Zaudējis spēku - Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2003.-2012.gadam

Zaudējis spēku - Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2003.-2012.gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta rīkojums Nr.441 Rīgā 2002.gada 21.augustā (prot. Nr.33, 39.§) Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2003.-2012.gadam 1. Akceptēt ar 2003.gada 1.janvāri Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2003.-2012.gadam (turpmāk - plāns). 2. Par plāna izpildes koordināciju ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai katru gadu līdz 1.augustam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par plāna izpildi. Ministru prezidents A.Bērziņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2003.-2012.gadam Saturs 1. Ievads 2. Atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķi, rīcības virzieni, uzdevumi un prognozējamie rezultāti 3. Esošās situācijas apraksts 3.1. Latvijā spēkā esošā likumdošana atkritumu apsaimniekošanas sektorā 3.2. Eiropas Savienības politikas un likumdošanas nosacījumi atkritumu apsaimniekošanā 3.3. Atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas un plāni 3.4. Atkritumu apsaimniekošanā iesaistītās institūcijas 3.5. Pašreizējā atkritumu apsaimniekošanas situācija 3.5.1. Sadzīves atkritumi 3.5.2. Iepakojuma atkritumi 3.5.3. Bīstamie atkritumi 3.5.4. Izlietotas baterijas un akumulatori 3.5.5. Nolietotas automašīnas 3.5.6. Naftas produktu atkritumi 3.5.7. PCB/PCT atkritumi 3.5.8. Medicīnas atkritumi 3.5.9. Atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtas 4. Pasākumi, kas nodrošina mērķu sasniegšanu galvenajās rīcības jomās 4.1. Sadzīves atkritumi 4.2. Iepakojums un iepakojuma atkritumi 4.3. Bīstamie atkritumi 4.4. Izlietotas baterijas un akumulatori 4.5. PCB/PCT saturoši atkritumi 4.6. Naftas produktu atkritumi 4.7. Nolietotas automašīnas 4.8. Medicīnas atkritumi 5. Par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas 6.Pasākumu izpildei piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums 6.1. Finansējuma avoti 6.2. Nepieciešamās investīcijas 6.3. Paredzamās uzturēšanas izmaksas 7. Plāna monitorings un pārskatīšana Literatūras saraksts 1. pielikums. Spēkā esošās nacionālās likumdošanas atkritumu apsaimniekošanas jomā apkopojums 2.pielikums. Spēkā esošo ES tiesību aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā prasību apkopojums 3. pielikums. Sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas situācija Latvijā 4. pielikums. Plāna ieviešanas indikatīvā programma (laika grafiks) 5. pielikums. Indikatīvais investīciju apjoms 6. pielikums. Lielākās sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtas, 2000.gads 7.pielikums. Bīstamo atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtas, 2000.gads 8.pielikums. LVAF subsīdijas atkritumu pārstrādei 9. pielikums Esošo izgāztuvju rekultivācijas plāns 10.pielikums. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijai noteiktais tarifu līmenis ISPA līdzfinansētajos projektos 11.pielikums. ES ISPA līdzfinansēto projektu investīciju plāns sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā Saīsinājumu skaidrojums ANO Apvienoto Nāciju Organizācija DRN Dabas resursu nodoklis EIB Eiropas investīciju banka EK Eiropas Komisija EMAS Vides vadības un audita shēma ERAB Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka ES Eiropas Savienība EVA Eiropas vides aģentūra IKP Iekšzemes kopprodukts IPNK Industriālā piesārņojumu novēršana un kontrole ISO Starptautisko standartu organizācija ISPA ES Pirmsiestāšanās strukturālās politikas instruments IVN Ietekmes uz vidi novērtējums LVAF Latvijas vides aizsardzības fonds LVIF Latvijas vides investīciju fonds LZP Latvijas Zaļais punkts MK Ministru kabinets NVO Nevalstiskās organizācijas PCB Polihlorētie bifenili PCT Polihlorētie terfenili PE Polietilēns PET Polietilēnteraftalāts POP Noturīgās organiskās piesārņojošās vielas PVC Polivinilhlorīds RVP Reģionālā vides pārvalde SFI Starptautiskās finansu institūcijas TEP Tehniski ekonomiskais pamatojums VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VIP Valsts investīciju programma   1. Ievads Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7.pantam Ministru kabinetam līdz 2003.gada 1.janvārim ir jāizstrādā valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 3.pantam šis plāns neattiecas uz gāzveida emisijām atmosfērā, radioaktīvajiem atkritumiem, dzīvnieku līķiem, kā arī kūtsmēsliem un citām dabiskas izcelsmes vielām, kuras rodas vai tiek izmantotas lauksaimniecībā, notekūdeņiem, izņemot šķidros atkritumus, sprāgstvielām, atkritumiem, kas radušies derīgo izrakteņu izpētes, ieguves, apstrādes un uzglabāšanas procesos. Atbilstoši Latvijas Republikas sarunu pozīcijā ar Eiropas Savienību sadaļā "Vide" noteiktajām saistībām šāds plāns jāapstiprina līdz 2002.gada vidum. Šis atkritumu apsaimniekošanas plāns izriet no Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas Latvijai, 1998-2010 un no Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas, 1999-2004, kā arī esošajām un plānotajām Latvijas un ES likumdošanas prasībām. Šis plāns nodrošina sekojošu ES direktīvu prasību ieviešanu: Padomes 1975.gada 15.jūlija direktīva par atkritumu apsaimniekošanu (75/442/EEC, ar grozījumiem 91/156/EEC), padomes 1991.gada 12.decembra direktīva par bīstamajiem atkritumiem (91/689/EEC, ar grozījumiem 94/31/EEC), Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem (94/62/EEC), Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīva par atkritumu poligoniem (1999/31/EC).   2. Atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķi, rīcības virzieni, uzdevumi un prognozējamie rezultāti Izvērtējot informāciju par atkritumu apsaimniekošanas situāciju valstī, Latvijas sarunās ar Eiropas Komisiju panāktos pārejas periodus direktīvu prasību ieviešanai, kā arī izvērtējot ES atkritumu apsaimniekošanas nosacījumus, tiek noteikti šādi atkritumu apsaimniekošanas mērķi: • Novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu; Attiecībā uz jau radītajiem atkritumiem nodrošināt, ka: • atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un veselībai; • lielākā daļa atkritumu tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (piemēram, komposts) vai nekaitīgā formā; • apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti cilvēku veselībai un videi drošā veidā; • atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām. Organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, jāievēro šādas prasības minētajā prioritārajā secībā: 1.2. jānovērš atkritumu rašanās cēloņi, tai skaitā jāattīsta tīrās tehnoloģijas; 1.3. jāsamazina atkritumu daudzums (apjoms) un bīstamība; 1.4. atkritumi jāpārstrādā, jāiegūst atkārtoti izmantojami materiāli un enerģija; 1.5. atkritumi jāapglabā tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vide, kā arī personu manta; 1.6. jāslēdz izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī jānodrošina slēgto izgāztuvju un poligonu rekultivācija. Galvenās rīcības jomas atkritumu apsaimniekošanas jomā plānā minētajā laika periodā būs saistītas ar sekojošu atkritumu veidu apsaimniekošanu: 1) sadzīves atkritumi; 2) izlietotais iepakojums; 3) bīstamie atkritumi; 4) izlietotās baterijas un akumulatori; 5) PCB/PCT; 6) naftas produktu atkritumi; 7) nolietotās automašīnas; 8) medicīnas atkritumi un 9) elektronisko iekārtu atkritumu pārstrāde. Plāna darbības laikā sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un plūsmām ir apkopoti 1.tabulā.  