Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu

Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeimas paziņojums Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu Daru zināmu, ka Saeima šā gada 28. septembra sēdē apstiprinājusi Nacionālās drošības koncepciju. Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa Rīgā 2023. gada 28. septembrī Nacionālās drošības koncepcija 2023 1. Ievads Nacionālās drošības koncepcija (turpmāk - Koncepcija) ir uz Valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā. 2022. gadā tika izstrādāta jauna Valsts apdraudējuma analīze un ievēlēta jauna Saeima. Līdz ar to saskaņā ar Nacionālās drošības likumu ir pienācis kārtējais cikls izstrādāt jaunu Koncepciju. Taču ne mazāk svarīgs faktors, kas liek pārskatīt esošo Koncepciju, ir starptautiskās drošības situācijas būtiska pasliktināšanās pēc 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācijas (turpmāk - Krievijas) uzsāktā pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā. Koncepcijā ir aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību. Draudi nacionālajai drošībai ir saistīti ar situācijas attīstību starptautiskajā drošības vidē, Krievijas izvērsto karu Ukrainā, hibrīdo apdraudējumu, ļaunprātīgām kiberaktivitātēm un starptautiskā terorisma tendencēm. Lai arī objektīvu apstākļu ietekmē mazinājušies, tomēr joprojām draudus rada atsevišķu valstu ilgtermiņa centieni ar politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti. Koncepcijā atbilstoši katrai apdraudējuma jomai tiek noteiktas vispārējās prioritātes šo apdraudējumu novēršanai. Valsts pārvaldes institūciju izstrādātajai politikai, plānotajiem un veiktajiem pasākumiem, kā arī savstarpējai sadarbībai nacionālās drošības jomā ir jābalstās uz Koncepcijā noteiktajām prioritātēm. Ministru kabinets, balstoties uz Koncepcijā noteiktajām prioritātēm, izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi. 2. Nacionālā drošība un nacionālās drošības politika Latvijas valsts pastāvēšana ir atkarīga no visu Latvijas iedzīvotāju atbildīgasattieksmes pret valsti un tās drošību. Latvijas nacionālo drošību un aizsardzību raksturo visas sabiedrības un valsts institūciju gatavība pārvarēt apdraudējumus, noturība pret negatīvu ārējo ietekmi, un spēja pretoties un patstāvīgi atjaunoties pēc izaicinājumiem un krīzēm. Latvijas nacionālās drošības pamatā ir visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kas veicina iedzīvotāju vēlmi un gatavību aizstāvēt valsti, rada priekšnoteikumus apdraudējumu pārvarēšanai un nodrošina valstij svarīgu funkciju izpildi krīžu un citu satricinājumu laikā. Nacionālā drošība ir mērķtiecīgi īstenotu pasākumu rezultātā sasniegts apstākļu kopums. Valstij un sabiedrībai īstenojot konkrētus pasākumus, tiek mazināta Latvijas iekšējā un ārējā ievainojamība, kā arī uzlabojas valsts kopējās spējas un vispārējā gatavība nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā. Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas. Militāro dimensiju raksturo Krievijas izvērstais karš Ukrainā un tā iespējamā attīstība, kā arī Krievijas militārās aktivitātes Baltijas jūras reģionā. Ārpolitisko dimensiju raksturo pašreizējā nestabilā starptautiskā drošības vide, iespējamās izmaiņas tajā un ārējie draudi. Iekšējās drošības dimensiju raksturo Latvijas Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību nodrošināšana no valsts puses, kā arī hibrīda rakstura drošības riski un apdraudējumi, kas skar visas trīs dimensijas. Iekšējās drošības pamatā ir saliedēta pilsoniskā sabiedrība ar vienotu izpratni par pamatvērtībām un vēlmi redzēt Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku un Rietumu pasaulei piederīgu valsti. Pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, organizējot un līdzdarbojoties dažādās pilsoniskajās aktivitātēs, tostarp iesaistoties valsts aizsardzībā kritiskos brīžos. Iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī Civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana. Visu trīs minēto nacionālās drošības dimensiju efektīvai funkcionēšanai ārkārtīgi svarīga ir Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS), Valsts robežsardzes, valsts drošības iestāžu, tiesību aizsardzības institūciju un ārlietu dienesta kapacitāte un spējas reaģēt apdraudējuma gadījumā. Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk - NATO) un Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) ir svarīgs Latvijas nacionālās drošības pamatelements, kas papildina nacionālos centienus risināt ar nacionālo drošību un aizsardzību saistītus jautājumus. Saskaņā ar NATO kolektīvās aizsardzības principu, militārs apdraudējums Latvijai tiek uzskatīts par kopēju apdraudējumu aliansei. Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un pārvarēšanu. Latvijas nacionālajai drošībai iespējamo apdraudējumu apjoms un to dažādais raksturs pārsniedz aizsardzības un iekšlietu sistēmas institūciju kompetenci. Līdz ar to nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā ir jāiesaistās visai valsts pārvaldei, kā arī sabiedrībai. Ņemot vērā lielo iesaistīto institūciju skaitu, svarīga ir nacionālās drošības politikas centralizēta vadīšana un šo institūciju savstarpējā koordinācija. Svarīga loma nacionālās drošības politikas īstenošanā ir sabiedrībai un tās sniegtajam atbalstam valsts pārvaldes institūcijām. Šādu atbalstu var sniegt izglītoti un pilsoniski aktīvi iedzīvotāji ar atbilstošu izpratni un spējām kritiski izvērtēt, piemēram, informatīvo vēstījumu saturu un nozīmi. Sabiedrības izglītošana nacionālās drošības jomā ir ilglaicīgas nacionālās drošības politikas pamatā. 3. Krievijas agresija pret Ukrainu un izmaiņas starptautiskajā drošības vidē Izvēršot pilna mēroga karadarbību Ukrainā, Krievija ir apliecinājusi gatavību izmantot visaugstākā līmeņa militāro spēku pret citām valstīm, pārkāpjot starptautiskās tiesības un neņemot vērā humānus apsvērumus. Par agresiju pret Ukrainu pilnībā atbildīga ir Krievijas valdība kopā ar savu līdzdalībnieci Baltkrieviju. Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību, kā arī drošības situāciju Eiropā. Krievijas īstenotā neizprovocētā un pilna mēroga militārā agresija pret Ukrainu, kara noziegumi, prettiesiskā atsevišķu Ukrainas teritoriju aneksija, kā arī starptautiskās sabiedrības šantažēšana, draudot ar masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu, kodolkatastrofas izraisīšanu, ir sagrāvusi Krievijas kā atbildīga partnera uzticamību un būtiski ietekmējusi drošības situāciju Eiropā. Krievijas agresija ir padziļinājusi esošos drošības un stabilitātes izaicinājumus un radījusi jaunus. Kopējā drošības situācija Eiropā ir kļuvusi nestabilāka, sarežģītāka un sadrumstalotāka nekā jebkad kopš 2. Pasaules kara. Drošības situāciju Eiropā šobrīd raksturo daudzpusīgi apdraudējumi, sākot ar terorismu, vardarbīgo ekstrēmismu un organizēto noziedzību un beidzot ar hibrīda rakstura apdraudējumiem un kiberuzbrukumiem, migrācijas instrumentalizāciju, ieroču izplatīšanu un bruņojuma kontroles arhitektūras vājināšanos. Finansiālā nestabilitāte, sociālās un ekonomiskās atšķirības var vēl vairāk saasināt