Krājaizdevu sabiedrību likums

Krājaizdevu sabiedrību likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Krājaizdevu sabiedrību likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir sekmēt finanšu resursu pieejamību, kā arī reģionālo attīstību, veicinot indivīdu līdzdarbošanos tautsaimniecībā. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.) 2.pants. Krājaizdevu sabiedrības jēdziens, uzdevumi un tiesības (1) Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu un saskaņā ar šo likumu un saviem statūtiem sniedz šīs sabiedrības biedriem šādus finanšu pakalpojumus: 1) piesaista biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus; 2) kreditē biedrus, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; 3) izdara skaidras un bezskaidras naudas maksājumus biedru apkalpošanai, izmantojot arī bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus; 4) veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā; 5) izsniedz galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem; 6) glabā biedru vērtības; 7) konsultē biedrus finansiālā rakstura jautājumos; 8) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu); 9) sniedz tādu informāciju, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu; 10) ar Latvijas Bankas atļauju veic citus darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi šajā daļā minētajiem finanšu pakalpojumiem. (2) Krājaizdevu sabiedrības galvenais uzdevums ir veicināt savu biedru saimniecisko kopdarbību atbilstoši krājaizdevu sabiedrības mērķim, lai uz savstarpējas palīdzības un pašpārvaldes principu pamata, veicinot taupību, veidotu kredītresursus biedru personisko, kā arī saimniecisko un sadzīves vajadzību apmierināšanai, tādējādi sekmējot viņu labklājību. (3) Krājaizdevu sabiedrībai ir komersanta statuss. (4) Krājaizdevu sabiedrība ir juridiskā persona. Krājaizdevu sabiedrībai ir tiesības statūtos noteiktajā kārtībā iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu mantu, tai skaitā pieņemt dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus, kā arī uzņemties saistības un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā. (5) Krājaizdevu sabiedrības tiesībspēja rodas ar brīdi, kad šī sabiedrība ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. (6) (Izslēgta ar 21.06.2007. likumu) (7) Krājaizdevu sabiedrībām un personām, uz kurām attiecas šā likuma prasības, ir pienākums Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tai visu pieprasīto normatīvajos aktos noteikto informāciju, kas nepieciešama Latvijas Bankas funkciju pildīšanai. (8) Krājaizdevu sabiedrību amatpersonām ir pienākums rakstveidā informēt Latvijas Banku par visiem apstākļiem, tai skaitā par aizdomīgiem darījumiem, kuri var būtiski ietekmēt stabilu un normatīvajiem aktiem atbilstošu krājaizdevu sabiedrības turpmāko vadību un darbību vai kuri var būtiski apdraudēt krājaizdevu sabiedrības reputāciju. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 21.06.2007., 29.05.2014., 23.09.2021. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 2.1 pants. Neizpaužamās ziņas (1) Ziņas par krājaizdevu sabiedrības biedriem un citām personām, kuras saņem krājaizdevu sabiedrības sniegtos pakalpojumus, kā arī ziņas par darījumiem, kuras krājaizdevu sabiedrība iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus, ir neizpaužamās ziņas, kas nesatur valsts noslēpumu. (2) Krājaizdevu sabiedrības rīcībā esošās neizpaužamās ziņas tiek sniegtas Kredītiestāžu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. 4 ( 29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 2.2 pants. Ierobežotas pieejamības informācija (1) Informācija par krājaizdevu sabiedrību un tās biedriem vai citām personām, kas saņem krājaizdevu sabiedrības sniegtos pakalpojumus, par krājaizdevu sabiedrības darbību un tās biedru vai citu personu, kas saņem krājaizdevu sabiedrības sniegtos pakalpojumus, darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai par kuras izpaušanu Latvijas Banka nav pieņēmusi lēmumu, kā arī Latvijas Bankas rīcībā esošā ar krājaizdevu sabiedrību un tās darbību saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju un ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu krājaizdevu sabiedrību un tās biedru vai citu personu, kas saņem krājaizdevu sabiedrības sniegtos pakalpojumus. Šādai informācijai par krājaizdevu sabiedrību un tās biedriem vai citām personām, kas saņem krājaizdevu sabiedrības sniegtos pakalpojumus, kā arī krājaizdevu sabiedrības darbību un tās biedru vai citu personu, kas saņem krājaizdevu sabiedrības sniegtos pakalpojumus, darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja krājaizdevu sabiedrībai vai tās biedram ierosināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija (juridiskajai personai) vai krājaizdevu sabiedrība ir likvidēta vai tās biedrs (juridiskā persona) ir likvidēts. (2) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju neattiecas uz informāciju: 1) kas saistīta ar tiesvedību civillietā, ja ir pasludināts krājaizdevu sabiedrības maksātnespējas process vai uzsākta tās likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās krājaizdevu sabiedrības finansiālā stāvokļa uzlabošanai; 2) kuru Latvijas Banka sniegusi procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu; 3) par Latvijas Bankas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu krājaizdevu sabiedrības darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības iestādes; 4) ko izpauž personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi: a) informācijas sniegšana nepieciešama komercdarbību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanai un izmeklēšanai, b) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības, c) ja Latvijas Banka nepieciešamo informāciju ir ieguvusi no citas valsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas, to izpauž vienīgi tad, ja ir saņemta informāciju sniegušās institūcijas piekrišana. (3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām un Eiropas Centrālo banku, un Eiropas Banku iestādi, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu. (4) Latvijas Banka saskaņā ar šā panta trešo, septīto un astoto daļu saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi tās funkciju veikšanai: 1) lai pārliecinātos par krājaizdevu sabiedrības dibināšanu un darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu, īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, liela riska darījumiem, pārvaldību un grāmatvedības organizāciju, un iekšējās kontroles mehānismiem; 2) lai piemērotu likumā noteiktos uzraudzības pasākumus un sankcijas; 3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība. (5) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no krājaizdevu sabiedrības informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas pieprasījumu un tādas ārvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas pieprasījumu, ar kuru ir noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Latvijas Bankas sniegto informāciju minētajām institūcijām tās ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta. (6) Latvijas Banka ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas ir pielīdzināmas šā panta septītajā daļā minēto institūciju funkcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz šim pantam līdzvērtīgu ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai. (7) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar: 1) citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām un šo valstu finanšu ministrijām; 2) institūcijām, kurām ir uzticēts pienākums uzraudzīt finanšu tirgu vai finanšu tirgus dalībniekus; 3) dalībvalstu institūcijām, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kurām ir pienākums uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs un kuras nosaka vai īsteno makrouzraudzības politiku; 4) dalībvalstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku reorganizāciju, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kā arī ar valsts institūcijām, kuru mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti; 5) dalībvalstu līgumiskajām vai institucionālajām klientu aizsardzības sistēmām; 6) kompetentajām institūcijām, kas iesaistītas krājaizdevu sabiedrību maksātnespējas procesā vai likvidācijā; 7) dalībvalsts institūcijām, kas pārvalda noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai; 8) institūcijām, kas ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un Finanšu izlūkošanas dienestam līdzīgām institūcijām. (8) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu centrālajām bankām un citām dalībvalsts institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana nepieciešama tām likumā noteikto funkciju veikšanai, kā arī ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju. 5 (23.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 3.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības tiesiskais pamats (1) Krājaizdevu sabiedrības dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Kooperatīvo sabiedrību likums, attiecīgās krājaizdevu sabiedrības statūti, Latvijas Bankas izdotie noteikumi un lēmumi, Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti. (2) Kooperatīvo sabiedrību likuma noteikumi attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu) 4.pants. Krājaizdevu sabiedrību veidošanas principi (1) Krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam. Biedru loku nosaka: 1) pēc teritoriālā principa; 2) pēc nodarbinātības principa; 3) pēc interešu kopības principa. (2) Katras krājaizdevu sabiedrības biedru kopums nosakāms tās statūtos. Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga pieņemt par biedriem personas, kuras neatbilst statūtos noteiktajam biedru kopumam. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 5.pants. Krājaizdevu sabiedrības biedri (1) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras vai nu dzīvo vienā administratīvajā teritorijā, vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki, vai veic komercdarbību vai aroddarbību šajā teritorijā. Krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī tā pašvaldība, kuras iedzīvotāji ir attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedri. Vienu krājaizdevu sabiedrību var veidot darbībai arī blakus esošajās administratīvajās teritorijās. (11) Šā panta pirmajā daļā minētā pašvaldība var kļūt par krājaizdevu sabiedrības biedru, ja krājaizdevu sabiedrība neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ) 2. panta 18. punktu. (2) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras nodarbinātas pie viena darba devēja. (3) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras ir vienas korporācijas (profesionālas biedrības) vai profesionālas radošas sabiedriskās organizācijas, vai arodbiedrības (arodbiedrību apvienības), vai sporta sabiedriskās organizācijas dalībnieki. Šādas krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī attiecīgā sabiedriskā vai arodorganizācija. (4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var paredzēt, ka par tās biedriem var kļūt arī jau uzņemto biedru laulātie un viņu bērni — rīcībspējīgas personas. Nepilngadīgiem bērniem krājaizdevu sabiedrībās drīkst atvērt krājkontus. (5) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru var būt persona, kas ir: 1) individuālais komersants, individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, ja to īpašnieki ir krājaizdevu sabiedrības biedri; 2) komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), kuras dalībnieki ir fiziskās personas, ja vienam vai vairākiem krājaizdevu sabiedrības biedriem pieder vairāk nekā 50 procentu balsstiesību šādu sabiedrību pamatkapitālā; 3) kooperatīvā sabiedrība, kura nav krājaizdevu sabiedrība, ja vismaz vienam krājaizdevu sabiedrības biedram pieder balsstiesības, kas izriet no ieguldījuma šādas sabiedrības pamatkapitālā; 4) biedrība, kuras biedri ir tikai fiziskās personas un vismaz viens no viņiem ir krājaizdevu sabiedrības biedrs. (6) Šā panta piektajā daļā minētajām juridiskajām personām nav balsstiesību krājaizdevu sabiedrībā. (7) Krājaizdevu sabiedrības biedrs zaudē prasījuma tiesības pret krājaizdevu sabiedrību, ja 60 gadu laikā nav veikti nekādi darījumi ar viņa kontu. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 24.05.2012., 29.05.2014., 21.06.2018. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 6.pants. Krājaizdevu sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese (1) Krājaizdevu sabiedrības nosaukumā jābūt vārdiem "krājaizdevu sabiedrība", un nosaukumam jāatspoguļo krājaizdevu sabiedrības biedru kopuma pazīme. (2) Personai aizliegts izmantot savā nosaukumā vai pašreklāmā vārdu "krājaizdevu" jebkurā locījumā, vārdu savienojumā un atvasinājumā tādā veidā, kas rada maldīgu priekšstatu par tās darbības atbilstību šim likumam. Minētais aizliegums nav attiecināms uz krājaizdevu sabiedrību veidotām biedrībām un organizācijām, kuru statūtos ir noteikta krājaizdevu sabiedrību interešu pārstāvība. (3) Krājaizdevu sabiedrības juridiskā adrese ir tās valdes atrašanās vieta. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014. Sk. pārejas noteikumu 12.punktu) 7.pants. Krājaizdevu sabiedrības un tās biedru atbildības norobežošana (1) Par krājaizdevu sabiedrības saistībām biedrs atbild ar savām pajām krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālā, bet neatbild ar savu pārējo mantu. Krājaizdevu sabiedrība neatbild par savu biedru saistībām. (2) Iestājoties krājaizdevu sabiedrībā, biedrs ar savām pajām uzņemas atbildību arī par tām sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa iestāšanās. (3) Biedrs, kas izstājies vai izslēgts no krājaizdevu sabiedrības, ir atbildīgs par krājaizdevu sabiedrības saistībām viņa iegādāto paju vērtības apmērā līdz izstāšanās vai izslēgšanas dienai. (4) No krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla nevar piedzīt nekādus atsevišķu biedru parādus vai citus prasījumus pret biedriem. Līdz dienai, kad biedrs izstājies no krājaizdevu sabiedrības, vērst piedziņu pēc šādiem prasījumiem var tikai uz biedram izmaksājamo peļņas daļu, kas saņemta no ieguldījuma krājaizdevu sabiedrības kapitālā, un biedra noguldījumiem. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu) 7.1 pants. Krājaizdevu sabiedrības biedra paju atsavināšanas kārtība biedra izstāšanās gadījumā Krājaizdevu sabiedrības valde ir tiesīga atteikt krājaizdevu sabiedrības biedra lūgumu par paju atsavināšanu krājaizdevu sabiedrībai, ja biedra paju atsavināšanas rezultātā krājaizdevu sabiedrība neievēros kapitāla pietiekamības prasības vai arī paju izmaksa varētu apdraudēt krājaizdevu sabiedrības maksātspēju vai drošu un piesardzīgu turpmāko krājaizdevu sabiedrības darbību. Krājaizdevu sabiedrības biedram ir tiesības iesniegt krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulcei (pārstāvju sapulcei) sūdzību par atteikumu atļaut paju atsavināšanu. Par krājaizdevu sabiedrības valdes lēmumu iesniegtas sūdzības izskatīšanai viena mēneša laikā sasaucama krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulce (pārstāvju sapulce). 11 (21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu) II nodaļa Krājaizdevu sabiedrības dibināšana 8.pants. Krājaizdevu sabiedrības dibināšanas kārtība (1) Par krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem var būt ne mazāk kā 20 rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras atbilst šā likuma 5.pantā noteiktajām prasībām. (2) Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai, jaundibināmajai sabiedrībai ir jāiesniedz Latvijas Bankai speciālās atļaujas (licences) saņemšanai nepieciešamie dokumenti normatīvajos aktos un Latvijas Bankas noteikumos paredzētajā kārtībā. Latvijas Banka speciālo atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku. Krājaizdevu sabiedrības reģistrācija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā izdarāma tikai pēc tam, kad Latvijas Bankas lēmums par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai iesniegts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. (3) Krājaizdevu sabiedrības dibinātāju pilnvarotais pārstāvis 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Latvijas Bankas lēmums par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai, iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram minēto lēmumu un citus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" krājaizdevu sabiedrības dibināšanai noteiktos dokumentus. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.05.2012., 29.05.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu) 9.pants. Krājaizdevu sabiedrības licencēšanas kārtība (1) Krājaizdevu sabiedrības speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību, kā arī ar krājaizdevu sabiedrības darbību saistītos ierobežojumus nosaka Latvijas Banka. (2) Latvijas Banka, izvērtējusi iesniegumam par speciālās atļaujas (licences) piešķiršanu pievienotos dokumentus un krājaizdevu sabiedrības biedru atbilstību šā likuma prasībām, ir tiesīga speciālajā atļaujā (licencē) noteikt krājaizdevu sabiedrības darbības (tai skaitā finanšu pakalpojumu sniegšanas) nosacījumus. (3) Latvijas Banka iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) piešķiršanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Latvijas Bankai ir tiesības neizsniegt speciālo atļauju (licenci) jaundibinātajai krājaizdevu sabiedrībai, ja: 1) krājaizdevu sabiedrības darbība nav ekonomiski pamatota; 2) dibinot krājaizdevu sabiedrību, nav ievēroti likumi un Latvijas Bankas noteikumi; 3) krājaizdevu sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas ziņas; 4) viena vai vairākas no šā likuma 12.pantā minētajām personām neatbilst likuma prasībām. 13 (29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu) 10.pants. Prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai, tās dibinātājiem: 1) jāsagatavo dibināšanas dokumenti, statūti un krājaizdevu sabiedrības darbību reglamentējoši dokumenti, kas sniedz skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošo organizāciju; 2) jāizdara minimālā dibināšanas pamatkapitāla iemaksa; 3) jāizvirza likuma prasībām atbilstošas krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētāja, valdes priekšsēdētāja un revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļu kandidatūras. 14 11.pants. Krājaizdevu sabiedrības amatpersonu apstiprināšana un paziņojuma sniegšana par tās nosaukuma vai juridiskās adreses maiņu (1) Latvijas Banka nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību, kādā tā izvērtē krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļu, kā arī revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļa atbilstību šā likuma prasībām. (2) Krājaizdevu sabiedrība Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā sniedz Latvijas Bankai informāciju par krājaizdevu sabiedrības padomes, valdes un revīzijas komisijas sastāvu un jaunu krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu. (3) Lai pārliecinātos par krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļu, kā arī revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļa atbilstību šā likuma prasībām, Latvijas Bankai ir tiesības uzaicināt attiecīgās personas uz pārrunām. (4) Latvijas Banka 30 dienu laikā izskata krājaizdevu sabiedrības iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu atļaut krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļiem vai revīzijas komisijas priekšsēdētājam un loceklim sākt pildīt to pienākumus vai, ja krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļi vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs un loceklis neatbilst šā likuma prasībām, — lēmumu aizliegt minētajām personām sākt pildīt to pienākumus. (5) Krājaizdevu sabiedrībai ir pienākums ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par tās nosaukuma vai juridiskās adreses maiņu, rakstveidā paziņot Latvijas Bankai jauno krājaizdevu sabiedrības nosaukumu vai juridisko adresi. 