1.tabula Sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām Atkritumu veids/plūsma Rezultāts Jāsasniedz līdz: Atkritumu poligonos un izgāztuvēs apglabājamie bioloģiski noārdāmie atkritumi Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 75% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma 2010. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 50% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma 2013. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 35 % no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma 2020. Izlietotais iepakojums Izlietotā iepakojuma reģenerācija ne mazāk kā 50% apmērā no saimnieciskajā apritē esošā iepakojuma apjoma 2007. Atkritumos esošo iepakojuma materiālu pārstrāde ne mazāk kā 15% apmērā katram atsevišķam iepakojuma veidam (stikls, kartons un papīrs, plastmasa, metāls) 2007. Baterijas un akumulatori Aizliegums importēt un tirgot baterijas, kuras satur vairāk Hg, Cd, Pb, nekā tas ir noteikts ES likumdošanā 2003. Bateriju un akumulatoru dalītas vākšanas efektīva darbība 2004. PCB/PCT atkritumi Inventarizācija 2004. Esošo materiālu iznīcināšana 2010. Nolietotas automašīnas Pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz 70% 2006. Pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz 85% 2015.  Iepriekšējā nodaļā uzskaitīto mērķu sasniegšanai nepieciešama virkne pasākumu. 2.tabulā apkopotie pasākumi attiecināmi uz dažādām nozarēm: likumdošanas izstrādi, institucionālo attīstību, finansu aspektiem un tehniskajiem risinājumiem. Pasākumu realizācijas laika grafiks pievienots 4.pielikumā.   2.tabula Uzdevumi mērķu sasniegšanai atkritumu saimniecībā 3. Esošās situācijas apraksts 3.1.Latvijā spēkā esošā likumdošana atkritumu apsaimniekošanas sektorā Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir izveidota normatīvo dokumentu bāze, lai izbeigtu nekontrolētu atkritumu apglabāšanu un kontrolētu atkritumu pārstrādi un apglabāšanu. Jaunākā likumdošana atbilst starptautiskajiem un ES principiem un nosacījumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. Normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā uzskaitījums ir sniegts 1. pielikumā.   3.2. Eiropas Savienības politikas un likumdošanas nosacījumi atkritumu apsaimniekošanā ES politika atkritumu apsaimniekošanas pamatmērķi ir definēti Piektajā Vides rīcības programmā (1992-1999), "Uz ilgtspējīgu attīstību", (COM (92) 93) un Kopienas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijā, kas publicēta 1989.gadā. 1996.gada jūlijā Eiropas Komisija apstiprināja jaunu Kopienas Atkritumu stratēģiju, kura aizvietoja 1989.gada dokumentu. Stratēģijā galvenais uzsvars ir likts uz ražotāja atbildības principu. Ražotājiem un tirdzniecības ķēdes locekļiem jānodrošina dabas resursu efektīvu izmantošana, kā arī saražoto preču savākšana un pārstrāde pēc tam, kad tās ir kļuvuši par atkritumiem. 2001. gada janvārī Eiropas Komisija publicēja sestās Vides rīcības programmas projektu (2001-2010), "Vide 2010: mūsu nākotne, mūsu izvēle" (COM (2001) 31). ES atkritumu apsaimniekošanas politikas un stratēģijas principi galvenokārt (bet ne tikai) tiek ieviesti ar ES direktīvām, regulām un lēmumiem, kas nosaka saistošus juridiskus pienākumus dalībvalstīm. Galvenās ES un Latvijas Republikas likumdošanas prasības attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu ir apkopotas 2. pielikumā. Atkritumu apsaimniekošanas jomā tiek gatavotas vairākas jaunas ES direktīvas, kuru prasības ir daļēji iestrādātas šajā plānā, tai skaitā: • direktīvas projekts par bīstamo sadzīves atkritumu savākšanu; • ierosinātie grozījumi direktīvā par iepakojumu un izlietoto iepakojumu - tiek ierosināti augstāki mērķi iepakojuma atkritumu pārstrādei; • direktīvas projekts par bateriju pārstrādi; • direktīvas projekts par elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādi; • direktīvas projekts par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem.   3.3. Atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas un plāni Izstrādājot šo plānu, ir ņemti vērā sekojoši dokumenti : • Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģija, 1999-2004; • Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija, 1998-2010; • Specifiskais direktīvas ieviešanas un finansēšanas plāns Padomes 1999.gada26.aprīļa direktīvai 1999/31/EC par atkritumu poligoniem; • Specifiskais direktīvas ieviešanas un finansēšanas plāns Padomes 1991.gada12.decembra direktīvai 91/689/EC par bīstamajiem atkritumiem; • Specifiskais direktīvas ieviešanas un finansēšanas plāns Padomes 1994.gada 20.decembra direktīvai 94/62/EC par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem. 1998.gadā Ministru kabinets akceptēja "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju Latvijai 1998.-2010". Stratēģijas galvenais mērķi ir samazināt ietekmi uz vidi, ko rada atkritumu apglabāšana tam neparedzētās vietās, samazināt atkritumu izgāztuvju radīto ietekmi uz vidi, samazināt radīto atkritumu daudzumu un palielināt atkritumu pārstrādi un tajos esošo materiālu atkārtotu izmantošanu. Stratēģija paredz izveidot reģionālu pieeju atkritumu apsaimniekošanai ar 10-12 jaunu reģionālu sadzīves atkritumu apstrādes iekārtu (poligonu) būvniecību un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, kā arī vides stāvokļa uzlabošanu, slēdzot un rekultivējot visas esošās izgāztuves. 1999.gadā tika apstiprināta "Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģija, 1999 - 2004". Stratēģijas mērķis ir nodrošināt videi draudzīgas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi nacionālā līmenī, kas atbilstu ES prasībām. Stratēģijas galvenās nostādnes: • pēc sistēmas izveidošanas tā būs ilgtspējīga, un darbosies atbilstoši principam "piesārņotājs maksā". Sistēmas funkcionēšanu nodrošinās līdzekļi, kas tiks iegūti no atkritumu radītājiem, kā arī saņemti kā subsīdijas par atkritumu pārstrādi un apglabāšanu; • sistēma nodrošinās informācijas plūsmu par atkritumu rašanos, pārvadāšanu, pārstrādi un apglabāšanu starp dažādām bīstamo atkritumu apsaimniekošanā iesaistītajām institūcijām, lai nodrošinātu savstarpēji saskaņotu lēmumu pieņemšanu; • sistēmai jāstimulē tīrāku tehnoloģiju izmantošana ražošanā. Latvijas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēma tiks veidota pakāpeniski, paredzot gan likumdošanas attīstību, gan ieviešot augstāk minētās nostādnes, kā arī infrastruktūras attīstību. Infrastruktūras attīstība ietver: bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas, poligonu un bīstamo atkritumu savākšanas un pārvadāšanas sistēmas izveidi. Specifiskie direktīvu ieviešanas un finansēšanas plāni satur informāciju par to, kādā veidā Latvijā tiks nodrošināta attiecīgajās ES direktīvās noteikto mērķu ieviešana.   3.4. Atkritumu apsaimniekošanā iesaistītās institūcijas Atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto institūciju galvenās funkcijas ir aprakstītas 3.tabulā.   