Par partnerības un sadarbības nolīguma protokolu

Par partnerības un sadarbības nolīguma protokolu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/493-2493 Rīgā 2005.gada 29.martā Par partnerības un sadarbības nolīguma protokolu Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Protokolu, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos ES. (Noslēgts 30.04.2004.) Pielikumā: 1. Protokols, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido part­nerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos ES. 2. Partnerības un sadarbības nolīgums, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses. Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe PROTOKOLS, KURŠ PIEVIENOTS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMAM, AR KO IZVEIDO PARTNERĪBU STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES, UN AR KURU ŅEM VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI BEĻĢIJAS KARALISTE, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJAS REPUBLIKA, MALTAS REPUBLIKA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, še turpmāk - "dalībvalstis", kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk - "Kopienas", kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija, no vienas puses, un KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKA, no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO. 1. pants Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija ir Puses Partnerības un sadarbības nolīgumā, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses (turpmāk - "Nolīgums"), un kas parakstīts Briselē, 1995. gada 9. februārī, un attiecīgi tāpat kā citas Kopienas dalībvalstis pieņem un ņem vērā Nolīgumu un tam pievienotos dokumentus. 2. pants Lai ņemtu vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas par to, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma izbeigšanās Nolīgumā ietvertās norādes uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu uzskata par norādēm uz Eiropas Kopienu, kas ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgumiskās tiesības un pienākumus. 3. pants Šis Protokols ir Nolīguma sastāvdaļa. 4. pants 1. Kopienas, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Kirgizstānas Republika šo Protokolu apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. 2. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo iepriekšējā punktā minēto procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam. 5. pants 1. Šis Protokols stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā 2003. gada Pievienošanās līgums, ja visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti ir deponēti pirms minētās dienas. 2. Ja pirms minētās dienas nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments. 3. Ja pirms 2004. gada 1. maija nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šo Protokolu provizoriski piemēro no 2004. gada 1. maija. 6. pants Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu tekstu sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā. Tekstus minētajās valodās pievieno šim Protokolam, un tie ir vienlīdz autentiski tekstiem citās valodās, kurās ir sastādīti Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu teksti. 7. pants Šis Protokols ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un kirgīzu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks. PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS LĪGUMS par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses BEĻĢIJAS KARALISTE, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, - Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, še turpmāk - "dalībvalstis", un EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk - "Kopiena", no vienas puses, un Kirgizstānas Republika, no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ saites, kas pastāv starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Kirgizstānas Republiku, un to kopīgās vērtības, ATZĪSTOT, ka Kopiena un Kirgizstānas Republika vēlas šīs saites stiprināt un izveidot partnerību un sadarbību, kas pastiprinātu un paplašinātu attiecības, kuras iedibinātas jau agrāk, jo īpaši ar Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atom­enerģijas kopienas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Nolīgumu par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību, kas noslēgts 1989. gada 18. decembrī, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Kirgizstānas Republikas apņemšanos stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības, kuras ir partnerības pamats, ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt starptautisko mieru un drošību, kā arī strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā, un šajā nolūkā sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas drošības un sadarbības konferences struktūrā, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Kirgizstānas Republikas stingro apņemšanos pilnīgi īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Eiropas drošības un sadarbības konferences (EDSK) Nobeiguma aktā, sekojošo Madrides un Vīnes sanāksmju Noslēguma dokumentos, EDSK Bonnas konferences dokumentā par ekonomisko sadarbību, Parīzes Hartā jaunai Eiropai un 1992. gada EDSK Helsinku dokumentā - "Pārmaiņu pārbaudījumi", APLIECINOT Kopienas un tās dalībvalstu un Kirgizstānas Republikas atbalstu Eiropas Enerģētikas hartai, PĀRLIECINĀTAS, ka liela nozīme ir tiesiskumam un cilvēktiesību ievērošanai, jo īpaši minoritāšu tiesību ievērošanai, kā arī daudzpartiju sistēmas izveidošanai ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām un ekonomikas liberalizācijai ar mērķi izveidot tirgus ekonomiku, UZSKATOT, ka Partnerības un sadarbības Līguma pilnīga īstenošana būs atkarīga kā no Kirgizstānas Republikas politisko, ekonomisko un juridisko reformu turpināšanas un pabeigšanas, tā arī sadarbībai vajadzīgo faktoru ieviešanas, gan arī veicinās visu iepriekšminēto, jo īpaši, ņemot vērā EDSK Bonnas konferences secinājumus, VĒLOTIES rosināt reģionālo sadarbību ar kaimiņvalstīm jomās, uz kurām attiecas šis Līgums, lai veicinātu reģiona labklājību un stabilitāti, VĒLOTIES izveidot un attīstīt regulāru politisko dialogu par divpusējiem un starp­tautiskiem jautājumiem, kuri interesē visas Puses, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas gribu attiecīgā gadījumā nodrošināt ekonomisko sadarbību un sniegt tehnisku palīdzību, ŅEMOT VĒRĀ ekonomisko un sociālo nevienādību starp Kopienu un Kirgizstānas Republiku un jo īpaši to, ka Kirgizstānas Republika ir jaunattīstības valsts, kam ir tikai sauszemes robežas, ATZĪSTOT, ka viens no galvenajiem šā Līguma mērķiem ir veicināt šo nevienādību novēršanu, Kopienai palīdzot Kirgizstānas ekonomikas attīstībai un pārstrukturēšanai, PATUROT PRĀTĀ šā Līguma nozīmi pakāpeniskajā attiecību atjaunošanā starp Kirgizstānas Republiku un plašāku sadarbības telpu Eiropā un blakus esošajos reģionos, un Kirgizstānas pakāpenisku iekļaušanu atklātā starptautiskajā sistēmā, ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību, kura balstīta uz principiem, ko satur Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT), APZINOTIES nepieciešamību uzlabot nosacījumus, kas skar uzņēmējdarbību un ieguldījumus, un nosacījumus tādās jomās kā uzņēmējsabiedrību dibināšana, darbaspēks, pakalpojumu sniegšana un kapitāla aprite, PĀRLIECINĀTAS, ka šis Līgums radīs jaunus apstākļus ekonomikas sakaros starp Pusēm, un jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attīstībā, kas ir būtiski ekonomikas pārstrukturēšanai un tehnoloģiskai modernizācijai, VĒLOTIES izveidot ciešu sadarbību vides aizsardzības jomā, ņemot vērā Pušu savstarpējo atkarību šajā jomā, PATUROT PRĀTĀ Pušu nodomu attīstīt sadarbību kosmosa izpētes jomā, lai to darbības šajā jomā būtu komplementāras, VĒLOTIES veicināt sadarbību kultūras jomā un uzlabot informācijas plūsmu, ir vienojušĀs par turpmāko. 