15 (29.05.2014. likuma redakcijā ar ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu) 12.pants. Prasības krājaizdevu sabiedrības amatpersonām (1) Par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, revīzijas komisijas priekšsēdētāju, komisijas locekli un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu var būt persona: 1) (izslēgts ar 21.06.2007. likumu); 2) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos; 3) kurai ir nepieciešamā izglītība vai profesionālā pieredze krājaizdevu sabiedrību darbībā; 4) kurai ir nevainojama reputācija; 5) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību. (2) Par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, revīzijas komisijas priekšsēdētāju, komisijas locekli un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu nevar būt persona, kura ir: 1) sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); 2) saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kriminālprocess pret kuru ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata. (21) Ja krājaizdevu sabiedrība sniedz kreditēšanas pakalpojumus šā likuma 5. panta piektās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām, tā no valdes locekļu vidus ieceļ vienu personu, kura ir atbildīga par kreditēšanas pakalpojumiem. (3) Par krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst šā panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punkta prasībām. Par krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt persona, uz kuru attiecināms šā panta otrās daļas 1. vai 2.punkts. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 21.06.2007., 29.05.2014. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025. Grozījumus pirmajā un otrajā daļā par vārdu "priekšsēdētāju un locekli" aizstāšanu ar vārdiem "priekšsēdētāju, komisijas locekli un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu" un 2.1 daļu piemēro ar 01.10.2025. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu) 13.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniegtās speciālās atļaujas (licences) anulēšanas pamats (1) Latvijas Banka var anulēt krājaizdevu sabiedrībai izsniegto speciālo atļauju (licenci), ja: 1) krājaizdevu sabiedrība nav uzsākusi savu darbību 12 mēnešu laikā kopš speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas dienas vai neveic darbību ilgāk par 12 mēnešiem; 2) tiek konstatēts, ka krājaizdevu sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai; 3) krājaizdevu sabiedrība neievēro Latvijas Bankas noteiktos darbības ierobežojumus; 4) krājaizdevu sabiedrība neievēro šā likuma prasības un Latvijas Bankas noteikumus; 5) krājaizdevu sabiedrība ir pasludināta par maksātnespējīgu; 6) krājaizdevu sabiedrība ir uzsākusi likvidāciju; 7) krājaizdevu sabiedrība vairāk nekā divus mēnešus pēc tam, kad saņēmusi Latvijas Bankas lēmumu izteikt brīdinājumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, nav labprātīgi un pilnā apmērā veikusi maksājumus Noguldījumu garantiju fondā; 8) krājaizdevu sabiedrība ir vairāk nekā vienu mēnesi kavējusi vai nav pilnā apmērā veikusi maksājumus Latvijas Bankas darbības finansēšanai saskaņā ar likumā noteikto kārtību; 9) krājaizdevu sabiedrība neievēro tai izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) noteiktos darbības nosacījumus. (2) Krājaizdevu sabiedrības speciālā atļauja (licence) nav atjaunojama, ja Latvijas Banka to ir anulējusi. (3) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta par krājaizdevu sabiedrības speciālās atļaujas (licences) anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 17 (29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) III nodaļa Krājaizdevu sabiedrības kapitāls un peļņas sadale 14.pants. Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls (1) Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls ir starpība starp krājaizdevu sabiedrības aktīviem un saistībām. (2) Ja krājaizdevu sabiedrība sniedz kreditēšanas pakalpojumus šā likuma 5. panta piektās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām, tās pašu kapitālu veido: 1) apmaksātais pamatkapitāls saskaņā ar šā likuma 15. panta 1.5 daļu; 2) rezerves kapitāls; 3) pārējās rezerves, kas izveidotas statūtos noteiktajā kārtībā; 4) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; 5) kopsapulcē (pārstāvju sapulcē) apstiprināta pārskata gada nesadalītā peļņa. Starpposma peļņu pašu kapitāla aprēķinā iekļauj, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par šādas peļņas esību, tā ir samazināta par jebkādiem paredzamiem maksājumiem un dividenžu maksājumiem un ir saņemta Latvijas Bankas atļauja; 6) pārskata gada zaudējumi. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025. Otro daļu piemēro ar 01.10.2025. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu) 15.pants. Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls (1) Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālu veido visu krājaizdevu sabiedrības biedru paju nominālvērtību summa. Krājaizdevu sabiedrības biedrs savas pajas drīkst apmaksāt tikai naudā. Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla minimālais lielums ir 2500 euro. (11) Ja par krājaizdevu sabiedrības biedru kļūst šā likuma 5.panta piektās daļas 2. un 3.punktā minētā komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, tad krājaizdevu sabiedrības minimālais pamatkapitāla lielums ir 25 000 euro. (12) Šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētā pašvaldība, veicot ieguldījumu krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālā vai sniedzot aizdevumu krājaizdevu sabiedrībai, nodrošina valsts atbalsta kontroles normu ievērošanu. (13) Šā likuma 5. panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētā pilngadīgā rīcībspējīgā fiziskā persona, lai kļūtu par krājaizdevu sabiedrības biedru, vienu reizi var apmaksāt pajas, izmantojot krājaizdevu sabiedrības piešķirtā aizdevuma līdzekļus. Šādam nolūkam izmantotie līdzekļi nedrīkst pārsniegt vienu procentu no piešķirtā aizdevuma apmēra. (14) Kopējais krājaizdevu sabiedrības no piešķirtajiem aizdevuma līdzekļiem finansētais pamatkapitāls nedrīkst pārsniegt piecus procentus no kopējā krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla apmēra. (15) Apmaksātais pamatkapitāls ir biedru reģistrā ierakstīto biedru paju, kuras ir pilnībā apmaksātas ar naudas līdzekļiem, nominālvērtību kopsumma. (2) Bijušā biedra prasījumu tiesības pret krājaizdevu sabiedrību par paju izmaksu noilgst, ja 60 gadu laikā pēc paju izmaksas beigu termiņa paja nav izņemta un ieinteresētā persona nav pieteikusi nekādus prasījumus par paju izmaksu. Pēc termiņa izbeigšanās neizņemtās pajas kļūst par krājaizdevu sabiedrības īpašumu. (3) Ja krājaizdevu sabiedrība sniedz kreditēšanas pakalpojumus šā likuma 5. panta piektās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām, krājaizdevu sabiedrībai ir aizliegts tieši vai netieši finansēt tās biedru paju iegādi. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 19.09.2013., 29.05.2014., 21.06.2018. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 16.pants. Krājaizdevu sabiedrības rezerves kapitāls (1) Krājaizdevu sabiedrība veido rezerves kapitālu, ieskaitot tajā vismaz 25 procentus no gada tīrās peļņas (peļņa pēc nodokļu nomaksas), līdz rezerves kapitāls sasniedz vismaz 10 procentus no kopējiem aktīviem. (2) Krājaizdevu sabiedrības statūtos vai ar kopsapulces (pārstāvju sapulces) lēmumu var paredzēt arī citus maksājumus rezerves kapitālā. (3) Rezerves kapitāla izlietojumu nosaka ar biedru kopsapulces (pārstāvju sapulces) lēmumu krājaizdevu sabiedrības zaudējumu segšanai un statūtos noteikto uzdevumu izpildei. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 17.pants. Krājaizdevu sabiedrības tīrās peļņas sadale (1) Tīrās peļņas daļa, kas paliek pēc atskaitījumiem rezerves kapitālā, sadalāma atbilstoši krājaizdevu sabiedrības statūtu noteikumiem. (11) Krājaizdevu sabiedrība mēnesi pirms tās biedru kopsapulces (pārstāvju sapulces) lēmuma pieņemšanas paziņo Latvijas Bankai par nodomu izmaksāt biedriem izmaksājamās peļņas daļu, kas saņemta no ieguldījumiem krājaizdevu sabiedrības kapitālā. Latvijas Bankai ir tiesības aizliegt krājaizdevu sabiedrībai izmaksāt biedriem izmaksājamās peļņas daļu, ja tās izmaksas rezultātā krājaizdevu sabiedrība neievēros kapitāla pietiekamības prasības un riska darījumu ierobežojumus. (2) Krājaizdevu sabiedrības biedriem izmaksājamās peļņas daļa izmaksājama 90 dienu laikā pēc piešķiršanas, bet tā peļņas daļa, kura šajā laikā nav izņemta, uzskatāma par pieprasījuma noguldījumu. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014., 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu) 18.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbība ar aizdevumiem Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saņemt aizdevumu no Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības, no pasaules latviešu kredītsabiedrības, no Eiropas Savienībā reģistrētas krājaizdevu sabiedrību biedrības vai nodibinājuma, no valsts un pašvaldību fondiem, kā arī no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. 22 (24.05.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) IV nodaļa Krājaizdevu sabiedrības darbības noteikumi un tās darbību regulējošās prasības(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 19.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības noteikumi (1) Krājaizdevu sabiedrība pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir tiesīga veikt savos statūtos un Latvijas Bankas izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) noteikto darbību. (2) Krājaizdevu sabiedrība pieņem noguldījumus tikai no saviem biedriem. (21) Krājaizdevu sabiedrība nodrošina noguldītāju un to noguldījumu apmēra (ar uzkrātajiem procentiem) elektroniska reģistra vešanu un to iesniedz Latvijas Bankai pēc tās pieprasījuma. (3) Krājaizdevu sabiedrība izsniedz aizdevumus tikai saviem biedriem — fiziskajām personām un šā likuma 5.panta piektās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām personām atbilstoši kopsapulces (pārstāvju sapulces) apstiprinātajiem kredītpolitikas noteikumiem. (4) Krājaizdevu sabiedrības kredītpolitikā nosaka: 1) mērķus, kādiem izsniedzami aizdevumi; 2) procentu likmju aprēķināšanas kārtību; 3) termiņus, uz kādiem izsniedzami aizdevumi; 4) nodrošinājuma veidus atkarībā no izsniedzamā aizdevuma mērķa un apmēra; 5) mērķus, kādiem aizdevumus var izsniegt bez nodrošinājuma, šo aizdevumu apmēru un aizdevumu pieļaujamā apmēra līmeni kredītportfelī; 6) aizdevuma pieprasīšanas kārtību; 7) kārtību, kādā izskatāms aizdevuma pieprasījums un pieņemams lēmums par aizdevuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt; 8) izsniegto aizdevumu uzraudzības un kvalitātes noteikšanas kārtību; 9) savlaicīgi neatmaksāto aizdevumu atgūšanas kārtību; 10) to, ka saņemto aizdevumu biedrs var izlietot tikai tam mērķim, kādam tas izsniegts. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 24.05.2012., 29.05.2014., 21.06.2018., 23.09.2021. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025. Grozījumu trešajā daļā par skaitļa un vārda "1. punktā" aizstāšanu ar skaitļiem un vārdiem "1., 2. un 3. punktā" piemēro ar 01.10.2025. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu) 20.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbību regulējošās prasības (1) Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem. (2) Krājaizdevu sabiedrība savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās likviditāte — kreditoru juridiski pamatotu prasību apmierināšana. Likviditātes prasības nosaka Latvijas Bankas izdotie noteikumi. (3) (Izslēgta ar 04.12.2008. likumu.) (4) Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga veikt ieguldījumus Latvijas Republikas valsts emitētajos vērtspapīros, valsts kapitālsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros un Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu emitētajās hipotekārajās ķīlu zīmēs. (5) Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga dibināt komercsabiedrības, kā arī izdarīt ieguldījumus citu komercsabiedrību pamatkapitālā. (6) Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saviem biedriem aizdevumos neizsniegtos līdzekļus noguldīt tikai Latvijas Republikā vai ārvalstī reģistrētā kredītiestādē vai krājaizdevu sabiedrībā. (7) Krājaizdevu sabiedrības darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla. (8) Lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm. (9) Kopējais vienam biedram vai kopējai riska grupai izsniegto aizdevumu apjoms nedrīkst pārsniegt 25 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla. (10) Katram atsevišķam krājaizdevu sabiedrības padomes, valdes vai revīzijas komisijas loceklim un ar viņu saistītām personām izsniegto aizdevumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla. Par minētajām saistītām personām uzskatāmi attiecīgā padomes, valdes vai revīzijas komisijas locekļa laulātais, partneris, ar kuru reģistrēta partnerība, vecāki un bērni, kā arī komercsabiedrības, kurās attiecīgajam krājaizdevu sabiedrības padomes, valdes vai revīzijas komisijas loceklim vai krājaizdevu sabiedrības padomes, valdes vai revīzijas komisijas locekļa laulātajam, partnerim, ar kuru reģistrēta partnerība, vecākiem vai bērniem ir tieša vai netieša līdzdalība, kas ir 10 procenti vai vairāk balsstiesību šīs komercsabiedrības pamatkapitālā. (11) Aizdevumi, kuri katrs atsevišķi vai kopumā pārsniedz 5000 euro un tiek piešķirti krājaizdevu sabiedrības, kredītkomitejas priekšsēdētājam vai kādam no valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļiem, piešķirami ar vienbalsīgi pieņemtu krājaizdevu sabiedrības valdes lēmumu. (12) Krājaizdevu sabiedrības ārvalstu valūtu atklātā pozīcija atsevišķā ārvalstu valūtā nedrīkst