3.tabula Atkritumu apsaimniekošanā iesaistītās institūcijas Institūcija Atbildība Pašvaldības - Organizē sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un apglabāšanu savā administratīvajā teritorijā; - Pārrauga rūpniecisko atkritumu savākšanu un izvešanu; - Pieņem lēmumus par jaunu atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtu izvietošanu; - Izdod vietējos saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā, par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu apmaksas kārtību; - Pieņem lēmumu par sadarbību ar citām pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanas jomā; - Piedalās reģionālajos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas; - Organizē poligonu, izgāztuvju vai atkritumu pārstrādes vietu slēgšanu un rekultivāciju; - Sniedz atzinumus par A un B kategorijas piesārņojošo darbību atļauju pieteikumiem; - Sadarbojas ar LZP sabiedrības izglītošanas un dalītās vākšanas sistēmas izveides jautājumos. VARAM Sagatavo atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu; Koordinē atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna ieviešanu; - Sagatavo atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošu normatīvo aktu projektus; - Apkopo informāciju par atkritumu apsaimniekošanu; - Koordinē reģionālos atkritumu apsaimniekošanas projektus un organizē finansējumu sadzīves atkritumu poligonu būvniecībai; - Izdod atļaujas atkritumu ievešanai pārstrādei; RVP - Veic vides kvalitātes kontroli; - Nacionālās likumdošanas ieviešana; - Izdod atļaujas atkritumu apsaimniekošanai (vai arī atļauju A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai); - pārbauda izsniegto atļauju nosacījumu ievērošanu. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrība1 Nodarbojas ar atkritumu savākšanu, transportēšanu vienas vai vairāku pašvaldību teritorijā; - Saņem atkritumu apsaimniekošanas atļauju (vai arī atļauju A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai); - Noslēdz līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu; - Veic uzskaiti par sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un iesniedz šo informāciju VARAM vai tās pilnvarotai institūcijai un pašvaldībām; - Apsaimnieko poligonus, izgāztuves vai atkritumu pārstrādes iekārtas atbilstoši normatīvajos aktos un atļaujās noteiktajām prasībām. Iepakojuma apsaimniekošanas komercsabiedrība Sadarbībā ar pašvaldībām nodarbojas ar sabiedriskās domas veidošanu un dalītās atkritumu vākšanas popularizēšanu; - Koordinē iepakojuma atkritumu savākšanas sistēmu izveidi; - Koordinē un piedalās investīcijās atkritumu savākšanas, pirmapstrādes un pārstrādes sistēmās; - Nodrošina atbalstu iepakojuma atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēmām daļēja finansējuma, investīciju un aizdevumu veidā. Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs Saņem atļauju bīstamo atkritumu apsaimniekošanai (vai arī atļauju A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai); - Organizē speciāli aprīkotas bīstamo atkritumu savākšanas vietas. Atkritumu ražotājs Apsaimnieko atkritumus atbilstoši normatīvajiem aktiem vai pašvaldības saistošajiem noteikumiem; - Sedz atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Bīstamo atkritumu radītājs Atdala bīstamos atkritumus no citu veidu atkritumiem; - Uzglabā bīstamos atkritumus tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu; - Nogādā bīstamos atkritumus speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vietās vai slēdz līgumu par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu ar personu, kura veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un ir saņēmusi atļauju veikt bīstamo atkritumu apsaimniekošanu; - Sedz bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas; - Saņem normatīvajos aktos noteiktās atļaujas. Latvijas vides aģentūra Organizē datu vākšanu un apkopo datus par sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs - Sagatavo ietekmes uz vidi novērtējuma programmu atkritumu apsaimniekošanas iekārtām; - Uzrauga ietekmes uz vidi procedūras norisi; - Izvērtē sagatavoto ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un sagatavo rekomendācijas; - Apkopo informāciju par labākajiem pieejamiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem; - Pieņem lēmumus gadījumos, kad vai arī atļauju A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai izdošana vai to nosacījumi tiek apstrīdēti. Vides valsts inspekcija - kontrolē visu veidu atkritumu apsaimniekošanas noteikumu ievērošanu; - pārrauga reģionālo vides pārvalžu veiktā ieviešanas un uzraudzības darbu. Nevalstiskās organizācijas - veicina sabiedrības piedalīšanos atkritumu apsaimniekošanas politikas veidošanā; - pārstāv savu biedru intereses atkritumu apsaimniekošanas jautājumos; - piedalās sabiedrības informēšanā par atkritumu apsaimniekošanas aktualitātēm.  3.5. Pašreizējā atkritumu apsaimniekošanas situācija Nākamajās apakšnodaļās ir atspoguļoti dati par dažādu atkritumu veidu apsaimniekošanas pašreizējo situāciju. Galvenā uzmanība pievērsta tādiem atkritumu veidiem kā: sadzīves, iepakojuma, bīstamie atkritumi, izlietotās baterijas un akumulatori, nolietotās automašīnas, naftas produktu, PCB/PCT, medicīnas atkritumi, kā arī atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtām. 3.5.1. Sadzīves atkritumi Sagatavojot iepriekš minētās stratēģijas un plānus, ir novērtēts, ka Latvijā ik gadus rodas 600 000 - 700 000 tonnu sadzīves atkritumu un aptuveni puse no šī daudzuma ir bioloģiski noārdāmi sadzīves atkritumi. Informācija par atkritumu daudzumu un bioloģiski noārdāmo atkritumu īpatsvaru tajā ir sniegta 4.tabulā.   4.tabula Dati un prognoze par sadzīves atkritumu rašanos laika posmam 1998.-2012 , tai skaitā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzums Gads Iedzīvotāju skaits  (miljoni) Ekonomiskā izaugsme (%) Radītais sadzīves atkritumu  daudzums ( '000 t/gadā) Bioloģiski noārdāmie atkritumi ('000 t/gadā) 1998 2,46 3,9% 648 377 1999 2,44 1,1% 647 376 2000 2,42 6,6% 660 384 2001 2,41 5,4% 673 391 2002 2,40 5,5% 685 398 2003 2,39 5,8% 699 406 2004 2,38 5,9% 713 414 2005 2,37 5,9% 728 423 2006 2,36 6,0% 743 432 2007 2,35 6,0% 758 440 2008 2,34 6,0% 773 449 2009 2,33 6,0% 789 458 2010 2,32 6,0% 805 468 2011 2,30 6,0% 821 477 2012 2,29 6,0% 838 487 Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Sadzīves atkritumu savākšanu un apglabāšanu Latvijā galvenokārt veic atkritumu savākšanas komercsabiedrības, no kurām 95 % ir pašvaldību komercsabiedrības. Privātās komercsabiedrības apkalpo līdz 50 % Latvijas iedzīvotāju. Šīs komercsabiedrības darbojas Rīgā, Jelgavā Liepājā un citās pilsētās. Lielākā savāktā sadzīves atkritumu un citu savākto atkritumu daļa tiek apglabāta izgāztuvēs bez iepriekšējas apstrādes. Apmēram 40 % no savāktajiem atkritumu tiek apglabāti Rīgas rajonā, Getliņu izgāztuvē (sk. 6. pielikumu). 1998.gadā tika novērtēts, ka Latvijā darbojās 558 izgāztuves. 77 % no šīm izgāztuvēm bija mazākas par 2 hektāriem un tajās tika apglabāti mazāk nekā 1000 m3 gadā. Līdz 2000.gada beigām tika slēgtas un rekultivētas 55 izgāztuves. 