Par Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2021.–2024. gadam

Par Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2021.–2024. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 52 Rīgā 2021. gada 26. janvārī (prot. Nr. 8 19. §) Par Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2021.-2024. gadam 1. Apstiprināt Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2021.-2024. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju plānā paredzēto uzdevumu īstenošanā un kontrolē. 3. Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanu. 4. Plāna izpildi nodrošināt no attiecīgajā gadā Zemkopības ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 25.01.00 "Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte" un apakšprogrammā 25.02.00 "Zivju fonds" piešķirtajiem līdzekļiem. 5. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2022., 2023. un 2024. gadā izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2022. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ministru prezidents A. K. Kariņš Zemkopības ministrs K. Gerhards (Ministru kabineta 2021. gada 26. janvāra rīkojums Nr. 52) Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2021.-2024. gadam Satura rādītājs Nr.p.k. Satura rādītājs Lietotie saīsinājumi Lietotie termini Kopsavilkums 1. Esošās situācijas raksturojums 1.1. 2017.-2020. gadā īstenotie pasākumi un to rezultatīvie rādītāji 1.2. Rekomendācijas un ieteikumi turpmākajam plānošanas periodam 2. Plāna īstenošanas sākotnējās ietekmes novērtējums 3. Plāna sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem 4. Plāna mērķis, rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi 4.1. 1. rīcības virziens: ceļotājzivju resursu atražošana Gaujas un Ventas baseinu publiskajās ūdenstilpēs 4.2. 2. rīcības virziens: zivju resursu atražošana HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai Daugavā 4.3. 3. rīcības virziens: zivju resursu atražošana publiski pieejamās ūdenstilpēs 4.4. 4. rīcības virziens: zušu krājuma monitoringa pasākumi, turpmākas papildināšanas izvērtēšana un rekomendāciju izstrāde 4.5. 5. rīcības virziens: zivju dabisko dzīvotņu un migrācijas iespēju atjaunošana upēs 4.6. 6. rīcības virziens: zivju resursu atražošanas zinātniskā novērtējuma nodrošināšana 5. Plāna pasākumu darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji 6. Plāna ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu 7. Par plāna pasākumu īstenošanu atbildīgās iestādes Lietotie saīsinājumi BALTFISH Baltijas jūras zivsaimniecības forums (Baltic Sea Fisheries Forum) BIOR valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" DAP Dabas aizsardzības pārvalde Daugavas HES kaskāde akciju sabiedrības "Latvenergo" Pļaviņu HES, Ķeguma HES un Rīgas HES ES Eiropas Savienība EK Eiropas Komisija EJZF Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds EP Eiropas Parlaments HELCOM Baltijas jūras vides aizsardzības komisija 1992. gada 9. aprīļa "Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona vides aizsardzību" mērķu īstenošanai (Helsinki Commission) HES hidroelektrostacija ICES Starptautiskā Jūras pētniecības padome (International Council for the Exploration of the Sea) KZP ES Kopējā zivsaimniecības politika LAD Lauku atbalsta dienests Latvenergo akciju sabiedrība "Latvenergo" LVAF Latvijas Vides aizsardzības fonds Zušu plāns Latvijas Nacionālais zušu krājumu pārvaldības plāns 2009.-2013. gadam un Latvijas Zušu krājumu pārvaldības plāns 2015.-2016. gadam MK Ministru kabinets Pamatnostādnes Zivju resursu mākslīgās atražošanas valsts programmas pamatnostādnes 2011.-2016. gadam Plāns Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2021.-2024. gadam Plāns 2017.-2020. gadam Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2017.-2020. gadam PVD Pārtikas un veterinārais dienests UBA upju baseinu apgabals VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VPVB Vides pārraudzības valsts birojs VVD Valsts vides dienests ZA zivju audzētava ZF Zivju fonds ZL 1995. gada 12. aprīļa likums "Zvejniecības likums" ZM Zemkopības ministrija Lietotie termini Bionormatīvs - savvaļā izlaižamo zivju bioloģiskās kvalitātes rādītāji: attīstības stadija, vecums, svars, dažkārt - atbilstoši ZM rīkojumam par konkrētā gada zivju ielaidumu - arī zivju garums un (vai) to fizioloģiskie rādītāji Dzīvotne (arī biotops) - viendabīga teritorija, kurā vides apstākļu kopums ir atbilstošs noteiktu sugu eksistencei Ceļotājzivis - zivju sugas, kas pieaugušo zivju stadijā dzīvo vai nu jūrā, vai saldūdeņos, taču nārstot ceļo vai nu uz saldūdeņiem, vai jūru Ihtiofauna - zivju sugu sastāvs ūdenstilpē Homings - zivju navigācijas spēja ūdeņos, kad, piemēram, laši atgriežas nārstot tieši tajā upē, pat posmā un pietekā, no kuras tie iznākuši smolta stadijā Kāpurs - zivs vai nēģis pēc izšķilšanās no ikra līdz pilnīgai pārejai uz aktīvu ārējo barošanos Smolts - laša vai taimiņa mazulis, kas viena vai divu gadu vecumā ir fizioloģiski un morfoloģiski piemērojies migrācijai uz jūru un dzīvei sāļā ūdenī Stikla zutis - zušu mazulis agrīnā stadijā, bez pigmentācijas, galvenokārt uzturas okeāna piekrastē Publiski pieejama ūdenstilpe - publiskās ūdenstilpes un ūdenstilpes, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citas ūdenstilpes, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātās upes, kurās ir atļauta makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības Vaislinieks - dzimumnobrieduma vecumu sasniegusi zivs, kas izmantojama atražošanai Zivsaimnieciski nozīmīgas zivju un vēžu sugas - tādas zivju un vēžu sugas, kuras tiek intensīvi iegūtas zvejā, makšķerēšanā, zemūdens medībās un vēžošanā un kuru ieguve tiek regulēta, bet kuru krājumu mērķtiecīga papildināšana nodrošina to ilgtspējīgu izmantošanu Zivju mazulis - zivs attīstības stadija pēc kāpura stadijas līdz dzimuma nobriedumam Zušu dabiskās izplatības ūdeņi - ūdenstilpes, kurās zušu migrācijai augšup un lejup nav mākslīgi radītu šķēršļu aizsprostu veidā, arī Zušu plāna ūdeņi Zutis - Eiropas zutis (Anquilla anquilla) Kopsavilkums 1. Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot zivju resursus tās iekšējos ūdeņos, teritoriālajos jūras ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos (ZL 2. pants). Lielākajai daļai Latvijas zivsaimnieciski nozīmīgāko ūdenstilpju ir publisks statuss (atbilstoši Civillikumam - publiskie ūdeņi un ūdeņi ar valsts zvejas tiesībām), kas valstij uzliek noteiktu atbildību par zivju resursu ilgtspējas nodrošināšanu tajās. 2. Antropogēnā ietekme zivju resursiem un to dzīvotnēm nodara kaitējumu, kas var būt arī ļoti ilglaicīgs un nemainīga apjoma. Turklāt zivju resursus ietekmē arī dabiskie vides procesi - klimata pārmaiņas, ekstremāli dabas apstākļi, vietējā areālā neraksturīgu sugu ieviešanās utt. 3. Zivju resursu atjaunošanu un uzturēšanu ilgtspējīgi izmantojamā stāvoklī var panākt ar zivju ieguves liegumiem, vides aizsardzības un citiem preventīviem saglabāšanas pasākumiem, tostarp zivju resursu atražošanu, dabiskos ūdeņos ielaižot ZA izaudzētos zivju mazuļus. Tāpat zivju resursu ilgtspēju nodrošina zivju dzīvotņu uzlabošana, nārsta vietu un migrācijas iespēju atjaunošana vai jaunu šādu vietu izveidošana. 