apdraudējuma dinamiku un ietekmēt Eiropas drošību. Papildus Krievijas darbības ir saasinājušas globālo pārtikas krīzi un radījušas traucējumus energoresursu piegādēs. Krievija agresiju pret Ukrainu uztver kā daļu no plašāka konflikta, kurā izpaužas tās pretstāve Rietumiem kopumā, bet īpaši ASV. Uzsāktā kara Ukrainā aizsegā Krievija mēģina atgriezt pasauli pie ietekmes sfēru politikas. Izmantojot bruņoto iejaukšanos Gruzijā un Ukrainā, de facto kontroli pār Baltkrieviju, kā arī Krievijas karaspēka pastāvīgu klātbūtni ieilgušajos konfliktos, tostarp Moldovā, Krievijas valdība aktīvi cenšas uzturēt jau esošās un izveidot jaunas tā dēvētās ietekmes sfēras. Krievija ir klātesoša arī citviet pasaulē, piemēram, Lībijā, Sīrijā, Centrālāfrikas Republikā un Mali. Tā oportūniski izmanto nestabilitāti un sarežģīto iekšpolitisko situāciju šajās valstīs, tostarp, izmantojot dezinformāciju un algotņus, piemēram, privāto militāro kompāniju "Vāgnera grupa". Tāpat Krievija turpina militarizēt Arktiku un vairot spriedzi šajā reģionā. Ar neizprovocētu un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu, Krievija ir rupji pārkāpusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Statūtus un citas starptautiskās tiesības. Apdraudot Eiropas un starptautisko drošību un stabilitāti, Krievija ignorē starptautiskās normas jau kopš tās militārās agresijas Gruzijā 2008. gadā. Vispārēja starptautiskās drošības situācijas pasliktināšanās ir sasniegusi līmeni, kad ir pamats starpvalstu sarunu dienas kārtībā iekļaut jautājumus par kopējiem pūliņiem stratēģiskās stabilitātes nodrošināšanai, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un bruņojuma kontroles, un atbruņošanās režīmu saglabāšanai. Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu ir daļēji sagrāvis pastāvošo bruņojuma kontroles arhitektūru. Krievija jau ilgstoši nav godprātīgi attiekusies pret savu saistību īstenošanu bruņojuma kontroles mehānismos. Tās pieeja ir bijusi manipulatīva, selektīva un apzināti maldinoša. Jau vairākus gadus Krievija ir apšaubījusi pastāvošo noteikumu integritāti, klaji pārkāpjot vai izvairoties no tajos noteikto saistību ievērošanas. Vienlaicīgi, jebkādi mēģinājumi pārskatīt esošo bruņojuma kontroles arhitektūru, vai tās aizstāšana ar sarunām par jauniem instrumentiem automātiski nenovedīs pie pozitīvām pārmaiņām, bet drīzāk novērsīs uzmanību no Krievijas agresīvajām darbībām Eiropā. Tādēļ jebkādiem risinājumiem nākotnē jābūt balstītiem stingrā savstarpējā samērīgumā un pārbaudāmībā. Baltkrievija kopš 2020. gada augusta starptautiski neatzītajām prezidenta vēlēšanām rada apdraudējumu reģionālajai stabilitātei un drošībai. Baltkrievijā vērojamais autoritārisms izpaužas vardarbīgās represijās pret šīs valsts iedzīvotājiem un režīma oponentiem, aktīvā militārā atbalstā Krievijas agresijai pret Ukrainu un hibrīdā taktikā pret ES. Pieaugošā atkarība no Krievijas padara Baltkrieviju par Krievijas rīcībā esošu instrumentu savu agresīvo mērķu sasniegšanai. Baltkrievija de facto ir zaudējusi no kodolieročiem brīvas zonas statusu. Baltkrievija turpina 2021. gadā uzsākto migrācijas instrumentalizāciju, cenšoties ar hibrīdām metodēm destabilizēt situāciju uz robežas ar Latviju un citām ES dalībvalstīm. Tādejādi Baltkrievija rada nopietnus draudus NATO un ES ārējai robežai. Autoritāro režīmu un nevalstisko spēlētāju veiktās hibrīdās aktivitātes turpina pieaugt intensitātē un daudzveidībā. Hibrīdo draudu loks ir plašs, ietverot gan ekonomisko, tostarp enerģētikas šantāžu, gan iejaukšanos zinātnes, finanšu un izglītības jomās. Hibrīdās aktivitātes tiek veiktas ar mērķi vājināt Rietumu vienotību, demokrātiskās vērtības, lēmumu pieņemšanu un vispārējo spēju pretoties vai kavēt agresoru darbības. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropā arvien vairāk aktualizējušies tādi jautājumi kā enerģijas avotu dažādošana, kritiskās infrastruktūras aizsardzība un piegādes ķēžu drošība. Pārejā uz jauniem enerģijas avotiem un piegāžu ceļiem, svarīgi ir neradīt jaunas atkarības, īpaši no autoritāriem režīmiem. Visefektīvākais veids kā cīnīties pret hibrīdajiem draudiem, ir veicināt nacionālo un kolektīvo noturību, identificējot un novēršot ievainojamības un atkarības. Hibrīdais apdraudējums skar gan valsts, gan nevalstisko sektoru, tāpēc tā mazināšanai ir jāizmanto visu valsts pārvaldi un sabiedrību iekļaujoša pieeja noturības stiprināšanā. Latvijai jāsniedz viss iespējamais atbalsts arī mūsu partneriem, īpaši ES paplašināšanās valstīm, veicinot to noturības stiprināšanu un spēju pretoties hibrīdajiem uzbrukumiem. Pēdējo gadu laikā vērojams straujš Ķīnas ekonomisko, militāro un tehnoloģisko spēju pieaugums, kā rezultātā Ķīna arvien uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo politisko ietekmi un īstenot drošības intereses, tostarp piedāvājot alternatīvu skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu, demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības politiku. Ķīnas intereses tādejādi nereti nonāk pretrunā ar universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju un globālo drošības arhitektūru. Rietumiem ar Ķīnu ir daudzšķautņainas attiecības, kuras raksturo gan sadarbība un dialogs, gan konkurence un sistēmiskas pretrunas. Ķīna tiecas ierobežot piekļuvi savam tirgum un mainīt starptautiskos standartus saskaņā ar savām interesēm. Tā īsteno savu politiku, palielinot klātbūtni pasaulē, tostarp jūrās un kosmosā, kā arī izmantojot plašu ietekmes instrumentu klāstu. Kopīgās Krievijas un Ķīnas militārās mācības ir daļa no abu valstu stratēģiskās partnerības un tuvināšanās centieniem, kas vērsti pret rietumvalstīm un paredz kopīgu pozicionēšanos ar Krieviju, tostarp globālās drošības jautājumos. Arvien vairāk pieaug Ķīnas loma un iesaiste reģionālos saspīlējumos. Vērojama Ķīnas militāro spēju, tostarp stratēģiskā bruņojuma sistēmu, attīstība. Ķīna ir būtiski attīstījusi savus militāros līdzekļus. Tās mērķis ir līdz 2035. gadam pabeigt savu bruņoto spēku vispārējo modernizāciju, tādējādi potenciāli ietekmējot reģionālo un globālo drošību. Vienlaikus ir vērojama Ķīnas noraidošā pieeja iesaistīties bruņojuma kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas sarunās. Ķīnas īstenotās hibrīdās operācijas un dezinformācijas kampaņas rada riskus ne tikai Indijas un Klusā okeāna reģionā, bet arī ārpus tā. Latvijas interesēs ir sadarbības stiprināšana ar partneriem Indijas un Klusā okeānu reģionā, lai risinātu reģionālus izaicinājumus kopīgās drošības interesēs. Publiskajā un privātajā sektorā būtiski turpināt darbu pie stratēģisko atkarību un ievainojamību mazināšanas, tostarp rūpīgi izvērtējot Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs. Drošības situācija Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Sāhila reģionā ir cieši saistīta ar Eiropas un starptautisko drošību kopumā. Smagas ekonomiska un sociāla rakstura satricinājumu sekas, ko izraisa politiskā nestabilitāte, vardarbība, bruņoti konflikti, pārtikas trūkums un klimata pārmaiņas šajā reģionā, paaugstina migrācijas, radikalizācijas un terorisma riskus. Šiem riskiem ir potenciāls