vienveidīgās grupās. Tās apvienotas divās lielās iedaļās: bilances kontos un operāciju kontos. Koda pirmā zīme norāda kontu grupu. 108. Bilances kontu grupas ir šādas: 108.1. "Ilgtermiņa ieguldījumi"; 108.2. "Apgrozāmie līdzekļi"; 108.3. "Pašu kapitāls"; 108.4. "Uzkrājumi"; 108.5. "Kreditori". 109. Operāciju kontu grupas ir šādas: 109.1. "Saimnieciskās darbības ieņēmumi"; 109.2. "Saimnieciskās darbības izdevumi"; 109.3. "Dažādi ieņēmumi un izdevumi, peļņa un zaudējumi". 110. Vienotais grāmatvedības kontu plāns attiecas tikai uz finansu grāmatvedību. Uzņēmuma vadības grāmatvedības vajadzībām (izmaksu grupēšanai, sadalei un pārdalei, kā arī pašizmaksas kalkulācijai un citiem aprēķiniem) uzņēmuma grāmatvedības kontu plānā var paredzēt īpašus kontu nosaukumus un kontu numurus (kodus), kuri sākas ar kodu "9". 111. Ja krājumu veidu, izmaksu posteņu sastāvdaļu vai citu uzskaites objektu detalizētai klasifikācijai uzņēmumā ieviestas īpašas kodu sistēmas (ciparu vai burtu kodi), simboli vai saīsinājumi, uzņēmumā jābūt uzņēmuma vadītāja (uzņēmēja, īpašnieka) apstiprinātiem attiecīgo sistēmu aprakstiem (kodifikatoriem), kā arī simbolu un saīsinājumu lietošanas noteikumiem.     6. Klasifikācijas kritēriji un īpašuma tiesību apliecināšana 112. Uzņēmuma līdzekļi atkarībā no to apgrozības laika tiek klasificēti ilgtermiņa ieguldījumos un apgrozāmajos līdzekļos. 113. Apgrozāmie līdzekļi ir uzņēmuma līdzekļi, kurus paredzēts pārvērst naudā, pārdot vai izlietot tuvāko 12 mēnešu laikā vai uzņēmuma parastajā saimnieciskās darbības ciklā, ja tas ir ilgāks par vienu gadu (piemēram, celtniecības uzņēmumiem). Saimnieciskās darbības cikls ir laikposms starp naudas līdzekļu izdošanas brīdi preču vai pakalpojumu iegādei un preču vai pakalpojumu pārdošanas brīdi pircējiem (klientiem), lai saņemtu naudu. 114. Ilgtermiņa ieguldījumi ir uzņēmuma līdzekļi, kurus paredzēts izmantot ilgstoši (ilgāk par vienu gadu) vai kuri ieguldīti ilglietojamā īpašumā (pamatlīdzekļi, nemateriālie ieguldījumi, ilgtermiņa finansu ieguldījumi). 115. Lai uzņēmuma grāmatvedībā līdzekļus varētu pareizi klasificēt, nepieciešams izstrādāt un uzņēmuma vadītājam apstiprināt uzņēmuma saimnieciskajā darbībā pastāvīgi izmantojamo līdzekļu klasifikatorus. 116. Uzņēmuma rīcībā jābūt dokumentiem, kas apliecina īpašuma objektu tiesisku iegūšanu (piemēram, tiesas nolēmumi, notariālie akti, līgumi, rēķini). Čpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (zemes gabaliem, ēkām, būvēm) nostiprināmas ar ierakstu zemesgrāmatā, kur atzīmējamas arī ziņas par šo tiesību ierobežojumiem (sakarā ar īpašuma apgrūtinājumiem vai parādiem). Saskaņā ar likumu "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 34., 72., 144.nr.) nekustamā īpašuma atrašanās uzņēmuma bilancē pati par sevi nerada īpašuma tiesības.     7. Pamatlīdzekļu nolietojuma (amortizācijas) plāns un uzskaites kārtība 117. Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma materiāli lietiskie ilgtermiņa ieguldījumi, kuru lietošanas termiņš ir ilgāks par vienu gadu un kuri: 117.1. paredzēti izmantošanai produkcijas ražošanā, pakalpojumu sniegšanā, iznomāšanā vai izīrēšanā, uzņēmuma administrācijas, kā arī citu pamatlīdzekļu saglabāšanas vai remonta vajadzībām; 117.2. nav paredzēti pārdošanai saskaņā ar uzņēmuma pamatdarbību. 118. Pamatlīdzekļu objektiem vai līdzīgu pamatlīdzekļu grupām, kuru derīgās lietošanas laiks ir ierobežots, to iegādes vai izgatavošanas izmaksas vai pārvērtēšanā iegūtais vērtības pieaugums pakāpeniski jānoraksta (jāamortizē) paredzētajā derīgās lietošanas laikā. Pamatlīdzekļu derīgās lietošanas laiku uzņēmumu finansu un saimnieciskās darbības vajadzībām nosaka uzņēmuma vadītājs (īpašnieks), pamatojoties uz gūto pieredzi par līdzīga veida pamatlīdzekļu faktiskās izmantošanas laiku vai citiem faktoriem, kas raksturo pamatlīdzekļu nolietošanos (darba stundas, izstrādājuma daudzums, nobraukuma kilometri u.tml.). 