Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otr

Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses 1. pants. 2022. gada 14. decembrī Briselē parakstītais Pamatnolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses (turpmāk - Nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2. pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija. 3. pants. Nolīgums stājas spēkā tā 59. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā. Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 2. novembrī. Valsts prezidents E. Rinkēvičs Rīgā 2023. gada 17. novembrī РАМКОВО СПОРАЗУМЕНИЕ ЗА ВСЕОБХВАТНО ПАРТНЬОРСТВО И СЪТРУДНИЧЕСТВО МЕЖДУ ЕВРОПЕЙСКИЯ СЪЮЗ И НЕГОВИТЕ ДЪРЖАВИ ЧЛЕНКИ, ОТ ЕДНА СТРАНА, И КРАЛСТВО ТАЙЛАНД, ОТ ДРУГА СТРАНА ACUERDO MARCO GLOBAL DE COLABORACIÓN Y COOPERACIÓN ENTRE LA UNIÓN EUROPEA Y SUS ESTADOS MIEMBROS, POR UNA PARTE, Y EL REINO DE TAILANDIA, POR OTRA RÁMCOVÁ DOHODA O KOMPLEXNÍM PARTNERSTVÍ A SPOLUPRÁCI MEZI EVROPSKOU UNIÍ A JEJÍMI ČLENSKÝMI STÁTY NA JEDNÉ STRANĚ A THAJSKÝM KRÁLOVSTVÍM NA STRANĚ DRUHÉ RAMMEAFTALE OM ET OMFATTENDE PARTNERSKAB OG SAMARBEJDE MELLEM DEN EUROPÆISKE UNION OG DENS MEDLEMSSTATER PÅ DEN ENE SIDE OG KONGERIGET THAILAND PÅ DEN ANDEN SIDE RAHMENABKOMMEN ÜBER UMFASSENDE PARTNERSCHAFT UND ZUSAMMENARBEIT ZWISCHEN DER EUROPÄISCHEN UNION UND IHREN MITGLIEDSTAATEN EINERSEITS UND DEM KÖNIGREICH THAILAND ANDERERSEITS ÜHELT POOLT EUROOPA LIIDU JA SELLE LIIKMESRIIKIDE NING TEISELT POOLT TAI KUNINGRIIGI VAHELINE LAIAHAARDELISE PARTNERLUSE JA KOOSTÖÖ RAAMLEPING ΣΥΜΦΩΝΙΑ-ΠΛΑΙΣΙΟ ΣΥΝΟΛΙΚΗΣ ΕΤΑΙΡΙΚΗΣ ΣΧΕΣΗΣ ΚΑΙ ΣΥΝΕΡΓΑΣΙΑΣ ΜΕΤΑΞΥ ΤΗΣ ΕΥΡΩΠΑΪΚΗΣ ΕΝΩΣΗΣ ΚΑΙ ΤΩΝ ΚΡΑΤΩΝ ΜΕΛΩΝ ΤΗΣ, ΑΦΕΝΟΣ, ΚΑΙ ΤΟΥ ΒΑΣΙΛΕΙΟΥ ΤΗΣ ΤΑΪΛΑΝΔΗΣ, ΑΦΕΤΕΡΟΥ FRAMEWORK AGREEMENT ON COMPREHENSIVE PARTNERSHIP AND COOPERATION BETWEEN THE EUROPEAN UNION AND ITS MEMBER STATES, OF THE ONE PART, AND THE KINGDOM OF THAILAND, OF THE OTHER PART ACCORD-CADRE GLOBAL DE PARTENARIAT ET DE COOPÉRATION ENTRE L'UNION EUROPÉENNE ET SES ÉTATS MEMBRES, D'UNE PART, ET LE ROYAUME DE THAÏLANDE, D'AUTRE PART CREAT-CHOMHAONTÚ MAIDIR LE COMHPHÁIRTÍOCHT CHUIMSITHEACH AGUS COMHAR CUIMSITHEACH IDIR AN tAONTAS EORPACH AGUS A BHALLSTÁIT, DE PHÁIRT, AGUS RÍOCHT NA TÉALAINNE, DEN PHÁIRT EILE OKVIRNI SPORAZUM O SVEOBUHVATNOM PARTNERSTVU I SURADNJI IZMEĐU EUROPSKE UNIJE I NJEZINIH DRŽAVA ČLANICA, S JEDNE STRANE, I KRALJEVINE TAJLANDA, S DRUGE STRANE ACCORDO QUADRO DI PARTENARIATO GLOBALE E COOPERAZIONE TRA L'UNIONE EUROPEA E I SUOI STATI MEMBRI, DA UNA PARTE, E IL REGNO DI THAILANDIA, DALL'ALTRA PAMATNOLĪGUMS PAR VISAPTVEROŠU PARTNERĪBU UN SADARBĪBU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN TAIZEMES KARALISTI, NO OTRAS PUSES EUROPOS SĄJUNGOS BEI JOS VALSTYBIŲ NARIŲ IR TAILANDO KARALYSTĖS PAGRINDŲ SUSITARIMAS DĖL VISAPUSIŠKOS PARTNERYSTĖS IR BENDRADARBIAVIMO ÁTFOGÓ PARTNERSÉGI ÉS EGYÜTTMŰKÖDÉSI KERETMEGÁLLAPODÁS EGYRÉSZRŐL AZ EURÓPAI UNIÓ ÉS TAGÁLLAMAI, MÁSRÉSZRŐL A THAIFÖLDI KIRÁLYSÁG KÖZÖTT FTEHIM QAFAS TA' SĦUBIJA U KOOPERAZZJONI KOMPRENSIVI BEJN L-UNJONI EWROPEA U L-ISTATI MEMBRI TAGĦHA, MINN NAĦA WAĦDA, U R-RENJU TAT-TAJLANDJA, MIN-NAĦA L-OĦRA KADEROVEREENKOMST INZAKE EEN BREED PARTNERSCHAP EN SAMENWERKING TUSSEN DE EUROPESE UNIE EN HAAR LIDSTATEN, ENERZIJDS, EN HET KONINKRIJK THAILAND, ANDERZIJDS UMOWA RAMOWA O WSZECHSTRONNYM PARTNERSTWIE I WSPÓŁPRACY MIĘDZY UNIĄ EUROPEJSKĄ I JEJ PAŃSTWAMI CZŁONKOWSKIMI, Z JEDNEJ STRONY, A KRÓLESTWEM TAJLANDII, Z DRUGIEJ STRONY ACORDO-QUADRO DE PARCERIA E COOPERAÇÃO ABRANGENTES ENTRE A UNIÃO EUROPEIA E OS SEUS ESTADOS-MEMBROS, POR UM LADO, E O REINO DA TAILÂNDIA, POR OUTRO ACORD-CADRU DE PARTENERIAT ȘI DE COOPERARE GLOBALĂ ÎNTRE UNIUNEA EUROPEANĂ ȘI STATELE MEMBRE ALE ACESTEIA, PE DE O PARTE, ȘI REGATUL THAILANDEI, PE DE ALTĂ PARTE RÁMCOVÁ DOHODA O KOMPLEXNOM PARTNERSTVE A SPOLUPRÁCI MEDZI EURÓPSKOU ÚNIOU A JEJ ČLENSKÝMI ŠTÁTMI NA JEDNEJ STRANE A THAJSKÝM KRÁĽOVSTVOM NA STRANE DRUHEJ OKVIRNI SPORAZUM O OBSEŽNEM PARTNERSTVU IN SODELOVANJU MED EVROPSKO UNIJO IN NJENIMI DRŽAVAMI ČLANICAMI NA ENI STRANI TER KRALJEVINO TAJSKO NA DRUGI STRANI EUROOPAN UNIONIN JA SEN JÄSENVALTIOIDEN SEKÄ THAIMAAN KUNINGASKUNNAN VÄLINEN KOKONAISVALTAISTA KUMPPANUUTTA JA YHTEISTYÖTÄ KOSKEVA PUITESOPIMUS RAMAVTAL OM FÖRDJUPAT PARTNERSKAP OCH SAMARBETE MELLAN EUROPEISKA UNIONEN OCH DESS MEDLEMSSTATER, Å ENA SIDAN, OCH KONUNGARIKET THAILAND, Å ANDRA SIDAN กรอบความตกลง ว่าด้วยความเป็นหุ้นส่วนและความร่วมมือรอบด้าน ระหว่างสหภาพยุโรป และรัฐสมาชิกฝ่ายหนึ่ง กับราชอาณาจักรไทยในอีกฝ่ายหนึ่ง PAMATNOLĪGUMS PAR VISAPTVEROŠU PARTNERĪBU UN SADARBĪBU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN TAIZEMES KARALISTI, NO OTRAS PUSES EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk "ES", un BEĻĢIJAS KARALISTE, BULGĀRIJAS REPUBLIKA, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, HORVĀTIJAS REPUBLIKA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJA, MALTAS REPUBLIKA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, RUMĀNIJA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, Eiropas Savienības dalībvalstis, turpmāk "dalībvalstis", no vienas puses, un TAIZEMES KARALISTE, turpmāk "Taizeme", no otras puses, turpmāk "Puses", ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās draudzības saiknes starp Pusēm un ciešās vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saites, kas tās vieno; ĪPAŠU NOZĪMI PIEŠĶIROT to abpusējo attiecību visaptverošajai būtībai; VĒLREIZ APLIECINOT savu atbalstu demokrātijas principiem un cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) 1948. gada 10. decembrī pieņemtajā Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos attiecīgos starptautiskos cilvēktiesību instrumentos; VĒLREIZ APLIECINOT savu atbalstu tiesiskuma un labas pārvaldības principiem un vēlmi veicināt savu tautu ekonomisko un sociālo progresu, ņemot vērā vides aizsardzības prasības un ilgtspējīgas attīstības principus, kā arī Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas pieņemta ar ANO ĢA 2015. gada 25. septembra Rezolūciju Nr. 70/1; ATZĪSTOT Taizemes jaunattīstības valsts statusu un ņemot vērā Pušu attiecīgos attīstības līmeņus; ATZĪSTOT vajadzību veicināt ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās koncepcijas un mērķus, izmantojot attiecīgus starptautiskus un reģionālus instrumentus, lai novērstu draudus, ko rada masu iznīcināšanas ieroči (MII). Ar konsensu pieņemtā Apvienoto Nāciju Drošības padomes (ANO DP) Rezolūcija 1540 (2004) apstiprina visas starptautiskās sabiedrības apņemšanos vērsties pret šādu ieroču izplatīšanos. Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, un Eiropas Savienības Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma ES politiku attiecībā uz to, lai ieroču neizplatīšanas rīcībpolitiku iekļautu ES attiecībās ar trešām valstīm. Taizeme, būdama Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) biedre, ir viena no valstīm, kura izstrādāja un parakstīja līgumu, ar ko izveido no kodolieročiem brīvu zonu Dienvidaustrumāzijā, parakstīts Bangkokā, 1995. gada 15. decembrī; TĀ KĀ Puses atzīst saikni starp atbruņošanos, ieroču kontroli, mieru un drošību, kā arī attīstību un atzīmē, ka ciešāka sadarbība starp Pusēm, veicinot attiecīgo starptautisko instrumentu īstenošanu, var palīdzēt sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un drošāku pasauli; TĀ KĀ Puses uzskata terorismu par globālās drošības apdraudējumu un vēlas pastiprināt dialogu un sadarbību cīņā pret terorismu saskaņā ar attiecīgajām ANO DP rezolūcijām, sevišķi ar ANO DP Rezolūciju 1373 (2001), Puses atkārtoti apstiprina, ka cilvēktiesību ievērošana visiem un tiesiskums ir galvenais pamats cīņai pret terorismu; VĒLREIZ APLIECINOT, ka vissmagākie starptautiskas nozīmes noziegumi nedrīkst palikt nesodīti un ir jāveic kriminālvajāšana, īstenojot pasākumus valsts līmenī un sekmējot sadarbību pasaules mērogā; VĒLREIZ APLIECINOT apņemšanos apkarot starptautiskas nozīmes smagus noziegumus; ATZĪSTOT 1980. gada 7. martā Kualalumpurā parakstītā Sadarbības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru un Taizemi - Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas dalībvalstīm - un tā turpmāko pievienošanās protokolu nozīmību; ATZĪSTOT, cik svarīgi ir stiprināt pašreizējās Pušu attiecības ar nolūku uzlabot to savstarpējo sadarbību un kopējo vēlmi nostiprināt, padziļināt un dažādot Pušu attiecības savstarpēji interesējošās jomās, pamatojoties uz suverenitātes ievērošanu, vienlīdzību, nediskrimināciju, saudzību pret dabisku vidi un abpusēju izdevīgumu; ATZĪSTOT, ka Pusēm ir kopīgs mērķis panākt resursu ziņā efektīvu, iekļaujošu, inovatīvu, neto nulles emisiju ekonomiku un zaļo ekonomiku un ka pieredzes apmaiņa par to iekšpolitikas īstenošanu var uzlabot to rezultātus un paātrināt ANO IAM īstenošanu; PAUŽOT pilnīgu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās, tostarp vides aizsardzību un efektīvu sadarbību cīņā pret klimata pārmaiņām un 1992. gada 9. maijā Riodežaneiro pieņemtās Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un 2015. gada 12. decembrī Parīzē pieņemtā Parīzes nolīguma efektīvu īstenošanu, kā arī starptautiski atzītu sociālo un darba standartu efektīvu veicināšanu un īstenošanu; NODROŠINOT, ka šajā sakarā neviens netiek atstāts novārtā; UZSVEROT, cik svarīgi ir padziļināt attiecības un sadarbību tādās jomās kā migrācija; APSTIPRINOT savu vēlmi, pilnībā ņemot vērā reģionālā līmenī īstenotos pasākumus, sekmēt abu Pušu sadarbību, kas balstīta uz kopīgām vērtībām un abpusēju izdevīgumu; ATZĪSTOT, kādu nozīmi Puses piešķir principiem un noteikumiem, kas reglamentē starptautisko tirdzniecību, kuri jo īpaši iekļauti Marrākešas līgumā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO līgums) izveidošanu, kas noslēgts Marrākešā 1994. gada 15. aprīlī, kā arī tam, ka šie principi un noteikumi jāpiemēro pārskatāmi un bez diskriminācijas; ATZĪMĒJOT, ka gadījumā, ja Puses šā nolīguma satvarā ir nolēmušas noslēgt konkrētus nolīgumus attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kuri ES būtu jānoslēdz, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļu, šādu turpmāku nolīgumu noteikumi nebūtu saistoši Īrijai, ja vien ES vienlaikus ar Īriju saistībā ar tās līdzšinējām divpusējām attiecībām nepaziņo Taizemei, ka Īrijai šādi turpmāki konkrēti nolīgumi ir kļuvuši saistoši kā ES daļai saskaņā ar Protokolu Nr. 21 par Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Turklāt jebkādi turpmāki ES iekšējie pasākumi, kas nolīguma īstenošanai tiktu pieņemti, ievērojot iepriekšminēto sadaļu, nebūtu saistoši Īrijai, ja vien tā nav paziņojusi, ka vēlas piedalīties vai pieņemt šādus pasākumus saskaņā ar Protokolu Nr. 21. ŅEMOT VĒRĀ ARĪ TO, ka uz šādiem turpmākiem īpašiem nolīgumiem vai šādiem turpmākiem ES iekšējiem pasākumiem attieksies Protokols Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem Līgumiem; IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI. I SADAĻA BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA 1. PANTS Vispārīgi principi 1. Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos noteikto demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību, kā arī tiesiskuma principa ievērošana ir abu Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir šā nolīguma būtisks elements. 2. Puses apstiprina savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās, sadarboties klimata pārmaiņu un globalizācijas radīto problēmu risināšanā un sniegt ieguldījumu Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam. 3. Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos ievērot 2005. gadā pieņemto Parīzes Deklarāciju par palīdzības efektivitāti un vienojas nostiprināt sadarbību ar mērķi vēl vairāk uzlabot veikumu attīstības jomā. 4. Puses vēlreiz apliecina apņemšanos ievērot labas pārvaldības principus un cīnīties pret korupciju visos līmeņos, īpaši ņemot vērā to starptautiskās saistības. 5. Puses vienojas, ka saskaņā ar šo nolīgumu veiktajos sadarbības pasākumos tiks ņemts vērā to attiecīgās vajadzības un iespējas. 2. PANTS Sadarbības mērķi Ņemot vērā Pušu veiksmīgi iedibināto partnerību, Puses vienojas veidot uz nākotni vērstas attiecības, kuru pamatā ir strukturētāka un stratēģiskāka perspektīva, kopīgas vērtības un savstarpējās intereses, un apņemas uzturēt visaptverošu dialogu un veicināt turpmāku sadarbību starp tām visās kopīgu interešu jomās. Pušu centieni būs jo īpaši vērsti uz to, lai: a) veicinātu divpusēju un daudzpusēju sadarbību visos attiecīgajos reģionālajos un starptautiskajos forumos un organizācijās, kas nodarbojas ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums; b) izveidotu sadarbību MII izplatīšanas apkarošanā; c) izveidotu dialogu par smagiem starptautiskas nozīmes noziegumiem; d) izveidotu sadarbību terorisma un starptautiskas noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā; e) savstarpēja izdevīguma vārdā nodrošinātu Pušu savstarpējās tirdzniecības un investīciju pieaugumam un attīstībai vajadzīgos apstākļus un veicinātu tos, vienlaikus nodrošinot PTO principu un noteikumu ievērošanu tādā veidā, kas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķi un veicina ilgtspējīgas piegādes ķēdes un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi; f) izveidotu sadarbību visās ar tirdzniecību un ieguldījumiem saistītajās savstarpējo interešu jomās, lai veicinātu PTO principu un noteikumu īstenošanu, veicinātu ilgtspējīgas tirdzniecības un investīciju plūsmas un novērstu un likvidētu šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem tādā veidā, kas atbilst pašreizējām un turpmākajām ES un ASEAN iniciatīvām, papildina tās, kā arī veicina to īstenošanu; g) izveidotu sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, tostarp tādās jomās kā tiesiskums un tiesu iestāžu sadarbība, personas datu aizsardzība, migrācija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, organizētās noziedzības un nelegālo narkotiku apkarošana; h) izveidotu sadarbību visās pārējās savstarpējo interešu nozarēs, jo īpaši attiecībā uz makroekonomikas politiku un finanšu iestādēm, attīstības plānošanu, labu pārvaldību nodokļu jomā, korupcijas apkarošanu, korporatīvo sociālo atbildību, rūpniecības politiku un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) veicināšanu, informācijas sabiedrību, zinātni, tehnoloģiju un inovāciju, mazoglekļa, aprites un zaļo ekonomiku, bioekonomiku, klimata pārmaiņām, enerģētiku, transportu, pētniecību un attīstību, izglītību un apmācību, kultūru, tūrismu, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, vides un dabas resursiem, lauksaimniecību un lauku attīstību, veselības aprūpi, statistiku, uz zināšanām balstītu sabiedrību, pārtikas nekaitīgumu, fitosanitārijas un veterinārijas jautājumiem, nodarbinātību un sociālajām lietām; i) sekmētu Pušu dalību apakšreģionālās, reģionālās un trīspusējās sadarbības programmās, kurās var piedalīties otra Puse; j) stiprinātu Pušu lomu un atpazīstamību vienai otras reģionos, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp kultūras apmaiņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu un izglītību; k) veicinātu cilvēku savstarpējo saprašanos, izmantojot dažādu nevalstisku struktūru, piemēram, ideju laboratoriju, akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu savstarpēju sadarbību semināru, konferenču, jauniešu sadarbības, kibertelpas pasākumu, mācību, apmaiņu un citu pasākumu veidā. 