Par Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2017.-2020. gadam

Par Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2017.-2020. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 684 Rīgā 2016. gada 17. novembrī (prot. Nr. 63 22. §) Par Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2017.-2020. gadam 1. Apstiprināt Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2017.-2020. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju plānā paredzēto uzdevumu īstenošanā un kontrolē. 3. Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2021. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanu 2017.-2020. gadā. 4. Plāna izpildi nodrošināt no attiecīgajos gados Zemkopības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 25.01.00 "Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte", 25.02.00 "Zivju fonds" un 66.08.00 "Maksājumu iestādes izdevumi Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) projektu un pasākumu īstenošanai (2014-2020)" piešķirtajiem līdzekļiem. 5. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2018. un 2019. gadā izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam un likumprojekta par valsts budžetu 2018. gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ministru prezidents Māris Kučinskis Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs  (Ministru kabineta 2016. gada 17. novembra rīkojums Nr. 684) Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2017.-2020. gadam (informatīvā daļa) Satura rādītājs Lietotie saīsinājumi Lietotie termini Kopsavilkums 1. Esošās situācijas raksturojums 1.1. Zivju resursu mākslīgā atražošana un tai nepieciešamā zinātniskā novērtējuma nodrošināšana 2011.-2016.gadā 1.2. Zušu krājumu pārvaldība 2009.-2016.gadā 1.3. Plāna īstenošanas 2017.-2020.gadā sākotnējās ietekmes novērtējums 2. Plāna sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem 3. Plāna mērķis un rīcības virzieni 4. Rīcības plānojumā iekļaujamie uzdevumi un pasākumi 4.1. Gaujas un Ventas upju baseinu apgabalu publisko upju ceļotājzivju resursu papildināšana 4.2. Daugavas upju baseina apgabala publisko upju un ezeru zivju resursu papildināšana Daugavas HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai 4.3. Pārējo publiski pieejamo upju un ezeru zivju resursu papildināšana, dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana un nārsta vietu atjaunošana 4.4. Zušu krājumu papildināšana un monitorings zušu krājumu pārvaldības pasākumā 4.5. Plāna īstenošanas zinātniskās uzraudzības un novērtējuma nodrošināšana 5. Plāna ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu 6. Par plāna pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas Lietotie saīsinājumi BIOR valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" DAP Dabas aizsardzības pārvalde Daugavas HES kaskāde termins apvieno akciju sabiedrības "Latvenergo" Pļaviņu HES, Ķeguma HES un Rīgas HES darbību ES Eiropas Savienība EK Eiropas Komisija EJZF Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds EP Eiropas Parlaments HELCOM Baltijas jūras vides aizsardzības komisija 1992.gada 9.aprīļa "Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona vides aizsardzību" mērķu īstenošanai (Helsinki Commission) HES hidroelektrostacija ICES Starptautiskā Jūras pētniecības padome (International Council for the Exploration of the Sea) KZP ES Kopējā zivsaimniecības politika LAD Lauku atbalsta dienests Latvenergo akciju sabiedrība "Latvenergo" Zušu plāns Latvijas Nacionālais zušu krājumu pārvaldības plāns 2009.-2013.gadam un Latvijas Zušu krājumu pārvaldības plāns 2015.-2016.gadam MK Ministru kabinets Pamatnostādnes Zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādnes 2011.-2016.gadam Plāns Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2017.-2020.gadam PVD Pārtikas un veterinārais dienests UBA Upju baseinu apgabals VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VVD Valsts vides dienests Z/a Zivju audzētava ZF Zivju fonds ZL 1995.gada 12.aprīļa likums "Zvejniecības likums" ZM Zemkopības ministrija Lietotie termini Bionormatīvs - savvaļā izlaižamo zivju bioloģiskās kvalitātes rādītāji: attīstības stadija, vecums, svars, dažkārt - atbilstoši ZM rīkojumam par konkrētu zivju ielaidumu - arī zivju garums un (vai) to fizioloģiskie rādītāji. Biotops jeb dzīvotne - diezgan viendabīga teritorija, kurā vides apstākļu kopums ir atbilstošs noteiktu sugu eksistencei. Ceļotājzivis - zivju sugas, kas pieaugušo zivju stadijā dzīvo vai nu jūrā, vai saldūdeņos, taču nārstot ceļo vai nu uz saldūdeņiem, vai jūru. Dzeltenzutis - zutis ar zaļgani brūnu ķermeņa krāsu dzīves stadijā, kad tas uzturas iekšējos ūdeņos vai piekrastes ūdeņos. Šajā dzīves stadijā tas ir nometnieks, tomēr novērojamas lokālas migrācijas starp upēm, ezeriem, bet Baltijas jūrā - arī uz piekrastes ūdeņiem. Ihtiofauna - zivju sugu sastāvs ūdenstilpē. Kāpurs - zivs vai nēģis pēc izšķilšanās no ikra līdz pilnīgai pārejai uz aktīvu ārējo barošanos. Smolts - laša vai taimiņa mazulis, kas viena vai divu gadu vecumā ir fizioloģiski un morfoloģiski piemērojies migrācijai uz jūru un dzīvei sāļā ūdenī. Stikla zutis - zušu mazulis agrīnā stadijā, bez pigmentācijas, galvenokārt uzturas okeāna piekrastē. Publiski pieejamie ūdeņi - publiskās upes un ezeri, arī upes un ezeri, kuros zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citi ūdeņi, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā un ir publiski pieejami zivju resursu izmantotājiem. Otolīti jeb dzirdes akmentiņi - kaulu struktūra, kas atrodas iekšējās auss pusloka kanālā un kalpo par dzirdes un līdzsvara orgānu zivīm. Otolītus var izmantot zivju vecuma noteikšanai un iezīmēto zivju identificēšanai. Sudrabzutis - zutis ar melnu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu dzīves stadijā pirms nārsta migrācijas un nārsta migrācijas laikā uz okeāna ūdeņiem. Vaislinieks - dzimumnobrieduma vecumu sasniegusi zivs, kas izmantojama atražošanai. Zivsaimnieciski nozīmīgas zivju un vēžu sugas - tādas zivju un vēžu sugas, kuras tiek intensīvi iegūtas zvejā, makšķerēšanā, zemūdens medībās un vēžošanā, to ieguve tiek regulēta, bet šo zivju un vēžu sugu krājumu mērķtiecīga papildināšana nodrošina to ilgstpējīgu izmantošanu. Zivju mazulis - zivs attīstības stadija pēc kāpura stadijas līdz dzimuma nobriedumam. Zušu dabiskās izplatības ūdeņi - ūdenstilpes, kurās zušu migrācijai augšup un lejup nav mākslīgi radītu šķēršļu aizsprostu veidā, arī zušu plāna ūdeņi. Zušu mazulis (elvers) - zutis pirmajā dzīves gadā, kurš pēc okeāna dzīves fāzes migrē uz upēm. Ar šo vārdu apzīmē arī akvakultūrā paaudzētus dažāda vecuma un izmēra zušu mazuļus to pirmajā dzīves gadā. Zutis - Eiropas zutis (Anquilla anquilla). Kopsavilkums 1. Atbilstoši ZL Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot zivju resursus tās iekšējos ūdeņos, teritoriālajos jūras ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos. Vairumam Latvijas zivsaimnieciski nozīmīgāko ūdenstilpju ir publisks statuss, kas valstij uzliek noteiktu atbildību par zivju resursu stāvokli tajās. 