2001.gadā atkritumu apglabāšanas atļaujas tika izdotas 252 izgāztuvēm. Šis izgāztuvju slēgšanas process turpināsies attīstoties ilgtspējīgākai atkritumu apsaimniekošanas sistēmai. Informācija par plānoto izgāztuvju rekultivāciju ir pieejama 9.pielikumā. Ir izstrādāta valsts investīciju programma "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijā, 500-" un uzsākta tās realizācija, paredzot Latvijas teritorijā izveidot reģionālu pieeju sadzīves atkritumu apsaimniekošanai ar 10-12 jaunu sadzīves atkritumu poligonu un citu atkritumu apstrādes iekārtu būvniecību un esošo izgāztuvju slēgšanu un rekultivāciju. 3.5.2. Iepakojuma atkritumi Saskaņā ar Latvijas Iepakojuma institūta veikto pētījumu (1999) kopējais iepakojuma atkritumu apjoms 1998.gadā bija 117 896 tonnas. Iepakojuma procentuālais sastāvs ir atspoguļots 5.tabulā, savukārt pārstrādātā iepakojuma daudzums atspoguļots 6.tabulā.   5. tabula Iepakojuma atkritumu sastāvs 1998.g. Materiāls Daudzums, tonnās Daudzums (%) Stikls 47 209 40% Papīrs, kartons 34 435 29% Polimēri 22 012 19% Stikls 5 737 5% Metāli 4 707 4% Kompozītu materiāli un citi iepakojuma veidi 3 796 3% Kopā 117 896 100% 6.tabula Izlietotā iepakojuma pārstrāde pret kopējo iepakojuma patēriņu 1998.gadā Materiāls Iepakojuma patēriņš (tonnas) Izlietotā iepakojuma pārstrāde (tonnas) Pārstrāde % no patēriņa Metāli 4 707,00 10,50 0,22 Papīrs un kartons 34 435,00 10 540,00 30,61 Polimēri 22 012,00 480,00 2,18 Stikls 47 209,00 8 918,50 18,89 Kopā: 108 363,00 19 949,00 18,41 No 1996. gada 1.janvāra Latvijā ir spēkā likums "Par dabas resursu nodokli", kas nosaka, ka ar nodokli tiek aplikts gan Latvijā ražotu preču un produktu, gan importēto preču un produktu iepakojums. Ieņēmumi no dabas resursu nodokļa maksājumiem tiek ieskaitīti LVAF. Komercsabiedrības, kuras veic izlietotā iepakojuma savākšanu un pārstrādi vai izvešanu pārstrādei, saņem subsīdijas no LVAF. Likums "Par dabas resursu nodokli" no 2001.gada 1.jūlija paredz arī iespējas saņemt nodokļa atvieglojumus, ja komercsabiedrība realizē brīvprātīgas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas. Rezultātā vairākas komercsabiedrības pašas realizē šādas programmas, gan arī šiem mērķiem izveidojot atsevišķu komercsabiedrību - Latvijas Zaļo punktu, veic izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Tomēr, lai arī pārstrādes iespējas ir attīstījušās kopš 1997. gada, pašlaik Latvijā ir ļoti ierobežota vairāku veidu izlietotā iepakojuma materiālu pārstrāde, tāpēc tiek atbalstīta arī izlietotā iepakojuma eksportēšanas pārstrādei un citām valstīm. Izlietotā metāla iepakojuma atpakaļ savākšana un pārstrāde ir zemā līmenī. To nosaka ekonomiskais neizdevīgums, kas saistās ar izlietotā metāla iepakojuma savākšanu. Pašlaik Latvijā darbojas vairākas polimēru otrreizējās pārstrādes (PE otrreizējās pārstrādes) rūpnīcas, tomēr to iespējas strauji kāpināt pārstrādes apjomus ir atkarīgas no vairākiem faktoriem. Viens no galvenajiem kavēkļiem ir nepastāvīgā izejmateriālu plūsma, jo pašreizējie dalītās vākšanas apjomi ir ļoti niecīgi, bet no komercsabiedrībām savācamo polimēru atkritumu apjomi ir diezgan nepastāvīgi. Jāatzīmē, ka iepriekš minētās komercsabiedrības nenodarbojas ar PET pārstrādi, kas veido vienu ceturtdaļu no visiem izlietotajiem polimēriem. Pašlaik lielākā daļa savāktā izlietotā PET iepakojuma tiek eksportēta. Šobrīd Latvijā vislabāk attīstīta ir izlietotā papīra un kartona iepakojuma apsaimniekošana. Lielākā daļa papīra un kartona iepakojuma tiek gan pārstrādāta uz vietas Latvijā, gan eksportēta. Vismazāk statistisko datu pieejams par izlietotā kokmateriālu iepakojuma apsaimniekošanu, tomēr veicot komercsabiedrību aptauju, secināts, ka koka paletes tiek lietotas atkārtoti, līdz brīdim, kad tās kļūst nelietojamas. Pēc tam tās tiek sadedzinātas vai arī pārdotas kā kurināmais materiāls iedzīvotājiem. Izlietotā stikla iepakojuma pārstrāde kopš 1997. gada pašlaik ir manāmi sarukusi, tā pamatā ir esošās stikla pārstrādes rūpnīcas AS "Grīziņkalns 2" nespēja veikt stikla šķirošanu un atrast noietu pārstrādātajam stiklam. Notiek arī stikla lausku eksports. 3.5.3. Bīstamie atkritumi Atbilstoši valsts statistikas pārskatam 3-BA "Pārskats par bīstamajiem atkritumiem", 2000.gadā Latvijā tika radītas 93 000 tonnas bīstamo atkritumu. Lielāko bīstamo atkritumu daļu (60%) veido metālu ražošanas atkritumi. Pašlaik bīstamie atkritumi tiek īslaicīgi uzglabāti komercsabiedrībās un speciāli aprīkotās atkritumu uzglabāšanas vietās. Ir ierīkotas 3 speciālas vietas nederīgo pesticīdu uzglabāšanai, un pašlaik šajās vietās glabājas 2000 t minēto atkritumu. Viena no šīm glabātuvēm, kuras ietilpība ir 1500 t, atbilst visām direktīvas 1999/31/EC par atkritumu apglabāšanu poligonos un Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumu Nr.15 "Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai, kā arī atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai" prasībām, ieskaitot monitoringa programmu. Citās komercsabiedrībās atkritumi tiek uzglabāti atsevišķās telpās iepakotā veidā. Reizi gadā komercsabiedrības iesniedz informāciju par saražotajiem un uzglabātajiem atkritumiem RVP, savukārt Latvijas Vides aģentūra apkopo savākto informāciju. Ir plānots, ka uzglabātos atkritumus vai nu sadedzinās, vai arī apglabās bīstamo atkritumu poligonā. Bīstamo atkritumu radītājam vai īpašniekam normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir jāsaņem atļauja atkritumu uzglabāšanai. 3.5.4. Izlietotas baterijas un akumulatori Ņemot vērā, ka Latvijā netiek ražotas baterijas un akumulatori, šie izstrādājumi tiek importēti no citām valstīm. 7., 8. un 9.tabulās dots ieskats bateriju un akumulatoru importa apmēros dažu gadu laikā.   7.tabula Bateriju un to sastāvdaļu imports Latvijā, 1998.-2000. Bateriju vai akumulatoru veids Svars, tonnās, 1998 Svars, tonnās, 1999 Svars, tonnās, 2000 Mangāna dioksīda 274 316,273 220,568 Dzīvsudraba oksīda 0,008 0,008 - Sudraba oksīda 0,054 0,715 0,137 Litija 2,75 1,399 3,831 Gaisa-cinka 3,07 0,579 0,321 Citi bateriju veidi 39, 57 68,955 117,903 Bateriju sastāvdaļas 0,036 - 0,059 Kopā: 319,49 388,15 342,82 8. tabula Akumulatoru imports Latvijā, 1999.-2000.g Akumulatoru veids Gabalu/daļu skaits, 1999.g. Svars, tonnas, 1999.g. Gabalu/daļu skaits, 1999.g. Svars, tonnas, 1999.g. Svina akumulatori 113 747 2171 109 848 2134 Niķeļa-kadmija akumulatori 37 405 19,52 28 076 19,92 Dzelzs-niķeļa akumulatori 3693 23 3921 40,01 Citi akumulatori 29449 32,23 19248 53,67 Akumulatoru sastāvdaļas 33129 121,11 46482 189,54 Kopā 2366,86 2437,14 9.tabula Savāktais svina un citu akumulatoru daudzums 2000.gadā Laika periods Svina akumulatori, gabali Citi akumulatori, tonnas 2000.g.1.ceturksnis 66 405 192,917 2000.g.2.ceturksnis 90 042 164,406 2000.g.3.ceturksnis 58 057 58,496 2000.g.4.ceturksnis 59 035 93,461 2000.g.kopā: 270 539 509,28 Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, bateriju un akumulatoru importētāji ir atbildīgi par bateriju un akumulatoru marķējumu, kas norāda ka baterijas un akumulatoru pēc to izlietošanas ir jāsavāc atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem. Savukārt, bateriju un akumulatoru tirgotājiem bez papildus samaksas ir jāpieņem atpakaļ izlietotās baterijas un akumulatori, jānodrošina to droša uzglabāšana un jāslēdz līgums ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrībām par šo bateriju un akumulatoru turpmāko apsaimniekošanu. Šobrīd valstī darbojas vairākas komercsabiedrības, kuras nodarbojas ar svinu saturošu akumulatoru savākšanu un izvešanu pārstrādei uz ārzemēm. 