📄 Likuma teksts
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi"
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Ministru kabineta noteikumi Nr. 512
Rīgā 2022. gada 16. augustā (prot. Nr. 40 11.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2012.
gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu
šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi"
Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites
likuma
11.1 panta pirmās daļas 3. punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr.
518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas
noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 120. nr.; 2013, 246.
nr.; 2014, 174. nr.; 2016, 161. nr.; 2018, 157., 212. nr.; 2019,
119. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā
redakcijā:
"Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma
11.1 panta pirmās daļas 3. punktu".
2. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
"8. Šķirnes novērtēšanas ilgums šķirnes iekļaušanai
katalogā:
8.1. labībai, eļļas augiem un šķiedraugiem:
8.1.1. šķirnēm, kurām vērtē ziemcietību, - trīs gadi;
8.1.2. šķirnēm, kurām nevērtē ziemcietību, - divi gadi;
8.2. lopbarības augiem:
8.2.1. viengadīgo lopbarības augu šķirnēm, kurām vērtē
ziemcietību (piemēram, smilts vīķu, lauka pupu un sējas zirņu
ziemāju formām), - trīs gadi;
8.2.2. viengadīgo lopbarības augu šķirnēm, kurām nevērtē
ziemcietību, - divi gadi;
8.2.3. daudzgadīgo lopbarības augu šķirnēm - četri gadi divos
izmēģinājuma ciklos. Daudzgadīgos lopbarības augus šķirņu
izmēģinājumiem sēj divas reizes - pirmajā un otrajā izmēģinājuma
ciklā. Uzskaiti un novērojumus veic:
8.2.3.1. pirmajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī pirmajā
un otrajā izmantošanas gadā;
8.2.3.2. otrajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī pirmajā
un otrajā izmantošanas gadā;
8.3. kartupeļiem - divi gadi."
3. Izteikt 27.2.7. apakšpunktu šādā redakcijā:
"27.2.7. ja nepieciešams, lieto mēslošanas līdzekļus,
kuri atļauti Komisijas 2021. gada 15. jūlija Īstenošanas regulas
(ES) 2021/1165, ar ko atļauj bioloģiskajā ražošanā izmantot
noteiktus produktus un vielas un izveido to sarakstus, II
pielikumā."
4. Izteikt 33. punktu šādā redakcijā:
"33. Lauka izmēģinājumos šķirni novērtē atbilstoši šo
noteikumu 1. pielikumā minētajiem rādītājiem, kā arī veic
uzskaiti un mērījumus (izņemot kvalitātes analīzes) saskaņā ar šo
noteikumu 7., 7.1, 7.2, 7.3,
7.4 un 7.5 pielikumā minētajām metodēm.
Mērījumiem un svērumiem izmanto iekārtas, kas vismaz vienu reizi
kalendāra gadā ir verificētas."
5. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
6. Izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
7. Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).
8. Izteikt 4.1 pielikumu jaunā redakcijā (4.
pielikums).
9. Izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums).
10. Izteikt 7. pielikumu jaunā redakcijā (6. pielikums).
11. Izteikt 7.6 pielikumu jaunā redakcijā (7.
pielikums).
12. Izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā (8. pielikums).
Ministru prezidents A. K.
Kariņš
Zemkopības ministrs K.
Gerhards
1. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 512
"1. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Šķirņu novērtēšanas rādītāji
konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā
1. Labības
šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji
1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp.
aestivum), cieto kviešu (Triticum turgidum L.
subsp. durum (Desf.) van Slageren, speltas kviešu
(Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell)
šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.1.1. ziemcietība (ziemāju forma), balles;
1.1.2. augu garums, cm*;
1.1.3. izturība pret veldri, balles**;
1.1.4. graudu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.1.5. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.1.7. 1000 graudu masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.1.8. tilpummasa, g l-1;
1.1.9. proteīna saturs, %;
1.1.10. lipekļa saturs, %;
1.1.11. sedimentācija (Zeleny indekss),
cm3*;
1.1.12. krišanas skaitlis, s*;
1.1.13. cietes saturs, %;
1.1.14. krāsa, vienība (cietajiem kviešiem);
1.1.15. stiklainība, % (cietajiem kviešiem).
1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.2.1. ziemcietība, balles;
1.2.2. izturība pret veldri, balles**;
1.2.3. graudu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.2.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.2.5. augu garums, cm*;
1.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.2.7. 1000 graudu masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.2.8. tilpummasa, g l-1;
1.2.9. proteīna saturs, %;
1.2.10. krišanas skaitlis, s*;
1.2.11. cietes saturs, %.
1.3. Tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus)
šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.3.1. ziemcietība (ziemas tritikālei), balles;
1.3.2. izturība pret veldri, balles**;
1.3.3. graudu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.3.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.3.5. augu garums, cm*;
1.3.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.3.7. 1000 graudu masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.3.8. tilpummasa, g l-1;
1.3.9. proteīna saturs, %;
1.3.10. krišanas skaitlis, s*;
1.3.11. cietes saturs, %.
1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.4.1. ziemcietība (ziemas miežiem), balles;
1.4.2. izturība pret veldri, balles**;
1.4.3. graudu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.4.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.4.5. augu garums, cm*;
1.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.4.7. 1000 graudu masa, g;
1.4.8. kuļamība, % (kailgraudu miežiem);
Kvalitātes rādītāji:
1.4.9. proteīna saturs, %;
1.4.10. tilpummasa, g l-1;
1.4.11. cietes saturs, %;
1.4.12. ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem sausnā, %,
iesala grupai);
1.4.13. graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai).
1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu
(Avena nuda L.) (turpmāk visas kopā - auzas) šķirņu
novērtēšana
1.5.1. Graudu grupai:
Lauka
izmēģinājumu
rādītāji:
1.5.1.1. graudu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.5.1.2. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.5.1.3. izturība pret veldri, balles**;
1.5.1.4. augu garums, cm*;
1.5.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.5.1.6. 1000 graudu masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.5.1.7. tilpummasa, g l-1;
1.5.1.8. plēkšņainība, %;
1.5.1.9. kuļamība, % (kailgraudu auzām);
1.5.1.10. proteīna saturs, %;
1.5.1.11. tauku saturs, %;
1.5.2. Zaļmasas grupai:
Lauka
izmēģinājumu
rādītāji:
1.5.2.1. zaļās masas raža, t ha-1*;
1.5.2.2. augu garums, cm*;
1.5.2.3. izturība pret veldri, balles**;
1.5.2.4. sausnas raža, t ha-1*;
1.5.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.5.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
Kvalitātes rādītāji:
1.5.2.7. sausnas saturs, %*;
1.5.2.8. kopproteīna saturs sausnā, %.
1.6. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu
novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.6.1. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.6.2. graudu (riekstiņu) raža, % (salīdzinājumā ar
standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.6.3. izturība pret veldri, balles;
1.6.4. augu garums, cm*;
1.6.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.6.6. 1000 graudu (riekstiņu) masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.6.7. tilpummasa, g l-1;
1.6.8. plēkšņainība, %;
1.6.9. proteīna saturs, %;
1.6.10. cietes saturs, %.