4. Ievērojot Zvejniecības likumā noteikto, zivju resursu pārzinātājam sadarbībā ar BIOR ir jāīsteno saskaņoti pasākumi zivju resursu saglabāšanai (ZL 21. panta pirmā daļa) un zivju resursi ir pavairojami, pamatojoties uz MK apstiprinātām zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādnēm (ZL 21. panta otrā daļa). 5. Plāna izstrādes brīdī Latvijas dabiskajos iekšējos ūdeņos zivju resursu atražošanā tika īstenots plāns 2017.-2020. gadam1, bet iepriekšējā periodā no 2011. līdz 2016. gadam Latvijā zivju resursu atražošanas politika tika nodrošināta ar pamatnostādnēm2. Tā kā 2020. gada 31. decembrī beigsies plāna 2017.-2020. gadam darbība, jāizstrādā šīs jomas politikas plānošanas dokuments, kura darbības ilgums būtu vismaz turpmākie četri gadi. 6. MK 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi"3 (turpmāk - MK noteikumi Nr. 737) paredz izstrādāt pamatnostādnes, ja tiek noteikti jauni vidēja termiņa attīstības virzieni nozaru politikās, savukārt, ja vidējā termiņā netiek izvirzīti jauni attīstības virzieni nozaru politikās, pamatnostādņu vietā var izstrādāt plānu vidējam termiņam. 7. Tā kā 2021.-2024. gadā nav paredzēts mainīt zivju resursu mākslīgās atražošanas politikas virzienu, bet gan turpināt plānā 2017.-2020. gadam, pamatnostādnēs un Zušu plānā4 noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanu, ZL paredzēto pamatnostādņu un Padomes 2007. gada 18. septembra Regulā (EK) Nr. 1100/2007, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai5, (turpmāk - EK regula Nr. 1100/2007) noteikto mērķu sasniegšanai, ir izstrādāts Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2021.-2024. gadam (turpmāk - Plāns). 8. Plāna mērķis - bioloģiski daudzveidīgi, saglabāti un zivsaimnieciski ilglaicīgi izmantojami zivju resursi Latvijā. 9. Plānā identificētas šādas galvenās risināmās problēmas: a) zivju resursu atražošanas pasākumu turpināšana un antropogēnās ietekmes mazināšana, tostarp iespēju robežās uzlabojot zivju dabiskās dzīvotnes, atjaunojot nārsta vietas, nojaucot šķēršļus, kas traucē zivju migrācijai, vai izveidojot jaunus migrācijas ceļus Latvijas iekšējos publiski pieejamajos ūdeņos, lai nodrošinātu zivju resursu uzturēšanu bioloģiski daudzveidīgā un zivsaimnieciski izmantojamā stāvoklī; b) zušu krājumu monitorings upēs un ezeros, kuros iepriekšējos politikas plānošanas periodos tika ielaisti stikla zuši, lai nodrošinātu zušu krājumu ilgtspējību, kā arī rekomendāciju izstrāde turpmākajai zušu krājumu papildināšanai nākamajā politikas plānošanas periodā; c) zivju resursu atražošanas zinātniskā uzraudzība un novērtējums, lai sniegtu nepieciešamās zinātniskās rekomendācijas zivju resursu atražošanas, to dzīvotņu un nārsta vietu vai migrācijas iespēju atjaunošanas pasākumu īstenošanai, kā arī izvērtētu īstenojamo pasākumu efektivitāti un sniegtu ieteikumus to pilnveidošanai. 10. Lai veicinātu iepriekšminēto problēmu risināšanu, turpmākā rīcība plānota šādos sešos virzienos: a) 1. rīcības virziens - ceļotājzivju resursu atražošana Gaujas un Ventas baseinu publiskajās ūdenstilpēs; b) 2. rīcības virziens - zivju resursu atražošana HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai Daugavā; c) 3. rīcības virziens - zivju resursu atražošana publiski pieejamās ūdenstilpēs; d) 4. rīcības virziens - zušu krājuma monitoringa pasākumi, turpmākas papildināšanas izvērtēšana un rekomendāciju izstrāde; e) 5. rīcības virziens - zivju dabisko dzīvotņu un migrācijas iespēju atjaunošana upēs; f) 6. rīcības virziens - zivju resursu atražošanas zinātniskais novērtējums. 11. Plāns tiks īstenots, izmantojot ikgadējos valsts budžeta apakšprogrammām 25.01.00 "Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte" un 25.02.00 "Zivju fonds" piešķirtos līdzekļus, kā arī Latvenergo ikgadējos kompensācijas maksājumus par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem. Pasākumos, kuri saskan ar ES KZP un vides politikas īstenošanu un kuru finansēšanu pieļauj regulējums par ES fondu izmantošanu, var tikt papildus iesaistīti arī 2021.-2027. plānošanas perioda atbilstošo ES fondu (piemēram, EJZF) un Latvijas līdzfinansējuma līdzekļi, raugoties, lai konkrētie pasākumi vai tajos īstenojamo projektu veidi nepārklātos ar valsts budžeta finansētajiem pasākumiem vai projektiem. 12. Jautājums par iespēju plāna īstenošanai 2022. un 2023. gadā piešķirt papildu valsts budžeta līdzekļus tiks izskatīts MK likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" un MK likumprojekta "Par valsts budžetu 2022. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. 13. Par plāna projektu un tajā risināmajiem jautājumiem 10.07.2020. un 01.10.2020. tika informēta Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome. Tā atbalstīja nākamajā plānošanas periodā īstenojamos zivju resursu atražošanas un sagalabāšanas pasākumus. 14. Par plāna īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību notika konsultācijas ar VVD un DAP, un to rezultāti tika nosūtīti VPVB lēmuma pieņemšanai. Ievērojot VPVB 24.09.2020. lēmumu Nr. 4-02/59 "Par stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu", uz plānu netiek attiecināta statēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, ja tiek ievēroti spēkā esošie normatīvie akti un plānā ietverti dabas un vides aizsardzības iestāžu izvirzītie nosacījumi, kas attiecas uz vietējas izcelsmes un reģionu zivju mazuļu izmantošanu atražošanai, vienlīdz lielas prioritātes došanu pasākumiem, kas saistīti ar zivju dzīvotņu un migrācijas iespēju atjaunošanu upēs, un atražošanas pasākumiem, kā arī atbalsta nesniegšanu svešzemju un vietējā areālā neraksturīgu zivju sugu ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs. 15. Saskaņā ar MK 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" plāna projekts sabiedriskai apspriešanai tika ievietots ZM un MK tīmekļvietnē https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/apspriesanas no 01.10.2020. līdz 15.10.2020., un tās laikā netika saņemti priekšlikumi plāna pilnveidošanai. 1. Esošās situācijas raksturojums 16. Zivju resursu stāvokli Latvijas iekšējos ūdeņos ietekmē vides faktoru īstermiņa un ilgtermiņa svārstības (piemēram, klimata pārmaiņas), kā arī antropogēnie faktori - ūdenstilpju piesārņošana ar notekūdeņiem un biotopu degradācija, ezeru eitrofikācija, šķēršļu izveide uz upēm un upes gultņu padziļināšana, jaunu zivju sugu ieviešana utt. 17. Mazo upju augšteces meliorācijas dēļ daudzās vietās ir pārveidotas, kā arī mainīts ar tām saistīto ezeru ūdens līmenis, to paaugstinot vai pazeminot. Ūdens līmeņa regulēšanai upēs uzbūvēti dambji un slūžas, tā izpostot zivju dabiskās nārsta vietas, radot šķēršļus zivju migrācijai un palielinot piesārņojuma risku. Zivju resursu stāvokli negatīvi ietekmē arī veco ūdensdzirnavu aizsprostu paliekas un citas hidrotehniskas būves, kas atrodas uz upēm, traucējot zivju dabisko migrāciju. Turklāt upēs mazās HES parasti rada ūdens līmeņa krasas cikliskas svārstības, ierobežo zivju migrācijas un dabiskās vairošanās iespējas, samazina upju zivsaimniecisko produktivitāti. 