2001.gada vasarā tika uzsākta sadzīvē izmantoto bateriju dalīta vākšana. 3.5.5. Nolietotas automašīnas Latvijā netiek veikta automašīnu izgatavošana vai komplektēšana. Visas automašīnas tiek importētas. Latvijā ievērojamu automašīnu daļu importē fiziskas personas, lai gan šajā komercdarbībā ir iesaistītas arī juridiskās personas. Ir gandrīz 35 oficiāli reģistrēti profesionāli importētāji un 300-600 lietoto automašīnu ievedēji. Gan jaunu, gan lietoto automašīnu importētāji saņem atļaujas vai tiek reģistrēti. Tomēr ir daudz nereģistrētu nolietoto automašīnu importētāju, galvenokārt fiziskās personas. Apmēram 82 % no importētajām mašīnām ir lietotas, tās tiek importētas galvenokārt no Vācijas. Šobrīd Latvijā ir reģistrētas aptuveni 800 000 automašīnu, no kuriem 400 000 ir veikta valsts tehniskā apskate, lai piedalītos ceļu satiksmē. Pašreiz vidējais automašīnu vecums Latvijā ir 13 gadi. Satiksmes ministrija šobrīd ir izsniegusi licences apmēram 50 autokapsētu darbībai. Nolietotās automašīnas tiek izmantotas rezerves daļām, vai metāllūžņu ieguvei eksportam, vai arī tiek uzkrātas pārstrādes komercsabiedrību teritorijās. Pirms tam no nolietotām automašīnām tiek izvadīti dažādi šķidrumi un eļļu pārpalikumi. Izvadītie šķidrumi un eļļu pārpalikumi tiek vai nu attīrīti, vai arī sajaukti un nodoti komercsabiedrībām, kas nodarbojas ar naftas produktu savākšanu. 1. zīmējumā ir paradīts Latvijā reģistrēto pasažieru automašīnu skaits beidzamo 20 gadu laikā. Šajā laika posmā automobiļu skaits ir visu laiku pieaudzis. 2. zīmējumā raksturo reģistrēto automašīnu vecumu. Vērā ņemama īpatnība plānojot nolietoto automašīnu apsaimniekošanu, jāņem vērā salīdzinoši lielais automašīnu vidējais vecums jau pašlaik: 86% no visām automašīnām ir vairāk nekā 10 gadus vecas. 1.zīm. Latvijā reģistrēto pasažieru automašīnu skaits 2.zīm. Latvijā reģistrēto pasažieru automašīnu vecums 3.5.6. Naftas produktu atkritumi Ik gadu Latvijā vietējam patēriņam tiek ievestas 37 000 tonnas naftas produktu. Ir daļēji izveidota naftas produktu savākšanas un pārstrāde sistēma. Ņemot vērā naftas produktu atkritumu augsto siltumspēju un Vides aizsardzības fonda subsīdijas naftas produktu atkritumu savākšanai, vairākas komercsabiedrības veic naftas produktu atkritumu savākšanu, lai šos atkritumus izmantotu kā degvielu. Lielākā naftas produktu atkritumu daļa tiek sadedzināta Brocēnu cementa rūpnīcā. Brocēnu jauda naftas produktu atkritumu pārstrādei ir apmēram 1000 tonnas mēnesī, pašreiz tur mēnesī tiek pārstrādātas 400-700 tonnas naftas produktu atkritumu. Trīs komercsabiedrībās tiek veikta ar naftas produktiem piesārņotu kuģu notekūdeņu apstrāde un attīrīšana. Naftas produktu atkritumu savākšanas un sadedzināšanas izmaksas tiek subsidētas no VAF līdzekļiem. 3.5.7. PCB/PCT atkritumi "Latvenergo" energoapgādes sistēmā atrodas 300 augstsprieguma transformatori, kuri varētu saturēt PCB/PCT atkritumus. Kopējais PCB/PCT daudzums ir apmēram 98 tonnas. Var prognozēt, ka, stājoties spēkā aizliegumam izmantot PCB/PCT, energoapgādes sistēmā vairs neradīsies šāda veida atkritumi. Inventarizēto PCB/PCT saturošo iekārtu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 97 tūkstoši LVL vai 164 000 EUR, tās segs šo iekārtu īpašnieki. Gadījumā, ja iekārtu īpašnieku nav iespējams noteikt, izmaksas segs LVAF. Atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.117 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgu preču sarakstu" nosaka, kādā veidā ir veicama PCB/PCT saturošu iekārtu inventarizācija. Ir paredzēts, ka šāda inventarizācija ir jāveic līdz 2003.gada 1.janvārim. 3.5.8. Medicīnas atkritumi 2000.gadā valstī tika radītas apmēram 1100 tonnas infekciozu atkritumu. Daļu medicīnas atkritumu (apmēram 50%) savāc speciālas komercsabiedrības, un atkritumi tiek sadedzināti speciālās iekārtās. No pārpalikušajiem atkritumiem apmēram 80% tiek apglabāti izgāztuvēs, bet 20% tiek sadedzināti slimnīcu iekārtās. Šis iedalījums parasti attiecas uz slimnīcu atkritumiem, medicīnas atkritumi no zobārstniecības kabinetiem, poliklīnikām parasti tiek apglabāti izgāztuvēs. Vispārējais bīstamo un nebīstamo atkritumu atdalīšanas līmenis ir zems. 3.5.9. Atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtas 2000.gadā apmēram 77% no Latvijā radītājiem SA tika apglabāta izgāztuvēs. Tika pārstrādāti vai sadedzināto attiecīgi 10% un 6% atkritumu, daļa (5%) tika izmantoti ceļu būvē un karjeru rekultivācijā vai arī uzglabāti (1%). Atkritumu uzskaite tiek veikta tikai lielāko pilsētu izgāztuvēs. Atkritumu uzskaite tiek veikta pēc to tilpuma (m3), dati par atkritumu daudzumiem izgāztuvēs pieejami 6.pielikumā. Iekārtas, kuras tiek izmantotas bīstamo atkritumu apsaimniekošanā, ir raksturotas 7.pielikumā. Informācija par atkritumu pārstrādes iespējām un par Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu dažādu atkritumu veidu pārstrādei ir apkopota 8. pielikumā.   4. Pasākumi, kas nodrošina mērķu sasniegšanu galvenajās rīcības jomās 4.1. Sadzīves atkritumi Lai īstenotu darbības, kas uzskaitītas 2.tabulā, Latvijā ir uzsākta programmas "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija, 500-" ieviešana. Programmas ieviešana notiek ar liela mēroga 10 - 12 reģionālu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizāciju. Visi šie projekti paredz kompleksu risinājumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sektorā, tie paredz: 1) līdz 2009.gadam reģionālo poligonu izbūvi ar Latvijas apstākļiem jaunām prasībām: necaurlaidīgu poligona pamatni, obligātu atkritumu reģistrāciju un svēršanu, infiltrāta un biogāzes savākšana iekārtas, regulāru atkritumu pārklāšanu, atkritumu šķirošanas laukumu, kompostēšanu (izņemot Rīgu un Liepāju) poligona teritorijā u.c. pasākumus. Projektos tiek iekļauta arī poligonu apsaimniekošanas tehnikas iegāde; 2) esošo izgāztuvju slēgšana līdz 2009.gadam un to pilnīga rekultivācija līdz 2012.gadam; 3) reģionos, kur nav spēcīgas atkritumu apsaimniekošanas organizācijas, veicināt jaunu starppašvaldību organizāciju izveidi. Šo organizāciju mērķis sākumā ir projekta ieviešanas koordinācija un kredīta ņemšana projekta realizācijai un turpmāk poligonu un/vai citu atkritumu apsaimniekošanas objektu apsaimniekošana un atkritumu savākšanas/transportēšanas organizēšana reģionos; 4) projektos iespējama arī atkritumu savākšanas, šķirošanas, pārstrādes iekārtu iegāde. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijas reģionu veidošanās notiek uz pašvaldību vienošanās pamata. 3.pielikumā atspoguļotie sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģioni attēloti ņemot vērā ekonomiskās analīzes, kas tika veiktas "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas Latvijai" izstrādes laikā, un uzskatāmi par indikatīviem. Tādējādi arī reģionu robežas nav noteiktas, par tām lems pašvaldības savstarpēji vienojoties un ņemot vērā tirgus ekonomikas attīstības tendences sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Līdz ar to saistība ar plānošanas reģioniem nav noteicošais faktors atkritumu apsaimniekošanas reģionu izveidē. Pirmais projekts mūsdienīgu atkritumu apglabāšanas poligonu būvniecībai tika uzsākts jau 1996.gadā Talsos. Šodienas situāciju projektu realizācijā var raksturot iedalot projektus 4 grupās: 1. Pabeigti projekti - Talsi (pilsēta un rajons). Eksperimentālais projekts Talsos tika pabeigts 1997.gadā 2. Notiek projekta ieviešana: Rīga (pilsēta un rajons), Ziemeļvidzemes reģions (Cēsu, Limbažu, Valmieras un Valkas rajons), Ventspils (pilsēta un rajons), Liepāja (pilsēta un rajons). 