1. pants Ar šo tiek izveidota partnerība starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses. Šīs partnerības mērķi ir: - nodrošināt attiecīgu pamatu Pušu politiskajam dialogam, kas ļautu attīstīt politiskos sakarus, - atbalstīt Kirgizstānas centienus nostiprināt demokrātiju un attīstīt ekonomiku, kā arī pabeigt pāreju uz tirgus ekonomiku, - veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, un saskaņotus ekonomiskos sakarus starp Pusēm, lai tādējādi sekmētu to noturīgu ekonomikas attīstību, - nodrošināt sadarbības pamatu tiesību, ekonomiskajā, sociālajā, finansiālajā, civilo zinātņu, tehnoloģiju un kultūras jomā. I sadaļa VISPĀRĪGI PRINCIPI 2. pants Demokrātijas, starptautisko tiesību un cilvēktiesību principu ievērošana, kā īpaši noteikts ANO statūtos, Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, kā arī tirgus ekonomikas principu ievērošana, ietverot tos, kas formulēti EDSK Bonnas konferences dokumentos, liek pamatus Pušu iekšējai politikai un ārpolitikai un ir partnerības un šā Līguma būtisks elements. 3. pants Puses uzskata, ka bijušās Padomju Savienības reģiona turpmākai labklājībai un stabilitātei ir būtiski, lai neatkarīgās valstis, kas radušās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sairuma (še turpmāk - "neatkarīgās valstis"), saglabātu un attīstītu sadarbību savā starpā saskaņā ar Helsinku Nobeiguma akta principiem un starptautiskajām tiesībām, un labu kaimiņattiecību garā, un visiem spēkiem rosinātu šo procesu. II sadaļa POLITISKAIS DIALOGS 4. pants Starp Pusēm izveido regulāru politisko dialogu, ko tām ir nodoms attīstīt un pastiprināt. Ar to pavada un nostiprina Kopienas un Kirgizstānas Republikas attiecību atjaunošanu, atbalsta politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas notiek minētajā valstī, un sekmē jaunu sadarbības veidu izveidi. Ar politisko dialogu: - nostiprinās Kirgizstānas Republikas saiknes ar Kopienu un tās dalībvalstīm, un, tādējādi, ar visu demokrātisko valstu kopienu kopumā, Ar šo Līgumu panāktā ekonomiskā konverģence radīs intensīvākus politiskos sakarus, - radīs augošu konverģenci pozīcijās par savstarpēji saistošiem starptautiskajiem jautājumiem, tādējādi paaugstinot drošību un stabilitāti. Šādu dialogu var risināt uz reģionāla pamata. 5. pants Ministru līmenī politisko dialogu risina Sadarbības padomē, kas izveidota saskaņā ar 75. pantu, kā arī citos gadījumos pēc savstarpējas vienošanās. 6. pants Puses izveido citas politiskā dialoga procedūras un mehānismus, jo īpaši šāda veida dialogu: - regulāras tikšanās augstāko amatpersonu līmenī starp Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvjiem, no vienas puses, un Kirgizstānas Republikas pārstāvjiem, no otras puses, - pilnīga diplomātisko kanālu izmantošana starp Pusēm, tostarp attiecīga saskare divpusējā un daudzpusējā jomā, kā, piemēram, ANO, EDSK sanāksmēs un citur, - citādi līdzekļi, tostarp iespējamas ekspertu tikšanās, kas sekmētu šā dialoga nostiprināšanu un attīstīšanu. 7. pants Parlamentārā līmenī politisko dialogu risina Parlamentārās sadarbības komitejas saskaņā ar 80. pantu izveidotajā struktūrā. III sadaļa PREČU TIRDZNIECĪBA 8. pants 1. Puses savā starpā vienojas par vislielākās labvēlības režīmu visās jomās, uz ko attiecas: - muitas nodokļi un tarifi, kurus piemēro attiecībā uz importu un eksportu, tostarp šādu nodokļu un tarifu iekasēšanas veids, - noteikumi attiecībā uz muitošanu, tranzītu, noliktavām un pārkraušanu, - nodokļi un jebkura veida citi iekšējie maksājumi, kurus tieši vai netieši piemēro importētajām precēm, - maksāšanas veidi un šādu maksājumu pārvedums, - noteikumi attiecībā uz preču pārdošanu, pirkšanu, transportēšanu, izplatīšanu un izmantošanu iekšējā tirgū. 2. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz: a) priekšrocībām, kas piešķirtas ar nolūku izveidot muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu, vai saskaņā ar šādas savienības vai zonas izveidošanu; b) priekšrocībām, kas piešķirtas atsevišķām valstīm saskaņā ar VVTT un citiem starptautiskajiem līgumiem par labu jaun­attīstības valstīm; c) priekšrocībām, kas piešķirtas blakus esošajām valstīm, lai atvieglotu pierobežas pārvadājumus. 3. Pārejas laikā, kurš beidzas datumā, kad Kirgizstānas Republika pievienojas VVTT, vai 1998. gada 31. decembrī - atkarībā no tā, kas notiek ātrāk - 1. punktā paredzētie noteikumi neattiecas uz I pielikumā noteiktajām priekšrocībām, ko Kirgizstānas Republika piešķīrusi citām valstīm, kas izveidojušās pēc PSRS sairuma. 9. pants 1. Puses vienojas, ka brīva tranzīta princips ir šā Līguma mērķu sasniegšanas būtisks noteikums. Šajā sakarā katra Puse nodrošina to preču neierobežotu tranzītu pāri savai teritorijai vai caur to, kuru izcelsme ir citas Puses muitas teritorijā vai kuras ir paredzētas citas Puses muitas teritorijai. 2. Puses savstarpēji piemēro VVTT V panta 2., 3., 4. un 5. punktā aprakstītos noteikumus. 3. Šajā pantā ietvertie noteikumi neskar nekādus īpašus noteikumus saistībā ar īpašām nozarēm, jo īpaši tādām kā trans­ports, vai saistībā ar tiem produktiem, par kuriem Puses ir vienojušās. 10. pants Neskarot tiesības un pienākumus, kas izriet no savstarpēji saistošām starptautiskajām konvencijām par preču pagaidu ievešanu, katra Puse turklāt piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmaksājumiem un ievedmuitas nodokļiem par precēm, kuras ievestas uz laiku, tādos gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kas noteiktas jebkurā citā šai Pusei saistošā starptautiskajā konvencijā par šo jautājumu, saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Ņem vērā nosacījumus, saskaņā ar kuriem attiecīgā Puse ir pieņēmusi saistības, kas izriet no šādas konvencijas. 11. pants 1. Kirgizstānas Republikas izcelsmes preces ieved Kopienā bez daudzuma ierobežojumiem, neskarot šā Līguma 13., 16. un 17. panta noteikumus, kā arī Spānijas un Portugāles Pievienošanās Eiropas Kopienai akta 77., 81., 244., 249. un 280. panta noteikumus. 2. Kopienas izcelsmes preces ieved Kirgizstānas Republikā bez jebkādiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem vai pasākumiem ar līdzvērtīgu iedarbību. 12. pants Puses savā starpā tirgojas par tirgus cenām. 