119. Uzņēmuma vadītāja apsvērumi par pamatlīdzekļu objekta vai līdzīgu pamatlīdzekļu grupas amortizējamo vērtību, derīgās lietošanas ilgumu un nolietojuma aprēķināšanas metodi jāietver pamatlīdzekļu nolietojuma (amortizācijas) plānā, kurš jāapstiprina uzņēmuma vadītājam. Minētajā plānā kā sastāvdaļu var ietvert arī pamatlīdzekļu objektu vai līdzīgu pamatlīdzekļu grupu amortizējamās vērtības sadalījumu pa pārskata gadiem, kuru laikā tos paredzēts izmantot. 120. Uzņēmuma vadītājs var izvēlēties pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas metodi un periodu (mēnesi, ceturksni vai visu gadu) un vienkāršot mazas vērtības objektu (inventāra) uzskaites un vērtības dzēšanas kārtību. 121. Pamatlīdzekļu objekta nolietojumu sāk rēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc tā nodošanas ekspluatācijā un beidz - ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc attiecīgā pamatlīdzekļu objekta izslēgšanas no pamatlīdzekļu sastāva vai pēc tā amortizējamās vērtības pilnīgas iekļaušanas izmaksās. Pamatlīdzekļu tehnisko apkopju, remonta un rekonstrukcijas laikā nolietojuma aprēķināšana netiek pārtraukta. 122. Pamatlīdzekļu objekta kopējā aprēķinātā nolietojuma summa nedrīkst pārsniegt tā amortizējamo vērtību. 123. Galveno amortizējamo pamatlīdzekļu objektu vai to grupu derīgās lietošanas laiks periodiski jāpārbauda un, ja izrādās, ka tas lielā mērā atšķiras no iepriekšējā novērtējuma, jānoregulē amortizācijas normas kārtējam periodam un nākamajiem periodiem. Izmaiņu ietekme jāpaskaidro tā perioda gada pārskata pielikumā, kurā notikušas šīs izmaiņas. 124. Izvēlētajai amortizācijas aprēķināšanas metodei jābūt piemērotai pastāvīgi, ja vien apstākļu maiņa neattaisno metodes maiņu. Pārskata periodā, kurā ir mainīta aprēķināšanas metode, jābūt aprēķinātām un norādītām metodes maiņas sekām, kā arī gada pārskata pielikumā jāpaskaidro izmaiņu cēlonis. 125. Pamatlīdzekļu amortizējamo vērtību nosaka, no uzskaites vērtības atskaitot iespējamo ieņēmumu summu, kuru varētu iegūt pilnīgi nolietota pamatlīdzekļa likvidācijas rezultātā (lūžņu vērtību u.tml.). Ja šī vērtība ir nenozīmīga vai nav iespējams to aprēķināt, pamatlīdzekļu amortizējamās vērtības un nolietojuma aprēķinos to var neievērot. Ja paredzama liela lūžņu vērtība, pamatlīdzekļa nolietojums jānosaka, ņemot vērā šo vērtību, kā arī paredzamos pamatlīdzekļa izslēgšanas (likvidācijas) izdevumus. 126. Pamatlīdzekļu nolietojums jāaprēķina katrā pārskata periodā atbilstīgi iegrāmatotajai pamatlīdzekļu vērtībai attiecīgajā gadā un tādā pašā apmērā jānorāda peļņas un zaudējuma aprēķinā neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem. 127. Katram uzņēmuma vadītājam, pamatojoties uz tiesību aktiem, vispāratzītiem principiem un izvēlētajām metodēm, jāapstiprina sava uzņēmuma pamatlīdzekļu uzskaites kārtība un pamatlīdzekļu nolietojuma uzskaites politika. 128. Aprēķinot ar nodokli apliekamā ienākuma apmēru, uzņēmuma saimnieciskajā darbībā lietojamo pamatlīdzekļu nolietojumu nosaka likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantā noteiktajā kārtībā. Jāņem vērā, ka minētā likuma prasības attiecas vienīgi uz ienākuma nodokļa aprēķiniem un nenosaka pamatlīdzekļu un to nolietojuma uzskaiti finansu grāmatvedībā. Tādēļ ienākuma nodokļa vajadzībām aprēķinātā pamatlīdzekļu nolietojuma summa var atšķirties no tās, kura aprēķināta uzņēmuma finansu un saimnieciskās darbības vajadzībām pēc pamatlīdzekļu derīgās lietošanas laika un ietverta uzņēmuma gada pārskatā peļņas un zaudējumu aprēķina sastāvā.     8. Krājumu uzskaites kārtība 129. Krājumi ir uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi: 129.1. kas pēc savas nozīmes ir izejvielas vai materiāli, ko paredzēts izlietot preču produkcijas ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā; 129.2. kas paredzēti pārdošanai saskaņā ar uzņēmuma pamatdarbību; 129.3. kas atrodas ražošanas un pārstrādes procesā pirms to pārdošanas. 