strauji saasināties. Terorisms visās tā formās un izpausmēs rada vistiešākos draudus starptautiskajai drošībai. Terorisma apdraudējuma neprognozējamība un pārrobežu izplatība pieaug ne tikai politiskas nestabilitātes un vardarbīgu konfliktu dēļ, bet arī attīstoties modernajām tehnoloģijām. Līdz ar moderno tehnoloģiju attīstību, pieaug riski izmantot, piemēram, dronus, 3D printerus, kriptovalūtas un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas terorisma nolūkos. Krievijas uzsāktā kara rezultātā pieaug arī radikalizācijas un vardarbīgā ekstrēmisma izplatības riski un ekstrēmistiski noskaņotu indivīdu darbību neprognozējamība. Papildus, palielinās arī tādi riski kā šaujamieroču nelegāla aprite, kā arī ķīmiskā, bioloģiskā, radioaktīvā un kodolapdraudējuma (CBRN) radītie izaicinājumi. Prioritātes starptautiskajai drošības videi radītā apdraudējuma novēršanai: NATO kolektīvās aizsardzības un Austrumu flanga stiprināšana Latvijas un tās sabiedroto interesēs ir noturīgi ilgtermiņa drošības risinājumi. Lai nodrošinātu NATO atbilstību nākotnes izaicinājumiem un vajadzībām, 2022. gadā notikušajā Madrides samitā sabiedrotie apstiprināja jauno NATO Stratēģisko koncepciju. Šajā dokumentā NATO atkārtoti apliecina kolektīvo aizsardzību kā Alianses pamatuzdevumu, kā arī sniedz vadlīnijas, kā NATO pielāgoties izmaiņām drošības situācijai pasaulē un iezīmē galvenos Alianses uzdevumus - stiprināt atturēšanu un aizsardzību, krīžu novēršanu un pārvaldību, kā arī sadarbību drošības jomā. NATO Krieviju ir atzinis par galveno draudu eiroatlantiskajai drošībai, mieram un stabilitātei. Darbs pie Madrides samitā noteikto uzdevumu izpildes turpinājās 2023. gada Viļņas samitā. Latvijai ir svarīgi panākt pēc iespējas drīzāku NATO pielāgošanos aktuālajai drošības situācijai: NATO "priekšējās aizsardzības" praktisku ieviešanu, reģionālo plānu izpildāmības nodrošināšanu, sabiedroto spēku klātbūtnes palielināšanu Latvijā, kā arī pretgaisa un pretraķešu aizsardzības stiprināšanu. Šajos centienos būtiska loma ir arī spējai objektīvi novērtēt un reaģēt uz hibrīdo apdraudējumu un jauno tehnoloģiju piedāvātajām iespējām. Vienlaikus Latvijai ir jāturpina attīstīt nepieciešamās uzņemošās valsts atbalsta spējas. Somijas un gaidāmajai Zviedrijas dalībai NATO un integrācijai alianses militārajās struktūrās ir neatsverama loma Baltijas jūras reģiona drošības vides stiprināšanā un Baltijas - Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanā. ES starptautiskās lomas stiprināšana Latvijas interesēs ir veicināt iekšēji un ārēji spēcīgas ES tālāku nostiprināšanos kā globāli ietekmīgai nacionālu valstu savienībai, kuru vieno kopīgas demokrātiskās vērtības un atbalsts cilvēktiesībām. Jāturpina stiprināt ES attiecības ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, transatlantiskās attiecības ar ASV un Kanādu, kā arī jāveicina reģiona līdzīgi domājošo valstu tālāka konsolidācija. Jāturpina atbalsts kritēriju izpildei, katras valsts pašas sasniegumiem un Eiropas vērtībās balstītai ES paplašināšanās politikai. Iesaiste starptautiskajos centienos panākt karadarbības apturēšanu Ukrainā Jāstiprina noteikumos balstīta starptautiskā kārtība un uzticamība efektīva multilaterālisma pieejai starptautiskajās attiecībās. Šāda pieeja konsekventi jāīsteno jebkādās attiecībās ar Krieviju un Baltkrieviju, lai novērstu līdzīgu agresijas noziegumu atkārtošanos nākotnē. Krievijas izraisīto apdraudējumu ierobežošana būs tuvāko gadu galvenā prioritāte. Aktīva Latvijas ārpolitiskā darbība dažādos starptautiskos formātos Latvija ir aktīva un uzticama dalībvalsts starptautiskās sadarbības formātos ar starptautiskās tiesībās balstītām vērtībām. Ārpolitikā Latvija uztur aktīvu dialogu un veicina ciešu reģionālo sadarbību ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Poliju. Drošības politikā īpaša uzmanība tiek veltīta konsultācijām un vienotas politikas veidošanai ar NATO sabiedrotajiem un ES dalībvalstīm. Latvija konstruktīvi darbojas dažādos daudzpusējos formātos, tostarp jautājumos, kas saistīti ar miera nodrošināšanu, drošību, ilgtspējīgu attīstību (inovatīva un dabai saudzīga ekonomika, tiesiskums un laba pārvaldība, starptautiskā sadarbība un kvalitatīva izglītība), sieviešu tiesību ievērošanu, digitalizāciju, klimata risinājumu labās prakses veicināšanu, atbildīgu tehnoloģiju attīstības izmantošanu un citos. Latvija plāno sniegt ieguldījumu šo nozīmīgo uzdevumu risināšanā, kļūstot par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli 2026.-2027. gadā. 4. Militārā apdraudējuma novēršana Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu kopumā palielina Latvijas militāro apdraudējumu. Neskatoties uz ievērojamajiem zaudējumiem, Krievija ir un būs galvenais draudu avots Latvijas drošībai, kā arī drauds Baltijas jūras reģionam kopumā. Krievija mācīsies no savām kļūdām un īstenos mērķtiecīgus pasākumus savu kaujas spēju atjaunošanai. Krievija atbildēs uz Somijas, kā arī gaidāmo Zviedrijas pievienošanos NATO ar papildus konvencionālo spēku izvietošanu Baltijas jūras reģionā. Tam var sekot arī biežākas un lielākas Krievijas un Baltkrievijas kopīgas militārās mācības Rietumu stratēģiskajā virzienā. Konvencionālo spēku zaudējumus karā Ukrainā Krievija centīsies kompensēt ar pieaugošiem kodolieroču izmantošanas draudiem, kā arī hibrīdā kara instrumentiem. Krievijas ideologi un propagandisti veido šīs valsts sabiedrībā negatīvu un agresīvu attieksmi pret Baltijas valstīm. Krievija joprojām izmanto plašu spektru tās rīcībā esošos līdzekļus, ieskaitot dezinformāciju, lai ietekmētu Baltijas valstu politiku. Krievija ir gatava izmantot militāru spēku savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanai. Lai gan Krievijas Bruņoto spēku konvencionālās spējas izrādījās vājākas nekā iepriekš tika vērtēts (korupcija, slikts tehniskais stāvoklis, zems apmācību līmenis), tas nav atturējis Kremli no kara turpināšanas. Pēc zaudējumiem un atkāpšanās Krievija nav atteikusies no sākotnējiem mērķiem, tā ir tikai mainījusi taktiku un pielāgojusies ilgstošas karadarbības formai. Krievija atrod veidus, kā kompensēt dzīvā spēka un apbruņojuma zaudējumus, tehnoloģiju un munīcijas trūkumu, kamēr Krievijas sabiedrība saglabā apātiju un pasivitāti, iedrošinot Kremli uz karadarbības turpināšanu. Krievijas karadarbībā pret Ukrainu svarīga loma ir Baltkrievijai, kuras autoritārais līderis cenšas sevi apliecināt kā nozīmīgāko Krievijas stratēģisko partneri Eiropas kontinentā. Krievija izmantoja Baltkrievijas teritoriju spēku koncentrēšanai svarīgākajā uzbrukuma virzienā pirms iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Baltkrievijas teritorija joprojām tiek izmantota aviācijas un raķešu triecieniem, loģistikai - spēku, tehnikas pārvietošanai, apgādei, rotācijai, ievainoto ārstēšanai, bojātās tehnikas remontēšanai, kā arī pastāvīga spiediena uzturēšanai, lai Ukrainas spēkus piesaistītu prom no galvenajiem karadarbības rajoniem. Nepieciešamības gadījumā Krievija var rēķināties ar iespēju atkārtoti izmantot Baltkrievijas teritoriju agresijai pret kaimiņvalstīm. Ukrainas ieņemtajās teritorijās Krievijas