← Latvija

Par Nolīgumu par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm

Īsumā

Šis likums apstiprina Nolīgumu par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas parakstīts 2020. gada 5. maijā. Tas izbeidz iepriekšējos divpusējos ieguldījumu līgumus starp Latviju un citām ES dalībvalstīm.

Ko tas regulē

Kas tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Par Nolīgumu par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Nolīgumu par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm 1. pants. 2020. gada 5. maijā parakstītais Nolīgums par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk - nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2. pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija. 3. pants. Nolīgums stājas spēkā tā 16. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināms nolīgums latviešu valodā. 4. pants. Līdz ar nolīguma spēkā stāšanos spēku zaudē: 1) Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 28. oktobra lēmums "Par līguma starp Latvijas Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību ratificēšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48. nr.); 2) Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 28. oktobra lēmums "Par līguma starp Latvijas Republikas valdību un Dānijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību ratificēšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48. nr.); 3) likums "Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Nīderlandes Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 6. nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 19. nr.); 4) likums "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 1996, 84. nr.); 5) Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1993. gada 18. maija lēmums "Par Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas ieguldījumu veicināšanas un to abpusējās aizsardzības līguma ratifikāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20./21. nr.); 6) likums "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 1996, 84. nr.); 7) likums "Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 4. nr.; Latvijas Vēstnesis, 1996, 2. nr.); 8) likums "Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 14. nr.); 9) likums "Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 149. nr.); 10) likums "Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 1998, 184./185. nr.); 11) likums "Par Latvijas Republikas un Beļģijas-Luksemburgas ekonomiskās savienības līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 1996, 103. nr.); 12) likums "Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 20. nr.; Latvijas Vēstnesis, 1999, 325./327. nr.); 13) likums "Par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 7. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2002, 44. nr.); 14) likums "Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 69. nr.); 15) likums "Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 16. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2002, 101. nr.). Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 17. decembrī. Valsts prezidents E. Levits Rīgā 2020. gada 29. decembrī NOLĪGUMS PAR DIVPUSĒJU IEGULDĪJUMU LĪGUMU IZBEIGŠANU STARP EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, BEĻĢIJAS KARALISTE, BULGĀRIJAS REPUBLIKA, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, HORVĀTIJAS REPUBLIKA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJA, MALTAS REPUBLIKA, NĪDERLANDES KARALISTE, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, RUMĀNIJA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA un SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, PATUROT PRĀTĀ Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Savienības tiesību vispārējos principus, PATUROT prātā starptautisko paražu tiesību normas, kas kodificētas Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām (VKLT), ATGĀDINOT, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) lietā C-478/07 Budĕjovický Budvar nosprieda, ka noteikumus, kas paredzēti starp divām dalībvalstīm noslēgtā starptautiskā nolīgumā, nevar piemērot attiecībās starp šīm divām valstīm, ja ir konstatēts, ka tie ir pretrunā ES Līgumiem, ŅEMOT VĒRĀ to, ka, pildot dalībvalstu pienākumu nodrošināt to tiesiskā regulējuma atbilstību Savienības tiesību aktiem, tām ir jāizdara nepieciešamie secinājumi, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, kā tie interpretēti EST spriedumā lietā C-284/16 Achmea (spriedums Achmea lietā), ŅEMOT VĒRĀ to, ka ieguldītāja-valsts šķīrējtiesas klauzulas divpusējos ieguldījumu līgumos starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (ES iekšējie divpusējie ieguldījumu līgumi) ir pretrunā ES Līgumiem un šīs nesaderības dēļ tās nevar piemērot pēc datuma, kurā pēdējā no kāda ES iekšēja divpusēja ieguldījumu līguma pusēm kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, KOPĪGI PAUŽOT vienotu izpratni, kas izteikta šajā nolīgumā starp ES Līgumu un ES iekšējo divpusējo ieguldījumu līgumu pusēm, ka šāda klauzula tādēļ nevar kalpot par juridisku pamatu Šķīrējtiesas procesiem, SAPROTOT, ka šim nolīgumam būtu jāattiecas uz visiem ieguldītāja-valsts šķīrējtiesas procesiem, kuru pamatā ir ES iekšējie divpusējie ieguldījumu līgumi saskaņā ar jebkuru šķīrējtiesas konvenciju vai noteikumu kopumu, ieskaitot Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (ICSID konvencija) un ICSID šķīrējtiesas noteikumus, Pastāvīgās šķīrējtiesas (PCA) šķīrējtiesas noteikumus, Stokholmas Tirdzniecības palātas (SCC) Šķīrējtiesas institūta šķīrējtiesas noteikumus, Starptautiskās tirdzniecības palātas (ICC) šķīrējtiesas noteikumus, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumus un ad hoc šķīrējtiesas, ATZĪMĒJOT, ka daži ES iekšējie divpusējie ieguldījumu līgumi, tajā skaitā to turpināmības klauzulas, jau ir izbeigti divpusējā kārtā un ka citi ES iekšējie divpusējie ieguldījumu līgumi ir izbeigti vienpusējā kārtā un ir beidzies to turpināmības klauzulu piemērošanas laikposms, PIEKRĪTOT, ka šis nolīgums neskar jautājumu par ES iekšējo divpusējo ieguldījumu līgumu materiālo tiesību normu saderību ar ES Līgumiem, ŅEMOT VĒRĀ to, ka šis nolīgums attiecas uz ES iekšējiem divpusējiem ieguldījumu līgumiem; tas neattiecas uz tiesvedībām, kas ES iekšienē notiek uz Enerģētikas hartas līguma 26. panta pamata. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis šo jautājumu izskatīs vēlākā posmā, ŅEMOT VĒRĀ to, ka tad, kad dalībvalstu ieguldītāji izmanto vienu no pamatbrīvībām, piemēram, brīvību veikt uzņēmējdarbību vai kapitāla brīvu apriti, viņi rīkojas Savienības tiesību aktu piemērošanas jomā un tāpēc saņem aizsardzību, ko nodrošina šīs brīvības un attiecīgā gadījumā attiecīgie sekundārie tiesību akti, Eiropas Savienības Pamattiesību harta un Savienības tiesību vispārējie principi, kas jo īpaši ietver nediskriminēšanas, samērīguma, juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus (EST spriedums lietā C-390/12 Pfleger, 30.-37. punkts). Ja dalībvalsts pieņem pasākumu, ar ko atkāpjas no vienas no Savienības tiesību aktos garantētajām pamatbrīvībām, šāds pasākums ietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā un ir piemērojamas arī Hartā garantētās pamattiesības (EST spriedums lietā C-685/15 Online Games Handels, 55. un 56. punkts), ATGĀDINOT, ka saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu ieguldītāju tiesību efektīvu tiesisko aizsardzību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Jo īpaši katrai dalībvalstij ir jānodrošina, ka tās tiesas Savienības tiesību aktu izpratnē atbilst efektīvas tiesiskās aizsardzības prasībām (EST spriedums lietā C-64/16 Associação Sindical dos Juízes Portugueses, 31.-37. punkts), ATGĀDINOT, ka strīdi starp Līgumslēdzējām pusēm par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu saskaņā ar LESD 273. pantu neattiecas uz to pasākumu likumību, kuri ir priekšmets ieguldītāja-valsts šķīrējtiesas procesā, kura pamatā ir divpusējs ieguldījumu līgums, uz kuru attiecas šis nolīgums, PATUROT PRĀTĀ, ka šā nolīguma noteikumi neskar Eiropas Komisijas vai kādas dalībvalsts iespēju celt prasību EST, pamatojoties uz LESD 258., 259. un 260. pantu, ATGĀDINOT, ka, ņemot vērā ECOFIN padomes 2017. gada 11. jūlija secinājumus, dalībvalstis un Komisija nekavējoties pastiprinās diskusijas, lai labāk nodrošinātu pilnīgu, stipru un efektīvu aizsardzību ieguldījumiem Eiropas Savienībā. Minētās diskusijas ietver strīdu izšķiršanas esošo procesu un mehānismu novērtējumu, kā arī novērtējumu par to, vai ir nepieciešams izveidot attiecīgus jaunus Savienības tiesību instrumentus un mehānismus vai uzlabot attiecīgos esošos, un šādas nepieciešamības konstatēšanas gadījumā - novērtējumu par to izveides vai uzlabošanas veidiem, ATGĀDINOT, ka šis nolīgums neskar turpmākus pasākumus un darbības, kas var būt vajadzīgi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni pārrobežu ieguldījumiem Eiropas Savienībā un radītu paredzamāku, stabilāku un skaidrāku regulatīvo vidi nolūkā stimulēt ieguldījumus iekšējā tirgū, ŅEMOT VĒRĀ to, ka atsauces uz Eiropas Savienību šajā nolīgumā jāsaprot arī kā atsauces uz tās priekšteci, Eiropas Ekonomikas kopienu un pēc tam Eiropas Kopienu līdz brīdim, kad to aizstāja Eiropas Savienība, IR VIENOJUŠĀS PAR ŠĀDIEM NOTEIKUMIEM. 1. IEDAĻA DEFINĪCIJAS 1. PANTS Definīcijas Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas: 1) "Divpusējs ieguldījumu līgums" ir jebkurš ieguldījumu līgums, kas uzskaitīts A vai B pielikumā; 2) "Šķīrējtiesas process" ir jebkurš process šķīrējtiesā, kas izveidota, lai izšķirtu strīdu starp ieguldītāju no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts un citu Eiropas Savienības dalībvalsti saskaņā ar Divpusēju ieguldījumu līgumu; 3) "Šķīrējtiesas klauzula" ir ieguldītāja-valsts šķīrējtiesas klauzula, kas noteikta Divpusējā ieguldījumu līgumā, ar ko paredz Šķīrējtiesas procesu; 4) "Pabeigts šķīrējtiesas process" ir jebkurš Šķīrējtiesas process, kas beidzies ar izlīgumu vai ar galīgo nolēmumu, kurš pieņemts pirms 2018. gada 6. marta, ja: a) nolēmums tika pienācīgi izpildīts pirms 2018. gada 6. marta, pat ja nav izpildīta vai piespiedu kārtā izpildīta kāda saistīta prasība attiecībā uz juridiskajām izmaksām, un 2018. gada 6. martā nebija nepabeigtu apstrīdēšanas, pārbaudes, atcelšanas, anulēšanas, izpildes, pārskatīšanas vai citu līdzīgu procesu saistībā ar šādu galīgo nolēmumu, vai b) nolēmums tika atcelts vai anulēts pirms šā nolīguma spēkā stāšanās datuma; 5) "Nepabeigts šķīrējtiesas process" ir jebkurš Šķīrējtiesas process, kas uzsākts pirms 2018. gada 6. marta un nav uzskatāms par Pabeigtu šķīrējtiesas procesu, neatkarīgi no tā stadijas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā; 6) "Jauns šķīrējtiesas process" ir jebkurš Šķīrējtiesas process, kas uzsākts 2018. gada 6. martā vai vēlāk; 7) "Turpināmības klauzula" ir jebkurš Divpusēja ieguldījumu līguma noteikums, kas par papildu laikposmu pagarina aizsardzību ieguldījumiem, kuri veikti pirms minētā līguma izbeigšanas dienas. 2. IEDAĻA NOTEIKUMI PAR DIVPUSĒJU IEGULDĪJUMU LĪGUMU IZBEIGŠANU 2. PANTS Divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšana 1. A pielikumā uzskaitītie Divpusējie ieguldījumu līgumi tiek izbeigti saskaņā ar šajā nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem. 2. Lielākai skaidrībai - A pielikumā uzskaitīto Divpusējo ieguldījumu līgumu Turpināmības klauzulas tiek izbeigtas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, un tās nerada juridiskas sekas. 3. PANTS Turpināmības klauzulu iespējamo seku izbeigšana B pielikumā uzskaitīto Divpusējo ieguldījumu līgumu Turpināmības klauzulas tiek izbeigtas ar šo nolīgumu, un tās nerada juridiskas sekas, saskaņā ar šajā nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem. 4. PANTS Kopīgi noteikumi 1. Līgumslēdzējas puses ar šo apstiprina, ka Šķīrējtiesas klauzulas ir pretrunā ES Līgumiem un tādēļ nav piemērojamas. Ņemot vērā šo nesaderību starp Šķīrējtiesas klauzulām un ES Līgumiem, no dienas, kad pēdējā no kāda Divpusēja ieguldījumu līguma pusēm kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, Šķīrējtiesas klauzula šādā Divpusējā ieguldījumu līgumā nevar kalpot par juridisku pamatu Šķīrējtiesas procesam. 2. A pielikumā uzskaitīto Divpusējo ieguldījumu līgumu izbeigšana saskaņā ar 2. pantu un B pielikumā uzskaitīto Divpusējo ieguldījumu līgumu Turpināmības klauzulu izbeigšana saskaņā ar 3. pantu stājas spēkā attiecībā uz katru šādu līgumu, tiklīdz šis nolīgums saskaņā ar 16.pantu stājas spēkā attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm. 3. IEDAĻA NOTEIKUMI PAR PRASĪBĀM, KAS CELTAS SAISTĪBĀ AR DIVPUSĒJIEM IEGULDĪJUMU LĪGUMIEM 5. PANTS Jauni šķīrējtiesas procesi Šķīrējtiesas klauzulas nevar kalpot par juridisku pamatu Jauniem šķīrējtiesas procesiem. 6. PANTS Pabeigti šķīrējtiesas procesi 1. Neatkarīgi no 4. panta šis nolīgums neietekmē Pabeigtus šķīrējtiesas procesus. Minētos procesus nevar atsākt. 