18. Vislielākos zaudējumus Latvijas iekšējo ūdeņu zivju resursiem ir radījusi trīs Daugavas HES - Ķeguma HES, Pļaviņu HES un Rīgas HES - izbūve un ekspluatācija. Šīs spēkstacijas pieder Latvenergo, un kopā tās veido Daugavas HES kaskādi. Šīs kaskādes darbība izraisa zivju resursu zaudējumus, jo tiek pārtraukti zivju migrācijas ceļi, applūdinātas nārsta vietas, ūdens līmenis cikliski svārstās un turbīnās iet bojā zivis. Pēc Rīgas HES izbūves ceļotājzivīm vairs nav pieejamas dabiskās nārsta un barošanās vietas augšpus Rīgas HES aizsprosta Daugavā un ar to saistītajās upēs un ezeros, kas aptver vairāk nekā 60 % Latvijas teritorijas. 19. Iepriekšminēto antropogēno pārveidojumu dēļ ir mainījušies upju biotopi, samazinājušās zivīm pieejamo straujteču platības. Kopumā šo pārveidojumu dēļ samazinājušies tādu zivsaimnieciski vērtīgo ceļotājzivju sugu kā lasis, taimiņš, vimba, upes nēģis, alata, zutis un strauta forele izplatības areāli. 20. Viens no risinājumiem gadījumos, kad tiek pārveidotas zivju nārsta vietas vai, kad trūkst to mazuļiem piemērotu dzīvotņu, ir zivju mazuļu audzēšana kontrolētos apstākļos, lai pēc tam vairāk nobriedušus, pret ārējās vides faktoru ietekmi izturīgākus zivju mazuļu ielaistu upēs un ezeros, jeb mākslīgā zivju resursu atražošana. 1.1. 2017.-2020. gadā īstenotie pasākumi un to rezultatīvie rādītāji 21. Zivju resursu mākslīgās atražošanas pasākumi, pamatojoties uz zinātniskām rekomendācijām, Latvijas iekšējos publiski pieejamajos ūdeņos tiek īstenoti, lai kompensētu cilvēka darbības dēļ zivju resursiem nodarītos zaudējumus, kā arī nodrošinātu šo resursu nepārtrauktu ilgtermiņa uzturēšanu izmantojamā līmenī un to atjaunošanu. 22. Zivju resursu mākslīgā atražošana Latvijā 2017.-2020. gadā notika saskaņā ar šajā jomā izstrādāto plānu, kurā iekļauti šādi pasākumi: a) 1. rīcības virziens - Gaujas un Ventas baseinu publisko upju ceļotājzivju resursu papildināšana; b) 2. rīcības virziens - Daugavas baseina publisko upju un ezeru zivju resursu papildināšana HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai; c) 3. rīcības virziens - pārējo publiski pieejamo upju un ezeru zivju resursu papildināšana, dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana un nārsta vietu atjaunošana; d) 4. rīcības virziens - zušu krājumu papildināšana un monitorings saistībā ar zušu krājumu pārvaldības pasākumu; e) 5. rīcības virziens - plāna īstenošanas zinātniskās uzraudzības un novērtējuma nodrošināšana. 23. Pirms tam periodā no 2011. līdz 2016. gadam zivju resursu atražošanas politika tika īstenota ar pamatnostādnēm (iepriekš no 2001. līdz 2010. gadam - ar Zivju resursu atražošanas valsts programmu), tā nodrošinot zivju resursu atražošanas valsts politikas nepārtrauktību, kas dod iespēju Latvijas zivju resursus izmantot ilgtspējīgi. 24. Izvērsts zivju resursu mākslīgās atražošanas un krājumu papildināšanas pamatojums un situācijas izvērtējums par 2011.-2016. gadā īstenotajiem pasākumiem, kā arī pasākumu rezultatīvie rādītāji mērķu sasniegšanai tika atspoguļoti plānā 2017.-2020. gadam. 25. Informatīvais ziņojums par plāna 2017.-2020. gadam īstenošanu, ievērojot Ministru kabineta 2016. gada 17. novembra rīkojuma Nr. 684 "Par Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2017.-2020. gadam" 2. punktu, tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 2021. gada 1. jūlijam, tāpēc šī plāna esošās situācijas raksturojumā tiek sniegtas trīs gadu (2017.-2019.) rezultatīvo rādītāju izpildes kopējās tendences. 26. Par plāna 2017-2020. gadam 1. rīcības virziena izpildi ir atbildīgs BIOR, un finansējums šī rīcības virziena pasākumu īstenošanai tiek nodrošināts no valsts budžeta apakšprogrammas 25.01.00 "Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte". Kopumā 1. rīcības virziena īstenošanas trīs gados (līdz 2019. gada beigām) BIOR zivju resursus Latvijas ūdenstilpēs ir papildinājis ar 19,62 milj. zivju un nēģu kāpuriem, mazuļiem un smoltiem (plāna 2017.-2020. gadam rezultatīvais rādītājs - 6,021 milj. gab. gadā) - atbilstoši plānotajiem rādītājiem, pat nedaudz pārsniedzot tos. 27. Plāna 2017.-2020. gadam 2. rīcības virziens tiek īstenots, lai ar Latvenergo ikgadēji zivju resursiem noteikto zaudējumu kompensācijas līdzekļiem mazinātu Daugavas HES kaskādes darbības dēļ zivju resursiem radītos zaudējumus. Kopumā 2017.-2019. gadā BIOR ZA tika izaudzēti un Daugavas baseina ūdenstilpēs izlaisti 32,04 milj. laša, taimiņa, vimbas, zandarta, sīgas, līdakas un nēģa kāpuru, mazuļu un smoltu (plāna 2017.-2020. gadam rezultatīvais rādītājs - 6,37 milj. gab. gadā), pārsniedzot plānotos rādītājus. 28. Īstenojot 1. un 2. rīcības virzienu, informācija par BIOR ZA izaudzēto zivju mazuļu ikgadējo ielaišanas daudzumu 2017.-2019. gadā Gaujas, Ventas un Daugavas baseinu ūdenstilpēs dalījumā pa zivju sugām, to vecuma grupām un konkrētiem ūdeņiem ir pieejama ZM tīmekļvietnē6. 29. Plāna 2017.-2020. gadam 3. rīcības virziens tiek izpilds par ZF valsts budžeta dotācijas līdzekļiem. Ihtiofaunas papildināšanai publiski pieejamās ūdenstilpēs tika ielaisti ālanta, līdakas, zandarta, taimiņa, vēdzeles, strauta foreles, zuša un upes nēģa kāpuri un mazuļi, kas izaudzēti galvenokārt privātajās ZA. Kopumā atbilstoši ZF ikgadēji pieejamajam atbalstam laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam zivju resursi papildināti ar 6,05 milj. kāpuriem un mazuļiem 105 ūdenstilpēs - šis daudzums atbilst plānotajiem izpildes rādītājiem (ik gadu īstenoti 50 projekti zivju resursu papildināšanai). Izvērsti dati par ikgadējo ielaišanas apjomu sadalījumā pa zivju sugām, to vecuma grupām un konkrētiem dabiskajiem ūdeņiem pieejami ZM tīmekļvietnē7. 30. 3. rīcības virzienā ar ZF atbalstu 2017.-2019. gadā kopumā ir īstenoti arī 19 projekti zivju dzīvotņu uzlabošanai un nārsta vietu atjaunošanai, un tas ir labs izpildes rādītājs (plāna 2017-2020. gadam rezultatīvais rādītājs - pieci īstenoti projekti gadā). Šie projekti galvenokārt bija saistīti ar bebru aizsprostu nojaukšanu, koku sagāzumu izvākšanu vai ūdensaugu izpļaušanu. 31. Īstenojot plāna 2017.-2020. gadam 4. rīcības virzienu, 2017.-2019. gadā kopumā 42 ūdenstilpēs tika ielaists 2 435 400 stikla zušu (šis apjoms atbilst plāna 2017.-2020. gadam rezultatīvajiem rādītājiem), kā arī ik gadu nodrošināts monitorings vismaz 20 upēs un sešos ezeros, kuros iepriekš bija ielaisti zušu mazuļi (plānā 2017.-2020. gadam noteiktais rezultatīvais rādītājs). BIOR monitoringa izpildes apraksti ir ietverti BIOR ikgadējos pārskatos par zivju resursu izpētes un izmantošanas regulēšanas pasākumu nodrošināšanu8. 32. Īstenojot plāna 2017.-2020. gadam 5. rīcības virzienu, BIOR koordinēja zivju mākslīgās atražošanas pasākumus, un kopumā 2017.-2019. gadā sniegti 254 atzinumi par ZF pieteiktajiem projektiem zivju atražošanai, dzīvotņu un nārsta vietu uzlabošanai, kā arī sagatavoti pārskati un sniegtas zinātniskās rekomendācijas par plānā īstenotajiem pasākumiem. Tātad plāna 2017.-2020. gadam rezultatīvais rādītājs - 80 atzinumu, rekomendāciju un pārskatu gadā - ir ievērojami pārsniegts. 