Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2018. gadam

Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2018. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 120 Rīgā 2018. gada 26. martā (prot. Nr. 16 28. §) Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2018. gadam 1. Apstiprināt Attīstības sadarbības politikas plānu 2018. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3. Par atbildīgajām institūcijām atsevišķu plānā ietverto pasākumu īstenošanā noteikt Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Latvijas Civilās aviācijas aģentūru, Nacionālo akreditācijas institūciju, Nacionālo standartizācijas institūciju, Pārtikas un veterināro dienestu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Tieslietu ministriju, Tiesu administrāciju, Valsts augu aizsardzības dienestu, Valsts izglītības attīstības aģentūru, Valsts policiju, Valsts robežsardzi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. 4. Plāna īstenošanu nodrošināt atbilstoši Ārlietu ministrijas valsts budžeta programmā 07.00.00 "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. 5. Šā rīkojuma 3. punktā minētajām atbildīgajām institūcijām, kā arī līdzatbildīgajām institūcijām attiecīgo pasākumu īstenošanu nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ministru prezidents, veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Ministru kabineta 2018. gada 26. marta rīkojums Nr. 120) Attīstības sadarbības politikas plāns 2018. gadam Izmantoto saīsinājumu saraksts ANO CAEP CECRA CIVICUS CONCORD ECTS Apvienoto Nāciju Organizācija Eiropas Savienības - Centrālāzijas izglītības platforma Eiropas lauku reģionu konsultantu sertifikāti (Certificate for European Consultants in Rural Areas) starptautiskā nevalstisko organizāciju apvienība Eiropas nacionālo platformu apvienība Eiropas Kredītu pārneses un uzkrāšanas sistēma ES Eiropas Savienība IFP LAPAS starptautiskais nacionālo platformu tīkls Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" LPS Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" NAP2020 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam  NKI nacionālais kopienākums OAP oficiālā attīstības palīdzība OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD DAC OECD Attīstības palīdzības komiteja PBG PSO Pasaules Bankas grupa Pilsoniskās sabiedrības organizācijas SAA PBG Starptautiskā Attīstības asociācija (IDA) UNDP ANO Attīstības programma I. Plāna kopsavilkums Attīstības sadarbības politikas plāns 2018. gadam (turpmāk - Plāns) ir izstrādāts, lai veicinātu Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu. Plānā ir iekļauti konkrēti pasākumi, lai sekmētu 2016. gada 13. septembrī pieņemtajās Latvijas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2016.-2020. gadam (turpmāk - Pamatnostādnes) noteiktā Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķa "sniegt ieguldījumu ANO Dienaskārtības ilgtspējīgai attīstībai 2030 (turpmāk - Dienaskārtība 2030) ieviešanā attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, veicinot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību" sasniegšanu. Plāns stiprina Latvijas kā divpusējā donora lomu, tādējādi īstenojot Latvijas ārpolitiskās intereses, kas noteiktas ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Galvenās Latvijas attīstības sadarbības jomas visos attīstības sadarbības formātos ir publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana, uzņēmējdarbības attīstība un eksportspējas stiprināšana, valsts drošības struktūru pārvaldība un reformas, demokrātiskas līdzdalības veicināšana un pilsoniskās sabiedrības attīstība un izglītība. Latvijas attīstības sadarbības aktivitātes, attiecīgi OAP finansējums, veidojas no divpusējos un daudzpusējos formātos īstenotām aktivitātēm. Daudzpusējais formāts, kas veido vidēji 90% no kopējā apjoma, galvenokārt ietver starptautiskās iemaksas ES budžetā, Eiropas Attīstības fondā, kā arī iemaksas ANO aģentūrās un citās starptautiskajās institūcijās, iniciatīvās un trasta fondos. Šajos formātos ir svarīgi aizstāvēt galvenās Latvijas prioritārās jomas un reģionus, veicināt Latvijas redzamību. Savukārt Latvijas OAP divpusējā formātā veido vidēji 10% no kopējā apjoma un tā ietver Ārlietu ministrijas budžeta programmu "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" paredzētos līdzekļus; citu valsts iestāžu divpusējai attīstības sadarbībai veltīto finansējumu un ad hoc veidā sniegto palīdzību un humāno palīdzību. Plānā iekļautās darbības (Ārlietu ministrijas un nozaru ministriju) strukturētas atbilstoši sešiem Pamatnostādņu rīcības virzieniem un tajos ietvertajiem uzdevumiem: 1. Sniegt atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur Ārlietu ministrijas divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem: Šajā rīcības virzienā ietverto pasākumu īstenošanai paredzēts novirzīt EUR 437 813 jeb lielāko daļu no Ārlietu ministrijas budžeta programmā "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" piešķirtajiem līdzekļiem (EUR 463 813), lai īstenotu dažādus pasākumus. Pirmkārt, rīkotu granta projektu konkursus: 1) attīstības sadarbības projektu īstenošanai ES Austrumu partnerības valstu, kā arī Centrālāzijas valstu atbalstam; 2) līdzfinansējuma piešķiršanai PSO īstenotajiem attīstības sadarbības un globālās izglītības projektiem, kas ieguvuši finansējumu no citiem starptautiskajiem palīdzības finansētājiem. Otrkārt, īstenotu ilgtermiņa attīstības sadarbības projektus atbilstoši partnervalstu izteiktajām vajadzībām un Latvijas ekspertīzei un/vai projektus, kuru īstenošanā ir piesaistīts citu donoru līdzfinansējums vismaz 50% apmērā. Atbilstoši tiks atbalstītas aktivitātes, kam piesaistīts līdzfinansējums no ASV atbalsta programmas jaunajiem donoriem (Emerging Donors Challenge Programme, turpmāk - EDCP) - Ukrainas 2.1. lauksaimniecības un lauku attīstības sekmēšanai, 2.2. dalība citu starptautisko donoru projektos, t.sk. Latvijas ekspertīzes nodošana UNDP projektos; 2.3. īstenota apmācību programma ES Kaimiņpolitikas valstu, Centrālāzijas un Rietumbalkānu valstu pārstāvjiem; 2.4. nodrošināta Ukrainas pārstāvju dalība pavasara skolā "ES semestris Rīgā"; 2.5. kopā ar Zviedrijas Karalistes augstākās revīzijas iestādi stiprinātas Gruzijas, Moldovas un Ukrainas Augstāko revīzijas iestāžu spējas caurskatāmas un efektīvas valsts līdzekļu kontroles sistēmas izveidē; 2.6. ES - Centrālāzijas izglītības platformas projekta īstenošana. 2. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos; Daudzpusējos formātos plānots turpināt iesaistošu pozīciju izstrādi par attīstības sadarbības aktuālajiem jautājumiem, stiprināt dialogu ar Saeimu. 3. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības ilgtspēju, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības saskaņotību Atbilstoši Pamatnostādnēm, Ārlietu ministrija ar šo Plānu veicina visu, jo īpaši divpusējās, Latvijas attīstības sadarbības aktivitāšu saskaņotību. 2018. gada Plānā līdz ar Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības budžeta programmas plānošanu ietverts arī 31 attīstības sadarbības pasākums, ko 2018. gadā attīstības valstīs plāno īstenot 16 publiskās pārvaldes iestādes. Ņemot vērā, ka valsts pārvaldes iestāžu aktivitātes veido ievērojamu Latvijas divpusējā attīstības sadarbības finansējuma daļu, svarīgi veicināt šo aktivitāšu sasaisti ar Ārlietu ministrijas plānoto politiku. 4. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem Ārlietu ministrija plāno atbalstīto projektu izvērtēšanas sistēmas stiprināšanu un vismaz vienas izvērtēšanas vizītes veikšanu partnervalstīs. 2017. gadā Latvija pirmo reizi iesniedza OECD detalizētu ziņojumu par Latvijas OAP aktivitātēm, 2018. gadā Latvija turpinās pilnveidot ziņošanas kvalitāti. 5. Veicināt sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības nozīmību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai Ārlietu ministrija izstrādās interaktīvu karti par īstenotajiem attīstības sadarbības projektiem, veiks regulāru dialogu ar partneriem un projektu īstenotājiem. Lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu plašās mērķa grupās, papildus Ārlietu ministrijas aktivitātēm šim mērķim tiek paredzēts 3.1. punktā plānotais atbalsts. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt iesaisti plašam PSO, skolu, bibliotēku, augstskolu, jaunatnes centru un citu partneru lokam, šīs aktivitātes plānots rīkot sadarbībā ar biedrību "Latvijas platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS). LAPAS ir vienīgā platforma Latvijā, kas apvieno nevalstiskās organizācijas, kas strādā attīstības sadarbības un globālās izglītības jomā, kam ir ilggadēja pieredze izpratnes par attīstības sadarbību veicināšanā un projektu ieviešanā attīstības valstīs. Turpinot kompetenču pieejā balstītu vispārējās obligātās izglītības satura izstrādi, Izglītības un zinātnes ministrija paredz arī veicināt globālās izglītības iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā un sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju nodrošinās jaunatnes attīstības sadarbības projekta - ANO modelēšanas spēles un starptautiskā izglītības akcijas "Pasaules lielākā mācību stunda" īstenošanu Latvijā. No Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības budžeta programmas 2018. gadā plānots sniegt arī tiešfinansējumu EUR 12 000 apmērā LPS un LAPAS dalībai ES un starptautisko organizāciju PSO platformās. 6. Īstenot visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai pasaulē Latvija prezentēs brīvprātīgo ziņojumu par Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu Latvijā ANO Augsta līmeņa politikas forumā 2018. gada jūlijā, tai skaitā par attīstības sadarbību. Attīstības sadarbības politikas plānošanā un īstenošanā Ārlietu ministrija sadarbojas ar atbildīgajām publiskās pārvaldes institūcijām, PSO un privāto sektoru. Attīstības sadarbības politikas konsultatīvā padome 2017. gada 8. decembra sēdē izskatīja un konceptuāli saskaņoja Plānu. II. Esošās situācijas raksturojums Attīstības sadarbības politikas plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz Pamatnostādnēm un saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 6. panta pirmo daļu, un nosaka Ārlietu ministrijas 2018. gada budžetā piešķirtā attīstības sadarbības finansējuma izlietojumu, kā arī ietver īstenojamo pasākumu aprakstus ne tikai par Ārlietu ministrijas finansētajām aktivitātēm, bet veicina attīstības sadarbības saskaņotību plašākā mērogā, iekļaujot publiskās pārvaldes iestāžu īstenotās aktivitātes ārpus Ārlietu ministrijas budžeta. Detalizēta situācijas analīze Latvijas attīstības sadarbības politikā iekļauta Pamatnostādņu 2. pielikumā. Atbilstoši pamatnostādnēm, Latvija koncentrēsies uz noteiktām prioritārām partnervalstīm un prioritārajām jomām tajās, kā arī turpinās attīstīt sadarbības iespējas ar citiem starptautiskajiem palīdzības sniedzējiem un veicinās visas Latvijas attīstības sadarbības (Ārlietu ministrijas un citu valsts pārvaldes iestāžu īstenotās) saskaņotību. Ārlietu ministrijas budžetā divpusējās attīstības sadarbības īstenošanai 2018. gadā piešķirti 463 813 EUR, kas ir 2017. gada līmenī. Ar piešķirto finansējumu tiks turpinātas jau aizsāktās sadarbības aktivitātes un atbalstītas jaunas attīstības sadarbības iniciatīvas. Stratēģiskie attīstības sadarbības projekti iekļauti Plānā atbilstoši Pamatnostādnēs iekļautiem kritērijiem par pasākumu tiešu iekļaušanu Plānā: 1) Projekti atbilstoši Latvijas stratēģiskajām prioritātēm (t.sk., ārpolitika, drošība, ekonomika) un ģeopolitiskajai situācijai; 2) Trīspusējās sadarbības projektu un/vai aktivitāšu īstenošana, kam piesaistīts citu donoru līdzfinansējums vismaz 50% apjomā, t.sk. projekti, kas ir izvērtēšanas procesā; 3) Ilgtermiņa attīstības sadarbības projekti atbilstoši partnervalstu izteiktajām vajadzībām un Latvijas ekspertīzei. Ārlietu ministrijas divpusējā attīstības sadarbības budžeta sadalījums 1. Projektu konkursi 1.1. Granta projektu konkurss partnervalstu atbalstam, 50% finansējums PSO 213 013.00 1.2. Līdzfinansējuma konkurss PSO globālās izglītības un attīstības sadarbības projektiem 25 800.00 2. Politikas plānā iekļautie projekti t.sk., projekti ar donoru līdzfinansējuma piesaisti 2.1. Līdzfinansējums projektam Ukrainas atbalstam lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, līdzfinansējumu piesaistot no ASV atbalsta fonda jauno donoru projektiem. 35 000.001 2.2. Dalība citu starptautisko donoru projektos, t.sk. Latvijas ekspertīzes nodošana UNDP projektos 10 000.00 2.3. Apmācību programma ES Kaimiņpolitikas valstu, Centrālāzijas un Rietumbalkānu valstu pārstāvjiem, līdzfinansējumu piesaistot no ASV atbalsta fonda jauno donoru projektiem. 70 000.00 2.4. Ukrainas pārstāvju dalība pavasara skolā "EU Semester in Riga" un sadarbības stiprināšana reģionālās attīstības un Eiropas integrācijas pētniecībā un studiju attīstībā. 40 000.00 2.5. Gruzijas, Moldovas un Ukrainas Augstāko revīzijas iestāžu spēju stiprināšana caurskatāmas un efektīvas valsts līdzekļu kontroles sistēmas izveidē. Projekts tiek īstenots kopā ar Zviedrijas Karalisti. 34 000.00 2.6. ES - Centrālāzijas sadarbība izglītības jomā, t.sk., Izglītības platformas projekta īstenošana. Sniegts atbalsts izglītības reformu veikšanai Centrālāzijas valstīs Eiropas Savienības - Centrālāzijas izglītības platformas ietvaros. 10 000.00 3. Atbalsts sabiedrības informēšanas pasākumiem par attīstības sadarbību 3.1. Atbalsts tādiem sabiedrības informēšanas pasākumiem, kā Globālās izglītības nedēļa, Pasaules labāko ziņu diena, festivāls LAMPA, kā arī tematiskajām mācībām un diskusijām. Atbalsts spēju stiprināšanas semināriem Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotājiem. 14 000.00 4. Tiešfinansējums PSO 4.1. Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS) (dalības maksa starptautiskajās organizācijās (CONCORD, CIVICUS, IFP). 7 000.00 4.2. Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" (LPS) (dalības maksa ES pašvaldību platformā, t.sk., sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai). 5 000.00 Plāns ir sagatavots, ievērojot deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 62. punktu un Pamatnostādņu 2. daļā aprakstītos starptautiskos, ES un Latvijas plānošanas dokumentus, t.sk. Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam, Dienaskārtību 2030 un Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, kā arī 2017. gada maijā ES apstiprināto jauno Eiropas Vienprātību attīstības sadarbībai. Ja, īstenojot 2018. gada plānā noteiktos pasākumus, rodas situācija, kad nav iespējams īstenot kādu no plānā paredzētajiem pasākumiem vai palicis neizmantots finansējums no attiecīgā pasākuma īstenošanas, par pieejamā finansējuma izlietojumu lemj Ārlietu ministrija saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumā noteikto. Plāna mērķis Noteikt konkrētus pasākumus, lai veicinātu Pamatnostādnēs noteiktā Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķa - sniegt ieguldījumu Dienaskārtības 2030 ieviešanā attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, veicinot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību - sasniegšanu. Pamatnostādnēs ietvertie politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji 2018. gada beigās 1. Latvija veicina labu pārvaldību, iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un drošību prioritārajos reģionos atbilstoši partnervalstu vajadzībām2 - 63 % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP izlietoti publiskās pārvaldes attīstībai un spēju stiprināšanai, t.sk. pretkorupcijai; - 16% % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP atbalsta uzņēmējdarbības attīstību un eksportspējas stiprināšanu; - 7% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP galvenais mērķis ir dzimumu līdztiesība; - 8% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP galvenais mērķis ir atbalsts tieslietu un iekšlietu sistēmas, t.sk. muitas un robežas struktūru, stiprināšana; - Latvijas īstenoto attīstības sadarbības projektos 100% apmērā piesaistīts citu donoru finansējums attiecībā piesaistītais pret ĀM pārvaldīto OAP (neskaitot administratīvās izmaksas un globālo izglītību)3; - ĀM piešķirtais līdzfinansējums Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pašvaldību īstenotajiem EuropeAid attīstības sadarbības un globālās izglītības projektiem veido vismaz 11% no projektu kopējā finanšu apjoma; - 78% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP iesaistīta partnervalsts pilsoniskā sabiedrība; 2. Pildot starptautiskās saistības, Latvija tiecas palielināt OAP finansējuma apjomu līdz 0.33% no NKI līdz 2030. gadam - OAP apjoms no NKI - 0.12% - Latvijas divpusējās attīstības sadarbības finansējuma apjoms veido 463 813 EUR4 (Ārlietu ministrijas pārvaldītais); 3. Pieaugošs Latvijas sabiedrības atbalsts attīstības sadarbības politikas īstenošanai - 77% sabiedrības uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt attīstības valstīm, - 37% sabiedrības ir informēti par ilgtspējīgas attīstības mērķiem. 1. Pamatnostādņu rīcības virziens 1. Sniegt atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur Ārlietu ministrijas pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem Nr. P.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) Pamatnostādņu uzdevums un tā nr. (ja attiecināms) 1.1. uzdevums Nodrošināt Latvijas divpusējās attīstības sadarbības finansēto aktivitāšu sasaisti ar citu donoru aktivitātēm un finansējumu, paplašinot Latvijas sniegtā atbalsta ilgtspēju un redzamību 1 Projekts Ukrainas atbalstam lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, līdzfinansējumu piesaistot no ASV atbalsta fonda jauno donoru projektiem. Projekta ietvaros tiks nodrošināta Ukrainas konsultāciju sistēmas kapacitātes stiprināšana. Tiks sniegts ieguldījums Ukrainas konsultāciju sistēmas institucionālā modeļa izstrādē, konsultantu profesionālo zināšanu un prasmju attīstībā un konsultantu rīku izstrādē. Analīzes veikšana par piemērotāko lauksaimniecības konsultatīvās sistēmas modeli Ukrainai. Sniegtas apmācības zināšanu un prasmju kapacitātes celšanai vismaz 20 Ukrainas konsultantiem. Izsniegti vismaz 10 CECRA sertifikāti. Ārlietu ministrija Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 31.12.2018. 2 Dalība citu starptautisko donoru projektos, t.sk. Latvijas ekspertīzes nodošana UNDP projektos Latvijas pieredze ES normatīvā regulējuma ieviešanā un demokrātijas procesā nodota partnervalstīm, ieguldot to ilgtspējīgā attīstībā. Īstenots vismaz viens projekts sadarbībā ar citu starptautisko donoru (piemēram, UNDP). Apmācīto partnervalstu pārstāvju skaits. Apmācīto partnervalstu pārstāvju skaits. Ārlietu ministrija Atkarībā no īstenotā projekta. 31.12.2018. 3 Apmācību programma ES Kaimiņpolitikas valstu, Centrālāzijas un Rietumbalkānu valstu pārstāvjiem, līdzfinansējumu piesaistot no ASV atbalsta fonda jauno donoru projektiem. Programmas ietvaros Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu jaunie līderi apguvuši 3 kursus par ES un starptautiskajām tiesībām, ekonomiku, politiku un finanšu jautājumiem, kā arī iepazinušies ar Latvijas kā ES dalībvalsts zināšanām un pieredzi, apmeklējuši ES un starptautiskās institūcijas. Veicināta reģionu savstarpējā sadarbība un attīstīts absolventu sadarbības tīkls. Apmācīti vismaz 10 pārstāvji. Ārlietu ministrija Rīgas Juridiskā augstskola 31.12.2018. 4 Ukrainas pārstāvju dalība pavasara skolā "EU Semester in Riga" un sadarbības stiprināšana reģionālās attīstības un Eiropas integrācijas pētniecībā un studiju attīstībā. Studenti ir ieguvuši 21 ECTS kredītpunktus un praktisku pieredzi politiskā diskursa attīstībā, t.sk. par pretkorupcijas jautājumiem un starpkultūru izglītību. Turpināti kopīgi projekti un parakstīti jauni sadarbības līgumi starp Ukrainas augstskolām un Latvijas Universitāti par sadarbību reģionālās attīstības problēmu risināšanas un Eiropas integrācijas veicināšanas pētniecībā un studiju attīstībā. Izsniegtas 15 studentu apliecības Ukrainas studentiem, studējošo sekmju izraksti, rādītāji par studentu darba gaitām pēc programmas absolvēšanas. Ārlietu ministrija Latvijas Universitāte 31.12.2018. 5 Gruzijas, Moldovas un Ukrainas Augstāko revīzijas iestāžu spēju stiprināšana caurskatāmas un efektīvas valsts līdzekļu kontroles sistēmas izveidē. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Zviedrijas Augstāko revīzijas iestādi (ARI). 1) Augstāko revīzijas iestāžu pārstāvju apmācība starptautisko revīzijas standartu (ISSAI) adaptēšanā: - Finanšu revīzijas metodoloģijas pilnveidošana un finanšu revīzijas praktiskie aspekti; - Lietderības revīzijas metodoloģijas pilnveidošana un tās praktiskie aspekti; - Atbilstības revīzijas un revīzijas specifiskās nozarēs (IT sistēmas) u.c. - Darba grupu organizēšana revīziju pilnveidošanas jomā - īstenojot partnerībā ar starptautisko donoru - Zviedrijas Karalisti. Darba grupā iesaistās revidenti, ar praktisku gadījuma analīzi (case study). 2) Institucionālās kapacitātes stiprināšanas aktivitātes, jo īpaši Moldovas un Ukrainas ARI. Atbalsts atbilstošu reformu īstenošanā, nodrošinot institūciju stratēģiskās plānošanas pilnveidi, sadarbības aspektus un ARI neatkarības principu stiprināšanu. Stratēģiskās darbības un īstenoto pasākumu izvērtēšanas darba grupas organizēšana Latvijā. Vismaz 4 semināru ietvaros apmācīti vismaz 90 Gruzijas, Moldovas un Ukrainas Augstāko revīzijas iestāžu pārstāvji. Ārlietu ministrija Valsts kontrole 31.12.2018. 6 ES - Centrālāzijas sadarbība izglītības jomā, t.sk., Izglītības platformas projekta īstenošana. Sniegts atbalsts izglītības reformu veikšanai Centrālāzijas valstīs Eiropas Savienības - Centrālāzijas izglītības platformas (CAEP) ietvaros. 