Zaudējis spēku - Preču deklarēšanas kārtība

Zaudējis spēku - Preču deklarēšanas kārtība Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2002. gada 5. marta noteikumus Nr. 94 "Preču deklarēšanas un vienkāršotās muitošanas kārtība". Precizēts 06.07.1999., Latvijas Vēstnesis Nr.220 (1680) Ministru kabineta noteikumi Nr. 222 Rīgā 1999.gada 22.jūnijā (prot. Nr. 32, 4.§) Preču deklarēšanas kārtība Izdoti saskaņā ar Muitas likuma 1.panta vienpadsmito daļu un 147.2 pantu 1. Vispārīgais jautājums 1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas (turpmāk - deklarētājs) deklarē preces muitas iestādē. 2. Parastā deklarēšanas kārtība 2.1. Rakstiskā muitas deklarācija 2. Ražošanas iekārtu sastāvdaļas, kuras klasificē ar vienu Latvijas kombinētās nomenklatūras kodu, ir uzskatāmas par viena veida precēm. 3. Muitas deklarāciju (turpmāk - deklarācija) ar parakstu apstiprina deklarētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis. 4. Deklarētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis ir atbildīgs par: 4.1. muitas iestādē iesniegtajā deklarācijā norādīto ziņu pareizību; 4.2. pievienoto dokumentu (turpmāk - pavaddokumenti) autentiskumu; 4.3. visu to saistību ievērošanu, kuras paredzētas, piemērojot deklarētajām precēm konkrētās muitas procedūras. 5. Muitas iestāde deklarāciju un pavaddokumentus uzglabā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja deklarētājs pavaddokumentu oriģinālus pieprasa citu darbību veikšanai, muitas iestāde saglabā abpusēji apliecinātas šo pavaddokumentu kopijas. Muitas iestādes amatpersona nodrošina, lai minētie pavaddokumenti vēlāk netiktu izmantoti citiem nolūkiem kā vienīgi tiem, kas saistīti ar konkrētās preču partijas (sūtījuma) apjoma vai vērtības noteikšanu. 6. Deklarāciju iesniedz tajā muitas iestādē, kurā uzrāda preces. 7. Muitas iestādes amatpersona var atļaut deklarāciju iesniegt pirms preču pieteikšanas muitas iestādē. Šādā gadījumā preces piesakāmas muitas iestādē 30 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas. Ja preces noteiktajā termiņā nav nogādātas muitas iestādē, deklarāciju uzskata par neiesniegtu. 8. Ja deklarāciju iesniedz pirms preču nogādāšanas muitas iestādē vai citā muitas iestādes amatpersonas noteiktā vietā, deklarāciju var pieņemt tikai pēc tam, kad attiecīgās preces ir pieteiktas muitas iestādē. 9. Deklarācija muitas iestādē iesniedzama tās darba laikā. Muitas iestādes amatpersona pēc deklarētāja lūguma un par tā līdzekļiem var atļaut deklarāciju iesniegt ārpus noteiktā darba laika. 10. Ja iesniedzējs pēc saskaņošanas ar muitas iestādes amatpersonu deklarāciju iesniedz citā vietā, nevis muitas iestādē, deklarācija uzskatāma par iesniegtu tajā muitas iestādē, kuru pārstāv attiecīgā muitas iestādes amatpersona. 11. Deklarācija ir pieņemta ar brīdi, kad muitas iestādē to reģistrē ar attiecīgo numuru. Ar šo brīdi iestājas šo noteikumu 4.punktā minētā atbildība. Deklarācijā norāda arī datumu, kad tā pieņemta muitas iestādē. 12. Muitas iestādes amatpersona var pieprasīt izdarīt deklarācijā labojumus vai atļaut tos izdarīt saskaņā ar Muitas likuma 137.pantu, vai anulēt deklarāciju saskaņā ar Muitas likuma 138.pantu, ja iepriekšējās deklarācijas vietā tiek iesniegta jauna deklarācija. Šajā gadījumā jebkuru muitas maksājumu noteikšanas datums un jebkuru citu attiecīgās muitas procedūras nosacījumu piemērošanas datums ir datums, kad pieņemta sākotnējā deklarācija. 2.1.1. Deklarācijas veidi 13. Saskaņā ar Muitas likuma 134.panta otro daļu deklarācijas oficiālais paraugs, kas parastajā kārtībā iesniedzams muitas iestādē, lai precēm piemērotu attiecīgo muitas procedūru, ir vienotais administratīvais dokuments (1., 2., 3. un 4.pielikums). 14. Ja normatīvie akti par piemērojamo muitas procedūru pieļauj, ar Valsts ieņēmumu dienesta atļauju preču deklarēšanai var izmantot arī cita veida deklarāciju. 15. Šo noteikumu 13. un 14.punktā noteiktie nosacījumi pieļauj šādas iespējas: 15.1. fiziskās personas izvēlas rakstisko deklarēšanu vai arī citu šo noteikumu 68., 69., 70. un 71.punktā noteikto deklarēšanas veidu kādai no šādām muitas procedūrām - preču izlaišana brīvam apgrozījumam, izvešana, ievešana uz laiku vai tranzīts; 15.2. iespēju atteikties no šo noteikumu 13.punktā minētā parauga deklarācijas, ja tiek piemērots šo noteikumu 72., 73., 74., 75. un 76.punkts attiecībā uz sūtījumiem pa pastu; 15.3. iespēju izmantot kravas sarakstus, lai vienkāršotu deklarēšanu attiecīgās personas tranzīta kravai, kurā ir vairāku veidu preces; 15.4. ja tiek ievērotas Valsts ieņēmumu dienesta tehniskās un administratīvās prasības, izmantot šo noteikumu 60., 61., 62., 63., 64., 65. un 66.punktā noteikto elektronisko deklarēšanas veidu, kā arī izmantot uz balta papīra ar datoru noformētas deklarācijas. Šīm deklarācijām, kā arī norādītajām ziņām jāatbilst vienotā administratīvā dokumenta prasībām. 16. Muitas iestāde, pieņemot deklarāciju, papildus var pieprasīt tikai tādus dokumentus, kuri: 16.1. paredzēti saskaņā ar starptautisko konvenciju nosacījumiem, kurām Latvijas Republika ir pievienojusies; 16.2. var tikt pieprasīti no ieinteresētām personām, lai minētajām personām pēc to pieprasījuma dotu iespēju izmantot priekšrocības un īpašos atvieglojumus. 17. Muitas iestādē iesniedz tikai tos vienotā administratīvā dokumenta formulārus, kuri ir nepieciešami, lai kārtotu attiecīgās muitas procedūras piemērošanai noteiktās formalitātes (nepilnais komplekts). 18. Ja pirms vai pēc tranzīta procedūras ir paredzēts piemērot vēl citu muitas procedūru, muitas iestādē var iesniegt vienotā administratīvā dokumenta formulārus, kas ir nepieciešami, lai kārtotu tranzīta procedūras un attiecīgās muitas procedūras piemērošanai noteiktās formalitātes. 19. Šo noteikumu 17.punktā minētā vienotā administratīvā dokumenta nepilnajā komplektā izmanto: 19.1. pilnā astoņu formulāru vienotā administratīvā dokumenta komplekta veidlapas atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā dotajiem paraugiem; 19.2. divus četru formulāru vienotā administratīvā dokumenta komplektus atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā dotajiem paraugiem, ja vienoto administratīvo dokumentu aizpilda, izmantojot datoru. 20. Piemērojot precēm muitas procedūru, attiecīgo formalitāšu kārtošanai, ja nepieciešams, vienotā administratīvā dokumenta nepilno komplektu var papildināt ar vienu vai vairākiem papildveidlapu nepilnajiem komplektiem. Atbilstoši šo noteikumu 18.punktam nepilnajiem papildveidlapu komplektiem var pievienot tos formulārus, kuri bija nepieciešami iepriekšējo vai būs nepieciešami nākamo muitas procedūru formalitāšu kārtošanai. 21. Nepilnajā papildveidlapu komplektā izmanto: 21.1. pilnā astoņu formulāru vienotā administratīvā dokumenta komplekta veidlapas atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā dotajiem paraugiem; 21.2. divus četru formulāru vienotā administratīvā dokumenta komplektus atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā dotajiem paraugiem. 22. Ja, deklarējot preces, izmanto papildveidlapas, tās ir vienotā administratīvā dokumenta neatņemama sastāvdaļa. 23. Ja deklarāciju noformē saskaņā ar šo noteikumu 15.4.apakšpunktu, papildveidlapas neizmanto. 