Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2019. gadam

Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2019. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 153 Rīgā 2019. gada 3. aprīlī (prot. Nr. 17 26. §) Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2019. gadam 1. Apstiprināt Attīstības sadarbības politikas plānu 2019. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām plānā paredzētos pasākumus nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ministru prezidents A. K. Kariņš Ārlietu ministra vietā - finanšu ministrs J. Reirs (Ministru kabineta 2019. gada 3. aprīļa rīkojums Nr. 153) Attīstības sadarbības politikas plāns 2019. gadam Izmantoto saīsinājumu saraksts ANO Apvienoto Nāciju Organizācija CAEP Eiropas Savienības - Centrālāzijas izglītības platforma CECRA Eiropas lauku reģionu konsultantu sertifikāti (Certificate for European Consultants in Rural Areas) CIVICUS starptautiskā nevalstisko organizāciju apvienība CONCORD Eiropas nacionālo platformu apvienība ECTS Eiropas Kredītu pārneses un uzkrāšanas sistēma ES Eiropas Savienība IFP starptautiskais nacionālo platformu tīkls LAPAS Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" LPS Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" NAP2020 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam NKI nacionālais kopienākums OAP oficiālā attīstības palīdzība OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD DAC OECD Attīstības palīdzības komiteja PBG Pasaules Bankas grupa PSO Pilsoniskās sabiedrības organizācijas SAA PBG Starptautiskā Attīstības asociācija (IDA) I. Plāna kopsavilkums Attīstības sadarbības politikas plāns 2019.gadam (turpmāk - Plāns) ir izstrādāts, lai veicinātu Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu. Plānā ir iekļauti konkrēti pasākumi, lai sekmētu 2016.gada 13.septembrī pieņemtajās Latvijas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam (turpmāk - Pamatnostādnes) noteiktā Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķa "sniegt ieguldījumu ANO Dienaskārtības ilgtspējīgai attīstībai 2030 (turpmāk - Dienaskārtība 2030) ieviešanā attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, veicinot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību" sasniegšanu. Plāns stiprina Latvijas kā divpusējā donora lomu, tādējādi īstenojot Latvijas ārpolitiskās intereses, kas noteiktas ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Saskaņā ar Pamatnostādnēm galvenās Latvijas attīstības sadarbības jomas visos attīstības sadarbības formātos ir publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana, uzņēmējdarbības attīstība un eksportspējas stiprināšana, valsts drošības struktūru pārvaldība un reformas, demokrātiskas līdzdalības veicināšana un pilsoniskās sabiedrības attīstība un izglītība. Latvijas attīstības sadarbības aktivitātes, attiecīgi OAP finansējums, veidojas no divpusējos un daudzpusējos formātos īstenotām aktivitātēm. Daudzpusējais formāts, kas veido vidēji 90% no kopējā apjoma, galvenokārt ietver starptautiskās iemaksas ES budžetā, Eiropas Attīstības fondā, kā arī iemaksas ANO aģentūrās un citās starptautiskajās institūcijās, iniciatīvās un trasta fondos. Šajos formātos ir svarīgi aizstāvēt galvenās Latvijas prioritārās jomas un reģionus, veicināt Latvijas redzamību. Savukārt Latvijas OAP divpusējā formātā veido vidēji 10% no kopējā apjoma un tā ietver Ārlietu ministrijas budžeta programmu "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" paredzētos līdzekļus; citu valsts iestāžu divpusējai attīstības sadarbībai veltīto finansējumu un ad hoc veidā sniegto palīdzību un humāno palīdzību. Plānā iekļautās darbības (Ārlietu ministrijas un nozaru ministriju) strukturētas atbilstoši sešiem Pamatnostādņu rīcības virzieniem un tajos ietvertajiem uzdevumiem: 1. Sniegt atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur Ārlietu ministrijas divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem: Šajā rīcības virzienā ietverto pasākumu īstenošanai paredzēts novirzīt EUR 437 813 jeb lielāko daļu no Ārlietu ministrijas budžeta programmā "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" piešķirtajiem līdzekļiem (EUR 463 813), lai īstenotu dažādus pasākumus. Pirmkārt, rīkotu granta projektu konkursus: 1) attīstības sadarbības projektu īstenošanai ES Austrumu partnerības valstu un Centrālāzijas valstu atbalstam; 2) līdzfinansējuma piešķiršanai PSO īstenotajiem attīstības sadarbības un globālās izglītības projektiem, kas ieguvuši finansējumu no citiem starptautiskajiem palīdzības finansētājiem. Otrkārt, īstenotu ilgtermiņa attīstības sadarbības projektus atbilstoši partnervalstu izteiktajām vajadzībām un Latvijas ekspertīzei un/vai projektus, kuru īstenošanā ir piesaistīts citu donoru līdzfinansējums vismaz 50% apmērā. Atbilstoši tiks atbalstītas aktivitātes, kam piesaistīts līdzfinansējums no ASV atbalsta programmas jaunajiem donoriem (Emerging Donors Challenge Programme, turpmāk - EDCP) - 2.1. Ukrainas lauksaimniecības un lauku attīstības sekmēšanai, un 2.2. īstenota apmācību programma ES Kaimiņpolitikas valstu, Centrālāzijas un Rietumbalkānu valstu pārstāvjiem; 2.3. tiks nodrošināta Latvijas ekspertīzes nodošana partnervalstīm, t.sk. citu donoru ad hoc projektos; 2.4. tiks nodrošināta Ukrainas pārstāvju dalība pavasara skolā "ES semestris Rīgā"; 2.5. kopā ar Zviedrijas Karalistes augstākās revīzijas iestādi tiks stiprinātas Gruzijas, Moldovas un Ukrainas Augstāko revīzijas iestāžu spējas caurskatāmas un efektīvas valsts līdzekļu kontroles sistēmas izveidē; 2.6. tiks nodrošināts atbalsts izglītības reformu veikšanai Centrālāzijas valstīs, t.sk. ar ES - Centrālāzijas izglītības platformas projektu saistītu pasākumu īstenošana. 2. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos; Daudzpusējos formātos plānots turpināt iesaistošu pozīciju izstrādi par aktuālajiem attīstības sadarbības jautājumiem, stiprināt dialogu ar Saeimu. 3. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības ilgtspēju, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības saskaņotību Atbilstoši Pamatnostādnēm, Ārlietu ministrija ar šo Plānu veicina visu, jo īpaši divpusējās, Latvijas attīstības sadarbības aktivitāšu saskaņotību. 2019.gada Plānā līdz ar Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības budžeta programmas plānošanu ietverti arī 30 attīstības sadarbības pasākumi, ko 2019.gadā attīstības valstīs plāno īstenot 15 publiskās pārvaldes iestādes. Ņemot vērā, ka valsts pārvaldes iestāžu aktivitātes veido ievērojamu Latvijas divpusējā attīstības sadarbības finansējuma daļu, svarīgi veicināt šo aktivitāšu sasaisti ar Ārlietu ministrijas plānoto politiku. 4. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem Ārlietu ministrija turpinās darbu pie atbalstīto projektu izvērtēšanas sistēmas stiprināšanas un īstenos vismaz vienas izvērtēšanas vizītes veikšanu partnervalstīs. Sadarbībā ar OECD ekspertiem Ārlietu ministrija organizēs apmācību semināru par oficiālās attīstības palīdzības (OAP) statistikas uzskaites jautājumiem. 