1) Dalība 3. vadības darba grupā (Varšavā) un 4. vadības darba grupa (Taškentā), kurā piedalās ES un Centrālāzijas valstu pārstāvji; 2) Dalība reģionālajā konferencē par izglītības jomas un darba devēju sadarbību, Varšavā; 3) ES puses tikšanās CAEP koordinācijai; 4) 3-4 nacionālie semināri Centrālāzijas valstīs saskaņā ar CAEP darba plānu. 7-10 ekspertu iesaiste (atkarīgs no ekspertu atlases rezultātiem) Izglītības un zinātnes ministrija, Ārlietu ministrija Valsts izglītības attīstības aģentūra, Akadēmiskās informācijas centrs 2018. gada II pusgads 7 Līdzfinansējuma piešķiršana PSO, kas ieguvušas finansējumu no citiem attīstības sadarbības finansētājiem, t.sk. EK, attīstības sadarbības un globālās izglītības projektu īstenošanai. Nodrošināts līdzfinansējums vismaz vienam projektiem ar starptautisko donoru līdzfinansējumu. Prioritāri tiks atbalstīti attīstības sadarbības projekti. Īstenoto projektu skaits. Ārlietu ministrija Atkarībā no konkursa rezultātiem. 31.12.2018. 1.2.  uzdevums Nodrošināt aktivitāšu īstenošanu ar dažādu ieinteresēto pušu (publiskā pārvalde, pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors, u.c.) iesaisti 8 Veicināt dažādu ieinteresēto pušu iesaisti attīstības sadarbības pasākumu īstenošanā. Pieaug aktivitāšu skaits, kuras kopīgi īsteno un kur iesaistīti dažādu ieinteresēto pušu pārstāvji no publiskās pārvaldes iestādēm, PSO, privātā sektora, u.c. Projektu, skaits, kuros iesaistītas PSO, publiskā pārvalde, privātais sektors, u.c. Ārlietu ministrija Attīstības sadarbības aktivitāšu īstenotāji 31.12.2018. 9 Apmācību programma Centrālāzijas valstīm pretkorupcijas jomā. Projekts tiek īstenots ar finansējumu no ASV atbalsta fonda jauno donoru projektiem. Apmācību programmas ietvaros notiks 5 nacionāli semināri, pielāgoti katras Centrālāzijas valsts identificētajām nepieciešamībām pretkorupcijas jomā. Noslēgumā tiks organizēts kopīgs seminārs programmas dalībniekiem, kas uzrādījuši labākos rezultātus nacionālajos semināros. Projekts tiek īstenots ar ASV finansiālu atbalstu, Latvijas pusei nodrošinot atbalstu natūrā. 6 semināru ietvaros apmācīti 80 Centrālāzijas valstu pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Ārlietu ministrija Rīgas Juridiskā augstskola 2018. gada 1. pusgads 1.3. uzdevums Veicināt Latvijas ekspertu iesaisti civilajās, konsultāciju u.c. misijās attīstības valstīs 10 Izstrādāt efektīvus un pieejamus instrumentus Latvijas ekspertu iesaistēs civilajās, konsultāciju u.c. misijās. Veicināt Latvijas ekspertu apzināšanu un iesaisti starptautiskajās misijās, t.sk. PBG. Nodrošināt informācijas apmaiņu, lai palielinātu zināšanu apmaiņu un veicinātu aktivitāšu sasaisti. Izstrādāti un regulāri atjaunoti ekspertu saraksti Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija 31.12.2018. 11 Eiropas Komisijas programmas Hercule III īstenotā projekta ietvaros organizēta 1) apmācību vizīte Briselē - tiesībsargājošās iestādēs un Eiropas Birojā krāpšanas apkarošanai (OLAF) un 2) organizēts trešais mācību seminārs Latvijā par krāpšanas apkarošanas jautājumiem 1) Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests (AFCOS) īsteno vienas nedēļas garumā Latvijas tiesībsargājošām iestādēm un citām AFCOS kompetento iestāžu pārstāvjiem pieredzes apmaiņas vizīti Beļģijā, viesojoties OLAG, Beļģijas AFCOS, Beļģijas policijā un muitā, kā arī citās krāpšanas apkarošanas jomā iesaistītās iestādēs; 2) Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests (AFCOS) īsteno divu dienu Latvijas un 5 citu ES dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvju semināru Rīgā "Rising of Awareness as an Effective Tool to Prevent Fraud and Corruption". 1) Mācību vizītē 5 dienas piedalās 9 AFCOS kompetento iestāžu pārstāvji;; 2) Mācību seminārs 80 personām. Finanšu ministrija 2018. gada 1. pusgads 12 Eiropas Komisijas TAIEX Regio Peer-2-Peer programmas eksperta vizīte Vācijā Īstenota eksperta vizīte Vācijā, lai dalītos ar Latvijas pieredzi un nodotu zināšanas par tēmu, kas saistītas ar ES fondu finansēto projektu darbību revīzijām. Viena eksperta zināšanu nodošanas vizīte Latvijā. Finanšu ministrija 2018. gada 1.pusgads 1.4. uzdevums Īstenot grantu projektu konkursus atbilstoši partnervalstu vajadzībām, 50% no grantu projektu konkursa līdzekļiem novirzot PSO sektora īstenotajiem projektiem 13 Granta projektu īstenošana ES Austrumu partnerības valstu - Gruzijas, Moldovas, Ukrainas, kā arī Centrālāzijas valstu - Kirgizstānas, Tadžikistānas un Uzbekistānas, atbalstam. Rīkots konkurss saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 5. panta 1. punktu un atbilstoši Pamatnostādņu 4.2. sadaļā noteiktajām prioritārajām partnervalstīm un jomām. Īstenoti 6-8 granta projekti (20 000 - 40 00 EUR vienam projektam). Ārlietu ministrija Atkarībā no projektu konkursa rezultātiem. 31.12.2018. 2. Rīcības virziens Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos 2.1. uzdevums Paaugstināt Latvijas publiskās pārvaldes iestāžu un PSO iesaisti Latvijas pozīciju formulēšanā par aktuālajiem starptautiskās attīstības sadarbības politikas dienaskārtības jautājumiem, jo īpaši Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam 4.1. sadaļā minētajām jomām 14 Sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm, PSO un pašvaldībām Latvijas nacionālo pozīciju formulēšanā par aktuālajiem starptautiskās attīstības politikas dienaskārtības jautājumiem. Ārlietu ministrijas gatavotās pozīcijas par starptautiskajiem attīstības politikas jautājumiem saskaņotas ar attiecīgajām institūcijām un organizācijām (4-5 pozīcijas). Saskaņoto pozīciju, informatīvo ziņojumu skaits. Ārlietu ministrija 31.12.2018. 15 Uzturēt regulāru dialogu ar Saeimu par Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķiem, prioritātēm un rīcības virzieniem. Saeima iesaistās attīstības sadarbības politikas mērķu un prioritāšu definēšanā. Tikšanos skaits par Saeimas pārstāvjiem. Ārlietu ministrija 31.12.2018. 2.2. uzdevums Nodrošināt pamatnostādņu 4. sadaļā5 minēto Latvijas prioritāšu iekļaušanu ES attīstības sadarbības politikā, tajā skaitā kopīgās plānošanas procesā un aktivitāšu īstenošanā Latvijai prioritārajās partnervalstīs 16 Dalība ES Kopīgā plānošanā. Latvijas vēstniecību dalība un Latvijas interešu aizstāvība ES delegāciju partnervalstīs rīkotajās sanāksmēs par Kopīgo plānošanu un kopīgu projektu īstenošanu. Sanāksmju skaits. Ārlietu ministrija 31.12.2018. 17 Latvijas interešu pārstāvēšana ES attīstības sadarbības politikā. Dalība ES sanāksmēs (t.sk. 4 ministru līmeņa sanāksmes) un diskusijās par Latvijai prioritāriem jautājumiem. Ministru līmeņa sanāksmju skaits. Ārlietu ministrija 31.12.2018. 2.3. uzdevums Iespēju robežās nodrošināt Latvijas iesaisti tās prioritārajos jautājumos ANO Ģenerālās Asamblejas darbā, tostarp par cilvēktiesību, sieviešu līdztiesības, likuma varas un labas pārvaldības, informācijas sabiedrības jautājumiem, ANO Attīstības sistēmas stiprināšanu atbilstoši Dienaskārtībai 2030 18 Dalība ANO pasākumos par Latvijai prioritārajām tēmām. Dalība ANO sanāksmēs, paužot Latvijas viedokli prioritāros jautājumus. Sanāksmju skaits. Ārlietu ministrija Nozaru ministrijas 31.12.2018. 