1.7. Kukurūzas (Zea mays L.) šķirņu novērtēšana
(zaļmasas ieguvei)
Lauka
izmēģinājumu
rādītāji:
1.7.1. zaļās masas raža, t ha-1*;
1.7.2. augu garums, cm*;
1.7.3.veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.7.4. izturība pret veldri, balles**;
1.7.5. vālīšu skaits, gab.*;
1.7.6. sausnas raža, t ha-1*;
1.7.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes
rādītāji:
1.7.8. sausnas saturs, %;
1.7.9. kopproteīna saturs sausnā, %;
1.7.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %,
sausnā;
1.7.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %,
sausnā.
2. Lopbarības
augu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji
2.1. Sējas zirņu (arī ziemas formu) (Pisum sativum L.
(partim)) un lauka pupu (arī ziemas formu) (Vicia
faba L. (partim)) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha-1*;
2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
2.1.3. izturība pret veldri, balles;
2.1.4. augu garums, cm*;
2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
2.1.6. ziemcietība (ziemas formām), balles;
2.1.7. 1000 sēklu masa, g*;
Kvalitātes rādītāji:
2.1.8. proteīna saturs, %.
2.2. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu
lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas
(Lupinus luteus L.) šķirņu novērtēšana
2.2.1. Sēklu ieguvei:
Lauka
izmēģinājumu
rādītāji:
2.2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
2.2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
2.2.1.3. izturība pret veldri, balles;
2.2.1.4. augu garums, cm*;
2.2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
2.2.1.6. 1000 sēklu masa, g*;
Kvalitātes rādītāji:
2.2.1.7. proteīna saturs, %;
2.2.2. Zaļmasas ieguvei:
Lauka
izmēģinājumu
rādītāji:
2.2.2.1. zaļās masas raža, t ha-1*;
2.2.2.2. augu garums, cm*;
2.2.2.3. izturība pret veldri, balles**;
2.2.2.4. sausnas raža, t ha-1*;
2.2.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
2.2.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
Kvalitātes rādītāji:
2.2.2.7. sausnas saturs, %*;
2.2.2.8. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar
standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju).
2.3. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu
novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
2.3.1. ziemcietība (izņemot viengadīgo daudzziedu aireni),
balles;
2.3.2. zaļās masas raža, t ha-1*;
2.3.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai),
dienas*;
2.3.4. augu garums, cm*;
2.3.5. izturība pret veldri, balles;
2.3.6. sausnas raža, t ha-1*;
2.3.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes rādītāji:
2.3.8. sausnas saturs, %*;
2.3.9. kopproteīna saturs sausnā, %;
2.3.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %,
sausnā*;
2.3.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %,
sausnā*.
2.4. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu
(Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus sativus
L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia
tanacetifolia Benth.) šķirņu novērtēšana zaļmasas ieguvei
Lauka
izmēģinājumu
rādītāji:
2.4.1. zaļās masas raža, t ha-1*;
2.4.2. augu garums, cm*;
2.4.3. izturība pret veldri, balles**;
2.4.4. sausnas raža, t ha-1*;
2.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
2.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
2.4.7. ziemcietība (smilts vīķiem), balles;
Kvalitātes rādītāji:
2.4.8. sausnas saturs, %*;
2.4.9. kopproteīna saturs sausnā, % (eļļas rutkam,
facēlijai);
2.4.10. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar
standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju), vīķiem
bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā.
2.5. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae
(Leguminosae)) sugu šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
2.5.1. ziemcietība, balles;
2.5.2. zaļās masas raža, t ha-1*;
2.5.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (ziedēšanas
sākumā), dienas*;
2.5.4. augu garums, cm*;
2.5.5. izturība pret veldri, balles;
2.5.6. sausnas raža, t ha-1*;
2.5.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes
rādītāji:
2.5.8. sausnas saturs, %*;
2.5.9. kopproteīna saturs sausnā, %;
2.5.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %,
sausnā*;
2.5.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %,
sausnā*.
3. Eļļas augu un
šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji
3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša
(Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs)
šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha-1*;
3.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.1.3. ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim),
balles;
3.1.4. izturība pret veldri, balles*;
3.1.5. augu garums, cm*;
3.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
3.1.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.1.8. 1000 sēklu masa, g*;
Kvalitātes rādītāji:
3.1.9. tilpummasa, g l-1*;
3.1.10. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju)*.
3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) šķirņu
novērtēšana
3.2.1. Šķiedras linu:
Lauka
izmēģinājumu
rādītāji:
3.2.1.1. stiebru raža, t ha-1*;
3.2.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.2.1.3. izturība pret veldri, balles;
3.2.1.4. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai),
dienas*;
3.2.1.5. augu garums, cm;
Kvalitātes rādītāji:
3.2.1.6. vidējais lūksnes garums, cm;
3.2.1.7. netilinātas šķiedras saturs, %;
3.2.2. Eļļas linu:
Lauka
izmēģinājumu
rādītāji:
3.2.2.1. sēklu raža, t ha-1*;
3.2.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.2.2.3. izturība pret veldri, balles;
3.2.2.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības
sasniegšanai), dienas*;
3.2.2.5. augu garums, cm*;
3.2.2.6. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes
rādītāji:
3.2.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju)*.
3.3. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu
novērtēšana
3.3.1. Šķiedras kaņepju:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.3.1.1. stiebru raža, t ha-1*;
3.3.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.3.1.3. veģetācijas perioda garums (līdz pilnai ziedēšanas
fāzei), dienas*;
3.3.1.4. augu garums, cm;
Kvalitātes rādītāji:
3.3.1.5. netilinātas šķiedras saturs, %;
3.3.2. Eļļas kaņepju:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.3.2.1. sēklu raža, t ha-1*;
3.3.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.3.2.3. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības
sasniegšanai), dienas*;
3.3.2.4. augu garums, cm*;
3.3.2.5. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.3.2.6. 1000 sēklu masa, g*;
Kvalitātes rādītāji:
3.3.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju)*.
3.4. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu
novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.4.1. zaļās masas raža, t ha-1*;
3.4.2. augu garums, cm*;
3.4.3. izturība pret veldri, balles**;
3.4.4. sausnas raža, t ha-1*;
3.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
Kvalitātes rādītāji:
3.4.7. sausnas saturs, %*;
3.4.8. kopproteīna saturs sausnā, %.
3.5. Sojas (Glycine max) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.5.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha-1*;
3.5.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.5.3. izturība pret veldri, balles;
3.5.4. augu garums, cm*;
3.5.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
3.5.6. 1000 sēklu masa, g*;
3.5.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes
rādītāji:
3.5.8. proteīna saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.5.9. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju)*.
4. Kartupeļu
šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji
4.1. Agrīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu
novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
4.1.1. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t
ha-1*;
4.1.2. vidējo un lielo bumbuļu (turpmāk - preču bumbuļi) raža
45 dienas pēc sadīgšanas, t ha-1*;
4.1.3. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni
vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas);
4.1.4. bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t
ha-1*;
4.1.5. preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t
ha-1*;
4.1.6. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni
vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas);
4.1.7. raža veģetācijas perioda beigās, t
ha-1*;
4.1.8. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar
standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
4.1.9. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t
ha-1*;
4.1.10. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, %
(salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo
rādītāju);
4.1.11. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas
sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;
4.1.12. preču bumbuļa vidējā masa, g*;
4.1.13. garšas īpašības, balles*;
4.1.14. cietes saturs bumbuļos, %*;
4.1.15. izturība pret slimībām:
4.1.15.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora
infestans), %;
4.1.15.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību
(Alternaria solani), %;
4.1.15.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora
infestans), %;
4.1.15.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas
fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;
4.1.15.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium
spp. un Phoma foveata), %.