pārsniegt 10 procentus un kopumā visās ārvalstu valūtās 20 procentus no pašu kapitāla. (13) Latvijas Banka izdod noteikumus par krājaizdevu sabiedrības darbību regulējošo prasību rādītāju aprēķināšanu un kredītriska pārvaldīšanu. (14) Krājaizdevu sabiedrības, kura sniedz kreditēšanas pakalpojumus šā likuma 5. panta piektās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām, lielie riska darījumi ar šā likuma 5. panta piektās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām kopsummā nedrīkst vairāk par divām reizēm pārsniegt krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu, ko aprēķina saskaņā ar šā likuma 14. panta otro daļu. (15) Krājaizdevu sabiedrība, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus šā likuma 5. panta piektās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām, papildus pašu kapitālam, ko šī krājaizdevu sabiedrība uztur, lai ievērotu šā likuma 20. panta pirmajā daļā noteikto prasību, nodrošina, ka tās pašu kapitāls ir pietiekams, lai segtu kapitāla saglabāšanas prasību 2,5 procentu apmērā no aktīvu un ārpusbilances saistību kopsummas, ko veido riska darījumi ar šā likuma 5. panta piektās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 04.12.2008., 19.09.2013., 29.05.2014., 21.06.2018., 23.09.2021. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025. Grozījumu otrajā daļā par vārdu "kreditoru juridiski pamatotu prasību apmierināšana" aizstāšanu ar vārdiem "likviditāte — kreditoru juridiski pamatotu prasību apmierināšana", vienpadsmitajā daļā par vārda "Kredīti" aizstāšanu ar vārdu "Aizdevumi" un skatiļa un vārda "1400 euro" aizstāšanu ar skaitli un vārdu "5000 euro", trīspadsmitajā daļā par vārdu "aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanu" aizstāšanu ar vārdiem "kredītriska pārvaldīšanu", desmitās daļas jauno redakciju, četrpadsmito un piecpadsmito daļu piemēro ar 01.10.2025. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu) 21.pants. Apmaksāto paju vērtības atmaksas gadījumi (1) Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā atmaksā personai tās paju vērtību naudas izteiksmē. (2) Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par paju iegādes noraidīšanu atmaksā personai tās iemaksāto paju vērtību naudas izteiksmē. (3) Personas iemaksātā iestāšanās nauda netiek atmaksāta, ja tiek pieņemts lēmums par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.) 21.1 pants. Nosacījumi kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai šā likuma 5. panta piektās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga sniegt kreditēšanas pakalpojumus šā likuma 5. panta piektās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem: 1) krājaizdevu sabiedrības biedri ir vismaz 120 pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras atbilst šā likuma 5. pantā noteiktajām prasībām; 2) krājaizdevu sabiedrības saskaņā ar šā likuma 14. panta otro daļu noteiktais pašu kapitāla minimālais apmērs ir 120 000 euro. 26 (05.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2025. Pantu piemēro ar 01.10.2025. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu) V nodaļa Krājaizdevu sabiedrības organizatoriskā struktūra, grāmatvedība un gada pārskats 22.pants. Krājaizdevu sabiedrības pārvaldes īpašie noteikumi (1) Krājaizdevu sabiedrības valdi ievēlē ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Krājaizdevu sabiedrībā tās statūtos noteiktajā kārtībā var izveidot arī kredītkomiteju. Par savu darbu kredītkomiteja sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatu krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulcei (pārstāvju sapulcei) un valdei. (2) Biedru kopsapulce (pārstāvju sapulce) krājaizdevu sabiedrības finansiālās un saimnieciskās darbības iekšējās revīzijas veikšanai ieceļ revidentu vai izveido revīzijas komisiju, kas sastāv no vairākiem revidentiem (šajā likumā visi kopā vai katrs atsevišķi — revīzijas komisijas loceklis). Ja izveido revīzijas komisiju, tad biedru kopsapulce (pārstāvju sapulce) no revīzijas komisijas locekļu vidus izvirza revīzijas komisijas priekšsēdētāju. Par krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisijas locekli nedrīkst būt valdes vai kredītkomitejas loceklis. (3) (Izslēgta no 01.01.2019. ar 21.06.2018. likumu) (4) Krājaizdevu sabiedrība statūtos var paredzēt, ka valdes, kredītkomitejas, ja tāda ir izveidota, un revīzijas komisijas locekļi darbu veic bez atlīdzības. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 24.05.2012., 29.05.2014., 21.06.2018. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 23.pants. Krājaizdevu sabiedrības grāmatvedība un gada pārskats (1) Krājaizdevu sabiedrība grāmatvedību kārto saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem par gada pārskata sagatavošanu. Latvijas Banka izdod noteikumus par krājaizdevu sabiedrības gada pārskata sagatavošanu. (2) Par krājaizdevu sabiedrības gada pārskata sagatavošanu atbild valde, un to pirms kopsapulces (pārstāvju sapulces), kurā šis pārskats apstiprināms, pārbauda krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisija. Krājaizdevu sabiedrībai, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 400 000 euro vai kura sniedz kreditēšanas pakalpojumus šā likuma 5. panta piektās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām, gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. (21) Krājaizdevu sabiedrība, kuras gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, iesniedz Latvijas Bankai krājaizdevu sabiedrības vadībai adresētu zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojuma kopiju 10 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām. (3) (Izslēgta ar 22.05.2008. likumu) (31) Krājaizdevu sabiedrība ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma, ja tāds ir, kopiju kopā ar biedru kopsapulces (pārstāvju sapulces) protokola izrakstu par gada pārskata apstiprināšanu. Krājaizdevu sabiedrība minētos dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniski. (32) Šā panta 3.1 daļā minētos dokumentus, ja tie iesniegti elektroniski, vai šo dokumentu elektroniskas kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Elektronisko dokumentu nodošanas un apliecināšanas kārtību nosaka starpresoru vienošanās, kuru noslēdzis Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs. (33) Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta 3.2 daļā minēto dokumentu saņemšanas publicē tos Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. (4) Katram krājaizdevu sabiedrības biedram ir tiesības iepazīties ar pilnu gada pārskatu un saņemt tā norakstu par maksu, kas nepārsniedz šā pārskata pavairošanas izdevumus. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 22.05.2008., 23.09.2010., 24.05.2012., 19.09.2013., 29.05.2014., 21.06.2018., 23.09.2021. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025. Grozījumu otrajā daļā pēc skaitļa un vārda "400 000 euro" papildināšanu ar vārdiem un skaitļiem "vai kura sniedz kreditēšanas pakalpojumus šā likuma 5. panta piektās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām" piemēro ar 01.10.2025. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu) VI nodaļa Krājaizdevu sabiedrības darbības uzraudzība 24.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības uzraudzības organizācija (1) Lai nodrošinātu krājaizdevu sabiedrību drošu darbību, stabilitāti un attīstību, krājaizdevu sabiedrību uzraudzību veic Latvijas Banka saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. (11) Latvijas Banka nosaka krājaizdevu sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas, ziņojumu sniegšanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus. (2) Latvijas Bankas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 29.05.2014., 23.09.2021. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.) 24.1 pants. Jauna finanšu pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas kārtība (1) Ja krājaizdevu sabiedrība ir plānojusi uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību, tā ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš iesniedz Latvijas Bankai pamatotu iesniegumu, kuram pievieno attiecīgo risku pārvaldīšanas politikas un procedūru aprakstu. (2) Latvijas Banka pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas ne vēlāk kā 30 dienu laikā izskata iesniegtos dokumentus un izvērtē plānotā finanšu pakalpojuma sniegšanas risku pārvaldīšanas politiku un šā pakalpojuma sniegšanas ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības un visa krājaizdevu sabiedrību sektora darbību. (21) Ja krājaizdevu sabiedrība ir plānojusi uzsākt jauna, līdz šim neveikta finanšu pakalpojuma sniegšanu — sniegt kreditēšanas pakalpojumus šā likuma 5. panta piektās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām —, tā ne vēlāk kā 90 dienas iepriekš iesniedz Latvijas Bankai pamatotu iesniegumu, kuram pievieno nepieciešamos dokumentus. Latvijas Banka pēc šajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas izskata iesniegtos dokumentus un izvērtē plānotā finanšu pakalpojuma sniegšanas ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības un visa krājaizdevu sabiedrību sektora darbību ne vēlāk kā 90 dienu laikā. (22) Latvijas Banka nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību, kādā tā izvērtē jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiskus grozījumus finanšu pakalpojumu sniegšanā. (3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par plānoto finanšu pakalpojumu vai tā sniegšanas kārtību, lai novērtētu attiecīgā finanšu pakalpojuma sniegšanas ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības un visa krājaizdevu sabiedrību sektora darbību un risku pārvaldīšanas kvalitāti. (4) Latvijas Banka pieņem lēmumu par aizliegumu krājaizdevu sabiedrībai uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību un nekavējoties paziņo par to attiecīgajai krājaizdevu sabiedrībai, ja tās plānotā darbība apdraud vai varētu apdraudēt šīs krājaizdevu sabiedrības vai visa krājaizdevu sabiedrību sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus vai sniegt finanšu pakalpojumus. (5) Šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma (administratīvā akta) apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 30 (29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025. 2.1 un 2.2 daļu piemēro ar 01.10.2025. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu) 24.2 pants. Ārpakalpojuma sniegšanas vispārīgie noteikumi (1) Ārpakalpojums šā likuma izpratnē ir pakalpojums, kas saistīts ar krājaizdevu sabiedrības grāmatvedības kārtošanu, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstīšanu, vai cits pakalpojums, kas saistīts ar krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojuma vai tā būtiska elementa sniegšanu. (2) Ārpakalpojumus krājaizdevu sabiedrībai ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam deleģēto pienākumu izpildē. (3) Krājaizdevu sabiedrība nedrīkst deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam saskaņā ar likumu vai krājaizdevu sabiedrības statūtiem noteiktos krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūciju pienākumus, kā arī: 1) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu; 2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem tā uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; 3) kreditēšanas pakalpojuma sniegšanu. (4) Ja krājaizdevu sabiedrība vēlas kā ārpakalpojumu deleģēt grāmatvedības kārtošanu, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstīšanu, tā pirms ārpakalpojuma saņemšanas iesniedz Latvijas Bankai pamatotu rakstveida iesniegumu par plānoto ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma procedūru un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju. (5) Ārpakalpojumu sniedzējs uzsāk ārpakalpojuma sniegšanu krājaizdevu sabiedrībai, ja tā 30 dienu laikā no šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmusi Latvijas Bankas aizliegumu saņemt ārpakalpojumu. (6) Ja krājaizdevu sabiedrība vēlas deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šā panta ceturtajā daļā neminētu ārpakalpojumu, kas saistīts ar krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšanu, tā vienlaikus ar ārpakalpojuma sniegšanas uzsākšanu iesniedz Latvijas Bankai informāciju par plānoto ārpakalpojuma veidu un ārpakalpojuma sniedzēju. (61) Vairākas krājaizdevu sabiedrības ir tiesīgas vienoties, lai saņemtu ārpakalpojumu no viena un tā paša ārpakalpojumu sniedzēja. Ārpakalpojuma līgumu paraksta visas krājaizdevu sabiedrības, kuras noslēdz ārpakalpojuma līgumu. Krājaizdevu sabiedrības var deleģēt vienu krājaizdevu sabiedrību, kas iesniedz Latvijas Bankai informāciju par plānoto ārpakalpojuma veidu un ārpakalpojuma sniedzēju, ievērojot šā panta nosacījumus. (7) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo krājaizdevu sabiedrību no likumā vai līgumā noteiktās atbildības. Krājaizdevu sabiedrība ir atbildīga par ārpakalpojuma sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savējo. 