19 Pārstāvēt Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstis ANO Stokholmas konvencijas birojā un ANO Roterdamas konvencijas Ķīmisko vielu pārskata komitejā (CRC), pildīt OECD Vides politikas komitejas Vides sniegumu darba grupas līdzpriekšsēdētāja pienākumus. Uzlabota attīstības sadarbības kvalitāte, iesaiste vides politikas izstrādē un veicināts Latvijas kā atbildīga sadarbības partnera tēls Sanāksmju skaits Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs 2019. gada maijs 2.4. uzdevums Nodrošināt Latvijas līdzdalību OECD Attīstības sadarbības komitejas (turpmāk - OECD DAC) darba grupu sanāksmēs un atbilstošo standartu pilnvērtīgu pārņemšanu, lai kļūtu par DAC dalībvalsti 20 Nodrošināta līdzdalība atklātajās OECD DAC un ekspertu sanāksmēs. Uzlabota attīstības sadarbības kvalitāte, iesaiste attīstības finansējuma politikas izstrādē un veicināts Latvijas kā atbildīga un uzticama attīstības sadarbības sniedzēja tēls. Sanāksmju skaits, pārņemtā labās prakse. Ārlietu ministrija 31.12.2018. 2.5. uzdevums Īstenot vienotu un visaptverošu pieeju daudzpusējās attīstības sadarbības instrumentu izmantošanai, tostarp PBG Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Starptautiskajā attīstības asociācijā (turpmāk - SAA) atbilstoši Latvijas attīstības sadarbības prioritātēm 21 Latvijas dalība SAA resursu 16., 17. un 18. papildināšanā. Iemaksas SAA resursu 16., 17. un 18. papildināšanā saskaņā ar apstiprināto grafiku Veiktas iemaksas. Finanšu ministrija 30.12.2018. 22 Latvijas dalība Daudzpusējā parādu atlaišanas iniciatīvā Iemaksas Daudzpusējā parādu atlaišanas iniciatīvā, veicot iemaksas saskaņā ar koriģēto grafiku. Veikta iemaksa. Finanšu ministrija 30.12.2018. 2.6. uzdevums Stiprināt Latvijas iesaisti humānās palīdzības procesos un aktivitātēs atbilstoši starptautiskajiem standartiem un partnervalstu vajadzībām, nodrošinot visaptverošu un koordinētu Latvijas pieeju krīžu risināšanai dažādos formātos un līmeņos 23 Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonu dalība ES Novērošanas misijā Gruzijā (EUMM GEORGIA) Veicot novērošanu, nodrošināts stabils drošības līmenis. Samazinās incidentu skaits uz administratīvās līnijas ar Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioniem Gruzijā. Ārlietu ministrija Iekšlietu ministrija, Valsts policija, Valsts robežsardze 31.12.2018. 24 Sagatavot valsts materiālajās rezervēs esošos resursus humānās palīdzības sniegšanai6. Netiek plānots, atkarīgs no nepieciešamības un resursu pieejamības. Atkarībā no nepieciešamības un resursu pieejamības. Iekšlietu ministrija Nodrošinājuma valsts aģentūra, atbildīgie valsts materiālo rezervju glabātāji Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu 3. Rīcības virziens Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības ilgtspēju, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības saskaņotību 3.1. uzdevums Nodrošināt Latvijas (ĀM un nozaru ministriju) divpusējās attīstības sadarbības aktivitāšu saskaņotību, atbilstoši Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam 4. sadaļā7 definētajām Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritātēm 25 Informatīvs, loģistisks un konsulārs atbalsts valsts pārvaldes iestāžu, PSO īstenotajām aktivitātēm/ pasākumiem attīstības sadarbības jomā. Veicināta savlaicīga un profesionāla attīstības sadarbības projektu īstenošana. Sniegts atbalsts 3-5 valsts pārvaldes iestāžu, PSO rīkotajiem pasākumiem attīstības sadarbības jomā. Ārlietu ministrija Valsts pārvaldes iestādes, PSO, sociālie partneri 31.12.2018. 26 Centrālāzijas robežu pārvaldības programmas (BOMCA) projekta 9. posma īstenošana. Projekta mērķi no 2015.-2019. gadam ir vispārēja drošības uzlabošana Centrālāzijā, atbalsts šo valstu savstarpējās tirdzniecības un tranzīta vienkāršošanai, migrācijas plūsmu kontrole, kā arī sadarbības stiprināšana nelikumīgas preču un personu pārvietošanas mazināšanai. Īstenoto aktivitāšu skaits. Valsts robežsardze Ārlietu ministrija, Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts, Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests 31.12.2019. 27 Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrijas kopīgas sadarbības programma zinātnes un tehnoloģiju jomā. 1. Tiek pabeigta 2016. gadā apstiprināto 6 projektu īstenošana. 2. Izsludināta programmas konkursa nākamā kārta. 1. Pabeigti 6 projekti, 2. Izsludināts jaunais projektu konkurss. Valsts izglītības attīstības aģentūra Izglītības un zinātnes ministrija 2018. gada II pusgads 28 Latvijas valsts stipendijas studijām un pētniecībai. Piešķirtas Latvijas valsts stipendijas studijām un pētniecībai pārstāvjiem no attīstības valstīm, ar kurām ir noslēgti starpvaldību vai starpministriju līgumi, kas paredz stipendiju piešķiršanu. 10-20 (atkarīgs no saņemtajiem pieteikumiem) Valsts izglītības attīstības aģentūra Izglītības un zinātnes ministrija 2018. gada II pusgads 29 Latvijas-Moldovas sociālās drošības līguma sagatavošana. Latvijas-Moldovas sociālās drošības līguma projekta izstrāde, lai attīstītu ciešāku sadarbību sociālās drošības jomā un koordinētu to personu sociālās drošības tiesības uz pabalstiem un pensijām, kuras pārvietojas starp abām valstīm. Līguma izstrāde Labklājības ministrija 31.12.2018. 30 Īstenot 2010. gada 5. maija Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Baltkrievijas Republikas Dabas resursu un vides aizsardzības ministrijas vienošanos par sadarbību pārrobežu aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzībā un ilgtspējīgā izmantošanā Baltkrievijas-Latvijas pārrobežu aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un ilgtspējīgas izmantošanas koordinācijas komisijas sanāksme. Apzinātas iespējamo sadarbības projektu izstrādes iespējas. Informācijas apmaiņa par zinātniskiem pētījumiem un īstenotiem projektiem.   Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Dabas aizsardzības pārvalde, Daugavpils Universitāte 2018.  gada II pusgads 31 Atbalsts aviācijas līgumu ieviešanai ES Austrumu Partnerības valstīs un lidojumu drošības un aviācijas drošības standartu paaugstināšana Centrālāzijas valstīs ES Austrumu Partnerības valstīs (Ukraina, Moldova, Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna), kuras ir parakstījušas civilās aviācijas nolīgumus ar Eiropas Savienību - šo līgumu prasību efektīva ieviešana. Centrālāzijas valstīm - sekmēt šo valstu kapacitāti, lai tās spētu pildīt savas starptautiskās saistības lidojumu drošības un aviācijas drošības jomā, un sekmēt izpratni par ES lidojumu drošības sistēmas funkcionēšanu. Visām tām valstīm, kurās ir identificēti būtiski lidojumu drošības un avio drošības trūkumi - izpētīt situāciju un atrast optimālus risinājumus to novēršanai. Projekta ietvaros palīdzība Austrumu Partnerības valstīm un Centrālāzijas valstīm aviācijas drošības jautājumos Eksperta nosūtīšana pēc pieprasījuma. Latvijas Civilās aviācijas aģentūra 31.03.2018. 3.2. uzdevums Stiprināt Latvijas projektu īstenotāju profesionalitāti, savstarpējo sadarbību un darbības kvalitātes uzlabošanu, jo īpaši spēju iesaistīties EuropeAid, Twinning u.c. lielapjoma daudzgadu projektos, t.sk. kā vadošajiem partneriem 32 Atbalsts LAPAS dalībai starptautiskās NVO platformās. Biedra nauda CONCORD, CIVICUS un IFP, līdzdalības nodrošināšana. Veiktas iemaksas. Ārlietu ministrija LAPAS 31.12.2018. 