4.2. Vidēji agrīno, vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu
(Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
4.2.1. raža veģetācijas perioda beigās, t
ha-1*;
4.2.2. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar
standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
4.2.3. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t
ha-1*;
4.2.4. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, %
(salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo
rādītāju);
4.2.5. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas
sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai vai iznīcināšanai),
dienas*;
4.2.6. garšas īpašības, balles*;
4.2.7. preču bumbuļu vidējā masa, g*;
4.2.8. cietes saturs bumbuļos, %;
4.2.9. cietes raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju)*;
4.2.10. sausnas saturs bumbuļos, %*;
4.2.11. izturība pret slimībām:
4.2.11.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora
infestans), %;
4.2.11.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību
(Alternaria solani), %;
4.2.11.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora
infestans), %;
4.2.11.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas
fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;
4.2.11.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium
spp. un Phoma foveata), %.
Piezīmes.
1. * Rādītāju nosaka informatīvos nolūkos, bet neņem vērā,
novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības saskaņā ar Ministru
kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu
šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 8.
pielikumu.
2. ** Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes
piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā."
2. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 512
"3. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Vietas šķirnes novērtēšanas lauka
izmēģinājumu veikšanai
Nr.
p. k.
Suga, šķirņu novērtēšanas grupa (norāda,
ja atšķiras izmēģinājuma vietas dažādām novērtēšanas
grupām)
Izmēģinājumu vietas
konvencionālajā
lauksaimniecībā
bioloģiskajā
lauksaimniecībā
vietu skaits
vietas
vietu skaits
vietas
1.
Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas
kvieši (ziemas forma)
4
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (turpmāk - LLU)
Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība
"Pēterlauki"
3
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Malnavas koledža"
Zinātniskā institūta "Agroresursu un
ekonomikas institūts" (turpmāk - AREI) Stendes
pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
AREI Stendes pētniecības centrs
AREI Viļānu nodaļa
2.
Rudzi
3
AREI Stendes pētniecības centrs
3
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Malnavas koledža"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
AREI Priekuļu pētniecības
centrs
AREI Viļānu nodaļa
3.
Tritikāle
3
LLU mācību un pētījumu saimniecība
"Vecauce"
2
AREI Stendes pētniecības centrs
AREI Priekuļu pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Malnavas koledža"
4.
Mieži (ziemas forma)
2
AREI Stendes pētniecības centrs
2
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu
saimniecība "Pēterlauki"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
5.
Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas
kvieši (vasaras forma)
4
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu
saimniecība "Pēterlauki"
3
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Malnavas koledža"
AREI Stendes pētniecības centrs
AREI Viļānu nodaļa
6.
Mieži (visas vasaras formas grupas)
4
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu
saimniecība "Pēterlauki"
3
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Malnavas koledža"
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU mācību un pētījumu saimniecība
"Vecauce"
AREI Viļānu nodaļa
7.
Auzas, kailgraudu auzas
3
AREI Stendes pētniecības centrs
3
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Malnavas koledža"
AREI Viļānu nodaļa
8.
Kukurūza
2
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu
saimniecība "Pēterlauki"
2
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
AREI Priekuļu pētniecības centrs
AREI Priekuļu pētniecības centrs
9.
Griķi
2
LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Malnavas koledža"
2
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
10.
Sējas zirņi, lauka pupas (arī ziemas
formas)
2
AREI Stendes pētniecības centrs
2
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
11.
Rapsis (visas ziemas formas grupas), ripsis
(ziemas forma)
4
AREI Stendes pētniecības centrs
2
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu
saimniecība "Pēterlauki"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Malnavas koledža"
12.
Rapsis (visas vasaras formas grupas),
ripsis (vasaras forma)
3
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu
saimniecība "Pēterlauki"
2
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU aģentūra "Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža"
13.
Kartupeļi
2
AREI Priekuļu pētniecības centrs
2
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
14.
Baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā
lupīna, sējas vīķi, smilts vīķi, eļļas rutki, facēlija
2
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu
saimniecība "Pēterlauki"
2
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
AREI Priekuļu pētniecības centrs
AREI Priekuļu pētniecības centrs
15.
Stiebrzāles
2
AREI Stendes pētniecības centrs
2
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
16.
Iepriekš neminētās tauriņziežu sugas
2
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu
saimniecība "Pēterlauki"
2
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
17.
Sējas lucerna, hibrīdā lucerna
2
AREI Stendes pētniecības centrs
2
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu
saimniecība "Pēterlauki"
AREI Priekuļu pētniecības centrs
18.
Sējas lini
2
LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Malnavas koledža"
2
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
19.
Sējas kaņepes
2
LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Malnavas koledža"
2
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu
saimniecība "Pēterlauki"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
20.
Baltās sinepes
2
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu
saimniecība "Pēterlauki"
2
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
AREI Priekuļu pētniecības centrs
AREI Priekuļu pētniecības centrs
21.
Soja
2
AREI Stendes pētniecības centrs
2
AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības
institūts"
"
3. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 512
"4. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Šķirņu novērtēšanas
izcenojums
Nr.
p. k.
Suga
Vienas šķirnes
novērtēšana vienā izmēģinājumu vietā vienu gadu/izmēģinājuma
ciklu (euro)*
kopā
tajā skaitā
lauka izmēģinājumiem
kvalitātes analīzēm un
administratīvajiem izdevumiem
I.
Labība
1.
Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L. subsp.
aestivum), cietie kvieši (Triticum turgidum L.
subsp. durum (Desf.) van Slageren) un speltas kvieši
(Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.)
Thell)
282
205
77
2.
Rudzi (Secale cereale L.)
282
205
77
3.
Tritikāle (x Triticosecale Wittm. ex A.
Camus)
282
205
77
4.
Mieži (Hordeum vulgare L.), izņemot 5. punktā
minētos
282
205
77
5.
Mieži (Hordeum vulgare L.) - iesala grupa
332
205
127
6.
Auzas (Avena sativa L.), kailgraudu auzas
(Avena nuda L.)
282
205
77
7.
Griķi (Fagopyrum esculentum Moench), kukurūza
(Zea mays L.)
256
185
71
II.
Lopbarības augi
8.
Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim)),
lauka pupas (Vicia faba L. (partim))
282
205
77
9.
Baltā lupīna (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīna
(Lupinus angustifolius L.), dzeltenā lupīna
(Lupinus luteus L.), sējas vīķi (Vicia sativa
L.), smilts vīķi (Vicia villosa Roth), eļļas rutki
(Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.),
facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.), viengadīgā
(daudzziedu) airene (Lolium multiflorum Lam.)
249
185
64
10.
Stiebrzāles (Poaceae (Gramineae) (izņemot
viengadīgo aireni), tauriņzieži (iepriekš neminētās sugas)
(Fabaceae (Leguminosae)) - par izmēģinājuma
ciklu
520
390
130
III.
Eļļas augi un
šķiedraugi
11.