13. pants 1. Ja kādu produktu ieved vienas Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos vai saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt kaitējumu vietējiem ražotājiem, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus produktus, Kopiena vai Kirgizstānas Republika, atkarībā no tā, kuru tas skar, var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar šādām procedūrām vai nosacījumiem. 2. Pirms jebkuru pasākumu veikšanas vai pēc iespējas drīz, gadījumos, uz kuriem attiecas 4. punkts, Kopiena vai Kirgizstānas Republika, atkarībā no konkrētā gadījuma, iesniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu, kā paredzēts IX sadaļā. 3. Ja apspriežu rezultātā Puses nepanāk vienošanos 30 dienu laikā pēc tam, kad Sadarbības padomei paziņots par darbībām, lai izvairītos no šādas situācijas, Puse, kas pieprasījusi apspriedes, var brīvi ierobežot attiecīgo produktu importu vai noteikt citus atbilstīgus pasākumus tādā mērā un uz tik ilgu laiku, kāds nepieciešams, lai novērstu vai labotu šo kaitējumu. 4. Kritiskos apstākļos, ja kavēšanās izraisītu grūti labojamu kaitējumu, Puses var veikt pasākums pirms apspriedēm, ar nosacījumu, ka apspriedes tiks piedāvātas tūlīt pēc šīs darbības veikšanas. 5. Izvēloties pasākumus saskaņā ar šo pantu, Līgumslēdzējas puses dod priekšroku tādiem pasākumiem, kas rada vismazākos traucējumus šā Līguma mērķu sasniegšanai. 6. Šā panta noteikumi nekādi neietekmē un neliedz kādai Pusei veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar VVTT VI pantu, Līgumu par VVTT VI panta īstenošanu, Līgumu par VVTT VI, XVI un XXIII panta interpretāciju un īstenošanu vai saskaņā ar attiecīgajiem iekšējiem tiesību aktiem. 14. pants Puses apņemas apsvērt noteikumu par savstarpējo tirdzniecību turpmāku attīstību un to izmaiņas šajā Līgumā, ņemot vērā situāciju, kas rodas sakarā ar Kirgizstānas Republikas pievienošanos VVTT. Sadarbības padome var sniegt ieteikumus Pusēm par šādu pilnveidošanu, ko Puses varētu īstenot, ja to pieņem, atbilstīgi Līgumam starp Pusēm un saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām. 15. pants Līgums neliedz piemērot importa, eksporta vai tranzītpreču aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības un veselības aizsardzības apsvērumiem; dabas resursu aizsardzības apsvērumiem; valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas līdzekli vai kā slēptu tirdzniecības ierobežojumu. 16. pants Šī sadaļa neattiecas uz to tekstilizstrādājumu tirdzniecību, kas ietverti kombinētās nomenklatūras 50. līdz 63. nodaļā. Šo izstrādājumu tirdzniecību reglamentē ar atsevišķu nolīgumu, kas parafēts 1993. gada 15. oktobrī un ko provizoriski piemēro no 1994. gada 1. janvāra. 17. pants 1. Uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā iekļauto preču tirdzniecību attiecas šīs sadaļas noteikumi, izņemot 11. pantu. 2. Izveido kontaktgrupu ogļu un tērauda jautājumos, ko veido Kopienas pārstāvji, no vienas puses, un Kirgizstānas Republikas pārstāvji, no otras puses. Kontaktgrupa regulāri apmainās ar informāciju par visiem ogļu un tērauda jautājumiem, kas interesē Puses. 18. pants Kodolmateriālu tirdzniecība ir pakļauta īpaša nolīguma noteikumiem, ko noslēgs starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Kirgizstānas Republiku. IV sadaļa NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBU UN IEGULDĪJUMIEM I nodaļa DARBA NOSACĪJUMI 19. pants 1. Atbilstīgi katrā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kopiena un tās dalībvalstis cenšas nodrošināt, lai režīms, kas piešķirts tiem Kirgizstānas Republikas pilsoņiem, kuri ir likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminētu pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu no darba, salīdzinājumā ar dalībvalsts pilsoņiem. 2. Atbilstīgi Kirgizstānas Republikā piemērojamajiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kirgizstānas Republika cenšas nodrošināt, lai režīms, kas piešķirts tiem kādas dalībvalsts pilsoņiem, kuri ir likumīgi nodarbināti Kirgizstānas Republikas teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminētu pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu no darba, salīdzinājumā ar pašas Kirgizstānas Republikas pilsoņiem. 20. pants Sadarbības padome izskata, kādas kopīgas pūles var veltīt, lai kontrolētu nelegālu imigrāciju, ņemot vērā atpakaļuzņemšanas principu un praksi. 21. pants Sadarbības padome izskata, kādā veidā var uzlabot uzņēmēju darba apstākļus atbilstīgi Pušu starptautiskajām saistībām, tostarp tām, kas izklāstītas EDSK Bonnas konferences dokumentā. 22. pants Sadarbības padome sniedz ieteikumus 19., 20. un 21. panta īstenošanai. II nodaļa NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJSABIEDRĪBU DIBINĀŠANU UN DARBĪBU 23. pants 1. Saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem, Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Kirgizstānas uzņēmējsabiedrībām, kā noteikts 25. pantā, dibinot meitasuzņēmumus un filiāles, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkurai trešai valstij, kā arī piešķir to Kirgizstānas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem un filiālēm, kuras dibinātas to teritorijā, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts, attiecīgi, jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībai vai filiālei. 2. Neskarot 35. un 84. panta noteikumus, Kirgizstānas Republika savā teritorijā piešķir Kopienas uzņēmējsabiedrībām un to filiālēm attiecībā uz to dibināšanu un darbību, kā noteikts 25. pantā, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Kirgizstānas uzņēmējsabiedrībām un to filiālēm vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām un to filiālēm, atkarībā no tā, kāds režīms ir labvēlīgāks, un saskaņā ar tās tiesību aktiem un noteikumiem. 24. pants Šā Līguma 23. panta noteikumi neattiecas uz gaisa transportu, iekšējo ūdensceļu transportu un jūras transportu. 25. pants Šajā Līgumā: a) "Kopienas uzņēmējsabiedrība" vai, attiecīgi, "Kirgizstānas Republikas uzņēmējsabiedrība" ir uzņēmējsabiedrība, kura nodibināta saskaņā ar dalībvalsts vai, attiecīgi, Kirgizstānas Republikas tiesību aktiem, un kuras juridiskā adrese vai centrālā administrācija, vai galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Kopienas vai, attiecīgi, Kirgizstānas Republikas teritorijā. Ja uzņēmējsabiedrība ir nodibināta saskaņā ar kādas dalībvalsts vai, attiecīgi, Kirgizstānas Republikas tiesību aktiem, šo uzņēmējsabiedrību tomēr uzskata par Kopienas vai, attiecīgi, Kirgizstānas uzņēmējsabiedrību tikai tad, ja tās darbībām ir īsta un pastāvīga saikne ar kādas dalībvalsts vai, attiecīgi, Kirgizstānas Republikas ekonomiku; b) uzņēmējsabiedrības "meitasuzņēmums" ir uzņēmējsabiedrība, kuru efektīvi kontrolē pirmā uzņēmējsabiedrība; c) uzņēmējsabiedrības "filiāle" ir uzņēmējdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, kurai piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātessabiedrības atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu uzņēmējdarbību