33 Atbalsts LPS dalībai ES pašvaldību platformā, t.sk., sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai. Dalība ES pašvaldību platformā, kas darbojas attīstības sadarbības jomā. Īstenoti sabiedrības (pašvaldību) informēšanas pasākumi. Iesniegti pašvaldību un LPS attīstības sadarbības projekti projektu konkursos. Īstenoto un koordinēto sabiedrības un pašvaldību informēšanas pasākumu un dalībnieku skaits. LPS sanāksmju skaits, kurās uzrunāti attīstības sadarbības jautājumi. Iesniegto/apstiprināto attīstības sadarbības projektu skaits. Ārlietu ministrija LPS 31.12.2018. 34 Mērķsadarbības (Twinning) projekta "Ukrainas Augstākās tiesas institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālā līmenī" uzsākšana. Projekta ietvaros (no 2017.-2019. gadam) tiek īstenotas trīs komponentes: 1) Uzlabots juridiskais ietvars par Ukrainas Augstākās tiesas (AT) darbību saskaņā ar Eiropas Savienības standartiem. 2) Uzlabotas tiesnešu zināšanas. 3) Stiprināta Ukrainas AT institucionālā kapacitāte, apmācot AT darbiniekus, uzlabojot publisku pieeju informācijai par AT lomu, statusu un aktivitātēm un uzlabojot AT darbplūsmu un videokonferenču sistēmas. Īstenotas trīs komponentes. Tieslietu ministrija Latvijas Republikas Augstākā tiesa 2019. gada I puse. 35 Mērķsadarbības (Twinning) "Moldovas Republikas Nacionālā personas datu aizsardzības centra kapacitātes celšana" Projektā tiks īstenotas šādas aktivitātes: 1. Nacionālo tiesību aktu par personas datu aizsardzību saskaņošana ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, tai skaitā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa direktīvu (ES) Nr. 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi. 2. Nacionālā personas datu aizsardzības centra un citu iesaistīto pušu kapacitātes stiprināšana personas datu aizsardzības tiesību aktu izpildē. 3. Paaugstināta vispārējās sabiedrības (datu subjektu), datu kontrolieru (controllers) un datu apstrādātāju (procesors) (privātie uzņēmumi, centrālās un vietējās valsts pārvaldes iestādes) izpratne par Vispārīgās datu aizsardzības regulas principiem, tiesību normām un ietekmi. Īstenotas plānotās aktivitātes. Tieslietu ministrija 2019. gada II puse 36 Mērķsadarbības (Twinning) projekts "Tiesās nodarbināto apmācības Twinning ietvaros" Gruzijā Projekta mērķis ir atbalstīt tiesiskuma un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot tiesnešu un tiesu darbinieku profesionālismu; tuvināt tiesiskās apmācības praksi Eiropas standartiem, stiprinot Gruzijas Tiesnešu mācību skolu (High School of Justice), attīstīt iestādes kapacitāti un efektivitāti un turpmāko mācību programmu attīstību un kvalitāti. Projekta ietvaros tiek īstenotas četras komponentes: 1) Tiesnešu amata kandidātu apmācību programmu modernizācija (Francija) 2) Tālākizglītības moduļu (mācību programmu) attīstība un to integrēšana HSoJ stažēšanās programmās (Latvija) 3) HSoJ pasniedzēju, Apmācību vadības nodaļas, Analītiskās un Starptautisko attiecību nodaļas un administrācijas kapacitātes stiprināšana (Latvija) 4) Tiesnešu un citu tiesu darbinieku e-mācību programmas ieviešana (Horvātija) Īstenotas četras komponentes. Tiesu administrācija 2019. gada I ceturksnis 37 Mērķsadarbības (Twinning) projekta "Ukrainas tiesību aktu augu aizsardzības un augu veselību jomā tuvināšana ar ES tiesību aktiem un ar tām saistīto kontroļu un laboratorijas pakalpojumu stiprināšana" īstenošana. Projekts stiprinātu Ukrainas iestādes, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību Ukrainā no iespējamiem riskiem, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu. Projekta aktivitāšu ietvaros tiks atbalstīts Ukrainas Valsts pārtikas nekaitīguma un patērētāju aizsardzības dienests, izveidojot normatīvo aktu un pārvaldības sistēmu, kas palīdzētu sasniegt pareizu AAL lietošanu, izveidojot AAL kontroļu sistēmu un uzlabojot Ukrainas laboratoriju sistēmu saskaņā ar ES standartiem. Vismaz 4 normatīvo aktu un Nacionālā rīcības plāna par ilgtspējīgu AAL lietošanu izstrāde, AAL kontroļu administratīvās sistēmas un procedūru pārskatīšana un priekšlikumu sniegšana, apmācīti 100 iekšējie lektori, 3 mācību vizītes un 5 prakses ES dalībvalstīs, u.c. Valsts augu aizsardzības dienests 2019. gada I ceturksnis 38 ES Apmācības (Twinning) projekts "Kosovas institūciju stiprināšana efektīvas migrācijas pārvaldē" ar mērķi stiprināt Kosovas institūciju kapacitāti un nodrošināt migrācijas un patvēruma jomas normatīvo dokumentu un procedūru atbilstību ES standartiem. Organizēti semināri Kosovas institūcijām par šādiem jautājumiem: - Patvēruma un migrācijas likumdošanas normatīvo aktu izstrāde; - Robežu un imigrācijas kontroles ekspertīze; - Esošo procedūru identificēšanas novērtējums uz robežas nelegālās migrācijas jomā; - Kosovas Nacionālās stratēģijas migrācijas jomā 2013.-2018. gadam novērtējums; Normatīvo aktu izstrāde ārvalstnieku integrācijas jomā. 6 semināri Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Iekšlietu ministrija, Valsts robežsardze, Kultūras ministrija 31.12.2018. 39 Atbalsta projekts mobilitātes partnerības ar Azerbaidžānu īstenošanai (MOBILAZE) ar mērķi stiprināt Azerbaidžānas kapacitāti attīstīt un īstenot nacionālo migrācijas politiku. Sagatavota un papildināta informācija izdevumam par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem Azerbaidžānas studentiem Latvijā. 1 aktivitāte Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 31.12.2018. 40 Mērķsadarbības (Twinning) projekts "Nozieguma vietas izmeklēšanas kapacitātes turpmākā attīstība" Maķedonijas Republikā. Projekta ietvaros tiks veicināta turpmākā nozieguma vietas izmeklēšanas kapacitātes attīstība Maķedonijā, izveidojot jaunas organizatoriskās struktūras, izveidojot kvalitātes vadības sistēmu nozieguma vietu izmeklēšanas jomā, ieviešot jaunas metodes un standartus izpētes objektu meklēšanai, izņemšanai un transportēšanai, kā arī sagatavojot Maķedonijas Notikuma vietas izmeklēšanas nodaļas akreditācijai atbilstoši ISO 17020:2012 standarta prasībām, kā rezultātā uzlabosies kriminālprocesu izmeklēšanas kvalitāte. 1. Projekta partneru un ekspertu izstrādāti vairāki Notikumu vietas apskates struktūru un organizāciju varianti Maķedonijas policijas spēku labas prakses stiprināšanai; 2. Izstrādāta Notikumu vietas apskates ekspertu rokasgrāmata. Valsts policija 2019. gada II pusgads 41 Mērķsadarbības (Twinning) projekts "Atbalsts Moldovas Republikas Nacionālajai pārtikas nekaitīguma aģentūrai". 1. Moldovas nacionālais normatīvais regulējums ir saskaņā ar ES acquis, un tā ir ievesta. 2. Izstrādātas kvalitātes vadības sistēmas procedūras. 