Rapsis (Brassica napus L. (partim)),
ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.)
Briggs), baltās sinepes (Sinapis alba L.), soja
(Glycine max)
282
205
77
12.
Sējas lini (Linum usitatissimum L.) (šķiedras
grupa), sējas kaņepes (Cannabis sativa L.) (šķiedras
grupa)
256
185
71
13.
Sējas lini (Linum usitatissimum L.) (eļļas
grupa), sējas kaņepes (Cannabis sativa L.) (eļļas
grupa)
249
185
64
IV.
Kartupeļi
14.
Kartupeļi (Solanum tuberosum L.)
282
207
75
Piezīme. * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu.
"
4. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 512
"4.1 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Šķirnes novērtēšanas grupas
I. Labība
1. Rudzi (Secale cereale L.):
1.1. ziemas forma, šķirnes;
1.2. ziemas forma, hibrīdās šķirnes.
2. Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L. subsp.
aestivum):
2.1. ziemas forma, šķirnes;
2.2. ziemas forma, hibrīdās šķirnes;
2.3. vasaras forma, šķirnes;
2.4. vasaras forma, hibrīdās šķirnes.
3. Cietie kvieši (Triticum turgidum L. subsp.
durum (Desf.) van Slageren) - vasaras forma.
4. Speltas kvieši (Triticum aestivum L. subsp.
spelta (L.) Thell).
5. Mieži (Hordeum vulgare L.):
5.1. ziemas forma, šķirnes;
5.2. ziemas forma, hibrīdās šķirnes;
5.3. vasaras mieži:
5.3.1. kailgraudu mieži;
5.3.2. graudu grupa;
5.3.3. iesala grupa.
6. Auzas (Avena sativa L.):
6.1. graudu grupa;
6.2. zaļmasas grupa.
7. Kailgraudu auzas (Avena nuda L.).
8. Hibrīdi, kas radušies, krustojot Triticum ģints sugu
ar Secale ģints sugu (x Triticosecale Wittm. ex A.
Camus) (turpmāk - tritikāle):
8.1. ziemas forma;
8.2. vasaras forma.
9. Griķi (Fagopyrum esculentum Moench).
10. Kukurūza (Zea mays L.) - zaļmasas grupa.
II. Lopbarības
augi*
11. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim)) -
sēklu ieguvei:
11.1. baltziedu zirņi:
11.1.1. vasaras forma;
11.1.2. ziemas forma.
11.2. sārtziedu zirņi:
11.2.1.vasaras forma;
11.2.2. ziemas forma.
12. Lauka pupas (Vicia faba L. (partim)):
12.1. vasaras forma;
12.2. ziemas forma.
13. Baltā lupīna (Lupinus albus L.):
13.1. sēklu ieguvei;
13.2. zaļmasas ieguvei.
14. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.):
14.1. sēklu ieguvei;
14.2. zaļmasas ieguvei.
15. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.):
15.1. sēklu ieguvei;
15.2. zaļmasas ieguvei.
16. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.):
16.1. agrīns un vidēji agrīns āboliņš;
16.2. vidēji vēlīns un vēlīns āboliņš.
17. Auzeņairene (hibrīdi, kas radušies, krustojot
Festuca ģints sugu ar Lolium ģints sugu) (x
Festulolium Asch. & Graebn.):
17.1. niedru auzenes krustojums ar ganību aireni (x
Festulolium holmbergii (Dörfl.) P. Fourn. Festuca
arundinacea x Lolium perenne L.);
17.2. pļavas auzenes krustojums ar ganību aireni (x
Festulolium loliaceum (Huds.) P. Fourn. Festuca
pratensis Huds x Lolium perenne L.).
18. Daudzziedu airene (Lolium multiflorum Lam.):
18.1. viengadīgā daudzziedu airene (Vestervaldes airene)
(Lolium multiflorum Lam. ssp. alternativum);
18.2. daudzziedu airene (itāļu airene) (Lolium
multiflorum Lam. ssp. non alternativum).
III. Eļļas augi
un šķiedraugi
19. Rapsis (Brassica napus L. (partim)):
19.1. ziemas forma:
19.1.1. līnijšķirnes;
19.1.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 19.1.3.
apakšpunktā minētās šķirnes;
19.1.3. CL hibrīdās šķirnes;
19.2. vasaras forma:
19.2.1. līnijšķirnes;
19.2.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 19.2.3.
apakšpunktā minētās šķirnes;
19.2.3. CL hibrīdās šķirnes.
20. Ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris
(Lam.) Briggs):
20.1. ziemas forma;
20.2. vasaras forma.
21. Lini (Linum usitatissimum L.):
21.1. šķiedras lini;
21.2. eļļas lini.
22. Sējas kaņepes (Cannabis sativa L.):
22.1. šķiedras kaņepes;
22.2. eļļas kaņepes.
23. Baltās sinepes (Sinapis alba L.) - zaļmasas
ieguvei.
24. Soja (Glycine max L.)
IV.
Kartupeļi
25. Kartupeļi:
25.1. agrīnās šķirnes;
25.2. vidēji agrīnās šķirnes;
25.3. vidēji vēlīnās šķirnes;
25.4. vēlīnās šķirnes.
Piezīmes.
* Pārējās lopbarības augu sugas pārbauda katru sugu
atsevišķi kā vienu grupu.
"
5. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 512
"5. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Ieteicamās izsējas normas
Nr. p. k.
Suga vai sugu grupa
Dīgtspējīgo sēklu skaits uz
m2
I.
Labība
1.
Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L.
subsp. aestivum)
1.1.
ziemas forma, šķirnes
400-550
1.2.
ziemas forma, hibrīdās šķirnes
150-200
1.3.
vasaras forma, šķirnes
500-600
1.4.
vasaras forma, hibrīdās šķirnes
150-200
2.
Cietie kvieši (Triticum turgidum L. subsp.
durum (Desf.) van Slageren), vasaras forma
500-600
3.
Speltas kvieši (Triticum aestivum L. subsp.
spelta (L.) Thell)
250-300
4.
Rudzi (Secale cereale L.)
4.1.
ziemas forma, šķirnes
400-550
4.2.
ziemas forma, hibrīdās šķirnes
150-200
5.
Tritikāle (x Triticosecale Wittm. ex
A. Camus)
5.1.
ziemas forma
400-550
5.2.
vasaras forma
500-550
6.
Mieži (Hordeum vulgare L.)
6.1.
ziemas forma, šķirnes
350-400
6.2.
ziemas forma, hibrīdās šķirnes
160-200
6.3.
vasaras mieži: kailgraudu mieži, graudu grupa, iesala
grupa
400-450
7.
Auzas (Avena sativa L.)
7.1.
graudu grupa
500-600
7.2.
zaļmasas grupa
530-630
8.
Kailgraudu auzas (Avena nuda L.)
500-600
9.
Griķi (Fagopyrum esculentum Moench)
250-300
10.
Kukurūza (Zea mays L.) - zaļmasas grupa
8-10
II.
Lopbarības augi
a.
Stiebrzāles (Poaceae
(Gramineae))
1.
Baltā smilga (Agrostis gigantea Roth)
6000-6200
2.
Ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)
5000-7000
3.
Parastā smilga (Agrostis capillaris L.)
5000-7000
4.
Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)
1300-1500
5.
Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius (L.)
P.Beauv. ex J.Presl & C.Presl)
600-800
6.