33. Kopumā tiks nodrošināts plānā 2017.-2020. gadam noteiktais mērķis, t.i., makšķerēšanā, vēžošanā, zemūdens medībās un zvejā nodrošināts zivsaimnieciski izmantojamo zivju un vēžu resursu pieaugums par vismaz 500 tonnām gadā, šī plāna četros īstenošanas gados publiski pieejamos iekšējo ūdeņu zivju resursus ik gadu papildinot par vismaz 15 milj. gab. zivju kāpuru, mazuļu un smoltu, tajā skaitā nēģu kāpuru. Ņemot vērā 2017.-2019. gadā publiski pieejamo ūdeņu papildināšanas rezultātus, konstatējams, ka kopumā trīs gados tikuši ielaisti 57,7 milj. zivju mazuļu jeb vidēji 19,2 milj. ik gadu. Kopējais resursu pieaugums tādējādi katru gadu sasniedzis prognozēto 500 tonnu apjomu (saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 8. maija noteikumu Nr. 188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" pielikuma 6. punktā noteiktajiem dažādu zivju sugu attīstības un vecuma stadijām izmantojamiem zvejas atguvuma koeficientiem). 1.2. Rekomendācijas un ieteikumi turpmākajam plānošanas periodam 34. 2021.-2024. gada plānošanas periodā zivju resursu mākslīgā atražošana, dzīvotņu un nārsta vietu atjaunošana, kā arī īstenoto pasākumu novērtēšana un zinātnisko rekomendāciju sagatavošana, tāpat kā 2017.-2020. gadā, būtu jāīsteno ar vairākiem rīcības virzieniem, no kuriem trīs būtu saistīti ar zivju resursu mākslīgo atražošanu, jo katram no šiem rīcības virzieniem ir paredzēts savs finansējuma avots un mērķis - valsts budžets, Latvenergo HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācija zivju resursiem un ZF īstenotie publiski pieejamo ūdeņu apsaimniekotāju projekti. Atsevišķi rīcības virzieni būtu jāparedz zušu krājuma novērtēšanai un rekomendāciju izstrādei par turpmāko rīcībai zušu krājumu pārvaldību, zivju dzīvotņu un migrācijas iespēju atjaunošanai, kā arī plāna īstenošanas zinātniskajai uzraudzībai, novērtējumam un rekomendāciju izstrādei. 35. Mākslīgai atražošanai paredzētajām zivsaimnieciski nozīmīgajām zivju sugām, kā arī pārējo plāna rīcības virzienu īstenošanai ir sniegtas BIOR zinātniskās rekomendācijas9, kas tiek ievērotas un ietvertas plāna rīcības virzienos paredzēto uzdevumu īstenošanā. 36. Ievērojot DAP ieteikumus (pieejami ZM), pirms zivju resursu atražošanas vai dabisko dzīvotņu atjaunošanas aizsargājamās dabas teritorijās jāņem vērā šo teritoriju izveides mērķis un to normatīvo aktu nosacījumi, kuros regulēta īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzība un izmantošana, kā arī plānā netiek paredzēta svešzemju vai vietējā areālā vai ūdenstilpēs neraksturīgu zivju sugu ielaišana. 37. Lai sasniegtu arī vides (dabas) politikas aizsardzības mērķus, tā nodrošinot VARAM un ZM politiku savstarpēju saskaņotību, pēc VARAM ieteikuma (pieejams ZM), plāna sasaistot ar citiem starptautiskiem plānošanas dokumentiem, ir iekļauta atsauce uz ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam (turpmāk - stratēģija) un 5. rīcības virziena sasniegšanai izvērtēta iespēja iekļaut vismaz vienu indikatoru attiecībā uz šķēršļu nojaukšanu un migrācijas ceļu atjaunošanu, to sasaistot ar stratēģijas mērķi - atbrīvot 25 000 km migrācijai brīvu upju. Tomēr, tā kā šādu projektu īstenošanai plāna izstrādes brīdī trūkst nepieciešamās informācijas (sk. 94. rindkopu), lai prognozētu zivju migrācijai atbrīvoto kilometru garumu upēs, šāds rādītājs plāna 5. rīcības virzienā netiek noteikts. Turklāt ir jāņem vērā, ka saskaņā ar stratēģijā noteikto EK 2021. gadā dalībvalstīm sniegs tehniskus norādījumus un atbalstu, kas vajadzīgs, lai apzinātu objektus (nojaucamos šķēršļus, izveidojamos zivju ceļus) un palīdzētu mobilizēt ES finansējumu. 38. Ievērojot VARAM ieteikumu (pieejams ZM), plāna īstenošanā jānodrošina cieša sadarbība un koordinācija starp Zivju fondu un Latvijas vides aizsardzības fondu par apstiprinātajiem projektiem, kas saistīti ar dzīvotņu atjaunošanu un biotehnisko pasākumu īstenošanu upēs un ezeros, lai samazinātu dubultā finansējuma riska iespējamību šādu projektu īstenošanā un ļautu efektīvāk izmantot pieejamos resursus. 2. Plāna īstenošanas sākotnējās ietekmes novērtējums 39. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā paredzēts turpināt plānā 2017.-2020. gadam un pamatnostādnēs uzsāktos rīcības virzienus, lai nodrošinātu tajos izvirzīto mērķu sasniegšanu nākamajā periodā. Plāns sagatavots, ņemot vērā 35. rindkopā minētās BIOR zinātniskās rekomendācijas. 40. Plāns ietver: a) zivju resursu mākslīgo atražošanu, zivju nārsta vietu atjaunošanu, dzīvotņu uzlabošanu un migrācijas iespēju atjaunošanu upēs, šo pasākumu zinātnisko uzraudzību, novērtējumu un ieteikumus to pilnveidošanai. Minētie pasākumi sekmēs zivsaimnieciski izmantojamo zivju resursu ilgtspēju un daudzveidību Latvijas publiski izmantojamos ūdeņos, kā arī mazinās antropogēnās ietekmes radītos zaudējumus; b) zušu krājumu pārvaldību - zušu resursu monitoringu un rekomendāciju izstrādi turpmākajām darbībām, jo tas nodrošinās iepriekšējos periodos īstenoto pasākumu pēctecību un ilgtspēju, ievērojot EK regulā Nr. 1100/2007 izvirzīto mērķi un pasākumus tā sasniegšanai. 41. Sākotnējā (ex-ante) politikas novērtējuma pamatā ir gan BIOR 2020. gadā sagatavotais zivju resursu mākslīgās atražošanas novērtējums, kas atspoguļots šī plāna 1.1. punktā un ietver iepriekšējā politikas plānošanas periodā īstenoto pasākumu un sasniegto rezultātu aprakstu, gan BIOR zinātniskās rekomendācijas par turpmāko rīcību. 42. Plānots, ka 2021.-2024. gadā tiks nodrošināta tālāka zivju resursu mākslīgā atražošana, zušu krājumu monitorings un nepieciešamo rekomendāciju izstrāde, zivju dzīvotņu un nārsta vietu atjaunošana, migrācijas iespēju atjaunošana upēs, kā arī plāna īstenošanas zinātniskā uzraudzība un novērtējums. 43. Galvenie zivju resursu mākslīgās atražošanas pasākumu īstenošanas rezultatīvie rādītāji būs publiski pieejamās ūdenstilpēs ielaisto zivju (tostarp nēģu) kāpuru, mazuļu un smoltu skaits, kā arī publiski pieejamo to ūdenstilpju skaits, kurās resursi tikuši papildināti, bet to pasākumu īstenošanas rezultatīvais rādītājs, kuri attiecas uz zivju dzīvotņu uzlabošanu vai nārsta vietu atjaunošanu un migrācijas iespēju upēs, tiks atspoguļots ar šajā jomā īstenoto projektu kopskaitu. Papildus līdz ar plāna īstenošanas zinātnisko novērtējumu tiks apkopota un izvērtēta informācija par zivju mazuļu ielaišanas efektivitāti. 44. Zušu krājumu pārvaldībā paredzētajiem pasākumiem ilgtermiņā jāpanāk zušu krājumu stāvokļa uzlabošanās un iespēju robežās arī to atjaunošanās, tāpēc Latvijā labākais indikators sasnieguma novērtējumam būtu apsekoto ūdenstilpju skaits un sudrabzušu daudzuma pieaugums ūdeņos, kuros tie iepriekšējos periodos ir ielaisti. 45. Īstenojot plānu, tiks nodrošināta Latvijas publiski pieejamo iekšējo ūdeņu zivju resursu atražošana un zušu krājuma monitorings, zivju dzīvotņu uzlabošana, nārsta vietu un migrācijas iespēju atjaunošana, plāna īstenošanas zinātniskā uzraudzība un novērtējums, kā arī nepieciešamo rekomendāciju sagatavošana ilgtspējīgai zivju krājumu pārvaldības politikas īstenošanai. 46. Plānā noteiktie rīcības virzieni ietver galvenās zivju resursu atražošanas un zivju dzīvotņu uzlabošanas, kā arī šo pasākumu uzraudzības un novērtēšanas sastāvdaļas. Pasākumi, kas noteikti plāna mērķa sasniegšanai katrā no rīcības virzieniem, ir savstarpēji saistīti un papildina cits citu. 47. Plāna īstenošana pozitīvi ietekmēs gan Latvijas tautsaimniecību kopumā, gan tās iedzīvotāju intereses un vidi: a) palielināsies iekšējo ūdeņu, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņu zivsaimnieciski nozīmīgie zivju resursi, nodrošinot papildus aptuveni 500 tonnu zivju gadā (šim aprēķinam izmantoti izlaižamo zivju mazuļu vidējie izdzīvošanas (atguvuma) koeficienti saskaņā ar MK 2001. gada 8. maija noteikumiem Nr. 188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība"); b) mērķtiecīgi palielinot iekšējo ūdeņu zivju resursus, tiks radīti labvēlīgi apstākļi to izmantošanai makšķerēšanā, vēžošanā un zemūdens medībās, palielināsies iespējas attīstīt uzņēmējdarbību zvejniecībā un zivkopībā, ar ūdeņiem saistītā tūrismā, kā arī citās jomās, kas saistītas ar reģionālo attīstību; c) palielināsies ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetā no pārdotajām makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartēm un licencēm, kā arī licencēm komercdarbībai zvejniecībā, no maksas par ūdenstilpju un zvejas tiesību nomu u.c. pakārtotiem ieņēmumiem, tostarp saistībā ar tūrisma attīstību un rekreāciju; d) tiks saglabāta ihtiofaunas bioloģiskā daudzveidība, kā arī nodrošināta zivsaimnieciski nozīmīgo zivju sugu papildināšana un to ilgtspējīga izmantošana; e) tiks nodrošināta zivju dzīvotņu uzlabošana, nārsta vietu un migrācijas iespēju atjaunošana, kas veicinās dabisko zivju resursu pieaugumu konkrētos ūdeņos. 48. Plāna īstenošanas zinātniskais novērtējums nodrošinās: a) izlaisto zivju mazuļu kvalitātes uzraudzību pirms to izlaišanas upēs un ezeros un līdz ar to izdzīvošanas spēju dabiskajā vidē; b) laša un taimiņa smoltu kvaltitātes un atražošanas efektivitātes novērtējumu, kā arī nēģa krājuma stāvokļa novērtējumu un atražošanas metožu efektivitātes izvērtējumu; c) zivju resursu atražošanas efektivitātes novērtēšanu un ieteikumus zivju resursu atražošanas un krājumu papildināšanas pilnveidošanai nākamajā politikas plānošanas periodā; d) zivju dzīvotņu uzlabošanas un nārsta vietu atjaunošanas efektivitātes novērtējumu. 3. Plāna sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem 49. Ar MK 2019. gada 17. jūlija rīkojumu Nr. 380 apstiprinātais Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam, kurā paredzēts pārskatīt zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādnes un pēc nepieciešamības noteikt tajās lielākus atražošanas apjomus klimata pārmaiņu skartajām dabisko ūdeņu zivju sugām. 50. Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2017.-2020. gadam (apstiprinātas ar MK 2016. gada 17. novembra rīkojumu Nr. 684), kura mērķis ir ilgtspējīgi izmantojami un daudzveidīgi publiski pieejamie iekšējo ūdeņu zivju resursi Latvijā. Plānā noteiktā mērķa sasniegšanai paredzēti konkrēti rīcības virzieni, noteiktas atbildīgās institūcijas un norādīti šo virzienu īstenošanai nepieciešamie ikgadējie līdzekļi un to avoti. 51. Zvejniecības likums (spēkā no 12.05.1995.) regulē Latvijas iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu, pavairošanu un pārraudzīšanu. Zivju resursus iekšējos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts ZM personā, pamatojoties uz resursu uzskaiti, novērtējumu un rekomendācijām, ko nodrošina institūts BIOR vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens. ZM ir atbildīga par zivsaimniecības nozares politikas ieviešanu saskaņā ar KZP un atbilstošu tiesību aktu izstrādi resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Zivsaimniecisko ūdeņu pārzinātājiem vai izmantotājiem jāīsteno zinātniski pamatoti pasākumi zivju resursu saglabāšanā un pavairošanā. Valsts politikas mērķus un uzdevumus zivju mazuļu atražošanai un ielaišanā dabiskajās ūdenstilpēs nosaka MK apstiprinātas zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādnes (ZL 21. panta otrā daļa), bet, ja zivju resursus pavairo ūdenstilpju, zvejas tiesību nomnieki vai privāto ūdeņu īpašnieki, to dara atbilstoši ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un uz atsevišķu līgumu pamata. Par zivju resursu pavairošanu Daugavā, tās baseina ūdenstilpēs (Daugavas HES kaskādes darbības zaudējumu kompensācijai) un pēc valsts pasūtījuma arī citos ūdeņos ir atbildīgs institūts BIOR. Likums arī paredz, ka zivsaimnieciskā ekspertīze var noteikt mākslīgi pavairotu zivju mazuļu ielaišanu kā kompensāciju par saimnieciskās darbības radītajiem zaudējumiem zivju resursiem noteiktā ūdenstilpē (ZL 26. panta ceturtā daļa). Jaunu zivju sugu ieviešanai vai pārvietošanai nepieciešama DAP atļauja, kas saskaņota ar institūtu BIOR un PVD (ZL 22. panta pirmā daļa). ZF nodrošina finansējumu zivju resursu atražošanas un aizsardzības pasākumiem (ZL 27.pants), un to piešķir ZF padome, pamatojoties uz attiecīgiem MK noteikumiem (ZL 29. pants). 52. Civillikumā dots to publisko ūdeņu un ūdeņu saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij: II pielikumā (atbilstoši 1115. pantam) - "Ezeru saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij" un III pielikumā (atbilstoši 1117. panta piezīmei) - "Upju vai to daļu saraksts, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij". 53. Pamatojoties uz Sugu un biotopu aizsardzības likumu (spēkā no 19.04.2000.), ir izveidoti īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saraksti, kuros minētas apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas un biotopi vai sugas, kas apdzīvo specifiskus biotopus. 54. Latvijas Republikas 1994. gada 19. maija likuma "Par pašvaldībām" 15. pantā reglamentētas Latvijas pašvaldību autonomās funkcijas, nosakot kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie ūdeņi. 55. Zemes pārvaldības likums (spēkā no 01.01.2015.) paredz, ka vietējā pašvaldība ir valdītāja tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kuru valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā. Plāna sasaiste ar citiem starptautiskiem dokumentiem 56. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku ir izstrādāta, lai nodrošinātu ES zivsaimniecības nozares ilgtspējību. KZP ir noteikumu kopums par Eiropas zvejas flotes pārvaldību un zivju krājumu saglabāšanu. Tā ir izstrādāta, lai pārvaldītu kopējos resursus. Ir atzīts, ka savvaļas zivju resursi tiek pārzvejoti un to vismaz daļēji iespējams kompensēt ar akvakultūras paņēmieniem. 57. EK regula Nr. 1100/2007. Ar šo regulu izveido sistēmu Anguilla anguilla sugas Eiropas zušu krājumu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai Kopienas ūdeņos, piekrastes lagūnās, upju grīvās, upēs un savstarpēji saistītos iekšzemes ūdeņos, kas ietek ICES III, IV, VI, VII, VIII un IX apgabala jūrās vai Vidusjūrā. 58. Rekomendācijas Baltijas laša pārvaldības plānam, kuras izstrādājis BALTFISH un kuras ir iesniegtas EK. 59. ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Tās 2.2.7. apakšpunkts paredz, ka ir jāatjauno saldūdens ekosistēmas, likvidējot vai pielāgojot šķēršļus, kuri kavē migrējošo zivju pārvietošanos, un uzlabojot ūdens un sanešu plūsmu. Lai to panāktu un vismaz 25 000 km garumā upes atkal padarītu par brīvi plūstošām, līdz 2030. gadam plānots likvidēt galvenokārt par liekām kļuvušās barjeras un atjaunot palienes un mitrājus. Savukārt EK 2021. gadā dalībvalstīm sniegs tehniskus norādījumus un atbalstu, kas vajadzīgs, lai apzinātu likvidējamos objektus un palīdzētu mobilizēt ES finansējumu. 60. 1992. gada 9. aprīļa "Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona vides aizsardzību" starptautiski regulē Baltijas jūras vides aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Dažas HELCOM rekomendācijas vai projekti ir veltīti Baltijas laša, taimiņa un stores aizsardzībai, uzsverot bioloģiski piesardzīgu pieeju to mākslīgai atražošanai (HELCOM Recommendation 19/2,1998; HELCOM SALAR PROJECT, 2010; HELCOM HABITAT 10/2008, Doc. 4.4/5). 61. 2019. gada 7. marta HELCOM rekomendācijas projekts "Baltijas stores aizsardzības un atjaunošanas plāns", kas paredz Baltijas storu krājuma aizsardzības un atjaunošanas pasākumus Igaunijā, Dānijā, Vācijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. 62. Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 92/43/EEK ir izdota, lai veicinātu dabisko biotopu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, faunas un floras aizsardzību. Plāna sasaiste ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem 63. MK 2001. gada 8. maija noteikumos Nr. 188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" noteikta kārtība, kādā tiek noteikti un kompensēti saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītie zaudējumi. Zivju resursiem nodarītajā zaudējumā ietver gan tiešos zivju resursu zudumus, gan netiešos zaudējumus, kas radušies zivju barības objektu, zivju dabīgo nārsta vietu un dzīvotņu zuduma dēļ, tostarp zaudējumus, kas radušies, samazinoties ūdenstilpes zivsaimnieciskajai produktivitātei. Zivju resursiem radīto zaudējumu kompensācijas var būt mākslīgi pavairotu zivju mazuļu ielaišana vai samaksa par attiecīgo mazuļu atražošanu. 64. MK 1995. gada 19. decembra noteikumi Nr. 388 "Zivju fonda nolikums" paredz fonda valsts budžeta dotācijas veidošanu un izmantošanu, lai iegūtu papildu finanšu līdzekļus un īstenotu attiecīgus projektus zivsaimniecības attīstībai. Fonda līdzekļi zivju resursu pavairošanas un atražošanas nolūkā publiski pieejamās ūdenstilpēs pārsvarā tiek izmantoti dažādu vietējās nozīmes zivju atražošanas un aizsardzības projektu finansēšanai, kā arī atsevišķu zinātniskās izpētes darbu izpildei, kurus ierosinājušas valsts iestādes, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas. 65. MK 2010. gada 2. marta noteikumi Nr. 215 "Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem" paredz ZF atbalstu konkursa kārtībā zivju resursu atražošanai, tostarp dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošanai, un nārsta vietu atjaunošanai un citiem zivju resursu aizsardzības pasākumiem publiski pieejamās ūdenstilpēs. Projektus ZF atbalsta saņemšanai var pieteikt valsts un pašvaldību iestādes, citas atvasinātas publiskas personas, kā arī biedrības un ūdenstilpju nomnieki, ja ir vienošanās ar pašvaldību par ūdeņu apsaimniekošanu. 66. MK 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" noteikts, ka pašvaldība, pildot deleģētās valsts (izpildvaras) funkcijas, iznomā tās teritorijā esošās publiskās ūdenstilpes un līdz nodošanai nomā, ievērojot valsts budžeta līdzekļu pieejamību un ieņēmumus, kas gūti no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un izmantošanas un no licencētās makšķerēšanas organizēšanas, īsteno arī ar zivju resursu atražošanu saistītus pasākumus. 67. MK 2015. gada 31. marta noteikumi Nr. 150 "Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu" paredz speciālu starpinstitucionālu komisiju izveidošanu visu ielaisto zivju mazuļu uzskaitei, pieņemšanai un kontrolei, īstenojot zivju resursu atražošanas valsts programmu, kā arī nosaka kārtību un uzskaiti citiem ielaidumiem dabiskajās ūdenstilpēs. 68. MK 2002. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 27 "Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus" paredz saglabāt un ar būvniecību neietekmēt zivju resursu aizsardzības nolūkos zivīm atbilstošas dzīvotnes un nārsta vietas. 69. MK 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1165 "Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)" noteikta kārtība, kādā Latvijas dabā var tikt ieviestas vai pārvietotas jaunas zivju sugas. 70. MK 2008. gada 2. janvāra noteikumos Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības" noteiktas vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvnieku, tostarp zivju, turēšanai un izmantošanai, kā arī veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem un regulēta eksotisko un neeksotisko infekcijas slimību uzraudzības, kontroles, konstatēšanas un apkarošanas kārtība. 71. MK 2017. gada 14. marta noteikumos Nr. 146 "Noteikumi par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai" noteiktas veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtajiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai. 4. Plāna mērķis, rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi 72. Plāna mērķis: bioloģiski daudzveidīgi, saglabāti un zivsaimnieciski ilglaicīgi izmantojami zivju resursi Latvijā. 73. Plāna rīcības virzieni mērķa sasniegšanai: a) 1. rīcības virziens - ceļotājzivju resursu atražošana Gaujas un Ventas baseinu publiskajās ūdenstilpēs; b) 2. rīcības virziens - zivju resursu atražošana HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai Daugavā; c) 3. rīcības virziens - zivju resursu atražošana publiski pieejamās ūdenstilpēs; d) 4. rīcības virziens - zušu krājuma monitoringa pasākumi, turpmākas papildināšanas izvērtēšana un rekomendāciju izstrāde; e) 5. rīcības virziens - zivju dabisko dzīvotņu un migrācijas iespēju atjaunošana upēs; f) 6. rīcības virziens - zivju resursu atražošanas zinātniskais novērtējums. 4.1. 1. rīcības virziens: ceļotājzivju resursu atražošana Gaujas un Ventas baseinu publiskajās ūdenstilpēs 74. Ievērojot BIOR rekomendācijas plāna 1. rīcības virziena īstenošanā, ūdenstilpēs tiek ielaisti laša un taimiņa smoltu viengadnieki un divgadnieki, Baltijas stores trīs mēnešus veci vienvasaras mazuļi, strauta foreles vienvasaras mazuļi, zandarta vienvasaras mazuļi un nēģa kāpuri, kā arī nārsta vietās augšpus šķēršļiem nogādāti nēģu vaislinieki. Darbu izpildē tiek ievērotas šādas prasības: a) visiem dabiskajos ūdeņos izlaistajiem lašiem un taimiņiem tiek nogriezta taukspura; b) zvejojot lašu un taimiņu vaisliniekus, tiek ievērots dzimtās upes princips, smoltus pēc tam izlaižot tajā pašā upē; c) strauta foreles tiek atražotas tikai no Latvijas izcelsmes strauta foreļu vaisliniekiem; d) Baltijas stores tiek izlaistas Gaujas augštecē, vidustecē un zem aizsprostiem un pēc tam īstenots monitorings atbilstoši plāna 6. rīcības virzienam; e) ikgadējā zivju mazuļu ielaišanas plānā, ko BIOR saskaņo ar ZM, tiek noteikta zivju mazuļu ielaišana konkrētās ūdenstilpēs pa sugām, mazuļu attīstības stadijām un (vai) vecuma grupām, norādot izlaižamo zivju skaitu un to bioloģiskos normatīvus. Saistībā ar 1. rīcības virzienu ik gadu Ventas un Gaujas baseinu publiskajās ūdenstilpēs izlaižamo zivju mazuļu, smoltu un nēģu kāpuru kopējais apjoms pa sugām un attīstības stadijām, kā arī to ieteicamais izlaišanas laiks ir norādīti 1. tabulā; f) nēģi Ventas un Gaujas baseinu publiskajās ūdenstilpēs tiek nogādāti nārsta vietās augšpus šķēršļiem. Precīzas nēģu izlaišanas vai vaislinieku pārvietošanas vietas tiek norādītas BIOR un ZM ikgadēji saskaņojamajā zivju mazuļu izlaišanas plānā. Kurzemē šo vietu norādīšanā tiek ņemti vērā INTERREG projektā LAMPREY10 sagatavotie dokumenti un cita pieejamā informācija. 