spēki nodrošina nesaudzīgu okupācijas režīmu, kara noziegumus un vardarbību pret civiliedzīvotājiem padarot par standarta praksi. Lai gan Krievijas pastrādātie kara noziegumi ietekmē starptautiskās sabiedrības attieksmi pret to, nekas neliecina, ka pašā Krievijā tie izsauktu sabiedrības nosodījumu, drīzāk pretēji - Krievijas oficiālā nostāja un sabiedrības attieksme iedrošina un veicina noziegumus pret okupēto teritoriju civiliedzīvotājiem. Iekšpolitiski Krievijā sabiedrības neapmierinātības izpausmes tiek maksimāli kontrolētas, kas nodrošina esošā režīma stabilitāti tuvāko gadu laikā. Turpinoties agresijai pret Ukrainu un propagandā aktivizējot t.s. "visas tautas kara" vēstījumu, atbalsts valdošajam režīmam Krievijas sabiedrībā var pat pieaugt. Neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem, ko Krievijas Bruņotie spēki ir cietuši Ukrainā, to militārais potenciāls saglabājas augsts. Krievijai ir pietiekami finanšu līdzekļi un militāras rezerves, lai turpinātu karu. Tāpat Krievijai ir kodolieroči, lai turpinātu konfrontāciju ar rietumvalstīm. Tādēļ Maskava joprojām apdraud un turpinās apdraudēt Krievijas kaimiņvalstis. Pašlaik visi Krievijas militārie resursi tiek virzīti uzvaras gūšanai Ukrainā, bet, karam beidzoties, tas noteikti mainīsies. Prognozējams, ka mēģinājumi destabilizēt situāciju Baltijas valstīs, izmantojot Krievijai pieejamos līdzekļus, turpināsies vai pat pastiprināsies. Ja Krievijai izdosies nostiprināties, tā mēģinās iegūt papildus ietekmes instrumentus plašākā reģionā, tostarp arī Baltijas valstīs - cenšoties saglabāt un stiprināt krievu valodas un kultūras vidi, Krievijas pozīciju atbalstošus medijus gan krievu, gan citās Eiropas valodās. Krievija arī turpmāk izmantos hibrīdās metodes vai militāras operācijas savas ietekmes izplatīšanai. Karā gūtās mācības mainīs Krievijas Bruņotos spēkus. Spējīgāku komandieru atlase, cīņa ar korupciju u.c. izmaiņas var palielināt Krievijas Bruņoto spēku kaujas spējas ātrāk nekā tiks izveidotas plānotās jaunās vienības un atjaunoti modernā apbruņojuma krājumi. Jaunas militārās tehnikas ražošanai Krievijai būs nepieciešamas Rietumu tehnoloģijas, kas iekļautas sankciju sarakstā, bet Krievija jau vairākkārt ir pierādījusi, ka spēj sistemātiski apiet sankcijas. Iespējams, tehnikas atjaunošanai līdz pirmskara līmenim būs nepieciešami līdz pat desmit gadiem, bet līdz tam Krievija varēs izlīdzēties ar saremontētu vecākas paaudzes tehniku, kas joprojām ir pieejama. Prioritātes militārā apdraudējuma novēršanai: Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas tālāka stiprināšana un rīcības gatavības kultūras modeļa ieviešana Latvijas valsts attīstība un drošība ir saistīta ar kopējo sabiedrības vienotību. Latvijas valsts aizsardzība un tās tālākā izaugsme ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā un nevalstiskā sektora līdz valstiskajam līmenim. Kopējā atbildība tiek īstenota ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas modeļa tālāku ieviešanu, aptverot plašu pasākumu kopumu atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanai un sabiedrības noturības veicināšanai. Attīstīta rīcības gatavības kultūra, un vienots demokrātisko vērtību kopums ir sabiedrības noturības un valsts izdzīvotspējas priekšnoteikums, kas paredz sabiedrības gatavību rīkoties krīzes un kara gadījumā, spēju nodrošināt visu jomu nepārtrauktu funkcionēšanu un atbalstu NBS aizsardzības operācijām. NBS nacionālo atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana Latvijas atturēšanas un aizsardzības pamatu veido NBS militārās spējas un to izmantošanas stratēģija, NATO kolektīvās aizsardzības mehānismi un stratēģiskās partnerības divpusējā un daudzpusējā līmenī. Latvija kopā ar sabiedrotajiem uztur un attīsta kaujas spējas, demonstrējot apņemšanos un gatavību aizsargāt Latviju pret jebkura veida apdraudējumu. NBS vienības demonstrē augstu kaujas gatavību un reaģē uz dažādiem drošības izaicinājumiem, kā ar sniedz nepieciešamo atbalstu civilajām institūcijām. Nepieciešams investēt un attīstīt skaitliski ievērojami lielāku kaujas spējīgu armiju. Valsts aizsardzības dienesta ieviešana nodrošinās personālsastāvu NBS prioritāro spēju attīstībai, personālsastāva pieaugumu, kā arī apmācītus rezerves karavīrus augstas un vispārējās gatavības rezerves vienībām, ilgtermiņā veicinot NBS strukturālu transformāciju. Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniska ieviešana sekmēs NBS kaujas spēju palielināšanu, vienlaikus nostiprinot sabiedrības saikni ar NBS un veicinot sabiedrības izpratni par valsts aizsardzību. NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas stiprināšana Latvijas aizsardzība tiek attīstīta NATO kolektīvās aizsardzības ietvaros, kas ir spēcīgākais ienaidnieka atturēšanas instruments. NATO ir kodolalianse, kas sniedz kodolatturēšanas lietussargu visām organizācijas dalībvalstīm. Latvija nodrošina savu lomu šīs nozīmīgās misijas sekmēšanā. Lai atturētu ienaidnieku no uzbrukuma Latvijai un nodrošinātu tūlītēju aizsardzību, svarīga ir attīstīta un praktiski ieviesta NATO "priekšējās aizsardzības" stratēģija. Tāpat nacionālās atturēšanas un aizsardzības spējas palielina stratēģisko partnerību un starptautiskās sadarbības centieni, nodrošinot gan papildus militāro un drošības atbalstu, gan ieguldot pastāvošajā likumos balstītajā starptautiskajā kārtībā. Transporta infrastruktūras militārās kapacitātes attīstība Lai attīstītu NATO spēju reaģēt uz jebkuru ārējo apdraudējumu Latvijā un nodrošinātu NATO kolektīvās aizsardzības principu, nepieciešams attīstīt Eiropas Transporta tīkla (Trans-European Transport Network; TEN-T) programmā iekļauto divējādas lietojamības infrastruktūras projektus, palielinot to militāro kapacitāti un atbalsta funkciju, tādejādi veidojot multifunkcionālus transporta koridorus, ar spēju apkalpot liela apjoma militāros pārvadājumus. 5. Ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršana Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienesti (turpmāk - specdienesti). Krievijas specdienestu īstenotās aktivitātes ir agresīvas un rada būtisku apdraudējumu gan NATO un ES dalībvalstu kolektīvajai drošībai, gan arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai. Krievijas politika ietver gatavošanos visplašākā spektra konfliktam ar NATO. Tas nosaka Krievijas specdienestu darbību ietvaru - Krievija izstrādā un attīsta ne tikai militāru uzbrukumu scenārijus, bet plāno ienaidnieka vājināšanu visās hibrīdā kara jomās un fāzēs. Draudus Latvijas drošībai rada arī Baltkrievijas specdienesti, kas arvien lielākā mērā darbības koordinē ar Krievijas specdienestiem. Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem Latvijas ārpolitikas, drošības politikas, iekšpolitikas, ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam. Krievijas īstenotā kara Ukrainā kontekstā izlūkošanas prioritāte ir rietumvalstu, tostarp Latvijas, sniegtais politiskais un militārais atbalsts Ukrainai, kā arī rīcībpolitikas veidošana attiecībā pret Krieviju. Latvijas drošības politika, militārās un civilās aizsardzības spējas, kritiskā infrastruktūra, krīžu pārvarēšanas mehānismi un robežu drošība ir nozīmīgi Krievijas specdienestu izlūkošanas mērķi. Pieaugošā Krievijas izolācija un spriedze attiecībās ar rietumvalstīm palielinās Kremļa pieprasījumu pēc izlūkošanas datiem. Prognozējams, ka spiegošanas aktivitāšu intensitāte pret rietumvalstīm, arī Latviju, palielināsies. Līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras pozīciju stiprināšanai, Krievijas specdienesti izvērš īstermiņa un ilgtermiņa ietekmes pasākumus: veido ietekmes aģentu tīklu, veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim izdevīgā veidā virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un sabiedrisko domu. Ietekmes operācijas tiek veiktas, kombinējot dažādas metodes - ietekmes aģentus, kibertelpu un informatīvo telpu, kur nozīmīga komponente ir sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformas. Tematiski ietekmes pasākumi visbiežāk saistīti ar centieniem veicināt spriedzi Latvijas sabiedrībā, neuzticību valsts varai un politikai, kā arī Kremļa pasaules redzējuma izplatīšanu noteiktās sabiedrības grupās. Krievijas specdienesti aktivitātes pret Latviju īsteno, strādājot no dažādām pozīcijām - no Krievijas un tās teritorijā, pierobežas zonā, diplomātisko pārstāvniecību piesegā, trešajās valstīs, starptautisko organizāciju ietvaros, arī kibertelpā un informatīvajā telpā. Mazinoties tradicionālām izlūkošanas iespējām, pieaug apdraudējums, ko veido no Krievijas teritorijas īstenotās specdienestu aktivitātes. Arvien lielāks risks nonākt Krievijas un arī Baltkrievijas specdienestu uzmanībā ir Latvijas valstpiederīgajiem, kuri ceļo uz šīm valstīm. Krievijas specdienestos ir izveidotas īpašas vienības agresīvu speciālo operāciju veikšanai ārvalstīs. Operāciju veikšanai individuāli vai grupā specdienestu virsnieki var ceļot gan ar savām īstajām, gan viltus identitātēm. Pieaugot Krievijas īstenotā kara Ukrainā noteiktai konfrontācijai ar rietumvalstīm, pieaugs arī agresīvu Krievijas specdienestu operāciju risks Latvijā. Krievijas specdienestu uzdevums ir attīstīt spējas, lai konflikta gadījumā pret Latviju vērstu plaša spektra operācijas - provokācijas, graujošas darbības un diversijas, informatīvo karadarbību, kiberuzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai, nozīmīgu valsts sektoru darbības kavēšanu. Valsts drošības iestāžu (Valsts drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta) stratēģiskais mērķis ir nodrošināt apsteidzošu un preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī NATO un ES kolektīvajai drošībai un interesēm. Prioritāriem uzdevumiem ir jābūt balstītiem uz esošās valsts drošības iestāžu darbības stiprināšanu un pilnveidošanu, atbilstoši pastāvošajiem apdraudējuma veidiem. Prioritātes ārvalstu specdienestu radītā apdraudējuma novēršanai: Pretizlūkošanas un preventīvo pasākumu stiprināšana, spēju attīstīšana Valsts drošības iestāžu uzdevums ir veikt nepārtrauktus pretizlūkošanas pasākumus, identificējot ārvalstu specdienestu īstenotās aktivitātes, kas pret Latviju un Latvijas valstspiederīgajiem tiek īstenotas, izmantojot plašu metožu klāstu. Pretizlūkošanas darbībai jābūt virzītai ne tikai uz ārvalstu specdienestu darbinieku un to aģentūras atklāšanu un neitralizēšanu, kā arī valsts drošībai nozīmīgas informācijas un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bet arī uz ietekmes aģentu un ietekmes operāciju identificēšanu, tostarp medijos un sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās īstenotu informācijas operāciju atklāšanu. Ņemot vērā ārvalstu specdienestu augsto interesi par Latvijas aizsardzības spējām un ārējās robežas drošību, kompleksi pretizlūkošanas pasākumi pastiprināmi vietās un objektos, kur koncentrēti NBS un sabiedroto militārie spēki un infrastruktūra, Valsts robežsardzes struktūrvienības, kā arī pierobežas teritorijās. Pastiprināts pretizlūkošanas darbs jāīsteno kritiskās infrastruktūras objektos. Nepieciešams intensificēt pretizlūkošanas pasākumus sabiedrības grupās, kas pēc noteiktiem kritērijiem atbilst ārvalstu specdienestu prioritārām mērķa grupām ietekmes pasākumu izvēršanā un aģentūras tīkla veidošanā, un ir potenciāli uzņēmīgākas pret šiem riskiem. Valsts drošības iestādēm jāturpina darbs šo grupu identificēšanai, to uzskatu un rīcības potenciāla novērtēšanai, šī darba ietvaros sadarbojoties arī ar citām valsts institūcijām. Jāstiprina valsts drošības iestāžu spējas identificēt ārvalstu specdienestu izvērstas ietekmes un informācijas operācijas sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās. Sadarbībā ar citām institūcijām jāpilnveido rīcības shēmas, lai identificētās operācijas var ātri pārtraukt un efektīvi neitralizēt. Jāturpina attīstīt valsts drošības iestāžu rīcībā esošie tehniskie risinājumi gan sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās veikto aktivitāšu monitoringam, gan citu pretizlūkošanas pasākumu veikšanai. Koordinēta valsts drošības iestāžu sadarbība ar ārvalstu partneru dienestiem Latvijas valsts drošības iestāžu savstarpēja sadarbība, kā arī sadarbība ar NATO un ES dalībvalstu partneriem ir būtisks līdzeklis ārvalstu specdienestu apdraudējuma identificēšanai, novēršanai un kolektīvās drošības stiprināšanai. Reģionā augošais drošības apdraudējums un mainīgās ārvalstu specdienestu darba metodes prasa īpaši dinamisku valsts drošības iestāžu saziņu, lai savlaicīgi identificētu izmaiņas, ņemtu vērā partneru pieredzi, veidotu kopīgu pieeju konkrētu risku mazināšanai un draudu neitralizēšanai. Jāturpina koordinētu sadarbības mehānismu nostiprināšana. Starpinstitucionāla pieeja un sabiedrības iesaiste visaptverošai draudu identificēšanai un novēršanai Valsts drošības iestādēm atbilstoši kompetencei jāstiprina sadarbība ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstisko un privāto sektoru, kas var sniegt ieguldījumu ārvalstu specdienestu darbību identificēšanā, un vispārējas noturības veidošanā. Jāņem vērā, ka Krievijas specdienesti veic speciālās operācijas ārvalstīs, to virsniekiem ir piešķirtas viltus identitātes, un to izlūkdarbībā ir iesaistīti aģenti, kuru pārvietošanās un uzturēšanās ārvalstīs ir leģitīma. Pieaugot ārvalstu specdienestu radītajam apdraudējumam, svarīgi, lai sabiedrība spēj atpazīt pazīmes, kas liecina par iespējamiem šo dienestu radītajiem drošības riskiem. Valsts drošības iestādēm ir jāinformē un jāizglīto sabiedrība par ārvalstu specdienestu radītajiem drošības riskiem, lai iedzīvotāji vērstos valsts drošības iestādēs gadījumos, ja viņiem ir aizdomas par ārvalstu specdienestu veiktajām izlūkdarbībām. Šāda prakse jāstiprina arī valsts institūcijās, kur drošības risku vērtējumu savu funkciju ietvaros ir jāveido kā sistemātisku praksi. Izglītojošais darbs par ārvalstu specdienestu radītajiem riskiem jāveic attiecībā uz personām, kas ceļo uz paaugstināta riska valstīm, kā arī jāveic pasākumi, lai atsevišķos valsts pārvaldes un privātajos sektoros šādu ceļošanas praksi ierobežotu. 6. Iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršana Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā iekšējās drošības nozīme ir strauji pieaugusi gan nacionālajā, gan ES līmenī. Nestabilā starptautiskā drošības vide un drošības situācijas pasliktināšanās Eiropā rada vairākus apdraudējumus Latvijai, jo sevišķi valsts austrumu robežas drošības, nelegālās migrācijas, sabiedrības saliedētības, hibrīdo uzbrukumu un organizētās noziedzības jomās. Kara rezultātā Krievija ir radikalizējusies un aktivizējusi tieši pret NATO vērstu agresīvu retoriku. Krievijas skatījumā hibrīdā kara instrumenti (propaganda, dezinformācija, un citas manipulācijas informatīvajā telpā, kiberuzbrukumi, ietekmes aģenti u.tml.) joprojām ir vitāli svarīgi, lai sasniegtu savus mērķus NATO un ES valstīs. Krievijas hibrīdie draudi pret Latviju un Rietumu pasauli kopumā tuvāko gadu laikā ne tikai saglabās savu aktualitāti, bet tiem būs tendence pieaugt. Krievijas agresīvā politika reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp uzsāktais karš pret Ukrainu, kā arī kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas, kas vērstas pret NATO un ES valstīm rada lielākos riskus Latvijas iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai. Krievijas karš Ukrainā ir spēcīgi atbalsojies Latvijas sabiedrībā, atklājot atsevišķu sabiedrības grupu uzskatu sistēmu, ideoloģiskās pārliecības un vēsturiskās atmiņas atšķirības no Latvijas sabiedrības vairākuma vērtībām. Šīs atšķirības uzskatāmi demonstrē Latvijas sabiedrības mazākumu pārstāvošo dažu iedzīvotāju grupu simpātijas pret Kremli, publiski paustais atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā un atvērtība Krievijas ietekmes pasākumiem. Krievijas karš Ukrainā lielākajā sabiedrības daļā radīja ne tikai nedrošības sajūtu un nosodījumu, bet arī pieprasījumu pēc straujākas atteikšanās no padomju mantojuma, kas materializējās 2022. gadā valdības un daudzu pašvaldību īstenotajā padomju laika "pieminekļu" demontāžā. Vienlaikus šīs darbības, kā arī Latvijas valsts sniegtais atbalsts Ukrainai, izsauca agresijas vilni pret Kremli pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju vidū. Šī agresivitāte un naids, kas, galvenokārt, izpaužas komentāros sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās, taču nereti arī ielu vidē fiksētajos incidentos, tostarp pret bēgļiem no Ukrainas, kopumā negatīvi ietekmē iekšējās drošības situāciju. Turpinoties latentai etniskai spriedzei, kā arī neapmierinātībai ar esošo situāciju un agresivitātei, pastāv risks, ka šī spriedze noteiktos apstākļos var saasināties. Tāpēc valsts drošības iestādēm sadarbībā ar tiesību aizsardzības institūcijām ir pastāvīgi jāveic situācijas attīstības monitorings, lai novērstu spriedzes un saspīlējuma eskalāciju sabiedrībā, un savlaicīgi identificētu signālus, kad ārēji subjekti savās interesēs cenšas izmantot iepriekš minētos faktorus. Tāpat tiesību aizsardzības institūcijām konsekventi jāturpina ievērot nulles tolerances princips pret jebkādām atbalsta izpausmēm Krievijas agresijai, kas parādās publiskajā vidē un informatīvajā telpā. Iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte. Depopulācija, kas pārskatāmā nākotnē ir nenovēršama, kā arī iedzīvotāju novecošana radīs pieaugošu spiedienu pret valsts pārvaldi kopumā, vājinot tās spēju nodrošināt sabiedrības funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā. Tas uzturēs paaugstinātu neapmierinātību sabiedrībā ar valsts pārvaldes nepietiekamo kapacitāti un darba kvalitāti, un ilgtermiņā turpinās veicināt iedzīvotāju neuzticību valsts varai. Darbaspēka resursa sašaurināšanās un pieaugoša konkurence par darbiniekiem skars visus valsts pārvaldes sektorus. Nacionālās drošības kontekstā pieaugs izaicinājumi personāla rekrutēšanai aizsardzības, iekšējās drošības un tieslietu sektoros. Šie faktori radīs arī pieaugošus izaicinājumus nodrošināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību atbilstošā līmenī. Iekšlietu un tieslietu nozares infrastruktūras attīstība var tikt kavēta inflācijas ietekmē pieaugošo būvniecības un ēku uzturēšanas izmaksu dēļ. Iepriekš minētie riski veicinās jaunus iekšējās un ārējās drošības izaicinājumus. Galvenie iekšējās drošības riski, kas saistīti ar iepriekš minētajiem faktoriem ir pieaugošā noziedzība, ēnu ekonomika, kontrabanda, alkohola un narkotiku lietošana, dažādu drošības noteikumu un prasību neievērošana sadzīves līmenī un uzņēmējdarbībā. Prioritātes iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanai: Saliedētas sabiedrības stiprināšana Iekšējās drošības un saliedētas sabiedrības stiprināšanas nolūkā ir jāveicina sabiedrības vairākuma saliedēšana ap kopīgām vērtībām, kuru pamatā ir valsts neatkarība, tās piederība Rietumu pasaulei, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda un tāda vēstures izpratne, kas nosoda totalitāro režīmu veiktos noziegumus pret cilvēci, un analoģisku vēstures notikumu atkārtošanos mūsdienās. Atbildīgajām valsts institūcijām ir jāturpina mērķtiecīgs darbs, lai mazinātu svešu režīmu atstātā mantojuma atrašanos Latvijas kultūrvidē. Vienlīdz svarīgs ir ilgtermiņa darbs pie Latvijas valsts, tās vēsturē nozīmīgu notikumu un personību piemiņas liecību eksponēšanas, veidojot pieminekļus un piemiņas vietas pilsētvidē un attīstot muzeju ekspozīcijas. Šim darbam ir jābūt vērstam uz piederības sajūtas Latvijas valstij, kā arī vienotas vēstures izpratnes nostiprināšanu sabiedrībā. Valsts robežas drošības un aizsardzības stiprināšana Valsts robežas drošība ir priekšnoteikums valsts robežas neaizskaramības garantēšanai un valsts apdraudējuma novēršanai. Jāturpina Latvijas ārējās robežas neaizskaramības stiprināšana, kas vienlaikus ir NATO un ES ārējā robeža, jāpabeidz ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve un tehniskā aprīkošana. Jāturpina valsts robežas telekomunikāciju tīkla infrastruktūras modernizācija, nodrošinot atbilstību Eiropas robežu novērošanas sistēmas tīkla prasībām. Vienlaikus jau tagad valsts pārvaldes iestādēm jāstrādā pie konkrētiem atturēšanas un pretmobilitātes risinājumiem pierobežā, kas atturētu potenciālu pretinieku no Latvijas drošības apdraudēšanas. Ņemot vērā, ka Baltkrievija turpina izmantot migrāciju, lai ar hibrīdām metodēm destabilizētu situāciju uz robežas ar Latviju, jāpilnveido Latvijas - Baltkrievijas robežas uzraudzības infrastruktūra, lai nodrošinātu robežas viedo un digitālo uzraudzību, kā arī nepārtrauktu novērošanu. Nelegālās migrācijas un pārrobežu organizētās noziedzības riski uz Latvijas ārējās robežas nemazinās, līdz ar to jāīsteno efektīvi pasākumi šo risku mazināšanai, tostarp stiprinot robežsargu un muitas darbinieku cilvēkresursu kapacitāti, vienlaikus nodrošinot kontroli, lai novērstu attiecīgo valsts iestāžu amatpersonu iesaisti valsts robežas neaizskaramību apdraudošo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Sadarbībā ar NBS jāturpina pasākumu īstenošana, lai nodrošinātu Valsts robežsardzes (turpmāk - VRS) spēju palielināšanu, kā arī Latvijas ārējās robežas aprīkošanu ar savstarpēji integrētiem robežuzraudzības un robežpārbaudes tehniskajiem līdzekļiem. Tāpat ir jāuzlabo VRS mobilitāte, tostarp plānojot un organizējot regulāras kopīgas VRS un NBS mācības. Civilā aizsardzība un katastrofu pārvaldīšana