ar trešām personām, lai šīm trešām personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātessabiedrību, kuras galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nebūtu jāveic darījumi tieši ar šādu mātessabiedrību, bet gan tās varētu veikt darījumus atzara uzņēmējdarbības vietā; d) "dibināšana" ir a) apakšpunktā minēto Kopienas vai Kirgizstānas uzņēmējsabiedrību tiesības uzsākt saimniecisko darbību, dibinot un vadot meitasuzņēmumus un filiāles Kirgizstānas Republikā vai, attiecīgi, Kopienā; e) "darbība" ir saimniecisko darbību veikšana; f) "saimnieciskās darbības" ir rūpnieciska, komerciāla un profesionāla rakstura darbības. Attiecībā uz starptautisko jūras trans­portu, ietverot kombinēto satiksmi, kas daļēji notiek pa jūru, šīs nodaļas un III nodaļas noteikumus izmanto arī ārpus Kopienas vai, attiecīgi, ārpus Kirgizstānas Republikas dibinātie dalībvalstu vai Kirgizstānas Republikas pilsoņi, kā arī ārpus Kopienas vai, attiecīgi, ārpus Kirgizstānas Republikas dibinātās kuģošanas sabiedrības, kuras kontrolē kādas dalībvalsts vai, attiecīgi, Kirgizstānas pilsoņi, ja to kuģi ir reģistrēti minētajā dalībvalstī vai, attiecīgi, Kirgizstānas Republikā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem. 26. pants 1. Neatkarīgi no citiem šā Līguma noteikumiem, Pusi nedrīkst traucēt veikt pasākumus piesardzības iemeslu dēļ, tostarp pasākumus aizsargāt ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un to personu aizsardzībai, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, vai lai nodrošinātu finanšu sistēmas vienotību un stabilitāti. Ja šie pasākumi neatbilst šā Līguma noteikumiem, tos nevar izmantot kā līdzekli, lai izvairītos no Puses pienākumiem saskaņā ar šo Līgumu. 2. Neko šajā Līgumā nedrīkst iztulkot kā prasību jebkurai Pusei atklāt tādu informāciju, kas attiecas uz individuālu klientu darījumiem vai kontiem, vai jebkādu tādu konfidenciālu informāciju vai komercnoslēpumu, kas ir valsts iestāžu rīcībā. 27. pants Šā Līguma noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot jebkādus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu to, ka šā Līguma noteikumus izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum. 28. pants 1. Neatkarīgi no šīs sadaļas I nodaļas noteikumiem, Kopienas uzņēmējsabiedrībai vai Kirgizstānas uzņēmējsabiedrībai, kas dibināta, attiecīgi, Kirgizstānas Republikas vai Kopienas teritorijā, saskaņā ar uzņēmējsabiedrības reģistrācijas valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem, ir tiesības Kirgizstānas Republikas vai, attiecīgi, Kopienas teritorijā pašai vai ar tās meitas­uzņēmumu vai filiāļu starpniecību nodarbināt darbiniekus, kuri ir dalībvalstu vai, attiecīgi, Kirgizstānas Republikas pilsoņi, ja šie darbinieki ir pamatpersonāls, kā noteikts šā panta 2. punktā, un ja viņus vienīgi nodarbina uzņēmējsabiedrības vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas tikai uz šādas nodarbinātības laikposmu. 2. Iepriekš minēto uzņēmējsabiedrību, še turpmāk - "organizāciju", pamatpersonāls ir "darbinieki, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā", kā noteikts c) punktā, kuri ir iedalīti šādās kategorijās, ja vien organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas ir tajā strādājušas vai bijušas tās biedri (izņemot akciju kontrolpaketes īpašniekus) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas: a) personas, kas organizācijā ieņem augstus amatus un kas pamatā pārvalda uzņēmuma vadību, un kuras, galvenokārt, vispārēji uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, ietverot: - personas, kas vada uzņēmumu vai uzņēmuma nodaļu vai apakšnodaļu, - personas, kas uzrauga un kontrolē citu administrācijas darbinieku, speciālistu vai vadītāju darbu, - personas, kam ir pilnvaras personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba, vai ieteikt pieņemt darbā vai atlaist no darba, vai veikt citas ar personālu saistītas darbības; b) personas, kas strādā organizācijā un kurām ir neikdienišķas zināšanas, kuras ir būtiskas sakarā ar uzņēmuma pakalpojumiem, pētījumu aparatūru, metodēm vai vadību. Šādu zināšanu novērtējumā var atspoguļot ne tikai zināšanas, kas ir specifiskas šim uzņēmumam, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba vai aroda veidu, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ietverot piederību akreditētai profesijai; c) "darbinieks, kas pārcelts darbā citā uzņēmuma struktūrā" ir fiziska persona, kas strādā organizācijā Puses teritorijā un kas saimniecisko darbību veikšanai uz laiku tiek pārcelta otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai uzņēmējdarbības vietai jāatrodas kādas Puses teritorijā un darbiniekam jābūt pārceltam uz tādu minētās organizācijas uzņēmumu (filiāli, meitasuzņēmumu), kas efektīvi veic līdzīgas saimnieciskas darbības otras Puses teritorijā. 29. pants Puses atzīst, ka ir svarīgi, ka tās savstarpēji piešķir valsts režīmu attiecībā uz cita citas uzņēmējsabiedrību dibināšanu un darbību to teritorijā, un vienojas apsvērt iespēju tuvināt šo mērķi uz savstarpēji apmierinoša pamata un ievērojot visus Sadarbības padomes ieteikumus. 30. pants 1. Puses visiem spēkiem cenšas izvairīties no tādiem pasākumiem vai darbībām, kas padara otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanas un darbības nosacījumus stingrāk ierobežotus nekā tie, kas ir spēkā dienā pirms šā Līguma parakstīšanas. 2. Šā panta noteikumi neskar 38. panta noteikumus: uz 38. pantā noteiktajiem gadījumiem attiecas tikai tā noteikumi, izslēdzot jebkādus citus. 3. Rīkojoties partnerības un sadarbības garā un ievērojot 44. panta noteikumus, Kirgizstānas Republikas valdība informē Kopienu par saviem nodomiem iesniegt jaunus tiesību aktus vai pieņemt jaunus noteikumus, kas var padarīt nosacījumus par Kopienas uzņēmējsabiedrību meitas­uzņēmumu un filiāļu dibināšanu vai darbību Kirgizstānas Republikā stingrāk ierobežotus nekā tie, kas ir spēkā dienā pirms šā Līguma parakstīšanas. Kopiena var lūgt Kirgizstānas Republiku paziņot šādu tiesību aktu vai noteikumu projektus un uzsākt apspriedes par minētajiem projektiem. 4. Ja Kirgizstānas Republikā ieviestie jaunie tiesību akti vai noteikumi var padarīt nosacījumus par Kirgizstānas Republikā nodibināto Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu darbību stingrāk ierobežotus nekā tie, kas ir spēkā šā Līguma parakstīšanas dienā, šādi attiecīgie tiesību akti vai noteikumi trīs gadu laikā pēc attiecīgā akta stāšanās spēkā neattiecas uz tiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas jau ir nodibināti Kirgizstānas Republikā attiecīgā akta stāšanās spēkā laikā. III nodaļa PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA STARP KOPIENU UN KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKU 31. pants 1. Puses apņemas, saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, veikt nepieciešamus pasākumus, lai pakāpeniski dotu iespēju sniegt pakalpojumus tām Kopienas vai Kirgizstānas Republikas uzņēmējsabiedrībām, kas ir nodibinātas citā Pusē, izņemot tās personas, kam šie pakalpojumi ir paredzēti, ņemot vērā pakalpojumu nozaru attīstību Pusēs. 