24. Ja deklarāciju noformē saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu, katra deklarēšanā iesaistītā persona ir atbildīga tikai par to informāciju, kas attiecas uz konkrēto muitas procedūru, kuru šī persona pieteikusi kā deklarētājs, principāls vai kā deklarētāja vai principāla pilnvarotais pārstāvis. 25. Ja deklarētājs izmanto vienotā administratīvā dokumenta formulārus, kas aizpildīti, noformējot iepriekšējo muitas procedūru, pirms deklarācijas iesniegšanas deklarētājs pārbauda norādītās informācijas pareizību tajās vienotā administratīvā dokumenta ailēs, par kuru informāciju tas ir atbildīgs, šo ziņu atbilstību precēm, kā arī pārbauda, vai precēm ir pieteikta atbilstoša muitas procedūra. Ja nepieciešams, deklarētājs papildina norādīto informāciju. 26. Ja deklarētājs, piesakot preces nākamajai muitas procedūrai, konstatē esošo preču un sniegto ziņu savstarpēju neatbilstību, tas nekavējoties ziņo par to muitas iestādei. Šajā gadījumā deklarētājs aizpilda jaunu deklarāciju, izmantojot jaunus vienotā administratīvā dokumenta formulārus. 27. Ja aizpildīto vienoto administratīvo dokumentu vienlaikus izmanto vairākās secīgās muitas procedūrās, muitas iestāde pārbauda, vai deklarācijā norādītā informācija par dažādajām muitas procedūrām nav savstarpēji pretrunīga. 28. Vienoto administratīvo dokumentu aizpilda valsts valodā. 29. Vienotajā administratīvajā dokumentā izmantojamie kodi ir noteikti šo noteikumu 5.pielikumā. 30. Metodiskos norādījumus par vienotā administratīvā dokumenta aizpildīšanu izdod Valsts ieņēmumu dienests. 31. Muitas iestāde nodrošina deklarētājam un kompetentām valsts institūcijām šo noteikumu 30.punktā minētās informācijas pieejamību. 32. Ja nepieciešams izmantot šo noteikumu 13.punktā minētā vienotā administratīvā dokumenta papildveidlapas (2. un 4.pielikums), deklarētājs var izmantot arī šo papildveidlapu kopijas. Minētās papildveidlapas vai to kopijas deklarētājs paraksta un iesniedz muitas iestādē, kura tās apstiprina tādā pašā veidā kā vienoto administratīvo dokumentu. Muitas iestādes amatpersona papildveidlapas pieņem tāpat kā oriģināldokumentus, ja tās ir kvalitatīvi un salasāmi noformētas. 33. Vienotā administratīvā dokumenta tehniskās prasības ir noteiktas šo noteikumu 6.pielikumā. 2.1.2. Dokumenti, kas iesniedzami kopā ar deklarāciju 34. Šajā nodaļā noteiktās prasības piemērojamas gadījumos, kad Ministru kabineta noteikumi par attiecīgās muitas procedūras piemērošanas kārtību nenosaka, kādi dokumenti ir iesniedzami kopā ar deklarāciju. 35. Lai preces izlaistu brīvam apgrozījumam, kopā ar deklarāciju iesniedzami šādu dokumentu oriģināli: 35.1. dokumenti preču muitas vērtības noteikšanai; 35.2. starptautiskajām prasībām atbilstoši preču transporta dokumenti; 35.3. starptautiskajos līgumos noteiktajos gadījumos preču izcelsmi apliecinoši dokumenti; 35.4. muitas maksājumu apliecinoši dokumenti vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegts rakstisks galvojums; 35.5. dokumenti, kas nepieciešami, lai piemērotu tarifu atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par muitas nodokli (tarifiem)" vai citus pasākumus, atkāpjoties no Muitas likumā paredzētajām prasībām attiecībā uz deklarētajām precēm; 35.6. visi citi dokumenti, kas nepieciešami, piemērojot normatīvos aktus, kuri nosaka deklarējamo preču izlaišanu brīvam apgrozījumam; 35.7. ja faktūrrēķinā un vienotajā administratīvajā dokumentā norādītie preču saņēmēji ir dažādas personas, nepieciešams apstiprinošo dokumentu kopums, kas apliecina šo personu saistību ar konkrēto preču sūtījumu. 36. Ja deklarētājs vai tā pārstāvis piesaka preces kādai no šādām muitas procedūrām - ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, izvešana pārstrādei, ievešana uz laiku, izvešana (eksports), atpakaļizvešana (reeksports) vai tranzīts -, muitas iestāde var pieprasīt kopā ar deklarāciju uzrādīt preču transporta dokumentu, kas attiecas uz iepriekšējo muitas procedūru. 37. Piesakot preces tranzīta procedūrai, kopā ar deklarāciju uzrāda preču transporta dokumentu. Šo dokumentu pēc muitas iestādes amatpersonas vai citas kompetentas institūcijas pārstāvja pieprasījuma uzrāda arī preču pārvadājuma laikā. 38. Kopā ar deklarāciju kādai no šādām muitas procedūrām - ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē vai ievešana uz laiku - iesniedzami šādi dokumenti: 38.1. dokumenti saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu, izņemot gadījumus, kad preces deklarē muitas procedūrai - ievešana muitas noliktavā - un tās novieto citā muitas noliktavā, nevis D tipa muitas noliktavā; 38.2. atļauja attiecīgās muitas procedūras piemērošanai vai šīs atļaujas pieprasījuma kopija, ja šāda atļauja nepieciešama saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par attiecīgo muitas procedūru. 39. Kopā ar deklarāciju muitas procedūrai - izvešana pārstrādei - iesniedzami šādi dokumenti: 39.1. šo noteikumu 41.punktā minētie dokumenti; 39.2. atļauja attiecīgās muitas procedūras piemērošanai. 40. Muitas iestādes amatpersona var atļaut iesniegt šo noteikumu 38.2. un 39.2.apakšpunktā minētos dokumentus, lai tie pastāvīgi atrastos muitas iestādes rīcībā un lai nebūtu katru reizi no jauna jāpievieno deklarācijai. 41. Izvešanas (eksporta) deklarācijai un atpakaļizvešanas (reeksporta) deklarācijai pievieno muitas maksājumu noteikšanai nepieciešamos dokumentus, kā arī attiecīgajos normatīvajos aktos muitas jomā noteiktos dokumentus attiecībā uz deklarētajām izvedamajām precēm. 42. Lai izlemtu jautājumu par muitas procedūras piemērošanu precēm, muitas iestāde, pārbaudot deklarācijā sniegtās ziņas, ja nepieciešams, deklarētājam vai tā pārstāvim var pieprasīt papildu dokumentus par konkrētajām precēm. 43. Ja viena veida preces uzrāda divos vai vairākos iepakojumos, muitas iestāde var pieprasīt uzrādīt iepakoto preču sarakstu vai dokumentu, kurā norādīts katra iepakojuma saturs. 44. Muitas iestādes amatpersona ir tiesīga pieprasīt, lai tiktu uzrādīts dokuments par iepriekšējās muitas procedūras noformēšanu. 2.1.3. Kravas saraksti 45. Lai atvieglotu deklarāciju noformēšanu, ja deklarētajā tranzīta kravā ir vairāk nekā viena veida preces, saskaņā ar šo noteikumu 15.3.apakšpunktu atļauts izmantot kravas sarakstu (ar nosacījumu, ka saraksts atbilst šo noteikumu 7.pielikumā dotajam paraugam un tehniskajām prasībām). 46. Kravas saraksta veidlapas iesniedz tādā pašā skaitā, cik vienotā administratīvā dokumenta formulāru aizpilda attiecīgajai tranzīta procedūrai. Kravas sarakstu ar parakstu apstiprina principāls vai tā pilnvarotā persona. 47. Kravas sarakstu muitas iestādē reģistrē ar to pašu reģistrācijas numuru, ar kādu ir reģistrēts vienotais administratīvais dokuments, kuram kravas sarakstu pievieno. Šo numuru ieraksta ar roku un apstiprina ar izbraukšanas muitas iestādes zīmogu. 48. Ja vienotajam administratīvajam dokumentam pievieno divus vai vairāk kravas sarakstus, tajos papildus norāda arī kārtas numurus, ar kuriem tos reģistrējis principāls. Pievienoto kravas sarakstu skaitu norāda vienotā administratīvā dokumenta 4.ailē. 2.2. Deklarācijas iesniegšana, izmantojot elektroniskos datu apstrādes un pārraides līdzekļus 49. Ar muitas iestādes atļauju deklarētājs rakstiskajā deklarācijā norādāmās ziņas var iesniegt elektroniskā veidā, nosūtot ziņas uz muitas iestādi apstrādāšanai ar datoru. Elektroniski nosūtītās ziņas kodē vai noformē citā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktā veidā, lai nodrošinātu to atbilstību informācijai, kas norādāma rakstiskajā deklarācijā. 