Iepriekšējo gadu pieredze un krīzes pārvaldības mācību secinājumi, ka arī Covid-19 pandēmijas gūtās atziņas parāda, ka nepieciešams pilnveidot krīzes vadības sistēmu, izveidojot valstiska līmeņa starpinstitucionālu krīžu pārvaldības mehānismu, lai nodrošinātu krīzes pārvaldības noturību un nepārtrauktību. Nepieciešams īstenot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu, lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju, izveidojot katastrofu pārvaldības centrus, tādējādi arī uzlabojot atbildīgajās institūcijās nodarbināto darba apstākļus un darba drošību. Jāturpina attīstīt un pilnveidot valsts un pašvaldību institūciju, kā arī sabiedrības izpratne par civilās aizsardzības sistēmu, tostarp nodrošinot apmācības par tās galvenajiem elementiem, lai veicinātu sabiedrības drošības un gatavības krīzes situācijām kultūras veidošanu. Par civilo aizsardzību atbildīgajām valsts institūcijām un NBS ir jāsniedz atbalsts pašvaldībām civilās aizsardzības plānu izstrādāšanā, integrējot tajos rīcību krīzes un kara gadījumā. Iedzīvotāju apziņošanai krīzes situācijās ir nepieciešams ieviest un nodrošināt efektīvas agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību un uzturēšanu, papildinot esošo sistēmu ar šūnu apraides risinājumu. Kritiskās infrastruktūras noturība Lai efektīvi nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju drošību, nepieciešams īstenot pasākumus ar mērķi mazināt tās infrastruktūras neaizsargātību, kas ir būtiska sabiedrības un ekonomikas stabilai un nepārtrauktai darbībai. Iedzīvotāju labklājība un netraucēta tautsaimniecības darbība ir atkarīga no kritiskās infrastruktūras. Tā ir kritiski svarīga tādu pakalpojumu sniegšanā, kas nepieciešami būtiskāko sabiedrības sociālo funkciju un tautsaimniecības funkcionēšanas nepārtrauktības nodrošināšanai. Kritiskai infrastruktūrai jābūt aizsargātai pret apdraudējumiem, kas var izraisīt nopietnus tās darbības traucējumus. Kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumiem jābūt vērstiem uz to, lai savlaicīgi saņemtu informāciju par iespējamu valsts apdraudējumu un reaģētu uz šādiem apdraudējumiem, novērstu un pārvarētu tos. Valsts institūcijām, valsts drošības iestādēm un komercsabiedrībām jāveic pasākumi kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai pret iespējamiem apdraudējumiem, tostarp pastiprinot prasības šajā jomā nodarbinātajiem. Iekšlietu un tieslietu sistēmas institūciju kapacitātes stiprināšana Iekšējās drošības un tiesību aizsardzības, kā arī tieslietu sistēmas iestādēm jāatbilst mūsdienu prasībām un jābūt spējīgām pārvarēt aktuālos izaicinājumus un apdraudējumus. Lai novērstu apdraudējumu iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai, jāturpina stiprināt iekšlietu un tieslietu sistēmas institūciju spējas, plānojot cilvēkresursus, nodrošinot izglītību un profesionālo pilnveidi atbilstošajā līmenī, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu, kā arī īstenojot infrastruktūras izbūves un modernizācijas projektus. 7. Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā. Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā. Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt. Lai stiprinātu vietējo mediju telpu, jāturpina atbalstīt kvalitatīvs un uzticams saturs latviešu valodā. Kvalitatīvs vietējais saturs vienlaikus samazina ārējās propagandas ietekmes riskus un palielina sabiedrības uzticēšanos vietējiem medijiem. Tikpat svarīgi ir pastāvīgi palielināt satura pieejamību, īpaši subtitru un latviešu valodas celiņa pieejamību programmās un pakalpojumos Latvijā. Šādi tiek veicināta personu izpratne par dzirdēto un vairotas Latvijas iedzīvotāju iespējas apgūt valsts valodu. Vienlaikus subtitru nodrošināšana ir vienīgais veids kā sabiedrības daļa, kam ir dzirdes traucējumi, var būt informēta un saņemt kvalitatīvu informāciju par notikumiem Latvijā un ārvalstīs. Tādējādi subtitru un citu satura pieejamības pakalpojumu nodrošināšana elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos ir arī nacionālās drošības jautājums. Valsts valodas kā Satversmes pamatvērtības aizsardzība ir būtisks Latvijas informatīvās telpas drošības pamats. Gan pirms 2014. gadā, gan 2022. gadā īstenotajiem iebrukumiem Ukrainā Krievija starptautiski izplatīja daudzveidīgus propagandas vēstījumus. Krievijas kara propagandas un dezinformācijas vēstījumi, kā arī citas manipulācijas turpinās joprojām, radot apdraudējumu Latvijas informatīvajai telpai. Pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir veikusi vairākus pasākumus, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un ierobežotu programmas un pakalpojumus, kas atbalsta vai attaisno Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijas masveidīgās propagandas kampaņas un informatīvās ietekmes aktivitātes galvenokārt ir vērstas uz to, lai slavinātu Krievijā valdošo režīmu un attaisnotu Krievijas pastrādātos kara un agresijas noziegumus, kā arī cilvēktiesību pārkāpumus. Neskatoties uz to, ka šo propagandas kampaņu primārā mērķauditorija ir Krievijas sabiedrība, tās sasniedz arī auditoriju Latvijā. Pret Latviju vērstajā Kremļa propagandā būtiska loma ir "viedokļa līderiem" un "ekspertiem" - personām, kuras nāk klajā ar Kremli atbalstošiem komentāriem vai viedokļiem par konkrētā brīdī aktuālajiem jautājumiem, galvenokārt, reaģējot uz notikumiem Latvijā vai informāciju par Latviju starptautiskajā vidē. Šādiem nolūkiem Kremļa propagandas resursi vēstījumu izplatīšanai izmanto gan ietekmes aģentus, gan plašākai sabiedrībai iepriekš nezināmas personas. Krievijā radīto propagandas audiovizuālo saturu auditorija Latvijā patērē, izmantojot arī sociālās tīklošanās un video koplietošanas platformas un nereģistrētu, prettiesisku satura izplatītāju pakalpojumus. Ņemot vērā minēto, Latvijas informatīvās telpas un nacionālās drošības interesēs jāturpina monitorēt jebkāds ar Krievijas valsti saistīts saturs, tostarp izklaides saturs (filmas, seriāli, šovi u. c.), kurā tiek iekļauti Krievijas izplatītie vēstījumi. Regulāri uzraugot šādu saturu, Latvijai ir iespējams identificēt iespējamos pārkāpumus un sistemātiski rīkoties, lai novērstu šāda satura kaitīgo ietekmi uz sabiedrību. Latvijas informatīvās telpas aizsardzībā nozīme ir arī prettiesiski izplatīta satura ierobežošanai. Jāturpina ierobežot piekļuve resursiem, kuros tiek prettiesiski izplatīts dažāda veida saturs, vienlaikus uzlabojot ierobežojošo pasākumu efektivitāti. Mazinot prettiesisku satura izplatību Latvijā, tiek aizsargāts vietējais mediju tirgus, finanšu līdzekļi neaizplūst pie satura prettiesiskiem izplatītājiem, vienlaikus tiek samazinātas arī propagandas izplatīšanas iespējas Latvijā. Tāpat jāveicina arī sabiedrības izpratne par satura prettiesiskas izplatīšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un informatīvās telpas drošību. Arī turpmāk stiprināma Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes cilvēkresursu un tehnoloģiskā kapacitāte. Prioritātes informatīvās telpas drošības un aizsardzības nodrošināšanai: Sabiedrības informācijpratības un medijpratības veicināšana Ir būtiski veicināt visas sabiedrības