2. Sadarbības padome sniedz ieteikumus 1. punkta īstenošanai. 32. pants Puses sadarbojas ar mērķi attīstīt tirgus orientētu pakalpojumu nozari Kirgizstānas Republikā. 33. pants 1. Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei uz komerciāliem pamatiem: a) iepriekšminētais noteikums neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu, kuri piemērojami vienai vai otrai šā Līguma Līgumslēdzējai Pusei. Līnijpārvadātāji, kas nav konferences biedri, varēs brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr viņi ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem pamatiem. b) Puses apstiprina savu apņemšanos ievērot brīvas konkurences vidi, kam ir būtiska iezīme sauso un šķidro beztaras preču apgrozībā. 2. Piemērojot 1. punkta principus, Puses: a) no šā Līguma spēkā stāšanās brīža nepiemēro nekādus jebkuras Kopienas dalībvalsts un bijušās Padomju Savienības divpusējo nolīgumu kravas dalīšanas noteikumus; b) neievieš kravas dalīšanas noteikumus turpmākajos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, izņemot tādos ārkārtējos apstākļos, kad vienas vai otras šā Līguma Puses laineru kuģniecības sabiedrībām citādi nebūtu iespējams efektīvi uzturēt satiksmi uz un no attiecīgās trešās valsts; c) aizliedz kravas dalīšanas nosacījumus turpmākajos divpusējos noslīgumos par sau­so un šķidro beztaras preču apgrozību; d) šim Līgumam stājoties spēkā, atceļ visus vienpusējus pasākumus, administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu radīt ierobežojošu vai diskriminējošu ietekmi uz starptautiskā jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību. 34. pants Lai nodrošinātu koordinētu transporta attīstību starp Pusēm, kas ir pielāgota to komerciālajām vajadzībām, pēc šā Līguma stāšanās spēkā uz nosacījumiem par savstarpējo pieeju tirgum un pakalpojumu sniegšanu autotransporta, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu jomā un, attiecīgā gadījumā, gaisa transporta jomā, var attiecināt īpašus nolīgumus, kurus Puses apspriež attiecīgā gadījumā. IV nodaļa VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 35. pants 1. Šīs sadaļas noteikumus piemēro ar ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem. 2. Tos nepiemēro attiecībā uz darbībām, kuras jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu. 36. pants Attiecībā uz šo sadaļu nekas šajā Līgumā neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba nosacījumiem un fizisko personu uzņēmējdarbības veikšanu un pakalpojumu sniegšanu, ja vien tās tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas ir paredzētas jebkurai Pusei saskaņā ar kādu konkrētu šā Līguma noteikumu. Iepriekšminētais noteikums neliedz piemērot 35. pantu. 37. pants Šā Līguma II, III un IV nodaļas noteikumi attiecas arī uz tām uzņēmējsabiedrībām, ko kopīgi kontrolē un kas pilnīgi pieder Kirgizstānas Republikas un Kopienas uzņēmējsabiedrībām. 38. pants Režīms, kuru viena Puse piešķīrusi otrai Pusei saskaņā ar šo Līgumu attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, uz ko attiecas VVPT, sākot ar vienu mēnesi pirms attiecīgo Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) saistību stāšanās spēkā nekādā gadījumā nevar būt labvēlīgāks par to, ko šī pirmā Puse piešķīrusi saskaņā ar VVPT noteikumiem, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem. 39. pants Šā Līguma II, III un IV nodaļā neņem vērā režīmu, ko Kopiena, tās dalībvalstis vai Kirgizstānas Republika ir piešķīrusi saskaņā ar saistībām, kuras tās uzņēmušās atbilstīgi ekonomikas integrācijas nolīgumiem saskaņā ar VVPT V panta principiem. 40. pants 1. Vislielākās labvēlības režīms, kas piešķirts saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, neattiecas uz nodokļu priekšrocībām, ko Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz nolīgumiem par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citiem nodokļu noteikumiem. 2. Neko šajā sadaļā nedrīkst iztulkot kā tādu, kas Pusēm liegtu pieņemt vai īstenot jebkādus tādus pasākumus, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu nemaksāšanu, saskaņā ar noteikumiem nolīgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos nodokļu likumos. 3. Neko šajā sadaļā nedrīkst iztulkot kā tādu, kas liegtu dalībvalstīm vai Kirgizstānas Republikai, piemērojot attiecīgos savu nodokļu likumu noteikumus, noteikt atšķirības starp tiem nodokļu maksātājiem, kuri neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīvesvietu. 41. pants Neskarot 28. panta noteikumus, nekādu II, III un IV nodaļas noteikumu nedrīkst interpretēt kā tādu, kas dotu tiesības: - attiecīgi, dalībvalstu vai Kirgizstānas Republikas pilsoņiem ieceļot vai uzturēties, attiecīgi, Kirgizstānas Republikas vai Kopienas teritorijā jebkādā statusā, jo īpaši kā uzņēmējsabiedrības daļas īpašniekam vai partnerim, tās vadītājam vai darbiniekam, vai pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam, - Kirgizstānas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Kopienas teritorijā Kirgizstānas Republikas pilsoņus, - Kopienas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kirgizstānā nodarbināt vai likt nodarbināt Kirgizstānas Republikas teritorijā Kopienas pilsoņus, - Kirgizstānas uzņēmējsabiedrībām vai Kirgizstānas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt personas, lai tās darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem, - Kopienas uzņēmējsabiedrībām vai Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kirgizstānā nodarbināt darbiniekus, kas ir dalībvalstu pilsoņi saskaņā ar pagaidu darba līgumiem. V nodaļa KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLS 42. pants 1. Puses apņemas atļaut visus kārtējos maksājumus brīvi konvertējamā valūtā maksājumu bilances norēķinu kontā starp Kopienas un Kirgizstānas Republikas rezidentiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu vai personu kustību, kura veikta saskaņā ar šā Līguma noteikumiem. 2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā, pēc šā Līguma stāšanās spēkā nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar reģistrācijas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumus, kuri veikti saskaņā ar II nodaļas noteikumiem, un šo ieguldījumu un visas peļņas, ko rada šie ieguldījumi, likvidāciju vai repatriāciju. 3. Neskarot 2. vai 5. punktu, no šā Līguma spēkā stāšanās laika neievieš nekādus jaunus valūtas maiņas ierobežojumus kapitāla apritei un ar to saistītajiem kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Kirgizstānas Republikas rezidentiem, un nepadara esošos noteikumus stingrāk ierobežotus. 4. Puses apspriežas, lai atvieglotu citu kapitāla veidu kustību, kas nav minēti iepriekšminētajā 2. punktā, starp Kopienu un Kirgizstānas Republiku, lai veicinātu šā Līguma mērķus. 