75. Šajā rīcības virzienā paredzētos pasākumus atbilstoši ZL 21. panta otrajai daļai nodrošina BIOR, noslēdzot divpusēju līgumu ar ZM, un tā īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek paredzēts no valsts budžeta apakšprogrammas 25.01.00. "Zivju resursu izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte". 1. tabula Zivju mazuļu, smoltu un nēģu kāpuru ielaišanas apjoms (gab.) 1. rīcības virziena īstenošanai Suga, attīstības stadija un vecums* Gads Minimālais svars (g) mazākajām zivīm grupā Vidējais svars (g) grupā Ieteicamais izlaišanas laiks (mēnesis) 2021. 2022. 2023. 2024. Laša un taimiņa smolti, 1, t.sk. laša smolti 250 000 250 000 250 000 250 000 15 (Gauja) 15 (Venta) 18 (Gauja) 20 (Venta) Ūdens temperatūra upē sasniedz 8 °C divgadniekiem 7 °C taimiņa smolti 100 000 100 000 100 000 100 000 13 (Gauja) 13 (Venta) 15 (Gauja) 20 (Venta) Taimiņa smolti, 2 20 000 20 000 20 000 20 000 25 (Gauja) 35 (Gauja) Baltijas stores vienvasaras mazuļi (3 mēnešus veci) 5000 5000 5000 5000 - - IX-X (Gaujā) Zandarta mazuļi, 0+ 50 000 50 000 50 000 50 000 - 1 VII-VIII Strauta foreles mazuļi, 0+ 100 000 100 000 100 000 100 000 - 1 VI-IX Nēģa kāpuri 7 000 000 7 000 000 7 000 000 7 000 000 - - V-VI KOPĀ (kāpuri un mazuļi) 7 525 000 7 525 000 7 525 000 7 525 000 - - Nēģu vaislinieku nogādāšana nārsta vietās augšpus šķēršļiem 1000 kg 1000 kg 1000 kg 1000 kg - - VII-V * Zivju mazuļu un smoltu vecuma apzīmējumi: 1) 0+ - vienvasaras mazulis pirmajā augšanas sezonā - līdz 31. decembrim; 2) 1 un 2 - mazulis vai smolts viengadnieks un mazulis vai smolts divgadnieks - no 1. janvāra līdz 31. maijam, attiecīgi apmēram viena un divu gadu vecumā pēc izšķilšanās; 3) 1+ un 2+ - mazulis divvasarnieks un mazulis trīsvasarnieks, attiecīgi otrajā un trešajā dzīves gadā - no 1. jūnija līdz 31. decembrim. 76. Īstenojot zivju resursu atražošanu 1. rīcības virzienā, var savstarpēji aizvietot noteikta skaita vienas sugas dažādu zivju vecuma grupas, ievērojot to, ka lielākiem (vecākiem) īpatņiem izdzīvotība ir lielāka nekā mazākiem (jaunākiem) īpatņiem (sk. 4. tab.). 77. Konkrētie rīcības virziena īstenošanā noteiktie uzdevumi, plānotie pasākumi un darbības kopējie rezultatīvie rādītāji atspuguļoti šī plāna 5. tabulā. 4.2. 2. rīcības virziens: zivju resursu atražošana HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai Daugavā 78. Daugavas HES kaskādes darbība zivju resursus ietekmē nemainīgā līmenī. Tā aprēķināta kā neiegūtā nozveja (tostarp zvejā, makšķerēšanā un zemūdens medībās) viena gada laikā: 200 t lašu, 50 t taimiņu, 70 t vimbu, 50 t nēģu, 2 t zušu, kas rodas, ceļotājzivīm zaudējot specifiskās krāčainās nārsta vietas augšpus dambjiem un migrācijas iespēju līdz nārsta vietām, kā arī neiegūtā citu zivju nozveja 24 t. Tādējādi zaudējumu kompensācija, ielaižot Daugavas baseina upēs un ezeros zivju mazuļus, tiek paredzēta iepriekšējā apjomā - 6 300 000 zivju kāpuru, mazuļu un smoltu gadā, pamatojoties uz VVD lēmumu, kura pieņemšanai izmantots attiecīgs zaudējumu aprēķins, kas noteikts saskaņā ar MK 2001. gada 8. maija noteikumiem Nr.188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība". 79. Ievērojot BIOR rekomendācijas par 2. rīcības virzienu, ūdenstilpēs tiek ielaisti laša un taimiņa smolti viengadnieki un divgadnieki, līdakas vienvasaras mazuļi, zandarta un vimbas vienvasaras mazuļi, kā arī nēģa kāpuri un nēģu vaislinieku tiek pārvietoti uz nārsta vietām augšpus šķēršļiem. Darbu izpildē ievēro šādas prasības: a) visiem dabiskajos ūdeņos izlaistajiem lašiem un taimiņiem tiek nogriezta taukspura; b) zvejojot lašu un taimiņu vaisliniekus, tiek ievērots dzimtās upes princips, smoltus pēc tam izlaižot tajā pašā upē; c) līdakas vienvasaras mazuļi tiek ielaisti Daugavas HES ūdenskrātuvēs; d) 1. rīcības virziena izpildei tiek izveidots un ZA "Tome" uzturēts Baltijas stores vaislas ganāmpulks; e) ikgadējā zivju mazuļu ielaišanas plānā, ko BIOR saskaņo ar ZM, tiek noteikta zivju mazuļu ielaišana konkrētās ūdenstilpēs pa sugām, mazuļu attīstības stadijām un (vai) vecuma grupām, norādot izlaižamo zivju skaitu un to bioloģiskos normatīvus. Saistībā ar plāna 2. rīcības virzienu ik gadu Daugavas UBA upēs un ezeros izlaižamo zivju mazuļu, smoltu un nēģu kāpuru kopējais apjoms pa sugām un attīstības stadijām, kā arī to ieteicamais izlaišanas laiks ir norādīti šī plāna 2. tabulā; f) nēģi tiek nogādāti uz nārsta vietām augšpus šķēršļiem (no Daugavas lejteces uz Ogres upi). Precīzas nēģu izlaišanas vai vaislinieku pārvietošanas vietas tiks norādītas BIOR un ZM ikgadēji saskaņojamajā zivju mazuļu izlaišanas plānā. 80. Ievērojot ZL 21. panta otro daļu, zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina upēs nodrošina BIOR ZA "Tome" ar filiāli "Dole", kas, pamatojoties uz divpusēju līgumu starp BIOR un Latvenergo (kompensācijas maksājums par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem), nodrošina šī plāna 2. rīcības virziena pasākumu īstenošanu. 2. tabula Zivju mazuļu, smoltu un nēģu kāpuru ielaišanas apjoms (gab.) 2. rīcības virziena īstenošanai Suga, attīstības stadija un vecums* Gads Minimālais svars (g) mazākajām zivīm grupā Vidējais svars (g) grupā Ieteicamais izlaišanas laiks (mēnesis) 2021. 2022. 2023. 2024. Laša un taimiņa smolti, 1, t.sk. laša smolti 500 000 500 000 500 000 500 000 18 25 Pavasaris, ūdens temperatūra upē sasniedz 8 °C taimiņa smolti 90 000 90 000 90 000 90 000 15 18 Taimiņa smolti, 2 10 000 10 000 10 000 10 000 25 35 Līdakas, vimbas, zandarta mazuļi, 0+ 700 000 700 000 700 000 700 000 Vimba - 0,8 Zandarts - 1 VI-X Nēģa kāpuri 5 000 000 5 000 000 5 000 000 5 000 000 - - V-IV KOPĀ (kāpuri un mazuļi) 6 300 000 6 300 000 6 300 000 6 300 000 - - Nēģu vaislinieku pārvietošana 1250 kg 1250 kg 1250 kg 1250 kg - - VII-V * Skaidrojumu par zivju mazuļu un smoltu attīstības un vecuma apzīmējumiem skatīt pie 1. tabulas. 81. Īstenojot zivju resursu atražošanu 2. rīcības virzienā, var savstarpēji aizvietot noteikta skaita vienas sugas dažādu zivju vecuma grupas, ievērojot to, ka lielākiem (vecākiem) īpatņiem izdzīvotība ir lielāka nekā mazākiem (jaunākiem) īpatņiem (sk. 4. tab.). 82. Konkrētie rīcības virziena īstenošanā noteiktie uzdevumi, plānotie pasākumi un darbības kopējie rezultatīvie rādītāji atspoguļoti šī plāna 5. tabulā. 