3. PANTS Masu iznīcināšanas ieroči 1. Puses uzskata, ka MII un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valstu līmenī īstenojot to pastāvošās saistības, kas izriet no starptautiskajiem atbruņošanās un neizplatīšanas līgumiem, kā arī citām starptautiskām saistībām ANO ietvaros, ieskaitot ANO DP rezolūcijas. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements. 2. Turklāt Puses vienojas sadarboties un sniegt ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un veicināt starptautisku atbruņošanās instrumentu īstenošanu: a) veicot pasākumus, lai kļūtu par dalībnieci visos pārējos attiecīgos starptautiskajos instrumentos un tos pilnībā īstenotu; b) saskaņā ar to attiecīgajām starptautiskajām saistībām uzlabojot valsts eksporta kontroles efektivitāti un kontrolējot ar MII saistītu preču eksportu un tranzītu, tostarp attiecīgā gadījumā divējāda lietojuma tehnoloģiju galapatēriņu saistībā ar MII, ar efektīviem tiesiskās vai administratīvās izpildes līdzekļiem, tostarp ar efektīviem sodiem un preventīviem pasākumiem par eksporta kontroles pārkāpumiem, jo īpaši izmantojot sadarbību un spēju veidošanu; c) veicinot to, lai pilnībā un efektīvi tiktu īstenots 1968. gada 1. jūlijā Londonā, Maskavā un Vašingtonā parakstītais Kodolieroču neizplatīšanas līgums (KNL), kas ir globālā kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās režīma stūrakmens un svarīgs elements tajā, lai attīstītu kodolenerģijas lietojumu miermīlīgiem mērķiem, Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTIK), kas parakstīta Londonā, Maskavā un Vašingtonā 1972. gada 10. aprīlī, un Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (CWC), kas parakstīta Parīzē un Ņujorkā 1993. gada 13. janvārī. 3. Puses vienojas veidot regulāru dialogu, ar kuru 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētos elementus papildinās un konsolidēs. Šādu dialogu var risināt uz reģionāla pamata. 4. PANTS Vieglie ieroči un kājnieku ieroči un citi parastie ieroči 1. Puses atzīst, ka vieglo ieroču un kājnieku ieroču, tostarp to munīcijas, nelikumīga ražošana, nodošana un aprite, kā arī to pārmērīga uzkrāšana, nepietiekama krājumu pārvaldība un drošība, un vieglo ieroču un kājnieku ieroču nekontrolēta izplatīšana, kam ir dažādas humanitārās un sociālekonomiskās sekas, joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību, kā arī ilgtspējīgu attīstību individuālā, vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī. 2. Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt to attiecīgās saistības attiecībā uz pienākumu apkarot kājnieku un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību, kā nosaka spēkā esošie starptautiskie līgumi un ANO DP rezolūcijas, kā arī to saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos, kuru pieņēmusi ANO ĢA 2001. gada 20. jūlijā. 3. Puses atzīst iekšzemes kontroles sistēmu nozīmi attiecībā uz parasto ieroču nodošanu saskaņā ar to starptautiskajām saistībām un Ieroču tirdzniecības līguma, kas pieņemts ar ANO ĢA 2013. gada 2. aprīļa Rezolūciju Nr. 67/234B, mērķi un nolūku. Puses atzīst, ka šādu kontroli ir svarīgi atbildīgi piemērot, lai veicinātu mieru, drošību un stabilitāti starptautiskā un reģionālā mērogā, kā arī lai mazinātu cilvēku ciešanas un novērstu parasto ieroču novirzīšanu. Puses vienojas stiprināt dialogu un sadarbību eksporta kontroles jomā. 4. Puses vienojas uzlabot sadarbību un censties panākt koordināciju, papildināmību un sinerģiju savos centienos attiecībā uz kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu un izskaušanu, parasto ieroču nodošanu un parasto ieroču valsts importa un eksporta kontroles sistēmām. 5. PANTS Smagi starptautiskas nozīmes noziegumi Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka ir jānodrošina kriminālvajāšana, veicot pasākumus attiecīgi gan valstu, gan starptautiskā līmenī, gan pastiprinot starptautisko sadarbību saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. 6. PANTS Sadarbība terorisma novēršanā un apkarošanā 1. Puses atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir cīņa pret terorismu, pilnībā ievērojot tiesiskumu, starptautiskās tiesības, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, kas parakstīti Sanfrancisko 1945. gada 26. jūnijā, un attiecīgās ANO DP rezolūcijas, cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības. Šajā sakarā un ņemot vērā ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju, kas ietverta ANO ĢA 2006. gada 8. septembra Rezolūcijā Nr. 60/288, kas vēlāk pārskatīta, kā arī 2003. gada 28. janvārī pieņemto ASEAN un ES kopīgo deklarāciju par sadarbību terorisma apkarošanā, Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apkarotu terorismu visos tā veidos un izpausmēs. 2. Puses to nodrošina, jo īpaši: a) pilnībā īstenojot ANO DP Rezolūcijas 1267 (1999), 1373 (2001), 1822 (2008), 2242 (2015), 2396 (2017) un 2462 (2019), un citas attiecīgās ANO rezolūcijas, starptautiskās konvencijas un instrumentus; b) saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un indivīdiem un par to atbalsta tīkliem; c) sadarbojoties attiecībā uz terorisma apkarošanas līdzekļiem, ieskaitot aprīkojumu, un metodēm, ieskaitot tehniskās jomās un apmācībā, un daloties ar pieredzi attiecībā uz terorisma novēršanu un vervēšanu; d) sadarbojoties, lai padziļinātu starptautisko vienprātību par cīņu pret terorismu un terorisma finansēšanu, kā arī pret informācijas tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu terorisma nolūkos, un rīkojoties, lai panāktu vienošanos par visaptverošu konvenciju par starptautisko terorismu, tādējādi papildinot pastāvošo ANO un citu piemērojamo starptautisko pretterorisma instrumentu klāstu; e) daloties ar paraugpraksi cilvēktiesību aizsardzībā cīņā pret terorismu. II SADAĻA DIVPUSĒJĀ, REĢIONĀLĀ UN STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA 7. PANTS Sadarbība reģionālās un starptautiskās organizācijās 1. Puses apņemas sadarboties un apmainīties viedokļiem reģionālos un starptautiskos forumos un organizācijās, jo īpaši ANO un tās specializētajās organizācijās un aģentūrās, tostarp, bet ne tikai, Starptautiskajā Darba organizācijā (SDO), ASEAN un ES dialoga attiecībās, jo īpaši saistībā ar ASEAN un ES stratēģisko partnerību, ASEAN Reģionālajā forumā (ARF) un Āzijas un Eiropas sanāksmē (ASEM). 2. Puses apņemas sadarboties un apmainīties viedokļiem par ekonomiskiem un citiem saistītiem jautājumiem reģionālos un starptautiskos forumos un organizācijās, tostarp inter alia ASEM, ANO Tirdzniecības un attīstības konferencē, PTO un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā. 8. PANTS Divpusēja un reģionāla sadarbība 1. Attiecībā uz katru dialoga un sadarbības nozari saskaņā ar šo nolīgumu, vienlaicīgi piešķirot atbilstošu nozīmi jautājumiem divpusējas sadarbības ietvaros, Puses vienosies veikt attiecīgos pasākumus divpusējā vai reģionālā līmenī, vai abos līmeņos vienlaicīgi. Izvēloties atbilstīgo sadarbības līmeni, Puses centīsies palielināt ietekmi un pastiprināt visu ieinteresēto personu iesaisti, vienlaikus pēc iespējas labāk izmantojot pieejamos resursus, ņemot vērā politiskās un institucionālās iespējas un nodrošinot saskanību ar citiem pasākumiem, kuros iesaistītas ES un ASEAN dalībvalstis. 2. Puses var attiecīgā gadījumā izlemt finansiālu atbalstu piešķirt arī sadarbības pasākumiem jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums vai kuras ir saistītas ar to, atbilstoši Pušu attiecīgajām finanšu procedūrām un resursiem. Šī sadarbība var jo īpaši ietvert mācību shēmu organizāciju, seminārus, ekspertu apmaiņu, pētījumus un citus pasākumus, par kuriem Puses ir vienojušās. III SADAĻA SADARBĪBA TIRDZNIECĪBAS UN INVESTĪCIJU JAUTĀJUMOS 9. PANTS Vispārīgi principi 1. Puses uzsāk dialogu par divpusēju un daudzpusēju tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem, lai stiprinātu divpusējās tirdzniecības attiecības un attīstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu tādā veidā, kas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķi. 2. Puses apņemas veicināt savstarpējas tirdzniecības attīstību un dažādošanu pēc iespējas augstākā līmenī un savstarpēji izdevīgā veidā saskaņā ar PTO principiem un noteikumiem. Puses apņemas panākt labākus tirgus piekļuves nosacījumus, veicot pasākumus pārredzamības uzlabošanai, ņemot vērā starptautisko organizāciju veikto darbu šajā jomā. 3. Puses viena otrai sniedz informāciju par politikas izmaiņām attiecībā uz tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītām jomām vai citiem saistītiem jautājumiem, piemēram, lauksaimniecības politiku, pārtikas nekaitīguma politiku, netarifa pasākumiem, patērētāju aizsardzības politiku un vides politiku, ieskaitot atkritumu apsaimniekošanu. 4. Puses veicina dialogu un sadarbību, lai attīstītu to attiecības tirdzniecības un investīciju jomā, tostarp risinot tirdzniecības problēmas šā nolīguma 10. līdz 19. pantā minētajās jomās. 10. PANTS Sanitārie un fitosanitārie jautājumi 1. Puses sadarbojas pārtikas nekaitīguma un sanitāro un fitosanitāro jautājumu (SFS) jomā, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību vai veselību Pušu teritorijā. 2. Puses apspriež un apmainās ar informāciju par to attiecīgajiem pasākumiem, kas noteikti PTO Nolīgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kurš stājās spēkā ar PTO izveidi 1995. gada 1. janvārī, ietverot standartus, kas noteikti Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā, kura parakstīta Romā 1951. gada 6. decembrī, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā un Pārtikas kodeksa komisijā. 3. Puses vienojas sadarboties spēju veidošanā saistībā ar SFS jautājumiem. Šāda spēju veidošana ir piemērota katras Puses vajadzībām, un tā jāveic ar mērķi palīdzēt šādai Pusei ievērot otras Puses tiesisko regulējumu. 4. Puses pēc jebkuras Puses pieprasījuma laikus izveido dialogu par SFS jautājumiem, lai izskatītu ar SFS saistītos jautājumus vai citus steidzamus ar SFS saistītus jautājumus. 5. Puses izraugās kontaktpunktus saziņai par jautājumiem, uz kuriem attiecas šis pants. 6. Puses piešķir lielu nozīmi sadarbībai SFS jomā. 11. PANTS Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas 1. Puses sadarbojas, lai veicinātu globālu pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām. 2. Puses veicina dialogu, spēju veidošanas pasākumus un ciešu sadarbību savstarpējo interešu jautājumos, lai veicinātu ilgtspējīgas pārtikas sistēmas saskaņā ar ANO IAM. Šādi jautājumi inter alia ietver: a) pārtikas sistēmu ietekmes samazināšanu uz vidi un klimatu; b) ilgtspējīgu lauksaimniecību un pārtikas sistēmas visos pārtikas ķēdes posmos, tostarp agroekoloģiju, bioloģisko ražošanu, pesticīdu lietošanas un riska samazināšanu, dzīvnieku labturību un rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem; c) pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu visā pārtikas ķēdē; d) cīņu pret krāpšanu pārtikas jomā. 3. Puses izraugās kontaktpunktus saziņai par jautājumiem, uz kuriem attiecas šis pants. 4. Puses piešķir lielu nozīmi sadarbībai ilgtspējīgu pārtikas sistēmu jomā. 12. PANTS Tehniskie šķēršļi tirdzniecībai 1. Puses sekmē starptautisko standartu un starptautisku akreditācijas shēmu izmantošanu un apmainās ar informāciju par standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, tai skaitā saskaņā ar PTO Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (TBT), kas stājās spēkā līdz ar PTO nodibināšanu 1995. gada 1. janvārī. 2. Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā, tostarp tehnisko spēju veidošanā un sadarbībā, lai panāktu atbilstību TBT pasākumiem. 3. Puses izraugās kontaktpunktu, kas koordinētu informācijas apmaiņu un sadarbību saskaņā ar šo pantu, kā arī veicinātu centienus regulatīvajā sadarbībā starp Pusēm. 13. PANTS Muitas sadarbība un tirdzniecības veicināšana 1. Puses dalās pieredzē un izskata iespējas vienkāršot importa, eksporta un citas muitas procedūras, uzlabot tirdzniecības noteikumu pārredzamību un attīstīt muitas sadarbību, tostarp efektīvus savstarpējās administratīvās palīdzības mehānismus. Puses sadarbojas, lai sekmētu PTO Nolīguma par tirdzniecības veicināšanu īstenošanu, kas stājās spēkā 2017. gada 22. februārī. Puses pievērš īpašu uzmanību starptautiskās tirdzniecības, tostarp transporta pakalpojumu, drošības dimensijas nostiprināšanai un līdzsvarotas pieejas nodrošināšanai starp tirdzniecības veicināšanu, efektīvu kontroli un cīņu pret krāpšanu un pārkāpumiem, kas saistīti ar muitu. 2. Neierobežojot citas sadarbības formas, kas paredzētas šajā nolīgumā, Puses apstiprina ieinteresētību nākotnē noslēgt protokolu par sadarbību, tostarp par savstarpēju palīdzību muitas jomā, ar šo nolīgumu noteiktajā institucionālajā satvarā. 14. PANTS Antidempings 1. Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) VI pantu un PTO Nolīgumu par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu, jo īpaši tā 15. pantu. 2. Puses piešķir lielu nozīmi sadarbībai antidempinga jomā. 15. PANTS Investīcijas Puses sekmē investīciju lielāku plūsmu, attīstot pievilcīgu un labvēlīgu vidi savstarpējām investīcijām ar konsekventa dialoga palīdzību, kura mērķis ir uzlabot izpratni un sadarbību investīciju jautājumos, izpētīt administratīvos mehānismus, lai veicinātu investīciju plūsmu, un veicināt pārredzamību, atklātību un nediskrimināciju ieguldītājiem saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. 16. PANTS Konkurences politika 1. Puses sekmē konkurences noteikumu efektīvu izveidi un piemērošanu un informācijas izplatīšanu, lai veicinātu pārredzamību un juridisko noteiktību uzņēmumiem, kas darbojas otras Puses tirgū saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. 2. Abas Puses cenšas sadarboties savstarpēji saskaņotās jomās, lai uzlabotu savstarpēju izpratni par otras Puses konkurences tiesību aktiem un politiku. 17. PANTS Pakalpojumi Puses izveido konsekventu dialogu, kas īpaši vērsts uz informācijas apmaiņu par to attiecīgajām normatīvajām vidēm, veicinot pieeju abu Pušu tirgiem, sekmējot piekļuvi kapitāla un tehnoloģijas avotiem, kā arī veicinot pakalpojumu tirdzniecību starp abiem reģioniem un trešo valstu tirgos. 18. PANTS Intelektuālā īpašuma tiesības 1. Puses apmainās ar informāciju un dalās ar pieredzi par tādiem jautājumiem kā intelektuālā īpašuma tiesību (IIT) prakse, veicināšana, izplatīšana, pilnveidošana, pārvalde, aizsardzība un efektīva piemērošana, šo tiesību pārkāpšanas novēršana un cīņa pret viltošanu un pirātismu, jo īpaši ar muitas sadarbības un citu atbilstīgu sadarbības veidu palīdzību un ar šo tiesību aizsardzības stiprināšanu, par ko Puses vienojušās. Saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kuros Puses piedalās, Puses sadarbosies jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un patentu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, preču zīmju, autortiesību un rūpnieciskā dizaina aizsardzībā, kā arī augu šķirņu aizsardzībā. 2. Puses viena otrai sniedz tehnisku palīdzību intelektuālā īpašuma tiesību jomā un palīdz viena otrai uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzību, piemērošanu, izmantošanu un komercializāciju, pamatojoties uz Eiropas pieredzi, un uzlabot zināšanu izplatīšanu par to. 3. Puses atzīst, cik svarīga ir Dohas Deklarācija par Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) un sabiedrības veselību, kas pieņemta Dohā 2001. gada 14. novembrī, un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos to ievērot. Puses ievēro PTO Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta Lēmumu par 6. punktu Dohas Deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī Ženēvā 2005. gada 6. decembrī pieņemto Protokolu par grozījumiem TRIPS līgumā un veicina to īstenošanu. 19. PANTS Digitālā tirdzniecība 1. Puses apmainās ar informāciju par regulatīviem jautājumiem digitālās tirdzniecības kontekstā saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kuros pievēršas šādiem jautājumiem: a) sadarbspējīgu elektronisko uzticamības un autentificēšanas pakalpojumu atzīšana un veicināšana; b) tiešās tirgvedības paziņojumu apstrāde; c) patērētāju tiesību aizsardzība; d) citi jautājumi, kas attiecas uz digitālās tirdzniecības attīstību. 2. Atzīstot digitālās tirdzniecības globālo raksturu, Puses apstiprina, ka ir svarīgi aktīvi piedalīties daudzpusējos forumos, lai veicinātu digitālās tirdzniecības attīstību. IV SADAĻA SADARBĪBA BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA JOMĀ 20. PANTS Tiesiskums 1. Sadarbojoties saskaņā ar šo sadaļu, Puses īpašu nozīmi piešķir tiesiskuma veicināšanai un vienlīdzīgas tiesu iestāžu pieejamības nodrošināšanai visiem. Abpusēji izdevīgos nolūkos Puses pilnībā sadarbosies, lai panāktu iestāžu efektīvu darbību tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā. 2. Pušu sadarbība ietvers arī informācijas apmaiņu par tiesību sistēmām un tiesību aktiem. 21. PANTS Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un meitenēm 1. Puses atzīst, ka dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana visām sievietēm un meitenēm ir patstāvīgs mērķis, kā arī demokrātijas, ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības, miera un drošības virzītājspēks. 2. Puses sadarbojas, lai veicinātu dzimumu līdztiesību, sieviešu un meiteņu cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm, kā arī nodrošinātu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu šā nolīguma īstenošanā. 3. Puses apmainās ar labu praksi un izpēta turpmākas sadarbības shēmas un iespējamās sinerģijas starp Pušu attiecīgajām ar dzimumu saistītajām politikām un programmām saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un saistībām, kas piemērojamas Pusēm, piemēram, Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ko ANO ĢA pieņēma 1979. gada 18. decembrī, Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu, kas pieņemta ceturtajā Pasaules Sieviešu konferencē Pekinā 1995. gada 15. septembrī, Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu un tās pārskatīšanas konferenču rezultātus, Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO DP Rezolūciju 1325 (2000) un tās turpmākās rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību. 22. PANTS Personas datu un privātuma aizsardzība 1. Puses vienojas sadarboties, lai sasniegtu augstu personas datu un privātuma aizsardzības līmeni un tā efektīvu īstenošanu saskaņā ar to saistībām, kas izriet no starptautiskajām cilvēktiesībām un citiem starptautiskiem juridiskiem instrumentiem šajā jomā, tādējādi strādājot pie tā, lai atvieglotu personas datu plūsmu starp Pusēm, kas ir būtisks elements, lai turpinātu attīstīt komerciālu apmaiņu un sadarbību tiesībaizsardzības jomā saskaņā ar Pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. 2. Sadarbība personas datu un privātuma aizsardzības jomā inter alia ietver tehnisko un juridisko palīdzību informācijas un paraugprakses apmaiņas, apmācības un speciālo zināšanu veidā, kā arī veicinot Pušu attiecīgo uzraudzības iestāžu tiesībaizsardzības sadarbību, tostarp daudzpusējos forumos. 23. PANTS Tiesu iestāžu un tiesiskā sadarbība 1. Puses uzlabo esošo sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības un izdošanas jomā, pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem, kas tām ir saistoši. Puses attiecīgā gadījumā stiprina esošos mehānismus un apsver jaunu mehānismu izstrādi, lai veicinātu starptautisko sadarbību šajā jomā, jo īpaši ciešāk sadarbojoties ar citiem attiecīgiem starptautiskās tiesiskās sadarbības tīkliem. 2. Puses apņemas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, jo īpaši attiecībā uz to pienākumu īstenošanu, kas paredzēti daudzpusējās konvencijās par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, tostarp Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences konvencijā. 3. Puses sadarbojas, lai veicinātu attiecīgo tiesas dokumentu drošu un efektīvu pārsūtīšanu un attiecīgā gadījumā pierādījumu iegūšanu un uzklausīšanu ar videokonferenci, kā arī personas datu aizsardzību tiesu iestāžu starptautiskās sadarbības nolūkā. 24. PANTS Konsulārā aizsardzība Puses vienojas veikt regulāras apmaiņas, lai vēl vairāk atvieglotu konsulārās aizsardzības sniegšanu un koordinētu centienus attiecībā uz konsulāro palīdzību, jo īpaši krīzes laikā. 25. PANTS Sadarbība migrācijas jomā 1. Puses atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi visaptveroši iesaistīties visos jautājumos, kas saistīti ar migrāciju, tostarp likumīgu migrāciju saskaņā ar ES un valstu kompetencēm, migrācijas plūsmu pārvaldību attiecībā uz neatbilstīgu migrāciju, neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņiem, starptautisko aizsardzību un neatbilstīgas migrācijas, kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu. 2. Puses sadarbojas savstarpēji pieņemamā un holistiskā veidā saskaņā ar to attiecīgajām starptautiskajām saistībām, kā arī to attiecīgajiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Sadarbībā galvenā uzmanība tiks pievērsta inter alia: a) neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršanai; b) tādu noteikumu un prakses izstrādei, kuru mērķis ir nodrošināt starptautisko aizsardzību tiem, kam tā vajadzīga, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, vienlaikus nodrošinot neizraidīšanas, humānisma un starptautiskās solidaritātes un sadarbības un sloga sadales un atbildības sadales principu ievērošanu; c) noteikumiem par uzņemšanu, kā arī uzņemto personu tiesībām un statusam saskaņā ar šiem noteikumiem, taisnīgai attieksmei pret likumīgi dzīvojošiem ārvalstniekiem, un viņu integrācijai, izglītībai un mācībām, pasākumiem pret rasismu un ksenofobiju; d) efektīvas un preventīvas politikas izveidei cīņai pret neatbilstīgu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (UNTOC), kas pieņemta ar ANO ĢA 2000. gada 15. novembra Rezolūciju Nr. 55/25, un tās protokoliem, kas stājušies spēkā attiecībā uz Pusēm, ieskaitot veidus, kā apkarot kontrabandistu tīklus, izjaukt noziedzīgos tīklus, kas iesaistīti cilvēku tirdzniecībā, un aizsargāt šādas tirdzniecības upurus; e) personu, kuras uzturas nelikumīgi, atgriešanai (vēlams - brīvprātīgai), nodrošinot drošus, humānus un cilvēka cienīgus apstākļus, tostarp viņu brīvprātīgas un ilgtspējīgas atgriešanās veicināšanai, un šo personu atpakaļuzņemšanai atbilstīgi šā panta 3. punktam; f) jautājumiem, kas atzīti par savstarpēji interesējošiem vīzu un ceļošanas dokumentu drošības jomā; g) jautājumiem, kas atzīti par savstarpēji interesējošiem robežu pārvaldības jomā. 3. Sadarbības ietvaros, lai novērstu un kontrolētu neatbilstīgu migrāciju, un neskarot vajadzību aizsargāt cilvēku tirdzniecības upurus, Puses arī vienojas, ka: a) Taizeme pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma un bez turpmākām formalitātēm un nepamatotas kavēšanās uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem šīs dalībvalsts teritorijā; b) jebkura dalībvalsts pēc Taizemes pieprasījuma un bez turpmākām formalitātēm un bez nepamatotas kavēšanās uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem Taizemes teritorijā; c) dalībvalstis un Taizeme šādiem nolūkiem izsniedz ceļošanas dokumentus. Ja netiek uzrādīti dokumenti vai citi pilsonības pierādījumi, attiecīgās dalībvalsts vai Taizemes kompetentās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības pēc Taizemes vai attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma pilnībā sadarbojas, lai nekavējoties izsniegtu pilsonības pierādījumu. 4. Apspriedēs par migrācijas jautājumiem Puses vienojas sākt dialogu par atpakaļuzņemšanu, kura rezultātā pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ja apstākļi to ļauj, var noslēgt nolīgumu par atpakaļuzņemšanu, tostarp par ES ceļošanas dokumenta izmantošanu1. Puses var arī apsvērt iespēju uzsākt dialogu par personu pārvietošanās atvieglošanu, kura rezultātā pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ja apstākļi to ļauj, var tikt noslēgts nolīgums par vīzu režīma atvieglošanu dalībvalstu un Taizemes pilsoņiem. 26. PANTS Humanitārā sadarbība Puses cenšas turpināt sadarbību visos jautājumos, kas saistīti ar humanitāro sadarbību un palīdzību, tostarp attiecībā uz pārvietotajām personām un spēju veidošanas atbalstu ierēdņiem, kuri strādā ar pārvietotām personām to attiecīgajos reģionos. Puses sadarbojas uz savstarpēji pieņemama pamata un izskatot katru gadījumu atsevišķi, saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, kas piemērojami Pusēm, un humanitāriem principiem - cilvēcību, objektivitāti, neatkarību un neitralitāti. Šādos centienos ir jāturpina ņemt vērā visaptverošs skatījums un izpratne par pārvietošanas pamatcēloņiem un ilgtspējīgu risinājumu meklēšanu. Puses apņemas stiprināt saikni starp humāno palīdzību un attīstību. 27. PANTS Organizētas noziedzības un korupcijas apkarošana Puses vienojas sadarboties, lai apkarotu transnacionālo organizēto noziedzību, ekonomiskos un finanšu noziegumus, smagus noziegumus2 un korupciju, kā arī seksuālu vardarbību pret bērniem. Šādas sadarbības mērķis jo īpaši ir īstenot un veicināt attiecīgos starptautiskos standartus un juridiskos instrumentus, kuros Puses piedalās, piemēram, UNTOC un tā papildu protokolus, kā arī ANO Pretkorupcijas konvenciju, kas pieņemta ar ANO ĢA 2003. gada 31. oktobra Rezolūciju Nr. 58/4. 28. PANTS Sadarbība nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas jomā 1. Puses vienojas par nepieciešamību strādāt un sadarboties saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, lai efektīvi novērstu un apkarotu to finanšu sistēmu ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. 2. Puses vienojas sadarboties tiesību aktu, noteikumu un normu izstrādē un īstenošanā, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saskaņā ar standartiem, ko izstrādājušas starptautiskas struktūras, kas darbojas šajā jomā, piemēram, Finanšu darījumu darba grupa. 3. Sadarbības saskaņā ar šo pantu mērķis ir arī veicināt attiecīgās informācijas apmaiņu saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. 29. PANTS Sadarbība narkotiku apkarošanas jomā 1. Puses sadarbojas saskaņā ar saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu visaptverošu, uz pierādījumiem balstītu, līdzsvarotu un integrētu pieeju, izmantojot efektīvu sadarbību un koordināciju starp kompetentajām iestādēm, tostarp veselības, tieslietu un iekšlietu nozarēs un citās attiecīgās nozarēs, ar mērķi samazināt nelikumīgu narkotisko vielu piedāvājumu, tirdzniecību un pieprasījumu, kā arī šādu narkotisko vielu ietekmi uz narkotiku lietotājiem un sabiedrību kopumā, un panākt efektīvāku narkomānijas novēršanas politiku un novērst prekursoru, tostarp jaunradītu prekursoru (designer precursors), novirzīšanu, ko izmanto narkotisko un psihotropo vielu un jaunu psihoaktīvo vielu nelikumīgai ražošanai. 2. Puses vienojas par sadarbības līdzekļiem 1. punktā minēto mērķu sasniegšanai. Darbību pamatā ir kopīgi saskaņoti principi, kas izklāstīti ANO konvencijās par narkotisko vielu kontroli, un visas attiecīgo Pušu starptautiskās saistības narkotiku kontroles jomā. 3. Sadarbība narkotiku apkarošanas jomā starp Pusēm inter alia ietver tehnisko un administratīvo palīdzību, personāla apmācību, ar narkotikām saistītus pētījumus, informācijas apmaiņa un dalīšanās ar pieredzi par informācijas tehnoloģiju izmantošanu narkotiku kontroles jomā, kā arī par inovatīvām pieejām narkomānijas apkarošanas politikai, tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un prekursoru, tostarp jaunradītu prekursoru, ko izmanto narkotisko un psihotropo vielu un jaunu psihoaktīvo vielu nelikumīgai ražošanai, novirzīšanas novēršanu. Puses var vienoties iekļaut citas jomas, piemēram, paraugprakses vai informācijas apmaiņu par profilaksi, ārstēšanu, rehabilitāciju, kaitējuma mazināšanu un narkotiku atkarības uzraudzību, zālēm narkotiku aizstāšanai, kā arī papildu pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot sadarbību narkotisko vielu prekursoru kontroles, kriminālistikas zinātnes, ar narkotikām saistītas finanšu izmeklēšanas un alternatīvu izstrādes jomā. V SADAĻA SADARBĪBA CITĀS NOZARĒS 30. PANTS Cilvēktiesības 1. Puses vienojas sadarboties cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā, pamatojoties uz savstarpējas piekrišanas un cieņas principu. Puses veicina regulāru jēgpilnu, plašu dialogu par cilvēktiesībām. 2. Sadarbība cilvēktiesību jomā inter alia var ietvert: a) spēju veidošanu, īstenojot Pusēm piemērojamos starptautiskos cilvēktiesību instrumentus un stiprinot ar cilvēktiesībām saistītu rīcības plānu īstenošanu; b) dialoga, kā arī kontaktu un informācijas apmaiņas par cilvēktiesībām veicināšanu; c) pušu konstruktīvas sadarbības stiprināšanu ANO cilvēktiesību struktūrās. 3. Puses sadarbojas demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības stiprināšanā. Šāda sadarbība var ietvert: a) sadarbības stiprināšanu starp valstu un reģionālajām iestādēm, kuru kompetencē ir cilvēktiesības, tiesiskums un laba pārvaldība; b) sadarbību un darba koordinēšanu nolūkā stiprināt demokrātijas principus, cilvēktiesības un tiesiskumu, tostarp vienlīdzību likuma priekšā, cilvēku piekļuvi efektīvai juridiskajai palīdzībai un tiesības uz taisnīgu tiesu, pienācīgu tiesas procesu un tiesu pieejamību saskaņā ar Pušu pienākumiem atbilstoši starptautiskajām cilvēktiesībām. 31. PANTS Sadarbība finanšu nozarē Puses vienojas atbilstoši to vajadzībām un saskaņā ar to attiecīgām programmām un normatīvajiem aktiem veicināt sadarbību starp finanšu iestādēm. 32. PANTS Makroekonomikas politikas dialogs Puses vienojas stiprināt dialogu starp to iestādēm un sadarboties, lai dalītos pieredzē par makroekonomikas politiku, jo īpaši ekonomiskās integrācijas jomās. 33. PANTS Laba pārvaldība nodokļu jomā Lai stiprinātu un attīstītu saimniecisko darbību, vienlaikus ņemot vērā vajadzību izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu, Puses atzīst un apņemas īstenot labas pārvaldības principus nodokļu jomā, tostarp globālos standartus attiecībā uz nodokļu pārredzamību un informācijas apmaiņu, taisnīgu nodokļu uzlikšanu un minimālos standartus pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu. Puses veicinās labu pārvaldību nodokļu jautājumos, uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, izstrādās pasākumus minēto principu efektīvai īstenošanai un atvieglos nodokļu ieņēmumu iekasēšanu, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. 34. PANTS Sadarbība rūpniecības politikas un MMVU jomā Puses, ņemot vērā to attiecīgo ekonomikas politiku un mērķus, vienojas veicināt sadarbību rūpniecības politikas jomā, kas atbalsta iekļaujošas, ilgtspējīgas un uz attīstību vērstas ražošanas darbības, pienācīgu darbvietu radīšanu, uzņēmējdarbību, radošumu un inovāciju, kā arī piegādes ķēdes noturību un piekļuvi finansējumam visās jomās, kuras uzskata par piemērotām, lai uzlabotu MMVU formalizēšanu un to piekļuvi starptautiskajiem tirgiem, konkurētspēju un izaugsmi, inter alia: a) apmainoties ar informāciju un daloties ar pieredzi un radot pamatnosacījumus MMVU konkurētspējas uzlabošanai; b) veicinot sakarus ekonomikas dalībnieku starpā, rosinot kopīgas investīcijas un izveidojot kopuzņēmumus un informācijas tīklus, jo īpaši ar pastāvošo ES horizontālo programmu palīdzību, un sekmējot humanitāro tehnoloģiju (soft technology) un materiālo tehnoloģiju (hard technology) apmaiņu starp partneriem; c) sniedzot informāciju, veicinot inovācijas un apmainoties ar labu praksi saistībā ar piekļuvi finansējumam un tirgum; d) atbalstot MMVU spēju veidošanu, lai nodrošinātu to vienmērīgāku integrāciju globālajā ekonomikā un piegādes ķēdēs; e) veicinot un atbalstot darbības, ko ir izveidojuši Pušu MMVU; f) sekmējot uzņēmējdarbības sociālo atbildību un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, tostarp veicinot ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu. 35. PANTS Uzņēmumu sadarbības veicināšana Puses sekmē un atbalsta attiecīgās sadarbības darbības, ko izveidojuši to privātie sektori. 36. PANTS Sadarbība informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā 1. Atzīstot, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir būtiska mūsdienu pasaules sastāvdaļa un ka tām ir vitāli svarīga nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā, Puses vienojas apmainīties ar viedokli par savu politiku šajā jomā, lai veicinātu ekonomikas un sociālo attīstību, cilvēktiesības un pamatbrīvības. 2. Sadarbība šajā jomā inter alia ietver: a) piedalīšanos dažādos reģionālos dialogos par informācijas sabiedrības dažādajiem aspektiem, īpaši elektronisko sakaru politiku un regulējumu, tostarp universālo pakalpojumu, licencēšanu un vispārējām atļaujām, personas datu aizsardzību, kā arī pārvaldes iestāžu neatkarību un efektivitāti; b) Pušu un Dienvidaustrumāzijas pētniecības tīklu un pakalpojumu savstarpējo savienojamību un savietojamību; c) jaunu IKT standartizāciju un izplatīšanu; d) sadarbības veicināšanu pētniecības jomā starp Pusēm IKT nozarē; e) kopīgus pētniecības projektus IKT jomā, jo īpaši izmantojot ES pētniecības pamatprogrammas, tostarp Pušu sadarbību jo īpaši tādās jomās kā e-pārvalde, mobilās lietotnes, animācija un multivide; f) IKT drošības jautājumus un/vai aspektus, tostarp tiešsaistes drošības veicināšanu, kibernoziedzības, dezinformācijas un informācijas tehnoloģiju, kā arī visu veidu elektronisko plašsaziņas līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanu. 3. Ievērojot Pušu attiecīgos normatīvos aktus, tiek veicināta uzņēmumu sadarbība. 4. Puses sadarbojas kiberdrošības jomā, apmainoties ar informāciju par stratēģijām, politiku un paraugpraksi saskaņā ar to normatīvajiem aktiem un starptautiskajām saistībām. 5. Puses veicina informācijas apmaiņu par kiberdrošību tādās jomās kā izglītība un apmācība, izpratnes veicināšanas iniciatīvas, to attiecīgo standartu un tehnisko specifikāciju izmantošana kiberdrošības riska pārvaldības un IKT produktu un pakalpojumu kiberdrošības, tostarp kiberdrošības sertifikācijas, kā arī saistītās pētniecības un izstrādes politikas nolūkos. 37. PANTS Sadarbība zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā 1. Puses vienojas sadarboties visās zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas sfērās savstarpējo interešu jomās, ņemot vērā to attiecīgos politikas virzienus. Šī sadarbība stiprinās atbalstu daudzpusējām un reģionālām pētniecības un inovācijas iniciatīvām, lai rastu jaunus risinājumus zaļajām, digitālajām, veselības, sociālajām un inovācijas problēmām. Kopīga rīcība būs jo īpaši vajadzīga, lai novērstu turpmākas globālas veselības krīzes, jo īpaši jaunas infekcijas slimības, un lai kopīgi apņemtos veidot veselīgāku, drošāku, taisnīgāku un ilgtspējīgāku pasauli. Sadarbības jomas inter alia var ietvert risinājumu meklēšanu globālām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības krīzei, piesārņojumam, resursu noplicināšanai vai infekcijas slimībām, tostarp krīzes situācijās, un risinājumiem, kas ļauj īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Iniciatīvām būtu jāparāda vadošā loma pasaulē klimata un vides mērķu jomā. 2. Sadarbības zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā mērķi ir: a) veicināt zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas programmu nepārtrauktību un atbalstīt ekonomikas attīstību, uz zināšanām balstītu sabiedrību, dzīves kvalitāti un ilgtspējīgu vidi; b) rosināt informācijas un tehnoloģisko prasmju apmaiņu zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas laukā, īpaši attiecībā uz nozaru politikas un programmu īstenošanu; c) veicināt noturīgas attiecības starp Pušu zinātniskajām aprindām, pētniecības centriem, universitātēm un rūpniecību; d) veicināt cilvēkresursu attīstību; e) veicināt kopīgu pētniecību zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības jomā un veicināt vienlīdzīgu piekļuvi pētījumu rezultātiem, partnerību un kopīgu atbildību par tiem saskaņā ar IĪT noteikumiem, kā arī kopīgām vērtībām un principiem un saskaņotiem pamatnosacījumiem. 3. Sadarbība zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā notiek kopīgu pētniecības projektu un apmaiņu, zinātnieku sanāksmju un apmācību formā, izmantojot starptautiskās mobilitātes shēmas un nodrošinot pētījumu rezultātu maksimālu izplatīšanu. Visu intelektuālo īpašumu, kas radies kopīgās pētniecības un darbību rezultātā, sadala saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. 4. Sadarbībā zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā Puses atbalsta savu attiecīgo valdības aģentūru, augstākās izglītības iestāžu, pētniecības centru un ražojošo nozaru, jo īpaši MMVU līdzdalību. 5. Puses vienojas pielikt visus centienus, lai palielinātu sabiedrības informētību par iespējām, ko sniedz to sadarbības programmas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā. 38. PANTS Klimata pārmaiņas 1. Puses uzskata, ka klimata pārmaiņas ir eksistenciāls apdraudējums cilvēcei, un atkārtoti apliecina savu apņemšanos stiprināt globālo reakciju uz minēto apdraudējumu. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sasniegt UNFCCC un Parīzes nolīguma mērķus un uzdevumus. Attiecīgi katra Puse efektīvi īsteno UNFCCC un Parīzes nolīgumu. 2. Pušu mērķis ir stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņām un to ietekmi. Puses arī uzlabo sadarbību politikas jomā, lai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas un pielāgotos klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei, tostarp jūras līmeņa celšanās faktam, un virzītu savu ekonomiku, tostarp finanšu plūsmas, uz zema siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņa sasniegšanu un klimatnoturīgu attīstību saskaņā ar Parīzes nolīgumu. 3. Sadarbības klimata pārmaiņas jomā mērķi ir: a) uzlabot spēju un prasmi risināt klimata pārmaiņu problēmas, pamatojoties uz valstu vajadzībām un reaģējot uz tām; b) uzlabot spēju veidošanu nacionāli noteikto devumu un nacionālā pielāgošanās plāna un citu ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanā savstarpējo interešu jomās, lai atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; c) veicināt sadarbību un dialogu par finansējumu klimata pārmaiņu jomā un par finanšu mehānismu izstrādi klimata pārmaiņu novēršanai, tostarp privātā sektora iesaistīšanu; d) pielāgoties nelabvēlīgajām klimata pārmaiņu sekām, tostarp integrēt pielāgošanās pasākumus Pušu attīstības stratēģijās un plānošanā visos līmeņos; e) veicināt sadarbību pētniecības un attīstības pasākumu un seku mazināšanas un pielāgošanās tehnoloģiju jomā; f) veicināt izpratnes veidošanu, tostarp attiecībā uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un tiem, kas dzīvo neaizsargātās teritorijās, veicināt sabiedrības līdzdalību, reaģējot uz klimata pārmaiņām, un šajā sakarā integrēt analīzi par klimata pārmaiņu ietekmi uz dzimumu līdztiesību; g) veicināt sadarbību un dialogu par ekonomikas instrumentu izstrādi, lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītus jautājumus, piemēram, oglekļa cenas noteikšanu un vajadzības gadījumā citus instrumentus; h) veicināt katastrofu riska mazināšanas un pārvaldības stratēģiju izstrādi, tostarp attiecībā uz neaizsargātām teritorijām un kopienām. 39. PANTS Enerģētika 1. Puses cenšas uzlabot sadarbību enerģētikas nozarē, lai: a) nodrošinātu vispārēju piekļuvi cenas ziņā pieejamiem, uzticamiem un ilgtspējīgiem energopakalpojumiem un būtiski palielinātu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru pasaules energoresursu struktūrā; b) attīstītu jaunus, ilgtspējīgus, inovatīvus un atjaunīgus enerģijas veidus, tostarp biodegvielu un biomasu, vēja, saules un ģeotermālo enerģiju, kā arī hidroenerģijas ražošanu, vienlaikus atzīmējot, cik svarīgi ir dažādot energoapgādi, lai stiprinātu energoapgādes drošību; c) atbalstītu stratēģiju izstrādi, lai padarītu atjaunīgo enerģiju konkurētspējīgāku; d) panāktu enerģijas racionālu izmantošanu un uzlabotu energoefektivitāti gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusei, veicinot energoefektivitāti enerģijas ražošanā, transportēšanā, sadalē un galapatēriņā; e) veicinātu sadarbību tīras enerģijas tehnoloģiju jomā, tostarp īstenojot sadarbību pētniecības jomā, jo īpaši attiecībā uz atjaunīgo enerģiju, enerģijas uzglabāšanu un fosilā kurināmā dekarbonizāciju; f) veicinātu mazoglekļa elektroenerģijas ražošanu, kas veicina pāreju uz tīru enerģiju saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem; g) uzlabotu spēju veidošanu un veicinātu investīcijas enerģētikas infrastruktūrās un tīras enerģijas tehnoloģijās, ņemot vērā pārredzamības principu; h) veicinātu konkurenci un labvēlīgu vidi investīcijām enerģijas tirgū. 2. Šajā nolūkā Puses vienojas veicināt savstarpējus kontaktus un kopīgu pētniecību, tostarp izmantojot reģionālo sadarbību enerģētikas jomā. Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un Parīzes nolīgumam esot visaptverošam satvaram, kas virza šo partnerību, Puses atzīmē, ka ir jāpievēršas saiknei starp piekļuvi tīras enerģijas pakalpojumiem par pieņemamu cenu un ilgtspējīgu attīstību. Šīs darbības var veicināt inter alia sadarbībā ar ES Enerģētikas iniciatīvu. 40. PANTS Transports 1. Puses cenšas sadarboties attiecīgajās transporta politikas jomās, lai veicinātu ilgtspējīgu transportu, kā arī kvalitatīvu, uzticamu, ilgtspējīgu un noturīgu infrastruktūru, tostarp reģionālo un pārrobežu infrastruktūru, saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem un principiem, kas piemērojami abām Pusēm, uzlabojot preču un pasažieru pārvietošanos, atbalstot ekonomikas attīstību un cilvēku labklājību, galveno uzmanību pievēršot cenas ziņā pieejamai un vienlīdzīgai piekļuvei visiem, veicinot jūras un aviācijas drošumu un drošību, veicinot vides aizsardzību un palielinot savu transporta sistēmu efektivitāti. 2. Pušu sadarbības transporta jomā mērķis ir veicināt: a) informācijas apmaiņu par attiecīgo transporta politiku un praksi, jo īpaši attiecībā uz drošām, cenas ziņā pieejamām, piekļūstamām un ilgtspējīgām pilsētu un sabiedriskā transporta sistēmām visiem, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātā situācijā esošo personu (tostarp sieviešu, bērnu, personu ar invaliditāti un vecāka gad …