5. Attiecībā uz šā panta noteikumiem līdz brīdim, kad Kirgizstānas Republikas valūta kļūs pilnīgi konvertējama Starptautiskā valūtas fonda (SVF) statūtu VIII panta nozīmē, ārkārtējos apstākļos Kirgizstānas Republika var piemērot valūtas maiņas ierobežojumus, kas saistīti ar īstermiņa un vidēja termiņa finanšu kredītu piešķiršanu vai saņemšanu, tādā mērā, kādā šie ierobežojumi ir uzlikti Kirgizstānas Republikai attiecībā uz šādu kredītu piešķiršanu un ir atļauti saskaņā ar Kirgizstānas Republikas statusu atbilstīgi SVF. Šos ierobežojumus Kirgizstānas Republika piemēro nediskriminējošā veidā. Tos piemēro tā, lai radītu vismazākos iespējamos traucējumus šim Līgumam. Kirgizstānas Republika tūlīt paziņo Sadarbības padomei par šādu pasākumu ieviešanu un par pārmaiņām, kas ar tiem saistītas. 6. Neskarot 1. un 2. punktu, ja ārkārtējos apstākļos kapitāla aprite starp Kopienu un Kirgizstānas Republiku izraisa vai draud izraisīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Kirgizstānas Republikā, Kopiena un, attiecīgi, Kirgizstānas Republika var veikt drošības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti starp Kopienu un Kirgizstānas Republiku tādā termiņā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja šādi pasākumi ir noteikti nepieciešami. VI nodaļa INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA 43. pants 1. Saskaņā ar šā panta un II pielikuma noteikumiem Kirgizstānas Republika turpina uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai līdz piektā gada beigām pēc šā Līguma stāšanās spēkā tā nodrošinātu tādu pašu aizsardzības līmeni kā Kopienā, tostarp efektīvus līdzekļus šo tiesību piemērošanai. Sadarbības padome var nolemt pagarināt iepriekšminēto termiņu, ievērojot konkrētus nosacījumus, kas dominē Kirgizstānas Republikā. 2. Līdz piektā gada beigām pēc šā Līguma stāšanās spēkā Kirgizstānas Republika pievienojas daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālajām īpašuma tiesībām, kas minētas II pielikuma 1. punktā, kuru puses ir dalībvalstis vai kuras dalībvalstis de facto piemēro, saskaņā ar šo konvenciju attiecīgiem noteikumiem. V sadaļa SADARBĪBA LIKUMDOŠANAS JOMĀ 44. pants 1. Puses atzīst, ka svarīgs nosacījums ekonomisko saišu stiprināšanai starp Kirgizstānas Republiku un Kopienu ir esošo un turpmāko Kirgizstānas Republikas tiesību aktu tuvināšana Kopienas tiesību aktiem. Kirgizstānas Republika cenšas nodrošināt, ka tās tiesību akti pakāpeniski tiks saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem. 2. Tiesību aktu tuvināšana jo īpaši attiecas uz šādām jomām: muitas tiesības; uzņēmējdarbības tiesības; banku tiesības; uzņēmējsabiedrību pārskati un nodokļi; intelektuālais īpašums; darbinieku aizsardzība darba vietā; finanšu pakalpojumi; konkurences noteikumi; valsts iepirkums; cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība; vide; patērētāju aizsardzība; netiešie nodokļi; tehniskie noteikumi un standarti; kodoltiesības un noteikumi kodoljomā; un transports. 3. Kopiena nodrošina Kirgizstānas Republiku ar tehnisko palīdzību šo pasākumu īstenošanai, kura inter alia var iekļaut: - ekspertu apmaiņu, - laicīgu informācijas sniegšanu, jo īpaši par attiecīgajiem tiesību aktiem, - semināru organizēšanu, - mācības, - atbalstu Kopienas tiesību aktu tulkošanā attiecīgajās nozarēs. 4. Puses apņemas saskaņoti pārbaudīt to, kā tiek piemēroti attiecīgie konkurences tiesību akti gadījumos, ja ir traucēta tirdzniecība starp pusēm. VI sadaļa EKONOMISKĀ SADARBĪBA 45. pants 1. Kopiena un Kirgizstānas Republika izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir sekmēt Kirgizstānas Republikas ekonomiskās reformas un ekonomikas atjaunošanas procesu un Kirgizstānas Republikas noturīgu attīstību. Šāda sadarbība stiprina esošās ekonomiskās saites, kas nāk par labu abām Pusēm. 2. Politikas un citu pasākumu mērķis būs radīt ekonomiskās un sociālās reformas, un Kirgizstānas Republikas ekonomiskās sistēmas pārstrukturēšanu, ņemot vērā noturības un saskaņotas sociālās attīstības prasības; tajos arī pilnīgi ietver vides apsvērumus. 3. Šajā nolūkā sadarbība tiks īpaši vērsta uz ekonomisko un sociālo attīstību, cilvēkresursu attīstību, uzņēmumu atbalstu (ietverot privatizāciju, ieguldījumus un finanšu pakalpojumu attīstību), lauksaimniecību un pārtikas nozari, enerģētiku un civilās kodolnozares drošību, transportu, tūrismu, vides aizsardzību un reģionālo sadarbību. 4. Īpašu uzmanību velta pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību starp neatkarīgajām valstīm, lai veicinātu šā reģiona saskaņotu attīstību. 5. Attiecīgā gadījumā Kopiena var sniegt tehnisku palīdzību ekonomiskai sadarbībai un citiem sadarbības veidiem, kas paredzēti šajā Līgumā, ņemot vērā to attiecīgo Padomes regulu Kopienā, kas piemērojama tehniskai palīdzībai neatkarīgajām valstīm, saskaņotās prioritātes indikatīvajā programmā, kas saistīta ar Kopienas tehnisko palīdzību Kirgizstānas Republikai, un tās izveidotās koordinācijas un īstenošanas procedūras. 46. pants Rūpnieciskā sadarbība 1. Sadarbības mērķis ir īpaši veicināt: - uzņēmējdarbības saišu attīstību starp abu Pušu komersantiem, - Kopienas dalību Kirgizstānas centienos pārstrukturēt tās rūpniecību, - pārvaldības uzlabošanu, - attiecīgu komerciālu noteikumu un prakses pilnveidošanu, - vides aizsardzību. 2. Šā panta noteikumi neskar uzņēmumiem piemērojamo Kopienas konkurences noteikumu izpildi. 47. pants Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība 1. Paturot prātā attiecīgās Kopienas un dalībvalstu pilnvaras un kompetenci, sadarbības mērķis ir izveidot gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldījumiem labvēlīgu vidi, īpaši radot labākus nosacījumus ieguldījumu aizsardzībai, kapitāla nodošanai un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām. 2. Šīs sadarbības mērķi jo īpaši ir: - attiecīgā gadījumā, noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Kirgizstānas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, - attiecīgā gadījumā, noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Kirgizstānas Republiku par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu, - radīt labvēlīgus apstākļus ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanai Kirgizstānas ekonomikā, - izveidot stabilas un atbilstīgas komerctiesības un uzņēmējdarbības nosacījumus, kā arī apmainīties ar informāciju par tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu jomā, - apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām, inter alia izmantojot tirdzniecības izstādes, citas izstādes, tirdzniecības nedēļas un citus pasākumus. 48. pants Valsts iepirkums Puses sadarbojas, lai izstrādātu nosacījumus atklātai un konkurējošai līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai par precēm un pakalpojumiem, jo īpaši izmantojot izsoles uzaicinājumus. 49. pants Sadarbība standartu un atbilstības novērtēšanas jomā 1. Sadarbība starp Pusēm veicina pielīdzināšanu starptautiski pieņemtajiem kritērijiem, principiem un pamatnostādnēm kvalitātes jomā. Nepieciešamas darbības sekmēs virzību uz savstarpēju atzīšanu atbilstības novērtēšanas jomā, kā arī Kirgizstānas produktu kvalitātes uzlabošanu. 