2. Zivju resursu atjaunošanu un uzturēšanu ilgtspējīgi izmantojamā stāvoklī var nodrošināt ar zvejas liegumiem, vides aizsardzības un citiem preventīviem pasākumiem, tostarp zivju resursu mākslīgo atražošanu, dabiskos ūdeņos ielaižot z/a izaudzētos zivju mazuļus. Tāpat zivju resursu ilgstpēju nodrošina zivju dzīvotņu uzlabošana un nārsta vietu atjaunošana. 3. ZL 21.panta pirmajā daļā zivju resursu pārzinātājam uzdota ar BIOR saskaņotu pasākumu īstenošana zivju resursu saglabāšanai, savukārt šī panta otrā daļa paredz, ka zivju resursi pavairojami, pamatojoties uz MK apstiprinātām zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādnēm (grozījumi ZL, kas stājās spēkā 16.06.2014.). 4. Periodā no 2011. līdz 2016.gadam Latvijā zivju resursu atražošanas politika tika īstenota ar Zivju resursu mākslīgās atražošanas valsts programmas pamatnostādnēm 2011.-2016.gadam1 (iepriekš no 2001. līdz 2010.gadam - Zivju resursu atražošanas valsts programma). 5. Zušu krājumu pārvaldībai 2009.gadā tika izstrādāts Latvijas Nacionālais zušu krājumu pārvaldības plāns 2009.-2013.gadam2, lai nodrošinātu Padomes 2007.gada 18.septembra Regulā (EK) Nr. 1100/2007, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai, (turpmāk - EK regula Nr. 1100/2007) izvirzītā mērķa sasniegšanu. 2015.gadā tika izstrādāts Latvijas Zušu krājumu pārvaldības plāns 2015.-2016.gadam3, lai turpinātu iepriekšminētā zušu plāna pasākumos iesākto un nodrošinātu iegūto rezultātu ilgtspēju. Minētā plāna izstrādes laikā no kompetentajām valsts iestādēm tika saņemti ieteikumi neveidot zivju resursu atražošanas jomā divus atsevišķus politikas plānošanas dokumentus, bet, gatavojot ZL noteikto zivju resursu atražošanas politikas plānošanas dokumentu nākamajam periodam, apvienot tos vienā, jo zušu plānā un pamatnostādnēs ietvertie uzdevumi un plānotie pasākumi ir vērsti uz līdzīgu mērķu sasniegšanu. 6. MK 2014.gada 2.decembra noteikumi Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.737) paredz izstrādāt pamatnostādnes, ja tiek noteikti jauni vidēja termiņa attīstības virzieni nozaru politikās, savukārt, ja vidējā termiņā netiek izvirzīti jauni attīstības virzieni nozaru politikās, pamatnostādņu vietā var izstrādāt plānu vidējam termiņam. 7. Tā kā 2017.-2020.gadā nav paredzēts mainīt zivju resursu mākslīgās atražošanas politikas virzienu, bet gan turpināt pamatnostādnēs un zušu plānā noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanu, ZL paredzēto pamatnostādņu un EK regulā Nr. 1100/2007 noteikto mērķu sasniegšanai ir izstrādāts Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2017.-2020.gadam. 8. Plāna īstenošanas termiņš ir no 2017.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim, jo saskaņā ar MK noteikumu Nr.737 59.punktu tiešās pārvaldes iestādes, izstrādājot vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentus, kuru darbība attiecināma uz 2014.-2020.gada plānošanas periodu, paredz, ka to darbības termiņš nav ilgāks par 2020.gada 31.decembri. 9. Pamatnostādnēs un zušu plānā ir sniegts zivju resursu mākslīgās atražošanas un krājumu papildināšanas pamatojums un situācijas izvērtējums, kā arī norādīti nepieciešamie pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai, tāpēc šajā plānā koncentrētā veidā izklāstīti iepriekšējā plānošanas periodā sasniegtie rezultāti, turpmākais mērķis un nepieciešamie rīcības virzieni, kā arī pasākumi noteiktā mērķa sasniegšanai. 10. Plāns atbilst Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" darbības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķim "Saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei". 11. Plāna mērķis - ilgtspējīgi izmantojami un daudzveidīgi publiski pieejamie iekšējo ūdeņu zivju resursi Latvijā. 12. Plānā identificētas šādas galvenās risināmās problēmas: a) zivju resursu atražošanas pasākumu turpināšana un antropogēnās ietekmes mazināšana, tostarp uzlabojot zivju dabiskās dzīvotnes, attīrot migrācijas ceļus un atjaunojot nārsta vietas Latvijas iekšējos publiski pieejamajos ūdeņos, lai nodrošinātu zivju resursu uzturēšanu zivsaimnieciski ekspluatējamā stāvoklī; b) zušu krājumu papildināšana un turpmāko pētījumu veikšana upēs un ezeros, kuros, īstenojot zušu plānu, ielaisti stikla zuši, lai nodrošinātu zušu plāna ilgtspējību un tajā izvirzīto mērķu sasniegšanu; c) zivju resursu atražošanas zinātniskā uzraudzība un novērtējums, lai sniegtu nepieciešamās zinātniskās rekomendācijas zivju resursu atražošanas, to dzīvotņu kvalitātes uzlabošanas un nārsta vietu atjaunošanas pasākumu īstenošanai, izvērtētu pasākumu īstenošanas efektivitāti un izstrādātu ieteikumus to pilnveidošanai. 13. Lai veicinātu iepriekšminēto problēmu risināšanu, turpmākā rīcība plānota piecos virzienos. Tie ir šādi: a) 1. rīcības virziens: Gaujas un Ventas UBA publisko upju ceļotājzivju resursu papildināšana; b) 2. rīcības virziens: Daugavas UBA publisko upju un ezeru zivju resursu papildināšana HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai; c) 3. rīcības virziens: pārējo publiski pieejamo upju un ezeru zivju resursu papildināšana, dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana un nārsta vietu atjaunošana; d) 4. rīcības virziens: zušu krājumu papildināšana un monitorings saistībā ar zušu krājumu pārvaldības pasākumu; e) 5. rīcības virziens: plāna īstenošanas zinātniskās uzraudzības un novērtējuma nodrošināšana. 14. Plāns tiks īstenots, izmantojot ikgadējos valsts budžeta apakšprogrammai 25.01.00 "Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte", 25.02.00 "Zivju fonds" un 66.08.00 "Maksājumu iestādes izdevumi Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) projektu un pasākumu īstenošanai (2014-2020)" piešķirtos līdzekļus. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2018. un 2019.gadā tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. 15. Par plāna projektu un saistībā ar to risināmajiem jautājumiem tika diskutēts Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes 27.05.2016. sēdē. Tika izteikti priekšlikumi pārskatīt laša un taimiņa atražošanas proporcijas, kā arī izvērtēt iespējas palielināt Daugavas UBA izlaižamo līdaku skaitu. Pēc šīs diskusijas BIOR atbilstoši precizēja plāna īstenošanas rezultatīvos rādītājus. 16. Ievērojot Vides pārraudzības valsts biroja 13.06.2016. lēmumu Nr.33, plānam netiek piemērota Statēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, taču plāna īstenošanā ir jāņem vērā DAP un VVD sniegtie nosacījumi, kas attiecas uz zivju un nēģu dzīvotņu un nārsta vietu atjaunošanu, mākslīgās atražošanas efektivitātes un tās ietekmes uz ihtiofaunas bioloģisko daudzveidību, kā arī īpaši aizsargājamām sugām un to biotopiem novērtējumu. 17. Saskaņā ar MK 2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 2016.gada 21.jūnijā ZM tīmekļa vietnē www.zm.gov.lv tika publicēts plāna projekts un aicinājums tā sabiedriskai apspriešanai, bet tās laikā netika saņemti priekšlikumi plāna pilnveidošanai. 1. Esošās situācijas raksturojums 18. Zivju resursu mākslīgā atražošana 2011.-2016.gadā notika saskaņā ar šajā jomā izstrādātajām pamatnostādnēm, bet zušu krājumu pārvaldības pasākumi 2009.-2016.gadā tika īstenoti, ievērojot zušu plānu. 19. Detalizēts zivju resursu mākslīgās atražošanas un krājumu papildināšanas pamatojums un situācijas izvērtējums, kā arī īstenotie pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai iepriekš ir atspoguļoti pamatnostādnēs un zušu plānā. 1.1. Zivju resursu mākslīgā atražošana un tai nepieciešamā zinātniskā novērtējuma nodrošināšana 2011.-2016.gadā 20. Pārskata periodā par pamatnostādņu 1.rīcības virziena "Gaujas, Ventas un mazo upju baseinu ceļotājzivju dabisko resursu papildināšana" izpildi bija atbildīgs BIOR. BIOR z/a tika audzēta un dabiskajās ūdenstilpēs izlaista lielākā daļa no plānotā zivju daudzuma, taču līdaku kāpurus un mazuļus, kā arī zandartu mazuļus publiskā iepirkuma kārtībā nodrošināja privātās z/a. Šī rīcības virziena pasākumu īstenošanai 2011.-2016.gadā tika nodrošināts finansējums no valsts budžeta apakšprogrammas 25.01.00 "Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte". 21. Kopumā 1.rīcības virziena īstenošanas piecos gados BIOR zivju resursus Latvijas ūdenstilpēs papildināja par 33 113 995 zivju un nēģu kāpuriem, mazuļiem un smoltiem (1.tab.). 1.tabula Pamatnostādņu 1.rīcības virziena īstenošanas laikā ielaistās zivis un nēģi, skaits gab. Zivju suga, attīstības stadija Attīstības stadija Plāns gadā (tūkst.) 2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gads Lasis un taimiņš smolts 250 244 597 225 732 404 920 348 245 316 302 Lasis un taimiņš mazulis 330 457 735 232 611 201 100 196 906 299 804 Ceļotājsīga mazulis 20 20 500 19 100 16 423 23 577 20 000 Ezersīga mazulis 50 50 000 20 730 0 139 953 50 000 Zandarts mazulis 500 250 500 354 500 345 360 0 208 041 Līdaka kāpurs 500 0 0 460 000 709 500 1 398 500 Līdaka mazulis 30 0 6 720 0 0 14 609 Strauta forele mazulis 50 96 500 135 600 59 400 69 000 80 000 Vēdzele kāpurs 500 100 000 1 200 000 500 000 500 000 500 000 Vēdzele mazulis 30 67 130 0 30 000 30 000 30 000 Nēģis kāpurs 3500 4 439 000 4 946 400 5 845 000 3 650 000 3 800 000 KOPĀ 5 760 5 725 962 7 141 393 7 862 203 5 667 181 6 717 256 22. Pamatnostādņu 2.rīcības virziena "Publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūras pilnveidošana un resursu papildināšana" izpilde tika īstenota par ZF valsts budžeta dotācijas līdzekļiem. Ihtiofaunas papildināšanai publiskajās ūdenstilpēs tika ielaisti alatas, ālanta, plauža, līdakas, zandarta, taimiņa, vēdzeles, foreles, sīgas un upes nēģa kāpuri un mazuļi, kā arī platspīļu vēža mazuļi, kas tika izaudzēti galvenokārt privātajās z/a. Kopumā laika posmā no 2011. līdz 2015.gadam zivju un vēžu resursi papildināti par 8 024 438 kāpuriem un mazuļiem (2.tab.). 2.tabula Pamatnostādņu 2.rīcības virziena īstenošanas laikā ielaistās zivis un vēži Zivju suga Attīstības stadija Skaits, gab. 2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gads Alata mazulis 10 000 - - - - Ālants mazulis - 700 10 000 10 000 - Līdaka mazulis 153 220 69 250 140 308 225 203 209 950 Līdaka kāpurs 1100 000 1 205 000 500 000 220 000 757 261 Platspīļu vēzis mazulis 2014 6000 1500 - 2000 Plaudis mazulis 5000 - - - - Taimiņš mazulis - 25 000 25 000 41 000 Vēdzele mazulis - 24 000 - 7159 50 000 Forele mazulis - - 2500 - - Sīga mazulis - - - 11 816 11 255 Līnis mazulis - - - 15 642 39 990 Vimba mazulis - - - 38 000 - Zandarts mazulis 166 374 191 248 148 140 223 482 376 426 Upes nēģis kāpurs - - - - 2 000 000 KOPĀ 1 436 608 1 521 198 827 448 751 302 3 487 882 23. Pamatnostādņu 3.rīcības virziens "Daugavas baseina zivju resursu pavairošana to zaudējumu kompensācijai" tika īstenots, lai kompensētu Daugavas HES kaskādes darbības dēļ zivju resursiem radītos zaudējumus. 2011.-2015.gadā BIOR z/a tika izaudzēti un Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā izlaisti 50 395 639 gab. laša, taimiņa, vimbas, zandarta, sīgas, līdakas un nēģa kāpuri, mazuļi un smolti (3.tab.). 3.tabula Pamatnostādņu 3.rīcības virziena īstenošanas laikā ielaistās zivis un nēģi, skaits gab. Zivju suga Attīstības stadija Plāns gadā tūkst. gab. 2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gads Lasis un taimiņš smolts 600 386 190 848 129 709 470 602 264 592 626 Lasis un taimiņš mazulis 70 269 100 16 150 85 000 12 479 18 000 Zandarts vimba, sīga, līdaka mazulis 700 807 300 707 180 839 150 687 782 726 194 Līdaka kāpurs 500 56 000 501 000 49 000 100 000 324 000 Nēģis kāpurs 4 500 7 051 000 7 829 000 5 971 000 5 345 000 9 492 625 KOPĀ 6 370 8 569 590 9 901 459 7 653 620 6 747 525 11 53 445 24. Īstenojot pamatnostādņu 4.rīcības virzienu "Zivju resursu mākslīgās atražošanas zinātniskā novērtējuma nodrošināšana" ar piekarzīmītēm 2011.-2016.gadā un taukspuras nogriešanu 2015.-2016.gadā tika iezīmēti laša un taimiņa smolti, kā arī ar piekarzīmītēm 2014.-2015.gadā Saukas ezerā tika iezīmēti līdakas vienvasaras mazuļi. BIOR tīmekļa vietnē www.bior.lv ir pieejama anketa, ko var aizpildīt zivju resursu ieguvēji, kuri savā lomā noķēruši šādi iezīmētu zivi. Papildus BIOR sagatavoja un sabiedrībā izplatīja informatīvu bukletu, kurā ietverta informācija par to, kas jādara un kādas ziņas jāsniedz, ja savā lomā ir iegūta iezīmēta zivs. BIOR, pamatojoties uz pieejamo informāciju, regulāri apkopo un novērtē iezīmēto zivju migrāciju, to augšanas ātrumu un izdzīvošanas efektivitāti dabiskajā dzīves vidē. Līdz šim dati gan iegūti nelielā apjomā, tāpēc pašlaik nav iespējams veikt to plašāku analīzi. 25. Tāpat saistībā ar šo rīcības virzienu tika veikts apjomīgs lašu un taimiņu smoltifikācijas pētījums, konstatējot, ka laši viena gada vecumā sasniedz smolta attīstības stadiju un pēc izlaišanas migrē uz jūru. Savukārt liela daļa taimiņu viena gada vecumā nesasniedz smolta attīstības stadiju un vēl vismaz gadu uzturas upēs, kurās tie ir izlaisti. Minētie rezultāti turpmāk tiks izmantoti lašu un taimiņu mākslīgās atražošanas un izlaišanas upēs plānošanā. 26. Atražošanai paredzēto un dabiskajās ūdenstilpēs izlaižamo līdaku kāpuru un mazuļu iezīmēšanas pilnveidošanai tika izstrādāta līdaku kāpuru iezīmēšanas metode. 27. Savukārt lašu un taimiņu imunitātes uzlabošanai to audzēšanas procesā z/a veikti pētījumi, lai audzēšanas apstākļos panāktu lielāku zivju mazuļu izdzīvotību un audzēšanas process būtu efektīvāks. 28. Tika precizēti arī taimiņu bioloģiskie normatīvi mākslīgi pavairoto zivju ielaidumam nākamajam plānošanas periodam, paredzot šajā plānā iekļaut taimiņu smoltu - divgadnieku - audzēšanu un izlaišanu upēs. 29. Pārskata periodā tika organizēti 9 semināri par ūdenstilpju apsaimniekošanu, zivju audzēšanu un zivju resursu atražošanu, uzrakstītas 5 zinātniskās publikācijas un 12 populārzinātniskās publikācijas par zivju audzēšanas un resursu atražošanas jautājumiem, kā arī pētījumu rezultāti popularizēti 10 starptautiskās zinātniskās konferencēs. 30. Periodā no 2011. līdz 2016.gada jūnijam ir sniegti vairāk nekā 500 zinātniski pamatoti atzinumi un rekomendācijas pašvaldībām, biedrībām un sabiedriskajām organizācijām par zivju resursu pavairošanu Latvijas ūdeņos. 31. Papildus pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem un tajos ietvertajiem uzdevumiem, laikā no 2011. līdz 2015.gadam ar ZF atbalstu tika īstenoti arī 20 projekti ceļotājzivju migrācijas ceļu attīrīšanai, nārsta vietu atjaunošanai un dzīvotņu kvalitātes uzlabošanai (4.tabula). 4.tabula Ar ZF atbalstu īstenotie projekti zivju dzīvotņu uzlabošanai un nārsta vietu atjaunošanai Gads Projekta īstenotājs Īstenotais pasākums 2011. DAP Zivju dzīvotņu kvalitātes uzlabošana un zivju resursu aizsardzība Dabas aizsardzības pārvaldes pārraudzībā esošajās īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdenstilpēs DAP Dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana Iģes upē dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā 2012. DAP Lašveidīgo zivju nārsta un dzīvotņu kvalitātes uzlabošana Raunas upē DAP Lašveidīgo zivju un upes nēģu resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs (Pitragupē, Mazirbes upē, Melnsilupē un Pilsupē) - nārsta vietu atjaunošana un ierīkošana DAP Zivju dzīvotņu kvalitātes uzlabošana un zivju resursu aizsardzība Vitrupē Saulkrastu novada dome Dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana Ķīšupes upē Saulkrastu novada teritorijā Saulkrastu novada dome Dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana Pēterupes upē Saulkrastu novada teritorijā 2013. Rundāles novada dome Vimbu nārstu vietu atjaunošana Lielupes augštecē Rundāles novadā Saulkrastu novada dome Dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana Ķīšupes upē Saulkrastu novada teritorijā Saulkrastu novada dome Dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana Pēterupes upē Saulkrastu novada teritorijā 2014. Bauskas mednieku makšķernieku biedrība Vimbu un upes nēģu nārsta vietu atjaunošana Mēmeles upē Skaistkalnē Vecumnieku novadā Saulkrastu novada dome Dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana Ķīšupes upē Saulkrastu novada teritorijā Saulkrastu novada dome Dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana Pēterupes upē Saulkrastu novada teritorijā DAP Zivju migrācijas ceļu attīrīšana Slocenes, Vēršupītes un Vecslocenes upju atsevišķos posmos, uzlabojot ūdens apmaiņu un zivju migrācijas iespējas Kaņiera un Slokas ezeros 2015. Saulkrastu novada dome Dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana Ķīšupes upē Saulkrastu novada teritorijā 2015.gadā Saulkrastu novada dome Dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana Inčupes upē Saulkrastu novada teritorijā DAP Zivju migrācijas ceļu attīrīšana Slīteres nacionālajā parkā DAP Zivju migrācijas ceļu attīrīšana Ķemeru nacionālajā parkā DAP Zivju migrācijas ceļu attīrīšana Gaujas nacionālajā parkā DAP Nārsta vietas ierīkošana Raķupē 32. Projekti zivju dabiskā nārsta veicināšanai tiek atbalstīti arī ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu. Tā, piemēram, 2016.gadā ir plānots īstenot projektu Ventas apsaimniekošanai, ietverot arī nārsta vietu atjaunošanas pasākumus. Tāpēc arī turpmāk ar atbilstošiem pieejamiem atbalsta mehānismiem būtu jāīsteno pasākumi dabiskā nārsta vietu atjaunošanai, īpaši Natura 2000 teritorijās. 1.2. Zušu krājumu pārvaldība 2009.-2016.gadā 33. Kopš 2009.gada Latvijas zušu krājumu pārvaldības politika tika īstenota saskaņā ar zušu plānu. Īstenojot šo plānu, 2011.-2014.gadā Latvijā noteiktajos zušu ūdeņos kopā tika ielaisti 2,72 milj. gab. stikla zušu (5.tab.). 5.tabula Latvijas iekšējos ūdeņos ielaistie stikla zuši Ielaišanas gads Ielaišanas vieta, UBA Skaits (gab.) 2011. Daugava 303800 2012. Gauja 623000 2012. Lielupe 407000 2014. Daugava 645800 2014. Lielupe 24000 2014. Venta 715400 KOPĀ 2719000 34. 2015.-2016.gadā saistībā ar zušu plānu tika īstenoti pasākumi zušu krājumu pētījumiem un zušu ielaišanas monitoringam tajās upēs un ezeros, kuros 2011.-2014.gadā tika ielaisti stikla zuši. Stikla zušu ielaišana 2011.-2014.gadā visumā uzskatāma par veiksmīgu. Pēc monitoringa datiem, ir palielinājies konstatēto zušu skaits, kā arī to skaits uz monitoringā apzvejoto platību. Tas liecina, ka pieeja zušu ielaišanai bijusi pamatota un īstenota labi. 35. Zušu monitorings 2015.gadā veikts upēs (rezultāti 6.tabulā) un ezeros, to ķeršanai izmantota elektrozveja. 6.tabula Zušu monitoringa rezultāti upēs 2015.gadā UBA Parauglaukumi Upes Apzvejotā platība Laiks zvejā (min.) Noķerto zušu skaits Daugava 3 2 0,118 89 0 Gauja 50 18 1,928 2528 4 Lielupe 12 3 0,389 423 0 Venta 13 40 1,333 1458 23 KOPĀ 78 63 3,768 4498 27 36. Elektrozvejas rezultāti upēs liecina, ka kopumā zušu relatīvais skaits upēs ir palielinājies, sasniedzot vidēji 7,2 eks./ha. Zuši ir izplatīti ļoti nevienmērīgi, un lielākā daudzumā tie noķerti upēs pie šķēršļiem. Lilastes un Burtnieku ezerā konstatēts, ka zuši migrējuši uz tajos ietekošajām upēm. Pavisam 2015.gadā tika apsekotas 35 upes, kuru baseinos ielaisti stikla zuši, kā arī upes, kurās nav šķēršļu zušu augšupmigrācijai, un 5 ezeri (rezultāti parādīti 7.tabulā). Elektrozvejas rezultāti ezeros liecina, ka jauno zušu skaits ezeros vērtējams kā 18,1 eks./ha. 7.tabula Zušu monitoringa rezultāti ezeros 2015.gadā Ezers Transektu skaits Apzvejotā platība (m2) Laiks zvejā (min.) Noķerto zušu skaits Dūņezers 4 2403 138 2 Lilastes ezers 4 2213 114 0 Mazais Baltezers 1 1379 54 3 Lielais Baltezers 3 1183 95 11 Dzirnezers 3 2293 102 0 Ķīšezers 1 1132 77 3 Juglas ezers 2 975 66 2 KOPĀ 11578 646 21 37. Īstenojot zušu plānu, 22.05.2015. Daugavā tika uzsākta zušu pētnieciskā zveja ar nēģu murdu jedu. Dzeltenzušu monitoringā izmantotie murdi tika novietoti Daugavas grīvā pie Dienvidu mola ar murdu atvērumu lejup pa straumi. Laikā līdz 09.11.2015. kopumā tika noķerti 66 zuši, no kuriem 59 bija dzeltenzuša stadijā - tie, visticamāk, bija 2011.gadā un vēlāk ielaistie stikla zuši. Labākie rezultāti bija septembrī, kad noķerti 39% no kopējā zušu skaita, tāpat daudz zušu tika noķerts jūnijā un augustā. 38. Lai noskaidrotu zušu izcelsmi, tika ievākti to otolīti. Kopā 2015.gadā zušu bioloģiskajām analīzes (garuma, svara, dzimuma, sudrabošanās stadijas parametru noteikšanai) paraugi un otolīti ievākti no 57 indivīdiem. Ievākto paraugu mazo skaitu nosaka zušu nelielā nozveja tā dabiskās izplatības ūdeņos. Pēc monitoringa datiem, aptuveni var vērtēt zušu augšanu ezeros un upēs, kurās, īstenojot zušu plānu, notika to ielaišana. 39. 2015.-2016.gadā tika izstrādātas arī rekomendācijas zušu krājumu tālākai papildināšanai 2017.-2020.gadā, kā arī sagatavoti priekšlikumi iespējamiem tehniskiem zušu zvejas ierobežojumiem u.c. pasākumiem. 1.3. Plāna īstenošanas 2017.-2020.gadā sākotnējās ietekmes novērtējums 40. Plāns 2017.-2020.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā paredzēts turpināt pamatnostādņu un zušu plāna uzsāktos rīcības virzienus, lai nodrošinātu tajos izvirzīto mērķu sasniegšanu nākamajā periodā. Plāns sagatavots, ņemot vērā BIOR izstrādātās zinātniskās rekomendācijas. 41. Plāns 2017.-2020.gadam ietver: a) zivju resursu mākslīgās atražošanu, zivju nārsta vietu atjaunošanu un dzīvotņu uzlabošanu, šo pasākumu zinātnisko uzraudzību, novērtējumu un ieteikumus to pilnveidošanai. Minētie pasākumi sekmēs zivsaimnieciski izmantojamo zivju resursu ilgtspēju un daudzveidību Latvijas publiski izmantojamos ūdeņos, kā arī mazinās antropogēnās ietekmes radītos zaudējumus; b) zušu krājumu pārvaldību - zušu resursu papildināšanu un monitoringu, kas nodrošinās zušu plāna īstenoto pasākumu pēctecību un ilgtspēju, ievērojot Padomes 2007.gada 18.septembra Regulu (EK) Nr. 1100/2007, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai izvirzīto mērķi un pasākumus tā sasniegšanai. 42. Sākotnējais (ex-ante) politikas novērtējums balstās uz BIOR 2016.gadā veikto zivju resursu mākslīgās atražošanas novērtējumu, kas atspoguļots šī plāna 1.1. un 1.2.sadaļā un ietver iepriekšējā politikas plānošanas periodā īstenoto pasākumu un sasniegto rezultātu aprakstu, kā arī ir izstrādātas zinātniskās rekomendācijas turpmākai darbībai (BIOR rekomendācijas pieejamas www.zm.gov.lv). 43. Ir plānots, ka 2017.-2020.gadā tiks nodrošināta tālāka zivju resursu mākslīgā atražošana, zušu krājumu papildināšana, zivju dzīvotņu uzlabošana un nārsta vietu atjaunošana, kā arī plāna īstenošanas zinātniskā uzraudzība un novērtējums. 44. Galvenie zivju resursu mākslīgās atražošanas pasākumu īstenošanas rezultatīvie rādītāji būs publiski pieejamās ūdenstilpēs ielaisto zivju (tostarp nēģu un vēžu) kāpuru, mazuļu un smoltu skaits, bet uzlaboto zivju dzīvotņu vai atjaunoto nārsta vietu pasākumu īstenošanas rezultatīvais rādītājs tiks atspoguļots ar šajā jomā īstenoto projektu skaitu. Papildus, veicot plāna īstenošanas zinātnisko novērtējumu, tiks nodrošināta informācijas apkopošana un izvērtēšana par zivju mazuļu ielaišanas efektivitāti, kā arī analizēti makšķernieku aptaujas rezultāti. 45. Zušu krājumu pārvaldībā paredzētajiem pasākumiem ilgtermiņā jāpanāk zušu krājumu stāvokļa uzlabošanās un iespēju robežās arī to atjaunošanās, tāpēc Latvijā labākais indikators sasnieguma novērtējumam būtu dzeltenzušu skaita pieaugums plānā iekļautajās upēs un ezeros, kā arī sudrabzušu daudzuma pieaugums šajos ūdeņos. 46. Īstenojot plānu 2017.-2020.gada periodā, tiks nodrošināta: 1) Latvijas publiski pieejamo iekšējo ūdeņu zivju resursu mākslīgā atražošana un krājumu papildināšana, zivju dzīvotņu uzlabošana un nārsta vietu atjaunošana, plāna īstenošanas zinātniskā uzraudzība un novērtējums; 2) zušu krājumu papildināšana, monitorings un pētījumu veikšana zušu krājumu pārvaldības pasākumā. 47. Plānā noteiktie rīcības virzieni ietver galvenās zivju resursu mākslīgās atražošanas un zivju dzīvotņu uzlabošanas, kā arī šo pasākumu uzraudzības un novērtēšanas sastāvdaļas. Pasākumi, kas noteikti plāna mērķa sasniegšanai katrā no rīcības virzieniem, ir savstarpēji saistīti un papildina cits citu. 48. Īstenojot plānu, tiks nodrošināta pozitīva ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, gan tās iedzīvotāju interesēm un vidi: a) palielināsies iekšējo ūdeņu, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņu zivsaimnieciski nozīmīgie zivju resursi, nodrošinot papildus aptuveni 500 tonnu zivju gadā (šis aprēķins balstīts uz izlaižamo zivju mazuļu vidējiem izdzīvošanas (atguvuma) koeficientiem saskaņā ar MK 2001.gada 8.maija noteikumiem Nr.188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība"); b) mērķtiecīgi palielinot iekšējo ūdeņu zivju resursus, tiks radīti labvēlīgi apstākļi to izmantošanai makšķerēšanā, vēžošanā, zemūdens medībās, palielināsies iespējas attīstīt uzņēmējdarbību zvejniecībā un zivkopībā, ar ūdeņiem saistītā tūrismā, kā arī citās jomās, kas saistītas ar reģionālo attīstību; c) palielināsies ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetā no pārdotajām makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartēm un licencēm, kā arī licencēm komercdarbībai zvejniecībā, maksas par ūdenstilpju un zvejas tiesību nomu un izmantošanu u.c. pakārtotiem ieņēmumiem, tostarp saistībā ar tūrisma attīstību un rekreāciju; d) tiks saglabāta ihtiofaunas bioloģiskā daudzveidība, jo tiks nodrošināta zivsaimnieciski nozīmīgo zivju sugu papildināšana un to ilgtspējīga izmantošana; e) tiks nodrošināta zivju dzīvotņu uzlabošana un nārsta vietu atjaunošana, kas veicinās dabisko zivju resursu pieaugumu konkrētos ūdeņos. 49. Plāna zinātniskais novērtējums nodrošinās: a) izlaisto zivju mazuļu kvalitātes uzraudzību pirms to izlaišanas upēs un ezeros un līdz ar to izdzīvošanas spēju dabiskajā vidē; b) starptautiskiem standartiem atbilstošu laša un taimiņa smoltu bionormatīvu un izlaišanas pamatojuma izstrādi, kā arī bionormatīvu izstrādi pārējām zivju sugām, lai maksimāli palielinātu zivju izdzīvošanu pēc to izlaišanas dabiskajā vidē; c) zivju resursu atražošanas efektivitātes, tostarp zušu krājumu papildināšanas, novērtēšanu un ieteikumus zivju resursu atražošanas un krājumu papildināšanas pilnveidošanai nākamajā politikas plānošanas periodā; d) zivju dzīvotņu uzlabošanas un nārsta vietu atjaunošanas efektivitātes novērtējumu. 2. Plāna sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem 50. Plāns atbilst Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (apstiprināts ar 20.12.2012. Latvijas Republikas Saeimas lēmumu) prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" darbības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķim "Saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei". 51. Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam (apstiprināta EK 17.12.2014.). Šī rīcības programma izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija Regulai (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 508/2014). Rīcības programmā ietverts pasākums "Atbalsts saglabāšanas pasākumu izstrādei un īstenošanai". Pasākuma mērķis ir atbalstīt zivju krājumu papildināšanu, kas ES tiesību aktos ir paredzēta kā zivju resursu saglabāšanas pasākums atbilstoši nacionālā līmenī izstrādātam un EK apstiprinātam Latvijas zušu pārvaldības plānam. 52. Akvakultūras daudzgadu stratēģiskās pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas ar MK 18.12.2013. rīkojumu Nr.651) izstrādātas, lai nodrošinātu Latvijas akvakultūras konkurētspēju, produktivitāti un ilgtspējīgu darbību. Galvenokārt tās skar akvakultūras uzņēmējdarbības attīstību. 53. Zivju resursu mākslīgās atražošanas valsts programmas pamatnostādnes 2011.-2016.gadam (apstiprinātas ar MK 30.12.2010. rīkojumu Nr.764), kuru mērķis ir zinātniski pamatota vērtīgo zivju resursu ilgtspējības un daudzveidības nodrošināšana publiski izmantojamajos ūdeņos, lai mazinātu antropogēnās ietekmes radītos zaudējumus un sekmētu ilgtspējīgas zvejas un makšķerēšanas attīstības iespējas Latvijā. Pamatnostādnēs noteiktā mērķa sasniegšanai paredzēti konkrēti rīcības virzieni, noteiktas par mākslīgās atražošanas pamatnostādņu īstenošanu atbildīgās institūcijas un norādīti to īstenošanai optimāli nepieciešamie ikgadējie līdzekļi un to avoti. 54. Latvijas Zušu krājumu pārvaldības plāns 2015.-2016.gadam (apstiprināts ar MK 28.04.2015. rīkojumu Nr.228), kura mērķis ir Latvijas zušu krājumu pārvaldības plāna 2009.-2013.gadam pasākumu papildinātības un turpmākās ilgtspējas nodrošināšana. 55. ZL (spēkā no 12.05.1995.) regulē Latvijas iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu, pavairošanu un pārraudzīšanu. Zivju resursus iekšējos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts ZM personā, pamatojoties uz resursu uzskaiti, novērtējumu un rekomendācijām, ko nodrošina institūts BIOR vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens. ZM ir atbildīga par zivsaimniecības nozares politikas ieviešanu saskaņā ar KZP un atbilstošu tiesību aktu izstrādi resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Zivsaimniecisko ūdeņu pārzinātājiem vai izmantotājiem jāīsteno zinātniski pamatoti pasākumi zivju resursu saglabāšanā un pavairošanā. Valsts politikas mērķus un uzdevumus zivju mazuļu atražošanai un ielaišanā dabiskajās ūdenstilpēs nosaka MK apstiprinātas zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādnes (ZL 21.panta otrā daļa), bet, ja zivju resursus pavairo ūdenstilpju, zvejas tiesību nomnieki vai privāto ūdeņu īpašnieki, to dara atbilstoši ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un uz atsevišķu līgumu pamata. Zivju resursu pavairošanu Daugavā, tās baseina ūdenstilpēs (Daugavas HES kaskādes darbības zaudējumu kompensācijai) un pēc valsts pasūtījuma arī citos ūdeņos nodrošina institūts BIOR. Likums arī paredz, ka zivsaimnieciskā ekspertīze var noteikt mākslīgi pavairotu zivju mazuļu ielaišanu kā kompensāciju par saimnieciskās darbības radītajiem zaudējumiem zivju resursiem noteiktā ūdenstilpē (ZL 26.panta ceturtā daļa). Jaunu zivju sugu ieviešanai vai pārvietošanai nepieciešama DAP atļauja, kas saskaņota ar institūtu BIOR un PVD (ZL 22.panta pirmā daļa). ZF paredz finansējuma nodrošināšanu zivju resursu atražošanas un aizsardzības pasākumiem (ZL 27.pants), un tos piešķir ZF padome, pamatojoties uz attiecīgiem MK noteikumiem (ZL 29.pants). 56. Civillikums nosaka to publisko ūdeņu un ūdeņu sarakstus, kuros zvejas tiesības pieder valstij, un šie saraksti ietverti I pielikumā (1102.pantam) "Publisko ezeru un upju saraksts", II pielikumā (1115.pantam) "Ezeru saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij" un III pielikumā (1117.panta piezīmei) "Upju vai to daļu saraksts, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij". 57. Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam (spēkā no 19.04.2000.) ir izveidoti īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saraksti, kuros iekļautas apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas un biotopi vai sugas, kas apdzīvo specifiskus biotopus. 58. Latvijas Republikas 19.05.1994. likuma "Par pašvaldībām" 15.pants reglamentē Latvijas pašvaldību autonomās funkcijas, nosakot kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie ūdeņi. 59. Zemes pārvaldības likums (spēkā no 01.01.2015.) paredz, ka vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kuru valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā. 60. Veterinārmedicīnas likums (spēkā no 01.07.2001.) regulē dzīvnieku, tostarp akvakultūras dzīvnieku, infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, nosakot valsts un pašvaldību institūciju, kā arī personu tiesības un pienākumus šajā jomā. 61. Plāna sasaite ar citiem būtiskiem starptautiskiem dokumentiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas skar zivju resursu mākslīgo atražošanu, ir atspoguļota šī plāna pielikumā. 3. Plāna mērķis un rīcības virzieni 62. Plāna mērķis: ilgtspējīgi izmantojami un daudzveidīgi publiski pieejamie iekšējo ūdeņu zivju resursi Latvijā. 63. Rīcības virzieni mērķa sasniegšanai: • plāna 1.rīcības virziens - Gaujas un Ventas UBA publisko upju ceļotājzivju resursu papildināšana; • plāna 2.rīcības virziens - Daugavas UBA publisko upju un ezeru zivju resursu papildināšana Daugavas HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai; • plāna 3.rīcības virziens - citu publiski pieejamo upju un ezeru zivju resursu papildināšana, dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana un nārsta vietu atjaunošana; • plāna 4.rīcības virziens - zušu krājumu papildināšana un monitorings zušu krājumu pārvaldības pasākumā; • plāna 5.rīcības virziens - plāna īstenošanas zinātniskās uzraudzības un novērtējuma nodrošināšana. 4. Rīcības plānojumā iekļaujamie uzdevumi un pasākumi 4.1. Gaujas un Ventas UBA publisko upju ceļotājzivju resursu papildināšana 64. Īstenojot plāna 1.rīcības virzienu, tiks turpināta laša un taimiņa smoltu viengadnieku un divgadnieku, strauta foreles, ceļotājsīgas, zandartu vienvasaras mazuļu un nēģa kāpuru ielaišana. Papildus ir plānots uzsākt z/a paaudzētu zušu mazuļu (ar svaru līdz 5 g un garumu līdz 20 cm) ielaišanu arī tajās dabiskajās ūdenstilpēs, kurās zuši netiek ielaisti, īstenojot šī plāna 4.rīcības virzienu, - tā tiktu palielināta zivsaimnieciskā produktivitāte ezeros, kuros ir labvēlīgi zušu augšanas apstākļi, taču ir apgrūtināta vai neiespējama zušu dabiska ieceļošana. 65. Upēs tiks izlaisti dažāda vecuma laši un taimiņi. Vienvasaras mazuļu izlaišana notiks rudenī (septembrī, oktobra sākumā) un nelielā daudzumā - jūnijā, kā arī tiks uzsākta taimiņu smoltu divgadnieku audzēšana. 66. Strauta foreles ikgadējais izlaišanas apjoms salīdzinājumā ar 2011.-2016.gada periodu tiks palielināts, bet ceļotājsīgas un zandarta apjoms saglabāts vismaz iepriekšējā līmenī, jo pēc šo sugu zivīm ir ievērojams zivju resursu izmantotāju pieprasījums. 67. Lai arī Gaujā un Ventā nēģu kāpuru dzīvotnes ir pietiekamā daudzumā, nēģu nozvejas iespēju palielināšanai nēģu kāpuru izlaišanas apjoms tiks palielināts salīdzinājumā ar 2011.-2016.gada periodu. 68. Tā kā līdaku krājumi Gaujas un Ventas UBA ir stabilā stāvoklī, turpmāka līdaku izlaišana valsts līmenī šajos ūdeņos netiek plānota, taču, saņemot attiecīgas BIOR rekomendācijas, līdaku ielaišana šī upju baseinu apgabala ūdeņos iespējama, īstenojot plāna 3.rīcības virzienu. 69. Šajā rīcības virzienā paredzētos pasākumus atbilstoši ZL 21.panta otrajai daļai nodrošina BIOR, noslēdzot divpusēju līgumu ar ZM. 70. Ikgadējā zivju mazuļu ielaišanas plānā, ko BIOR saskaņo ar ZM, tiek noteikta zivju mazuļu ielaišana konkrētās ūdenstilpēs pa sugām, mazuļu attīstības stadijām un (vai) vecuma grupām, norādot izlaižamo zivju skaitu un to bioloģiskos normatīvus. Saistībā ar 1.rīcības virzienu ik gadu Ventas un Gaujas UBA publiskajās upēs izlaižamo zivju mazuļu, smoltu un nēģu kāpuru kopējais apjoms pa sugām un attīstības stadijām, kā arī to plānotais izlaišanas laiks ir norādīti 8.tabulā. 8.tabula Zivju mazuļu, smoltu un nēģu kāpuru ielaišanas apjoms (gab.) 1.rīcības virziena īstenošanai Suga, attīstības stadija un vecums* 2017.gads 2018.gads 2019.gads 2020.gads Minimālais svars (g) mazākajām zivīm grupā Vidējais svars (g) grupā Ieteicamais izlaišanas laiks Laša un taimiņa smolti, 1 t.sk. 250 000 250 000 250 000 250 000 - - Pavasaris, kad ūdens temperatūra upē sasniedz 10 °C laša smolti 200 000 190 000 180 000 170 000 15 18 taimiņa smolti 50 000 60 000 70 000 80 000 13 15 Taimiņa smolti, 2 - 10 000 10 000 10 000 25 35 Laša un taimiņa mazuļi, 0+, t.sk. 320 000 320 000 320 000 320 000 - - VI-X laša mazuļi 200 000 180 000 160 000 160 000 1,2 1,5 taimiņa mazuļi 120 000 140 000 160 000 160 000 1,2 1,2 Ceļotājsīgas mazuļi, 0+ 50 000 50 000 50 000 50 000 - 2 V; VIII-IX Zandarta mazuļi, 0+ 300 000 300 000 300 000 300 000 - 1 VII-VIII Strauta foreles mazuļi, 0+ 100 000 100 000 100 000 100 000 - 1 VI-IX Zuša mazuļi, 0+ 1000 1000 1000 1000 - - V-IX Nēģa kāpuri 5 000 000 5 000 000 5 000 000 5 000 000 - - V-VI KOPĀ 6 021 000 6 031 000 6 031 000 6 031 000 * Zivju mazuļu un smoltu vecuma apzīmējumi: 1) 0+ - vienvasaras mazulis, pirmajā augšanas sezonā līdz 31.decembrim; 2) 1 un 2 - mazulis vai smolts viengadnieks un mazulis vai smolts divgadnieks, no 1.janvāra līdz 31.maijam, attiecīgi apmēram viena un divu gadu vecumā pēc izšķilšanās; 3) 1+ un 2+ - mazulis divvasarnieks un mazulis trīsvasarnieks, attiecīgi otrajā un trešajā dzīves gadā, no 1.jūnija līdz 31.decembrim. 71. Šī rīcības virziena īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek paredzēts no valsts budžeta apakšprogrammas 25.01.00. "Zivju resursu izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte". 72. Konkrētie rīcības virziena īstenošanā noteiktie uzdevumi, plānotie pasākumi un darbības rezultatīvie rādītāji iekļauti šī plāna 13.tabulā. 4.2. Daugavas UBA publisko upju un ezeru zivju resursu papildināšana Daugavas HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai 73. Daugavas HES kaskādes darbība zivju resursus ietekmē nemainīgā līmenī, tāpēc zaudējumu kompensācija, ielaižot Daugavas UBA upēs un ezeros zivju mazuļus, tiek paredzēta iepriekšējā apjomā (pamatojoties uz VVD lēmumu, kura pieņemšanai izmantots attiecīgs zaudējumu aprēķins, kas noteikts saskaņā ar MK 2001.gada 8.maija noteikumiem Nr.188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība"). 74. Īstenojot plāna 2.rīcības virzienu, ik gadu plānots ielaist 680 tūkst. gab. laša, taimiņa mazuļu un smoltu, 715 tūkst. gab. zandarta, vimbas, sīgas un līdakas mazuļu, kā arī 5 milj. nēģa kāpuru, to ielaišanas apjomu saglabājot 2011.-2016.gada līmenī. Papildus Daugavas UBA virs HES kaskādes ik gadu ir plānots ielaist no 2 līdz 6 tūkst. gab. z/a pieaudzētu, iezīmētu zušu mazuļu (ar svaru līdz 5 g un garumu līdz 20 cm), tostarp tajās dabiskajās ūdenstilpēs, kurās zuši netiek ielaisti saistībā ar šī plāna 4.rīcības virzienu, lai tādējādi palielinātu zivsaimniecisko produktivitāti ezeros, kuros ir labvēlīgi zušu augšanas apstākļi, taču ir apgrūtināta vai neiespējama zušu dabiska ieceļošana. 75. Atbilstoši ZL 21.panta otrajai daļai zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina upēs nodrošina BIOR z/a "Tome" ar filiāli "Dole", kas, pamatojoties uz divpusēju līgumu starp BIOR un "Latvenergo" (kompensācijas maksājums par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem), nodrošina šī plāna 2.rīcības virziena pasākumu īstenošanu. 76. Ikgadējā zivju mazuļu ielaišanas plānā, ko BIOR saskaņo ar ZM, tiek noteikta zivju mazuļu ielaišana konkrētās ūdenstilpēs pa sugām, mazuļu attīstības stadijām un (vai) vecuma grupām, norādot izlaižamo zivju skaitu un to bioloģiskos normatīvus. Saistībā ar plāna 2.rīcības virzienu ik gadu Daugavas upju baseinu apgabala upēs un ezeros izlaižamo zivju mazuļu, smoltu un nēģu kāpuru kopējais apjoms pa sugām un attīstības stadijām, kā arī to plānotais izlaišanas laiks ir norādīti šī plāna 9.tabulā. 9.tabula Zivju mazuļu, smoltu un nēģu kāpuru ielaišanas apjoms (gab.) 2.rīcības virziena īstenošanai Suga, attīstības stadija un vecums* 2017.gads 2018.gads 2019.gads 2020.gads Minimālais svars (g) mazākajām zivīm grupā Vidējais svars (g) grupā Ieteicamais izlaišanas laiks Laša un taimiņa smolti, 1, t.sk. 600 000 600 000 600 000 600 000 - - Pavasaris, ūdens temperatūra upē sasniedz 10°C laša smolti 550 000 500 000 450000 400000 18 25 taimiņa smolti 50 000 100 000 150 000 200 000 14 18 Taimiņa smolti, 2 10 000 10 000 10 000 10 000 25 35 Laša un taimiņa mazuļi, 0+ Ne vairāk kā 70 000 Ne vairāk kā 70 000 Ne vairāk kā 70 000 Ne vairāk kā 70 000 Lasis un taimiņš - 1,2 Lasis - 1,5 Taimiņš - 1,2 VII-X Līdakas mazuļi, 0+ 15 000 15 000 15 000 15 000 1 1 V-X Zandarta, vimbas, ceļotājsīgas mazuļi, 0+ 700 000 700 000 700 000 700 000 Sīga - 5 Sīga - 8 Vimba - 0,8 Zandarts - 1 V-X Iezīmēti zuša mazuļi, 0+ 2000 4000 4000 6000 - - IX-X Nēģa kāpuri 5 000 000 5 000 000 5 000 000 5 000 000 - - V-IV KOPĀ 6 370 000 6 370 000 6 370 000 6 370 000 * Skaidrojumu par zivju mazuļu un smoltu attīstības un vecuma apzīmējumiem skatīt pie 8.tabulas. 77. Konkrētie rīcības virziena īstenošanā noteiktie uzdevumi, plānotie pasākumi un darbības rezultatīvie rādītāji iekļauti šī plāna 13.tabulā. 4.3. Citu publiski pieejamo upju un ezeru zivju resursu papildināšana, dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana un nārsta vietu atjaunošana 78. Plāna 3.rīcības virzienā zivju resursu ilgstpējas nodrošināšanai tiek paredzēts, ka pašvaldības un (vai) ūdenstilpju apsaimniekotāji ar attiecīgiem projektu pieteikumiem ZF (saskaņā ar MK 2010.gada 2.marta noteikumos Nr.215 "Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem" noteiktajām prasībām) konkursa kārtībā īstenos pasākumus šādā veidā: 1) papildinās zivju krājumus, ielaižot zivsaimnieciski izmantojamo zivju sugu mazuļus, smoltus un kāpurus publiski pieejamajos ūdeņos, kuros netiek īstenoti attiecīgo zivju sugu atražošanas pasākumi saistībā ar šī plāna 1. un 2.rīcības virzienu; 2) radīs upēs un ezeros zivju dabiskai atražošanai un to dzīves videi labvēlīgākus apstākļus, mazinot antropogēno ietekmi (veidojot nārsta vietas, attīrot dzīvotnes no aizauguma, nojaucot aizsprostus utt.). 79. Plāna darbības periodā paredzēts arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums biotopu atjaunošanai, tajā skaitā ūdens biotopu kopšanai darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa 5.4.1. "Dabas objektu aizsardzības un apskates infrastruktūras attīstība, biotopu atjaunošana" (http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/kohez/2014_2020/?doc=18641), par ko atbildīga ir VARAM. 80. Zivju krājumu papildināšanai saistībā ar šo rīcības virzienu tiek ieteiktas tādas zivju sugas kā alata, līdaka, zandarts, vēdzele, sīga, strauta forele un taimiņš, kuru vidējais svars izlaišanas laikā un ieteicamais izlaišanas laiks ir norādīti šī plāna 10.tabulā, taču pēc attiecīga BIOR pamatojuma saņemšanas tiek pieļauta arī citu zivju sugu ielaišana. 10.tabula 3.rīcības virziena īstenošanai ieteiktās zivju sugas Suga, vecums un attīstības stadija* Vidējais svars (g) grupā izlaišanas laikā Ieteicamais izlaišanas laiks (mēnesis) Alatas mazuļi, 0+ 2 VI-IX Ālanta mazuļi, 0+ 2 VI-X Līdakas kāpuri - III-V Līdakas mazuļi, 0+ 1-30 V-X Zandarta mazuļi, 0+ 1-30 VII-X Vēdzeles kāpuri - III-IV Vēdzeles mazuļi, 0+ 8-30 VII-IX Sīgas mazuļi, 0+ 2-30 VI-IX Strauta foreles mazuļi, 0+ 2-8 VI-IX Taimiņa smolti, 1 15 Pavasaris, kad ūdens temperatūra upē sasniedz 10°C Taimiņa smolti, 2 50 Pavasaris, kad ūdens temperatūra upē sasniedz 8°C * Skaidrojumu par zivju mazuļu un smoltu attīstības un vecuma apzīmējumiem skatīt pie šī plāna 8.tabulas. 81. Atbilstoši pašvaldību un (vai) ūdenstilpju apsaimniekotāju ZF konkursa kārtībā atbalstītajiem projektiem zivju resursu papildināšanai (plānots, ka ik gadu tiks īstenoti vismaz 50 projekti) tiks paredzētas konkrētas izlaišanas vietas, zivju sugas, to vecums un attīstības stadija, kā arī izlaišanas apjoms. Šajā rīcības virzienā zivju audzēšanu galvenokārt nodrošina PVD atzītas privātās z/a. 82. Atbilstoši plāna 3.rīcības virzienam ZF konkursa kārtībā ar attiecīgiem projektiem zivju dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošanai un nārsta vietu atjaunošanai publiski pieejamos ūdeņos var pieteikties gan pašvaldības, gan ūdenstilpju apsaimniekotāji, gan valsts institūcijas un sabiedriskās organizācijas, kuru pārziņā vai darbību lokā ir zivju resursu pārvaldība un aizsardzība. Ik gadu tiek plānots, ka ar ZF atbalstu tiks īstenoti vismaz 5 šādi projekti. 83. Ieteikumi plāna 3.rīcības virziena sekmīgai īstenošanai: a) līdaku kāpuru atražošanā ir jāievēro reģionālais princips. Uz attiecīgiem ūdeņiem no cita reģiona atvestie līdaku kāpuri klimatisko apstākļu dēļ var būt lielāki vai mazāki, un, kad šķilsies vietējie kāpuri, tie kļūs par barības bāzi atvestajām līdakām vai arī pretēji; b) vienvasaras līdaku un zandartu mazuļi pirms izlaišanas ir sašķirojami pēc lieluma (tāpat kā laši un taimiņi), jo, ja vienlaikus tiek izlaistas dažāda izmēra līdakas, lielākie īpatņi pārvešanas laikā, kā arī tūlīt pēc izlaišanas apēd mazākos; c) ņemot vērā atražošanas izmaksu efektivitāti, nav vēlams par valsts budžeta dotācijas līdzekļiem laist par 30 g lielākus līdakas, zandarta un vēdzeles vienvasaras mazuļus; d) ja notiek saldūdens zivju vaislinieku zveja, īstenojot vaislinieku zvejas programmu, jāparedz obligāta kāpuru vai mazuļu ielaišana upēs un ezeros, no kurām iegūti vaislinieki; e) ja kādā upē vai ezerā ir notikusi ekoloģiska katastrofa (piesārņota ūdens vide ar ķimikālijām u.c. noplūdušām vielām), kuras dēļ ir cietuši zivju resursi, ZF atbalsts zivju resursu atražošanai un to dzīvotņu atjaunošanai būtu paredzams prioritārā kārtā, tos rindojot virs citiem projektu pieteikumiem šajā rīcības virzienā; f) BIOR ir jāizvērtē un jāsniedz atzinumi par ZF pieteiktiem projektiem zivju dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošanai un nārsta vietu atjaunošanai. ZF padomei ik gadu būtu jāparedz un jānodala šiem pasākumiem vismaz 20% no kopējā pasākumam "Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana" ik gadu ar ZF padomes lēmumu plānotā atbalsta apmēra; g) zivju resursu papildināšanas projektos pēc to īstenošanas nākamajos gados būtu jāparedz un jāsniedz makšķernieku skaita vai nozvejas apjoma pieauguma novērtējums, kas ļautu izvērtēt veiktā pasākuma efektivitāti. 84. Konkrētie plāna 3.rīcības virziena īstenošanā noteiktie uzdevumi, plānotie pasākumi un darbības rezultatīvie rādītāji ir iekļauti šī plāna 13.tabulā. 4.4. Zušu krājumu papildināšana un monitorings zušu krājumu pārvaldības pasākumā 85. Plāna 4.rīcības virziena īstenošanai zušu ielaišana dažādos UBA notiks 2017., 2018. un 2019.gadā maijā, jo ir jānodrošina brīvs starpperiods no 2011.-2014.gada zušu ielaišanas, lai pēc tam varētu noteikt zušu vecumu, novērtēt to mirstību un migrāciju no upēm un ezeriem uz jūru. 86. Salīdzinājumā ar 2011.-2014.gadu nav nepieciešams mainīt to upju un ezeru sarakstu, kuri nodrošina zušu migrāciju un kuros paredzēta zušu ielaišana, ne arī to kopējo skaitu. 87. Relatīvais stikla zušu mazuļu ielaišanas daudzums uz 1 ha saglabājas iepriekšējais - 100 eks./ha. 88. No organizatoriskā viedokļa, lai saņemtos zušu mazuļus izlaistu pēc iespējas ātrāk un ērtāk, ielaišana tiek sadalīta pa šādiem reģioniem: a) Vidzemes un Zemgales reģiona (Gaujas un Lielupes upju baseinu apgabali) upēs un ezeros; b) Kurzemes reģiona (Ventas upju baseinu apgabals) upēs un ezeros; c) Daugavā, tās attekās un ar Daugavas lejteci savienotajos ezeros. 89. Kopējais 2017.-2019.gadā ielaižamais stikla zušu apjoms ir 2 435 400 gab. (11.tab.) 11.tabula Plānotā stikla zušu mazuļu ielaišana 2017.-2019.gadā Ielaišanas gads Iepriekšējās ielaišanas gads UBA Upe vai ezers Ielaižamais stikla zušu skaits 2017. 2012. Gauja Burtnieku ezers 400600 Dūņezers 27900 Lilastes ezers 19100 Dzirnezers 17300 Limbažu Lielezers 25400 Gauja 106000 Pēterupe 4000 Vitrupe 3700 Svētupe 4000 Salaca 15000 Lielupe Lielupe 96000 Mūsa 16000 Mēmele 35000 Iecava 10000 Babītes ezers 250000 Kopā gadā 1 030 000 2018. 2014. Venta Liepājas ezers 371500 Durbes ezers 59800 Puzes ezers 51000 Vilgāles ezers 24200 Lielais Nabas ezers 7000 Mazais Nabas ezers 6900 Bārta 15000 Saka 5000 Tebra 8000 Durbe 5000 Rīva 2500 Venta 100000 Abava 22000 Užava 6000 Irbe 14000 Stende 8000 Rinda 2500 Roja 7000 Kopā gadā 715 400 2019. 2011. Daugava Ķīšezers 170400 Juglas ezers 54000 Lielais Baltezers 59800 Mazais Baltezers 19600 2014. Daugava Daugava un attekas 284000 Jugla 15200 Lielā Jugla 40000 Mazā Jugla 23000 Buļļupe 24000 Kopā gadā 690 000 90. Lai sekmētu zušu plāna pasākumu papildinātību un turpmākās ilgstpējas nodrošināšanu, īstenojot plāna 4.rīcības virzienu, tiks veikts ikgadējs monitorings upēs un ezeros, kuros iepriekšējā periodā ir ielaisti zuši, lai novērtētu datus par dzeltenzušu relatīvo skaitu (populācijas blīvumu) un to dabisko mirstību, kā arī potenciālo sudrabzušu daudzumu. Monitoringu un iegūto rezultātu novērtējumu nodrošina BIOR. 91. Konkrētie plāna 4.rīcības virziena īstenošanā noteiktie uzdevumi, plānotie pasākumi un darbības rezultatīvie rādītāji ir iekļauti šī plāna 13.tabulā. 4.5. Plāna īstenošanas zinātniskās uzraudzības un novērtējuma nodrošināšana 92. BIOR īstenotie pasākumi plāna 5.rīcības virziena sekmīgai īstenošanai: a) visu izlaižamo lašu un taimiņu smoltu iezīmēšana ar taukspuras nogriešanu; b) taimiņu smoltu (2000 gab./gadā), lašu smoltu (2000 gab./gadā) un līdakas vienvasaras mazuļu (2000 gab./gadā) iezīmēšana ar piekarzīmītēm un datubāzes uzturēšana ar informāciju par iezīmēto zīmīšu atdošanu; c) datu par iezīmētajām zivīm atgūšanas efektivitātes uzlabošana - atlīdzības atjaunošana makšķerniekiem un zvejniekiem par ziņojumiem par iezīmētajām zivīm; d) dažādu vecumu līdaku un zandartu mazuļu izlaišanas efektivitātes novērtējums; e) jaunu nēģu atražošanas metožu izstrādāšana; f) makšķernieku aptauja pie ezeriem, kuros papildināti resursi, par lomu apjomu un sugu sastāvu; g) zinātnisku rekomendāciju un atzinumu sagatavošana par īstenojamiem pasākumiem saistībā ar šī plāna 3.rīcības virzienu, tostarp par dzīvotņu uzlabošanu un nārsta vietu atjaunošanu, pretendentiem, kas iesnieguši attiecīgus projektus ZF atbalsta saņemšanai; h) izmaksu un ieguvuma izvērtētējuma sagatavošana par projektiem, kuros tiek īstenoti dzīvotņu un nārsta vietu atjaunošanas pasākumi, un projektiem, kuros tiek veikta zivju mazuļu ielaišana, lai konstatētu, kurām zivju sugām ekonomiski efektīvāks pasākums ir dzīvotņu atjaunošana, bet kurām - mazuļu ielaišana; i) plāna īstenošanas zinātniskā uzraudzība, novērtēšana un rekomendāciju sagatavošana pasākumu īstenošanas pilnveidošanai nākamajā politikas plānošanas periodā; j) sabiedrības informēšanas pasākumi par zivju resursu atražošanas un krājumu papildināšanas jautājumiem - preses relīzes, semināri, publikācijas. 93. BIOR, novērtējot šī plāna 1., 2. un 3.rīcības virzienā īstenoto ziv …