izglītošanu, palielinot tās informācijpratību un medijpratību, lai cilvēki spētu atšķirt viltus ziņas un dezinformāciju, kā arī tiktu attīstītas spējas kritiski izvērtēt informatīvajā telpā izplatīto informāciju, lai neizplatītu tālāk nepārbaudītas ziņas. Tādējādi tiks stiprināta Latvijas demokrātija, veicināta katra sabiedrības locekļa patstāvīga spriestspēja un lēmumu pieņemšana, izglītotība, kā arī sabiedrības drošība kopumā, vienlaikus tiks mazināti ārējās propagandas ietekmes draudi. Lai sasniegtu šo mērķi, izglītības sistēmai visos līmeņos (augstāko izglītības iestāžu pasniedzēji, topošo un strādājošo pedagogu prasmes, metodiskie mācību materiāli u. c.) jābūt sagatavotai, lai nodrošinātu skolēniem un studentiem medijpratības un kritiskās domāšanas prasmes tādā līmenī, kas ļauj identificēt riskus informatīvajā telpā. Tāpat ar mērķētām aktivitātēm jācenšas sasniegt iedzīvotāju grupas, kuras ir ārpus izglītības sistēmas, lai šajās iedzīvotāju grupās stiprinātu noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, pret valstiskumu vērstiem naidīgiem vēstījumiem un dezinformāciju. Jāveicina pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas attīstība, kā arī īpaša mediju satura veidošana, kas ir vērsts uz dezinformācijas un manipulāciju izgaismošanu un atspēkošanu un ir pielāgots, pieejams un atraktīvs dažādām Latvijas auditorijām. Stipri vietējie mediji Stipri un mūsdienīgi vietējie mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā, kā arī mediju vides daudzveidība sekmē iedzīvotājiem nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai pieņemtu pārdomātus un faktos balstītus lēmumus. Mediju vide transformējas, tādēļ jāveicina visu mediju konkurētspēja, vienlaikus saglabājot reģionālo mediju daudzveidību. Latvijā jāizveido vienots un mūsdienīgs sabiedriskais medijs, kuram jānodrošina neatkarīgs, atbilstošs un prognozējams finansējums. Latvijā ienākot globālajiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, arvien palielinās konkurence un mazinās tradicionālo mediju platformu izmantošana, tādējādi medijiem un to darbiniekiem jāturpina savu prasmju un zināšanu pilnveide, tostarp medijpratības, satura veidošanas un tehnoloģiju jomā. Tāpat medijiem jānodrošina satura izplatīšana mūsdienu prasībām atbilstošās platformās, lai spētu saglabāt auditoriju Latvijas informatīvajā telpā. Vienlaikus jānostiprina izpratne, ka elektroniskie mediji ievēro ētikas standartus un atbildību par izplatīto saturu neatkarīgi no platformas. Jāpilnveido normatīvo aktu bāze, lai nodrošinātu, ka likumi, kuru ievērošanu uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome elektronisko mediju vidē, ir attiecināmi arī uz digitālo vidi, piemēram, reklāmas izplatīšanas nosacījumiem komerciālajiem medijiem vai komerciālās reklāmas aizliegums sabiedriskajiem medijiem. Jāturpina iesaistīt Latvijas medijus valsts aizsardzības un krīžu sagatavotības pasākumos, tostarp iesaistot žurnālistus civilās un militārās mācībās, kā arī veicot apmācības un citus atbalsta pasākumus mediju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes un apdraudējuma situācijās. Žurnālistu drošība un prasmes Kopumā Latvija ir droša valsts žurnālistiem. Organizācijas "Reportieri bez robežām" Pasaules preses brīvības indeksa izdevumā par 2022. gadu1 Latvija ierindota 22. vietā no 180 valstīm. Jāveicina žurnālistu un mediju drošība gan tiešsaistē, gan fiziskajā vidē pret dažāda rakstura potenciāliem uzbrukumiem no vietējiem un ārvalstu subjektiem, tostarp dezinformatoriem. Tas iekļauj bargu vēršanos, ievērojot nulles tolerances principu, pret jebkuru gadījumu, kad mediju brīvība un drošība ir apdraudēta. Lai uzlabotu žurnālistu prasmes, Latvijai ir jāiegulda līdzekļi žurnālistu mūžizglītības veicināšanā, tostarp satura veidošanas jautājumos. Jāpanāk, lai žurnālisti mācētu veidot uzticamu un kvalitatīvu saturu, prastu atpazīt viltus ziņas un dezinformāciju, kā arī spētu atklāt sabiedrībai šāda satura radītājus un izplatītājus. Spēcīga un vienota valsts stratēģiskā komunikācija Jāturpina stiprināt un attīstīt spēcīgas stratēģiskās komunikācijas spējas valdības centrā, kas darbojas sinerģijā ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īstenotu stratēģisku un efektīvu komunikāciju ar savām auditorijām. Šādas komunikācijas mērķis ir veicināt iedzīvotāju patriotismu un piederības sajūtu Latvijas valstij un tās vērtībām, uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, pilsonisko līdzdarbošanos demokrātiskos procesos un valsts attīstībā, kā arī zināšanas, prasmes un vēlmi aizstāvēt valsti krīzes vai apdraudējuma situācijās. Valsts pārvaldei vienoti un mērķēti jāturpina strādāt ar prioritārajām mērķauditorijām, īpaši jauniešiem un iedzīvotājiem reģionos (īpaši Latgales un Vidzemes pierobežas novados). 8. Kiberapdraudējuma novēršana Līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Ukrainu atbalstošo valstu, tostarp Latvijas, kibertelpā tika konstatēta paaugstināta Krievijas un tās darbības atbalstošo kiberaktoru aktivitāte. 2022. gads Latvijas kibertelpā bija kiberincidentiem vispiesātinātākais gads kopš šāda statistika tiek apkopota. Sabiedrībai redzamākie bija haktīvistu grupējuma "KillNet" veiktie pakalpojumatteices uzbrukumi, taču to kopējā ietekme uz informācijas sistēmu darbību ir vērtējama kā nebūtiska. Nozīmīgākās un nacionālo drošību visvairāk apdraudošās joprojām ir dažādu valsts aktoru veiktās kiberoperācijas pret Latvijas valsts, privātā sektora un informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras sistēmām. Tāpat Latvijā un citās ES dalībvalstīs pieaug kiberuzbrukumu skaits, kas veikti no Ķīnas teritorijas. Šie uzbrukumi ir vērsti pret valsts un pašvaldību institūcijām, informācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru, kā arī privātā sektora uzņēmumiem un sabiedrības pārstāvjiem. 2021. gadā ES aicināja Ķīnu nepieļaut, ka tās teritoriju izmanto ļaunprātīgu kiberdarbību veikšanai, kā arī 2023. gadā tika publicēta ES dalībvalstu apkopota informācija par ļaunprātīgu kiberdarbību veicējiem, kuru darbība ir saistīta ar Ķīnu. ES kopā ar līdzīgi domājošām valstīm pauž atbalstu esošo starptautisko tiesību un normu piemērošanai kibertelpā un valstu atbildīgai uzvedībai tajā. Latvija sadarbojas ES un NATO formātos, lai risinātu kiberincidentu attiecināšanas jautājumus. Apstiprinātajā jaunajā Latvijas Kiberdrošības Stratēģijā 2023.-2026. gadam ir noteikts kiberdrošības politikas mērķis minētajam laika periodam. Šis mērķis paredz stiprināt Latvijas kibertelpas drošību, attīstot kiberaizsardzības spējas, paaugstinot noturību pret kiberuzbrukumiem un veicinot sabiedrības izpratni par draudiem kibertelpā, definējot šādas prioritātes: aizsardzība, atturēšana un attīstība. Ir stājusies spēkā jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2022/2555, kas paredz īstenot pasākumus, lai panāktu vienādi augstu kiberdrošības līmeni visās ES dalībvalstīs. Latvijai šī Direktīva būs jāievieš līdz 2025. gada 17. oktobrim. Direktīva nosaka stingrākas kiberdrošības prasības subjektiem - būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ievēro …