5. Veicināt sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības nozīmību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai Ārlietu ministrija regulāri atjauninās un papildinās interaktīvo karti par īstenotajiem attīstības sadarbības projektiem ministrijas tīmekļa vietnē, kā arī turpinās dialogu ar partneriem un projektu īstenotājiem. Lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu plašās mērķa grupās, papildus Ārlietu ministrijas aktivitātēm šim mērķim tiek paredzēts 3.1.punktā plānotais atbalsts. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt plašu PSO, skolu, bibliotēku, augstskolu, jaunatnes centru un citu partneru iesaisti, šīs aktivitātes plānots īstenot sadarbībā ar biedrību "Latvijas platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS). LAPAS ir vienīgā platforma Latvijā, kas apvieno nevalstiskās organizācijas (35), kas strādā attīstības sadarbības un globālās izglītības jomā, kam ir ilggadēja pieredze izpratnes par attīstības sadarbību veicināšanā un projektu ieviešanā attīstības valstīs. No Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības budžeta programmas 2019.gadā plānots sniegt arī tiešfinansējumu EUR 12 000 apmērā LPS un LAPAS dalībai ES un starptautisko organizāciju PSO platformās. 6. Īstenot visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai pasaulē 2019.gadā paredzēts darbs pie Latvijas Nacionālā attīstības plāna nākamajam periodam izstrādes (NAP2027), kura ietvaros Ārlietu ministrija sniegs priekšlikumus par attīstības sadarbības jautājumu atspoguļošanu. Attīstības sadarbības politikas plānošanā un īstenošanā Ārlietu ministrija sadarbojas ar atbildīgajām publiskās pārvaldes institūcijām, PSO un privāto sektoru. Attīstības sadarbības politikas konsultatīvā padome 2019.gada 18.janvāra sēdē izskatīja un konceptuāli saskaņoja Plānu. II. Esošās situācijas raksturojums Attīstības sadarbības politikas plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz Pamatnostādnēm un saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 6.panta pirmo daļu, un nosaka Ārlietu ministrijas 2019.gada budžetā piešķirtā attīstības sadarbības finansējuma izlietojumu, kā arī ietver īstenojamo pasākumu aprakstus ne tikai par Ārlietu ministrijas finansētajām aktivitātēm, bet veicina attīstības sadarbības saskaņotību plašākā mērogā, iekļaujot publiskās pārvaldes iestāžu īstenotās aktivitātes ārpus Ārlietu ministrijas budžeta. Atbilstoši Pamatnostādnēm, Latvija koncentrēsies uz noteiktām prioritārām partnervalstīm un prioritārajām jomām tajās, kā arī turpinās attīstīt sadarbības iespējas ar citiem starptautiskajiem palīdzības sniedzējiem un veicinās visas Latvijas attīstības sadarbības (Ārlietu ministrijas un citu valsts pārvaldes iestāžu īstenotās) saskaņotību. Ārlietu ministrijas budžetā divpusējās attīstības sadarbības īstenošanai 2019.gadā piešķirti 463 813 EUR, kas ir 2017. un 2018.gada līmenī. Ar piešķirto finansējumu tiks turpinātas jau aizsāktās sadarbības aktivitātes un atbalstītas jaunas attīstības sadarbības iniciatīvas. Stratēģiskie attīstības sadarbības projekti iekļauti Plānā atbilstoši Pamatnostādnēs iekļautiem kritērijiem par pasākumu tiešu iekļaušanu Plānā: 1) Projekti atbilstoši Latvijas stratēģiskajām prioritātēm (t.sk., ārpolitika, drošība, ekonomika) un ģeopolitiskajai situācijai; 2) Trīspusējās sadarbības projektu un/vai aktivitāšu īstenošana, kam piesaistīts citu donoru līdzfinansējums vismaz 50 % apjomā, t.sk. projekti, kas ir izvērtēšanas procesā; 3) Ilgtermiņa attīstības sadarbības projekti atbilstoši partnervalstu izteiktajām vajadzībām un Latvijas ekspertīzei. Ārlietu ministrijas divpusējā attīstības sadarbības budžeta sadalījums 1. Projektu konkursi 1.1. Granta projektu konkurss partnervalstu atbalstam, 50% finansējums PSO. 213 013.00 1.2. Līdzfinansējuma konkurss PSO globālās izglītības un attīstības sadarbības projektiem. 25 800.00 2. Politikas plānā iekļautie projekti, t.sk., projekti ar donoru līdzfinansējuma piesaisti 2.1. Līdzfinansējums projektam Ukrainas atbalstam lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, līdzfinansējumu piesaistot no ASV atbalsta fonda jauno donoru projektiem (EDCP). 25 000.001 2 2.2. Apmācību programma ES Kaimiņpolitikas valstu, Centrālāzijas un Rietumbalkānu valstu pārstāvjiem, līdzfinansējumu piesaistot no ASV atbalsta fonda jauno donoru projektiem (EDCP). 70 000 2.3. Latvijas ekspertīzes nodošana partnervalstīm, t.sk. citu donoru ad hoc projektos. 27 000.003 2.4. Ukrainas pārstāvju dalība pavasara skolā "EU Semester in Riga" un sadarbības stiprināšana reģionālās attīstības un Eiropas integrācijas pētniecībā un studiju attīstībā. 40 000.00 2.5. Gruzijas, Moldovas un Ukrainas Augstāko revīzijas iestāžu spēju stiprināšana caurskatāmas un efektīvas valsts līdzekļu kontroles sistēmas izveidē. Projekts tiek īstenots kopā ar Zviedrijas Karalisti. 27 000.00 2.6. ES - Centrālāzijas sadarbība izglītības jomā, t.sk., ar Izglītības platformas projektu saistītu pasākumu īstenošana. Sniegts atbalsts izglītības reformu veikšanai Centrālāzijas valstīs 10 000.00 3. Atbalsts spēju stiprināšanas semināriem un sabiedrības informēšanas pasākumiem 3.1. Atbalsts spēju stiprināšanas semināriem Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotājiem. Atbalsts sabiedrības informēšanas pasākumiem, tematiskajām apmācībām, semināriem un diskusijām. 14 000.00 4. Tiešfinansējums PSO 4.1. Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS) (dalības maksa starptautiskajās organizācijās (CONCORD, CIVICUS, IFP)). 7 000.00 4.2. Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" (LPS) (dalības maksa ES pašvaldību platformā, t.sk., sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai). 5 000.00 Plāns ir sagatavots, ievērojot Pamatnostādņu 2.daļā aprakstītos starptautiskos, ES un Latvijas plānošanas dokumentus, t.sk. Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam, Dienaskārtību 2030 un Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, kā arī Eiropas Vienprātību attīstības sadarbībai. Izsludinot granta projektu konkursu partnervalstu atbalstam (1.1.aktivitāte) vai īstenojot Latvijas ekspertīzes nodošanu partnervalstīm, t.sk. citu donoru ad hoc projektos (2.3.aktivitāte), var tikt noteikti ierobežojumi atbalstāmo projektu jomām un/vai partneru lokam, ja kādā no saņēmējvalstīm pasliktinās situācija /tiek novēroti pārkāpumi likuma varas, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas jomā. Papildus finanšu līdzekļu gadījumā tie prioritāri tiks novirzīti 1.1.aktivitātei "Granta projektu konkurss partnervalstu atbalstam, 50% finansējums PSO". Ņemot vērā Latvijas stratēģiskās intereses, tiks vērtēta iespēja sniegt atbalstu arī citām partnervalstīm un teritorijām, piemēram, Baltkrievijai, Palestīnai, izvērtējot pieprasījumu aktualitāti un atbilstību Latvijas ekspertīzei, un fokusējoties uz sadarbību ar PSO. Ja, īstenojot 2019.gada Plānā noteiktos pasākumus, rodas situācija, kad nav iespējams īstenot kādu no Plānā paredzētajiem pasākumiem vai palicis neizmantots finansējums no attiecīgā pasākuma īstenošanas, par pieejamā finansējuma izlietojumu lemj Ārlietu ministrija saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumā noteikto. Neizmantoto finansējumu plāna ietvaros prioritāti