50. Valsts ieņēmumu dienests var noteikt, ka muitas formalitāšu kārtošanai var izmantot elektroniskajā datu apstrādes sistēmā ievadītās ziņas, un nepieprasīt iesniegt šo noteikumu 13.punktam atbilstošu rakstisko deklarāciju. Šādā gadījumā deklarētājs nodrošina, lai par preču identitāti, to nosūtītāju, saņēmēju, kā arī par transportlīdzekli attiecībā uz Ministru kabineta noteiktajām Sanitārās robežinspekcijas kontrolei pakļautajām precēm sniegtās ziņas elektroniskā veidā saņemtu arī amatpersonas, kas veic minēto kontroli. 51. Ja muitas formalitātes kārto, izmantojot elektroniskos datu apstrādes un pārraides līdzekļus, muitas iestādes amatpersona var pilnvarot personu, kas apstiprina deklarāciju, aizstāt personas parakstu ar līdzvērtīgu personas identificēšanas veidu, kuram ir tāds pats juridisks spēks kā personas parakstam, izmantojot kodēšanas sistēmu saskaņā ar šo noteikumu 49.punktu. 52. Ja deklarētājam ir nepieciešama elektroniski iesniegtās deklarācijas izdruka, to atbilstoši deklarētāja pieprasījumam var izsniegt un apstiprināt muitas iestādē, kurā deklarācija iesniegta. Šo deklarāciju var izdrukāt no elektroniskās datu apstrādes sistēmas un apstiprināt kāda no Valsts ieņēmumu dienesta īpaši noteiktajām muitas iestādēm. 53. Ar elektroniskajiem datu apstrādes līdzekļiem sagatavotu deklarāciju uzskata par iesniegtu ar brīdi, kad to ir saņēmusi muitas iestādes elektroniskā datu apstrādes sistēma. Par elektroniskā veidā iesniegtās deklarācijas pieņemšanu muitas iestāde informē deklarētāju, nosūtot tam elektroniski atbildes informāciju. Atbildes informācijā norāda vismaz saņemtās deklarācijas identificēšanai nepieciešamos datus, deklarācijas reģistrācijas numuru un pieņemšanas datumu. 54. Ja deklarācija sagatavota ar elektroniskajiem datu apstrādes līdzekļiem, muitas iestāde par preču izlaišanu deklarētājam paziņo, nosūtot tam elektroniski atbildes informāciju, kurā norāda vismaz deklarācijas identificēšanai nepieciešamos datus un preču izlaišanas datumu. 55. Šo noteikumu 53.un 54.punktā minētā iespēja deklarētājam tiek piedāvāta ar nosacījumu, ka tas nodrošina visu ar elektroniskā veidā iesniegto deklarāciju noformēšanu saistīto Valsts ieņēmumu dienesta noteikto prasību izpildi. 56. Muitas iestāde var atļaut kopā ar deklarācijas datiem elektroniskā veidā pārraidīt visus vai daļu no šo noteikumu 2.1.2.apakšnodaļā noteiktajiem deklarācijai pievienojamajiem pavaddokumentiem. Deklarētājs nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta noteikto prasību izpildi šādos pavaddokumentos ietverto ziņu pareizības apstiprināšanai. 2.3. Mutiskā deklarācija un citu veidu deklarācijas 57. Mutisko deklarāciju var izmantot ceļotāja personiskajā bagāžā esošo nekomerciālo preču ievešanai vai izvešanai, ja to kopējā vērtība un skaits nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto, kā arī citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. 58. Šo noteikumu izpratnē "ceļotājs" ir: 58.1. jebkura persona, kura iebrauc Latvijas Republikas muitas teritorijā uz laiku un kura Latvijā pastāvīgi nedzīvo; 58.2. jebkura persona, kura iebrauc Latvijas Republikas muitas teritorijā pēc tam, kad tā ir kādu laiku uzturējusies citā valstī, un kura Latvijā dzīvo pastāvīgi; 58.3. jebkura persona, kura uz laiku izbrauc no Latvijas Republikas muitas teritorijas un kura Latvijā dzīvo pastāvīgi; 58.4. jebkura persona, kura izbrauc no Latvijas Republikas muitas teritorijas pēc tam, kad tā ir kādu laiku uzturējusies Latvijā, un kura parasti Latvijā nedzīvo. 59. Ja muitas iestādes amatpersona konstatē, ka saņemtā informācija nav precīza vai ir nepilnīga, tā var pieprasīt, lai tiktu iesniegta rakstiskā deklarācija. 60. Šo noteikumu 57.punkts nav piemērojams: 60.1. ja persona, kas deklarē preces, darbojas citas personas vārdā; 60.2. precēm, par kurām deklarētājs pieprasa kompensāciju vai kāda cita veida nodokļu atmaksāšanu, vai precēm, uz kurām attiecas aizliegumi, ierobežojumi vai citas īpašas formalitātes. 61. Par muitas iestādē deklarētiem ir uzskatāmi šādi pasta sūtījumi: 61.1. preces izlaišanai brīvam apgrozījumam: 61.1.1. ar brīdi, kad tās ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā: 61.1.1.1. pastkartes un vēstules, kurās ir tikai personiska informācija; 61.1.1.2. vēstules neredzīgo rakstā (Braila raksts); 61.1.1.3. iespiedmateriāli, kuriem nepiemēro ievedmuitas nodokļus; 61.1.1.4. vēstuļu un paku pasta sūtījumi, kas ir atbrīvoti no muitas nodokļa saskaņā ar likuma "Par muitas nodokli (tarifiem)" 38.pantu; 61.1.2. ar brīdi, kad tās uzrāda muitā, - vēstuļu un paku pasta sūtījumi, kas nav minēti šo noteikumu 61.1.1.apakšpunktā, ja tos sūta, pievienojot CN21(C1) un/vai CN23(C2/CP3) deklarāciju; 61.2. izvešanai: 61.2.1. ar brīdi, kad tās pieņem pasta iestāde, - vēstuļu un paku pasta sūtījumi, ja tiem nepiemēro izvedmuitas nodokli; 61.2.2. ar brīdi, kad tās uzrāda muitā, - vēstuļu un paku pasta sūtījumi, kuriem piemēro izvedmuitas nodokli, ja tos sūta, pievienojot CN21(C1) un/vai CN23(C2/CP3) deklarāciju. 62. Preču saņēmējs saskaņā ar šo noteikumu 61.1.apakšpunktu un preču nosūtītājs saskaņā ar šo noteikumu 61.2.apakšpunktu ir šo preču deklarētājs un, ja rodas muitas parāds, - parādnieks. 63. Šo noteikumu 61.punktā minētās preces, ja tās netiek apliktas ar muitas maksājumiem, uzskatāmas par uzrādītām muitas iestādē, un deklarācija par tām uzskatāma par iesniegtu, kā arī muitas atļauja to izlaišanai uzskatāma par izsniegtu, ja: 63.1. preces pēc ievešanas ir nogādātas saņēmējam; 63.2. izvedamās preces ir pieņēmusi pasta iestāde. 64. Ja pasta sūtījumi, uz kuriem attiecas šo noteikumu 61.1.1.apakšpunkts, tiek uzrādīti bez CN21(C1) un/vai CN23(C2/CP3) deklarācijas vai šāda deklarācija nav pilnīga, Valsts ieņēmumu dienests nosaka veidu, kādā deklarācija ir aizpildāma vai papildināma. 65. Šo noteikumu 61., 62., 63. un 64.punktu nepiemēro: 65.1. pasta sūtījumiem, kas ietver komerciālas preces, kuru kopējā vērtība pārsniedz normatīvajos aktos noteikto ar muitas nodokli neapliekamo maksimālo preču muitas vērtību; 65.2. pasta sūtījumiem, kas ietver komerciālas preces, kuras ir regulāru, līdzīgu pasta sūtījumu daļa; 65.3. ja preces bija deklarētas muitas iestādē rakstiski, mutiski vai elektroniski; 65.4. pasta sūtījumiem, kuros ir šo noteikumu 59.punktā minētās preces. 3. Preču pārbaude un citi muitas pasākumi 66. Preces pārbauda muitas iestāžu darba vietās un laikā. 67. Muitas iestāde pēc deklarētāja lūguma var atļaut preces pārbaudīt arī citā vietā un laikā. Visus ar šādu pārbaudi saistītos izdevumus sedz deklarētājs. 68. Ja muitas iestādes amatpersona nolemj pārbaudīt preces, muitas iestāde par to informē deklarētāju vai tā pilnvaroto pārstāvi. 69. Ja muitas iestādes amatpersona izvēlas pārbaudīt tikai daļu no precēm, muitas iestāde informē deklarētāju vai tā pilnvaroto pārstāvi, norādot, kuras preces muitas iestādes amatpersona vēlas pārbaudīt. Muitas iestādes amatpersonas izvēle ir galīga un nav apstrīdama. 70. Ja muitas iestādes amatpersona uzskata par nepieciešamu, tā var pieprasīt, lai deklarētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis būtu klāt preču pārbaudes laikā un sniegtu muitas iestādes amatpersonai pārbaudē nepieciešamo palīdzību. Ja muitas iestādes amatpersona uzskata, ka palīdzība nav pietiekama, tā var pieprasīt deklarētājam norīkot citu personu palīdzības sniegšanai. 