2. šajā nolūkā tās cenšas sadarboties tādu tehniskas palīdzības projektu jomā, kuri: - veicinās pienācīgu sadarbību ar organizācijām un iestādēm, kas specializējas šajās jomās, - veicinās Kopienas tehnisko noteikumu izmantošanu un Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošanu, - ļaus dalīties pieredzē un tehniskajā informācijā kvalitātes vadības jomā. 50. pants Kalnrūpniecība un izejvielas 1. Pušu mērķis ir palielināt ieguldījumus un tirdzniecību kalnrūpniecības un izejvielu jomā. 2. Sadarbība ir īpaši vērsta uz šādām jomām: - informācijas apmaiņa par kalnrūpniecības un krāsaino metālu nozares perspektīvām, - sadarbības tiesiskā regulējuma izveide, - tirdzniecības jautājumi, - tiesību aktu vides jomā pieņemšana un īstenošana, - mācības, - drošība kalnrūpniecībā. 51. pants Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā 1. Puses veicina sadarbību civilajā zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju labumu un ņemot vērā resursu pieejamību, atbilstīgu pieeju to attiecīgajām programmām, nodrošinot pienācīgu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību efektīvas aizsardzības līmeni. 2. Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā ietver: - zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņu, - kopīgas PTA darbības, - mācību un mobilitātes programmas tiem zinātniekiem, pētniekiem un tehniķiem, kas abās pusēs nodarbojas ar PTA. Ja šāda sadarbība izpaužas kā darbības, kas saistītas ar izglītību un/vai mācībām, to īsteno saskaņā ar 52. panta noteikumiem. Puses, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, var iesaistīties cita veida sadarbībā zinātnes un tehnoloģijas jomā. Īstenojot šādus sadarbības pasākumus, īpašu uzmanību veltī to zinātnieku, inženieru, pētnieku un tehniķu pārcelšanai citā amatā, kuri ir vai ir bijuši iesaistīti masveida iznīcināšanas ieroču pētniecībā un/vai ražošanā. 3. Sadarbību, uz ko attiecas šis pants, īsteno saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, par kuriem izstrādā un noslēdz saskaņā ar katras Puses pieņemtajām procedūrām, un kuros inter alia nosaka attiecīgus intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus. 52. pants Izglītība un mācības 1. Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības un profesionālo kvalifikāciju līmeni Kirgizstānas Republikā gan valsts, gan privātajā sektorā. 2. Sadarbība ir īpaši vērsta uz šādām jomām: - Kirgizstānas Republikas augstākās izglītības un mācību sistēmu atjaunināšana, ietverot augstākās izglītības iestāžu un augstākās izglītības diplomu akreditācijas sistēmu, - valsts un privātā sektora vadošā personāla un valsts civildienesta ierēdņu mācības prioritārajās jomās, kas vēl jānosaka, - sadarbība izglītības iestāžu starpā un starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem, - skolotāju, absolventu, administratoru, jauno zinātnieku un pētnieku, un jauniešu mobilitāte, - mācību veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgajās iestādēs, - Kopienas valodu mācīšana, - konferenču tulku pēcdiploma mācības, - žurnālistu mācības, - instruktoru mācības. 3. Iespējamu vienas Puses dalību otras Puses attiecīgajās programmās izglītības un mācību jomā var izskatīt saskaņā ar Pušu attiecīgajām procedūrām; tad, attiecīgā gadījumā, izveido iestāžu sistēmu un sadarbības plānus, balstoties uz Kirgizstānas Republikas līdzdalību Kopienas programmā Tempus. 53. pants Lauksaimniecība un agrārās un pārtikas rūpniecības nozare Sadarbības mērķis šajā jomā ir agrārās reformas izpilde, Kirgizstānas Republikas lauksaimniecības, agrārās un pārtikas rūpniecības un pakalpojumu nozares modernizācija, pārstrukturēšana un privatizācija, Kirgizstānas produktu vietējā un ārvalstu tirgus attīstība tādā veidā, kas nodrošina vides aizsardzību, ņemot vērā nepieciešamību uzlabot pārtikas piegādes drošību, kā arī lauksaimnieciskās un pārtikas ražošanas nozares attīstību, un lauksaimniecības produktu pārstrādes un izplatīšanas uzlabošanu. Pušu mērķis ir arī pakāpeniski tuvināt Kirgizstānas standartus Kopienas tehniskajiem noteikumiem par rūpniecības un lauksaimniecības pārtikas produktiem, ietverot sanitārās un fitosanitārās normas. 54. pants Enerģētika 1. Sadarbība notiek saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem un Eiropas Enerģētikas hartu, ņemot vērā pakāpenisku Eiropas enerģijas tirgu integrāciju. 2. Sadarbība inter alia ietver šādas jomas: - enerģijas ražošanas, apgādes un patēriņa ietekmi uz vidi, lai novērstu vai samazinātu to radīto kaitējumu videi, - energoapgādes kvalitātes un drošības uzlabošanu, ietverot elektroapgādes diversifikāciju ekonomiskā un videi draudzīgā veidā, - enerģētikas politikas izstrādāšanu, - enerģētikas nozares vadības un regulēšanas uzlabošanu atbilstīgi tirgus ekonomikai, - institucionālu, juridisku, fiskālu un citu nosacījumu ieviešanu, kas nepieciešami, lai rosinātu izvērst tirdzniecību un ieguldījumus enerģētikas nozarē, - energotaupības un energoefektivitātes veicināšanu, - enerģētikas nozares infrastruktūras modernizāciju, - energotehnoloģiju uzlabošanu attiecībā uz energoapgādi un tiešo patēriņu visos enerģijas veidos, - vadību un tehniskās mācības enerģētikas nozarē, - drošību energoapgādē, enerģijas transportēšanā un enerģijas un energomateriālu tranzītā. 55. pants Vide 1. Paturot prātā Eiropas Enerģētikas hartu, Puses attīsta un stiprina savstarpēju sadarbību vides un cilvēku veselības jomā. 2. Sadarbības mērķis ir vides apstākļu pasliktināšanās apkarošana un jo īpaši: - efektīvs piesārņojuma līmeņa monitorings un vides novērtējums; informācijas sistēma par vides stāvokli, - gaisa un ūdens vietēja, reģionāla un pārrobežu piesārņojuma apkarošana, - ekoloģiskā sanācija, - noturīga, efektīva un ekoloģiski efektīva enerģijas ražošana un izmantošana, - rūpniecisko iekārtu drošība, - ķīmisku vielu klasifikācija un droša rīkošanās ar tām, - ūdens kvalitāte, - atkritumu apjoma samazināšana, pārstrāde un droša apglabāšana, Bāzeles Konvencijas īstenošana, - lauksaimniecības, augsnes erozijas un ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz vidi, - mežu aizsardzība, - bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aizsargātās platības un bioloģisko resursu noturīga izmantošana un apsaimniekošana, - zemierīcība, ietverot būvniecību un pilsētplānošanu, - ekonomisku un fiskālu instrumentu izmantošana, - pasaules klimata izmaiņas, - vides izglītība un izpratnes veidošana par vidi, - tehniska palīdzība ar radioaktivitāti skarto zonu sanācijai un attiecīgo veselības un sociālo problēmu risināšanai, - Espoo konvencijas Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā īstenošana. 3. Sadarbību īsteno, jo īpaši izmantojot: - plānošanu saistībā ar dabas katastrofām un citām ārkārtējām situācijām, - informācijas un ekspertu apmaiņu, ietverot informāciju un ekspertus, kas saistīti ar tīro tehnoloģiju nodošanu un drošu un videi draudzīgu biotehnoloģiju izmantošanu, - kopīgus pētniecības pasākumus, - tiesību aktu uzlabošanu, tuvinot tos Kopienas standartiem, - sadarbību reģionālā līmenī, ietverot sadarbību Eiropas Vides aģentūras struktūrā, un sadarbību starptautiskā līmenī, - stratēģiju izveidi, jo īpaši saistībā ar globāliem vides un klimata jautājumiem, kā arī ņemot vērā noturīgas attīstības sasniegšanu, - pētījumus par ietekmi uz vidi. 56. pants Transports Puses attīsta un stiprina savstarpēju sadarbību transporta jomā. Šīs sadarbības mērķis citu starpā ir Kirgizstānas Republikas sistēmu un tīklu pārstrukturēšana un modernizācija un, attiecīgā gadījumā, transporta sistēmu savietojamības attīstība un nodrošināšana plašākas transporta sistēmas izveides kontekstā. Sadarbība inter alia ietver: - autotransporta, dzelzceļu, ostu un lid­ostu vadības un darbības modernizēšanu, - dzelzceļu, ūdensceļu, autoceļu, ostu, lidostu un aeronavigācijas infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ietverot lielāko vispārējas intereses maršrutu modernizāciju un Eiropas transporta tīkla sasaisti ar iepriekšminētajiem transporta veidiem, - vairākveidu pārvadājumu veicināšanu un attīstību, - kopīgu pētniecības un attīstības programmu veicināšanu, - tiesiskā pamata un iestāžu sistēmas sagatavošanu politikas attīstībai un īstenošanai, ietverot transporta nozares privatizāciju. 57. pants Pasta pakalpojumi un telekomunikācijas Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses paplašina un stiprina sadarbību šādās jomās: - telekomunikāciju nozares un pasta pakalpojumu attīstības politikas un pamatnostādņu izveide, - tarifu politikas principu un tirgvedības pilnveidošana telekomunikāciju un pas­ta pakalpojumu nozarē, - tehnoloģijas un zinātības (know-how) nodošana, ietverot Eiropas tehniskos standartus un sertifikācijas sistēmas, - telekomunikāciju un pasta pakalpojumu projektu attīstības un ieguldījumu piesaistes veicināšana, - telekomunikāciju un pasta pakalpojumu nodrošināšanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, tostarp izmantojot apakšnozaru darbību liberalizāciju, - progresīva telekomunikāciju izmantošana, jo īpaši elektroniskās naudas jomā, - sakaru tīklu pārvaldība un to "optimizācija", - atbilstīgs likumdošanas pamats telekomunikāciju un pasta pakalpojumu sniegšanai un radiofrekvenču diapazona izmantošanai, - apmācība telekomunikāciju un pasta pakalpojumu jomā darbībai tirgus apstākļos. 58. pants Finanšu pakalpojumi Īpašs sadarbības mērķis ir atvieglot Kirgizstānas Republikas iesaistīšanos vispārēji atzītās savstarpējo norēķinu sistēmās. Tehniskā palīdzība tiek vērsta uz: - banku un finanšu pakalpojumu pilnveidošanu, kopējā kredītresursu tirgus attīstību, Kirgizstānas Republikas iesaistīšanos vispārēji atzītā savstarpējo norēķinu sistēmā, - fiskālās sistēmas un tās iestāžu attīstību Kirgizstānas Republikā, un pieredzes apmaiņu un personāla mācībām fiskālos jautājumos, - apdrošināšanas pakalpojumu attīstību, kas inter alia radītu labvēlīgu sistēmu Kopienas uzņēmējsabiedrību dalībai kopuzņēmumu dibināšanā apdrošināšanas nozarē Kirgizstānas Republikā, kā arī eksporta kredītapdrošināšanas attīstību. šī sadarbība jo īpaši veicinās Kirgizstānas Republikas un dalībvalstu attiecību attīstību finanšu pakalpojumu nozarē. 59. pants Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana 1. Puses vienojas, ka jāpieliek pūles un jāsadarbojas, lai novērstu to, ka to finanšu sistēmas izmanto, lai legalizētu noziedzīgās darbībās gūtus līdzekļus vispār un jo īpaši nodarījumos, kas saistīti ar narkotikām. 2. Sadarbība šajā jomā ietver administratīvu un tehnisku palīdzību, lai izveidotu piemērotus standartus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas līdzvērtīgi tiem, kas pieņemti Kopienā un starptautiskajos forumos šajā jomā, ietverot finanšu darbības uzdevumu grupu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jautājumos (FATF). 60. pants Reģionu attīstība 1. Puses stiprina sadarbību reģionu attīstības un teritorijas apsaimniekošanas jomā. 2. šajā sakarā tās veicina informācijas apmaiņu starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm par reģionālo politiku un zemes izmantošanas plānošanas politiku, un par reģionālās politikas formulēšanas metodēm, īpaši uzsverot nelabvēlīgo apgabalu attīstību. Tās arī rosina attiecīgo reģionu tiešu saskari ar sabiedriskajām organizācijām, kas atbild par reģionālās attīstības plānošanu, ar nolūku citā starpā apmainīties ar reģionālās attīstības sekmēšanas metodēm un veidiem. 61. pants Sadarbība sociālajā jomā 1. Attiecībā uz veselību un drošību, Puses attīsta savstarpēju sadarbību, lai uzlabotu veselības aizsardzības un strādnieku drošības līmeni. Sadarbība jo īpaši ietver: - izglītību un mācības par veselības un drošības jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot augsta riska darbības nozarēm, - preventīvo pasākumu pilnveidošanu un veicināšanu, lai novērstu arodslimības un citas ar darbu saistītas slimības, - smaga negadījuma briesmu novēršanu un toksisku ķīmisku vielu apsaimniekošanu, - pētījumus, kas pilnveido zināšanu bāzi saistībā ar darba vidi un darbinieku veselības aizsardzību un drošību. 2. Attiecībā uz nodarbinātību sadarbība jo īpaši ietver tehnisku palīdzību: - darba tirgus optimizācijai, - darbā iekārtošanas un konsultāciju pakalpojumu modernizācijai, - pārstrukturēšanas programmu plānošanai un vadībai, - vietējās nodarbinātības veicināšanai, - informācijas apmaiņai par elastīgas nodarbinātības programmām, ietverot programmas, kas rosina pašnodarbinātību un veicina uzņēmējdarbību. 3. Puses īpašu uzmanību pievērš sadarbībai sociālās aizsardzības jomā, kas inter alia ietver sadarbību Kirgizstānas Republikas sociālās aizsardzības reformu plānošanā un īstenošanā. Šo reformu mērķis ir attīstīt Kirgizstānas Republikā tādas aizsardzības metodes, kas raksturīgas tirgus ekonomikai, un tās attiecas uz visiem sociālās aizsardzības virzieniem. 62. pants Tūrisms Puses izvērš un attīsta savstarpēju sadarbību, kas ietver: - tūrisma veicināšanu, - informācijas plūsmas palielināšanu, - zinātības (know-how) tālāknodošanu, - kopīgu darbību iespēju izpēti, - sadarbību starp valsts pilnvarotām tūrisma organizācijām, - mācības tūrisma attīstībai. 63. pants Mazie un vidējie uzņēmumi 1. Pušu mērķis ir attīstīt un stiprināt mazos un vidējos uzņēmumus un to asociācijas, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu sadarbību Kopienā un Kirgizstānas Republikā. 2. Sadarbība ietver tehnisku palīdzību, jo īpaši šādās jomās: - mazo un vidējo uzņēmumu tiesiskā regulējuma pilnveidošana, - piemērotas infrastruktūras attīstība (aģentūra mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, sakari, palīdzība mazo un vidējo uzņēmumu fonda izveidē), - tehnoloģisko parku izveide. 64. pants Informācija un sakari Puses atbalsta modernu informācijas apstrādes metožu pilnveidošanu, ietverot informācijas nesējus, un veicina efektīvu savstarpēju informācijas apmaiņu. Priekšroku dod programmām, kuru mērķis ir nodrošināt plašu sabiedrību ar pamatinformāciju par Kopienu un Kirgizstānas Republiku, ietverot, ja iespējams, piekļuvi datubāzēm, pilnīgi ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības. 65. pants Patērētāju aizsardzība Puses u …