3. Pārskatīta kompetentās institūcijas struktūrshēma; Noorganizētas pieredzes apmaiņas vizītes un apmācības. Izstrādāti pārtikas drošību, veterināro, sanitāro, fitosanitāro un barības jomu regulējošie normatīvie akti un oficiālās kontroles procedūras. Izstrādātas tehniskās vadlīnijas un kvalitātes vadības sistēmas procedūras. Apmācīti inspektori. Izstrādāts uzņēmumu uzraudzības plāns. Apmācīti speciālisti. Izstrādāta informācijas pārvaldības sistēma. Izstrādāts Nacionālās pārtikas nekaitīguma aģentūras organizatoriskās struktūras pilnveides projekts. Izstrādāti pārtikas nekaitīguma, veterināro, sanitāro, fitosanitāro un barības jomu regulējošie normatīvie akti un oficiālās kontroles procedūras. Izstrādātas tehniskās vadlīnijas un kvalitātes vadības sistēmas procedūras. Apmācīti inspektori. Izstrādāts uzņēmumu uzraudzības plāns. Apmācīti speciālisti. Izstrādāta informācijas pārvaldības sistēma. Izstrādāts Nacionālās pārtikas drošības aģentūras organizatoriskās struktūras pilnveides projekts. Pārtikas un veterinārais dienests 16.12.2018. 42 Mērķsadarbības (Twinning) projekts "Kosovas augu produkcijas un aizsardzības sistēmas un kapacitātes stiprināšana" Stiprināt Kosovas fitosanitārā sektora iestāžu veiktspējas un darba kapacitāti, lai nodrošinātu augiem un augu produktiem kaitīgo organismu efektīvu kontroles sistēmu saskaņā ar ES fitosanitārajām prasībām. Sagatavots rīcības plāns un izstrādāti normatīvo aktu projekti. Veikta darbinieku apmācība. Sniegtas rekomendācijas Kosovas fitosanitārās jomas administrācijas darba efektivitātes uzlabošanai.  Nodrošinātas 4 mācību vizītes uz Latviju. Atbalsts informācijas sistēmas pilnveidošanai. Valsts Augu aizsardzības dienests 2019. gada II puse 43 Eiropas Komisijas iniciatīvas "Labāka apmācība nekaitīgākai pārtikai" ietvaros organizētās un īstenotās mācības par Eiropas Savienības likumdošanas piemērošanas stiprināšanu sanitārajā un fitosanitārajā jomā Projekta ilgtermiņa mērķis ir stiprināt saņēmējvalstu spējas ieviest un īstenot ES standartus jomās, uz kurām attiecas šis projekts (pārtikas aprites tiesību akti, dzīvnieku barības tiesību akti, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumi, kā arī augu veselības noteikumi). Projekta ietvaros tiks organizētas apmācības, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un ES kaimiņvalstīm sasniegt atbilstošos ES standartus pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku barības nekaitīguma, dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības vai augu aizsardzības un augu veselības jomās. 18 trīs dienu semināri (ar aptuveno dalībnieku skaitu 540) dažādās ES dalībvalstīs un ES kaimiņvalstīs. Ilgtspējīgas apmācības un tehniskās palīdzības misijas kopumā 300 darba dienu apmērā dažādās ES dalībvalstīs un ES kaimiņvalstīs. Pārtikas un veterinārais dienests 31.12.2020 44 Mērķsadarbības Twinning projekts "Atbalsts Gruzijas nacionālajai standartu un metroloģijas aģentūrai ES-Gruzijas Padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas prasību tālākai ieviešanai" Projekta mērķis ir sniegt atbalstu Gruzijas nacionālajai standartu un metroloģijas aģentūrai (GEOSTM) administratīvās, cilvēkresursu un tehniskās kapacitātes stiprināšanai Padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) prasību tālākai ieviešanai, tuvinot Gruzijas likumdošanu jaunās pieejas direktīvām un labākajai praksei standartizācijā un metroloģijā. Projekts paredz ieviest Eiropas standartizācijas politiku un mehānismus atsaucēm uz Eiropas standartiem Eiropas politikā un tiesību aktos. Tas ļaus Eiropas standartizāciju izmantot kā stratēģisku līdzekli Eiropas politikas un tiesību aktu piemērošanai metroloģijas un standartizācijas jomā Gruzijā. 2018. gadā plānots īstenot 8 no 13 projektā paredzētajām aktivitātēm, tostarp: a) mārketinga stratēģijas izstrādes un ieviešana; b) 2 apmācību semināri par mārketingu un komunikāciju; c) 2 tikšanās ar standartizācijas ieinteresētajām pusēm par mārketinga stratēģijas ieviešanu; d) 5 apmācību semināri par standartu izstrādes procesiem; e) 2 apaļā galda diskusijas ar MVU u.c. ieinteresēto pušu pārstāvjiem par standartu izstrādi; f) kvalitātes vadības sistēmu dokumentācijas izstrāde un iekšējais audits u.c. Nacionālā standartizācijas institūcija 2019. gada I pusgads 45 Erasmus+ projekts "Apmācības par starptautiskajiem standartiem profesionālajā izglītībā tirgus prasībām atbilstošas izglītības veicināšanai (ISTRA)" Projekta mērķis ir izstrādāt un kopīgot inovatīvu praksi un veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu jauniešu izglītības jomā. Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt un izmēģinātu e-apmācību kursus par divām standartu grupām - ISO/IEC 27000 (informācijas drošības vadības sistēmas) un ISO 31000 (risku vadības sistēmas). Projektā iesaistītās valstis: Latvija, Bulgārija, Rumānija, Slovākija Galvenie sasniedzamie rezultāti: a) izveidota virtuālā mācību vide, kurā lektori / profesionālās izglītības pasniedzēji un studenti, varēs uzlabot savas kompetences atbilstoši mūsdienu digitālās izglītības prasībām; b) izstrādāta studiju programma par informācijas drošības pārvaldības sistēmu standartiem; c) izstrādāta studiju programma par risku pārvaldības sistēmu standartiem; d) izstrādāta studiju programma par mācīšanos un mācīšanu virtuālajā mācību vidē; e) izveidota ieinteresēto pušu kontaktu datu bāze. Nacionālā standartizācijas institūcija Latvijas Kultūras koledža 2018. gada II pusgads 46 Mērķsadarbības Twinning projekts "Azerbaidžānas Republikas nacionālās akreditācijas sistēmas stiprināšana" Azerbaidžānas nacionālās akreditācijas institūcijas (AZAC) administratīvās kapacitātes stiprināšana - kvalitātes pārvaldības sistēmas izveide atbilstoši starptautiskajām akreditācijas prasībām (ISO/IEC 17011 standarta, ILAC, IAF, EA dokumentu prasības) Komponente 3.2. un 3.3.: 1. Pilnveidotas AZAC ar akreditācijas procesu, novērtēšanā iesaistītā personāla kvalifikāciju saistītas procedūras (apmācības, grupu darbs, izstrādāti procedūru projekti); 2. AZAC personāls iepazīstināts ar novērtēšanas procedūru praksē (apmācību vizītes Latvijā). Nacionālā akreditācijas institūcija 2019. gada I pusgads 3.3. uzdevums Iesaistīt privāto sektoru attīstītības sadarbības mērķu sasniegšanā, tajā skaitā, veicinot uzņēmēju iesaisti starptautisko finanšu institūciju (piemēram, Eiropas Investīciju bankas) projektu konkursos attīstības valstīs un iespēju robežās attīstot jaunus nacionālos finansēšanas mehānismus 47 Informēt privāto sektoru par starptautisko finanšu institūciju iepirkumu procedūrām. Veicināta privātā sektora iesaiste starptautisko finanšu institūciju iepirkumu projektos un nodrošināta informācijas pieejamība par starptautisko finanšu institūciju iepirkumu procedūrām. Īstenoto pasākumu skaits. Finanšu ministrija 31.12.2018. 4. Rīcības virziens Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem 4.2. uzdevums Ieviest daudzgadu (vismaz 2-3 gadu) programmu pieeju attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanā un plānošanā, lai nodrošinātu finansējuma paredzamību un izlietojuma efektivitāti un ražīgumu ilgtermiņā, kā arī elastību finansējuma pārdalē, kad tas nepieciešams 48 Attīstības sadarbību regulējošo normatīvo aktu pārskatīšana. Sagatavoti ieteikumi attīstības sadarbību regulējošo normatīvo aktu uzlabošanai (Starptautiskās palīdzības likums, MK noteikumi), lai nodrošinātu savlaicīgu un paredzamu finansējuma plānošanu un izlietošanu, t.sk. pāreju uz finansējuma plānošanu 2-3 gadu termiņā. Izvērtējumu skaits un viens likumprojekts. Ārlietu ministrija 31.12.2018. 