31 (29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu) 24.3 pants. Ārpakalpojumu reglamentējošie dokumenti (1) Ārpakalpojuma saņemšanas tiesiskais pamats ir līgums, kurā ietver: 1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu; 2) precīzas prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti; 3) krājaizdevu sabiedrības un ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus, tai skaitā: a) krājaizdevu sabiedrības tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, b) krājaizdevu sabiedrības tiesības dot ārpakalpojuma sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi, c) krājaizdevu sabiedrības tiesības iesniegt ārpakalpojuma sniedzējam pamatotu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja krājaizdevu sabiedrība konstatējusi, ka ārpakalpojuma sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, d) ārpakalpojuma sniedzēja pienākumu nodrošināt krājaizdevu sabiedrībai iespēju pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, e) ārpakalpojuma sniedzēja pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc krājaizdevu sabiedrības pamatota rakstveida pieprasījuma saņemšanas; 4) Latvijas Bankas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojuma sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Latvijas Bankas uzraudzības funkciju veikšanai. (2) Krājaizdevu sabiedrība, kas plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu, izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma procedūru, kurā nosaka: 1) iekšējo kārtību, kādā pieņem lēmumus par ārpakalpojuma saņemšanu; 2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību; 3) kārtību, kādā notiek sadarbība ar ārpakalpojuma sniedzēju, par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus; 4) krājaizdevu sabiedrības rīcību gadījumos, kad ārpakalpojuma sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus. (3) Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt ārpakalpojuma sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, arī iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojuma sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Latvijas Bankas uzraudzības funkciju veikšanai. 32 (29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu) 24.4 pants. Ārpakalpojuma uzraudzība (1) Latvijas Banka pieņem lēmumu aizliegt krājaizdevu sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja: 1) nav ievēroti šā likuma noteikumi; 2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot krājaizdevu sabiedrības darbību, kā arī var aizskart krājaizdevu sabiedrības biedru likumiskās intereses; 3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot krājaizdevu sabiedrības atbildīgo personu iespējas veikt normatīvajos aktos, krājaizdevu sabiedrības statūtos vai citos krājaizdevu sabiedrības iekšējos aktos tām noteiktos pienākumus; 4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Latvijas Bankas iespējas veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par paredzēto krājaizdevu sabiedrības un ārpakalpojuma sniedzēja sadarbību un prasībām attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti. (2) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai krājaizdevu sabiedrība novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņu. Ja Latvijas Bankas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Latvijas Banka pieprasa, lai krājaizdevu sabiedrība izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā izbeigšanas termiņu. (3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai krājaizdevu sabiedrība nekavējoties izbeidz ārpakalpojuma līgumu, ja Latvijas Banka konstatē, ka: 1) krājaizdevu sabiedrība neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami; 2) krājaizdevu sabiedrība neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi; 3) ārpakalpojuma sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kuri apdraud vai var apdraudēt krājaizdevu sabiedrības saistību izpildi; 4) ir iestājies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem. (4) Ja krājaizdevu sabiedrība konstatē, ka ārpakalpojuma sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līguma prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku. (5) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo krājaizdevu sabiedrību un tās atbildīgās personas no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar krājaizdevu sabiedrības darbību saistīto risku pārvaldīšanu. (6) Grozījumus, kas tiek izdarīti ārpakalpojuma procedūrā, krājaizdevu sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas. (7) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta par aizliegumu krājaizdevu sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 33 (29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums septītajā daļā par vārda "pārsūdzēšana" aizstāšanu ar vārdiem "apstrīdēšana un pārsūdzēšana" un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu) 25.pants. Pastiprinātās uzraudzības piemērošana 34 (Izslēgts ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.) 25.1 pants. Latvijas Bankas tiesības krājaizdevu sabiedrības uzraudzības procesā Latvijas Banka var pieprasīt krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulces (pārstāvju sapulces) sasaukšanu un noteikt izskatāmos jautājumus. Latvijas Bankas pilnvarotajai personai ir tiesības piedalīties šādās sapulcēs. 35 (29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu) 26.pants. Latvijas Bankas ieceltā persona (1) Par Latvijas Bankas saskaņā ar šā likuma 31.pantu iecelto personu var būt fiziskā persona — Latvijas Bankas darbinieks, zvērināts advokāts vai zvērināts revidents, kurš atbilst šā panta otrās daļas prasībām un uz kuru nevar attiecināt šā panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus. (2) Par Latvijas Bankas iecelto personu var būt fiziskā persona, par kuras rīcības objektivitāti attiecībā uz konkrēto krājaizdevu sabiedrību nav šaubu un kurai ir: 1) valsts atzīta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība vai augstākā akadēmiskā izglītība un atbilstoša kvalifikācija; 2) atbilstoša kompetence un pietiekama profesionālā darba pieredze; 3) nevainojama reputācija. (3) Par Latvijas Bankas iecelto personu nevar būt fiziskā persona, kura ir: 1) atzīstama par ieinteresētu personu attiecībā uz krājaizdevu sabiedrību; 2) sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); 3) saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kriminālprocess pret kuru ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata. (4) Latvijas Banka nosaka ieceltās personas, izņemot Latvijas Bankas darbinieku, amata kandidāta atlases un piemērotības izvērtēšanas kārtību un šādai izvērtēšanai nepieciešamo informāciju. 36 (29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025. Ceturtā daļa stājas spēkā 01.12.2025. Sk. pārejas noteikumu 20. punktu) 26.1 pants. Latvijas Bankas ieceltās personas tiesības (1) Lēmumā par Latvijas Bankas ieceltās personas iecelšanu tiek noteikts šīs personas darbības mērķis, uzdevumi un funkcijas, pilnvaru apjoms un termiņš, kā arī citi noteikumi, kurus Latvijas Banka uzskata par būtiskiem. (2) Lēmumā par Latvijas Bankas ieceltās personas iecelšanu var noteikt, ka Latvijas Bankas ieceltā persona: 1) ir tiesīga iepazīties ar visu krājaizdevu sa …