3. Notiek projekta sagatavošana: Malienas reģions (Alūksnes, Balvu, Gulbenes un daļēji Madonas rajons), Dienvidlatgales reģions ( Daugavpils pilsēta un rajons, Krāslavas un Preiļu rajoni), Austrumlatgales reģions ( Rēzeknes pilsēta un rajons, Ludzas rajons) 4. Tiek uzsākta projekta sagatavošana: Piejūras reģions (Talsu un Tukuma rajons, Jūrmalas pilsēta), kur jau esošais Talsu poligons var kļūt par visa reģiona sadzīves atkritumu poligonu, Viduskurzemes reģions (Kuldīgas, Saldus un daļēji Dobeles rajons), Zemgales reģions (Bauskas, Jelgavas un daļēji Dobeles rajons), Vidusdaugavas reģions (Jēkabpils, Aizkraukles un daļēji Madonas rajons). Apkopojums par projektu realizāciju dots 10.tabulā. 10.tabula Indikatīvi plānotā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijas gaita Reģions Tehniski ekonomiskais pamatojums Ietekmes uz vidi novērtējums Projektēšana Celtniecība Projekta pabeigšana Rīga 1997 1997 2000 2001-2004 2004 Ziemeļvidzeme 1998 1999 2000 2002-2004 2004 Ventspils 1999 1999 2000 2002-2004 2004 Liepāja 2000 2000 2001 2002-2004 2006 Maliena 2001 2001 Plānots 2003 Plānots 2004 2006 Dienvidlatgale 2001 2001 Plānots 2003 Plānots 2004 2006 Austrumlatgale 2001 2001 Plānots 2003 Plānots 2004 2006 Vidusdaugava Plānots 2003 Plānots 2003 Plānots 2004 Plānots 2006 2008 Zemgale Plānots 2002 Plānots 2003 Plānots 2004 Plānots 2005 2007 Viduskurzeme Plānots 2003 Plānots 2004 Plānots 2005 Plānots 2006 2008 Piejūra Plānots 2002 Plānots 2003 Plānots 2004 Plānots 2005 2007 4.2. Iepakojums un iepakojuma atkritumi Lai nodrošinātu ES Direktīvas 94/62/EC par iepakojumu un izlietoto iepakojumu ieviešanu, 2001. gadā tika izstrādāta stratēģija un laika grafiks pakāpeniskai direktīvā noteikto mērķu ieviešanai, kas aptver laika periodu līdz 2007. gadam un ir atspoguļots 11.tabulā.  11.tabula Iepakojuma atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un atkārtotas lietošanas mērķi (%) 2002 2003 2004 2005 2006 2007 Papīrs, kartons 43% 47% 50% 53% 56% 59% Plastmasa 9% 11% 12% 13% 14% 15% Metāli 13% 17% 20% 23% 27% 30% Stikls 19% 22% 25% 28% 32% 35% Pārstrāde, kopā 31% 33% 36% 40% 42% 45% Reģenerācija (pārstrāde un enerģijas atgūšana), kopā 31% 33% 37% 42% 46% 50% Atkārtota lietošana, kopā 8% 8% 8% 9% 9% 9% 2001. gada 20. decembrī Saeima pieņēma Iepakojuma likumu, kurš stājas spēkā 2002. gada 1. jūlijā. Ar likuma un no tā izrietošo Ministru kabineta noteikumu starpniecību Latvijā tiks ieviestas ES direktīvas 94/62/EC par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem prasības. Atbilstoši ES likumdošanas prasībām, likumā noteiktas prasības iepakojuma ražošanai, preventīvie pasākumi iepakojuma rašanās novēršanai, izlietotā iepakojuma savākšanai, atkārtotai lietošanai un pārstrādei. Noteikts iepakotāju pienākums - organizēt izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu un iepakojuma ražotāju, importētāju un iepakotāju pienākums sniegt informāciju par iepakojumu reģionālajām vides pārvaldēm. Paredzēta depozīta sistēmu izveidošana atkārtoti lietojamam iepakojumam, kas veicinās tā vairākkārtēju lietošanu un resursu racionālu izmantošanu. Ministru kabinets 2002. gada 2.aprīlī pieņēma noteikumus Nr.139 "Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu", kuri nosaka visa izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma veidu procentuālo apjomu, kāds izmantojams reģenerācijai, kā arī termiņus, kādos noteiktais apjoms ir reģenerējams. Vienlaikus tiek paredzēts, ka ar dabas resursu nodokļa starpniecību tiks gan veicināta atsevišķu iepakotāju izlietotā iepakojuma apsaimniekošana un reģenerācija, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos reģenerācijas apjomus, gan no otras puses ar ekonomisko instrumentu starpniecību tiks veicināta izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomu ievērošana. Pēc jaunas ES direktīvas pieņemšanas attiecībā uz iepakojuma pārstrādes, reģenerācijas un atkārtotas izmantošanas mērķiem arī Latvijas stratēģija un laika grafiks būs jāprecizē un jāpapildina. Pašlaik Latvijā darbojas pirmā komercsabiedrība, kura nodarbojas ir ar izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu,- Latvijas Zaļais punkts.   4.3. Bīstamie atkritumi Plānoto investīciju projektos ir ieļauti konkrēti apakšprojekti atsevišķu infrastruktūras objektu būvniecībai vai atsevišķu bīstamo atkritumu veidu apsaimniekošanas sistēmu izveidei, piemēram: • bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas uzstādīšana (plānotā jauda- 2000 t atkritumu gadā), paredzētais ieviešanas laiks- 2003.gads, • bīstamo atkritumu poligona būvniecība (plānotā jauda- 40 000 t atkritumu gadā), paredzētais ieviešanas laiks- 2004.gads, • bīstamo atkritumu savākšanas sistēmas (4-5 bīstamo atkritumu savākšanas stacijas) izveidošana, paredzētais ieviešanas laiks- 2004.gads, • bīstamo medicīnas atkritumu savākšanas sistēmas izveide (plānotās jaudas- 600 t gadā Rīgā un 3 reģionālās stacijas ar jaudu 200 t gadā) - plānotais ieviešanas laiks - 2004.gads. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas problēmas tiks risinātas divās fāzēs ar īstermiņa un ilgtermiņa pasākumiem. Īstermiņa pasākumi (1 - 4 gadi) 1. Likumdošanas izstrādes pabeigšana, 2. RVP personāla, kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, apmācība, 3. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamatelementu izveide (sadedzināšanas iekārtas, poligoni), savākto nederīgo pesticīdu sadedzināšana, citu atkritumu plūsmu apsaimniekošanas uzsākšana, 4. Likumdošanas ieviešanas institūciju (Vides valsts inspekcija, RVP) stiprināšana, īpaši papildus nodrošinot nepieciešamo personālu atļauju izsniegšanai, 5. Savākšanas staciju celtniecība, 6. Bīstamo medicīnisko atkritumu apstrādes iekārtu celtniecība (autoklāvu un dezinfekcijas iekārtu iegāde). Ilgtermiņa pasākumi (5 -8 gadi) 1. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošo normatīvo aktu optimizācija, 2. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas optimizācija un attīstība, ņemot vērā reģionālās vajadzības un ekonomikas attīstības tendences. Ņemot vērā bīstamo atkritumu sadedzināšanas un apglabāšanas iekārtu mazo jaudu, kā arī Latvijas un starptautisko tiesību aktu normas, Latvijā netiks ievesti sadedzināšanai un apglabāšanai bīstamie atkritumi no citām valstīm.   4.4. Izlietotas baterijas un akumulatori Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.117 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu" satur aizliegumu ievest valstī vairāku veidu baterijas, kuras ir minētas attiecīgajā ES likumdošanā. Tādējādi tirgū būs pieejamas tikai baterijas un akumulatori ar nelielu bīstamu vai piesārņojošu vielu saturu. Lai samazinātu sadzīves atkritumu izgāztuvēs nonākošo bateriju daudzumu, tiks turpināta visa veida sadzīvē izmantojamo bateriju dalītas savākšanas sistēmas subsidēšana, izmantojot Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļus. 4.5. PCB/PCT saturoši atkritumi Līdz 2003.gadam ir plānots pabeigt PCB/PCT un šīs vielas saturošu iekārtu inventarizāciju. Atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.117 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu" PCB/PCT atkritumu vai šīs vielas saturošu iekārtu īpašniekiem reizi gadā, sākot no 2003.gada 1.janvāra, ir jāinformē RVP par šiem atkritumiem vai iekārtām. Izvērtējot informāciju par PCB/PCT saturošiem atkritumiem un šīs vielas saturošām iekārtām, VARAM pieņems lēmumu, vai šie atkritumi ir iznīcināmi Latvijā vai arī to iznīcināšana ir jāveic ārzemēs. 