Kamolzāle (Dactylis glomerata L.)
1400-1600
7.
Niedru auzene (Festuca arundinacea
Schreber)
1100-1400
8.
Aitu auzene (Festuca ovina L.)
2200-2700
9.
Pļavas auzene (Festuca pratensis Huds.)
1000-1200
10.
Sarkanā auzene (Festuca rubra L.)
1500-1800
11.
Hibrīdā airene (Lolium x hybridum Hausskn.)
1000-1300
12.
Auzeņairene (hibrīdi, kas radušies, krustojot
Festuca ģints sugu ar Lolium ģints sugu)
(x Festulolium Asch. & Graebn.)
1000-1300
13.
Daudzziedu airene (Lolium multiflorum Lam.):
viengadīgā daudzziedu airene (Vestervaldes airene)
(Lolium multiflorum Lam. ssp. alternativum)
daudzziedu airene (itāļu airene) (Lolium
multiflorum Lam. ssp. non alternativum)
1000-1200
14.
Ganību airene (Lolium perenne L.)
1000-1300
15.
Pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)
1300-1500
16.
Purva skarene (Poa palustris L.)
4500-5000
17.
Pļavas skarene (Poa pratensis L.)
3700-4000
18.
Parastā skarene (Poa trivialis L.)
4500-5000
19.
Miežabrālis (Phalaris arundinacea L.)
1200-1400
b.
Tauriņzieži (Fabaceae
(Leguminosae))
20.
Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)
300-500
21.
Ragainais vanagnadziņš (Lotus corniculatus
L.)
700-900
22.
Baltā lupīna (Lupinus albus L.)
100-130
23.
Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)
100-130
24.
Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)
100-130
25.
Sējas lucerna (Medicago sativa L.)
700-900
26.
Hibrīdā lucerna (Medicago × varia T.
Martyn)
600-800
27.
Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia
Scop.)
300-400
28.
Sējas zirņi, arī ziemas forma (Pisum sativum L.
(partim)) (baltziedu, sārtziedu)
100-120-150
29.
Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)
800-1000
30.
Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)
500-600
31.
Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)
800-1000
32.
Lauka pupas, arī ziemas forma (Vicia faba L.
(partim))
50-60
33.
Sējas vīķi (Vicia sativa L.)
120-150
34.
Smilts vīķi (Vicia villosa Roth)
150-200
c.
Citas sugas
35.
Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.) -
zaļmasas ieguvei
100-150
36.
Eļļas rutki (Raphanus sativus L. var.
oleiformis Pers.) - zaļmasas ieguvei
80-120
III.
Eļļas augi un
šķiedraugi
1.
Rapsis (Brassica napus L.
(partim))
1.1.
ziemas rapsis
1.1.1.
līnijšķirnes
80-100
1.1.2.
hibrīdās šķirnes
60-80
1.2.
vasaras rapsis
1.2.1.
līnijšķirnes
80-100-120
1.2.2.
hibrīdās šķirnes
60-80-100
2.
Ripsis (Brassica rapa L. var.
silvestris (Lam.) Briggs)
2.1.
ziemas ripsis
80-100
2.2.
vasaras ripsis
80-100-120
3.
Sējas lini (Linum usitatissimum
L.)
3.1.
šķiedras lini
1800-2000
3.2.
eļļas lini
600-700
4.
Sējas kaņepes (Cannabis sativa
L.)
4.1.
šķiedras kaņepes
350-450
4.2.
eļļas kaņepes
150-200
5.
Baltās sinepes (Sinapis alba L.) - zaļmasas
ieguvei
80-120
6.
Soja (Glycine max L.)
50-100
IV.
Kartupeļi (Solanum tuberosum
L.) (agrīnās, vidēji agrīnās, vidēji vēlīnās un vēlīnās
šķirnes)
5-6
"
6. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 512
"7. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Labības, lopbarības augu, eļļas
augu un šķiedraugu šķirņu lauka izmēģinājumu rādītāju noteikšanas
metodes
1. Ziemcietības
novērtēšana
1.1.
Ziemcietības novērtēšana rapsim un ripsim
1. Ziemcietību rapsim un ripsim vērtē izmēģinājuma lauciņos,
skaitot augu biezību divās iezīmētās vietās, kas izvietotas
vienmērīgi pa lauciņa platību, lietojot 0,5 m2 lielu
uzskaites rāmīti. Uzskaites rāmīša novietojums pavasarī un rudenī
sakrīt.
2. Uzskaiti veic katrā atkārtojumā rudenī pirms ziemošanas un
pavasarī pēc veģetācijas perioda atjaunošanās.
3. Katrā iezīmētajā vietā vērtē atsevišķi, vērtējumus saskaita
un dala ar divi.
4. Ziemcietību pavasarī aprēķina procentos (pavasara augu
biezības uzskaiti attiecinot pret rudens augu biezības uzskaiti)
(1. tabula).
1. tabula
Ripša un rapša
ziemcietības novērtējums
Nr. p. k.
Novērtējums ballēs
Ziemcietības novērtējums
(pavasarī izdzīvojušo augu skaits procentos salīdzinājumā ar
rudens augu skaitu)
1.
9
91-100 %
2.
8
81-90 %
3.
7
71-80 %
4.
6
61-70 %
5.
5
50-60 %
6.
4
36-49 %
7.
3
26-35 %
8.
2
16-25 %
9.
1
0-15 %
1.2.
Ziemcietības novērtēšana pārējām sugām
5. Ziemcietības novērtēšanai pārējām sugām vizuāli novērtē
sējumu stāvokli sējas gada rudenī pirms ziemošanas un pavasarī
pēc veģetācijas atjaunošanās atbilstoši šā pielikuma 2. tabulas
rādītājiem.
2. tabula
Sējuma stāvokļa
novērtējums
Nr. p. k.
Novērtējums ballēs
Sējuma stāvoklis (rudenī, pavasarī)
1.
9
Ļoti labs, biezība normāla (izretošanās vizuāli nav
konstatējama, nav arī vietu ar nedzīviem augiem), augi
veseli
2.
8
3.
7
Labs, biezība nav mazāka par 75 % no normālās, augi
veseli
4.
6
5.
5
Vidējs, biezība nav mazāka par 50 % no normālās, augi
ar nelielām slimību pazīmēm
6.
4
7.
3
Slikts, biezība nav mazāka par 25 % no normālās, augi
slimi
8.
2
Ļoti slikts, biezība mazāka par 25 %
9.
1
Augi pilnībā gājuši bojā
6. Ziemcietības novērtēšanai ballēs izmanto šā pielikuma 3.
tabulu, kur nolasa ziemcietības vērtējumu atbilstoši sējuma
stāvoklim pavasarī un rudenī.
3. tabula
Ziemcietības
novērtējums
Sējuma stāvoklis rudenī (balles)
1
-
2
1
9
3
1
8
9
Ziemcietība (balles)
4
1
7
8
9
5
1
6
7
8
9
6
1
5
6
7
8
9
7
1
4
5
6
7
8
9
8
1
3
4
5
6
7
8
9
9
1
2
3
4
5
6
7
8
9
1
2
3
4
5
6
7
8
9
Sējuma stāvoklis pavasarī (balles)
7. Ja sējuma stāvoklis nav vienmērīgs, lauciņu sadala vairākās
vienādās daļās un katru daļu vērtē atsevišķi. Vērtējumus saskaita
un summu dala ar lauciņa daļu skaitu, iegūstot vidējo lauciņa
vērtējumu.