plānots novirzīt 1.1.aktivitātei "Granta projektu konkurss partnervalstu atbalstam, 50% finansējums PSO". Plāna mērķis Noteikt konkrētus pasākumus, lai veicinātu Pamatnostādnēs noteiktā Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķa - sniegt ieguldījumu Dienaskārtības 2030 ieviešanā attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, veicinot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību - sasniegšanu. Pamatnostādnēs ietvertie politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji 2019.gada beigās 1. Latvija veicina labu pārvaldību, iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un drošību prioritārajos reģionos atbilstoši partnervalstu vajadzībām4 - 64% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP izlietoti publiskās pārvaldes attīstībai un spēju stiprināšanai, t.sk. pretkorupcijai; - 17% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP atbalsta uzņēmējdarbības attīstību un eksportspējas stiprināšanu; - 7% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP galvenais mērķis ir dzimumu līdztiesība; - 9% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP galvenais mērķis ir atbalsts tieslietu un iekšlietu sistēmas, t.sk. muitas un robežas struktūru, stiprināšanai; - Latvijas īstenoto attīstības sadarbības projektos 100% apmērā piesaistīts citu donoru finansējums attiecībā piesaistītais pret ĀM pārvaldīto OAP (neskaitot administratīvās izmaksas un globālo izglītību)5; - ĀM piešķirtais līdzfinansējums Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pašvaldību īstenotajiem EuropeAid attīstības sadarbības un globālās izglītības projektiem veido vismaz 11% no projektu kopējā finanšu apjoma; -79% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP iesaistīta partnervalsts pilsoniskā sabiedrība; 2. Pildot starptautiskās saistības, Latvija tiecas palielināt OAP finansējuma apjomu līdz 0.33% no NKI līdz 2030.gadam - OAP apjoms no NKI - 0.12%6 - Latvijas divpusējās attīstības sadarbības finansējuma apjoms veido 463 813 EUR7 (Ārlietu ministrijas pārvaldītais); 3. Pieaugošs Latvijas sabiedrības atbalsts attīstības sadarbības politikas īstenošanai - 74% sabiedrības uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt attīstības valstīm8, - 38% sabiedrības ir informēti par ilgtspējīgas attīstības mērķiem. 1. Pamatnostādņu rīcības virziens 1. Sniegt atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur Ārlietu ministrijas pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem Nr. P.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) Pamatnostādņu uzdevums un tā nr. (ja attiecināms) 1.1. uzdevums Nodrošināt Latvijas divpusējās attīstības sadarbības finansēto aktivitāšu sasaisti ar citu donoru aktivitātēm un finansējumu, paplašinot Latvijas sniegtā atbalsta ilgtspēju un redzamību 1. Projekts Ukrainas atbalstam lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, līdzfinansējumu piesaistot no ASV atbalsta fonda jauno donoru projektiem vai cita avota. Projekta ietvaros tiks nodrošināta Ukrainas konsultāciju sistēmas kapacitātes stiprināšana. Tiks sniegts ieguldījums Ukrainas konsultāciju sistēmas institucionālā modeļa izstrādē, konsultantu profesionālo zināšanu un prasmju attīstībā un konsultantu rīku izstrādē. Analīzes veikšana par piemērotāko lauksaimniecības konsultatīvās sistēmas modeli Ukrainai. Sniegtas apmācības zināšanu un prasmju kapacitātes celšanai vismaz 20 Ukrainas konsultantiem. Izsniegti vismaz 10 CECRA sertifikāti. Ārlietu ministrija Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 31.12.2019. 2. Apmācību programma ES Kaimiņpolitikas valstu, Centrālāzijas un Rietumbalkānu valstu pārstāvjiem, līdzfinansējumu piesaistot no ASV atbalsta fonda jauno donoru projektiem. Programmas ietvaros Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu jaunie līderi apguvuši 3 kursus par ES un starptautiskajām tiesībām, ekonomiku, politiku un finanšu jautājumiem, kā arī iepazinušies ar Latvijas kā ES dalībvalsts zināšanām un pieredzi, apmeklējuši ES un starptautiskās institūcijas. Veicināta reģionu savstarpējā sadarbība un attīstīts absolventu sadarbības tīkls. Apmācīti vismaz 10 pārstāvji. Ārlietu ministrija Rīgas Juridiskā augstskola 31.12.2019. 3. Latvijas ekspertīzes nodošana partnervalstīm, t.sk. citu donoru ad hoc projektos Latvijas pieredze ES normatīvā regulējuma ieviešanā un demokrātijas procesā nodota partnervalstīm, ieguldot to ilgtspējīgā attīstībā. Apmācīto partnervalstu pārstāvju skaits. Ārlietu ministrija Atkarībā no īstenotā projekta. 31.12.2019. 4. Ukrainas pārstāvju dalība pavasara skolā "EU Semester in Riga" un sadarbības stiprināšana reģionālās attīstības un Eiropas integrācijas pētniecībā un studiju attīstībā. Studenti ir ieguvuši 21 ECTS kredītpunktus un praktisku pieredzi politiskā diskursa attīstībā, t.sk. par pretkorupcijas jautājumiem un starpkultūru izglītību. Turpināti kopīgi projekti un parakstīti jauni sadarbības līgumi starp Ukrainas augstskolām un Latvijas Universitāti par sadarbību reģionālās attīstības problēmu risināšanas un Eiropas integrācijas veicināšanas pētniecībā un studiju attīstībā. Izsniegtas 15 studentu apliecības Ukrainas studentiem, studējošo sekmju izraksti, rādītāji par studentu darba gaitām pēc programmas absolvēšanas. Ārlietu ministrija Latvijas Universitāte 31.12.2019. 5. Gruzijas, Moldovas un Ukrainas Augstāko revīzijas iestāžu spēju stiprināšana caurskatāmas un efektīvas valsts līdzekļu kontroles sistēmas izveidē. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Zviedrijas Augstāko revīzijas iestādi (ARI). Augstāko revīzijas iestāžu pārstāvju apmācība starptautisko revīzijas standartu (ISSAI) adaptēšanā: - Finanšu revīzijas metodoloģijas pilnveidošana un finanšu revīzijas praktiskie aspekti; - Lietderības revīzijas metodoloģijas pilnveidošana un tās praktiskie aspekti; - Atbilstības revīzijas un revīzijas specifiskās nozarēs (IT sistēmas) u.c. - Darba grupu organizēšana revīziju pilnveidošanas jomā - īstenojot partnerībā ar starptautisko donoru - Zviedrijas Karalisti. Darba grupā iesaistās revidenti, ar praktisku gadījuma analīzi (case study). Vismaz 4 semināru ietvaros apmācīti vismaz 90 Gruzijas, Moldovas un Ukrainas Augstāko revīzijas iestāžu pārstāvji. Ārlietu ministrija Valsts kontrole 31.12.2019. 6. ES - Centrālāzijas sadarbība izglītībā, t.sk., ar Izglītības platformas projektu saistītu pasākumu īstenošana. Sniegts atbalsts izglītības reformu veikšanai Centrālāzijas valstīs, tostarp, Eiropas Savienības - Centrālāzijas izglītības platformas (CAEP) ietvaros. Nodrošināta pēctecība starp CAEP II un III fāzi. 1 Latvijā īstenots pasākums un vismaz 3 ekspertu no Latvijas iesaiste (atkarīgs no ekspertu atlases rezultātiem). Ārlietu ministrija Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru, Akadēmiskās informācijas centru u.c. atkarībā no satura 31.12.2019. 7. Līdzfinansējuma piešķiršana PSO, kas ieguvušas finansējumu no citiem attīstības sadarbības finansētājiem, t.sk. EK, attīstības sadarbības un globālās izglītības projektu īstenošanai. Nodrošināts līdzfinansējums vismaz vienam projektiem ar starptautisko donoru līdzfinansējumu. Prioritāri tiks atbalstīti attīstības sadarbības projekti. Īstenoto projektu skaits. Ārlietu ministrija Atkarībā no konkursa rezultātiem. 31.12.2019. 1.2. uzdevums Nodrošināt aktivitāšu īstenošanu ar dažādu ieinteresēto pušu (publiskā pārvalde, pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors, u.c.) iesaisti 8. Veicināt dažādu ieinteresēto pušu iesaisti attīstības sadarbības pasākumu īstenošanā. Pieaug aktivitāšu skaits, kuras kopīgi īsteno un kur iesaistīti dažādu ieinteresēto pušu pārstāvji no publiskās pārvaldes iestādēm, PSO, privātā sektora, u.c. Projektu, skaits, kuros iesaistītas PSO, publiskā pārvalde, privātais sektors, u.c. Ārlietu ministrija Attīstības sadarbības aktivitāšu īstenotāji 31.12.2019. 9. Apmācību programma Centrālāzijas valstīm pretkorupcijas jomā. Projekts tiek īstenots ar finansējumu no ASV atbalsta fonda jauno donoru projektiem. Programmas ietvaros paredzēts īstenot apmācības Uzbekistānā un Kazahstānā ar nolūku stiprināt korupcijas apkarošanā iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu kapacitāti. Plānotās aktivitātes ir turpinājums 2018.gadā īstenotajai apmācību programmai. Programma tiek īstenota ar ASV finansiālu atbalstu, Latvijas pusei nodrošinot atbalstu natūrā. Īstenotas apmācības/ kapacitātes stiprināšana Uzbekistānā un Kazahstānā. Apmācīti 40 Uzbekistānas un Kazahstānas valstu pārvaldes pārstāvji. Ārlietu ministrija Rīgas Juridiskā augstskola 2019.gada 1.pusgads 1.3. uzdevums Veicināt Latvijas ekspertu iesaisti civilajās, konsultāciju u.c. misijās attīstības valstīs 10. Izstrādāt efektīvus un pieejamus instrumentus Latvijas ekspertu iesaistei civilajās, konsultāciju u.c. misijās. Veicināt Latvijas ekspertu apzināšanu un iesaisti starptautiskajās misijās, t.sk. PBG. Nodrošināt informācijas apmaiņu, lai palielinātu zināšanu apmaiņu un veicinātu aktivitāšu sasaisti. Izstrādāti un regulāri atjaunoti ekspertu saraksti Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija 31.12.2019. 1.4. uzdevums Īstenot grantu projektu konkursus atbilstoši partnervalstu vajadzībām, 50% no grantu projektu konkursa līdzekļiem novirzot PSO sektora īstenotajiem projektiem 11. Granta projektu īstenošana ES Austrumu partnerības valstu - Gruzijas, Moldovas, Ukrainas, kā arī Centrālāzijas valstu - Kirgizstānas, Tadžikistānas un Uzbekistānas, atbalstam; 50% finansējums PSO. Rīkots konkurss saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 5.panta 1.punktu un atbilstoši Pamatnostādņu 4.2.sadaļā noteiktajām prioritārajām partnervalstīm un jomām. Īstenoti 6-8 granta projekti (20 000 - 40 00 EUR vienam projektam). Ārlietu ministrija Atkarībā no projektu konkursa rezultātiem. 31.12.2019. 2. Rīcības virziens Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos 2.1. uzdevums. Paaugstināt Latvijas publiskās pārvaldes iestāžu un PSO iesaisti Latvijas pozīciju formulēšanā par aktuālajiem starptautiskās attīstības sadarbības politikas dienaskārtības jautājumiem, jo īpaši Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam 4.1.sadaļā minētajām jomām 12. Sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm, PSO un pašvaldībām Latvijas nacionālo pozīciju formulēšanā par aktuālajiem starptautiskās attīstības politikas dienaskārtības jautājumiem. Ārlietu ministrijas gatavotās pozīcijas par starptautiskajiem attīstības politikas jautājumiem saskaņotas ar attiecīgajām institūcijām un organizācijām. Saskaņoto pozīciju, informatīvo ziņojumu skaits. Ārlietu ministrija 31.12.2019. 13. Uzturēt regulāru dialogu ar Saeimu par Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķiem, prioritātēm un rīcības virzieniem. Saeima iesaistās attīstības sadarbības politikas mērķu un prioritāšu definēšanā. Tikšanos skaits ar Saeimas pārstāvjiem. Ārlietu ministrija 31.12.2019. 2.2. uzdevums Nodrošināt pamatnostādņu 4.sadaļā9 minēto Latvijas prioritāšu iekļaušanu ES attīstības sadarbības politikā, tajā skaitā kopīgās plānošanas procesā un aktivitāšu īstenošanā Latvijai prioritārajās partnervalstīs 14. Dalība ES Kopīgā plānošanā. Latvijas vēstniecību dalība un Latvijas interešu aizstāvība ES delegāciju partnervalstīs rīkotajās sanāksmēs par Kopīgo plānošanu un kopīgu projektu īstenošanu. Ārlietu ministrijas pārstāvju dalība EK rīkotajās sanāksmēs par Kopīgo plānošanu. Sanāksmju skaits. Ārlietu ministrija 31.12.2019. 15. Latvijas interešu pārstāvēšana ES attīstības sadarbības politikā. Dalība ES sanāksmēs (t.sk. ministru līmeņa sanāksmes) un diskusijās par Latvijai prioritāriem jautājumiem. Ministru līmeņa sanāksmju skaits. Ārlietu ministrija 31.12.2019. 2.3. uzdevums. Iespēju robežās nodrošināt Latvijas iesaisti tās prioritārajos jautājumos ANO Ģenerālās Asamblejas darbā, tostarp par cilvēktiesību, sieviešu līdztiesības, likuma varas un labas pārvaldības, informācijas sabiedrības jautājumiem, ANO Attīstības sistēmas stiprināšanu atbilstoši Dienaskārtībai 2030 16. Dalība ANO pasākumos par Latvijai prioritārajām tēmām. Dalība ANO sanāksmēs, paužot Latvijas viedokli prioritāros jautājumus. Sanāksmju skaits. Ārlietu ministrija Nozaru ministrijas 31.12.2019. 2.4. uzdevums. Nodrošināt Latvijas līdzdalību OECD Attīstības sadarbības komitejas (turpmāk - OECD DAC) darba grupu sanāksmēs un atbilstošo standartu pilnvērtīgu pārņemšanu, lai kļūtu par DAC dalībvalsti 17. Nodrošināta līdzdalība atklātajās OECD DAC un ekspertu sanāksmēs. Uzlabota attīstības sadarbības kvalitāte, iesaiste attīstības finansējuma politikas izstrādē un veicināts Latvijas kā atbildīga un uzticama attīstības sadarbības sniedzēja tēls. Sanāksmju skaits, pārņemtā labā prakse. Ārlietu ministrija 31.12.2019. 2.5. uzdevums. Īstenot vienotu un visaptverošu pieeju daudzpusējās attīstības sadarbības instrumentu izmantošanai, tostarp PBG Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Starptautiskajā attīstības asociācijā (turpmāk - SAA) atbilstoši Latvijas attīstības sadarbības prioritātēm 18. SAA resursu 19.papildināšanas (IDA19) plānošana. Dalība diskusijās par IDA19 resursu papildināšanas principu un mērķu izstrādi, iemaksu apjomu IDA19 resursu palielināšanas principu, mērķu un iemaksu apstiprināšana Finanšu ministrija 30.12.2019. 19. Latvijas dalība SAA resursu 16., 17. un 18.papildināšanā. Iemaksas SAA resursu 16., 17. un 18.papildināšanā saskaņā ar apstiprināto grafiku. Veiktas iemaksas. Finanšu ministrija 30.12.2019. 20. Latvijas dalība Daudzpusējā parādu atlaišanas iniciatīvā. Iemaksas Daudzpusējā parādu atlaišanas iniciatīvā, veicot iemaksas saskaņā ar koriģēto grafiku. Veikta iemaksa. Finanšu ministrija 30.12.2019. 21. Pasaules Bankas grupas institūciju pamatkapitāla palielināšana. Uzsākta parakstīšanās uz Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas kapitāla daļām. Iesniegti dokumenti Pasaules Bankas grupas institūciju pamatkapitāla palielināšanai Finanšu ministrija Tieslietu ministrija 30.12.2019. 22. Informēt publiskā sektora ekspertus par starptautisko finanšu institūciju izsludinātajiem iepirkumiem konsultāciju pakalpojumu īstenošanai. Veicināta Latvijas publiskā sektora ekspertu iesaiste starptautisko finanšu institūciju finansēto konsultāciju pakalpojumu īstenošanā. Publikāciju vai īstenoto pasākumu skaits Finanšu ministrija 30.12.2019. 2.6. uzdevums. Stiprināt Latvijas iesaisti humānās palīdzības procesos un aktivitātēs atbilstoši starptautiskajiem standartiem un partnervalstu vajadzībām, nodrošinot visaptverošu un koordinētu Latvijas pieeju krīžu risināšanai dažādos formātos un līmeņos 23. Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonu dalība ES Novērošanas misijā Gruzijā (EUMM GEORGIA). Veicot novērošanu, nodrošināts stabils drošības līmenis. Samazinās incidentu skaits uz administratīvās līnijas ar Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioniem Gruzijā. Ārlietu ministrija Iekšlietu ministrija, Valsts policija, Valsts robežsardze 09.2019. 24. Sagatavot valsts materiālajās rezervēs esošos resursus humānās palīdzības sniegšanai10. Netiek plānots, atkarīgs no nepieciešamības un resursu pieejamības. Atkarībā no nepieciešamības un resursu pieejamības. Nozaru ministrijas Valsts materiālo rezervju glabātāji Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu 3. Rīcības virziens Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības ilgtspēju, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības saskaņotību 3.1. uzdevums Nodrošināt Latvijas (ĀM un nozaru ministriju) divpusējās attīstības sadarbības aktivitāšu saskaņotību, atbilstoši Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam 4.sadaļā11 definētajām Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritātēm 25. Informatīvs, loģistisks un konsulārs atbalsts valsts pārvaldes iestāžu, PSO īstenotajām aktivitātēm/ pasākumiem attīstības sadarbības jomā. Veicināta savlaicīga un profesionāla attīstības sadarbības projektu īstenošana. Sniegts atbalsts 3-5 valsts pārvaldes iestāžu, PSO rīkotajiem pasākumiem attīstības sadarbības jomā. Ārlietu ministrija Valsts pārvaldes iestādes, PSO, sociālie partneri 31.12.2019. 26. Centrālāzijas robežu pārvaldības programmas (BOMCA) projekta 9.posma īstenošana. Projekta mērķi no 2015.-2019.gadam ir vispārēja drošības uzlabošana Centrālāzijā, atbalsts šo valstu savstarpējās tirdzniecības un tranzīta vienkāršošanai, migrācijas plūsmu kontrole, kā arī sadarbības stiprināšana nelikumīgas preču un personu pārvietošanas mazināšanai. Īstenoto aktivitāšu skaits (līdz 2018.gada 15.jūnijam, Projekta pamatlaikā, ieviestas 260 aktivitātes). Iekšlietu ministrija (Valsts robežsardze) Ārlietu ministrija, Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts, Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests. 14.12.2019. 27. Latvijas-Moldovas sociālās drošības līguma sagatavošana. Latvijas-Moldovas sociālās drošības līguma projekta izstrāde, lai attīstītu ciešāku sadarbību sociālās drošības jomā un koordinētu to personu, kuras pārvietojas starp abām valstīm, sociālās drošības tiesības uz pabalstiem un pensijām. Līguma izstrāde Labklājības ministrija 31.12.2019. 28. Īstenot 2010.gada 5.maija Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Baltkrievijas Republikas Dabas resursu un vides aizsardzības ministrijas vienošanos par sadarbību pārrobežu aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzībā un ilgtspējīgā izmantošanā. Baltkrievijas-Latvijas pārrobežu Aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un ilgtspējīgas izmantošanas koordinācijas komisijas sanāksme. Apzinātas iespējamo sadarbības projektu izstrādes iespējas. Informācijas apmaiņa par zinātniskiem pētījumiem un īstenotiem projektiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Dabas aizsardzības pārvalde, Daugavpils Universitāte 2019.gada II pusgads 29. Latvijas valsts stipendijas studijām un pētniecībai. Piešķirtas Latvijas valsts stipendijas studijām un pētniecībai pārstāvjiem no valstīm, ar kurām ir noslēgti starpvaldību vai starpministriju līgumi, kas paredz stipendiju piešķiršanu, t.sk., Gruzijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Moldovas, Tadžikistānas, Turkmenistānas, Ukrainas un Uzbekistānas. 10-20 (atkarīgs no saņemtajiem pieteikumiem). Izglītības un zinātnes ministrija (Valsts izglītības attīstības aģentūra) 2019.gada II pusgads 30. Latvijas un Ukrainas divpusējās sadarbības programma zinātnes un tehnoloģiju jomā. 2019.gadā tiks uzsākta kopīgo projektu īstenošana 2019.-2020.gadam, kurus kopīgā 2. komisijas sēdē apstiprināja š.g. 21.novembrī Rīgā. 6 kopīgi projekti. Izglītības un zinātnes ministrija (Valsts izglītības attīstības aģentūra) 2019.gada II pusgads 31. Latvijas un Baltkrievijas divpusējās sadarbības programma zinātnes un tehnoloģiju jomā. 2018.gada konkursa projektu apstiprināšana kavējas, jo nav saņemta atbilde no Baltkrievijas puses. Ja divpusējās komisijas sēde tomēr notiks, tiks uzsākta projektu īstenošana. Kopīgo projektu skaits atkarīgs no finansējuma un Baltkrievijas puses atbildes. Izglītības un zinātnes ministrija (Valsts izglītības attīstības aģentūra) 2019.gada I pusgads 3.2. uzdevums Stiprināt Latvijas projektu īstenotāju profesionalitāti, savstarpējo sadarbību un darbības kvalitātes uzlabošanu, jo īpaši spēju iesaistīties EuropeAid, Twinning u.c. lielapjoma daudzgadu projektos, t.sk. kā vadošajiem partneriem 32. Atbalsts LAPAS dalībai starptautiskās NVO platformās. Biedra nauda CONCORD, CIVICUS un IFP, līdzdalības nodrošināšana. Veiktas iemaksas. Ārlietu ministrija LAPAS 31.12.2019. 33. Atbalsts LPS dalībai ES pašvaldību platformā, t.sk., sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai. Dalība ES pašvaldību platformā, kas darbojas attīstības sadarbības jomā. Īstenoti sabiedrības (pašvaldību) informēšanas pasākumi. Iesniegti pašvaldību un LPS attīstības sadarbības projekti projektu konkursos. Īstenoto un koordinēto sabiedrības un pašvaldību informēšanas pasākumu un dalībnieku skaits. LPS sanāksmju skaits, kurās uzrunāti attīstības sadarbības jautājumi. Iesniegto/apstiprināto attīstības sadarbības projektu skaits. Ārlietu ministrija LPS 31.12.2019. 34. Projekts "Kopīgi apsaimniekošanas pasākumi invazīvo svešzemju sugu ietekmes mazināšanai pierobežas reģionu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās" / Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros 2014.-2020.gadam. Sekmēta latvāņa izplatības ierobežošana Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas reģionos. Izstrādāta inovatīva kartēšanas un apkarošanas sekmju metodika un veicināta sabiedrības informētība. Latvāņu ierobežošanas pasākumi 9 ha; Latvāņu kartēšanas un apkarošanas sekmju metodika 1 gab; Latvāņu apkarošanas metožu rokasgrāmata 1 gab; Latvāņu ierobežošanas plāns 1 gab; Shp datu slānis par latvāņu izplatību; Apmācību un informatīvie materiāli; 1 starptautisks seminārs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (Dabas aizsardzības pārvalde); Zemkopības ministrija (Valsts augu aizsardzības dienests)12 Daugavpils Universitāte; Biedrība "Dabas koncertzāle"; 2020.gada IV ceturksnis*. *Projekta plānotais īstenošanas laiks ir 2 gadi - uzsākšanas laiks atkarīgs no projekta apstiprināšanas. Projekts iesniegts 2016.g.; 2018.g. un 2019.g. tiek veikti precizējumi 35. Mērķsadarbības (Twinning) projekta "Ukrainas Augstākās tiesas institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālā līmenī" uzsākšana. Projekta ietvaros tiek īstenotas trīs komponentes: 1) uzlabots juridiskais ietvars par Ukrainas Augstākās tiesas (AT) darbību saskaņā ar Eiropas Savienības standartiem; 2) uzlabotas tiesnešu zināšanas; 3) stiprināta Ukrainas AT institucionālā kapacitāte, apmācot AT darbiniekus, uzlabojot publisku pieeju informācijai par AT lomu, statusu un aktivitātēm, kā arī uzlabojot AT darbplūsmu un videokonferenču sistēmas. Sasniegti trīs rezultāti, nodrošinot trīs komponenšu īstenošanu: 1) uzlabots juridiskais ietvars par Ukrainas Augstākās tiesas (AT) darbību saskaņā ar Eiropas Savienības standartiem; 2) paaugstināts tiesnešu un tiesu darbinieku kvalifikācijas līmenis vispārējās jurisdikcijas līmeņos; 3) stiprināta Ukrainas AT institucionālā kapacitāte, apmācīti AT darbinieki, uzlabota publiskā pieeja informācijai par AT lomu, statusu un aktivitātēm un uzlabota AT darbplūsma un videokonferenču sistēmas. Tieslietu ministrija13 Latvijas Republikas Augstākā tiesa 04.03.2019. (iespējams projekta pagarinājums) 36. Mērķsadarbības (Twinning) "Moldovas Republikas Nacionālā personas datu aizsardzības centra kapacitātes celšana". Projekta ietvaros tiek sasniegti trīs rezultāti: 1) saskaņoti Moldovas Republikas nacionālie tiesību akti datu aizsardzības jomā ar ES juridisko ietvaru un standartiem (tai skaitā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada piemēroto Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa (Eiropas Savienība (ES)) regulu Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa direktīvu (ES) Nr.2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti; 2) stiprināta Nacionālā personas datu aizsardzības centru un citu iesaistīto pušu kapacitāte personas datu aizsardzības tiesību aktu izpildē; sekmēta datu subjektu, datu kontrolieru un datu apstrādātāju izpratne par datu aizsardzības tiesību aktiem. Nodrošināta nepieciešamo aktivitāšu īstenošana, lai sasniegtu trīs galvenos rezultātus: 1) saskaņoti Moldovas Republikas nacionālie tiesību akti datu aizsardzības jomā ar ES juridisko ietvaru un standartiem, tostarp ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas Nr. 2016/679 un ES Direktīvas Nr.2016/680 noteikumiem; 2) stiprināta Nacionālā personas datu aizsardzības centra un citu iesaistīto pušu kapacitāte personas datu aizsardzības tiesību aktu izpildē; 3) sekmēta datu subjektu (plašas sabiedrības), datu kontrolieru un datu apstrādātāju (privātā sektora, valdības un pašvaldību iestāžu) izpratne par datu aizsardzības tiesību aktiem to principiem, tiesību normām un to ietekmi. Tieslietu ministrija14 01.10.2019. 37. Mērķsadarbības (Twinning) projekts "Tiesās nodarbināto apmācības Twinning ietvaros" Gruzijā. Projekta mērķis ir atbalstīt tiesiskuma un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot tiesnešu un tiesu darbinieku profesionālismu; tuvināt tiesiskās apmācības praksi Eiropas standartiem, stiprinot Gruzijas Tiesnešu mācību skolu (High School of Justice), attīstīt iestādes kapacitāti un efektivitāti un turpmāko mācību programmu attīstību un kvalitāti. Projekta ietvaros tiek īstenotas četras komponentes: 1) Tiesnešu amata kandidātu apmācību programmu modernizācija (Francija). 2) Tālākizglītības moduļu (mācību programmu) attīstība un to integrēšana HSoJ stažēšanās programmās (Latvija). 3) HsoJ pasniedzēju, Apmācību vadības nodaļas, Analītiskās un Starptautisko attiecību nodaļas un administrācijas kapacitātes stiprināšana (Latvija) 4) Tiesnešu un citu tiesu darbinieku e-mācību programmas ieviešana (Horvātija). Īstenotas četras komponentes. Tieslietu ministrija (Tiesu administrācija15) 25.04.2019. 38. Mērķsadarbības (Twinning) projekta "Ukrainas tiesību aktu augu aizsardzības un augu veselību jomā tuvināšana ar ES tiesību aktiem un ar tām saistīto kontroļu un laboratorijas pakalpojumu stiprināšana" īstenošana. Projekts stiprinātu Ukrainas iestādes, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību Ukrainā no iespējamiem riskiem, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu. Projekta aktivitāšu ietvaros tiks atbalstīts Ukrainas Valsts pārtikas nekaitīguma un patērētāju aizsardzības dienests, izveidojot normatīvo aktu un pārvaldības sistēmu, kas palīdzētu sasniegt pareizu AAL lietošanu, izveidojot AAL kontroļu sistēmu un uzlabojot Ukrainas laboratoriju sistēmu saskaņā ar ES standartiem. Vismaz 4 normatīvo aktu un Nacionālā rīcības plāna par ilgtspējīgu AAL lietošanu izstrāde, AAL kontroļu administratīvās sistēmas un procedūru pārskatīšana un priekšlikumu sniegšana, apmācīti 100 iekšējie lektori, 3 mācību vizītes un 5 prakses ES dalībvalstīs, u.c. Zemkopības ministrija (Valsts augu aizsardzības dienests16) 2019.gada II pusgads 39. ES Apmācības (Twinning) projekts "Kosovas institūciju stiprināšana efektīvas migrācijas pārvaldē" ar mērķi stiprināt Kosovas institūciju kapacitāti un nodrošināt migrācijas un patvēruma jomas normatīvo dokumentu un procedūru atbilstību ES standartiem. 2019.gada programmas uzdevumi: - Izstrādāts projekts Kosovas Nacionālajai migrācijas stratēģijai 2019.-2024. gadam un projekts rīcības plānam; - Izveidots mehānisms regulārai ziņošanai par rīcības plāna īstenošanu; - Izstrādāts projekts rokasgrāmatai par robežkontroles procedūru - Izstrādāti mehānismi pašvaldību attīstīšanai, lai veicinātu diasporu iesaisti; - Izstrādātas iekšējās procedūras, lai īstenotu regulējumu saistībā ar aizturēšanas centriem saskaņā ar ES standartiem. 5 aktivitātes Iekšlietu ministrija (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde) Valsts robežsardze, Ārlietu ministrija 28.05.2019. 40. Mērķsadarbības (Twinning) projekts "Nozieguma vietas izmeklēšanas kapacitātes turpmākā attīstība" Maķedonijas Republikā. Projekta ietvaros tiks veicināta turpmākā nozieguma vietas izmeklēšanas kapacitātes attīstība Maķedonijā, izveidojot jaunas organizatoriskās struktūras, izveidojot kvalitātes vadības sistēmu nozieguma vietu izmeklēšanas jomā, ieviešot jaunas metodes un standartus izpētes objektu meklēšanai, izņemšanai un transportēšanai, kā arī sagatavojot Maķedonijas Notikuma vietas izmeklēšanas nodaļas akreditācijai atbilstoši ISO 17020:2012 standarta prasībām, kā rezultātā uzlabosies kriminālprocesu izmeklēšanas kvalitāte. 1. Uzlabotas spējas Maķedonijas notikuma vietas izmeklēšanai, tostarp ieviestas jaunizveidotās standarta darbības procedūras; 2. Izstrādāta ilgtermiņa stratēģija notikuma vietu izmeklēšanas vienību turpmākajai kapacitātes attīstībai reģionālā un vietējā līmenī (it īpaši, lai radītu priekšnoteikumus ISO 17020: 2012 standarta ieviešanai). Iekšlietu ministrija (Valsts policija17) 2019.gada II pusgads 41. Mērķsadarbības (Twinning) projekts "Kosovas augu produkcijas un aizsardzības sistēmas un kapacitātes stiprināšana". Stiprināt Kosovas fitosanitārā sektora iestāžu veiktspējas un darba kapacitāti, lai nodrošinātu augiem un augu produktiem kaitīgo organismu efektīvu kontroles sistēmu saskaņā ar ES fitosanitārajām prasībām. Sagatavots rīcības plāns un izstrādāti normatīvo aktu projekti. Veikta darbinieku apmācība. Sniegtas rekomendācijas Kosovas fitosanitārās jomas administrācijas darba efektivitātes uzlabošanai. Nodrošinātas 4 mācību vizītes uz Latviju. Atbalsts informācijas sistēmas pilnveidošanai. Zemkopības ministrija (Valsts Augu aizsardzības dienests) 2019.gada III ceturksnis 42. Eiropas Komisijas iniciatīvas "Labāka apmācība nekaitīgākai pārtikai" ietvaros organizētās un īstenotās mācības par Eiropas Savienības likumdošanas piemērošanas stiprināšanu sanitārajā un fitosanitārajā jomā: - Mācības par pārtikas higiēnu un elastīguma noteiktiem; - Mācību par audita sistēmu un iekšējo auditēšanu organizēšana un īstenošanu. Projekta ilgtermiņa mērķis ir stiprināt saņēmējvalstu spējas ieviest un īstenot ES standartus jomās, uz kurām attiecas šis projekts (pārtikas aprites tiesību akti, dzīvnieku barības tiesību akti, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumi, kā arī augu veselības noteikumi). Projekta ietvaros tiks organizētas apmācības, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un ES kaimiņvalstīm sasniegt atbilstošos ES standartus pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku barības nekaitīguma, dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības vai augu aizsardzības un augu veselības jomās. 2019.gadā: - Mācībās par pārtikas higiēnu un elastīguma noteikumiem tiks 3 apmācību kursi; - Mācībās par audita sistēmām un iekšējo auditēšanu tiks novadīti 4 apmācību kursi. 18 trīs dienu semināri (aptuvenais dalībnieku skaits - 540) dažādās ES dalībvalstīs un ES kaimiņvalstīs. Ilgtspējīgas apmācības un tehniskās palīdzības misijas kopumā 300 darba dienu apmērā dažādās ES dalībvalstīs un ES kaimiņvalstīs. 2019.gadā: - Mācībās par pārtikas higiēnu un elastīguma noteikumiem apmācītas 3 inspektoru grupas no ES dalībvalstīm un trešajām valstīm; - Mācībās par audita sistēmām un iekšējo auditēšanu tiks apmācītas 4 inspektoru grupas no ES dalībvalstīm un trešajām valstīm. Zemkopības ministrija (Pārtikas un veterinārais dienests) 31.12.2020 43. Mērķsadarbības Twinning projekts "Azerbaidžānas Republikas nacionālās akreditācijas sistēmas stiprināšana". Azerbaidžānas nacionālās akreditācijas institūcijas (AZAK) administratīvās kapacitātes stiprināšana - kvalitātes pārvaldības sistēmas izveide atbilstoši starptautiskajām akreditācijas prasībām (standarta ISO/IEC 17011, ILAC, IAF, EA dokumentu prasības). Komponente 3.2: AZAK vadības un darbinieku vizīte Latvijā, lai novērotu Eiropas akreditācijas kooperācijas prasībām atbilstošu nacionālās akreditācijas institūcijas darbību un akreditācijas procesus. Komponente 3.5.: Aģentūras pārstāvju piedalīšanās AZAK veiktajās akreditācijas novērtēšanās, lai pilnveidotu AZAK akreditācijas sagatavošanas, novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procedūras. Ekonomikas ministrija (Nacionālā akreditācijas institūcija18) 2019.gada I pusgads 44. Statistikas projekts Serbijā "Efektīvas un ilgtspējīgas statistikas sistēmas izstrāde saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas prasībām" (Developing efficient and sustainable statistical system in line with European statistical system). Serbijas statistikas sistēmas attīstīšana un tās darbības tuvināšana Eiropas statistikas standartiem. Nacionālo kontu un tūrisma statistikas pilnveide. Ekonomikas ministrija (Centrālā statistikas pārvalde19) SIA "Eiropas Projektu Vadība" 2019.gada I pusgads 45. Mācību vizīte par īstermiņa uzņēmējdarbības statistiku (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova). Uzņēmējdarbības īstermiņa statistikas ražošanas pilnveide, vizītes dalībnieku detalizētāka izpratne par Integrētās statistisko datu apstrādes un vadības sistēmas (ISDAVS) darbību. Mācību vizītes dalībnieku skaits. Ekonomikas ministrija (Centrālā statistikas pārvalde20) 2019.gada I pusgads 46. Tūrisma statistikas attīstīšana Armēnijā. Tūrisma statistikas pilnveide; metodoloģijas rokasgrāmata par tūrisma statistiku un mācību vizītes noorganizēšana ES dalībvalstī. Izstrādāta rokasgrāmata. Īstenota mācību vizīte. Ekonomikas ministrija (Centrālā statistikas pārvalde21) 2019.gada I pusgads 47. Starptautiskā centra migrācijas politikas attīstībai (ICMPD) apmācību projekts "Robežpolicijas kapacitātes stiprināšana kinoloģijas jomā". Projekta mērķis ir stiprināt Moldovas Robežpolicijas Kinoloģijas dienesta kapacitāti. Paaugstināt kinologu zināšanas un praktiskās iemaņas organizējot 3 seminārus, 1 stažēšanos Latvijā, kā arī inventāra iegādi. Iekšlietu ministrija (Valsts robežsardze) 30.09.2019. 48. Starptautiskā centra migrācijas politikas attīstībai (ICMPD) apmācību projekts "K9 vienību kapacitātes stiprināšana". Projekta mērķis ir stiprināt Gruzijas Robežpolicijas Kinoloģijas dienesta kapacitāti. Paaugstināt kinologu zināšanas un praktiskās iemaņas organizējot 3 seminārus, 1 stažēšanos Latvijā, kā arī inventāra iegādi. Iekšlietu ministrija (Valsts robežsardze) 30.09.2019. 3.3. uzdevums. Iesaistīt privāto sektoru attīstītības sadarbības mērķu sasniegšanā, tajā skaitā, veicinot uzņēmēju iesaisti starptautisko finanšu institūciju (piemēram, Eiropas Investīciju bankas) projektu konkursos attīstības valstīs un iespēju robežās attīstot jaunus nacionālos finansēšanas mehānismus. 49. Informēt privāto sektoru par starptautisko finanšu institūciju izsludinātajiem iepirkumiem konsultāciju pakalpojumu un projektu īstenošanai. Veicināta privātā sektora iesaiste starptautisko finanšu institūciju finansēto konsultāciju pakalpojumu un projektu īstenošanā. Publikāciju vai veikto pasākumu skaits Finanšu ministrija 31.12.2019. 50. Informēt privāto sektoru par uzņēmumu darbības paplašināšanas iespējām attīstības valstīs. Sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) veicināta Latvijas uzņēmumu informētība par atbalstu un iespējām uzņēmējdarbības paplašināšanai attīstības valstīs. Īstenots seminārs. Finanšu ministrija 31.12.2019. 4. Rīcības virziens Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem 4.1. uzdevums. Pilnveidot partnervalstu vajadzību novērtēšanu, atbilstoši rezultātiem caurskatāmi nosakot Latvijas prioritātes un atbalsta instrumentus. 51. Sadarbība ar pašvaldību asociācijām ES Austrumu Partnerības un Centrālāzijas valstīs. Novērtētas partnervalstu vajadzības no pašvaldību perspektīvas. ES Austrumu Partnerības un Centrālāzijas valstu skaits, kurās veikts vajadzību vērtējums. Ārlietu ministrija Latvijas Pašvaldību savienība 31.12.2019. 4.2. uzdevums. Ieviest daudzgadu (vismaz 2-3 gadu) programmu pieeju attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanā un plānošanā, lai nodrošinātu finansējuma paredzamību un izlietojuma efektivitāti un ražīgumu ilgtermiņā, kā arī elastību finansējuma pārdalē, kad tas nepieciešams 52. Attīstības sadarbību regulējošo normatīvo aktu pārskatīšana. Sagatavoti ieteikumi attīstības sadarbību regulējošo normatīvo aktu uzlabošanai (Starptautiskās palīdzības likums, MK noteikumi), lai nodrošinātu savlaicīgu un paredzamu finansējuma plānošanu un izlietošanu, t.sk. pāreju uz finansējuma plānošanu 2-3 gadu termiņā. Viens likumprojekts, viens MK noteikumu projekts. Ārlietu ministrija 31.12.2019. 4.4. uzdevums. Nodrošināt pastāvīgu un caurspīdīgu attīstības sadarbības politikas projektu uzraudzību un rezultātu ietekmes izvērtēšanu 53. Pilnveidot izvērtēšanas mehānismus un kritērijus, īstenot izvērtēšanas vizītes partnervalstī. Uzlabota granta projektu izvērtēšanas anketa, uzlabota vēstniecību izvērtēšanas anketa, izstrādāti projektu novērtēšanas kritēriji vizītei konkrētā partnervalstī un veikta vismaz vienas valsts projektu izvērtēšana. Partnervalstī izvērtēto projektu skaits. Ārlietu ministrija 31.12.2019. 4.5. uzdevums. Nodrošināt pilnīgu Latvijas pāreju uz OECD DAC oficiālās attīstības palīdzības uzskaites sistēmu (CRS++) 54. Apmācību seminārs par oficiālās attīstības palīdzības (OAP) statistikas uzskaites jautājumiem. Sadarbībā ar OECD ekspertiem organizētā seminārā pilnveidotas ziņošanas procesā iesaistīto ekspertu zināšanas par OAP statistikas uzskaites jautājumiem ar mērķi uzlabota Latvijas sniegtās informācijas kvalitāti. Semināra dalībnieku skaits. Ārlietu ministrija 2019.gada 1.ceturksnis 5. Rīcības virziens Veicināt sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības nozīmību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai 5.1. uzdevums. Integrēt ilgtspējīgas attīstības un globālās izglītības aspektus izglītībā visās vecuma grupās 55. Atbalsts spēju stiprināšanas semināriem Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotājiem. Atbalsts sabiedrības informēšanas pasākumiem, tematiskajām apmācībām, semināriem un diskusijām. Organizēti un koordinēti tematiski sabiedrības informēšanas pasākumi, t.sk., par ilgtspējīgās attīstības mērķu ieviešanu un Latvijas attīstības sadarbības rezultātiem. Īstenoto pasākumu un dalībnieku skaits. Ārlietu ministrija LAPAS 31.12.2019. 56. Starptautiskā izglītības akcija "Pasaules lielākā mācību stunda" Latvijā. Skolotāji, interešu centru darbinieki u.c. pārstāvji no izglītības iestādēm visā Latvijā iepazinušies ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, izstrādājuši stundu vai nodarbību plānus, tos īstenojuši un plānu aprakstus nosūtījuši akcijas koordinatoriem. Koordinatori apkopojuši stundu plānus un sagatavojuši publikāciju izmantošanai izglītības iestāžu ikdienas darbā. Sagatavota 1 elektroniska publikācija. Izglītības un zinātnes ministrija UNESCO Latvijas Nacionālā komisija 2019.gada II pusgads 57. Pieaugušo izglītības projekts ilgtspējīgas attīstības mērķu iepazīšanai "Planēta, cilvēki, vieta, labklājība, miers, sadarbība". Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Bibliotekāru biedrību. Tā ietvaros izglītotāji reģionālos semināros iepazīstināti ar Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, īsteno vietēja mēroga aktivitātes, izmantojot UNESCO LNK, nevalstisko organizāciju u.c. izstrādātos metodiskos materiālus. 1 konference un vismaz 2 reģionāli semināri. Izglītības un zinātnes ministrija UNESCO Latvijas Nacionālā komisija 31.12.2019. 5.2. uzdevums. Nodrošināt publisku aktuālāko datu un informācijas pieejamību par Latvijas attīstības sadarbības (divpusējās un daudzpusējās) politiku, tās rezultātiem, īstenotājiem un viņu pieredzi, sadarbojoties ar citiem donoriem, PSO un akadēmisko sektoru 58. Publiskot un pastāvīgi atjaunināt interaktīvo rīku par Latvijas sniegto attīstības palīdzību. Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē lietotājam draudzīgā veidā pieejams pārskats par ĀM atbalstītajiem attīstības sadarbības projektiem. Interaktīvā rīkā pieejama informācija par īstenotiem attīstības sadarbības projektiem no 2014.gada. Ārlietu ministrija Ārlietu ministrijas finansēto projektu īstenotāji. 31.12.2019. 59. Regulārs dialogs ar valsts pārvaldes iestādēm, NVO, pašvaldībām un sociālajiem partneriem par Latvijas attīstības sadarbības mērķiem un prioritātēm. Koordinācija ar LAPAS 6-8 reizes gadā par aktuāliem sadarbības jautājumus; sasauktas divas Attīstības sadarbības politikas konsultatīvās padomes sēdes (nepieciešamības gadījumā elektroniska konsultēšanās); tikšanās ar Ārlietu ministrijas atbalstīto projektu īstenotājiem. Diskusiju pasākumi par aktuālajiem attīstības sadarbības politikas jautājumiem, iesaistot NVO, sociālos partnerus, valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjus. Īstenoto pasākumu skaits. Ārlietu ministrija Atkarībā no pasākumu veida. 31.12.2019. 6. Rīcības virziens Īstenot visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai pasaulē 6.1. uzdevums. NAP vidējā termiņa izvērtējuma procesā izskatīt ar attīstības sadarbību saistītos Dienaskārtības 2030 rezultatīvos rādītājus un sniegt rekomendācijas par to iekļaušanu NAP2020 un nākamajā plānošanas periodā 60. Iesaistīties nākamā plānošanas perioda NAP izstrādē, sniedzot priekšlikumus par attīstības sadarbības jautājumu atspoguļošanu. NAP2027 izstrādes laikā sniegt priekšlikumus par attīstības sadarbības jautājumu iekļaušanu, lai veicinātu Latvijas attīstības iekšējo un ārējo dimensiju saskaņotību. Līdzdalība NAP 2027. izstrādē attiecībā uz attīstības sadarbību. Ārlietu ministrija PKC, atbilstošās PSO 31.12.2020. 6.2. uzdevums. Stiprināt sasaisti starp Latvijas attīstības sadarbības un ekonomisko politiku un to īstenošanas instrumentiem, jo īpaši veicinot korporatīvās sociālās atbildības principu īstenošanu partnervalstīs 61. Pasākumi atbildīgas uzņēmējdarbības prakses atbalstam un OECD standartu piemērošanai uzņēmumos. Ilgtspējas indeksa ietvaros pasniegta Godīgas tirdzniecības balva un nodrošināta dalība atbilstošos pasākumos Latvijas uzņēmējiem, lai veicinātu atbildīgas uzņēmējdarbības prakses principu ievērošanu attīstības valstīs. Pasākumu skaits ar Latvijas pārstāvju dalību un viens ĀM rīkots pasākums. Ārlietu ministrija Biedrība "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts", Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 30.06.2019. III. Teritoriālā perspektīva (nav aktuāli) IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma realizācijas gads (ja pasākuma realizācija ir terminēta) Uzdevums Pasākums Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums 2019.gads22 23 2019.gads turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja realizācija ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta) 1 2 3 4 5 6 7 8 Finansējums plāna realizācijai kopā 5 236 853 2019 tai skaitā Ārlietu ministrija 480 313 Finanšu ministrija 963 000 Iekšlietu ministrija 2 267 097 Izglītības un zinātnes ministrija 237 150 Tieslietu ministrija 287 293 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2000 Zemkopības ministrija 1 000 000 1.1. uzdevums 224 800 1.pasākums Projekts Ukrainas atbalstam lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, līdzfinansējumu piesaistot no ASV atbalsta fonda jauno donoru projektiem. Ārlietu ministrijas valsts budžeta programma 07.00.00 "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" 25 00024 2019 Ārlietu ministrija 2.pasākums Apmācību programma ES Kaimiņpolitikas valstu, Centrālāzijas un Rietumbalkānu valstu pārstāvjiem. Ārlietu ministrijas valsts budžeta programma 07.00.00 "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" 70 000 2019 Ārlietu ministrija 3.pasākums Latvijas ekspertīzes nodošana partnervalstīm, t.sk. citu donoru ad hoc projektos. Ārlietu ministrijas valsts budžeta programma 07.00.00 "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" 27 000 2019 Ārlietu ministrija 4.pasākums Ukrainas pārstāvju dalība pavasara skolā "EU Semester in Riga" un sadarbības …