4.6. Naftas produktu atkritumi Izmantojot VAF līdzekļus, tiks veicināta Latvijā radušos naftas produktu atkritumu reģenerācija gan valstī, gan arī aiz tās robežām. Ir paredzēts, ka komercsabiedrības, kuras veic naftas produktu atkritumu- izlietoto smēreļļu- reģenerāciju, var saņemt dabas resursu nodokļa atmaksu 100% apmērā, bet komercsabiedrības, kuras veic naftas produktu atkritumu sadedzināšanu vai cita veida pārstrādi, var saņemt dabas resursu nodokļa atmaksu 80% apmērā likuma "Par dabas resursu nodokli" noteiktajā kārtībā. 4.7. Nolietotas automašīnas Lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu attiecībā uz nolietotām automašīnām, ir nepieciešams sagatavot un pieņemt attiecīgu likumdošanu. Normatīvie akti par nolietotajām automašīnām ir jāpieņem 2003.gadā. Šiem normatīvajiem aktiem būtu jānosaka katra atsevišķa automašīnas ražotāja/importētāja atbildība par: - automašīnu projektēšanu, ņemot vērā tajās izmantoto materiālu un sastāvdaļu radītā vides apdraudējumu; - nolietoto automašīnu savākšanas un nogādāšanas sistēma uz pārstrādes centriem, kam ir izsniegtas attiecīgās atļaujas, vienlaikus nodrošinot, ka pēdējam nolietotās automašīnas īpašniekam nav jāmaksā par šo pakalpojumu; - direktīvā un šajā plānā noteikto atkārtotas izmantošanas, reģenerācijas un pārstrādes mērķu sasniegšanu. 4.8. Medicīnas atkritumi Sadarbībā ar Labklājības ministriju tiks risināts jautājums par medicīnisko atkritumu šķirošanu ārstniecības iestādēs, lai no visas atkritumu masas atdalītu bīstamos atkritumus, kuriem ir nepieciešama īpaša apstrāde, neitralizācija un sterilizācija. Tādējādi neitralizētos un sterilizētos atkritumus varēs apglabāt sadzīves atkritumu poligonos. Bīstamie atkritumi tiks apsaimniekoti, izmantojot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas iespējas. Līdz 2004.gadam, izmantojot VAF līdzekļus, Latvijas ārstniecības iestādēs tiks uzstādītas 10 iekārtas medicīnisko atkritumu neitralizācijai. Visām sadedzināšanas iekārtām, kuras tiek izmantotas medicīnisko atkritumu sadedzināšanai, būs jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai.   5. Par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma deleģējumam atkritumu apsaimniekošanas plāna realizāciju veiks VARAM un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesaistot plāna realizācijā citas valsts institūcijas un pašvaldības.   6. Pasākumu izpildei piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums Šajā nodaļā dots vispārējs apraksts par atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijai pieejamajiem finansu avotiem, nepieciešamo investīciju apjomu, novērtētajām ekspluatācijas izmaksām un cilvēkresursiem, kas strādā ar atkritumu problēmām valsts iestādēs un ir atbildīgi par iepriekš uzskaitīto pasākumu veikšanu un noteikto mērķu sasniegšanu. 6.1. Finansējuma avoti Finansējuma aprēķinos izmantots valūtas maiņas kurss 1 EUR ir 0,59 LVL. Sadzīves atkritumi Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Latvijā atbild pašvaldības. To pienākums ir savā administratīvajā teritorijā nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus iedzīvotājiem, ieskaitot sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un apglabāšanu. Realizējot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektus, tiek izmantoti dažādi finansu avoti: Realizējot investīciju projektus, notiek cieša sadarbība starp VARAM un pašvaldībām. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekti tiek uzsākti tikai pēc tam, kad pašvaldību domes un padomes ir pieņēmušas lēmumu izveidot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu, piedalīties investīciju programmā. Būtisks priekšnoteikums pašvaldību līdzdalībai projektā ir to piedalīšanās projekta finansēšanā vismaz 10% apmērā no kopējām projekta izmaksām. Tiek plānots, ka pašvaldības sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektos ieguldīs 16,5 miljonus LVL jeb 28 miljonus EUR (laikā no 1995.gada līdz 2012.gadam, 2000.gada cenās). Valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un speciālā budžeta ieņēmumi no dabas resursu nodokļa ir galvenie valsts finansējuma avoti vides infrastruktūras projektiem. Iespējams, ka 2006.gadā ieguldījumi vides aizsardzībā sasniegs līdz 1,3% no IKP (2000.gadā - 0,8%). Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF). LVAF atrodas VARAM pakļautībā, un tas administrē valsts vides aizsardzības speciālo budžetu. Fonda līdzekļus pamatā veido ieņēmumi no dabas resursu nodokļa maksājumiem. Šie finansu līdzekļi var tikt izmantoti vienīgi vides aizsardzības pasākumu un projektu finansēšanai, kā arī nodokļa daļējai atmaksai par videi kaitīgu preču un produktu, kuras tiek apliktas ar nodokli, pārstrādi, vides pētījumu programmu un projektu finansēšanai, vides speciālistu apmācībai un izglītībai vides aizsardzības jomā. Tiek plānots, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijai no valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta kopā 19,5 miljonus LVL jeb 33 miljonus EUR (laikā no 1995. līdz 2012.gadam atbilstoši 2000.gada cenām). Bilaterālie un citi dāvinātāji galvenokārt piedalās projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, konkursu dokumentācijas investīciju projektu un sadarbības finansēšanas sagatavošanā. Visnozīmīgākie dāvinātāji sadzīves atkritumu projektiem Latvijā ir bijuši Dānijas Vides aizsardzības aģentūra, Somijas Vides ministrija un Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūra. Tiek plānots, ka atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas ieviešanai, ieskaitot ES ISPA (Pirmsiestāšanās strukturālās politikas instruments) finansējumu, kopā tiks saņemti 105,6 miljoni LVL jeb 179 miljoni EUR (laikā no 1995.gada līdz 2012.gadam, atbilstoši 2000.gada cenām) dāvinājumu veidā. No ES ISPA fonda saņemtais finansējums dod lielu ieguldījumu ES prasību sasniegšanai atkritumus sektorā. ES ISPA fonds finansē vides un transporta sektorus laikā no 2000. līdz 2006.gadam ISPA piešķirtās naudas summas vides projektiem (gan ūdens, gan atkritumu sektoriem) Latvijā ir apmēram 97 miljoni LVL jeb 164 miljoni EUR (1999.gada cenās, pieņemot, ka Latvija saņems 4,5 % no visiem pieejamiem ISPA finansēšanas līdzekļiem) 7 gadu laikā (caurmērā 13,9 miljoni LVL jeb 23,4 miljoni EUR gadā). Pēc iestāšanās ES Latvijai būs pieejami Strukturālie fondi, tai skaitā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kura ietvaros tiek plānots pieprasīt līdzekļus aktivitātēm, kas saistītas ar sadzīves, bīstamo un rūpniecisko atkritumu dalītu vākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Atbalsts tiks pieprasīts uzņēmumiem, kas ir nodarbināti šajā jomā. ERAF līdzekļus tiek plānots piesaistīt arī aktivitātēm, kas saistītas ar vides prasībām neatbilstošu sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanu un rekultivāciju. Atkritumu apsaimniekošanas sektora kopējo finansējumu ievērojami var palielināt kredīti. VARAM rosina pašvaldības palielināt savu pašvaldību kopējā finansējuma daļu, ņemot aizdevumus, uzskatot šādu rīcību par pašvaldības finansiālo ieguldījumu projektā. Kopējā aizdevuma daļa projekta finansējumā parasti ir ap 10% no kopējām investīcijām, un to var palielināt, ņemot vērā maksātspēju. Ir iespējams apvienot no vairākiem finansu avotiem saņemtus kredītus. Vietējās finansu institūcijas aizdevumu ņemšanai atkritumu apsaimniekošanas projektiem ir Valsts kase un komercbankas. Šo finansu avotu priekšrocība ir pietiekami vienkāršas procedūras kredītu saņemšanai un pārskatu sniegšanai. Starptautiskās finansu institūcijas aizdevumu ņemšanai atkritumu apsaimniekošanas projektiem ir Ziemeļu investīciju banka, Eiropas investīciju banka, Ziemeļu Vides finansu korporācija, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka, Pasaules banka. Valsts garantētas kredītlīnijas ir atvērtas tikai Eiropas investīciju bankā un Ziemeļu investīciju bankā, kas izsniedz kredītus uz atvieglotiem nosacījumiem. Ir plānots, ka no starptautiskajām finansu institūcijām sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sektoram tiks saņemti kopumā 18 miljoni LVL jeb 36,1 miljons EUR (laika posmā no 1995.-2012.gadam, atbilstoši 2000.gada cenām). Kopumā finansējuma avotu iedalījums sadzīves atkritumu sektorā redzams 12.tabulā. 12.tabula Plānotie finansējuma avoti direktīvas 99/31/EC valsts un sabiedriskā sektora daļas ieviešanai Finansējuma avoti Investīciju sadalījums (%) Valsts pamatbudžets un speciālais budžets 12% Kredīti 13% Dāvinājumi (piemēram, ISPA) 65% Pašu resursi* 10% Kopā 100%  *Pašu resursi - pašvaldību, pašvaldību komercsabiedrību vai komercsabiedrību, kuras realizēs sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu, līdzekļi Privātā sektora līdzdalībai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanā pastāv vairākas iespējas. No vienas puses, pašvaldības vai valsts institūcijas ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu, finansēm un risku, bet, no otras puses, privātais sektors arī ir iesaistīts minētajā sektorā. Sadzīves atkritumu sektorā lielākais privātais ieguldījums sagaidāms atkritumu savākšanas sistēmas attīstībā. Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīvas 1999/31/EC par atkritumu poligoniem ieviešanai vien nepieciešams privātā sektora ieguldījums sastādīs 38, 3 miljoni LVL jeb 65 miljonu EUR apjomā (laika posmā līdz 2000.gada cenās). 2000.gadā vidējie mājsaimniecības ienākumi mēnesī uz ģimenes locekli bija ap 73 LVL jeb 124 EUR valstī kopumā. Pastāv ievērojama atšķirība starp ienākuma līmeni laukos un pilsētās: ienākumi svārstījās no 55 LVL jeb 93 EUR uz iedzīvotāju mēnesī lauku rajonos līdz 93 LVL jeb 157 EUR uz iedzīvotāju mēnesī Rīgā. Atbilstoši Pasaules Bankas norādījumiem maksimālais mājsaimniecības ienākumu procentu daudzums, ko var izlietot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, ir 1%. Ja visi iedzīvotāji veiktu maksājumus (atkritumu apsaimniekošanas izmaksas tiek segtas 100% apmērā), 2000.-2012.gadu periodā būtu iespējams iegūt "tarifu" naudas summu 330 miljonu LVL jeb 560 miljonu EUR apmērā (2000.gada cenās) jeb ap 25 miljoniem LVL (jeb 43 miljoniem EUR) gadā. Tomēr ir vairāki faktori, kas jāņem vērā, plānojot investīciju plūsmu: - maz ticams, ka iedzīvotāji segs atkritumu apsaimniekošanas izmaksas 100% apmērā; - pakalpojumu sniegšanas seguma palielināšanās notiek pakāpeniski visā 2003.- 2012.g. laikā; - 1% no mājsaimniecības ienākumiem ir maksimālais daudzums. Realizējamie projekti Ventspilī, Liepājā un Ziemeļvidzemē sasniedz 0,5-0,6% apmēru no mājsaimniecības ienākumiem. Tomēr no mājsaimniecībām nākošajai naudas summai vajadzētu būt vismaz pietiekamai, lai segtu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, daļu no turpmākām investīcijām atkritumu apsaimniekošanas sektorā un ņemto aizņēmumu atmaksāšanu. Informācija par plānotajiem tarifiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas ISPA līdzfinansētajos projektos ir apkopota 10.pielikumā. Informācija par ES ISPA līdzfinansēto projektu investīciju plānu ir apkopta 11.pielikumā. Bīstamie atkritumi Tāpat kā sadzīves atkritumu sektorā, arī bīstamo atkritumu apsaimniekošanai izmanto dažādus finansu avotus. Tie ir: Valsts pamatbudžets, speciālais budžets, dāvinājumi un apsaimniekojošās komercsabiedrības līdzekļi. Valsts investīciju programmā ir iekļauti investīciju projekti bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas infrastruktūru izveidošanai un direktīvas 91/689/EC praktisko ieviešanai. Plānotais projektu apjoms ir 19,5 miljoni LVL jeb 33,1 miljoni EUR. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas tarifi, ieskaitot savākšanas, uzglabāšanas, loģistikas operāciju un apstrādes izmaksas, tiek noteikti, savstarpēji vienojoties atkritumu radītājam un atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrībai. Latvijas Vides aizsardzības fonds ir daļēji subsidējis atsevišķu bīstamo atkritumu veidu savākšanu (piemēram, naftas produktu atkritumi, baterija, dzīvsudraba lampas, u.c). 2000.-2001.gadā šim mērķim tika izlietoti 2,48 miljoni LVL jeb 4,21 miljoni EUR. Līdzīgas subsīdijas tiks piešķirtas arī nākotnē. Izlietotais iepakojums Tiek plānots, ka direktīvas par iepakojumu un izlietoto iepakojumu ieviešanas izmaksas tiks segtas no valsts līdzekļiem un dabas resursu nodokļa atvieglojumiem, privātā sektora un daļēji no pašvaldību līdzekļiem. Plānotais ieguldījumu apjoms varētu sastādīt līdz aptuveni 6,2 miljoni LVL jeb 10,5 miljoni EUR. Iepakojuma likums nosaka, ka iepakotājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendārajā gadā pārsniedz 300 kg, ir atbildīgs par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, tajā skaitā par noteikta apjoma savākšanu un reģenerāciju. Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu iepakotājs veic pats, dibina iepakojuma apsaimniekošanas komercsabiedrību vai slēdz līgumu ar komercsabiedrību. Līdz ar to komercsabiedrība segs izdevumus, kas saistīti ar noteikto prasību ievērošanu. No otras puses, likums "Par dabas resursu nodokli" paredz, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumu, ir tiesīga noteikt nodokļa atvieglojumus līdz 80 procentiem komercsabiedrībām, kuras realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra noteiktajiem kritērijiem un prasībām. Vienlaikus ir noteikts, ka komercsabiedrībām līdzekļi, kas iegūti, saņemot nodokļa atvieglojumu, pilnā apmērā jāiegulda brīvprātīgas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas realizēšanā atbilstoši programmā noteiktajiem konkrētu pasākumu realizācijas termiņiem. Tiek plānots, ka arī pašvaldības būs iesaistītas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas procesā, organizējot atkritumu dalīto vākšanu. Iepakojuma apsaimniekošanas komercsabiedrību uzdevums ir, sadarbojoties ar pašvaldībām, izveidot dalītās iepakojuma atkritumu savākšanas sistēmas. Valsts speciālā budžeta līdzekļi tiks piesaistīti pārstrādes jaudu attīstīšanai. Nākotnē pārstrādes jaudu attīstīšanā būtu jāiesaista arī iepakojuma apsaimniekošanas komercsabiedrību līdzekļi. Pēc ies …