2. Izturības
pret veldri novērtēšana
8. Izturību pret veldri nosaka, vizuāli vērtējot novirzi no
stiebru vertikālā stāvokļa ballēs saskaņā ar šā pielikuma 4.
tabulu.
4. tabula
Izturības pret
veldri novērtējums
Nr. p. k.
Sējuma stāvoklis
Novērtējums ballēs
1.
Veldres nav, stiebri atrodas vertikālā stāvoklī
9
2.
8
3.
Veldre neliela, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz
30° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 45°, vai 1/2
stiebru noliekušies slīpumā līdz 60°, vai 1/4 stiebru
noliekušies slīpumā līdz 90°
7
4.
6
5.
Veldre vidēja, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz
45° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 60°, vai 1/2
stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°
5
6.
4
7.
Veldre stipra, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz
60° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°
3
8.
2
9.
Veldre ļoti stipra, visi stiebri noliekušies slīpumā
līdz 90°
1
9. Izturību pret veldri vērtē divos posmos:
9.1. tiklīdz veldre parādās, atzīmē auga attīstības fāzi un
sējuma stāvokli saskaņā ar šā pielikuma 4. tabulu;
9.2. galīgo vērtējumu veic pirms ražas novākšanas.
10. Ja veldrēšanās nav vienmērīga, to vērtē atsevišķi pa
lauciņa daļām un aprēķina vidējo.
3. Augu garuma
noteikšana
11. Augu garumu mēra divos atkārtojumos, kas neatrodas
blakus.
12. Lauciņā divās vietās vienādos attālumos no lauciņa galiem
izmēra augu garumu šā pielikuma 15. punktā minētajā kārtībā.
13. Mērījumus veic ar mērkoku, kurā atzīmētas iedaļas
centimetros.
14. Augu garumu šķirnei aprēķina kā mērījumu vidējo rezultātu,
noapaļojot līdz veselam skaitlim.
15. Augu garumu mēra šādā kārtībā:
15.1. labībai (izņemot griķus un kukurūzu) augu garumu mēra
dzeltengatavības attīstības fāzes laikā, mērot augu garumu no
augsnes līdz pēdējās vārpiņas/skaras augšai (neskaitot
akotus);
15.2. griķiem augu garumu mēra, kad tie sasnieguši tehnisko
gatavību (nogatavojušies 70−75 % riekstiņu), mērot augu garumu no
augsnes līdz visaugstāk izvietotās ziedkopas galam;
15.3. kukurūzai augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes
laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra galam;
15.4. sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu
lupīnai un dzeltenajai lupīnai augu garumu nosaka ziedēšanas
fāzes beigās - pākšu attīstības stadijas sākumā, mērot augu
garumu no augsnes līdz stublāju galam;
15.5. eļļas augiem un šķiedraugiem augu garumu nosaka pilnas
ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra
vai stublāju galam;
15.6. viengadīgajām sugām, kurām tiek novērtēta zaļmasas raža,
augu garumu nosaka pirms novākšanas, mērot augu garumu no augsnes
līdz stiebra vai stublāju galam;
15.7. stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem augu garumu
nosaka pirms pirmā pļāvuma, mērot augu garumu no augsnes līdz
stiebra vai stublāju galam.
4. Veģetācijas
perioda garuma noteikšana
4.1. Veģetācijas
perioda garuma noteikšana labībai
16. Griķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās
dīgstu fāzes līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc
Federālā bioloģisko pētījumu centra, Federālā augu šķirņu biroja
un ķīmiskās rūpniecības industrijas izstrādātās decimālās kodu
skalas BBCH (turpmāk - BBCH decimālā kodu
skala).
17. Kukurūzai (zaļmasai) veģetācijas perioda garumu dienās
nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 79. augu attīstības fāzei
(piengatavības) pēc BBCH decimālās kodu skalas.
18. Labības ziemāju formas šķirnēm veģetācijas perioda garumu
dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu attīstības fāzei
(pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas. Papildus
konstatē un norāda:
18.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas
perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā
diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, ziemas rudziem - par
4 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, - pirmo
temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā
īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;
18.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.
19. Pārējai labībai veģetācijas perioda garumu dienās nosaka
šādi:
19.1. graudu grupai - no 11. līdz 89. augu attīstības fāzei
(pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas;
19.2. zaļmasas grupai - no 11. līdz 65. augu attīstības fāzei
(ziedēšanas vidum) pēc BBCH decimālās kodu skalas.
4.2. Veģetācijas
perioda garuma noteikšana lopbarības augiem
20. Veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu
fāzes līdz:
20.1. 87.-88. augu attīstības fāzei (nogatavojušies) pēc
BBCH decimālās kodu skalas - sējas zirņiem;
20.2. 85.-88. augu attīstības fāzei (nogatavojušies) pēc
BBCH decimālās kodu skalas - lauka pupām, baltajai
lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai sēklu
ieguvei.
21. Smilts vīķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no
1. janvāra līdz ziedēšanas fāzes sākumam pēc BBCH
decimālās kodu skalas. Papildus konstatē un norāda:
21.1. veģetācijas perioda beigas rudenī un veģetācijas
atjaunošanos pavasarī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata
pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav
augstāka par 5 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0
°C, - pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija
ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;
21.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.
22. Stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem nosaka dienu
skaitu no augšanas sākuma jeb no veģetācijas atjaunošanās
pavasarī līdz pirmajam pļāvumam, t. i.:
22.1. līdz skarošanas/vārpošanas fāzes sākumam -
stiebrzālēm;
22.2. līdz ziedēšanas fāzes sākumam - tauriņziežiem;
22.3. papildus atzīmē veģetācijas pārtraukumu rudenī un
atjaunošanos pavasarī, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz
0 °C.
23. Viengadīgajiem lopbarības augiem, kuriem novērtē zaļās
masas ražu, veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas
dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai ziedēšanas sākumā.
23.1 Sējas zirņu un lauka pupu ziemas formas
šķirnēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra
līdz pilngatavībai pēc BBCH decimālās kodu skalas.
Papildus konstatē un norāda:
23.11.veģetācijas perioda beigas rudenī. Par
veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā
vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, bet,
temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, - pirmo temperatūras
pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi
atjaunojas, to atzīmē;
23. 12. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.
4.3. Veģetācijas
perioda garuma noteikšana eļļas augiem un šķiedraugiem
24. Vasaras rapsim un vasaras ripsim veģetācijas perioda
garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 85.-89. augu
attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu
skalas.
25. Ziemas rapsim un ziemas ripsim veģetācijas perioda garumu
dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu attīstības fāzei
(pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas. Ziemas
rapsim un ziemas ripsim papildus atzīmē:
25.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas
perioda beigām rudenī uzskata pēdējo no piecām dienām, kurās
vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 3 °C rapsim un 2
oC ripsim, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem
0 °C, - pirmo temperatūras pazemināšanās dienu;
25.2. veģetācijas atjaunošanos - sākoties lapu ataugšanai.
26. Sojai veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas
dīgstu fāzes līdz 81.-89. augu attīstības fāzei pēc BBCH
decimālās kodu skalas.
27. Sējas liniem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no
pilnas dīgstu fāzes līdz:
27.1. 83. augu attīstības fāzei (agrajai dzeltengatavībai) pēc
BBCH decimālās kodu skalas - šķiedras liniem;
27.2. 89. augu attīstības fāzei (brūngatavībai) pēc
BBCH decimālās kodu skalas - eļļas liniem.
28. Sējas kaņepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no
pilnas dīgstu fāzes līdz:
28.1. 89. augu attīstības fāzei (novākšanas gatavībai) pēc
BBCH decimālās kodu skalas - eļļas kaņepēm;
28.2. 65. augu attīstības fāzei (pilnai ziedēšanai) pēc
BBCH decimālās kodu skalas - šķiedras kaņepēm.
29. Baltajām sinepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka
no pilnas dīgstu fāzes līdz 61. augu attīstības fāzei (ziedēšanas
sākumam) pēc BBCH decimālās kodu skalas."
7. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 512
"7.6 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Šķirņu novērtēšanas kvalitātes
rādītāju noteikšana
I.
Pamatnosacījumi
1. Ja kvalitātes analīzēm izmanto ekspresiekārtas, rezultāta
ticamības palielināšanai tās veic vismaz divos atkārtojumos.
2. Ja starp abiem rezultātiem ir vērojama atšķirība, kas
lielāka par 1 %, nepieciešams vēl trešais atkārtojums. Rezultātu
nosaka no diviem vistuvāk esošajiem atkārtojuma rezultātiem.
II. Labības
šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana
3. Mīksto kviešu (Triticum
aestivum L. subsp. aestivum ), cieto kviešu
(Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van
Slageren) un speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp.
spelta (L.) Thell) šķirņu kvalitātes rādītāju
noteikšana:
3.1. proteīna satura, cietes satura, sedimentācijas
(Zeleny indekss), lipekļa satura un tilpummasas
noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un
programmu WH 280710 T4;
3.2. krišanas skaitli nosaka, izmantojot metodes, kas
nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un
salīdzināmi;
3.3. graudu krāsu cietajiem kviešiem nosaka ar atbilstošu
iekārtu;
3.4. stiklainību cietajiem kviešiem nosaka atkarībā no cietes
graudiņu izmēra un izvietojuma endospermā. Graudus var iedalīt
miltainos vai stiklainos. Atver diafanoskopu un sietu caurumos
iepilda analizējamo paraugu. Graudus pārgriež uz pusēm. Atver
vāciņu un saskaita miltainos graudus.
Stiklainos graudus aprēķina, izmantojot šādu formulu:
A = 100 - (b × 2), kur
A - stiklainie graudi (%);
b - miltainie graudi (gab.).
4. Rudzu (Secale cereale L.) un tritikāles (x
Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu kvalitātes rādītāju
noteikšana:
4.1. tilpummasas, proteīna satura un cietes satura noteikšanai
izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu:
4.1.1. rudziem - RY 310705 T;
4.1.2. tritikālei - TR310705 T2;
4.2. krišanas skaitli nosaka, izmantojot metodes, kas
nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un
salīdzināmi.
5. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu kvalitātes
rādītāju noteikšana:
5.1. proteīna satura, cietes satura un tilpummasas noteikšanai
izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu BA 040609
T3;
5.2. graudu frakcijas virs 2,5 mm procentuālo saturu nosaka
šādi:
5.2.1. no vidējā parauga iedala ar dalītāju 100 g paraugu;
5.2.2. automātiskajā sēklu-graudu šķirotājā-frakcionētājā
ievieto šādus sietus:
5.2.2.1. pirmais siets - 2,8 mm;
5.2.2.2. otrais siets - 2,5 mm;
5.2.2.3. trešais siets - 2,2 mm;
5.2.3. paraugu izvieto uz automātiskā sēklu-graudu
šķirotāja-frakcionētāja pirmā sieta un frakcionē 3 minūtes;
5.2.4. no katra sieta izlasa piemaisījumus un bojātos graudus
un nosver ar precizitāti līdz 0,01 g;
5.2.5. nosver atsevišķi katru frakciju ar precizitāti līdz
0,01 g;
5.2.6. summē pirmo un otro frakciju;
5.2.7. summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz
komata;
5.3. ekstraktivitāti var noteikt, ja proteīna saturs atbilst
5-9 ballēm (9-11,5 %). To nosaka šādi:
5.3.1. izmanto disku dzirnavas, svarus ar precizitāti 0,01 g,
iejavošanas iekārtu, konisko kolbu 500 ml (ar iedaļām pa 100 ml),
piltuvi ar diametru 200 mm, filtrpapīru, piknometru vai
atbilstošu blīvuma mērītāju, analītiskos svarus ar precizitāti
0,01 g, elektrisko plītiņu un blīvuma mērītāju;
5.3.2. no vidējā parauga ar dalītāju iedala 50 g parauga un
samaļ. Nosver 25 g samaltā miežu parauga. Nosver miežu iesalu 25
g (smalki samalts). Samalto miežu paraugu ievieto vārglāzē,
pievieno 200 ml destilēta ūdens un samaisa. Vārglāzi novieto uz
elektriskās plītiņas un maisījumu silda līdz 90 °C, to maisot.
Temperatūru uztur, līdz ciete pilnībā saželējusi. Maisījumam
pievieno tik daudz auksta destilēta ūdens, lai temperatūra
samazinātos līdz 70-75 °C. Pievieno 1 g samaltā iesala un nogaida
(apmēram 5 minūtes), līdz maisījums sašķidrinās. Vāra 5-10
minūtes. Vārglāzi ievieto iejavošanas iekārtā, ieslēdzot
maisītāju un atdzesējot paraugu līdz 45 °C. Pievieno atlikušo
samalto iesalu (apmēram 24 g) un 100 ml destilēta ūdens 45 °C
temperatūrā. Kad maisījuma temperatūra ir sasniegusi 70 °C,
pievieno 50 ml destilēta ūdens.
Ekstraktivitāti aprēķina, izmantojot šādas formulas:
a)
EA =
P × (1600 + MM +
MA)
-
EM
100 - P
b)
EA (%) =
EA × 100
, kur
100 - MA
EA - ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežu
paraugā, %);
EA (%) - ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem
(sausnā, %));
EM - ekstraktivitāte iesalam (ekstrakta saturs
iesalā (sausnā, %));
MM - mitruma saturs iesalam, %;
MA - mitruma saturs (miežu paraugam, %);
P - ekstraktivitāte (ekstrakta saturs misai, %), w/w.
Summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz
komata;
5.3.3. iesala ekstraktu nosaka šādi:
5.3.3.1. no vidējā parauga ņem 2 x 55 g parauga un samaļ diska
dzirnavās (attālums starp diskiem 0,20 mm). Ekstrakcijas traukos
iesver 50,0 g samalta iesala. Misas ieguve: 50,0 g samalta iesala
aplej ar 200 ml silta (46 °C) destilēta ūdens, rūpīgi samaisa.
Misas ūdens vannu iepriekš uzsilda līdz 45 °C temperatūrai.
Ekstrakcijas traukus ievieto ūdens vannā un ieslēdz maisītājus.