71. Ja deklarētājs atsakās būt klāt preču pārbaudes laikā vai norīkot personu, kas sniegtu muitas iestādes amatpersonai pārbaudē nepieciešamo palīdzību, muitas iestāde: 71.1. nosaka termiņu šīs prasības izpildei. Ja noteiktajā termiņā deklarētājs nav izpildījis muitas iestādes prasības, muitas iestādes amatpersona saskaņā ar Muitas likuma 141.pantu var pārbaudīt preces un, ja nepieciešams, pārbaudē pieaicināt ekspertus vai citas kompetentas personas. Visus ar šādu pārbaudi saistītos izdevumus sedz deklarētājs. Šādā pārbaudē iegūtajiem faktiem ir tāds pats likumīgs spēks kā deklarētāja klātbūtnē veiktajā pārbaudē iegūtajiem faktiem; 71.2. ir tiesīga uzskatīt, ka iesniegtā deklarācija nav spēkā, ja ir skaidrs, ka deklarētāja atteikums būt klāt preču pārbaudes laikā vai atteikums norīkot citu personu palīdzības sniegšanai preču pārbaudes laikā nav izteikts, lai aizkavētu muitas iestādes amatpersonu konstatēt pārkāpumus preču deklarēšanā atbilstošajai muitas procedūrai. 72. Par preču paraugu ņemšanu muitas iestāde iepriekš informē deklarētāju vai tā pārstāvi. 73. Preču paraugus ņem muitas iestādes amatpersona. Pēc muitas iestādes amatpersonas lūguma tās uzraudzībā to var izdarīt deklarētājs vai tā pārstāvis. 74. Preču paraugiem paredzētais daudzums nedrīkst pārsniegt analīzei vai detalizētai izmeklēšanai nepieciešamo preču daudzumu. 75. Lai atvieglotu preču paraugu ņemšanu, deklarētājam vai tā pārstāvim jābūt klāt preču paraugu ņemšanas laikā un jāsniedz muitas iestādes amatpersonai pārbaudē nepieciešamā palīdzība. 76. Ja deklarētājs atsakās būt klāt preču paraugu ņemšanas laikā un sniegt muitas iestādes amatpersonai pārbaudē nepieciešamo palīdzību vai šim mērķim norīkot citu personu, piemēro šo noteikumu 71.1.apakšpunktā noteikto kārtību. 77. Ja muitas iestādes amatpersona ņem preču paraugus analīzei vai detalizētai izmeklēšanai, tā var atļaut izlaist preču partiju, no kuras ņemti preču paraugi, negaidot analīzes vai detalizētās izmeklēšanas rezultātus, izņemot gadījumus, ja ir iemesls rīkoties citādi. Preces var izlaist ar nosacījumu, ka attiecīgie muitas maksājumi ir reģistrēti un samaksāti vai ir iesniegts galvojums, ja, preces izlaižot, var rasties muitas parāds. 78. Muitas iestādes amatpersonas ņemto preču paraugu daudzumu nedrīkst atskaitīt no deklarētā preču daudzuma. 79. Deklarējot preces muitas procedūrai - izvešana (eksports) un izvešana pārstrādei -, deklarētājs ar muitas iestādes atļauju ir tiesīgs izmantotos preču paraugus aizstāt ar identiskām precēm, lai kompensētu preču iztrūkumu sūtījumā. 80. Analīzē vai detalizētā izmeklēšanā izmantotos preču paraugus atdod deklarētājam, ja deklarētājs tos pieprasa, sedz analīzes vai detalizētas izmeklēšanas izdevumus un ja šos preču paraugus var vēl izmantot. 81. Ja deklarētājs nepieprasa preču paraugus, tos var iznīcināt vai saglabāt muitas iestādē. Ja nepieciešams, muitas iestādes amatpersona var pieprasīt deklarētājam pieņemt atpakaļ no muitas iestādes visus analīzē vai detalizētā izmeklēšanā izmantotos preču paraugus vai to atlikumus. 82. Pārbaudot deklarāciju un pavaddokumentus vai veicot preču pārbaudi, muitas iestādes amatpersona vienotā administratīvā dokumenta formulārā, kas paliek muitas iestādē, vai tam pievienotajā dokumentā norāda pārbaudes pamatojumu un rezultātus. Ja preces pārbauda daļēji, norāda, kuras no precēm ir pārbaudītas. Ja deklarētājs vai tā pārstāvis nav bijis klāt pārbaudes laikā, muitas iestāde to norāda vienotā administratīvā dokumenta formulārā vai tam pievienotajā dokumentā. 83. Ja, pārbaudot deklarāciju un pavaddokumentus vai veicot preču pārbaudi, ir atklāta deklarācijā minētās informācijas un pārbaudes rezultātu neatbilstība, muitas iestāde vienotā administratīvā dokumenta formulārā, kas paliek muitas iestādē, vai tam pievienotajā dokumentā norāda informāciju, kas jāņem vērā, nosakot muitas maksājumus par attiecīgajām precēm un, ja nepieciešams, atmaksājamo summu vai citu maksājumu aprēķināšanai nepieciešamo informāciju, preces izvedot, konkrēta normatīvā akta muitas jomā pārkāpuma konstatācijai, kā arī citu normatīvo aktu muitas jomā piemērošanai, kas attiecas uz pieteikto muitas procedūru. 84. Muitas iestādes amatpersonas atzinumā jānorāda preču pārbaudē izmantotie līdzekļi un metodes, datums, kad veikta pārbaude, kā arī informācija par muitas iestādes amatpersonu, kura šo pārbaudi veikusi. 85. Ja muitas iestādes amatpersona nepārbauda ne deklarāciju, ne preces, vienotā administratīvā dokumenta formulārā vai tam pievienotajā dokumentā izdara atzīmi par deklarācijas pieņemšanu. 86. Izlaižot preces brīvam apgrozījumam, muitas iestādes amatpersona muitas reģistros reģistrē muitas maksājumu summu, kas noteikta saskaņā ar deklarācijā sniegto informāciju. Ja muitas iestādes amatpersona pārbaudē konstatē, ka jānosaka lielāki muitas maksājumi, nekā ir aprēķināts, izmantojot deklarācijā sniegto informāciju, muitas iestādes amatpersona ir tiesīga pieprasīt, lai deklarētājs iesniegtu galvojumu tādā apmērā, kas sedz starpību starp deklarācijā noteikto muitas maksājumu summu un pārbaudē noteikto faktisko muitas maksājumu summu. Galvojuma iesniegšanas vietā deklarētājs var pieprasīt tūlītēju tādas muitas maksājumu summas reģistrāciju, kas atbilstu faktiskajai muitas iestādes amatpersonas noteiktajai muitas maksājumu summai par šīm precēm. 87. Ja muitas iestādes amatpersonai ir pamatotas šaubas, vai attiecīgajām precēm ir piemērojami aizliegumi vai ierobežojumi, preces nedrīkst izlaist pirms preču pārbaudes rezultātu saņemšanas. 88. Muitas iestāde nosaka preču izlaišanas veidu, ņemot vērā preču atrašanās vietu un tām piemēroto uzraudzības kārtību. 89. Ja preces deklarē rakstiski, deklarācijā izdara atzīmi par preču izlaišanu un norāda preču izlaišanas datumu. Ja nepieciešams, šādu atzīmi izdara uz šo noteikumu 14.punktā minētā dokumenta, un muitas iestāde apstiprinātu tā kopiju izsniedz deklarētājam. 90. Ja iesniegtā informācija nav pietiekama un muitas iestādes amatpersona nevar dot atļauju preču izlaišanai, deklarētājam atbilstoši Muitas likuma 123.pantā noteiktajam termiņam tiek dots laiks, lai tas iesniegtu papildu dokumentus muitas formalitāšu kārtošanai. 91. Ja deklarētājs noteiktajā termiņā nav iesniedzis visus nepieciešamos papildu dokumentus, minētā deklarācija tiek atzīta par spēkā neesošu un muitas iestāde to anulē. 92. Ja par deklarētāja rīcību ir ierosināta administratīvā lieta, līdz lietas izskatīšanas beigšanai deklarācija uzskatāma par spēkā esošu. 93. Ja deklarētājs muitas noteiktajā termiņā nav samaksājis muitas maksājumus vai nav sniedzis galvojumu muitas maksājumu samaksai, muitas iestādes amatpersona var sākt kārtot formalitātes turpmākai rīcībai ar precēm. Muitas iestādes amatpersona par to informē deklarētāju. 94. Muitas iestādes amatpersona var pārvietot preces uz īpašām telpām, kas atrodas muitas iestādes uzraudzībā, ja deklarētājs uzņemas atbildību par risku, kas saistīts ar preču pārvietošanu, un sedz visus ar preču pārvietošanu un uzglabāšanu saistītos izdevumus. 95. Deklarāciju var anulēt, ja pēc preču izlaišanas konstatē, ka: 95.1. preces ir deklarētas neatbilstoši paredzētajai muitas procedūrai, kura saistīta ar muitas maksājumu samaksu, un triju mēnešu laikā pēc deklarācijas pieņemšanas tiek iesniegts attiecīgs pieprasījums šo deklarāciju anulēt. Pamatotos gadījumos muitas iestāde var atļaut pagarināt triju mēnešu termiņu. Deklarācija, ar kuru preces piesaka pieprasījumā norādītajai muitas procedūrai, tiek datēta un uzskatāma par stājušos spēkā ar datumu, kad pieņemta anulētā deklarācija. Lai deklarāciju anulētu, jāievēro arī šādi nosacījumi: 95.1.1. preču izmantošana nav bijusi pretrunā ar pieprasījumā norādītās šīm precēm paredzētās muitas procedūras nosacījumiem; 95.1.2. laikā, kad preces tika deklarētas, tām bija paredzēts piemērot citu muitas procedūru un visi attiecīgās muitas procedūras nosacījumi ir izpildīti; 95.1.3. preces tiek nekavējoties pieteiktas tai muitas procedūrai, kurai tās faktiski bija paredzētas; 95.2. preces ir deklarētas kādai no šādām muitas procedūrām - preču izvešana, izvešana pārstrādei vai atpakaļizvešana (reeksports) - un: 95.2.1. uz izvedamajām precēm attiecas izvedmuitas nodokļa maksājumi, ievedmuitas nodokļa un izvedmuitas nodokļa atmaksāšanas kārtība vai citi īpaši pasākumi. Šādā gadījumā deklarācijas anulēšana paredz visu attiecīgajās izvešanas atļaujās izdarīto labojumu anulēšanu. Ja preces, kas deklarētas izvešanai un līdz noteiktam termiņam izvedamas no muitas teritorijas, noteiktajā termiņā izvestas netiek, attiecīgo deklarāciju var anulēt, ja nav pamatota iemesla šo termiņu pagarināt. Šis apakšpunkts ir piemērojams: 95.2.1.1. ja deklarētājs iesniedz muitas iestādē pierādījumus, ka preces nav izvestas no muitas teritorijas; 95.2.1.2. ja deklarētājs iesniedz muitas iestādē visus vienotā administratīvā dokumenta formulārus kopā ar citiem pavaddokumentiem, kas tam izsniegti, deklarāciju pieņemot; 95.2.1.3. ja deklarētājs iesniedz muitas iestādē pierādījumus, ka ir samaksājis visas atmaksājamās summas, kuras saskaņā ar izvešanas deklarāciju tas saņēmis attiecībā uz minētajām precēm; 95.2.2. izvedamās preces nav saistītas ar izmaiņām maksājumos, kas paredzēti normatīvajos aktos, - ja deklarētās preces nav izvestas no muitas teritorijas un par to ir informēta muitas iestāde, kurā deklarācija pieņemta. 96. Ja precēm ir piemērota noteikta muitas procedūra - ievešana muitas noliktavā - atbilstoši Muitas likuma 43.pantam, deklarācijas anulēšanu var pieprasīt un deklarāciju anulēt ar nosacījumu, ka tiek ievēroti normatīvo aktu nosacījumi, kuri attiecas uz šo muitas procedūru. 4. Vienkāršotā deklarēšanas kārtība 97. Nepilnā deklarēšana ļauj muitas iestādei pēc deklarētāja lūguma pieņemt deklarāciju, kurā trūkst atsevišķu ziņu vai kurai nav pievienoti atsevišķi pavaddokumenti, kas nepieciešami attiecīgās muitas procedūras piemērošanai. 98. Vienkāršotā deklarēšana ļauj piemērot precēm pieprasīto muitas procedūru, iesniedzot deklarāciju un pēc tam iesniedzot papildu deklarāciju, kas attiecīgi var būt vispārīga, periodiska vai apkopojoša deklarācija. 99. Vietējā muitošana ļauj pieteikt preces muitas procedūrai deklarētāja telpās vai citā muitas iestādes apstiprinātā vietā. 4.1. Deklarēšana preču izlaišanai brīvam apgrozījumam 4.1.1. Nepilnā deklarēšana preču izlaišanai brīvam apgrozījumam 100. Muitas iestāde pēc deklarētāja lūguma var pieņemt nepilno deklarāciju preču izlaišanai brīvam apgrozījumam, ja tajā ietverta vismaz tā informācija, kas norādāma vienotā administratīvā dokumenta 1.ailē (1. un 2.apakšnodalījums), 14., 21., 31., 37., 40. un 54.ailē, kā arī: 100.1. tādu preču apraksts, kas muitas iestādes amatpersonai ļauj nepārprotami un nekavējoties noteikt attiecīgo Latvijas kombinētās nomenklatūras kodu; 100.2. ja precei ir piemērojams muitas nodoklis un deklarētājs nespēj deklarēt preču vērtību, - norādīta aptuvenā preču muitas vērtība, kuru muitas iestādes amatpersona uzskata par pieņemamu, ņemot vērā deklarētāja rīcībā esošo informāciju; 100.3. papildinformācija, kuru muitas iestādes amatpersona uzskata par nepieciešamu preču identificēšanai un attiecīgās muitas procedūras prasību piemērošanai attiecībā uz preču izlaišanu brīvam apgrozījumam, kā arī nepieciešamā galvojuma apmēra noteikšanai pirms preču izlaišanas brīvam apgrozījumam. 101. Ja izpildītas šo noteikumu 102.punktā noteiktās prasības, muitas iestādes amatpersona pēc deklarētāja lūguma preču izlaišanai brīvam apgrozījumam var pieņemt deklarāciju, kurai nav pievienoti daži nepieciešamie pavaddokumenti, ja deklarētājs pievieno vismaz tos dokumentus, kurus iespējams uzrādīt pirms deklarēto preču izlaišanas brīvam apgrozījumam. 102. Deklarāciju, kurai pirms preču izlaišanas brīvam apgrozījumam nav pievienots viens vai vairāki nepieciešamie pavaddokumenti, var pieņemt, ja muitas iestāde likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņem pamatotu apstiprinājumu, ka: 102.1. attiecīgais dokuments tiešām eksistē un ir derīgs; 102.2. attiecīgo dokumentu nevar pievienot deklarācijai no deklarētāja neatkarīgu apstākļu dēļ; 102.3. jebkura aizkavēšanās deklarācijas pieņemšanā kavē turpmākās darbības ar precēm pēc to izlaišanas brīvam apgrozījumam vai arī šīm precēm var tikt piemērota augstāka nodokļu likme. 103. Deklarācijā vienmēr norāda informāciju par pavaddokumentiem, kuri netiek pievienoti. 104. Muitas iestādes amatpersonas noteiktais termiņš, kurā deklarētājs paziņo attiecīgo informāciju vai iesniedz trūkstošos pavaddokumentus, nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi pēc deklarācijas pieņemšanas, izņemot turpmāk noteiktos gadījumus. 105. Ja muitas iestādes amatpersonai ir pamats uzskatīt, ka precēm, par kurām ir iesniegta nepilnā deklarācija, var piemērot samazināto vai nulles procenta likmes ievedmuitas nodokli, bet muitas iestādē nav iesniegts dokuments, kas nepieciešams samazinātās vai nulles procenta likmes ievedmuitas nodokļa piemērošanai, muitas iestādes amatpersona pēc deklarētāja lūguma var piešķirt termiņa pagarinājumu nepieciešamā dokumenta iesniegšanai. Pagarinājums nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus. 106. Ja trūkstošā informācija vai pavaddokumenti attiecas uz preču muitas vērtību, muitas iestāde, ja nepieciešams, var noteikt ilgāku termiņu to iesniegšanai vai pagarināt iepriekš noteikto termiņu. 107. Ja ievedmuitas nodokļa samazinātā likme vai nulles procenta likme attiecas uz precēm, kuras izlaiž brīvam apgrozījumam tikai noteiktu kvotu ietvaros, precēm var piemērot attiecīgo likmi tikai tad, ja tiek iesniegts dokuments, kas pierāda šo preču atbilstību atļautajām kvotām. Attiecīgais dokuments noformējams: 107.1. pirms datuma, kad beidzas samazinātās likmes vai nulles procenta likmes piemērošanas nosacījumi; 107.2. pirms ir deklarēts kvotas ietvaros paredzētais kopējais preču daudzums. 108. Saskaņā ar šo noteikumu 104., 105., 106. un 107.punktā noteikto kārtību ievedmuitas nodokļa samazinātās likmes vai nulles procenta likmes piešķiršanai nepieciešamo dokumentu atļauts iesniegt pēc datuma, ar kuru beidzas samazinātās likmes vai nulles procenta likmes piemērošana, ja deklarācija par minētajām precēm pieņemta pirms šī datuma. 109. Fakts, ka muitas iestādes amatpersona ir pieņēmusi nepilno deklarāciju, nevar būt par šķērsli vai aizkavēt tādā veidā deklarēto preču izlaišanu brīvam apgrozījumam. Ja tiek nodrošināta šo noteikumu 86. un 87.punktā noteiktā kārtība, preces brīvam apgrozījumam izlaiž saskaņā ar šo punktu. 110. Ja deklarācija ir pieņemta un novēlota informācijas vai trūkstošo pavaddokumentu iesniegšana neietekmē to maksājumu apmēru, ar kuriem var tikt apliktas deklarācijā minētās preces, pamatojoties uz sākotnējo informāciju aprēķinātā maksājumu summa nekavējoties jāreģistrē muitas iestādē. 111. Ja atbilstoši šo noteikumu 100.punktam deklarācijā norādīta aptuvenā preču vērtība, muitas iestādes amatpersona: 111.1. reģistrē maksājumu summu, kas noteikta saskaņā ar deklarācijā norādīto vērtību; 111.2. ja nepieciešams, pieprasa iesniegt galvojumu vai iemaksāt drošības naudu par starpību starp nepilnajā deklarācijā norādīto maksājumu summu un maksājumu summu, ar kuru attiecīgās preces var tikt apliktas. 112. Ja novēlota informācijas vai trūkstošo pavaddokumentu iesniegšana pēc deklarācijas pieņemšanas var ietekmēt to muitas maksājumu apmēru, ar kuriem var tikt apliktas deklarācijā norādītās preces, un: 112.1. šī iemesla dēļ precēm var piemērot ievedmuitas nodokļa samazinātu likmi, muitas iestādes amatpersona: 112.1.1. nekavējoties reģistrē maksājamo ievedmuitas nodokļa samazinātās likmes apmēru; 112.1.2. pieprasa iemaksāt drošības naudu atbilstoši starpībai starp maksājumu summu, kas aprēķināta pēc ievedmuitas nodokļa samazinātās likmes, un maksājumu summu, ja nodokļus aprēķinātu pēc pamatlikmes, vai pieprasa iesniegt galvojumu minētās starpības apmērā; 112.2. šī iemesla dēļ preces var pretendēt uz pilnīgu atbrīvošanu no nodokļu piemērošanas, muitas iestādes amatpersona pieprasa iesniegt galvojumu vai iemaksāt drošības naudu tādā apmērā, kas segtu maksājumu summu, ja nodokļus aprēķinātu pēc pamatlikmes. 113. Deklarētājs ir tiesīgs atteikties no galvojuma iesniegšanas vai drošības naudas iemaksas un pieprasīt reģistrēt muitas iestādes amatpersonas noteikto maksājumu summu. 114. Ja novēlota informācijas vai trūkstošo pavaddokumentu iesniegšana pēc deklarācijas pieņemšanas var ietekmēt piemērojamo muitas procedūru, faktisko preču piegādi noteiktajā galamērķī, kā arī par faktisko preču saņēmēju sniegtās ziņas, preces nav izlaižamas no muitas kontroles zonas. 115. Ja deklarētājs šo noteikumu 104., 105., 106. un 107.punktā minētajā termiņā nav iesniedzis visu nepieciešamo informāciju preču galīgās muitas vērtības noteikšanai vai arī nav iesniedzis trūkstošo informāciju vai pavaddokumentus, muitas iestāde kā muitas maksājumu par attiecīgajām precēm reģistrē to galvojuma summu, kas iemaksāta par šīm precēm saskaņā ar šo noteikumu 111.2., 112.1.2. vai 112.2. apakšpunktu. 116. Ja konkrētajā gadījumā deklarētāja rīcībā nav likumpārkāpuma pazīmju, nepilno deklarāciju, kas pieņemta saskaņā ar šo noteikumu 100. un 109., 110., 111., 112., 113. un 114.punktu, var papildināt vai arī ar muitas iestādes atļauju var aizvietot ar citu muitas deklarāciju atbilstoši Muitas likuma 134.panta nosacījumiem. Minētajos gadījumos jebkuru muitas nodokļu noteikšanas datums un citu nosacījumu piemērošanas datums, lai izlaistu preces brīvam apgrozījumam, ir nepilnās deklarācijas pieņemšanas datums. 4.1.2. Vienkāršotā deklarēšana preču izlaišanai brīvam apgrozījumam 117. Pēc tam kad preces uzrādītas muitas iestādē, deklarētājs uz rakstiska iesnieguma pamata, kurā ietverta visa nepieciešamā informācija, var saņemt muitas iestādes atļauju atbilstoši šo noteikumu 122., 123., 124., 125. un 126.punktam aizpildīt vienkāršoto deklarāciju preču izlaišanai brīvam apgrozījumam. 118. Vienkāršotā deklarācija ir: 118.1. daļēji aizpildīts vienotais administratīvais dokuments; 118.2. ar Valsts ieņēmumu dienesta atļauju pavadzīme-rēķins vai kāds cits administratīvais vai komerciālais dokuments, kam pievienots iesniegums par preču izlaišanu brīvam apgrozījumam. 119. Vienkāršotā deklarācija ietver vismaz to informāciju, kas ir nepieciešama preču identificēšanai. 120. Valsts ieņēmumu dienests var atļaut šo noteikumu 118.2.apakšpunktā minēto iesniegumu par preču izlaišanu brīvam apgrozījumam aizstāt ar vispārīgu pieteikumu preču izlaišanai noteiktā laikposmā. Ja deklarētājs iesniedz pavadzīmi-rēķinu, tajā jāatzīmē, ka atļauja regulāri iesniegt vienkāršoto deklarāciju ir izsniegta, pamatojoties uz vispārīgu pieteikumu. 121. Vienkāršotajai deklarācijai pievieno dokumentus, kuri var būt nepieciešami, lai nodrošinātu preču izlaišanu brīvam apgrozījumam un piemērotu šo noteikumu 102.punktā noteikto kārtību. 122. Šo noteikumu 117.punktā minēto atļauju deklarētājam izsniedz, ja iespējams nodrošināt pārbaudi, vai tiek ievēroti preču ievešanas aizliegumi vai ierobežojumi, kā arī citas prasības, kas regulē preču izlaišanu brīvam apgrozījumam. 123. Atļauju neizsniedz, ja persona: 123.1. pēdējo divu gadu laikā ir izdarījusi normatīvo aktu muitas jomā pārkāpumus; 123.2. deklarē preces izlaišanai brīvam apgrozījumam retāk nekā reizi nedēļā. 124. Atļaujas izsniegšanu var atteikt, ja atļauju pieprasa persona, kas ir pilnvarota deklarēt preces tādas personas vārdā, kura preces izlaišanai brīvam apgrozījumam deklarē neregulāri (retāk nekā reizi nedēļā). 125. Šo noteikumu 117.punktā minētajā atļaujā norāda: 125.1. informāciju par muitas iestādēm, kas pilnvarotas pieņemt vienkāršotās deklarācijas; 125.2. vienkāršotās deklarācijas veidu un saturu; 125.3. informāciju par precēm, par kurām iespējams iesniegt vienkāršoto deklarāciju, un ziņas, kuras norādāmas vienkāršotajā deklarācijā, lai attiecīgās preces varētu identificēt; 125.4. nepieciešamo galvojuma apmēru, ko persona nodrošina, lai kompensētu iespējamo muitas parādu. 126. Atļaujā norāda arī papildu deklarāciju veidu un saturu, kā arī nosaka termiņu, kad tās iesniedzamas norādītajās muitas iestādēs. 4.1.3. Vietējā muitošana preču izlaišanai brīvam apgrozījumam 127. Atļauju piemērot vietējo muitošanas kārtību izsniedz saskaņā ar šo noteikumu 129., 130., 134. un 135.punktu jebkurai personai, kas vēlas, lai preces izlaistu brīvam apgrozījumam tai piederošās telpās vai citā muitas iestādes atļautā vietā, saskaņā ar personas rakstisku iesniegumu, kurā minētas visas atļaujas saņemšanai nepieciešamās ziņas. 128. Atļauju izsniedz attiecībā uz tām precēm: 128.1. kurām piemērojama tranzīta procedūra un attiecībā uz kurām personai jau ir izsniegta atļauja saņēmējā muitas iestādē piemērot vienkāršoto deklarēšanu; 128.2. kurām iepriekš ir noteikta kāda no šādām muitas procedūrām - ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, ievešana uz laiku vai izvešana pārstrādei; 128.3. kuras pēc to pieteikšanas muitas iestādē nosūtītas uz telpu vai vietu atbilstoši citai tranzīta procedūrai, nevis atbilstoši šo noteikumu 128.1.apakšpunktā minētajai muitas procedūrai; 128.4. kuras, ievedot Latvijas Republikas muitas teritorijā, atbrīvotas no prasības tikt uzrādītām muitas iestādē. 129. Šo noteikumu 127.punktā minētā atļauja izsniedzama ar nosacījumu, ka: 129.1. pieteikuma iesniedzēja ziņas un dokumenti ļauj muitas iestādei veikt efektīvas pārbaudes (īpaši audita pārbaudes) pēc muitas procedūras noformēšanas; 129.2. ir iespējams nodrošināt pietiekamu kontroli par aizlieguma un ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz ievedamajām un izvedamajām precēm vai jebkuru citu prasību ievērošanu, kas regulē preču izlaišanu brīvam apgrozījumam. 130. Atļauju neizsniedz, ja persona: 130.1. pēdējo divu gadu laikā ir izdarījusi normatīvo aktu muitas jomā pārkāpumus; 130.2. deklarē preces izlaišanai brīvam apgrozījumam retāk nekā reizi nedēļā. 131. Valsts ieņēmumu dienests var pagarināt atļaujas termiņu, ja: 131.1. atļaujas turētājs saistības pilda noteiktajos termiņos; 131.2. saistību neizpildīšana neietekmē muitas procedūras piemērošanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. 132. Atļauju anulē, ja pēc tās iesniegšanas konstatē šo noteikumu 130.punktā minētos apstākļus. 133. Lai muitas iestādes amatpersona varētu pārliecināties par muitas procedūras pareizu izpildi, kad preces nogādātas šim nolūkam noteiktajā vietā, atļaujas turētājs saskaņā ar šo noteikumu 127. un 128.punktu: 133.1. paziņo muitas iestādei par preču saņemšanu, lai varētu saņemt atļauju šo preču izlaišanai brīvam apgrozījumam; 133.2. minētās preces reģistrē preču uzskaites reģistros atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajām prasībām. Preču uzskaites reģistros norāda preču saņemšanas datumu un preču identifikācijai nepieciešamās ziņas; 133.3. nodrošina muitas iestādes amatpersonai pieeju visiem dokumentiem, kuru uzrādīšana nepieciešama, lai precēm piemērotu muitas procedūru - izlaišana brīvam apgrozījumam. 134. Muitas iestāde, ievērojot nosacījumu, ka tas neietekmēs muitas procedūras izpildes kontroli, atļaujas turētājam var: 134.1. atļaut paziņot muitas iestādei par preču saņemšanu saskaņā ar šo noteikumu 133.1.apakšpunktu; 134.2. noteiktos apstākļos (ja to prasa attiecīgo preču raksturs un nepieciešamība veikt to apgrozījumu bez kavēšanās) atļaut atļaujas turētājam neziņot muitas iestādei par katras preču kravas pienākšanu ar nosacījumu, ka atļaujas turētājs iesniedz muitas iestādē visu informāciju, kuru muitas iestāde uzskata par nepieciešamu, lai varētu veikt kontroles funkcijas. Šajā gadījumā preču reģistrēšana preču uzskaites reģistros ir uzskatāma par preču izlaišanu brīvam apgrozījumam. 135. Šo noteikumu 127.punktā minētajā atļaujā norāda muitas iestādes noteiktās īpašās muitas procedūras izpildes prasības, kā arī atsevišķi norāda: 135.1. preces, kādām tā var tikt piemērota; 135.2. atļaujas saņēmēja saistību veidu šo noteikumu 133.punktā minēto prasību izpildei un nepieciešamo galvojuma nodrošinājumu; 135.3. laiku, kurā preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam; 135.4. termiņu, kurā kompetentā muitas iestādē iesniedzama attiecīga papildu deklarācija; 135.5. nosacījumus, kas nosaka preču deklarēšanu, iesniedzot papildu vispārīgo, periodisko vai apkopojošo deklarāciju. 4.2. Deklarācija muitas procedūrai - ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, ievešana uz laiku vai izvešana pārstrādei 4.2.1. Deklarācija preču ievešanai muitas noliktavā 4.2.1.1. Nepilnā deklarēšana, deklarējot preces muitas procedūrai - ievešana muitas noliktavā 136. Deklarāciju muitas procedūrai - ievešana muitas noliktavā - pēc deklarētāja lūguma muitas iestāde var pieņemt, ja šajā deklarācijā norādītas vismaz deklarēto preču identifikācijai nepieciešamās ziņas, kā arī ziņas par preču daudzumu. 137. Uz šo noteikumu 136.punktā minētās deklarācijas pieņemšanu ir attiecināmas tās pašas prasības, kas nosaka nepilnās deklarācijas pieņemšanu, deklarējot preces izlaišanai brīvam apgrozījumam, un minētas šo noteikumu 109., 110., 111., 112., 113. un 122.punktā. 4.2.1.2. Vienkāršotā deklarēšana, deklarējot preces muitas procedūrai - ievešana muitas noliktavā 138. Pēc tam kad preces uzrādītas muitas iestādē, muitas iestādes amatpersona pēc deklarētāja lūguma saskaņā ar šo noteikumu 143., 144., 145. un 146.punktu var dot atļauju aizpildīt deklarāciju vienkāršotā veidā, deklarējot preces muitas procedūrai - ievešana muitas noliktavā. 139. Vienkāršotā deklarācija var būt: 139.1. daļēji aizpildīts vienotais administratīvais dokuments; 139.2. pavadzīme-rēķins vai kāds cits Valsts ieņēmumu dienesta atzīts administratīvais vai komerciālais dokuments, kam pievienots pieteikums muitas procedūrai. 140. Vienkāršotajā deklarācijā ietveramas šo noteikumu 136.punktā minētās ziņas. 141. Ja vienkāršoto deklarēšanas kārtību piemēro, deklarējot preces ievešanai D tipa muitas noliktavā, vienkāršotajā deklarācijā detalizēti norāda arī attiecīgo preču aprakstu, lai varētu nepārprotami klasificēt preces un noteikt to muitas vērtību. 142. Šo noteikumu 138.punktā noteiktā kārtība neattiecas uz precēm, kas tiek deklarētas ievešanai F tipa muitas noliktavās. 143. Iesniegumu šo noteikumu 138.punktā minētās atļaujas saņemšanai iesniedz rakstiski un tajā ietver atļaujas saņemšanai nepieciešamās ziņas. 144. Ja muitas procedūru paredzēts veikt noteiktā laikposmā, iesniegumu vienkāršotās deklarēšanas kārtības piemērošanai var aizstāt ar vispārīgo iesniegumu. Iesniegumu iesniedz muitas iestādē kopā ar pieteikumu muitas noliktavas turēšanai vai arī, ja pieprasa izdarīt grozījumus iepriekš izsniegtajā muitas noliktavas turēšanas atļaujā, tajā muitas iestādē, kura to izsniegusi. 145. Atļauju vienkāršotās deklarēšanas kārtības piemērošanai personai izsniedz ar nosacījumu, ka, piemērojot šo kārtību, netiek traucēta muitas procedūras pareiza izpilde. 146. Atļauju neizsniedz, ja persona: 146.1. pēdējo divu gadu laikā ir izdarījusi normatīvo aktu muitas jomā pārkāpumus; 146.2. nenodrošina muitas procedūras pareizai izpildei nepieciešamās prasības; 146.3. deklarē preces attiecīgajai muitas procedūrai retāk nekā reizi nedēļā. 147. Atļaujā norāda: 147.1. muitas iestādi, kurā piesakāma attiecīgā muitas procedūra; 147.2. vienkāršotās deklarācijas veidu un saturu. 4.2.1.3. Vietējā muitošana, deklarējot preces muitas procedūrai - ievešana muitas noliktavā 148. Atļauju piemērot vietējo muitošanas kārtību izsniedz saskaņā ar šo noteikumu 134. un 153.punktu. 149. Šo noteikumu 141., 143., 144., 145. un 146.punktā minētās prasības jāievēro, ja preču deklarēšanai piemēro vietējo muitošanu. 150. Vietējo muitošanu nepiemēro, ja preces deklarē ievešanai B un F tipa muitas noliktavās. 151. Lai muitas iestāde varētu kontrolēt muitas procedūras izpildes pareizību, atļaujas turētāja pienākums, saņemot preces norādītajā vietā, ir: 151.1. informēt muitas iestādi Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā; 151.2. saņemtās preces reģistrēt preču uzskaites reģistrā; 151.3. uzglabāt uzrādīšanai muitas iestādē visus dokumentus, kas attiecas uz preču deklarēšanu attiecīgajai muitas procedūrai. 152. Preču uzskaites reģistrā ietver visu preču identificēšanai nepieciešamo informāciju. Muitas procedūru atļauts noformēt, ievērojot šo noteikumu 141.punktā noteikto kārtību. 153. Atļaujā piemērot vietējo muitošanu norāda: 153.1. preces, uz kurām minētā kārtība attiecas; 153.2. šo noteikumu 151.punktā minētās saistības; 153.3. laiku, pēc kura muitas procedūra uzskatāma par piemērotu. 4.2.2. Deklarācija muitas procedūrai - ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, ievešana uz laiku vai izvešana pārstrādei 154. Muitas iestādes amatpersona pēc deklarētāja lūguma deklarāciju preču pieteikšanai kādai no šādām muitas procedūrām - ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē vai ievešana uz laiku - var pieņemt, ja attiecīgajā deklarācijā ietvertas vismaz tās ziņas, kas pieprasītas vienotā administratīvā dokumenta 14., 23., 31., 37., 40. un 54.ailē, bet 44.ailē norādāma atzīme par attiecīgo atļauju vai iesniegto pieteikumu atļaujas saņemšanai. 155. Uz šo noteikumu 154.punktā minētās deklarācijas pieņemšanu ir attiecināmas tās pašas prasības, kas nosaka nepilnās deklarācijas pieņemšanu, deklarējot preces izlaišanai brīvam apgrozījumam, un minētas šo noteikumu 101., 102., 103., 104., 105., 106., 107., 108. un 116.punktā. 156. Ja preces deklarē muitas procedūrai - ievešana pārstrādei (ar muitas maksājumu atmaksāšanas kārtību), muitas maksājumus atmaksā saskaņā ar šo noteikumu 109., 110., 111., 112., 113., 114. un 115.punktu, attiecinot tos uz muitas procedūru - ievešana pārstrādei (ar muitas maksājumu atmaksāšanas kārtību). 157. Uz precēm, kas deklarētas kādai no šādām muitas procedūrām - ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē vai ievešana uz laiku -, piemērojot vienkāršoto deklarēšanu vai vietējo muitošanu, ir attiecināma tā pati vienkāršotās deklarēšanas kārtība vai vietējās muitošanas kārtība, kādu piemēro attiecībā uz precēm, kuras deklarē muitas procedūrai - izlaišana brīvam apgrozījumam vai ievešana muitas noliktavā -, un kura noteikta šo noteikumu 117., 118., 119., 120., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134. un 135. punktā vai 143.,144., 145., 146. un 147.punktā. 158. Precēm, kuras deklarē muitas procedūrai - izvešana pārstrādei -, vienkāršotā deklarēšana ir piemērojama tādā pašā kārtībā, kāda minēta šo noteikumu 162., 163., 164., 165., 166., 167., 168., 169., 170., 171., 172., 173., 174., 175., 176., 177., 178. un 179.punktā un attiecas uz precēm, kas tiek deklarētas izvešanai. 4.2.3. Muitas procedūru - ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, ievešana uz laiku vai izvešana pārstrādei - noslēgšana 159. Muitas iestāde pēc tam, kad pabeigta attiecīgā muitas procedūra (ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, ievešana uz laiku) var atļaut piemērot vienkāršoto deklarēšanu preču izlaišanai brīvam apgrozījumam, izvešanai un atpakaļizvešanai (reeksportam). Uz precēm, kuras, piemērojot vienkāršoto deklarēšanu, deklarē muitas procedūrai - atpakaļizvešana (reeksports) -, ir attiecināma tāda pati vienkāršotās deklarēšanas piemērošanas kārtība, kādu piemēro attiecībā uz precēm, kuras deklarē izvešanai, un kura minēta šo noteikumu 162., 163., 164., 165., 166., 167., 168., 169., 170., 171., 172., 173., 174., 175., 176., 177., 178., 179. un 180.punktā. 160. Muitas iestāde pēc tam, kad pabeigta muitas procedūra - izvešana pārstrādei -, var atļaut piemērot precēm vienkāršoto deklarēšanu preču izlaišanai brīvam apgrozījumam saskaņā ar šo noteikumu 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 120., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134. un 135.punktu. 161. Muitas iestāde pēc tam, kad pabeigta muitas procedūra - ievešana muitas noliktavā -, var atļaut piemērot vienkāršoto deklarēšanu preču izlaišanai brīvam apgrozījumam, izvešanai vai atpakaļizvešanai (reeksportam). Tomēr: 161.1. attiecībā uz precēm, kas tiek pieteiktas nākamajai muitas procedūrai F tipa muitas noliktavā, atļauja piemērot vienkāršoto deklarēšanu netiek izsniegta; 161.2. attiecībā uz precēm, kas tiek pieteiktas nākamajai muitas procedūrai B tipa muitas noliktavā, var piemērot tikai nepilno deklarēšanu un vienkāršoto deklarēšanu; 161.3. atļaujas izsniegšana D tipa muitas noliktavas turēšanai nosaka vietējās muitošanas piemērošanu preču izlaišanai brīvam apgrozījumam. Ja attiecīgā persona vēlas izmantot maksājumu atvieglojumus, bet preces nevar pārbaudīt, tās neapskatot, vietējo muitošanu piemērot nedrīkst. Šādā gadījumā izmanto citu deklarēšanas veidu, kas paredz preču uzrādīšanu muitas iestādē; 161.4. vienkāršoto deklarēšanu nepiemēro izvešanai paredzētajām Latvijas precēm, kas tiek pieteiktas preču novietošanai muitas noliktavā. 4.3. Deklarācija preču izvešanai (eksportam) 4.3.1. Nepilnā deklarēšana, deklarējot preces muitas procedūrai - izvešana (eksports) 162. Ja preces deklarē muitas procedūrai - izvešana (eksports) -, deklarācijā, kuru muitas iestāde var pieņemt pēc deklarētāja iesnieguma, ietver vismaz tās ziņas, kas pieprasītas vienotā administratīvā dokumenta 1.ailes 1.apakšnodalījumā, 2., 14., 17., 31., 33., 38., 44. un 54.ailē, kā arī: 162.1. ziņas, kas norādāmas, lai varētu piemērot muitas maksājumus vai citus ierobežojumus, ja preces ir apliekamas ar izvedmuitas nodokli vai ir pakļautas kādiem citiem tirdzniecības politikas pasākumiem; 162.2. jebkuras papildu ziņas, kas nepieciešamas preču identificēšanai. 163. Šo noteikumu 162.punktā minētajos gadījumos piemēro normatīvos aktus muitas jomā, kas nosaka preču izvešanas kārtību, ja nepieciešams, pieprasot noteikta apmēra galvojumu. 164. Muitas iestādes amatpersona var atļaut deklarētājam neaizpildīt vienotā administratīvā dokumenta 17. un 33.aili ar nosacījumu, ka tas deklarē, ka minēto preču izvešana nav aizliegta vai ierobežota un muitas iestādei nav iemesla šo faktu apšaubīt. Turklāt uzrādītais preču apraksts ļauj tās nekavējoties un nepārprotami klasificēt saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru. 165. Pieņemot saskaņā ar šo noteikumu 164.punktu deklarāciju preču izvešanai (eksportam), uz to ir attiecināmas tās pašas prasības, kas nosaka nepilnās deklarācijas pieņemšanu, deklarējot preces izlaišanai brīvam apgrozījumam, un minētas šo noteikumu 101., 102., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115. un 116.punktā. 166. Nepilnā deklarācija uzrādāma muitas iestādē, kurā tiks iesniegta papildu deklarācija. Muitas iestāde, kurā ir iesniegta nepilnā deklarācija, nosūta vienotā administratīvā dokumenta 1. un 2.formulāru uz muitas iestādi, kur tiks iesniegta deklarācija vai papildu deklarācija. 4.3.2. Vienkāršotā deklarēšana, deklarējot preces muitas procedūrai - izvešana (eksports) 167. Pēc tam kad preces uzrādītas muitas iestādē, muitas iestādes amatpersona var atļaut aizpildīt vienkāršotā veidā deklarāciju muitas procedūrai - izvešana (eksports) -, ja deklarētājs muitas iestādē ir iesniedzis rakstisku pieteikumu, kas ietver visu atļaujas saņemšanai nepieciešamo informāciju. Uz šādas atļaujas izsniegšanu ir attiecināmi tie paši nosacījumi un prasības, kas noteiktas, lai izsniegtu atļauju noformēt deklarāciju vienkāršotā veidā preču izlaišanai brīvam apgrozījumam, un minētas šo noteikumu 122., 123., 124., 125. un 126.punktā. 168. Vienkāršotā deklarācija ir daļēji aizpildīts vienotais administratīvais dokuments, kas ietver vismaz preču identificēšanai nepieciešamās ziņas. Uz vienkāršotās deklarācijas pieņemšanu ir attiecināmas tās pašas prasības, kas nosaka nepilnās deklarācijas pieņemšanas kārtību, piesakot preces muitas procedūrai - izvešana (eksports) -, un minētas šo noteikumu 169.punktā. 4.3.3. Vietējā muitošana, deklarējot preces muitas procedūrai - izvešana (eksports) 169. Jebkurai personai, kas muitas procedūrai - izvešana (eksports) - preces vēlas deklarēt savās telpās vai citā muitas iestādes norādītā vai apstiprinātā vietā (turpmāk - muitas iestādes apstiprinātais eksportētājs), iesniedzot rakstisku pieteikumu un saņemot atļauju, ir tiesības izmantot vietējo muitošanu. 170. Uz šo noteikumu 169.punktā minētās atļaujas izsniegšanu ir attiecināmi tie paši nosacījumi, kas jāņem vērā, izsniedzot atļauju izmantot vietējās muitošanas kārtību, ja preces deklarē muitas procedūrai - izlaišana brīvam apgrozījumam -, un minēti šo noteikumu 129., 130., 131. un 132 …