2. Turklāt šis nolīgums neietekmē nevienu vienošanos par izlīgumu strīdā, kas ir pirms 2018. gada 6. marta uzsākta Šķīrējtiesas procesa priekšmets. 7. PANTS Līgumslēdzēju pušu pienākumi attiecībā uz Nepabeigtiem šķīrējtiesas procesiem un Jauniem šķīrējtiesas procesiem Ja Līgumslēdzējas puses ir puses Divpusējos ieguldījumu līgumos, uz kuru pamata tika uzsākti Nepabeigti šķīrējtiesas procesi vai Jauni šķīrējtiesas procesi, tās: a) sadarbībā viena ar otru un ar C pielikumā iekļauto paziņojumu informē šķīrējtiesas par sprieduma Achmea lietā juridiskajām sekām, kā tās aprakstītas 4. pantā; un b) ja tās ir puse tiesvedībā par šķīrējtiesas nolēmumu, kas pieņemts uz Divpusēja ieguldījumu līguma pamata, lūdz kompetento valsts tiesu, tajā skaitā jebkurā trešā valstī, attiecīgi atcelt šķīrējtiesas nolēmumu, anulēt to vai atturēties no tā atzīšanas un izpildes. 8. PANTS Pārejas pasākumi saistībā ar Nepabeigtiem šķīrējtiesas procesiem 1. Ja ieguldītājs ir puse Nepabeigtā šķīrējtiesas procesā un pasākumu, kas ir strīda priekšmets, nav apstrīdējis kompetentajā valsts tiesā, piemēro 9. un 10. pantā paredzētos pārejas pasākumus. 2. Ja galīgais nolēmums, kurā konstatēts, ka apstrīdētais pasākums neietilpst attiecīgā Divpusējā ieguldījumu līguma darbības jomā vai nav pretrunā minētajam Divpusējam ieguldījumu līgumam, tiek pieņemts pirms šā nolīguma spēkā stāšanās datuma, šajā pantā minētos pārejas pasākumus nepiemēro. 3. Ja Nepabeigts šķīrējtiesas process ietver attiecīgās Līgumslēdzējas puses pretprasības, šīm prasībām mutatis mutandis piemēro šo pantu un 9. un 10. pantu. 4. Attiecīgā Līgumslēdzēja puse un ieguldītājs var arī vienoties par jebkuru citu piemērotu strīda risinājumu, tajā skaitā par risinājumu draudzīgā ceļā, ja risinājums atbilst Savienības tiesību aktiem. 9. PANTS Strukturēts dialogs Nepabeigtiem šķīrējtiesas procesiem 1. Ieguldītājs, kas ir puse Nepabeigtā šķīrējtiesas procesā, var prasīt, lai minētajā procesā iesaistītā Līgumslēdzēja puse sāk izlīguma procedūru saskaņā ar šo pantu, ar nosacījumu, ka: a) Nepabeigtais šķīrējtiesas process ir apturēts pēc pieprasījuma, ko šajā nolūkā iesniedzis ieguldītājs, un b) ja Nepabeigtajā šķīrējtiesas procesā nolēmums jau ir pieņemts, bet vēl nav galīgi izpildīts vai piespiedu kārtā izpildīts - ieguldītājs apņemas nesākt procesu par tā atzīšanu, izpildi, piespiedu izpildi vai samaksu kādā dalībvalstī vai trešā valstī vai, ja šāds process jau ir uzsākts, pieprasīt tā apturēšanu. Attiecīgā Līgumslēdzēja puse divu mēnešu laikā rakstiski atbild saskaņā ar 2.-4. punktu. Līgumslēdzēja puse var arī prasīt, lai Nepabeigtā šķīrējtiesas procesā iesaistīts ieguldītājs sāk izlīguma procedūru saskaņā ar šo pantu. Ieguldītājs divu mēnešu laikā var sniegt rakstisku piekrišanu, ja ir izpildīti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi. Attiecīgās Līgumslēdzējas puses atbildē vai ieguldītāja piekrišanā attiecīgā gadījumā ir jānorāda, ka tādējādi ir sākta izlīguma procedūra. 2. Izlīguma procedūru var sākt tikai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saskaņā ar šā nolīguma 2. vai 3. pantu ir izbeigts Divpusējais ieguldījumu līgums, uz kura pamata bija uzsākts Nepabeigtais šķīrējtiesas process, iesniedzot pieprasījumu saskaņā ar šā panta 1. punktu. 3. Izlīguma procedūru sāk, ja EST vai valsts tiesa spriedumā, kas ir kļuvis galīgs, ir konstatējusi, ka valsts pasākums, ko apstrīd 1. punktā minētajā procesā, ir pretrunā Savienības tiesību aktiem. 4. Izlīguma procedūru nesāk, ja EST vai valsts tiesa spriedumā, kas ir kļuvis galīgs, ir konstatējusi, ka valsts pasākums, ko apstrīd 1. punktā minētajā procesā, nav pretrunā Savienības tiesību aktiem. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu, kas ir kļuvis galīgs un kurā ir konstatēts, ka pasākums nav pretrunā Savienības tiesību aktiem. 5. Ja tiesvedība, kuras mērķis ir 3. vai 4. punktā minētais spriedums, nav pabeigta, attiecīgā Līgumslēdzēja puse savā atbildē saskaņā ar 1. punktu par to informē ieguldītāju. Izlīguma procedūras sākšanu aptur līdz brīdim, kad tiesvedībā ir pieņemts spriedums, kas ir kļuvis galīgs. Attiecīgā Līgumslēdzēja puse informē ieguldītāju divu nedēļu laikā pēc šāda sprieduma. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu, kas vēl nav kļuvis galīgs. 6. Izlīguma procedūru var sākt, ja var konstatēt Savienības tiesību aktu iespējamu pārkāpumu, ko radījis valsts pasākums, kas apstrīdēts 1. punktā minētā procesā, un ja nav piemērojams ne 3. punkts, ne 4. punkts. 7. Izlīguma procedūru pārrauga neitrāls vidutājs ar mērķi pušu starpā rast miermīlīgu, likumīgu un taisnīgu izlīgumu, ārpus tiesas un ārpus šķīrējtiesas, strīdā, kas ir Šķīrējtiesas procesa priekšmets. Izlīguma procedūrai ir jābūt neitrālai un konfidenciālai. Katrai izlīguma procedūras pusei ir tiesības paust savu viedokli. 8. Vidutāju ieceļ ar kopīgu vienošanos starp ieguldītāju un attiecīgo Līgumslēdzēju pusi, kura ir atbildētājs attiecīgajā Nepabeigtajā šķīrējtiesas procesā. Viņu izvēlas no personām, kuru neatkarība un neitralitāte nav apšaubāma un kurām ir nepieciešamā kvalifikācija, tajā skaitā padziļinātas zināšanas par Savienības tiesību aktiem. Viņš nav ne tās dalībvalsts valstspiederīgais, kurā veikts ieguldījums, ne no ieguldītāja piederības dalībvalsts, un viņš nevar būt interešu konflikta situācijā. Ja viena mēneša laikā pēc izlīguma procedūras sākšanas netiek panākta kopīga vienošanās par neitrāla vidutāja izvēli, ieguldītājs vai attiecīgā Līgumslēdzēja puse, kas ir atbildētāja attiecīgajā Nepabeigtajā šķīrējtiesas procesā, lūdz Eiropas Komisijas Juridiskā dienesta ģenerāldirektoru izvirzīt kādu Eiropas Savienības Tiesas bijušo locekli, kurš pēc apspriešanās ar katru strīdā iesaistīto pusi ieceļ personu, kas atbilst šajā punktā izklāstītajiem kritērijiem. D pielikumā ir noteikta vidutājam maksājamo honorāru indikatīva skala. 9. Vidutājs lūdz ieguldītāju un dalībvalsti, kurā veikts ieguldījums, divu mēnešu laikā pēc viņa iecelšanas sniegt rakstiskus apsvērumus. Ja izlīguma procedūra sākta uz 6. punkta pamata, vidutājs var lūgt Eiropas Komisiju divu mēnešu laikā sniegt atzinumu par attiecīgajiem jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību aktiem. 