Maisījumā 30 minūtes nodrošina 45 °C temperatūru. Pēc tam 25
minūšu laikā temperatūru paceļ par 1 °C minūtē līdz 70 °C. Kad
temperatūra misā sasniegusi 70 °C, ekstrakcijas traukā pievieno
vēl 50 ml destilēta ūdens (70 °C). 70 °C temperatūru misā uztur 1
stundu, tad 10-15 minūšu laikā to atdzesē līdz istabas
temperatūrai. Maisītājus noskalo nelielā ūdens daudzumā. Trauku
saturu līdzsvaro ar destilētu ūdeni līdz 450,0 g. Filtrēšana:
vārglāzes saturu samaisa ar stikla spieķīti un tūlīt filtrē.
Pirmos 100 ml filtrāta atlej atpakaļ filtrā;
5.3.3.2. ekstrakta satura noteikšanai misā lieto mērīšanas
aparātu Densito 30PX. Parauga ņemšanas caurulīti iemērc
misā un, ar roku piespiežot pogu, iesūc to mērīšanas aparātā tā,
lai nebūtu gaisa burbulīšu. Tad nospiež "OK" un pēc 3
sekundēm (signāla) nolasa rezultātu Plato grādos;
5.3.3.3. iesala ekstraktivitāti aprēķina, izmantojot šādas
formulas:
a)
E1 =
P × (M + 800)
100 - P
b)
EM =
E1 × 100
, kur
100 - M
E1 - ekstrakta saturs paraugā (%) (m/m);
EM - ekstrakta saturs iesalā (sausnā, %) (m/m);
P - ekstrakta saturs g/100 g misas (% Plato);
M - iesala mitrums (%) (m/m);
800 - destilētā ūdens daudzums, kas pievienots 100 g
iesala.
Summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz
komata.
6. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu
(Avena nuda L.) šķirņu kvalitātes rādītāju
noteikšana:
6.1. graudu grupa:
6.1.1. proteīna satura, tauku satura un tilpummasas
noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un
programmu OA 070308 LV;
6.1.2. plēkšņainību nosaka šādi:
6.1.2.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro graudu
frakciju, iesverot divos atkārtojumos ~ 5 g iesvara. Graudiem
plēksnes atdala ar preparējamo adatu;
6.1.2.2. nosver atplēkšņotos kailos graudus ar precizitāti
līdz 0,01 g;
6.1.2.3. graudu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu
formulu:
a =
100 × (P − K)
, kur
P
a - graudu plēkšņainība (%);
K - atplēkšņoto graudu masa iesvarā (g);
P - iesvars (g);
6.1.2.4. plēkšņainību aprēķina kā vidējo aritmētisko no divu
atkārtojumu rezultātiem. Pieļaujamā starpība starp abos
atkārtojumos noteikto plēkšņu daudzumu auzu graudiem nedrīkst
pārsniegt 1 %. Ja atšķirība ir lielāka, analīze jāatkārto.
Galarezultātu nosaka no diviem tuvākajiem rezultātiem;
6.2. zaļmasas grupa:
kopproteīna saturu sausnā un sausnas saturu nosaka, izmantojot
metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi
un salīdzināmi.
7. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu
kvalitātes rādītāju noteikšana:
7.1. tilpummasu, proteīna saturu un cietes saturu nosaka,
izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami,
reprezentatīvi un salīdzināmi;
7.2. plēkšņainību nosaka šādi:
7.2.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro riekstiņu
frakciju, iesverot divos atkārtojumos ~ 2,5 g iesvara. Riekstiņus
piestā saspiež līdz pakāpei, kas kodolus ļauj atdalīt no
apvalkiem;
7.2.2. atdalītās plēksnes nosver ar precizitāti līdz 0,01
g;
7.2.3. riekstiņu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu
formulu:
a =
K × 100
, kur
P
a - riekstiņu plēkšņainība (%);
K - plēkšņu masa iesvarā (g);
P - iesvars (g);
7.2.4. plēkšņainību aprēķina kā vidējo aritmētisko no divu
atkārtojumu rezultātiem. Pieļaujamā starpība starp abos
atkārtojumos noteikto plēkšņu daudzumu griķu riekstiņiem nedrīkst
pārsniegt 1 %. Ja atšķirība ir lielāka, analīze jāatkārto.
Galarezultātu nosaka no diviem tuvākajiem rezultātiem.
8. Kukurūzas (Zea mays L.) zaļmasas ieguves
šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana
Neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) un skābi skaloto
kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka, izmantojot metodes, kas
nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un
salīdzināmi.
III. Lopbarības
augu šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana
9. Sējas zirņu (Pisum sativum L. (partim)),
lauka pupu (Vicia faba L. (partim)) šķirņu
proteīna satura noteikšanai izmanto graudu analizatoru
Infratec un programmu FP 310804.
10. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu
lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas
(Lupinus luteus L.) šķirņu kvalitātes rādītāju
noteikšana:
10.1. sēklu ieguves šķirnēm proteīna saturu nosaka, izmantojot
metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi
un salīdzināmi;
10.2. zaļmasas ieguves šķirnēm sausnas saturu un kopproteīna
saturu sausnā nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka
iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.
11. Stiebrzāļu (Poaceae
(Gramineae)) šķirņu kvalitātes rādītāju
noteikšana
Sausnas saturu, kopproteīna saturu sausnā (tikai paraugiem,
kas sagatavoti no gada/cikla pirmā pļāvuma), neitrāli skaloto
kokšķiedras frakciju (NDF) un skābi skaloto kokšķiedras frakciju
(ADF) nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati
ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.
12. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu
(Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus
sativus L. var. oleiformis Pers.) un
facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) šķirņu
kvalitātes rādītāju noteikšana
Sausnas saturu un kopproteīna saturu sausnā nosaka, izmantojot
metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi
un salīdzināmi.
13. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae
(Leguminosae)) sugu šķirņu kvalitātes rādītāju
noteikšana
Sausnas saturu, kopproteīna saturu sausnā (nosaka pirmajam
pļāvumam), neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) un skābi
skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka, izmantojot metodes,
kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un
salīdzināmi.
IV. Eļļas augu
un šķiedraugu šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana
14. Rapša (Brassica napus L. (partim)) šķirņu
kvalitātes rādītāju - eļļas satura un tilpummasas -
noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un
programmu RA 050904 T3.
15. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) un
sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu
kvalitātes rādītāju noteikšana:
15.1. eļļas liniem un eļļas kaņepēm šķirņu kvalitātes rādītāju
- eļļas saturu - nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka
iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;
15.2. šķiedras liniem un šķiedras kaņepēm šķirņu kvalitātes
rādītāju - netilinātas šķiedras saturu - nosaka šādi:
15.2.1. netilinātas šķiedras saturu nosaka paraugkūlim. Liniem
no paraugkūļa atlasa 50 g salmiņu, kaņepēm - 500 g salmiņu;
15.2.2. paraugu pēc masas sadala divās daļās. No katra parauga
uz svariem lūksnes satura noteikšanai iesver divus iesvarus - pa
10 g liniem, pa 100 g kaņepēm - ar precizitāti līdz 0,01 g. Tos
samaļ ar tam paredzēto iekārtu, kas sastāv no diviem rievotiem
metāla ruļļiem, kuri sasmalcina spaļus. Sukājot un purinot atdala
spaļus. Ja nepieciešams, malšanu at …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.