4.3. 3. rīcības virziens: zivju resursu atražošana publiski pieejamās ūdenstilpēs 83. Ievērojot BIOR rekomendācijas, 3. rīcības virzienā zivju resursu ilgtspējas nodrošināšanai tiek paredzēts, ka pašvaldības un (vai) ūdenstilpju apsaimniekotāji ar attiecīgiem projektu pieteikumiem ZF (saskaņā ar MK 2010. gada 2. marta noteikumu Nr. 215 "Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem" prasībām) konkursa kārtībā papildinās zivju krājumus, ielaižot zivsaimnieciski izmantojamo zivju sugu mazuļus, smoltus un kāpurus publiski pieejamajās ūdenstilpēs, kurās netiek īstenoti attiecīgo zivju sugu atražošanas pasākumi saistībā ar šī plāna 1. un 2. rīcības virzienu. Darbu izpildē tiek ievērotas šādas prasības un nosacījumi: a) šajā rīcības virzienā zivju krājumu papildināšanai tiek ieteiktas tādas zivju sugas kā ālants, līdaka, zandarts, vēdzele, vimba, strauta forele un taimiņš, kuru vidējais svars grupā izlaišanas laikā un ieteicamais izlaišanas laiks ir norādīti šī plāna 3. tabulā, taču pēc atbilstoša BIOR pamatojuma saņemšanas tiek pieļauta arī citu zivju sugu ielaišana; 3. tabula 3. rīcības virziena īstenošanai ieteiktās zivju sugas Suga, vecums un attīstības stadija Vidējais svars (g) grupā izlaišanas laikā Ieteicamais izlaišanas laiks (mēnesis) Ālants 10-30 V-X Līdakas kāpuri - III-V Līdakas mazuļi, 0+ 1-30 V-X Zandarta mazuļi, 0+ 1-30 VII-X Vēdzeles kāpuri** - I-IV Vēdzeles mazuļi, 0+** 8-30 VII-X Vimba 0,8-2 VI-X Strauta foreles mazuļi, 0+** 1-8 VI-IX Taimiņa smolti, 1** 18,0 Pavasaris, kad ūdens temperatūra upē sasniedz 8 °C Taimiņa smolti, 2** 35,0 Pavasaris, kad ūdens temperatūra upē sasniedz 7 °C * Skaidrojumu par zivju mazuļu un smoltu attīstības un vecuma apzīmējumiem skatīt pie šī plāna 1. tabulas. ** Tikai pēc priekšizpētes, kurā noskaidrotas potenciālo dzīvotņu platības un kvalitāte. b) zivju resursi ik gadu tiek papildināti vismaz 50 publiski pieejamās ūdenstilpēs; c) atbilstoši pašvaldību un (vai) ūdenstilpju apsaimniekotāju ZF konkursa kārtībā atbalstītajiem projektiem zivju resursu papildināšanai tiek paredzētas konkrētas izlaišanas vietas, zivju sugas, to vecums un attīstības stadija, kā arī izlaišanas apjoms. Šajā rīcības virzienā zivju audzēšanu galvenokārt nodrošina PVD atzītas privātās ZA, kā arī BIOR ZA, ja tām ir pieejami šādi mazuļi, kurus privātās ZA nevar piedāvāt vai kuru piedāvātās zivju mazuļu izmaksas ir pārāk dārgas, lai to finansētu no valsts budžeta; d) ja notiek saldūdens zivju vaislinieku zveja, īstenojot vaislinieku zvejas programmu, tiek paredzēta obligāta kāpuru, mazuļu vai smoltu ielaišana upēs un ezeros, no kuriem iegūti vaislinieki; e) taimiņa smolti tiek atražoti tikai tad, ja ir bijusi priekšizpēte, kurā noskaidrotas potenciālo dzīvotņu platības un kvalitāte. Sasniedzot vēlamo taimiņu populāciju stāvokli ilgtermiņā konkrētā upē, krājuma mākslīga papildināšana tiek pārtraukta. Visiem taimiņu smoltiem tiek nogrieztas taukspuras. Taimiņu reintrodukcijas un citās īpašās situācijās BIOR izvērtē katru individuālo gadījumu un var pieļaut arī jaunāku taimiņu un arī lašu vecuma grupu ielaišanu bez taukspuras nogriešanas. Taimiņi tiek ielaisti Salacas upē tikai pārejas periodā (vēlākais līdz 2022. gadam), līdz tiks ielaisti tie smolti, kas iegūti un izaudzēti no iepriekšējos gados nozvejotajiem vaisliniekiem; f) strauta foreļu un sīgu atražošanai tiek izvēlētas tikai Latvijas izcelsmes zivju sugas un zivis izlaistas tikai tajās ūdenstilpēs, kurās notiek zveja vai licencētā makšķerēšana; g) ņemot vērā atražošanas izmaksu efektivitāti, par valsts budžeta dotācijas līdzekļiem atbalstāma ir līdz 30 g lielu līdakas, zandarta un vēdzeles vienvasaras mazuļu ielaišana, taču iespējams ielaist arī lielākus mazuļus atbilstoši plāna 4. tabulā noteiktajai zivju vecuma grupu savstarpējās aizvietojamībai, izmaksu starpību sedzot no projekta īstenotāja līdzekļiem; h) līdakas resursu atražošanā jāievēro reģionālais princips un atražošana jānodrošina ūdenstilpēs, kurās intensīvi tiek izmantoti līdaku resursi. Zivis pirms izlaišanas tiek sašķirotas un vienā reizē tiek izlaistas līdzīga izmēra līdakas, kas sašķirotas grupās pa 1-10 g, 11-20 g un 21-30 g; i) vimbas vienvasaras muzuļus var ielaist publiski pieejamās ūdenstilpēs pēc saskaņošanas ar BIOR; j) zandartu izlaišanas apjomu var palielināt tajās ūdenstilpēs, kuras, pēc BIOR atzinuma, ir piemērotas to ielaišanai un kurās intensīvi tiek izmantots zandarta resurss; k) pirms vēdzeles rusursu papildināšanas ūdeņu apsaimniekotājam būtu nepieciešams īstenot pētījumu par šīs sugas zivs ielaišanas nepieciešamību; l) ālanta resursu papildināšana ir akceptējama tikai tad, kad pirms tam ir bijis pētījums par ālanta ielaišanas nepieciešamību (zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi vai mērķa pētījums ālanta resursu novērtēšanai). 84. Īstenojot zivju resursu atražošanu 3. rīcības virzienā, var savstarpēji aizvietot noteikta skaita vienas sugas dažādu zivju vecuma grupas, ievērojot to, ka lielākiem (vecākiem) īpatņiem izdzīvotība ir lielāka nekā mazākiem (jaunākiem) īpatņiem (4. tab.). 4. tabula Zivju vecuma grupu attiecības (savstarpējās aizvietojamības skaits gab.) Zivju suga Aizvietojamības attiecība (gab.) Informācijas avots Kāpurs Vienvasaras mazulis Viengadnieks Smolts Ālants 100 10 1 - - Lasis - 13,3 8 1 ICES WGBAST* Līdaka 25 15 (1 g mazulis) 5 (10 g mazulis) 2 (30 g mazulis) - - (Anpilova, Ponedeļko)** Nēģis tiek izlaisti tikai kāpura stadijā Sīga 24 6 1 - MK noteikumi*** Strauta forele tiek izlaisti vienvasaras mazuļu stadijā Taimiņš - 16,7 6,6 1 ICES WGBAST* Vēdzele 60 6 1 - MK noteikumi*** Vimba - 8 1 - MK noteikumi*** Zandarts 20 5 1 - MK noteikumi*** Skaidrojumi. * ICES WGBAST (International Council for the Exploration of the Sea Baltic Salmon and Trout Assessment Working Group) Report, 2007. ** Anpilova, Ponedeļko. Līdaku audzēšanas instrukcija (krievu valodā). Ļeņingrada, 1970. 52 lpp. *** Ministru kabineta 2001. gada 8. maija noteikumi Nr.188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība". 85. Konkrētie plāna 3. rīcības virziena īstenošanā noteiktie uzdevumi, plānotie pasākumi un kopējie darbības rezultatīvie rādītāji ir atspoguļoti šī plāna 5. tabulā. 4.4. 4. rīcības virziens: zušu krājuma monitoringa pasākumi, turpmākas papildināšanas izvērtēšana un rekomendāciju izstrāde 86. Plāna 4. rīcības virziena izpildei, lai izvairītos no papildu zivju mirstības, ko var izraisīt zušu pārblīvēšana, kā arī lai padziļināti izvērtētu līdzšinējo zušu krājuma papildināšanas efektivitāti, īstenojot aktīvu zušu monitoringu, 2021.-2024. gada periodā nav paredzēts ūdenstilpēs ielaist zušus. 87. Lai sekmētu zušu plāna pasākumu papildinātību un turpmāko ilgtspēju, īstenojot plāna 4. rīcības virzienu, upēs un ezeros, kuros iepriekšējā periodā ir ielaisti zuši, notiek ikgadējs monitorings, lai novērtētu datus par dzeltenzušu relatīvo skaitu (populācijas blīvumu) un to dabisko mirstību, kā arī potenciālo sudrabzušu daudzumu. Monitorings un iegūto rezultātu novērtējums ir BIOR pārziņā. 88. Pamatojoties uz zuša populācijas stāvokļa pār …