4.4. uzdevums Nodrošināt pastāvīgu un caurspīdīgu attīstības sadarbības politikas projektu uzraudzību un rezultātu ietekmes izvērtēšanu 49 Uzlabot izvērtēšanas mehānismus, atjaunot un pilnveidot izvērtēšanas vizītes. Uzlabota granta projektu izvērtēšanas anketa, uzlabota vēstniecību izvērtēšanas anketa, izstrādāti projektu novērtēšanas kritēriji vizītei konkrētā partnervalstī un veikta vismaz vienas valsts projektu izvērtēšana. Partnervalstī izvērtēto projektu skaits. Ārlietu ministrija 31.12.2018. 5. Rīcības virziens Veicināt sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības nozīmību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai 5.1. uzdevums Integrēt ilgtspējīgas attīstības un globālās izglītības aspektus izglītībā visās vecuma grupās 50 Atbalsts tādiem sabiedrības informēšanas pasākumiem, kā Globālās izglītības nedēļa, Pasaules labāko ziņu diena, festivāls LAMPA, kā arī tematiskajām mācībām un diskusijām. Organizēti un koordinēti tematiski sabiedrības informēšanas pasākumi, t.sk., par ilgtspējīgās attīstības mērķu ieviešanu un Latvijas attīstības sadarbības rezultātiem. Īstenoto pasākumu un dalībnieku skaits. Ārlietu ministrija LAPAS 31.12.2018. 51 Latvijas-Ukrainas-Igaunijas jaunatnes attīstības sadarbības projekts - ANO modelēšanas spēle. Projektā piedalījušies jaunieši no Latvijas, Igaunijas, Ukrainas, Lietuvas u.c. valstīm. Interaktīvos uzdevumos tiešsaistē, klātienes semināros, radošajās darbnīcās un ANO Ģenerālās asamblejas modelēšanas spēlē jaunieši iepazinuši un diskutējuši par risinājumiem izaicinājumiem, kas akcentēti ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķos. Dalība ANO Ģenerālās asamblejas modelēšanas spēlē Tallinā, Igaunijā (tiks precizēts). Iesaistīti vismaz 50 jaunieši. Noticis sagatavošanās seminārs un ANO Ģenerālās asamblejas modelēšanas spēle. Izglītības un zinātnes ministrija UNESCO Latvijas Nacionālā komisija 2018. gada I pusgads 52 Starptautiskā izglītības akcija "Pasaules lielākā mācību stunda" Latvijā. Skolotāji no dažādām izglītības un kultūras iestādēm visā Latvijā iepazinušies ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, izstrādājuši stundu vai nodarbību plānus, tos īstenojuši un plānu aprakstus nosūtījuši akcijas koordinatoriem. Koordinatori apkopojuši stundu plānus un sagatavojuši publikāciju, izmantošanai izglītības un kultūras iestāžu ikdienas darbā. Sagatavota 1 elektroniska publikācija. Izglītības un zinātnes ministrija UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, LAPAS 2018. gada II pusgads 53 Ekspertu tikšanās - seminārs par ilgtspējības principu integrēšanu profesionālajā izglītībā Dažādu iesaistīto pušu - valsts, pašvaldību, uzņēmēju, izglītības iestāžu, nevalstisko organizāciju u.c. pārstāvju - tikšanās, kuras laikā diskutēts par profesionālās izglītības nozīmi 4. un 8. ANO ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā. Tikšanās notiek konsultatīvās padomes "Izglītība visiem" formātā. Noorganizēta 1 tikšanās. Tās rezultātā sagatavots 1 ieteikums (rekomendācija) Izglītības un zinātnes ministrija UNESCO Latvijas Nacionālā komisija 2018. gada II pusgads 54 Profesionālās pilnveides seminārs skolu administrācijai un skolotājiem par profesionālo izglītības iestāžu iesaisti ilgtspējīgas attīstības izaicinājumu risināšanā Saskaņā ar UNESCO Stratēģiju Profesionālajai un tehniskajai izglītībai, kā arī UNESCO Ieteikumu profesionālajai un tehniskajai izglītībai viens no nākotnes attīstības virzieniem ir "zaļa" profesionālā izglītība, lai veicinātu "zaļo" - sociāli atbildīgo un uz ilgtspējību vērsto uzņēmējdarbību. Seminārā profesionālās izglītības iestāžu pārstāvji dalīsies esošajā pieredzē, kā arī diskutēs par iespējām veidot ilgtspējīgu skolas vidi. Seminārā iesaistīti vismaz 30 pārstāvji no dažādām izglītības iestādēm. Izglītības un zinātnes ministrija UNESCO Latvijas Nacionālā komisija 2018. gada II pusgads 5.2. uzdevums Nodrošināt publisku aktuālāko datu un informācijas pieejamību par Latvijas attīstības sadarbības (divpusējās un daudzpusējās) politiku, tās rezultātiem, īstenotājiem un viņu pieredzi, sadarbojoties ar citiem donoriem, PSO un akadēmisko sektoru 55 Publiskot un pastāvīgi atjaunināt interaktīvo rīku par Latvijas sniegto attīstības palīdzību. Ārlietu ministrijas mājaslapā lietotājam draudzīgā veidā pieejams pārskats par atbalstītajiem attīstības sadarbības projektiem. Interaktīvā rīkā pieejami informācija par īstenotiem attīstības sadarbības projektiem no 2014. gada. Ārlietu ministrija Ārlietu ministrijas finansēto projektu īstenotāji. 31.03.2018. 56 Regulārs dialogs ar valsts pārvaldes iestādēm, NVO, pašvaldībām un sociālajiem partneriem par Latvijas attīstības sadarbības mērķiem un prioritātēm. Koordinācija ar LAPAS 6-8 reizes gadā par aktuāliem sadarbības jautājumus; Sasauktas divas Attīstības sadarbības politikas konsultatīvās padomes sēdes; Tikšanās ar Ārlietu ministrijas atbalstīto projektu īstenotājiem; Diskusiju pasākumi par aktuālajiem attīstības sadarbības politikas jautājumiem, iesaistot NVO, sociālos partnerus, valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjus. Īstenoto pasākumu skaits. Ārlietu ministrija Atkarībā no pasākumu veida. 31.12.2018. 6. Rīcības virziens Īstenot visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai pasaulē 6.1. uzdevums NAP vidējā termiņa izvērtējuma procesā izskatīt ar attīstības sadarbību saistītos Dienaskārtības 2030 rezultatīvos rādītājus un sniegt rekomendācijas par to iekļaušanu NAP2020 un nākamajā plānošanas periodā 57 Brīvprātīgā ziņojuma sadaļas sagatavošana par Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanas ārējo dimensiju, t.sk. attīstības sadarbību, ANO Augsta līmeņa politikas forumam par Dienaskārtības 2030 ieviešanu Brīvprātīga atskaitīšanās ANO Augsta līmeņa forumā par Dienaskārtības 2030 ieviešanu nacionāli (iekšēji un ārēji). Līdzdalība nacionālā informatīvā ziņojuma izstrādē attiecībā uz attīstības sadarbību Ārlietu ministrija Nozaru ministrijas, atbilstošās PSO 31.03.2018. 6.2. uzdevums Stiprināt sasaisti starp Latvijas attīstības sadarbības un ekonomisko politiku un to īstenošanas instrumentiem, jo īpaši veicinot korporatīvās sociālās atbildības principu īstenošanu partnervalstīs 58 Pasākumi atbildīgas uzņēmējdarbības prakses atbalstam un OECD standartu piemērošanai uzņēmumos. Ilgtspējas indeksa ietvaros pasniegta Godīgas tirdzniecības balva un nodrošināta dalība atbilstošos pasākumos Latvijas uzņēmējiem, lai veicinātu atbildīgas uzņēmējdarbības prakses principu ievērošanu attīstības valstīs. Pasākumu skaits ar Latvijas pārstāvju dalību un viens ĀM rīkots pasākums. Ārlietu ministrija Biedrība "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts", Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 30.06.2018. III. Teritoriālā perspektīva (nav aktuāli) IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma realizācijas gads (ja pasākuma realizācija ir terminēta) Uzdevums Pasākums Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums 2018. gads (saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2018. gadam") 2018. gads turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabei …