Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu

Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.E02-18 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2012.gada 23.martā (prot. Nr.16, 4.§) Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Lieta Nr.p/11/03.01./16 Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu PALINK grupas uzņēmumu (SIA "PALINK" un SIA "OZOLU NAMS") darbībās Konkurences padome 2011.gada 20.maijā pieņēma lēmumu par Telpu nomas tirdzniecības centros tirgus uzraudzības uzsākšanu (prot. Nr.24, 4.§) (turpmāk tekstā - Uzraudzība). Uzraudzības mērķis bija noskaidrot, vai, slēdzot telpu nomas līgumus tirdzniecības centros, netiek pārkāpti Konkurences likumā noteiktie aizliegumi un mākslīgi ierobežota konkurence. Pamatojoties uz Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 1. un 3.punktu, Konkurences padomes Izpilddirekcijas amatpersonas 2011.gada 8.jūnijā veica procesuālās darbības pie SIA "PALINK" (turpmāk tekstā - Apmeklējums), kur iepazinās ar visiem SIA "PALINK" noslēgtajiem telpu nomas līgumiem tirdzniecības centros. Apmeklējuma laikā Konkurences padomes Izpilddirekcijas amatpersonas konstatēja, ka uz 2011.gada 8.jūniju SIA "PALINK" kopumā bija 80 telpu nomas līgumi, no kuriem 61 bija spēkā esoši. Izvērtējot visus spēkā esošos līgumus, kā arī izbeigtos telpu nomas līgumus, kopumā 80, Konkurences padomes Izpilddirekcijas amatpersonas konstatēja, ka SIA "PALINK" ir 23 spēkā esoši un 12 pārtraukti līgumi, kas satur Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes, t.i., pazīmes, ka tika veiktas darbības (bezdarbība), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū.  Pamatojoties uz augstākminēto, Konkurences padome 2011.gada 25.augustā pieņēma lēmumu (prot. Nr.42, 2.§) ierosināt lietu "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta noteiktā aizlieguma pārkāpumu PALINK grupas uzņēmumu (SIA "PALINK", SIA "OZOLU NAMS") darbībās" (turpmāk tekstā - Lieta). Saskaņā ar Konkurences likuma 26.panta sesto daļu 2011.gada 14.decembrī PALINK grupas uzņēmumiem (14.12.2011. vēstule Nr.2793) tika nosūtīti paziņojumi par lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu, vienlaicīgi informējot procesa dalībniekus par tiesībām 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iepazīties ar Lietu un izteikt viedokli. Konkurences padome 2011.gada 9.decembrī saņēma SIA "PALINK" vēstuli Nr.01-353/2011 Par lietu "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta noteiktā aizlieguma pārkāpumu PALINK grupas uzņēmumu (SIA "PALINK", SIA "OZOLU NAMS") darbībās". Konkurences padome 2011.gada 27.decembrī saņēma vēstuli Nr.01-368/2011 Par uzaicinājumu iepazīties ar lietā Nr.p/11/03.01./16 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu PALINK grupas uzņēmumu (SIA "PALINK" un SIA "OZOLU NAMS") darbībās" esošajiem pierādījumiem un viedokļa izteikšanu. "PALINK" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003642393, tās juridiskā adrese: Lidoņu iela 27 k-1, Rīga, LV-1055. "OZOLU NAMS" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003719415, tās juridiskā adrese: Lidoņu iela 27 k-1, Rīga, LV-1055. Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra 22.08.2011. vēstuli Nr.7-3-104055 "(..) reorganizācijas rezultātā, 10.12.2009. SIA "OZOLU NAMS" tika pievienots pie SIA "PALINK" (..)". Lietas izpētes laikā tika iegūta informācija no MAS "Serviss RC"1, SIA "Pellston Nami", SIA "ELMARKETS", Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, SIA "Ditton Nams", SIA "RATIKO", Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas, Latvijas Biškopības biedrības, Latvijas Sīkuzņēmēju asociācijas "KALVE", Latvijas Augļkopju asociācijas, Latvijas gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas, SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā", Latvijas Maiznieku biedrības un LR Uzņēmumu reģistra. Izvērtējot Lietas materiālos esošo informāciju, Konkurences padome: konstatēja: 1. Tirgus dalībnieki Līgumos par telpu nomu, kuri ir šīs Lietas izpētes objekts, kā iznomātājs ir SIA "PALINK" un SIA "OZOLU NAMS". Saskaņā ar LR Uzņēmuma reģistra 22.08.2011. vēstulē Nr.7-3-104055 sniegto informāciju SIA "PALINK" ir tieša izšķiroša ietekme pār SIA "OZOLU NAMS" - 100%. Līdz ar to SIA "PALINK" un SIA "OZOLU NAMS" Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē ir uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku (turpmāk tekstā - PALINK grupa). 2. Konkrētie tirgi Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu "konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu "konkrētās preces tirgus ir noteikts preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības", un saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām". 2.1. Konkurences padome, definējot konkrēto tirgu, ir ņēmusi vērā Eiropas Komisijas praksi, kas ir noteikusi, ka mazumtirdzniecībā ir pamatoti kā atsevišķu tirgu izdalīt mazumtirdzniecību supermārketu, hipermārketu un zemo cenu veikalu ķēdes, neņemot vērā iepirkšanos mazos specializētos veikalos2. Nosakot konkrēto tirgu, ir jāņem vērā nomas līgumu ietekme uz ietekmēto tirgu, kas konkrētās Lietas ietvaros ir ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus. Konkurences padomes ieskatā attiecībā uz ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību ir pamatoti noteikt šādu sadalījumu, tomēr attiecībā uz tirdzniecības platību nomas tirgu nav pamatoti neņemt vērā iepirkšanos mazos, specializētos veikalos, jo konkrētais nomas līgums ietekmē to iespējas konkurēt ietekmētajā tirgū. Nomas līgums bieži vien ietekmēs ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgu, tomēr atsevišķos gadījumos, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus, ierobežojošam nomas līgumam var būt ietekme arī uz citiem tirgiem, šīs Lietas ietvaros - pārtikas tirdzniecību specializētajos veikalos. 2.2. Konkrētās preces tirgus, kurā noslēgta vienošanās 2.2.1. Tirdzniecības telpu nomas tirgu var iedalīt divos lielos segmentos - tirdzniecības platības, kas atrodas tirdzniecības centros, un tirdzniecības platības, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem. Konkurences padome ir secinājusi, ka tirdzniecības telpu iznomāšana ir nošķirama no cita veida telpu, piemēram, biroju telpu un dzīvojamo telpu, iznomāšanas, jo tirdzniecības telpām pēc savas funkcionalitātes (liela apmeklētāju plūsma, atbilstošas komunikācijas) lielākoties ir jāatbilst kritērijiem, kas nav raksturīgi biroja un dzīvojamajām telpām. Tirdzniecības centrs, apvienojot vairākus nomniekus ar dažāda sortimenta precēm un piedāvājot atpūtas, ēdināšanas un citu pakalpojumu sniegšanu vienkopus, piesaista vairāk patērētāju nekā atsevišķs specializēts veikals. Līdz ar to tas nodrošina regulāru un plašu cilvēku plūsmu un preču noietu arī specializētajam veikalam, kas ir izvietots tirdzniecības centrā. Esošā prakse telpu nomas tirgū tirdzniecības centros liecina, ka katrā tirdzniecības centrā tiek izvietots viens ikdienas patēriņa preču lielveikals, kas parasti aizņem lielāko daļu vai būtisku daļu no tirdzniecības centra platības3. Konkurences padome iepriekš arī secinājusi, ka tirdzniecības centru iespējams raksturot kā ēku (būvi), kuras kopējā platība ir aptuveni 1500m2 un lielāka, kas ir funkcionāli piemērota ikdienas patēriņa preču lielveikala izvietošanai tajā un kurā viena veikala aizņemtā platība ir apmēram 75% no kopējās ēkas platības vai mazāka4, kā arī secinājusi - kā atsevišķs konkrētās preces tirgus ir nosakāms tirdzniecības platību iznomāšanas tirgus tirdzniecības centros5. Arī šīs Lietas faktisko apstākļu kontekstā Konkurences padome uzskata, ka nav objektīva pamata mainīt iepriekš izteikto vērtējumu. Atsaucoties uz Konkurences padomes 08.04.2011. lēmumā Nr.E02-20 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Rimi grupas uzņēmumu (SIA "RIMI Latvia", SIA "Plesko Real Estate" un SIA "SUPERNETTO") un SIA "Marno J" darbībās" (turpmāk tekstā - Rimi lēmums) minēto: saskaņā ar Starptautisko tirdzniecības centru klasifikāciju tirdzniecības centrs (arī iepirkšanās centrs) ir mērķtiecīgi plānots, celts un pārvaldīts nekustamais īpašums, kurā ir vismaz 5 atsevišķi nomnieki, ar minimālo iznomājamo kopējo tirdzniecības platību 1 500 m2, un ar enkurnomnieku6, kurš neaizņem vairāk kā 75% no tirdzniecības centra nomas platības7. Ņemot vērā minēto, kā arī faktisko situāciju saistībā ar Latvijā esošo tirdzniecības centru raksturojošajām īpašībām, Konkurences padome Rimi lēmumā uzskatīja, ka par tirdzniecības centriem ir uzskatāmi komerciāli lietojami nekustamie īpašumi, kuri atbilst šādām pazīmēm: - pamatā paredzēti ikdienas patēriņa preču (pārtikas un nepārtikas) mazumtirdzniecībai, kuru veic enkurnomnieks un, iespējams, daži citi mazumtirgotāji, turklāt enkurnomnieks iznomā salīdzinoši lielu tirdzniecības centra platības daļu; - kuros ir vairāki nomnieki; - kuri bez ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības paredz vēl citas preces/pakalpojumus gala patērētājiem, tādus kā, piemēram, bankas pakalpojumi, aptiekas, sadzīves pakalpojumi, zoopreču mazumtirdzniecība, apģērbu/apavu tirdzniecība u.c.; - kuri pamatā atrodas lielas cilvēku plūsmas vietās; - kur ir nodrošināta automašīnu stāvvieta vai kuri atrodas sabiedriskā transporta kustības vietās. Konkurences padome Rimi lēmumā norādīja, ka, lai nekustamais īpašums tiktu uzskatīts par tirdzniecības centru, nav obligāti, lai tam piemistu visas iepriekš uzskaitītās pazīmes. Visi norādītie faktori veicina liela skaita patērētāju piesaisti konkrētajai tirdzniecības vietai, padarot to ērtu ikdienas pirkumu veikšanai un pakalpojumu saņemšanai, nodrošinot gala patērētājiem iespēju vienuviet saņemt dažādus nepieciešamos pakalpojumus un iegādāties dažādas preces. Tāpēc tirdzniecības centri būtiski atšķiras no tirdzniecības vietām, kurās darbību veic viens atsevišķs ikdienas patēriņa preču lielveikals vai, piemēram, sadzīves pakalpojumu sniedzējs. 2.2.2. Iepriekš minētie norādījumi attiecināmi uz PALINK grupas un šādu iznomātāju noslēgtajiem nomas līgumiem par sekojošiem tirdzniecības centriem: 1) SIA "Kurzemes projekts" tirdzniecības centrs Rīgā, Kurzemes prospektā b/n; 2) SIA "PIEKRASTES CENTRS" tirdzniecības centrs Valmierā, Stacijas ielā 35; 3) P.J. tirdzniecības centrs Līvānos, Līvānu novadā, Preiļu rajonā, Centra laukumā 1a; 4) V.A. tirdzniecības centrs Rīgā, Lemešu ielā 20; 5) SIA "Ditton Nams" tirdzniecības centrs Daugavpilī, Raipoles ielā 11; 6) SIA "Nobels" tirdzniecības centrs Rīgā, Parādes ielā 4; 7) SIA "Labības elevators" tirdzniecības centrs Ogrē, Skolas ielā 4; 8) SIA "Arturs un Jeļena" tirdzniecības centrs Rīgā, Silciema ielā 15; 9) AS "Mēs Liepājai" tirdzniecības centrs Liepājā, Lielā ielā 13; 10) SIA "ELMARKETS" tirdzniecības centrs Ludzā, Ludzas rajonā, Stacijas ielā 30; 11) SIA "ELMARKETS" tirdzniecības centrs Ludzā, Ludzas rajonā, Blaumaņa ielā 5; 12) SIA "ELMARKETS" tirdzniecības centrs Kārsavā, Ludzas rajonā, Puškina ielā 44; 13) SIA "ELMARKETS" tirdzniecības centrs Viļānos, Rēzeknes rajonā, Raiņa ielā 23/1; 14) SIA "Pellston Nami" tirdzniecības centrs Daugavpilī, Rīgas ielā 9; 15) Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība tirdzniecības centrs Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31; 16) SIA "LSU" tirdzniecības centrs Rīgā, Dammes ielā 46; 17) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā Lidoņu ielā 27 k-1; 18) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Salaspilī, Salaspils nov., Rīgas raj., Rīgas ielā 1; 19) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Salaspilī, Salaspils nov., Rīgas raj., Skolas ielā 9; 20) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā, Sarkandaugavas ielā 6a; 21) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā, Valdeķu ielā 56; 22) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā, Gobas ielā 13; 23) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā, Kleistu ielā 9; 24) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā, Aleksandra Bieziņa ielā 8; 25) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā, Baltāsbaznīcas ielā 42; 26) SIA "NF Investīcijas" un SIA "Nira fonds" un SIA "Nelda" tirdzniecības centrs Rīgā, A.Čaka ielā 70; 27) SIA "Prestižs" un A.Z. tirdzniecības centri Rīgā, Dzelzavas ielā 74 un Jelgavā Pasta ielā 51/6, Lielā ielā 49, Brīvības bulvārī 1a; 28) SIA "KVA un K" tirdzniecības centrs Baloži, Rīgas raj., Rīgas ielā 14; 29) SIA "11 septembris" tirdzniecības centrs Jūrmalā, Robežu ielā 15A; 30) SIA "Ratiko" tirdzniecības centrs Limbažos, Limbažu raj., Jaunā ielā 11-1; 31) SIA "Ziemeļlatvija" tirdzniecības centrs Valka, Valkas raj., Ausekļa ielā 4; 32) SIA "Prestižs" un A.Z. tirdzniecības centrs Jelgavā, Dobeles šosejā 7; 33) SIA "ILGA-SIGULDA" tirdzniecības centrs Siguldā, Pulkveža Brieža ielā 2 un Pulkveža Brieža ielā 2A, kā arī Strēlnieku ielā 2; 34) SIA "Prestižs" un A.Z. piederošie tirdzniecības centrs Jelgavā, Rīgas ielā 57a un 57b; 35) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā, Parādes ielā 5b. 2.2.3. Nosakot konkrētās preces tirgu, jāņem vērā tirgus dalībnieku prasības par tirdzniecības centra plānojumu un potenciālā nomnieka prasības par tirdzniecības platību lielumu. Lietā noskaidrots, ka pastāv trīs iespējamie tirdzniecības platību tirdzniecības centros iznomāšanas veidi: - ģenerālnoma: viens nomnieks iznomā visu tirdzniecības centru un pats nodod apakšnomā komerciāli lietojamas tirdzniecības platības, kuras tas neizmanto savām vajadzībām; - tirdzniecības centri, kuros plānojuma dēļ nav iespējams iznomāt tirdzniecības platības virs 20 m2 citiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem, tāpēc potenciālie nomnieki ir tādi tirgus dalībnieki, kuriem nav vajadzīga noliktava vai liela tirdzniecības platība, piemēram, ziedu veikali, mobilo telefonu tirgotāji u.tml.; - tirdzniecības centri, kuros plānojumā ir paredzētas tirdzniecības platības arī virs 20 m2 citiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem. Ņemot vērā tirdzniecības platību tirdzniecības centros iespējamos iznomāšanas veidus un līgumos iekļautā nosacījuma saturu, ierobežojums ir aktuāls tikai tajos tirdzniecības centros, kuros plānojumā ir paredzētas tirdzniecības platības arī citiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem. 2.2.4. Apmeklējot tirdzniecības centru, patērētājam ir iespēja ātrāk un ērtāk apmeklēt specializētos pārtikas veikalus un pakalpojumu sniedzējus vienuviet. Ja šie paši veikali atrastos dažādās vietās ārpus tirdzniecības centra, tas patērētājiem prasītu vairāk laika un radītu papildu neērtības un bieži vien arī papildu izdevumus, lai izvēlētos un iegādātos nepieciešamās preces. Attiecīgi pastāvot izvēles iespējai apmeklēt tirdzniecības centrā esošos veikalus vai ārpus tirdzniecības centra dažādās vietās izvietotus specializētos pārtikas veikalus, patērētājs, visticamāk, izvēlētos tirdzniecības centru. Tādējādi šāds dalījums pamatā ir saistāms ar to, ka tirdzniecības centri nodrošina plašāku un universālu patērētāja vajadzību (interešu) apmierināšanu vienuviet un nodrošina lielāku potenciālo klientu plūsmu. Līdz ar to specializētajiem pārtikas preču (piemēram, gaļas, piena, maizes) veikaliem ir būtiska un pamatota interese atrasties tirdzniecības centros, kur tie ir ērti sasniedzami patērētājiem. Šī iemesla dēļ specializētajiem pārtikas veikaliem ir nozīmīgi atrasties tirdzniecības centrā iespējami tuvu ikdienas patēriņa preču lielveikalam un tie ir ieinteresēti nomāt tieši šādas tuvumā esošas tirdzniecības platības, lai konkrētajā preču segmentā konkurētu ar ikdienas patēriņa preču lielveikalu. Tirdzniecības centros enkurnomnieks parasti ir ikdienas patēriņa preču lielveikals, kura pamatsortimetu veido pārtikas preces. Konkurences padome ir identificējusi iepirkšanos lielveikalos kā galveno iepirkšanās veidu, savukārt mazie pārtikas veikali/specializētie veikali bieži vien pilda iepirkšanās papildinošo lomu8. Minētais ir attiecināms arī uz tirdzniecības centru kopumā, kurā atrodas ikdienas patēriņa preču lielveikals. Konkurences padome secina, ka ikdienas patēriņa preču mazumtirgotājiem, kā arī jebkuram citam specializētajam pārtikas veikalam, kas tieši apkalpo gala patērētāju, ir iespēja piesaistīt vairāk klientu, ja tas savu darbību - klientu apkalpošanu - veic tirdzniecības centrā, jo to ietekmē patērētāju iepirkšanās paradumi, konkrēti, patērētāji pārsvarā dod priekšroku iepirkties tirdzniecības centros nevis atsevišķās tirdzniecības vietās. Ņemot vērā visus šajā punktā minētos apstākļus, Konkurences padomes ieskatā no pieprasījuma puses nepastāv efektīvas aizvietojamības iespēja starp tirdzniecības platību nomu tirdzniecības centrā un tirdzniecības platību nomu ārpus tirdzniecības centra. Jāņem vērā, ka no pieprasījuma puses, t.i., nomnieku puses, tirdzniecības platības vietas izvēli pamatā nosaka prognozētā rentabilitāte, t.i., plānotais apgrozījums un telpu piemērotība - vietas prestižs un plānotā cilvēku plūsma. No piedāvājuma puses jāņem vērā, ka iznomātājs parasti ir tirdzniecības centra īpašnieks, kas nozīmē, ka tirdzniecības centra telpas ir paredzētas un piemērotas noteikta veida komercdarbības veikšanai un nevar tikt līdzvērtīgi izmantotas citam nolūkam. Tāpēc Konkurences padomes ieskatā, definējot konkrētas preces tirgu, ir vienlīdz svarīgi izvērtēt gan pieprasījuma puses, gan piedāvājuma puses aizvietojamības iespējas, tomēr par izšķirošo tiek uzskatītas pieprasījuma puses aizvietojamības iespējas, ņemot vēra Lietas būtību. Ievērojot iepriekš minēto, Lietas ietvaros saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus tiek noteikts kā tirdzniecības platību nomas tirgus tirdzniecības centros. 2.3. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Konkurences padome, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ir vērtējusi tirdzniecības centru ģeogrāfisko novietojumu un tā nozīmi, jo ģeogrāfiskais novietojums norāda ne vien uz teritoriju, kurā attiecīgie tirgus dalībnieki ir iesaistīti pakalpojumu sniegšanā, bet arī uz apstākļiem, kas ir pietiekami līdzīgi visiem tajā esošajiem tirgus dalībniekiem, tāpēc šī teritorija ir nošķirama no pārējām teritorijām. Konkurences padome Rimi lēmumā atzina, ka tirdzniecības centra lielums ir tieši saistīts ar konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežām, t.i., jo lielāks ir tirdzniecības centrs (gan platības, gan sortimenta ziņā), jo no lielākas teritorijas patērētājus tas piesaista un tādējādi lielākā teritorijā šis tirdzniecības centrs konkurē. Konkurences padome jau iepriekš savos lēmumos norādījusi, ka, nosakot ģeogrāfisko tirgu, ir jāņem vērā ne tikai veikala tuvums dzīvesvietai/darbavietai, bet arī veikala preču klāsts un iespēja novietot personīgo transportlīdzekli stāvvietā. Konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem pastāv izvēles iespējas, piemēram, pa kuru maģistrāli nokļūt dzīves vai darba vietā šajā teritorijā, kas līdz ar to veido iespēju izvēlēties, kur iepirkties - citā ģeogrāfiskajā teritorijā vai minētajā konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā9. Tāpēc tirdzniecības centri, kas atrodas maģistrālo ielu tuvumā vai "īpašās" vietās, kur ir liela cilvēku plūsma (piemēram, stacija), ir izņēmumi, jo, ņemot vērā to, ka tos ērti sasniegt patērētajiem no dažādiem novadiem, konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas individuālajā gadījumā var tikt definētas plašākas pat tad, ja konkrētie tirdzniecības centri patērētājiem nepiedāvā plašāku preču un pakalpojumu klāstu. Jāņem vērā, ka lielas administratīvās teritorijas robežās, piemēram, Rīgas pilsētā, ir daudzi lokālie tirgi, kas pamatā sakrīt ar noteiktas apkaimes robežām, jo, kā jau iepriekš minēts, tirdzniecības centrs, kas atrodas noteiktā apkaimē, ir ērtāk sasniedzams tur dzīvojošajiem/strādājošajiem patērētājiem, tāpēc tā ģeogrāfiskais tirgus nosakāms šaurāk. Tādējādi noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā var tikt noteikti daudzi lokālie tirgi (pilsētas, novadu centri, apkaime u.tml.). Vienlaicīgi ģeogrāfiskā teritorija var būt arī lielāka, ja lokālie tirgi savstarpēji savienojas vai pārklājas, tādējādi aptverot lielāku teritoriju (reģionālā vai nacionālā mērogā)10. Specializēto pārtikas veikalu interese ir aptvert lokālo patērētāju tirgu un tāpēc tos interesē tās tirdzniecības vietas, kur ir atbilstošs nomas piedāvājums un patērētāju plūsma. Jāņem vērā, ka arī ikdienas patēriņa preču lielveikali tiek stratēģiski izvietoti tā, lai aptvertu lokālos pircējus dažādās pilsētas daļās, tāpēc gan specializētais pārtikas preču veikals, gan ikdienas patēriņa preču lielveikals vēlas aptvert analoģisku teritoriju, t.i., noteiktas ģeogrāfiskās teritorijas lokālo pircēju. Tādējādi ģeogrāfiskais tirgus, vērtējot no piedāvājuma/iznomātāju puses, ir nosakāms Latvijas teritorijas robežās, jo attiecīgs tirdzniecības platību nomas piedāvājums pastāv visās administratīvajās teritorijās. Vērtējot no pieprasījuma/mazumtirgotāja puses, nepieciešamību pēc tirdzniecības platībām mazumtirgotājs pakārto patērētāju iepirkšanās ieradumiem, veidojot savu veikalu tīklu maksimāli plašāku un visās administratīvajās teritorijās. Tādējādi ģeogrāfiskais tirgus var tikt sašaurināts līdz vienai administratīvajai teritorijai vai pat vēl šaurāk, vienlaicīgi jāņem vērā, ka noteikt konkrēto ģeogrāfisko tirgu šaurāku par vienu administratīvo teritoriju šobrīd nav lietderīgi. Konkurence padome Rimi lēmumā atzina, ka tirdzniecības centrs visvairāk piesaista patērētājus no teritorijām, no kurām šis tirdzniecības centrs ir viegli sasniedzams. Vairākās Eiropas Komisijas lietās11 par viegli sasniedzamu norādīts attālums 10-30 minūšu brauciena ietvaros. Šāda prakse ņemta vērā arī iepriekšējos Konkurences padomes lēmumos, lai noteiktu konkrētās preces tirgus ģeogrāfiskās robežas12. Konkurences padome konstatē, ka tirdzniecības centri darbojas šādās ģeogrāfiskās teritorijās: 1) SIA "Kurzemes projekts" tirdzniecības centrs Rīgā, Kurzemes prospektā b/n. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. 2) SIA "PIEKRASTES CENTRS" tirdzniecības centrs - Valmierā, Stacijas ielā 35. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Valmieras un apkārt tai esošajiem novadiem. 3) P.J. tirdzniecības centrs Līvānos, Līvānu novadā, Preiļu rajonā, Centra laukumā 1a. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Līvāniem un apkārt esošajiem novadiem. 4) V.A. tirdzniecības centrs Rīgā, Lemešu ielā 20. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. 5) SIA "Ditton Nams" tirdzniecības centrs Daugavpilī, Raipoles ielā 11. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Daugavpils pilsētas un apkārt esošajiem novadiem. 6) SIA "Nobels" tirdzniecības centrs Rīgā, Parādes ielā 4. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. 7) SIA "Labības elevators" tirdzniecības centrs Ogrē, Skolas ielā 4. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Ogres un apkārt tai esošajiem novadiem. 8) SIA "Arturs un Jeļena" tirdzniecības centrs Rīgā, Silciema ielā 15. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. 9) AS "Mēs Liepājai" tirdzniecības centrs Liepājā, Lielā ielā 13. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Liepājas pilsētas un apkārt tai esošajiem novadiem. 10) SIA "ELMARKETS" tirdzniecības centrs Ludzā, Ludzas rajonā, Stacijas ielā 30. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Ludzas un apkārt tai esošajiem novadiem. 11) SIA "ELMARKETS" tirdzniecības centrs Ludzā, Blaumaņa ielā 5. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Ludzas un apkārt tai esošajiem novadiem. 12) SIA "ELMARKETS" tirdzniecības centrs Kārsavā, Puškina ielā 44. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Kārsavas un apkārt tai esošajiem novadiem. 13) SIA "ELMARKETS" tirdzniecības centrs Viļānos, Raiņa ielā 23/1. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Viļāniem un apkārt tai esošajiem novadiem. 14) SIA "Pellston Nami" tirdzniecības centrs Daugavpilī, Rīgas ielā 9. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Daugavpils pilsētas un apkārt esošajiem novadiem. 15) Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība tirdzniecības centrs Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. 16) SIA "LSU" tirdzniecības centrs Rīgā, Dammes ielā 46. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. 17) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā Lidoņu ielā 27 k-1. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. 18) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Salaspilī, Salaspils nov., Rīgas raj., Rīgas ielā 1. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Salaspils un apkārt esošajiem novadiem. 19) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Salaspilī, Salaspils nov., Rīgas raj., Skolas ielā 9. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Salaspils un apkārt esošajiem novadiem. 20) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā, Sarkandaugavas ielā 6a. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. 21) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā, Valdeķu ielā 56. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. 22) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā, Gobas ielā 13. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. 23) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā, Kleistu ielā 9. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. 24) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā, Aleksandra Bieziņa ielā 8. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. 25) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā, Baltāsbaznīcas ielā 42. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. 26) SIA "NF Investīcijas" un SIA "Nira fonds" un SIA "Nelda" tirdzniecības centrs Rīgā, A.Čaka ielā 70. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. 27) SIA "Prestižs" un A.Z. tirdzniecības centri Rīgā, Dzelzavas ielā 74. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. Jelgavā Pasta ielā 51/6, Lielā ielā 49, Brīvības bulvārī 1a. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Jelgavas un apkārt esošajiem novadiem. 28) SIA "KVA un K" tirdzniecības centrs Baloži, Rīgas ielā 14. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Baložiem un apkārt esošajiem novadiem. 29) SIA "11 septembris" tirdzniecības centrs Jūrmalā, Robežu ielā 15A. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Jūrmalas pilsētas un apkārt esošajiem novadiem. 30) SIA "Ratiko" tirdzniecības centrs Limbažos, Jaunā ielā 11-1. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Limbažiem un apkārt esošajiem novadiem. 31) SIA "Ziemeļlatvija" tirdzniecības centrs Valka, Ausekļa ielā 4. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Valkas un apkārt esošajiem novadiem. 32) SIA "Prestižs" un A.Z. tirdzniecības centrs Jelgavā, Dobeles šosejā 7. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Jelgavas un apkārt esošajiem novadiem. 33) SIA "ILGA - SIGULDA" tirdzniecības centrs Siguldā, Pulkveža Brieža ielā 2 un Pulkveža Brieža ielā 2A, kā arī Strēlnieku ielā 2. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Siguldas un apkārt esošajiem novadiem. 34) SIA "Prestižs" un A.Z. tirdzniecības centrs Jelgavā, Rīgas ielā 57a un 57b. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Jelgavas un apkārt esošajiem novadiem. 35) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" tirdzniecības centrs Rīgā, Parādes ielā 5b. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas. Tāpēc, ņemot vērā minēto un balstoties uz iepriekšējo Konkurences padomes iedibināto praksi, kas noteikta ar Rimi13 un MAXIMA14 lēmumu, Konkurences padome secina, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, kurā darbojas tirdzniecības centri konkrētās Lietas ietvaros, ir nosakāms kā lokāls konkrētās (administratīvās teritorijas/apkaimes) robežās. Tomēr, ņemot vērā tirdzniecības centra lielumu un tā patērētāju aptveršanas teritoriju, ģeogrāfiskā tirgus robežas var tikt noteiktas gan šaurākas, gan plašākas nekā viena administratīvā teritorija katrā tirdzniecības centra gadījumā individuāli. 2.4. Ietekmētais konkrētais tirgus Ietekmētais konkrētās preces tirgus Lietā ir ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus specializētajos pārtikas veikalos. Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka savā iepriekšējā praksē, kas saistīta ar ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību, ir secinājusi, ka šī tirgus ģeogrāfiskās robežas ir lokālas, jo patērētāji, lai iepirktos, veic ierobežotu attālumu. Turklāt minētais attālums var atšķirties atkarībā no tā, kāda veida iepirkumu patērētājs ir plānojis veikt, t.i., vai ir paredzēts veikt iknedēļas pamatiepirkšanos, t.i., tiek veikti iepirkumi, kas nepieciešami visai nedēļai, vai papildinošā iepirkšanās, t.i., kad tiek iegādātas tikai atsevišķas preces. Papildinošo iepirkšanos ir iespējams veikt salīdzinoši nelielos veikalos, bet nedēļas galveno iepirkšanos cilvēki, kuriem tas ir iespējams, cenšas veikt veikalos, kuriem ir pietiekoši liels sortiments15. Patērētajiem ir ierobežotas iespējas atrast alternatīvu iepirkšanās vietu, ja patērētājs ir plānojis veikt iknedēļas pamatiepirkšanos, bet ir lielas iespējas atrast alternatīvu iepirkšanās vietu, ja patērētājs plāno veikt papildinošo iepirkšanos. Līdz ar to jāsecina, ka no patērētāju viedokļa liels ikdienas patēriņa preču lielveikals var aizvietot specializēto pārtikas veikalu, bet specializētais pārtikas veikals var aizvietot lielveikalu tikai tajā sortimenta daļā, kas tiem pārklājas. Konkurences padome, atsaucoties uz savu iepriekšējo praksi vairākās lietās, kurās tika izvērtēti konkurences apstākļi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā, uzskata, ka ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus pamatā ir lokāls, t.i., tas tiek aplūkots vienas administratīvās teritorijas ietvaros (pilsētas vai pilsētas daļas, novada), vai arī vienā ģeogrāfiskajā tirgū tiek iekļautas vairākas administratīvās teritorijas, kas no konkrētā veikala patērētājam ir sasniedzamas 10-30 minūšu laikā, braucot ar automašīnu16. Vērtējot ikdienas mazumtirdzniecības tirgu specializētajos pārtikas veikalos no pieprasījuma/patērētāja puses, ir secināms, ka to nosaka iepirkšanās ieradumi, kas cieši saistīti ar attiecīgo ģeogrāfisko teritoriju, tāpēc no pieprasījuma/ patērētāja puses ģeogrāfiskais tirgus definējams vienas administratīvās teritorijas robežās. Tāpēc, ņemot vērā minēto, kā ietekmētais tirgus Lietā tiek definēts ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus vienas administratīvās teritorijas, tās daļas vai vairāku administratīvo teritoriju ietvaros. 3. Normatīvo aktu regulējums Saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā iekļauto šī panta ģenerālklauzulu "Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par: (..) 7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū". Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.797 "Noteikumi par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam" (turpmāk - Noteikumi Nr.797) attiecas uz atsevišķa veida vertikālajām vienošanām, paredzot tām atbrīvojumu. Lietas ietvaros izvērtētie nomas līgumi un tajos ietvertie ierobežojošie punkti neattiecas uz minētajiem noteikumiem, jo konkrētā vienošanās pēc būtības nav vertikāla vienošanās tās tradicionālajā izpratnē. Noteikumi Nr.797 nosaka, ka par vertikālām vienošanām tiek atzītas tādas vienošanās, kuras noslēguši divi vai vairāki tirgus dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas līmenī, un kura attiecas uz vienošanās preču pirkšanas vai pārdošanas noteikumiem. Ņemot vērā, ka konkrētās Lietas ietvaros vienošanās ir par telpu nomu un tā neietver vienošanos par preču pirkšanu vai pārdošanu (neveidojas tradicionālā preces vai pakalpojuma ķēde, t.i., piemēram, prece tiek pirkta un tālāk pārdota)17, tad šādu vienošanos nevar uzskatīt par tādu vertikālu vienošanos, kas atbilst minētajiem noteikumiem un līdz ar to tajos ietvertajiem atbrīvojumiem, jo tā neatbilst izpratnei par vertikālu vienošanos tās tradicionālajā nozīmē. Konkrētā vienošanās ir tāda vertikālā vienošanās, kura ietekmē horizontālās attiecības starp tirgus dalībniekiem. Klasiskajā izpratnē vertikālajām vienošanām parasti nav tiešas ietekmes uz horizontālajiem tirgiem un tās neietekmē citus konkurentus. Tāpēc konkrētās vienošanās gadījumā ierobežojošā līguma punkta iniciators, t.i., PALINK grupas uzņēmumi, ir uzskatāms par ieinteresēto pusi, kuras rīcības rezultātā vertikālā vienošanās rada sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus. Vienošanās starp PALINK grupas uzņēmumiem un iznomātājiem atbilst Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un 11.panta ģenerālklauzulai, jo ir noslēgta starp diviem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un šī vienošanās rada nelabvēlīgas sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus, līdz ar to uz to ir attiecināmi visi Konkurences likuma 11.pantā noteiktie ierobežojumi. Konkurences likuma interpretāciju ir nostiprinājis LR Augstākās tiesas Senāts, pieņemot spriedumu18, kas veido judikatūru attiecībā uz Konkurences likuma 11.panta piemērošanu. Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas piemērošanā ir svarīgi noteikt vienošanās mērķi vai sekas. Tiesību normas prasa, lai aizliegtās vienošanās mērķis būtu vērsts uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu vai vienošanās sekas izpaustos kā konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ietvertā tiesību norma ir tulkojama un piemērojama Konkurences likuma 2.pantā noteiktā šā likuma mērķa sasniegšanas nodrošināšanas gaismā. No Konkurences likuma 11.pantā ietverto normu konteksta izriet, ka likumdevējs Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā ir uzskaitījis tās tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana un kuras tādējādi pašas par sevi ir aizliegtas. Vienošanās par 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā paredzētajām darbībām ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas, jo šo darbību mērķis objektīvā nozīmē vienmēr ir vērsts pret konkurenci un to sekas parasti ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Konkurences padome norāda, ka Lietai ir līdzīgi faktiskie apstākļi, kādi tika konstatēti Rimi lēmumā un Maxima lēmumā. Konstatējot pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes, kas atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktam, šo darbību mērķis jau pats par sevi ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana un tas īpaši nav jāpierāda. PALINK grupas uzņēmumu un iznomātāju noslēgtajos līgumos ietvertais punkts, kas ierobežo iznomātāja tiesības vienpersoniski izlemt par citu platību iznomāšanu tirdzniecības centrā un piešķir PALINK grupas uzņēmumiem tiesības lemt par citu platību iznomāšanu citiem tirgus dalībniekiem, uzskatāms par vienošanos atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpuma sastāvam. Ievērojot, ka PALINK grupa un iznomātāji nav uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē, noslēgtajos līgumos ietvertais punkts ir ierobežojošs ne vien attiecībā pret citiem potenciālajiem nomniekiem, bet arī nepamatoti ierobežo iznomātāja tiesības brīvi pārvaldīt savu uzņēmējdarbību. Jānorāda, ka arī 2009.gada 4.jūnija EKT Spriedumā lietā C-8/08 ir uzsvērts, ka atšķirību starp "pārkāpumiem, kuru pamatā ir mērķis" un "pārkāpumiem, kuru pamatā ir sekas", nosaka apstāklis, ka noteiktu veidu vienošanās starp uzņēmumiem jau pēc to rakstura var tikt uzskatītas par konkurencei kaitējošām, tādējādi, konstatējot, ka divi neatkarīgi tirgus dalībnieki vienojās par ierobežojošu nosacījumu ietveršanu līgumā, lai apgrūtinātu cita potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšanu konkrētajā tirgū, ir saskatāms pret konkurenci vērsts mērķis, un līdz ar to nav nepieciešams izskatīt to sekas. Konkurences padomes ieskatā minētās vienošanās un tajās ietvertie ierobežojošie līguma punkti ir radījuši tādus konkurences apstākļus citiem tirgus dalībniekiem iekļūšanai konkrētajā tirgū, kas neatbilst konkrētā tirgus normāliem apstākļiem. Tā kā, piemērojot Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktu, nav nepieciešams identificēt konkrētu tirgus dalībnieku, kurš vēlas iekļūt tirgū, tad pārkāpums izpaužas nevis kā konkrēta tirgus dalībnieka iekļūšanas tirgū faktiska apgrūtināšana, bet gan vienošanās ar mērķi šādu apgrūtinājumu radīt19. 4. Lietā iegūtie pierādījumi 4.1. Izvērtējot Lietas apstākļus, Konkurences padome konstatēja, ka ir 23 spēkā esoši un 12 pārtraukti līgumi, kuri satur Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes, t.i., par darbībām, (bezdarbībām), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū. Atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, kas minēti šī Lēmuma apakšpunktā 2.2.1. (turpmāk tekstā - Kritēriji), izvērtējot PALINK grupas līgumus, Konkurences padome konstatēja, ka šādos līgumos tika ietverti nosacījumi, kas ierobežo PALINK grupas uzņēmumu (veikalu) konkurentu tirdzniecības platību nomu tirdzniecības centros: 1) SIA "PIEKRASTES CENTRS" (Iznomātājs) un SIA "PALINK" (Nomnieks) 2006.gada 19.jūlijā Rīgā noslēgtais Nomas līgums Nr.04/2006 par īpašumu Stacijas ielā 35, Valmierā. (*) 2) SIA "Ditton Nams" (Iznomātājs) un SIA "PALINK" (Nomnieks). 2005.gada 30.jūnijā Rīgā noslēgtais Nomas līgums par īpašumu Raipoles ielā 11, Daugavpilī. (*) 3) SIA "Labības elevators" (Iznomātājs) un SIA "PALINK" (Nomnieks). 2005.gada 7.februārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par Īpašumu Skolas ielā 4. Ogre. (*) 4) AS "Mēs Liepājai" (Iznomātājs) un SIA "PALINK" (Nomnieks). 2005.gada 2.novembrī Liepājā noslēgtais Nomas līgums par telpu Lielā ielā 13, Liepājā, Tirdzniecības centrs "Kurzeme". (*) 5) SIA "Pellston Nami" (Iznomātājs) un SIA "PALINK" (Nomnieks). 2011.gada 16.februārī Rīgā noslēgtais Nedzīvojamo telpu Nomas līgums Nr. N-01-2011 par telpu Rīgas ielā 9, Daugavpils. (*) 6) Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (iznomātājs) un SIA "PALINK" (nomnieks). 2009.gada 19.jūnijā Rīgā noslēgtais Nedzīvojamo telpu Nomas līgums Nr.1/2009/47 par telpu Bruņinieku ielā 29/31, Rīgā. (*) 7) SIA "LSU" (Iznomātājs) un SIA "OZOLU NAMS"20 (Nomnieks). 2009.gada 27.februārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu Dammes ielā 46, Rīgā. (*) 8) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" (iznomātājs) un SIA "OZOLU NAMS"21 (nomnieks). 2009.gada 27.februārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu Lidoņu ielā 27 k-1, Rīgā. (*) 9) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" (Iznomātājs) un SIA "OZOLU NAMS"22 (Nomnieks). 2009.gada 27.februārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu Rīgas ielā 1, Salaspilī, Salaspils nov., Rīgas raj. (*) 10) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" (Iznomātājs) un SIA "OZOLU NAMS"23 (Nomnieks). 2009.gada 27.februārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu Skolas ielā 9, Salaspilī, Salaspils nov., Rīgas raj. (*) 11) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" (Iznomātājs) un SIA "OZOLU NAMS"24 (Nomnieks). 2009.gada 27.februārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu Sarkandaugavas ielā 6a, Rīgā. (*) 12) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" (Iznomātājs) un SIA "OZOLU NAMS"25 (Nomnieks). 2009.gada 27.februārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu Valdeķu ielā 56, Rīgā. (*) 13) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" (Iznomātājs) un SIA "OZOLU NAMS"26 (Nomnieks). 2009.gada 27.februārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu Gobas ielā 13, Rīgā. (*) 14) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" (Iznomātājs) un SIA "OZOLU NAMS"27 (Nomnieks). 2009.gada 27.februārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu Kleistu ielā 9, Rīgā. (*) 15) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" (Iznomātājs) un SIA "OZOLU NAMS"28 (Nomnieks). 2009.gada 27.februārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu Aleksandra Bieziņa ielā 8, Rīgā. (*) 16) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" (Iznomātājs) un SIA "OZOLU NAMS"29 (Nomnieks). 2009.gada 27.februārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu Baltāsbaznīcas ielā 42, Rīgā. (*) 17) SIA "NF Investīcijas" un SIA "Nira fonds" - kopā saukti (Iznomātājs) un SIA "Nelda" (Nomnieks). 2006.gada 1.februārī Rīgā noslēgtais Neapdzīvojamo telpu Nomas līgums par telpu A.Čaka ielā 70, Rīgā. (*) 18) SIA "PALINK" (Nomnieks) un SIA "KVA un K" (Iznomātājs). 2008.gada 28.janvārī, Rīgā noslēgtais Nomas līgums Nr.1/2008 par telpām Rīgas ielā 14, Baloži, Rīgas raj. (*) 19) SIA "PALINK" (Nomnieks) un SIA "11 septembris" (Iznomātājs). 2008.gada 28.janvārī, Rīgā noslēgtais Nedzīvojamo telpu nomas līgums Nr.7/2008/46 par telpām Robežu ielā 15A, Jūrmalā. (*) 20) SIA "PALINK" (Nomnieks) un SIA "Ziemeļlatvija" (Iznomātājs). 2008.gada 25.augustā, Rīgā noslēgtais Nedzīvojamo telpu nomas līgums Nr.4/2008 par telpām Ausekļa ielā 4, Valka, Valkas raj. (*) 21) SIA "PALINK" (Nomnieks) un SIA "Prestižs" un A.Z. (Iznomātājs). 2007.gada 5.aprīlī, Rīgā noslēgtais Nomas līgums Nr.1/2007 par telpu, kas atrodas Dobeles šosejā 7, Jelgavā. (*) 23) SIA "A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā" (Iznomātājs) un SIA "OZOLU NAMS"30 (Nomnieks). 2009.gada 27.februārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu Parādes ielā 5b, Rīgā. (*) 4.2. Konkurences padome papildus konstatēja, ka Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes ir arī šādos PALINK grupas telpu nomas līgumos, bet vienlaicīgi uz Lietas ierosināšanas brīža zemāk norādītie līgumi nebija spēkā esoši: 1) 2006.gada 23.maijā Rīgā noslēgtais Nomas līgums par īpašumu Kurzemes prospektā b/n starp SIA "Kurzemes projekts" (Iznomātājs) un SIA "PALNIK" (Nomnieks); 2) 2006.gada 27.janvārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par īpašumu Centra laukumā 1a, Līvānos, Līvānu novadā, Preiļu rajonā starp P.J. (Iznomātājs) un SIA "PALINK" (Nomnieks); 3) 2006.gada 21.jūlijā Rīgā noslēgtais Nomas līgums par īpašumu Lemešu ielā 20, Rīgā starp V.A. (Iznomātājs) un SIA "PALINK" (Nomnieks); 4) 2007.gada 21.martā Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpām Parādes ielā 4, Rīgā starp SIA "Nobels" (Iznomātājs) un SIA "PALINK" (Nomnieks); 5) 2005.gada 10.novembrī Rīgā noslēgtais NEDZĪVOJAMO TELPU SILCIEMA IELĀ 15 starp SIA "Arturs un Jeļena" (Iznomātājs) un SIA "PALINK" (Nomnieks); 6) 2005.gada 8.decembrī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu Stacijas ielā 30, Ludzā, Ludzas rajonā SIA "ELMARKETS" (Iznomātājs) un SIA "PALINK" (Nomnieks); 7) 2005.gada 8.decembrī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu Blaumaņa ielā 5, Ludzā, Ludzas rajonā starp SIA "ELMARKETS" (Iznomātājs) un SIA "PALINK" (Nomnieks); 8) 2005.gada 8.decembrī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu Puškina ielā 44, Kārsavā, Ludzas rajonā starp SIA "ELMARKETS" (Iznomātājs) un SIA "PALINK" (Nomnieks); 9) 2005.gada 8.decembrī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu Raiņa ielā 23/1, Viļānos, Rēzeknes rajonā starp SIA "ELMARKETS" (Iznomātājs) un SIA "PALINK" (Nomnieks); 10) 2008.gada 18.augustā, Rīgā noslēgtais Nedzīvojamo telpu nomas līgums par telpām Jaunā ielā 11-1, Limbažos, Limbažu rajonā starp SIA "PALINK" (Nomnieks) un SIA "Ratiko" (Iznomātājs); 11) 2006.gada 22.decembrī, Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpām Pulkveža Brieža ielā 2, Siguldā un Pulkveža Brieža ielā 2A, Siguldā starp SIA "PALINK" (Nomnieks) un SIA "ILGA - SIGULDA" (Iznomātājs); 12) 2004.gada 6.decembrī, Rīgā noslēgtais Sadarbības līgums starp SIA "PALINK" (Nomnieks) un SIA "Prestižs" (Iznomātājs), par telpu nomu veikaliem (vai veikalos) "Tako", Dzelzavas ielā 74, Rīgā; "Arka", Pasta ielā 51/6, Jelgavā; "Rondo", Lielā ielā 49, Jelgavā; "Arka", Brīvības bulvārī 1a, Jelgavā. 4.3. Konkurences padome norāda, ka PALINK grupas līgumos, kas saturēja Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes netika konstatēti pierādījumi, ka šie līgumi būtu realizēti, vai vērsti pret citiem iznomātājiem. 4.4. Konkurences padome 09.12.2011. saņēma SIA "PALINK" 2011.gada 9.decembra vēstuli Nr.01-353/2011, kurā norādīts, ka SIA "PALINK" saviem sadarbības partneriem nosūtījis vēstules par nomas līguma noteikumu piemērošanu, izslēdzot no telpu nomas līgumiem tos punktus, kas saturēja Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes. 5. SIA "PALINK" viedoklis Konkurences padome 2011.gada 9.decembrī saņēma vēstuli Nr.01-353/2011, kurā SIA "PALINK" pauž savu viedokli Lietā un sniedz detalizētu argumentāciju kāpēc PALINK grupas nomas līgumi nevar tikt uzskatīti par per se aizliegtiem atbilstoši esošajiem (vietējiem un Eiropas Savienības) konkurences tiesību regulējumam. SIA "PALINK" izteiktais viedoklis: "(..)2. PALINK grupas līgumi nevar tikt uzskatīti par per se aizliegtiem atbilstoši esošajam (vietējam un Eiropas) konkurences tiesību regulējumam No Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas izriet, ka par pārkāpuma esamību var liecināt vienošanās nosacījumu mērķis vai sekas, kuru rezultātā tiek kavēta, ierobežota vai deformēta konkurence konkrētajā tirgū. Pamatojoties uz Konkurences likuma 23.panta ceturtās daļas 2.punktu, "Konkurences padome var neierosināt lietu, ja (..) 2) iespējamais pārkāpums ir maznozīmīgs - ar to nav nodarīts vai nevar tikt nodarīts būtisks kaitējums konkurencei". Interpretējot šo normu kopsakarā ar Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētājiem aizlieguma pārkāpumiem, secināms, ka negatīvai ietekmei (potenciālai - "pēc mērķa" vai reālai - "pēc sekām") uz konkurenci jābūt būtiskai (ievērojamai), lai tas būtu par pamatu lietas ierosināšanai un attiecīgi - pārkāpuma esamības konstatēšanai. Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ietvertie aizliegumi pēc sava satura un būtības atspoguļo Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā - LESD) 101.panta pirmo daļu31. Līdz ar to argumentācija par to, ka PALINK grupas līgumi var tikt atbrīvoti no vienošanās aizlieguma, var atsaukties uz Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas praksi. Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu par maznozīmīgiem nolīgumiem, kas būtiski neierobežo konkurenci saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta 1.punktu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 1.punktu) (de minimis)32 (turpmāk tekstā - "Komisijas Paziņojums") tirgus dalībnieku vienošanās, t.sk., ierobežojošie nosacījumi tirdzniecības platības nomas līgumos, nespēj būtiski ietekmēt konkurenci, ja šo tirgus dalībnieku tirgus daļas nepārsniedz noteiktus sliekšņus, kas atšķiras atkarībā no tirdzniecības līmeņiem, kuros tie darbojas. Ja vienošanos slēdz starp uzņēmumiem, kas ir faktiskie vai potenciālie konkurenti kādā no konkrētajiem tirgiem (horizontālā vienošanās), kopējā tirgus daļa, kas ir vienošanās pusēm, nepārsniedz 10% jebkurā konkrētajā tirgū, kuru vienošanās skar33. Ja vienošanos slēdz starp uzņēmumiem, kas nav faktiskie vai potenciālie konkurenti kādā no šiem tirgiem (starp nekonkurējošām pusēm), tirgus daļa katrai līguma pusei nedrīkst pārsniedz 15% jebkurā konkrētajā tirgū, kuru skar vienošanās34. Paralēlu nolīgumu tīklu kumulatīva tirgus ierobežošanas efekta esamības gadījumā iepriekš minēto tirgus daļu samazina līdz 5%35. 2.2. De minimis doktrīnas piemērošana attiecībā uz PALINK nomas līgumiem Atbilstoši Komisijas paziņojuma 7.punkta redakcijai36: "Komisija uzskata, ka nolīgumi starp uzņēmumiem, kas skar tirdzniecību starp dalībvalstīm, ievērojami neietekmē konkurenci 81. panta 1. punkta nozīmē, ja: a) kopējā tirgus daļa, kas pieder nolīguma pusēm, nepārsniedz 10% jebkurā attiecīgajā tirgū, kuru nolīgums skar, ja nolīgumu slēdz starp uzņēmumiem, kas ir faktiski vai iespējami konkurenti kādā no šiem tirgiem (nolīgumi starp konkurentiem); b) tirgus daļa, kas pieder katrai nolīguma pusei, nepārsniedz 15% jebkurā attiecīgajā tirgū, kuru nolīgums skar, ja nolīgumu slēdz starp uzņēmumiem, kas nav faktiski vai iespējami konkurenti kādā no šiem tirgiem (nolīgumi starp nekonkurējošām pusēm)". Tādējādi secināms, ka, lai piemērotu Komisijas paziņojuma atbrīvojumu no vienošanās aizlieguma, ir jāsaprot, vai attiecīgā vienošanās ir noslēgta starp esošajiem/ potenciālajiem konkurentiem vai starp tirgus dalībniekiem, kas nav esošie/ potenciālie konkurenti. Komisija nenorāda arī uz nepieciešamību vērtēt konkrēto tirgu un vienošanās ietekmi uz to, ja vienošanās dalībnieku tirgus daļas nepārsniedz Komisijas paziņojumā norādītos sliekšņus. No minētā izriet, ka normas līgumi var tikt kvalificēti kā "vienošanās starp tirgus dalībniekiem, kas nav faktiski vai iespējami konkurenti tirgos, kurus var potenciāli ietekmēt vienošanās". Līdz ar to, piemērojot de minimis doktrīnu attiecībā uz SIA "PALINK" nomas līgumiem, būtu jāattiecina 15% slieksnis. 2.3. Priekšnoteikumi Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto pārkāpumu konstatēšanai No Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas redakcijas izriet, ka ierobežojošu nosacījumu iekļaušana nomas līgumos pati par sevi nav uzskatāma par Konkurences likuma pārkāpumu; pārkāpuma konstatācijai ir nepieciešams pierādīt, ka ierobežojošie nosacījumi pēc mērķa vai pēc sekām spēj negatīvi ietekmēt konkurenci. Lai pierādītu negatīvu ietekmi uz konkurenci pēc mērķa, jāvērtē konkrētā nomas līguma nosacījumi, ievērojot šo nosacījumu piemērošanu ekonomiskajā kontekstā, t.i., kādā veidā līguma nosacījumu piemērošana var ietekmēt atsevišķus tirgus dalībniekus un konkurenci konkrētajā tirgū kopumā. Tādējādi līgumslēdzēju pušu subjektīvie mērķi nav ņemami vērā. Tiklīdz var konstatēt, ka līguma nosacījumi pēc savas būtības un ārējās izpausmes ir uzskatāmi par tādiem, kas var ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci konkrētajā tirgū, nav nepieciešamības turpināt nosacījumu analīzi "pēc sekām"37. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi par vienošanām, kuras "pēc mērķa" kavē, ierobežo vai deformē konkurenci ir uzskatāmas šādas vienošanās: 1) vienošanās starp konkurentiem par cenas fiksēšanu, tirgus sadali, kvotu uzspiešanu vai cita veida vienošanās, kas ierobežo ražošanas vai realizācijas apjomus38 tiek automātiski uzskatītas par tādām, kas pēc sava mērķa būtiski ierobežo, deformē vai kavē konkurenci39. 2) vienošanās, kas tiek slēgtas starp nekonkurējošām pusēm, kas pats par sevi jau mazāk liecina par to, ka vienošanās var tikt uzskatīta par konkurenci kavējošu, ierobežojošu vai deformējošu pēc sava mērķa. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi par vertikālām vienošanām, kas pēc mērķa automātiski ir uzskatāmas par tādām, kas negatīvi ietekmē konkurenci konkrētajā tirgū ir uzskatāmas vienošanās par minimālās tālākpārdošanas cenas noteikšanu40 un vienošanās par absolūtas teritoriālās aizsardzības piešķiršanu izplatītājam (jeb ekskluzīva piegādes (izplatīšanas) vienošanās), kas izslēdz paralēlo tirdzniecību41. Vērtējot iepriekš minēto Eiropas Savienības Tiesas praksi kopsakarā ar Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas formulējumu, var secināt, ka par konkurenci kavējošām, ierobežojošām vai deformējošām pēc savas būtības (pēc mērķa) varētu būt uzskatāmas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās vienošanās, neatkarīgi no tā, vai vienošanās ir slēgta starp konkurentiem vai starp nekonkurējošām pusēm. Līdzīgs secinājums izriet no nacionālā konkurences tiesību regulējuma, proti, Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.797 "Noteikumi par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam" (turpmāk tekstā - "MK noteikumi Nr.797") normām un Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.798 "Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam" (turpmāk tekstā - "MK noteikumi Nr.798") normām: a) Pirmkārt, no minēto normatīvo aktu nosaukumiem var secināt, ka likumdevējs ir paredzējis atbrīvojumus no vienošanās aizlieguma, kas ir ietverts Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā. Līdz ar to nav pamata secinājumam, ka pilnīgi visi Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ietvertie aizliegumi automātiski ir uzskatāmi par tādiem, kas pēc sava mērķa spēj būtiski kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. b) Otrkārt, ir loģiski secināt, ka, izdodot MK noteikumus nr.797 un 798, kas paredz izņēmumus no kopējā vienošanās aizlieguma principa, likumdevējs tieši gribējis nošķirt tirgus dalībnieku vienošanās, kuras automātiski pēc sava mērķa ir uzskatāmas par aizliegtām, bez nepieciešamības veikt papildu analīzi, no vienošanām, kuras var tikt atbrīvotas no Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā noteiktā vienošanās aizlieguma, tālāk vērtējot to ietekmi uz konkurenci pēc sekām.  MK noteikumu Nr.797 8. un 12.punkts skaidri nosaka, kādas vienošanās nevar tikt atbrīvotas no vienošanās aizlieguma, proti, tās ir vienošanās par tālākpārdošanas cenas noteikšanu (8.1.punkts)42 un vienošanās par tirgus sadali (8.2.-8.5.punkts, 12.1.-12.3.punkts)43. Tādējādi par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu pēc mērķa var tikt automātiski uzskatītas tirgus dalībnieku (kas nav konkurenti) vienošanās, kas paredzētas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā. MK noteikumi Nr.798 paredz atbrīvojumu no vienošanās aizlieguma atsevišķām tirgus dalībnieku horizontālajām sadarbības vienošanām. Noteikumi nošķir tirgus dalībnieku horizontālās sadarbības vienošanās44 no horizontālās karteļa vienošanās45, norādot, ka "horizontālā sadarbības vienošanās tiek pakļauta vienošanās aizliegumam, ja tā tieši vai netieši satur horizontālo karteļa vienošanos (..)"46. Tādējādi par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu pēc mērķa var tikt automātiski uzskatītas konkurentu vienošanās, kas paredzētas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-3. un 5.punktā, ja iespējams konstatēt, ka šīs vienošanās atbilst karteļa vienošanās pazīmēm. 2.4. Ierobežojošu nosacījumu esamības attaisnojums (…) SIA "PALINK" uzskata, ka no KP [Rimi] Lēmuma var netieši secināt, ka konkurenci var kavēt, ierobežot un/vai deformēt tādi iznomātāja un nomnieka sadarbības nosacījumi, kas potenciāli ir vērsti pret mazumtirgotājiem, kam ir vājas pozīcijas tirgū, kā arī pret specializēta tipa veikaliem, tādējādi tiem neļaujot stiprināt savas pozīcijas tirgū un attiecīgi - nodrošināt pietiekamu pretsvaru tirgus līderiem - SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI Latvia" - un spēku līdzsvaru tirgū. Savukārt ierobežojošie nosacījumi, kas ir ietverti mazumtirgotāju ar vājām tirgus pozīcijām nomas līgumos, un kas tiešā veidā ir vērsti pret tirgus līderiem (SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI Latvia"), var tikt attaisnoti ar minēto mazumtirgotāju centieniem aizsargāt savas investīcijas un tādējādi nodrošināt sava biznesa attīstību konkrētajā tirgū. Tātad teorētiski var nošķ …