10. Vidutājs, ievērojot neitralitāti, organizē izlīguma sarunas un sniedz atbalstu pusēm nolūkā panākt miermīlīgu izlīgumu sešu mēnešu laikā no viņa iecelšanas vai arī ilgākā laikposmā, par kuru puses var vienoties. Puses godprātīgi piedalās minētajā procesā. To darot, viņš pienācīgi ņem vērā EST vai valsts tiesas nolēmumus, kā arī Eiropas Komisijas lēmumus, kuri ir kļuvuši galīgi, un 9. punkta pēdējā teikumā minēto atzinumu. Vidutājs ņem vērā arī darbības, ko attiecīgā Līgumslēdzēja puse veikusi, lai izpildītu attiecīgos EST nolēmumus, un EST judikatūru par zaudējumu atlīdzināšanas apjomu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. 11. Ja miermīlīgs izlīgums nav panākts 10. punktā minētajā termiņā, procedūrā iesaistītās puses viena mēneša laikā ierosina tām pieņemamu izlīgumu. Katru priekšlikumu rakstiski bez nepamatotas kavēšanās paziņo otrai procedūrā iesaistītajai pusei, lai tā sniegtu apsvērumus. Vidutājs uz šā pamata organizē turpmākas sarunas, lai rastu savstarpēji pieņemamu strīda risinājumu. 12. Viena mēneša laikā pēc priekšlikumu paziņošanas un ņemot vērā 11. punktā minēto turpmāko viedokļu apmaiņu, vidutājs sagatavo galīgo rakstisko priekšlikumu par grozītu miermīlīgu izlīgumu. Viena mēneša laikā pēc minētā priekšlikuma saņemšanas katra procedūrā iesaistītā puse lemj par galīgā priekšlikuma pieņemšanu un minēto lēmumu rakstiski paziņo otrai pusei. 13. Ja procedūrā iesaistītā puse nepieņem galīgo priekšlikumu, tā bez nepamatotas kavēšanās sniedz otrai pusei rakstisku paskaidrojumu par šādas rīcības iemesliem, nepieciešamības gadījumā izdzēšot konfidenciālu informāciju. Katra procedūrā iesaistītā puse sedz savus tiesāšanās izdevumus un pusi no vidutāja honorāriem un izlīguma procedūras rīkošanas izmaksām. 14. Ja ir panākta vienošanās par izlīguma noteikumiem, procedūrā iesaistītās puses bez nepamatotas kavēšanās minētos noteikumus pieņem juridiski saistošā veidā. Izlīguma noteikumos: a) jāietver: i) pienākums ieguldītājam atsaukt šķīrējtiesas prasību vai atteikties no jau pieņemta, bet vēl galīgi neizpildīta vai piespiedu kārtā neizpildīta nolēmuma izpildes, vai attiecīgā gadījumā ņemt vērā jebkuru kompensāciju, kas iepriekš samaksāta Nepabeigtajā šķīrējtiesas procesā, lai izvairītos no divkāršas kompensācijas, un ii) apņemšanās atturēties no Jauna šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, un b) var ietvert atteikšanos no visām pārējām tiesībām un prasījumiem saistībā ar pasākumu, kas ir 1. punktā minētās procedūras priekšmets. 10. PANTS Piekļuve valsts tiesām 1. Ieguldītājam ir tiesības 2. punktā noteiktajos termiņos piekļūt valsts tiesību aktos paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai vērstos pret pasākumu, kas apstrīdēts Nepabeigtā šķīrējtiesas procesā, pat ja valsts tiesību aktos noteiktie termiņi prasību celšanai ir beigušies, ar nosacījumu, ka: a) ieguldītājs atsauc Nepabeigto šķīrējtiesas procesu un atsakās no visām tiesībām un prasījumiem saistībā ar attiecīgo Divpusējo ieguldījumu līgumu vai atsakās no tāda nolēmuma izpildes, kas jau pieņemts, bet vēl nav galīgi izpildīts vai piespiedu kārtā izpildīts, un apņemas atturēties no Jauna šķīrējtiesas procesa uzsākšanas: i) sešu mēnešu laikā pēc tam, kad izbeigts Divpusējais ieguldījumu līgums, uz kura pamata bija uzsākts Nepabeigtais šķīrējtiesas process, ja netika izmantots 9. pantā paredzētais strukturētais dialogs; ii) sešu mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā Līgumslēdzēja puse noraida ieguldītāja lūgumu sākt strukturēto dialogu saskaņā ar 9. panta 1. un 6. punktu; vai iii) sešu mēnešu laikā no dienas, kad pēdējā no pusēm saskaņā ar 9. panta 12. punktu paziņo savu lēmumu, ja tika izmantots 9. pantā paredzētais strukturētais dialogs; b) piekļuve valsts tiesai tiks izmantota, lai celtu prasību, pamatojoties uz valsts vai Savienības tiesību aktiem; un c) attiecīgā gadījumā netika panākts izlīgums 9. pantā paredzētā strukturētā dialoga rezultātā. 2. Uzskata, ka valsts tiesību aktos noteiktos termiņus piekļuvei valsts tiesām saskaņā ar 1. punktu sāk skaitīt no dienas, kad ieguldītājs, attiecīgi, izstājas no attiecīgā Nepabeigtā šķīrējtiesas procesa vai atsakās no tāda nolēmuma izpildes, kas jau pieņemts, bet vēl nav galīgi izpildīts vai piespiedu kārtā izpildīts, un apņemas atturēties no Jauna šķīrējtiesas procesa uzsākšanas saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, un to ilgums ir tāds, kāds noteikts piemērojamos valsts tiesību aktos. 3. Lielākai skaidrībai - saskaņā ar šo nolīgumu izbeigtu Divpusēju ieguldījumu līgumu noteikumus neuzskata par daļu no piemērojamiem tiesību aktiem procesā, kas saskaņā ar šo nolīgumu uzsākts valsts tiesā. 4. Lielākai skaidrībai - šā panta noteikumus nevar interpretēt tā, ka tie rada jaunus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri ieguldītājam nebūtu pieejami saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem. 5. Lai izvairītos no divkāršas kompensācijas, valsts tiesas ņem vērā jebkuru kompensāciju, kas iepriekš samaksāta Nepabeigtā šķīrējtiesas procesā. 4. IEDAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI 11. PANTS Depozitārijs 1. Šā nolīguma depozitārijs ir Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs. 2. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs informē Līgumslēdzējas puses par: a) jebkuru lēmumu par provizorisku piemērošanu saskaņā ar 17. pantu; b) jebkura ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu saskaņā ar 15. pantu; c) šā nolīguma spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 16. panta 1. punktu; d) šā nolīguma spēkā stāšanās dienu katrai Līgumslēdzējai pusei saskaņā ar 16. panta 2. punktu. 3. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs nolīgumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 12. PANTS Pielikumi 1. Šā nolīguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa. 2. Ja A pielikumā uzskaitīts Divpusējs ieguldījumu līgums nav spēkā dienā, kad attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm stājas spēkā šis nolīgums, bet pirms šādas izbeigšanas veiktie ieguldījumi joprojām var būt tā piemērošanas jomā tā Turpināmības klauzulas dēļ, to uzskata par B pielikumā uzskaitītu Divpusēju ieguldījumu līgumu. 13. PANTS Atrunas Par šo nolīgumu nevar izdarīt atrunas. 14. PANTS Strīdu izšķiršana 1. Strīdus starp Līgumslēdzējām pusēm par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, ja iespējams, risina draudzīgā ceļā. 2. Ja strīdu starp Līgumslēdzējām pusēm nevar atrisināt draudzīgā ceļā 90 dienu laikā, pēc vienas no strīdā iesaistīto Līgumslēdzēju pušu pieprasījuma strīdu iesniedz EST saskaņā ar LESD 273. pantu. 3. Lielākai skaidrībai - šis pants ir īpaša vienošanās starp Līgumslēdzējām pusēm LESD 273. panta izpratnē. 15. PANTS Ratifikācija, apstiprināšana vai pieņemšana Šis nolīgums ir pakļauts ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai. Līgumslēdzējas puses deponē savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentu depozitārijam. 16. PANTS Stāšanās spēkā 1. Šis nolīgums stājas spēkā pēc 30 kalendārajām dienām pēc dienas, kad depozitārijs saņem otro ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentu. 2. Katrai Līgumslēdzējai pusei, kas to ratificē, pieņem vai apstiprina pēc tā stāšanās spēkā saskaņā ar 1. punktu, šis nolīgums stājas spēkā pēc 30 kalendārajām dienām pēc dienas, kad šāda Līgumslēdzēja puse deponējusi savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentu. 3. Kad Līgumslēdzēja puse, kas ir Nepabeigta šķīrējtiesas procesa puse, ratificē, apstiprina vai pieņem šo nolīgumu, tā pirms šā nolīguma stāšanās spēkā minētajai Līgumslēdzējai pusei par to informē otru procesa pusi. Minētajā paziņojumā cita starpā norāda, vai ar šo ratifikāciju, apstiprināšanu vai pieņemšanu ir izbeigts attiecīgais Divpusējais ieguldījumu līgums, vai arī minētā līguma otrai Līgumslēdzējai pusei vēl ir jāizdara ratifikācija, apstiprināšana vai pieņemšana. 17. PANTS Provizoriska piemērošana 1. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām var nolemt šo nolīgumu piemērot provizoriski. Līgumslēdzējas puses par jebkādu šādu lēmumu informē depozitāriju. 2. Ja abas kāda Divpusēja ieguldījumu līguma puses ir nolēmušas piemērot šo nolīgumu provizoriski, šā nolīguma noteikumi attiecībā uz minēto līgumu stājas spēkā pēc 30 kalendārajām dienām no dienas, kad pieņemts pēdējais lēmums par provizorisku piemērošanu. 18. PANTS Autentiski teksti Šo nolīgumu, kas ir sagatavots vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu, ungāru un vācu valodā un kura teksts katrā no šīm valodām ir vienlīdz autentisks, deponē depozitārija arhīvā. A PIELIKUMS1 TO DIVPUSĒJO IEGULDĪJUMU LĪGUMU SARAKSTS, KURI TIEK IZBEIGTI AR ŠO NOLĪGUMU Dalībvalsts Puse/Puses Līguma nosaukums Parakstīšanas datums Spēkā stāšanās datums Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība HU Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Ungārijas Tautas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 14.5.1986. 23.9.1988. BG Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Bulgārijas Tautas Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 25.10.1988. 29.5.1991. PL Nolīgums starp Beļģijas Karalistes valdību un Luksemburgas Lielhercogistes valdību, no vienas puses, un Polijas Tautas Republikas valdību, no otras puses, par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 19.5.1987. 2.8.1991. CZ Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 24.4.1989. 13.2.1992. SK Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 24.4.1989. 13.2.1992. MT Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Maltas Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 5.3.1987. 15.6.1993. LV Beļģijas-Luksemburgas Ekonomiskās savienības un Latvijas Republikas līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 27.3.1996. 4.4.1999. CY Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Kipras Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un vēstuļu apmaiņu 26.2.1991. 5.6.1999. LT Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Lietuvas Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 15.10.1997. 6.9.1999. EE Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību, no vienas puses, un Igaunijas Republiku, no otras puses, par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 24.1.1996. 23.9.1999. RO Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Rumānijas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 4.3.1996. 9.3.2001. SI Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Slovēnijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 1.2.1999. 14.1.2002. HR Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Horvātijas Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 31.10.2001. 28.12.2003. Bulgārijas Republika MT Nolīgums starp Bulgārijas Tautas Republikas valdību un Maltas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 12.6.1984. 7.2.1985. DE Līgums starp Bulgārijas Tautas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 12.4.1986. 10.3.1988. CY Nolīgums starp Bulgārijas Tautas Republikas valdību un Kipras Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 12.11.1987. 18.5.1988. FR Nolīgums starp Bulgārijas Tautas Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 5.4.1989. 1.5.1990. BLES Nolīgums starp Bulgārijas Tautas Republiku un Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 25.10.1988. 29.5.1991. SK Nolīgums starp Bulgārijas Republikas valdību un Slovākijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 21.7.1994. 9.3.1995. PL Nolīgums starp Bulgārijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 11.4.1994. 9.3.1995. EL Nolīgums starp Bulgārijas Republikas valdību un Grieķijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 12.3.1993. 29.4.1995. DK Nolīgums starp Bulgārijas Republikas valdību un Dānijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 14.4.1993. 20.5.1995. RO Nolīgums starp Bulgārijas Republikas valdību un Rumānijas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 1.6.1994. 23.5.1995. HU Nolīgums starp Bulgārijas Republiku un Ungārijas Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 8.6.1994. 7.9.1995. HR Nolīgums starp Bulgārijas Republikas valdību un Horvātijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 25.6.1996. 20.2.1998. ES Nolīgums starp Bulgārijas Republiku un Spānijas Karalisti par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 5.9.1995. 22.4.1998. CZ Nolīgums starp Bulgārijas Republiku un Čehijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 17.3.1999. 30.9.2000. PT Nolīgums starp Bulgārijas Republikas valdību un Portugāles Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 27.5.1993. 20.11.2000. SI Nolīgums starp Bulgārijas Republikas valdību un Slovēnijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 30.6.1998. 26.11.2000. NL Nolīgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību starp Bulgārijas Republiku un Nīderlandes Karalisti 6.10.1999. 1.3.2001. LV Bulgārijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 4.12.2003. 23.7.2004. LT Nolīgums starp Bulgārijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību 21.11.2005. 25.4.2006. Čehijas Republika FR Nolīgums starp Čehijas un Slovākijas Federatīvo Republiku un Francijas Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 13.9.1990. 27.9.1991. ES Nolīgums par ieguldījumu aizsardzību un savstarpēju veicināšanu starp Čehijas un Slovākijas Federatīvo Republiku2 un Spānijas Karalisti 12.12.1990. 28.11.1991. BLES Nolīgums starp Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku un Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 24.4.1989. 13.2.1992. DE Līgums starp Čehijas un Slovākijas Federatīvo Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 2.10.1990. 2.8.1992. NL Nolīgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību starp Čehijas un Slovākijas Federatīvo Republiku un Nīderlandes Karalisti 29.4.1991. 1.10.1992. EL Nolīgums starp Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas valdību un Grieķijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 3.6.1991. 30.12.1992. (CZ) 31.12.1992. (EL) RO Nolīgums starp Čehijas Republikas valdību un Rumānijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 8.11.1993. 28.7.1994. PT Nolīgums starp Čehijas Republikas valdību un Portugāles Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 12.11.1993. 3.8.1994. HU Nolīgums starp Čehijas Republiku un Ungārijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 14.1.1993. 25.5.1995. LT Nolīgums starp Čehijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 27.10.1994. 12.7.1995. HR Nolīgums starp Čehijas Republiku un Horvātijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 5.3.1996. 15.5.1997. BG Nolīgums starp Čehijas Republiku un Bulgārijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 17.3.1999. 30.9.2000. CY Nolīgums starp Čehijas Republiku un Kipras Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 15.6.2001. 25.9.2002. Dānijas Karaliste HU Nolīgums starp Dānijas Karalistes valdību un Ungārijas Tautas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 2.5.1988. 1.10.1988. SK Nolīgums starp Dānijas Karalisti un Čehijas un Slovākijas Federatīvo Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 6.3.1991. 19.9.1992. (tiesību pēctecība 1.1.1993.) LT Nolīgums starp Dānijas Karalistes valdību un Lietuvas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 30.3.1992. 8.1.1993. LV Līgums starp Dānijas Karalistes valdību un Latvijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 30.3.1992. 18.11.1994. BG Nolīgums starp Dānijas Karalistes valdību un Bulgārijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 14.4.1993. 20.5.1995. HR Nolīgums starp Dānijas Karalistes valdību un Horvātijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 5.7.2000. 12.1.2002. SI Nolīgums starp Dānijas Karalistes valdību un Slovēnijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 11.5.1999. 30.3.2002. Vācijas Federatīvā Republika EL Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Grieķijas Karalisti par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 27.3.1961. 15.7.1963. MT Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Maltu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 17.9.1974. 14.12.1975. PT Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Portugāles Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 16.9.1980. 23.4.1982. HU Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Ungārijas Tautas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 30.4.1986. 7.11.1987. BG Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Bulgārijas Tautas Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 12.4.1986. 10.3.1988. CZ Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Čehijas un Slovākijas Federatīvo Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 2.10.1990. 2.8.1992. SK Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Čehijas un Slovākijas Federatīvo Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 2.10.1990. 2.8.1992. LV Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Latvijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to abpusēju aizsardzību 20.4.1993. 9.6.1996. EE Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Igaunijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 12.11.1992. 12.1.1997. LT Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Lietuvas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 28.2.1992. 27.6.1997. SI Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Slovēnijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 28.10.1993. 18.7.1998. RO Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Rumāniju par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 25.6.1996. 12.12.1998. HR Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Horvātijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību3 21.3.1997. 28.9.2000. Igaunijas Republika NL Nolīgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību starp Igaunijas Republiku un Nīderlandes Karalisti 27.10.1992. 1.9.1993. FR Nolīgums starp Igaunijas Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 14.5.1992. 25.9.1995. LV Igaunijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību 7.2.1996. 23.5.1996. LT Nolīgums starp Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 7.9.1995. 20.6.1996. DE Līgums starp Igaunijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 12.11.1992. 12.1.1997. ES Nolīgums starp Igaunijas Republiku un Spānijas Karalisti par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 11.11.1997. 1.7.1998. EL Nolīgums starp Igaunijas Republikas valdību un Grieķijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 17.4.1997. 1.8.1998. (EL) 7.8.1998. (EE) BLES Nolīgums starp Igaunijas Republiku, no vienas puses, un Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību, no otras puses, par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 24.1.1996. 23.9.1999. Grieķijas Republika DE Līgums starp Grieķijas Karalisti un Vācijas Federatīvo Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 27.3.1961. 15.7.1963. HU Nolīgums starp Grieķijas Republikas valdību un Ungārijas Tautas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 26.5.1989. 1.2.1992. CZ Nolīgums starp Grieķijas Republikas valdību un Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 3.6.1991. 30.12.1992. (CZ) 31.12.1992. (EL) SK Nolīgums starp Grieķijas Republikas valdību un Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 3.6.1991. 31.12.1992. CY Nolīgums starp Grieķijas Republikas valdību un Kipras Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 30.3.1992. 26.2.1993. BG Nolīgums starp Grieķijas Republikas valdību un Bulgārijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 12.3.1993. 29.4.1995. LT Nolīgums starp Grieķijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 19.7.1996. 10.7.1997. LV Grieķijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 20.7.1995. 8.2.1998. (EL) 9.2.1988. (LV) RO Nolīgums starp Grieķijas Republikas valdību un Rumānijas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 23.5.1997. 11.6.1998. (RO) 12.6.1998. (EL) EE Nolīgums starp Grieķijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 17.4.1997. 1.8.1998. (EL) 7.8.1998. (EE) HR Nolīgums starp Grieķijas Republikas valdību un Horvātijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 18.10.1996. 20.10.1998. (EL) 21.10.1998. (HR) SI Nolīgums starp Grieķijas Republikas valdību un Slovēnijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 29.5.1997. 10.2.2000. Spānijas Karaliste CZ Nolīgums par ieguldījumu aizsardzību un savstarpēju veicināšanu starp Spānijas Karalisti un Čehijas un Slovākijas Federatīvo Republiku4 12.12.1990. 28.11.1991. SK Nolīgums par ieguldījumu aizsardzību un savstarpēju veicināšanu starp Spānijas Karalisti un Čehijas un Slovākijas Federatīvo Republiku 12.12.1990. 28.11.1991. HU Nolīgums starp Spānijas Karalisti un Ungārijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 9.11.1989. 1.8.1992. RO Nolīgums starp Spāniju un Rumāniju par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 25.1.1995. 7.12.1995. LT Nolīgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību starp Spānijas Karalisti un Lietuvas Republiku 6.7.1994. 22.12.1995. LV Spānijas Karalistes un Latvijas Republikas līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 26.10.1995. 14.3.1997. BG Nolīgums starp Spānijas Karalisti un Bulgārijas Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 5.9.1995. 22.4.1998. EE Nolīgums starp Spānijas Karalisti un Igaunijas Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 11.11.1997. 1.7.1998. HR Nolīgums starp Spānijas Karalisti un Horvātijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 21.7.1997. 17.9.1998. SI Nolīgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību starp Spānijas Karalisti un Slovēnijas Republiku 15.7.1998. 3.4.2000. Francijas Republika MT Nolīgums starp Francijas Republikas valdību un Maltas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 11.8.1976. 1.1.1978. HU Nolīgums starp Francijas Republikas valdību un Ungārijas Tautas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 6.11.1986. 30.9.1987. BG Nolīgums starp Francijas Republikas valdību un Bulgārijas Tautas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 5.4.1989. 1.5.1990. CZ Nolīgums starp Francijas Republiku un Čehijas un Slovākijas Federatīvo Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 13.9.1990. 27.9.1991. SK Nolīgums starp Francijas Republiku un Čehijas un Slovākijas Federatīvo Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 13.9.1990. 27.9.1991. LV Līgums starp Francijas Republikas valdību un Latvijas Republikas valdību par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību 15.5.1992. 1.10.1994. LT Nolīgums starp Francijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 23.4.1992. 27.3.1995. EE Nolīgums starp Francijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 14.5.1992. 25.9.1995. RO Nolīgums starp Francijas Republikas valdību un Rumānijas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 21.3.1995. 20.6.1996. HR Nolīgums starp Francijas Republikas valdību un Horvātijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību5 3.6.1996. 5.3.1998. SI Nolīgums starp Francijas Republikas valdību un Slovēnijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 11.2.1998. 5.8.2000. Horvātijas Republika RO Nolīgums starp Horvātijas Republikas valdību un Rumānijas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 8.6.1994. 9.9.1995. SK Nolīgums starp Horvātijas Republikas valdību un Slovākijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 12.2.1996. 5.2.1997. (SK) 6.2.1997. (HR) CZ Nolīgums starp Horvātijas Republiku un Čehijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 5.3.1996. 15.5.1997. PT Nolīgums starp Horvātijas Republiku un Portugāles Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 10.5.1995. 24.10.1997. BG Nolīgums starp Horvātijas Republikas valdību un Bulgārijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 25.6.1996. 20.2.1998. FR Nolīgums starp Horvātijas Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību6 3.6.1996. 5.3.1998. ES Nolīgums starp Horvātijas Republiku un Spānijas Karalisti par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 21.7.1997. 17.9.1998. EL Nolīgums starp Horvātijas Republikas valdību un Grieķijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 18.10.1996. 20.10.1998. (EL) 21.10.1998. (HR) NL Nolīgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību starp Horvātijas Republiku un Nīderlandes Karalisti 28.4.1998. 1.6.1999. DE Līgums starp Horvātijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību7 21.3.1997. 28.9.2000. DK Nolīgums starp Horvātijas Republikas valdību un Dānijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 5.7.2000. 12.1.2002. HU Nolīgums starp Horvātijas Republiku un Ungārijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 15.5.1996. 1.3.2002. MT Nolīgums starp Horvātijas Republikas valdību un Maltas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 11.7.2001. 10.5.2002. BLES Nolīgums starp Horvātijas Republiku un Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 31.10.2001. 28.12.2003. SI Nolīgums starp Horvātijas Republikas valdību un Slovēnijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 12.12.1997. 8.7.2004. LV Horvātijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 4.4.2002. 25.5.2005. LT Nolīgums starp Horvātijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 15.4.2008. 30.1.2009. Kipras Republika BG Nolīgums starp Kipras Republikas valdību un Bulgārijas Tautas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 12.11.1987. 18.5.1988. HU Nolīgums starp Kipras Republikas valdību un Ungārijas Tautas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 24.5.1989. 25.5.1990. EL Nolīgums starp Kipras Republikas valdību un Grieķijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 30.3.1992. 26.2.1993. RO Nolīgums starp Kipras Republikas valdību un Rumānijas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 26.7.1991. 10.7.1993. BLES Nolīgums starp Kipras Republiku un Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un vēstuļu apmaiņu 26.2.1991. 5.6.1999. CZ Nolīgums starp Kipras Republiku un Čehijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 15.6.2001. 25.9.2002. MT Nolīgums starp Kipras Republikas valdību un Maltas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 9.9.2002. 30.11.2003. Latvijas Republika FR Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību 15.5.1992. 1.10.1994. DK Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Dānijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 30.3.1992. 18.11.1994. NL Līgums starp Latvijas Republiku un Nīderlandes Karalisti par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 14.3.1994. 1.4.1995. EE Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību 7.2.1996. 23.5.1996. DE Līgums starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to abpusēju aizsardzību 20.4.1993. 9.6.1996. LT Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību 7.2.1996. 23.7.1996. ES Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 26.10.1995. 14.3.1997. PT Latvijas Republikas un Portugāles Republikas līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 27.9.1995. 17.7.1997. EL Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 20.7.1995. 8.2.1998. (EL) 9.2.1998. (LV) SK Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 9.4.1998 30.10.1998. BLES Latvijas Republikas un Beļģijas-Luksemburgas Ekonomiskās savienības līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 27.3.1996. 4.4.1999. HU Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 10.6.1999. 25.8.2000. RO Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 27.11.2001. 22.8.2002. BG Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 4.12.2003. 23.7.2004. HR Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 4.4.2002. 25.5.2005. Lietuvas Republika DK Nolīgums starp Lietuvas Republikas valdību un Dānijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 30.3.1992. 8.1.1993. PL Nolīgums starp Lietuvas Republiku un Polijas Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 28.9.1992. 6.8.1993. RO Nolīgums starp Lietuvas Republikas valdību un Rumānijas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 8.3.1994. 15.12.1994. FR Nolīgums starp Lietuvas Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 23.4.1992. 27.3.1995. NL Nolīgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību starp Lietuvas Republikas valdību un Nīderlandes Karalistes valdību 26.1.1994. 1.4.1995. CZ Nolīgums par starp Lietuvas Republikas valdību un Čehijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 27.10.1994. 12.7.1995. ES Nolīgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību starp Lietuvas Republiku un Spānijas Karalisti 6.7.1994. 22.12.1995. EE Nolīgums starp Lietuvas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 7.9.1995. 20.6.1996. LV Lietuvas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību 7.2.1996. 23.7.1996. DE Līgums starp Lietuvas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 28.2.1992. 27.6.1997. EL Nolīgums starp Lietuvas Republikas valdību un Grieķijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 19.7.1996. 10.7.1997. BLES Nolīgums starp Lietuvas Republiku un Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 15.10.1997. 6.9.1999. SI Nolīgums starp Lietuvas Republikas valdību un Slovēnijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību 13.10.1998. 15.5.2002. HU Nolīgums starp Lietuvas Republiku un Ungārijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 25.5.1999. 20.5.2003. PT Nolīgums starp Lietuvas Republiku un Portugāles Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 27.5.1998. 14.8.2003. BG Nolīgums starp Lietuvas Republikas valdību un Bulgārijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību 21.11.2005. 25.4.2006. HR Nolīgums starp Lietuvas Republikas valdību un Horvātijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 15.4.2008. 30.1.2009. Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība HU Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Ungārijas Tautas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 14.5.1986. 23.9.1988. BG Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Bulgārijas Tautas Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 25.10.1988. 29.5.1991. PL Nolīgums starp Beļģijas Karalistes valdību un Luksemburgas Lielhercogistes valdību, no vienas puses, un Polijas Tautas Republikas valdību, no otras puses, par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 19.5.1987. 2.8.1991. CZ Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 24.4.1989. 13.2.1992. SK Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 24.4.1989. 13.2.1992. MT Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Maltas Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 5.3.1987. 15.6.1993. LV Beļģijas-Luksemburgas Ekonomiskās savienības un Latvijas Republikas līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 27.3.1996. 4.4.1999. CY Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Kipras Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un vēstuļu apmaiņu 26.2.1991. 5.6.1999. LT Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Lietuvas Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 15.10.1997. 6.9.1999. EE Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību, no vienas puses, un Igaunijas Republiku, no otras puses, par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 24.1.1996. 23.9.1999. RO Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Rumānijas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 4.3.1996. 9.3.2001. SI Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Slovēnijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 1.2.1999. 14.1.2002. HR Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Horvātijas Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 31.10.2001. 28.12.2003. Ungārija FR Nolīgums starp Ungārijas Tautas Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību 6.11.1986. 30.9.1987. DE Līgums starp Ungārijas Tautas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 30.4.1986. 7.11.1987. NL Nolīgums starp Ungārijas Tautas Republiku un Nīderlandes Karalisti par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību 2.9.1987 …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.