130. Krājumi sākotnēji jānovērtē atbilstīgi to iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai. 131. Krājumu atlikumu iegādes izmaksas aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas tieši saistīti ar pirkumu, piemēram, transporta un pārvietošanas izdevumus, muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītos nodokļus (atņemot tās nodokļu summas, kuras jāsaņem atpakaļ). 132. Produkcijas, nepabeigto ražojumu un pasūtījumu ražošanas izmaksas aprēķina, attiecīgās produkcijas ražošanai izlietoto materiālu iegādes izmaksām pieskaitot citus izdevumus, kas tieši saistīti ar ražošanu (tiešos izdevumus darba samaksai un attiecīgos sociālā nodokļa atskaitījumus, kā arī tiešās izmaksas par ražošanas rakstura darbiem un pakalpojumiem, ko veikuši citi uzņēmumi, organizācijas vai privātpersonas). Ražošanas izmaksās var iekļaut arī noteiktu daļu no izmaksām, kas netieši saistītas ar attiecīgās produkcijas ražošanu, ja šīs izmaksas attiecas uz to pašu periodu (ražošanas tiešā vadībā un apkalpošanā nodarbināto inženieru, tehniķu, remontstrādnieku un citu darbinieku darba algas ar sociālā nodokļa atskaitījumiem, ražošanas pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, ražošanas telpu apkures, apgaismošanas u.tml. izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa un apdrošināšanas maksājumi, vispārējas nozīmes palīgmateriāli un citi ar ražošanu saistīti izdevumi). 133. Krājumu iegādes izmaksās vai ražošanas pašizmaksā nav ietveramas šādas izmaksas: 133.1. administrācijas vispārējās izmaksas (netiešās izmaksas, kas radušās uzņēmuma vadīšanas, kontroles un administrēšanas procesā, piemēram, direktoru, sekretāru, grāmatvežu un citu darbinieku darba algas un sociālā nodokļa atskaitījumi, pārvaldes funkcijām izmantoto ēku un iekārtu nolietojums, remonta un uzturēšanas izmaksas, ieskaitot nomas vai īres maksu, apgaismošanu, apsardzi, apkopšanu u.tml., kancelejas, pasta un citi izdevumi); 133.2. pārdošanas izmaksas; 133.3. uzglabāšanas (noliktavas) izmaksas (izņemot tās, kuras rodas ražošanas procesā, nepabeigto ražojumu uzglabāšanā līdz to apstrādei nākamajā ražošanas procesa stadijā). Minētās izmaksas norādāmas finansu pārskatos attiecīgā perioda administrācijas izmaksu vai pārdošanas izmaksu sastāvā. 134. Tādu gatavās produkcijas vienību, kuru krājumi netiek papildināti vai aizvietoti ar tādām pašām produkcijas vienībām, kā arī pēc īpaša pasūtījuma ražoto preču (vai sniegto pakalpojumu) atlikumu vērtība jānosaka, izmantojot pieņemtās vienas vienības pašizmaksas kalkulācijas metodes. Visos pārējos gadījumos krājumu atlikumu vērtība jānosaka, lietojot vidējo svērto cenu (izmaksu) metodi vai FIFO metodi. 135. Gada pārskata bilancē krājumi (izejvielas un materiāli, nepabeigtie ražojumi, gatavie ražojumi, preces pārdošanai un citi krājumi) jānorāda atbilstīgi to faktiskās iegādes vai ražošanas izmaksām vai arī zemākajām tirgus cenām pārskata gada pēdējā dienā (ja tas ir pietiekami pamatoti kādu nepārejošu apstākļu dēļ un ja to apliecina attiecīgi dokumenti). Obligāti jālieto zemākais novērtējums. Aizliegts novērtēt krājumus augstāk par to iegādes vai ražošanas izmaksām. Zemākās tirgus cenas bilances sastādīšanas dienā atspoguļo pirkto izejvielu, materiālu un preču aizvietošanai nepieciešamās izmaksas, kā arī pašu ražoto nepabeigto ražojumu un gatavo ražojumu paredzamo pārdošanas ieņēmumu tīro vērtību. 136. Krājumu apgrozījumu un krājumu atlikumu izmaiņas uzņēmuma grāmatvedībā atspoguļo, lietojot vienu no šādām krājumu uzskaites metodēm: 136.1. krājumu apgrozījumu (ieskaitot pirkto materiālu izlietojumu un pārdoto preču vērtību) regulāri (katru mēnesi) reģistrē grāmatvedības kontos un nosaka krājumu atlikumu vērtību katra mēneša beigās, kuru precizē pārskata gada laikā (pārskata gada b …