Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu"

Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 399 Rīgā 2021. gada 8. jūnijā (prot. Nr. 45 55. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu" ietvertā 1. risinājuma B scenārija ieviešanu, pakāpeniski triju gadu laikā palielinot drošības rezervju apjomu, kas glabājas Latvijas teritorijā, 2023. gadā – līdz 75 %, 2024. gadā – līdz 85 % un 2025. gadā – līdz 100 %. Vienlaikus konceptuāli atbalstīt pāreju piecu gadu laikā uz konceptuālajā ziņojumā ietverto 2. risinājumu – iegādāties drošības rezerves valsts īpašumā un veikt pāreju uz aģentūras modeli. 2 2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju abu šā rīkojuma 1. punktā minēto risinājumu īstenošanā. 3 3. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2021. gada 31. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 286 "Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā", nosakot Latvijas teritorijā uzglabājamo drošības rezervju minimālo apjomu saskaņā ar šā rīkojuma 1. punktā minēto risinājumu. 4 4. Būvniecības valsts kontroles birojam īstenot iepirkumu par 2022. gada drošības rezervju uzglabāšanu, precizējot iepirkuma nolikumu un ņemot vērā Ekonomikas ministrijas rīkotā hakatona secinājumus. Vienlaikus Ekonomikas ministrijai īstenot sarunas ar nozares pārstāvjiem par iepirkuma par 2023. gada drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu nolikumā veicamajiem uzlabojumiem komersantu dalības veicināšanai iepirkumā, un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar secinājumiem un priekšlikumiem minētā nolikuma pilnveidošanai. 5 5. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2021. gada 31. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 312 "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā", nosakot skaidru rīcību krīzes situācijā, tai skaitā drošības rezervju atpirkšanas, izsniegšanas un transportēšanas kārtību, definējot naftas nozares enerģētiskās krīzes situācijas atbildīgās puses, kā arī nosakot datus, kuriem pastāvīgi jābūt atbildīgo institūciju rīcībā, un atbildīgo institūciju pienākumus, lai šos datus nodrošinātu un uzturētu. 6 6. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2022. gada 31. jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par konkrētām darbībām aģentūras izveidei, kurā tiks piedāvāti dažādi aģentūras izveides scenāriji un aprakstīts iegādātās degvielas aprites (rotācijas) process, veikts izvērtējums par naftas produktu piegādes ķēdē esošo komersantu un to naftas produktu iesaisti drošības rezervju veidošanā, pēc iespējas izmantojot (attiecinot uz drošības rezervēm) komerciālajā apritē esošos naftas produktu resursus un tādējādi samazinot valsts tiešos izdevumus, kā arī sniegts detalizēts izvērtējums par nepieciešamo finansējumu un tā avotiem, tai skaitā izvērtējot iespēju izmantot finanšu instrumentu un aizņemto kapitālu. 7 7. Jautājums par nepieciešamo finansējumu šā rīkojuma 1. punktā minētā 2. risinājuma īstenošanai skatāms likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 8 Ministru prezidents A. K. Kariņš Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs (Ministru kabineta 2021. gada 8. jūnija rīkojums Nr. 399) Konceptuāls ziņojums "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu" Saturs1. Kopsavilkums2. Latvijas drošības rezervju pārvaldības sistēmas apraksts un identificētās problēmas2.1. Naftas produktu rezervju izveides tiesiskais regulējums2.2. Drošības rezervju uzturēšana2.3. Identificētās problēmas2.4. Citu ES dalībvalstu pieredze drošības rezervju izveidē3. Risinājumi valstij nepieciešamo naftas un naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanai4. Risinājumu ietekmes izvērtējums5. Risinājumu ietekme uz valsts budžetu6. Konsultācijas ar nozari7. Turpmākie soļi1. KopsavilkumsLai uzlabotu valsts naftas produktu drošības rezervju (turpmāk – drošības rezervju) pakalpojuma izveides sistēmu, Ekonomikas ministrija sagatavojusi Konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu" (turpmāk – Konceptuālais ziņojums).Konceptuālais ziņojums izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 9.februāra rīkojumu Nr.49 "Par konceptuālo ziņojumu "Par drošības rezervju pakalpojuma valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei pilnveidošanu"" ar kuru tika atbalstīts konceptuālais ziņojums "Par drošības rezervju pakalpojuma valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei pilnveidošanu" (turpmāk – 2018.gada ziņojums). 2018.gada ziņojums tika izstrādāts ar mērķi uzlabot drošības rezervju izveides sistēmu. Kā atbilstošākais risinājums konstatēto problēmjautājumu risināšanai iespējami īsākajā termiņā tika izvēlēts ziņojumā iekļautais 1.variants, kas paredzēja, ka iepirkuma procedūra var tikt organizēta, piemērojot Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu. Taču 2018.gada ziņojumā tika atzīts, ka ilgtermiņa risinājums būtu drošības rezervju izveide un uzglabāšana, kas nodota valsts izveidotai aģentūrai.Konceptuālais ziņojums ir izstrādāts ar mērķi izvērtēt turpmākus soļus šī augstāk minētā ilgtermiņa risinājuma īstenošanā. Konceptuālā ziņojuma mērķis ir piedāvāt priekšlikums efektīvākam risinājumam, lai nodrošinātu valstij nepieciešamās drošības rezerves, izvērtējot valsts aģentūras izveidi.Lai sagatavotu padziļinātu izvērtējamu ar priekšlikumu efektīvākam risinājumam kā nodrošināt valstij nepieciešamās drošības rezerves, tika secināts, ka būtu nepieciešams veikt analīzi par citu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu pieredzi, izpētīt naftas un naftas produktu uzglabāšanas cenas veidošanās mehānismu un uzglabāšanas iespējas. Papildus, valsts īpašumā iegādājoties un uzglabājot drošības rezerves, ir paredzama ietekme uz valsts budžetu.Līdz ar to Ekonomikas ministrija 2019.gada 7.novembrī parakstīja ar konsultantu kompāniju Deloitte Advisory s.r.o (turpmāk – Konsultants) iepirkuma līgumu pētījumam par n naftas produktu drošības rezervju cenas veidošanos un priekšlikumu izstrādi labākajam risinājumam drošības rezervju izveidei1. Konceptuālajā ziņojumā tiek sniegts pārskats par esošo drošības rezervju uzturēšanas modeli un tā izmaksām, pievēršot uzmanību problēmjautājumiem, kurus būtu nepieciešams atrisināt.Konceptuālajā ziņojumā ir aplūkoti trīs iespējamie risinājumi:1. risinājums – Saglabāt esošo drošības rezervju nodrošināšanas sistēmu. Šim risinājumam tiek piedāvāti divi iespējamie īstenošanas scenāriji:A. Saglabāt esošo drošības rezervju nodrošināšanas sistēmu bez izmaiņām.B. Saglabāt esošo drošības rezervju nodrošināšanas sistēmu pakāpeniski 3 gadu laikā palielinot drošības rezervju apjomu, kas glabājās Latvijas teritorijā.2. risinājums – Iegadāties drošības rezerves valsts īpašumā un veikt pāreju uz aģentūras modeli. Šim risinājumam tiek piedāvāti divi iespējamie īstenošanas scenāriji:C. Visa drošības rezervju nodrošināšanai naftas produktu apjoma iegāde uzreiz.D. Pakāpeniskā pāreja uz aģentūras modeli un krājumu iegāde 5 gadu laikā.3. risinājums – Piemērot industrijas modeli, uzliekot komersantiem pienākumu nodrošināt drošības rezerves.Ekonomikas ministrijas ieskatā būtu nepieciešams īstenot 2.risinājumu – pakāpeniski pāriet uz aģentūras modeli, iegādājoties naftas produktus valsts īpašumā un uzglabāt tos kā drošības rezerves. Pēc Konsultantu aplēsēm papildus nepieciešamais finansējums drošības rezervju iegādei sastāda 172 miljoni EUR. Vienlaikus, jaunā izmaksu efektīvā sistēma uzsākot pilnvērtīgu darbību varētu radīt gadā izmaksu samazinājumu, kas sastāda aptuveni gandrīz 15 miljoni EUR.2. Latvijas drošības rezervju pārvaldības sistēmas apraksts un identificētās problēmas2.1. Drošības rezervju izveides tiesiskais regulējumsDrošības rezerves izveides mērķis ir nodrošināt dažādas enerģijas lietotāju grupas ar naftas produktu apgādi izsludinātas valsts vai vietējā mēroga enerģētiskās krīzes laikā, valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī lai koordinētu darbību veikšanu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ietvaros un pasaulē.Enerģētikas krīzes vadības mehānismu, tajā skaitā arī drošības rezervju izveides pienākumu, regulē Starptautiskās enerģētikas aģentūras 1974.gada Starptautiskās enerģijas programmas līgums. Savukārt Direktīvas 2009/119/EK2 prasības uzliek par pienākumu katrai ES dalībvalstij nodrošināt drošības rezervju apjomus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks, kā arī nosaka rīcību obligāto rezervju izmantošanai nopietnu apgādes traucējumu gadījumā. Tā kā Latvija ir naftas produktu importētāja valsts, tad drošības rezervju apjomam tiek piemērotas 90 dienas.Direktīva 2009/119/EK nosaka, ka drošības rezervju pieejamība un enerģijas piegāžu saglabāšana ir ES un dalībvalstu valsts drošības būtiskas sastāvdaļas, atzīstot, ka Centrālo krājumu uzturēšanas struktūru (turpmāk – CKUS) pastāvēšana ES ļauj tuvoties šo mērķu sasniegšanai. Direktīvas 2009/119/EK izpratnē CKUS ir organizācija vai dienests, kuram uzticētas pilnvaras rīkoties, lai iegādātos, uzturētu vai pārdotu naftas krājumus, tostarp drošības rezerves un īpašos krājumus.Latvijā drošības rezerves tiek veidotas atbilstoši Direktīva 2009/119/EK prasībām, kas Latvijas normatīvajos aktos ir pārņemta ar Enerģētikas likumu.Atbilstoši Enerģētikas likuma 72.1pantam kopš 2020.gada 1.janvāra CKUS funkcijas pilda Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – Birojs). CKUS funkcijas ietver iegādāties un administrēt drošības rezervju izveides pakalpojumu noteiktā apjomā, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem.Enerģētikas likums nosaka deleģējumu Ministru kabinetam izdot tiesību aktus drošības rezervju izveidei, rīkojot iepirkuma procedūras.Ministru kabineta noteikumi Nr.2863 (turpmāk – Noteikumi Nr.286) nosaka kārtību, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu (naftas produktu uzglabāšanas pakalpojums).Ministru kabineta noteikumi Nr.4504 (turpmāk – Noteikumi Nr.450) nosaka valsts nodevas likmi par drošības rezervju uzturēšanu (turpmāk – valsts nodeva), valsts nodevas maksāšanas kārtību un kārtību, kādā valsts nodeva tiek administrēta. Valsts nodevu maksā komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprinātā akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) reģistrēta saņēmēja darbībai, komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai, komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai. Citi komersanti maksā valsts nodevu par naftas produktu apjomu, kuru tie Latvijas Republikā savam patēriņam ieved no ES dalībvalsts vai trešās valsts. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas rīcībā esošo informāciju tie ir aptuveni 60 komersanti, kuriem ir izsniegtas dažāda veida speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm (naftas produktiem).Ministru kabineta noteikumi Nr.3125 nosaka kārtību, kādā tiek izmantotas drošības rezerves izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā.Ministru kabineta noteikumi Nr.406 nosaka Valsts enerģētiskās krīzes centra (turpmāk – Centrs) darbības kārtību un kompetenci. Centrs ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, un tās uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus.Par Enerģētikas likumā7 minēto drošības rezervju uzturēšanu maksājama valsts nodeva, kas noteikta MK noteikumos Nr.4508. Drošības rezervju uzturēšanas valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.2.2. Drošības rezervju uzturēšanaSaskaņā ar augstāk minēto regulējumu Latvijas drošību rezervju modelis paredz, ka 90 dienu drošības rezervju izveide tiek nodrošināta izsludinot iepirkumus un valsts pērk tikai uzglabāšanas pakalpojumu bez naftas produktu pirkšanas. Tas nozīmē, ka pašlaik Latvijā drošības rezerves tiek uzturētas, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem ar komersantiem par naftas produktu atliktajām piegādēm. Komersanti uzglabā sev piederošus naftas produktus kā drošības rezerves nolīgtajā apjomā un noteiktajā termiņā. Valsts nodevas likme veidojas no iepirkuma par drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanas kopsummas. Noslēdzoties iepirkumam, tiek mainīta valsts nodevas likme. Tabulā 1 tiek atspoguļots drošības rezervju apjoms, administrēto drošības rezervju līgumu summas un valsts nodevas likmes pa gadiem un iekasētās valsts nodevas apjoms.Esošajā drošības rezervju izveides modelī, kad valsts centralizēti pērk naftas produktu uzglabāšanu bez naftas produktu pirkšanas valsts īpašumā, komersanti – potenciālie uzglabātāji uzglabāšanas cenā ieceno šādas būtiskākās pozīcijas:• Naftas produktu cenas svārstības riska apdrošināšana (hedžēšana) visā uzglabāšanas periodā (uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanas periods un laiks pirms un pēc uzglabāšanas pakalpojuma perioda, kas komersantam nepieciešams krājumu izveidošanai un/vai produkta realizēšanai tirgū). Komersantu princips ir pirms pakalpojuma sniegšanas nofiksēt (hedžēt), aprēķināt un iekļaut uzglabāšanas cenā naftas produktu cenu svārstību izmaksas. Mērķis ir nodrošināt, lai pēc uzglabāšanas perioda beigām, pārdodot naftas produktus tirgū, nerastos zaudējumi, ja pārdošanas tirgus cena būtu zemāka, nekā cena par kādu komersants iegādājās naftas produktus, lai varētu sniegt uzglabāšanas pakalpojumu. Tai pat laikā, ja tirgus konjunktūra prognozē cenu pieaugumu ilgtermiņā, tad fiksējot cenu svārstības (hedžējot) komersants var fiksēt peļņu no cenas pieauguma, tādējādi samazinot uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas un piedāvātā uzglabāšanas pakalpojuma cena būtu zemāka;• Uzglabājamā produkta esošais statuss (vai ir jau komersanta īpašumā, vai komersants tikai plāno ņemt kredītu, pirkt un ievest, un glabāt);• Akcīzes nodrošinājums (apmērs noteikts normatīvajos aktos), ja pakalpojuma sniegšanas vieta ir akcīzes preču noliktava, vai Muitas un brīvostu likumdošanas prasības, ja pakalpojuma sniegšanas vieta/termināls ir Muitas noliktava un/vai Brīvostas teritorija;• Valūtu svārstības (darījumi ar naftas produktiem notiek ASV dolāros, iepirkuma procedūrā tiek uzrādītas uzglabāšanas pakalpojuma cenas euro);• Uzglabāta produkta finansēšanas izmaksas katra komersanta vidējās svērtās kapitāla izmaksas, piesaistītā banku finansējuma izmaksas, finansētāja papildus nosacījumi (produkta ieķīlāšana, periodiskas daudzuma un produkta kvalitātes pārbaudes u.c.)• Iesaistīto starpnieku skaits (bankas kredīts naftas produktu iegādei; nomas līgumi ar noliktavu, vieta, kur tiks uzglabāti naftas produkti; nopirkto naftas produktu piegāde, u.c.);• Uzglabāšanas tvertņu izmaksas (neatkarīgi no tā, vai tvertnes atrodas pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai tvertnes tiek nomātas no cita komersanta – termināla pakalpojuma sniedzēja). Citas loģistikas izmaksas produkta transportēšanai.• Komersanta administratīvās izmaksas;• Peļņa.Tabula 1. Drošības rezervju administrēšanaLaika posmsDrošības rezervju apjoms (tonnas)CKUS administrēto drošības rezervju līgumu summa bez PVN (EUR)Valsts nodevas likme (EUR/t)Iekasētā valsts nodeva bez PVN (EUR)I kategorijabenzīns, aviācijas degvielaI kategorijasašķidrinātā naftas gāzeII kategorijadīzeļdegvielaIII kategorijadegvieleļļa2011–201224776719 879 6240,00–20,1634,5216 428 45824,23–17,2926,992012–201323082021 657 70226,10–22,75–22 586 5972013–201431599028 751 92129,3523,6621,54–25 390 3822014–201532764418 595 58515,6715,6715,6715,6718 132 4002015–201632837412 580 88211,3611,3611,3611,3613 948 5412016–2017934563811 159 8769,609,609,609,6012 314 9432017–2018103367627 901 21512,3512,3512,3512,3513 597 2522018–20201137654439 321 87314,3514,3514,3514,3534 652 127122021352 70014 376 37212,2812,2812,2812,28n/a13Pēc Konsultanta aplēsēm, administratīvās izmaksas, kas ir saistītas ar Biroju kā CKUS funkciju izpildi, veido nenozīmīgu daļu no kopējiem izdevumiem, proti, tās ir mazākas par 1% no kopējiem izdevumiem.Tātad esošajā Latvijas modelī krājumi nav valstij piederoši – valstij pieder biļetes (tiesības), kas tai dod iespēju atpirkt naftas produktus – un valsts budžeta izmaksas tiek kompensētas ar nodevām, ko iekasē no komersantiem. Enerģētiskās krīzes laikā Centrs prasītu komersantiem, drošības rezervju pakalpojuma sniedzējiem, pārdot naftas produktus par naftas produktu cenu dienā, kas tieši seko dienai, kurā Ministru kabinets izsludināja valsts mēroga enerģētisko krīzi.No 2018.gada 12.decembra līdz 2020.gada 11.decembrim drošības rezerves pakalpojumus sniedz šādi komersanti: SIA "Pirmas", UAB "Okseta", UAB "Baltic Petroleum", SIA "Circle K Latvia", AS "Ventbunkers", SIA "RDZ Energy", "Gunvor SA", "Vitol SA" un "Mercuria Energy Trading" SA, kā arī AS "Latvenergo" krājumos esošais dīzeļdegvielas apjoms (uz 2018.gada septembri – 10 125 tonnas dīzeļdegviela). Drošības rezerves – benzīns un dīzeļdegviela – tika uzglabātas Latvijā (60% apmērā no kopējā apjoma) un citās ES dalībvalstīs (40% apmērā). Tabula 2 atspoguļo Latvijas drošības rezerves apjomu 2019.–2020.gadā, kā arī 2021.gadā. Savukārt attiecībā uz drošības rezervju apjomiem, kurus citas valstis glabā Latvijā, jānorāda, ka uzglabātais apjoms ir ļoti mainīgs un ārvalstu drošības rezerves Latvijā tiek uzglabātas arī uz ļoti īsiem periodiem. Uz 2021.gada 22.aprīli Latvijā tiek uzglabātas Zviedrijas drošības rezerves 45 000 tonnu apmērā (tiks uzglabātas līdz 2021.gada 30.jūnijam)Tabula 2. Latvijas naftas produktu drošības rezerves apjoms 2019.–2021.gadā2019.–2020. gadsLatvijā(tūkst.tonnas)ES(Lietuva, Nīderlande, Zviedrija)(tūkst.tonnas)Kopā(tūkst.tonnas) I kategorija (benzīns un aviācijas degviela) – benzīns1,0090,0091,0023,5%II kategorija (petroleja, dīzeļdegviela un petrolejas veida reaktīvā degviela) – dīzeļdegviela229,3266,34295,6776,5%Kopā230,32156,34386,67  60%40%   2021.gadsLatvijā(tūkst.tonnas)ES(Lietuva, Nīderlande(tūkst.tonnas)Kopā(tūkst.tonnas) I kategorija (benzīns un aviācijas degviela) – benzīns1,0120,0121,033,4%II kategorija (petroleja, dīzeļdegviela un petrolejas veida reaktīvā degviela) – dīzeļdegviela229,911,9241,866,6%Kopā230,9131,9362,8  63,6%36,4%  Pēc Konsultanta aplēsēm pašlaik Latvijā pieejamā naftas produktu uzglabāšanas infrastruktūra spētu nodrošināt visa drošības rezervju apjoma uzglabāšanu. Ievērojot tās kopējo uzkrāšanas jaudu un kopējo komersantu skaitu tirgū, kā arī apzinoties, ka šī infrastruktūra tikai noteiktā proporcijā tiek izmantota drošības rezerves daļas uzglabāšanai, kas izvietota Latvijā, nav rodams objektīvs pamats nepieciešamībai izbūvēt valstij piederošu naftas produktu uzglabāšanas infrastruktūru tās drošības rezerves daļas uzglabāšanai, kas izvietojama Latvijā. Jāatzīst, ka lai infrastruktūra tiktu izmantota drošības rezervju uzglabāšanai, būtiski, lai komersantiem būtu interese piedalīties publiskos iepirkumos, lai uzņemtos nodrošināt drošības rezervju uzglabāšanu, tostarp arī tajā gadījumā, ja Latvija nākotnē pārietu uz aģentūras modeli.2020.gada decembrī ir noslēgusies Biroja īstenota iepirkuma procedūra sarunu procedūras "Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei", identifikācijas Nr. BVKB 2020/06 ietvaros, saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu. Kopējais apjoms par kuru ir noslēgta Vispārīgā vienošanās un līgumi ir 352 700 tonnas (benzīns – 121 000 tonnas jeb 34,3% un dīzeļdegviela – 231 700 tonnas jeb 65,7%). 2020.–2021.gadā drošības rezerves pakalpojumus sniegs šādi komersanti: SIA "Pirmas", UAB "Okseta", UAB "Baltic Petroleum", SIA "Circle K Latvia", AS "Ventbunkers", SIA "RDZ Energy", "GUNVOR PETROLEUM ROTTERDAM B.V ", "Vitol SA", kā arī AS "Latvenergo" krājumos esošais dīzeļdegvielas apjoms (uz 2020.gada jūliju – 10 119 tonnas dīzeļdegvielas). No visa apjoma 63,6% tiks uzglabāti Latvijā (0,4% – benzīns un 99,6% – dīzeļdegviela) un 36,4% – ārzemēs. Līgumi tika noslēgti ar visiem komersantiem, kas piedāvāja uzglabāt drošības rezerves Latvijas teritorijā. Tabula 3. atspoguļo Latvijas drošības rezervju uzglabāšanas teritoriālo sadalījumu 2020.–2021.gadā.Tabula 3. Latvijas drošības rezervju apjoms 2020.–2021.gadā Latvijā%ES(Lietuva, Nīderlande)(tūkst.tonnas)%Kopā(tūkst.tonnas)I kategorija (benzīns) unII kategorija (dīzeļdegviela)63,6%36,4%362 8192.3. Identificētās problēmasLai gan 2018.gadā tika atbalstīts risinājums organizēt drošības rezervju iepirkumu atbilstoši Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā noteiktajām iepirkuma procedūrām, ilgtermiņā vēl joprojām pastāv vairāki problēmjautājumi saistībā ar esošo drošības rezervju uzturēšanas kārtību.Pirmkārt, vērtējot ilgtermiņā, pašreizējais Latvijas modelis ir salīdzinoši dārgs. Drošības rezerve tiek uzturēta ‘biļešu’ veidā un valstij pašai naftas produkti nepieder. Līdz ar to valsts maksā par to, ka komersantu uzglabā naftas produktus, un nodrošina valstij iespēju nopirkt šos krājumus gadījumā, ja tiktu izsludināta valsts vai vietējā mēroga enerģētiskā krīze. Drošības rezervju uzturēšana, izmantojot iepirkumu, no valsts budžeta viedokļa īstermiņā ir rentabla, bet no visas sistēmas viedokļa tā nav efektīva. Komersanti, kuri uztur rezerves, atspoguļo visus finanšu riskus un kapitāla izmaksas galīgajā uzglabāšanas cenā, tādējādi radot augstākas pakalpojuma cenas. Tas nozīmē, ka risks tiek apmaksāts vienmēr, pat ja konkrētais risks līguma darbības laikā neiestājas, piemēram, degvielas cenu krišanās līguma izpildes laikā. Papildus esošajām izmaksām valsts vai vietējā līmeņa enerģētiskās krīzes gadījumā krājumi no komersantiem būs jāatpērk par aktuālajām cenām saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem.Otrkārt, sistēma, kas balstās uz noslēgtiem līgumiem ar komersantiem par naftas produktu atliktajām piegādēm, nav uzskatāma par drošāko risinājumu no piegāžu drošības skatu punkta, jo var gadīties situācijas, ka komersantu iespējas pildīt noslēgtos līgumus par drošības rezervju piegādēm varētu būt ierobežotas (piemēram, situācijās, kad komersanti uzglabā drošības rezerves ārvalstīs, bet kādu ārēju apstākļu rezultātā piegādes no ārvalstīm nav iespējamas). Enerģētikas resursiem un īpaši naftas produktiem ir būtiska nozīme ne tikai nacionālās ekonomikas funkcionēšanā, bet arī valsts drošības un aizsardzības sistēmas spēju uzturēšanā. Tāpat savlaicīga, kā arī pieprasījumam atbilstoša naftas produktu pieejamība ir sasaistē ar NATO prasībām. Situācijā, kad drošības rezerves nepieder valstij, pastāv lielāki piegādes drošības riski, ka drošības rezerves Latvijā netiek piegādātas paredzētajā termiņā un apjomā vai netiek piegādātas vispār. Rezervju iegādāšanās ļautu krīzes gadījumā operatīvi apgādāt dienestus, kas atbildīgi par civilo aizsardzību un valsts drošību, tādā veidā uzlabojot valsts noturību pret iekšēju un ārēju apdraudējumu. Krājumu iegāde un glabāšana Latvijas teritorijā samazinātu NBS krīzes gadījuma mobilizācijas pieprasījumus un uzlabotu vienību kaujas gatavību, tādā veidā arī mazāk apgrūtinot tautsaimniecību un uzlabojot tās dzīvotspēju krīzes apstākļos.Tāpat drošības rezervju iegādei ir nozīmīgs psiholoģisks un arī atturošs efekts, ļaujot uzturēt augstāku morāli gan starp operatīvajiem dienestiem, gan sabiedrībā kopumā krīzes apstākļos. Drošības rezerves ļauj uzturēt gan sabiedrisko kārtību, gan nodrošināt komunālos pakalpojumus, gan veselības aprūpes sistēmu, kā arī efektīvāk aizsargāt valsts iedzīvotājus. Tāpat ir iespējams atbalstīt stratēģiskās nozares (komersantus), kas nepieciešamas apdraudējuma pārvarēšanai.Drošības rezervju iegāde ir arī nacionālo industriju atbalstošs pasākums, ļaujot plašāk izmantot Latvijā bāzētus komersantus un infrastruktūru. Izmantojot vietējo infrastruktūru ir iespējams vienmērīgi izvietot krājumus pa visu valsti, veicinot krājumu drošību un uzlabojot apgādes ķēdi krīzes gadījumā.COVID-19 krīze ir apstiprinājusi valsts stratēģisko rezervju nozīmību valsts drošības un stabilitātes uzturēšanā. Naftas produkti ir viena no vairākām vitāli svarīgām materiāltehnisko līdzekļu grupām no kā ir atkarīga virkne operatīvo dienestu, tostarp Nacionālo bruņoto spēku efektivitāte.Treškārt, pēc Konsultanta vērtējuma pašreizējā sistēma paredz administratīvi smagnēju procedūru, un Ekonomikas ministrijas pieredze liecina par zemu vietējo komersantu interesi piedalīties iepirkumā. Esošā iepirkuma procedūra ir laikietilpīga (tostarp attiecībā uz piedāvājumu izvērtēšanu). Pakalpojuma sniegšana drošības rezervju veidošanai komersantiem nav pietiekoši pievilcīga vairāku iemeslu dēļ:1) Sagatavojot finanšu piedāvājumu komersants pakalpojuma cenā ierēķina produkta tirgus cenas svārstību risku. Tas tiek aprēķināts pamatojoties uz tirgus datiem, kādi tie ir piedāvājuma sniegšanas dienā, bet ja iepirkuma rezultāts tiek paziņots pēc ilgāka laika, tirgus cenas ir izmainījušās un pastāv liela varbūtība, ka cenu svārstību riska izmaksas pieaugs. Esošās iepirkuma procedūras piedāvājumu izvērtēšanas ilgums, ņemot vērā saistības, ko komersants ir uzņēmies izsakot piedāvājumu, apgrūtina komersanta spēju ilgtermiņā plānot savu uzglabāšanas kapacitāti un pārvaldīt savus finanšu līdzekļus, kurus ieguldīt pakalpojuma sniegšanā.2) Komersantam jānodrošina naftas produktu esamība piedāvājuma izteikšanas brīdī, lai gan komersants nevar būt pārliecināts, vai tiks atzīts par iepirkuma uzvarētāju. Komersants rezervē naftas produktus un iesaldē finanšu līdzekļus un tvertņu kapacitāti, kas sadārdzina uzglabāšanas pakalpojuma cenu. Lai arī teorētiski komersants var apliecināt savas spēja iegādāties naftas produktus arī pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas, praksē šis laiks līdz līguma slēgšanai ir nepietiekams, lai komersants varētu ieplānots naftas produktu piegādi.3) Ņemot vērā nenoteiktību par iepirkuma rezultātiem, kredītiestādes ir skeptiskas un kritiski vērtē iespēju finansēt šādu komersanta darbību. Kā arī kopumā ilgā un sarežģītā procedūra, komersantos nerada pietiekamu interesi.Šī iemesla dēļ valstij nākas rēķināties ar to, ka iepirkuma pretendentu lokā palielinās ārvalstu komersantu īpatsvars, kas veicina iespējamu iepirkuma dalībnieku pieteikumu izvērtēšanai nepieciešamā laika palielināšanos, un kļūst sarežģītāka procedūra, kuras ietvaros ir jāpārbauda pretendentu atbilstība iepirkuma prasībām. Tāpat komersanti, ņemot vērā iepriekšējo birokrātiski sarežģīto pieredzi, nevēlas tērēt līdzekļus dalībai iepirkumā.2.4. Citu ES dalībvalstu pieredze drošības rezervju izveidēPastāv trīs atšķirīgi drošības rezervju pārvaldīšanas un uzturēšanas modeļi:a) Valsts modelis – Valsts modelis paredz, ka drošības rezerves pieder valstij, un tos pārvalda un finansē no valsts budžeta.b) Aģentūras modelis – Aģentūras modelis paredz ka ir noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru neatkarīga aģentūra bezpeļņas orientētas organizatoriskas vienības veidā, pārvalda drošības rezervju krājumus un ir šo krājumu īpašniece.c) Industrijas modelis – Industrijas modelis paredz vienošanās, ar kuru atbildība par drošības rezervju krājumu izveidošanu un aizsardzību, kā arī finansiālais slogs tiek pilnībā nodots naftas nozarei.Konsultantu veiktajā pētījumā tika iekļautas vispārīgas ziņas par triju valstu pieredzi, katrā no tām pielietoto drošības rezervju pārvaldīšanas un uzturēšanas modeli un tā normatīvo bāzi: Čehija – valsts modelis; Igaunija – aģentūras modelis; Dānija – industrijas modelis.Čehijā drošības rezervju pārvaldīšanai un uzturēšanai tiek izmantots valsts modelis. Valsts Materiālo rezervju administrācija (VMRA) ir valstij piederošs uzņēmums, kas ir atbildīgā iestāde par šādu rezervju uzturēšanu. Tā ir centrālā valsts pārvaldes institūcija ekonomisku līdzekļu noteikšanai ārkārtas situācijās, tostarp jēlnaftas un naftas produktu, valsts materiālo rezervju izveidošanai un administrēšanai. Drošības rezerves iegāde un valsts materiālo rezervju aizsardzība pilnībā tiek finansēta no valsts budžeta. Nav noteikts pienākums industrijai maksāt valsts nodevu, kas tiktu izdalīta uz gala produktiem. Nozīmīga loma šīs rezervju uzglabāšanā ir valstij piederošajiem uzņēmumiem – MERO ČR, a.s. un Čepro, a.s. MERO uzglabā jēlnaftu, bet Čepro – gala produktus. Jēlnaftas un naftas produktu drošības rezervju vērtība ir aptuveni 1,5 miljardi EUR. Ikgadējās izmaksas to aizsardzībai un atjaunināšanai sasniedz aptuveni 60 miljonus EUR. Drošības rezervju modeļa izvēli lielā mērā noteica vietējo naftas pārstrādes rūpnīcu jauda un spēja ražot dažādus naftas produktus. Nozīmīgs faktors ir arī pastāvošā piegāžu diversifikācija.Latvijā pēc būtības pašlaik tiek pielietots valsts modelis, tomēr tam nav iespējas gūt labumu no nozīmīgākās priekšrocības, kas izriet no īpašuma tiesībām uz krājumiem, jo drošības rezerves nav iegādātas valsts īpašumā. Tas darbojas tikai ar iespēju prasīt krājumus valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes situācijā par tirgus cenu.Igaunija drošības rezervju uzturēšanai izmanto aģentūras modeli. Igaunijas Naftas krājumu aģentūra (turpmāk – INKA) ir Igaunijas stratēģiskas nozīmes uzņēmums, kura uzdevums ir izveidot, uzturēt un atjaunināt drošības rezerves un tās papildināt. INKA pati netur drošības rezerves. Šķidro degvielu drošības rezervju uzglabāšanu, iegādi un pārdošanu organizē ar publiskiem iepirkumiem. Igaunijas gadījumā drošības rezervju izveidi finansēja no valsts budžeta, palielinot INKA pamatkapitālu un izmantojot līdzekļus, kas tiek iegūti no drošības rezervju pārdošanas. Drošības rezervju uzturēšanas izmaksas sedz no valsts nodevas. Attēls 1. atspoguļo INKA finansējuma struktūru. Igaunijas modelis tiek atzīts par izmaksu efektīvāku, palīdz nodrošināt drošības rezervju pārvaldības īstenošanu, izmantojot publiskos iepirkumus šķidro degvielu drošības rezervju uzglabāšanai, iepirkšanai un pārdošanai. Pēc konsultantu vērtējuma caurspīdīgums, zems birokrātijas līmenis un izmaksu efektivitāte ir būtiskākās šī modeļa priekšrocības.Vienlaikus, 2021.gada 11.martā Igaunijas valdība apstiprināja grozījumus Ārkārtas likumā, kas radīs pamatu Igaunijas krājumu centra (ECSD) izveidei. ECSD tiks izveidota, paplašinot esošo INKA. Igaunijas krājumu centru plānots izveidot no 2021.gada jūlija. Papildus naftas produktu krājumiem ECSD nodarbosies arī ar citu valstij nepieciešamo operatīvo krājumu, piemēram, pārtikas, zāļu un individuālo aizsardzības līdzekļu, veidošanu, uzglabāšanu, kvalitātes kontroli, atjaunošanu un loģistiku.Attēls 1. Igaunijas drošības rezervju iegādes un uzturēšanas finansēšanaDānijā ir labi attīstīts naftas produktu tirgus, kā arī tai ir spēcīga saistītā infrastruktūra līdz ar to Dānija ir izvēlējusies industrijas modeli. Pienākums uzturēt valsts drošības rezerves ir nodots privātajiem komersantiem. Dānijas Centrālā naftas krājumu organizācija (turpmāk – CNKO) ir galvenā juridiskā persona krājumu uzturēšanai, ko pārvalda privātie komersanti. Komersanti, kas iegūst naftu Dānijā, ražo naftas produktus vai importē naftas produktus uz Dāniju, ir pakļauti obligātam pienākumam veidot drošības rezerves. CNKO bez maksas nodrošina 57 dienu no Dānijas vidējā patēriņa drošības rezerves, kamēr 24 dienu drošības rezervi ir pienākums apmaksāt komersantiem pašiem. Šai vajadzībai CNKO par tirgus cenām piedāvā izmantot savus uzglabāšanas terminālus. Dānijas situācijā uzglabāšana ir lētāka, jo ir pieejama labi izveidota infrastruktūra un darbojas labi attīstīts tirgus.Kā jau tika minēts, salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu drošības rezervju izveides modeļiem, Latvijas modeļa uzturēšanas izmaksas ir būtiski augstākas. Attēls 2 atspoguļo drošības rezervju uzturēšanas izmaksas katrā valstī, kurus aprēķinot vērā nav ņemtas iegādes izmaksas. Administratīvās izmaksas veido nenozīmīgu daļu no kopējām izmaksām. Neskatoties uz to, ka Latvijā drošības rezervju uzturēšanai tiek pielietots tāds pats modelis kā Dānijā, proti, biļešu iegāde, Latvijas modeļa izmaksas ir būtiski augstākas (krājumu uzturēšanas izmaksas EUR/tonnu/gadā balstās uz iepirkuma rezultātiem, iepirkumu dalībnieku piedāvājumi attiecīgajā gadā atkarīgi no 2.2.sadaļā minētajām uzglabāšanas cenu veidojošajām pozīcijām). Tas tādēļ, ka Latvijā nav tik plaši attīstītas naftas industrijas, salīdzinot ar Dāniju.. Pašreizējās vienības cenas izmaksas uzrāda arī augstākas komersantu izmaksas Latvijā, salīdzinot ar Čehiju un Igauniju, kurām, savukārt, pieder tiešas īpašuma tiesības uz krājumiem un ir pienākums ar tiem attiecīgi rīkoties. Iepērkot drošības rezerves valsts īpašumā, aģentūra nemaksātu par virkni riskiem, ko komersanti iekļauj drošības rezervju pakalpojuma sniegšanas izmaksās. Šāda izmaksu atšķirība norāda uz to, ka Latvijai būtu ieteicami mainīt drošības rezerves uzturēšanas modeli.Ja balstām savus aprēķinus par ietaupījumu uz 2018.gada datiem, Igaunijas sistēma ir spējīga uzturēt 1 tonnu naftas produktu par 38,87 EUR/gadā lētāk, salīdzinot ar Latvijas sistēmu (saskaņā ar Konsultanta iegūtajiem datiem, Latvija 1 tonnu naftas produktu 2018.gadā uzglabāja par 57,01 EUR, bet Igaunija par 18,23 EUR). Ja Latvijas sistēma būtu tikpat efektīva kā Igaunijas sistēma, izmaksas vienu gadu uzturot 386,7 tūkstošus tonnu lielu drošības rezervju krājumu (Latvijas rādītājs 2018.gadā) samazinātos par gandrīz 15 miljoni EUR (tostarp ietverot administratīvās izmaksas). Pieņemot lēmumu par aģentūras modeļa ieviešanu, atkarībā no šī modeļa ieviešanas tehniskā plāna, tiktu veikti precīzi aprēķini par modeļa ieviešanas administratīvajām izmaksām.Attēls 2. Krājumu uzturēšanas izmaksas (EUR/tonna/gadā)3. Risinājumi valstij nepieciešamo drošības rezervju nodrošināšanaiLai novērstu Konceptuālā ziņojumā 2.nodaļā definētās problēmas ir nepieciešams pilnveidot pašlaik spēkā esošo sistēmu. Līdz ar to Konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāti šādi risinājumi:1. risinājums:Saglabāt esošo valsts drošības rezervju nodrošināšanas sistēmu.Šim risinājumam tiek piedāvāti divi iespējamie īstenošanas scenāriji:A. Saglabāt esošo drošības rezervju nodrošināšanas sistēmu bez izmaiņām.B. Saglabāt esošo drošības rezervju nodrošināšanas sistēmu pakāpeniski 3 gadu laikā palielinot drošības rezervju apjomu, kas glabājās Latvijas teritorijā. Šī risinājuma ieviešana paredz grozījumu veikšanu tiesību aktos ar nolūku 3 gadu laikā kāpināt to drošības rezervju apjomu, kas tiek uzglabāti Latvijas teritorijā: 1.gadā līdz 75%, 2.gadā līdz 85% un 3.gadā līdz 100%.2. risinājums:Iegadāties drošības rezerves valsts īpašumā un veikt pāreju uz aģentūras modeli.Šāda risinājuma ieviešana īstenotu 2018.gada ziņojumā ietverto ilgtermiņa risinājumu – valstij iegādāties nepieciešamo drošības rezervju apjomu un izveidot aģentūru, kas nodarbosies ar naftas produktu pārvaldību.Pāreja uz aģentūras modeli prasīs šādu soļu veikšanu:• juridisku aģentūras izveidi;• drošības rezervju iegādi par valsts budžeta līdzekļiem.Pāreja uz šādu aģentūras modelis paredzētu, ka drošības rezerves piederētu valstij un tos pārvaldītu neatkarīga aģentūra. Aģentūra iegādātos, uzturētu vai pārdotu drošības rezervju krājumus. Aģentūra turpinātu izmantot publiskos iepirkumus, lai iegādātos drošības rezerves valsts īpašumā, organizētu to uzglabāšanu, papildinātu krājumus un nodrošinātu novecojušos krājumu rotāciju. Pieņemot lēmumu ieviest aģentūras modeli, tiktu veikts izvērtējums, vai aģentūras funkcijas varētu pildīt arī jau pastāvoša institūcija vai būtu nepieciešams veidot jaunu struktūru.Aģentūrai, lai izmantotu jau esošo, bet tai nepiederošo uzglabāšanas infrastruktūru, būtu jāizmanto publiskais iepirkums par tai piederošo drošības rezervju uzglabāšanu. Šīs kārtības izmantošana nodrošinās konkurenci un neradīs kropļojumu attiecīgajā tirgū. Drošības rezervju uzturēšanas valsts nodeva būtu jāsaglabā. Tieši no šīs nodevas tiktu nosegtas drošības rezervju uzglabāšanas izmaksas un daļēji arī krājumu iegāde.Šim risinājumam tiek piedāvāti divi iespējamie īstenošanas scenāriji:A. Visa drošības rezervju nodrošināšanai naftas produktu apjoma iegāde uzreiz.B. Pakāpeniskā pāreja 5 gadu laikā.Ņemot vērā valsts budžeta apsvērumu piedāvātā risinājuma ieviešanai būtu nepieciešami 5 gadi, pakāpeniski iegādājoties naftas produktus un paralēli turpinot pielietot ‘biļetes’ drošības rezervju nodrošināšanai.3. risinājums:Piemērot industrijas modeli, uzliekot komersantiem pienākumu nodrošināt drošības rezerves.Šis risinājums paredz, ka pienākums uzturēt valsts drošības rezerves ir nodots privātajiem komersantiem. Proti, ir nepieciešams izveidojot juridisko struktūru, kas izpildītu CKUS funkcijas un kuru pārvaldītu privātie komersanti, kā arī nostiprināt likumdošanā pienākumu komersantiem veidot drošības rezerves.4. Risinājumu ietekmes izvērtējums1. risinājums:Saglabāt esošo valsts drošības rezervju nodrošināšanas sistēmu.Risinājums paredz saglabāt esošo drošības rezervju nodrošināšanas sistēmu. Šim risinājumam tiek piedāvāti divi iespējamie īstenošanas scenāriji:B. Saglabāt esošo drošības rezervju nodrošināšanas sistēmu bez izmaiņām.Šis risinājums saglabā esošo sistēmu un neatrisina identificētās problēmas.B. Saglabāt esošo drošības rezervju nodrošināšanas sistēmu pakāpeniski 3 gadu laikā palielinot drošības rezervju apjomu, kas glabājās Latvijas teritorijā.Šī risinājuma ieviešana paredz grozījumu veikšanu tiesību aktos ar nolūku 3 gadu laikā kāpināt to drošības rezervju apjomu, kas tiek uzglabāti Latvijas teritorijā: 1.gadā līdz 75%, 2.gadā līdz 85% un 3.gadā līdz 100%. Pašlaik Noteikumi Nr.286 noteic, ka ne mazāk kā 25 % no kopējā uzglabājamo drošības rezervju apjoma tiek uzglabāti Latvijas teritorijā un ka ne vairāk kā 75 % no kopējā uzglabājamo drošības rezervju apjoma var uzglabāt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Taču faktiski esošā iepirkuma ietvaros Latvijā uzglabājamo drošības rezervju apjoms sastāda 60% no kopējā apjoma (skat. Tabula 2).Risinājuma ieviešana nerisina būtiskāko identificēto problēmu un neuzlabo esošās "biļešu" sistēmas izmaksu efektivitāti, jo neparedz drošības rezervju iegādi valsts īpašumā un pat pastāv izmaksu pieauguma risks. Taču šim risinājumam ir zināmas priekšrocības no piegāžu ātruma un drošuma konteksta.Līdzšinējā pieredze liecina par to, ka ieviešot šo risinājumu pastāv risks nesasniegt ES regulējumā noteikto uzglabāšanas apjomu nevis jaudu dēļ, bet komersantu zemas intereses dēļ. 2020.–2021.gada iepirkuma ietvaros līgumi tika noslēgti ar visiem komersantiem, kas piedāvāja uzglabāt drošības rezerves Latvijas teritorijā, un Latvijā uzglabājamo rezervju apjoms sasniedza tikai 62,6% no visa apjoma. Pakalpojuma sniegšana drošības rezervju veidošanai komersantiem nav tik pat pievilcīga, kā uzglabāšanas jaudu izīrēšana, jo vietējiem komersantiem nav pietiekamas ilgtermiņa uzglabāšanas kapacitātes un nav brīvo finanšu līdzekļu, kurus ieguldīt pakalpojuma sniegšanā. Šī iemesla dēļ iepirkuma pretendentu lokā palielinājās ārvalstu komersantu īpatsvars.Tabula 3. Risinājuma, kas paredz palielināt drošības rezervju apjomu, kas glabājās Latvijas teritorijā, priekšrocības un trūkumiPriekšrocībasTrūkumi• Nav nepieciešami ievērojami sākotnējie ieguldījumi no valsts budžeta, lai iegādātos drošības rezerves.• Ir priekšrocības no piegāžu ātruma un drošuma konteksta.• Neuzlabo esošās "biļešu" sistēmas izmaksu efektivitāti. Pastāv risks, ka pakalpojuma kopējās valsts izmaksas pieaugs, samazinoties piedāvājuma skaitam.• Pastāv risks, ka drošības rezervju uzglabāšanas prasība netiks izpildīta prasība, ja netiks saņemts pietiekošs piedāvājumu apmērs.• Nepietiekamas priekšrocības no drošuma kontekstā, jo pašas rezerves valstij nepieder.2. risinājums:Iegadāties drošības rezerves valsts īpašumā un veikt pāreju uz aģentūras modeliPāreja uz aģentūras modeli nodrošinās, ka:a) ilgtermiņā tiek ieviests izmaksu ziņa izdevīgākais risinājums;b) drošības rezerves piederētu valstij, kas stiprinātu piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes gadījumā, civilās un militārās aizsardzības ilgtspēju, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu;c) drošības rezervju efektīvu apsaimniekošanu, tostarp degvielas apriti un uzglabāšanu;d) izveidotā aģentūra varēs rīkot publisku iepirkumu par drošības rezervju iegādi, kas no komersantu puses ir pievilcīgāks, nekā uzglabāšanas pakalpojuma iepirkums.Būtiskākā aģentūras modeļa priekšrocība ir saistīta ar to, ka iegādājoties drošības rezerves īpašumā, valsts var reaģēt uz izmaiņām tautsaimniecībā un mainīt naftas produktu sastāvu atbilstoši aktuālajām tautsaimniecības vajadzībām un valsts stratēģiskajām prioritātēm. 4.tabulā ir apkopoti aģentūras modeļa trūkumi un priekšrocības.Tabula 4. Aģentūras modeļa priekšrocības un trūkumiPriekšrocībasTrūkumi• Izmaksu ziņā efektīvs risinājums.• Valsts loma drošības rezervju krājumu pārvaldības sistēmā.• Valsts nosaka aģentūras darbības noteikumus, tādējādi nosakot šo krājumu izmantošanas apmēru.• Spēja finansēt sākotnējo kapitālu ar zemu procentu likmi.• Tieša un pārredzama finansēšana.• Ir nepieciešami sākotnējie ieguldījumi no valsts budžeta vai bankas aizņēmuma veidā, lai iegādātos drošības rezerves un mazinātu vienreizējo ietekmi uz nozari. Šo kapitālu ir iespējams atmaksāt valsts nodevas veidā ilgākā laika periodā, mazinot ietekmi uz valsts budžeta vai aizņēmuma nodrošināto sākuma kapitālu.Aģentūras modelis ir piemērotākais risinājums Latvijai, jo tas apvieno izmaksu efektivitāti ar valsts stratēģisko lomu.Šāda risinājuma īstenošanai būtu nepieciešams piešķirt papildus valsts budžeta līdzekļus vai saņemt aizņēmumu bankā drošības rezervju iegādei.Lai ieviestu Konceptuālajā ziņojumā piedāvāto risinājumu nepieciešams veikt grozījumus šādos tiesību aktos, sākumā nosakot pārejas periodu un pēc tam nodrošinot aģentūras pilnīgu darbību:- Enerģētikas likumā;- Noteikumos Nr.286;- Noteikumos Nr.450;- Noteikumos Nr.31214.Attiecīgi būtu jāizstrādā arī aģentūras nolikums un jāveic grozījumi Biroja iekšējā kārtībā, kura nosaka Biroja drošības rezervju administrēšanas kārtību.Vienlaikus, likumā "Par akcīzes nodokli" ir noteikts, ka tikai apstiprināts noliktavas turētājs var veikt darbības ar akcīzes precēm akcīzes preču noliktavā, piemērojot tām atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu, kā arī, lai veiktu darbības ar akcīzes precēm ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), izņemot, ja atrunātos gadījumos darbības notiek cita speciālajā atļaujā (licencē) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai norādītajā vietā. Tādējādi, nosakot, ka valsts iegādāsies un realizēs naftas produktus, būs jāizvērtē, vai nepieciešams veikt arī izmaiņas likumā "Par akcīzes nodokli" un tam pakārtotajos normatīvajos aktos.3. risinājums:Piemērot industrijas modeli, uzliekot komersantiem pienākumu nodrošināt drošības rezerves.Šī risinājuma ieviešana paredz, ka valstī ir attīstīta naftas nozare un infrastruktūra. Šis risinājums pilnībā vai daļēji var tikt uzskatīts par efektīvu un īstenojamu situācijās, kad uzglabāšana ir lētāka, jo ir pieejama labi izveidota infrastruktūra un darbojas labi attīstīts tirgus. Šajā modelī valsts ar likumu nosaka pienākumu komersantiem (naftas produktu ieguvējiem, ražotājiem un importētājiem) uzglabāt noteiktu apjomu drošības rezervju. Industrijas modelī drošības rezerves izveido un uztur komersantu veidota juridiska struktūra, un drošības rezerves ir to īpašums. Komersantiem ir pašiem jāvar nosegt administratīvās izmaksas un sākuma kapitāla izmaksas, lai nodrošinātu nepieciešamo drošības rezervju apjomu. Izmaksas, kas rodas no drošības rezervju uzturēšanas, tiek iekļautas naftas produktu cenās. Ņemot vērā, ka Latvijā nav labi attīstīta naftas ieguves, ražošanas, pārstrādes un darījumu tirgus (turklāt naftas produktu importētājiem praktiski nepieder infrastruktūra un naftas produkti tiek uzglabāti naftas bāzēs, kurām savukārt nepieder naftas produkti, tāpēc naftas bāzes nav iespējams iesaistīt drošības rezervju pakalpojuma sniegšanā) un nav pamata sagaidīt būtisku Latvijas naftas industrijas paplašināšanos tuvākajā laikā, pāreja uz šādu modeli ir maz iespējama un turpmāk netiek izskatīta.Tabula 5. Industrijas modeļa priekšrocības un trūkumiPriekšrocībasTrūkumi• Finansiālais un operatīvais slogs pilnībā tiek pārnests no valsts uz privātiem komersantiem.• Plašas naftas industrijas gadījumā ir iespējams gūt ekonomisko labumu.• Nav piemērojama Latvijas situācijai nelielā tirgus dēļ.• Naftas produktu importētājiem nepieder infrastruktūra un komersantiem būtu jānomā infrastruktūra.• Ja industrija ir neliela, drošības rezervju finansēšana nebūs izmaksu efektīva. Nevar gūt labumu no zemākām valsts kapitāla izmaksām un nerodas apjoma efektivitātes ieguvumi.• Uzliekot pienākumu vairumtirgotājiem uzglabāt drošības rezerves, tiktu samazināta to konkurētspēja.• Paredzams izmaksu pieaugums, kas varētu ietekmēt naftas produktu cenas.• Valstij nav savu rezervju, jo tās uztur privāti komersanti.• Drošības rezervju apsaimniekošana un kontrole tiek nodota privātiem komersantiem un ir ārpus valsts tiešās kontroles.5. Risinājumu ietekme uz valsts budžetu1. risinājums:Pirmā risinājuma ietekme uz valsts budžetu ir neitrāla, jo tas paredz esošās situācijas saglabāšanu – risinājums tiktu īstenots esošās finansēšanas shēmas ietvaros.Taču, ja pie šī risinājuma ieviešanas tiks izvēlēts scenārijs, kas paredz grozījumu veikšanu tiesību aktos ar nolūku 3 gadu laikā kāpināt to drošības rezervju apjomu, kas tiek uzglabāti Latvijas teritorijā: 1.gadā līdz 75%, 2.gadā līdz 85% un 3.gadā līdz 100%, var prognozēt izmaksu pieaugumu sākot ar 1.pārejas gadu.Veicot provizoriskus aprēķinus, par pamatu ņemot vērā 2020.gadā īstenotā iepirkuma ietvaros piedāvāto komersantu cenu piedāvājumu un to spēju palielināt piedāvātos drošības rezervju apjomus, par 1.risinājuma B scenārija ietekmi uz valsts nodevas apmēru, Birojs secinājis, ka valsts nodevas apmērs palielināsies par:a) 2,1%, ja Latvijas Republikā glabājamais apmērs būs 75%;b) 11,77%, ja Latvijas Republikā glabājamais apmērs būs 85%;c) 26,28%,ja Latvijas Republikā glabājamais apmērs būs 100%.Šāds valsts līdzekļu izmaksu palielinājums primāri radīsies divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, iepriekšējā pieredze norāda, ka dažos gadījumos ārvalstu komersantu piedāvātās cenas ir zemākas par Latvijas komersantu piedāvājumiem. Piemērām, atsevišķu Latvijas komersantu piedāvāta cena bija par 40% augstāka par ārvalstu komersantu piedāvāto vidējo cenu 2017.gada iepirkumā. Otrkārt, samazinoties piedāvājumam un sašaurinoties pretendentu lokam, komersantu piedāvātās cenas var vēl vairāk pieaugt.Ņemot vērā provizorisko valsts nodevas apmēra pieaugumu, iespējams, ka pieaugtu arī degvielas cenas gala patērētājiem, tomēr šo ietekmi nevar aprēķināt, jo nav paredzama privāto komersantu rīcība brīvas konkurences apstākļos.2. risinājums:Aģentūras modeļa izveide nav iespējama bez valsts vai bankas finanšu instrumentu sākotnējas iesaistes, proti, nosacītā laika periodā pakāpeniski piešķirot valsts budžeta līdzekļus vai bankas aizņēmumu drošības rezervju iegādei, tādējādi nodrošinot, ka drošības rezerves ir valsts īpašums. Lielākā izmaksu pozīcija pārejā uz citu modeli būs tieši investīcijas drošības rezervju krājumu iegādē. Ir būtiski ievērot, ka no sistēmas viedokļa tā ir investīcija, nevis izmaksas, jo sākotnējo kapitālu ir iespējams atbrīvot, pārdodot krājumus vai iemaksājot privāto komersantu maksātās nodevas. Citas izmaksas, kā, piemēram, krājumu aizvietošanas izmaksas, administratīvās izmaksas vai krājumu apdrošināšanas izmaksas, ir līdzīgas gan valsts, gan aģentūras modelī, ja valstij piemitīs faktiskās īpašuma tiesības uz drošības rezervju krājumiem. Turklāt to nozīme kopējā salīdzinājumā ir būtiski mazāka.Pēc Konsultantu aplēsēm nepieciešamais finansējums drošības rezervju iegādei sastāda 172 miljoni EUR, ja nepieciešamo drošības rezervju apjomu iegādājas 3 gados. Jāņem vērā, ka tas ir atkarīgs no svārstīgajam naftas produktu cenām un šīs aplēses tika veiktas 2020.gada janvārī. Papildus jāuzsver, ka drošības rezervju kopējais apjoms ir mainīgs lielums, līdz ar to arī izmaksas būs atkarīgas no daudzuma, kuram jābūt rezervē. Izmaksas iekļauj naftas iegādes cenu, kas lēsta pamatojoties uz nākotnes līgumiem, kas tiek tirgoti biržā, kā arī potenciālās transporta izmaksas.Kopējās naftas produktu izmaksas, tajā skaitā piegādes cena, sastādītu aptuveni 163,5 miljonus EUR. Vienlaikus ir jārēķinās ar sākotnējo drošības rezervi 7,8 miljonu EUR apmērā – naudas summa, kas tiek iemaksāta pie brokera, lai atvērtu pirkšanas vai pārdošanas pozīciju nākotnes līgumā. Sākotnējā drošības rezerve tiek aprēķināta kā daļa no finanšu instrumenta cenas un to nosaka birža. Tabula 6 atspoguļo minēto izdevumu aprēķinu.Sākotnējā investīcija drošības rezervju iegādē var tikt izdalīta uz vairākiem gadiem, paralēli turpinot pielietot biļetes drošības rezerves nodrošināšanai. Jo drīzāka būs pāreja uz aģentūras modeli, jo ilgtermiņā augstāks būs izmaksu ietaupījums. Pamatojoties uz piedāvāto trīs gadu periodu drošības rezervju iegādei, kopējās izmaksas pirmajā gadā sastādītu 55,082,417 EUR, otrajā gadā –54,530,839 EUR, trešajā gadā –53,919,262 EUR.Tabula 6. Dīzeļdegvielas un benzīna iepirkuma izmaksas nākamajos trīs gadosPiegādes datums pēc līgumaDīzeļdegvielas tirgus cena (EUR/tonnā)Benzīna tirgus cena (EUR/tonnā)Dīzeļdegvielas piegādes cena (EUR/tonnā)Benzīna piegādes cena (EUR/tonnā)Dīzeļdegvielas izmaksas (EUR)Benzīna izmaksas (EUR)Kopējās degvielas izmaksas (EUR)12/2020446,126438,99481,126468,99041 574 09813 508 31955 082 41712/2021445,714421,076480,714451,07641 538 49712 992 34254 530 83912/2022442,829408,498477,829438,49841 289 20412 630 05853 919 262     Kopējās izmaksas163 532 517Kopējās degvielas izmaksas (EUR)Sākotnējā drošības rezerve (EUR)Kopējās finansējamās izmaksas (EUR)     163 532 5177 880 612171 413 129     Minētais finansējums ir paredzēts tikai drošības rezervju iegādei. Papildus tam līdzīgi kā šobrīd būtu nepieciešams finansējums sistēmas uzturēšanai, piemērām, infrastruktūras nomas izmaksu segšanai (pamatojoties uz vēsturiskajiem iepirkumu rezultātiem, konsultants veica aplēses, ka infrastruktūras izmaksas gadā izmaksātu aptuveni 16 miljonus EUR), apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai (piemēram, INKA gadījumā vidējie apdrošināšanas izdevumi gadā periodā no 2015.–2018.gadam bija ap 28 000 EUR), administratīvo izmaksu (piemēram, INKA gadījumā vidēji 5,75% apmērā no kopējiem papildus izdevumiem) un izmaksu par kvalitātes pārbaudi segšanai (piemēram, INKA gadījumā vidējās analīžu un kontroles izmaksas bija 4,4 miljoni EUR/gadā laika periodā no 2015.–2018.gadam). Latvijas pašreizējā krājumu pārvaldības modeļa zemā efektivitāte rada vietu potenciālai modeļa maiņai, izmantojot finansēšanas izmaksu pārpalikumu, kas var tikt ietaupīts un, pateicoties kuram, valsts budžeta vai bankas aizņēmuma izmaksas attiecībā uz drošības rezervju iegādi var tikt daļēji samazinātas. Pēc Konsultantu aplēsēm, Igaunijas sistēma ir spējīga uzturēt 1 tonnu naftas produktu par 38,87 EUR/gadā lētāk, salīdzinot ar Latvijas sistēmu. Ja Latvijas sistēma būtu tikpat efektīva kā Igaunijas sistēma, izmaksas vienu gadu uzturot 386,7 tūkstošus tonnu lielu drošības rezervju krājumu (Latvijas rādītājs 2018.gadā) samazinātos par gandrīz 15 miljoniem EUR (tostarp ietverot administratīvās izmaksas).Vienlaikus, pēc konsultācijām ar nozari, Ekonomikas ministrija izvērtēja, ka optimālāks 2.risinājuma ieviešanas periods būtu 5 gadi. Pamatojoties uz Konsultanta pieņēmumiem, Ekonomikas ministrija papildus veica aprēķinu par kopējām izmaksām, ja 2. risinājumu ieviestu piecu gadu periodā. Tabula 7 atspoguļo 2. risinājuma ikgadējās izmaksas, ja drošības rezerves tiktu iepirktas 5 gadu periodā. Kopējās izmaksas 5 gadu periodā ir kopumā līdzvērtīgas 3 gadu periodam – 171 miljons EUR (kopējo izmaksu samazinājums par 1 miljonu EUR attiecībā pret Konsultantu sniegto 3 gadu aprēķinu, saistāms ar aprēķinos izmantoto naftas produktu cenu, kas 4. un 5.gadā piemērota vienādā apmērā kā 3.gadā), tomēr ikgadējās izmaksas būtu par aptuveni 40% mazākas, tādējādi atstājot mazāku finansiālo slogu uz ikgadējo budžetu vai nepieciešamo bankas aizņēmumu, atkarībā no izvēlētā finansēšanas modeļa.Tabula. 7 Dīzeļdegvielas un benzīna iepirkuma izmaksas nākamajos piecos gadosPiegādes datums pēc līgumaDīzeļdegvielas tirgus cena (EUR/tonnā)Benzīna tirgus cena (EUR/tonnā)Dīzeļdegvielas piegādes cena (EUR/tonnā)Benzīna piegādes cena (EUR/tonnā)Dīzeļdegvielas izmaksas (EUR)Benzīna izmaksas (EUR)Kopējās degvielas izmaksas (EUR)12/2020446,126438,99481,126468,99024 944 3628 105 08533 049 44812/2021445,714421,076480,714451,07624 923 0027 795 49532 718 49712/2022442,829408,498477,829438,49824 773 4277 578 12232 351 54912/2023442,830408,499477,830438,49924 773 4797 578 14032 351 61812/2024442,831408,500477,831438,50024 773 5307 578 15732 351 687     Kopējās izmaksas162 822 800        Kopējās degvielas izmaksas (EUR)Sākotnējā drošības rezerve (EUR)Kopējās finansējamās izmaksas (EUR)     162 822 8007 880 612170 703 412     Tomēr jāuzsver, ka Tabulā 7 norādītie aprēķini ir balstīti uz pieņēmumiem, kurus Konsultants izmantoja veicot 3 gadu aprēķinu 2020.gada janvārī. Patiesās ikgadējās un kopīgās izmaksas ir atkarīgas no svārstīgām naftas produktu cenām un būtu precīzi jāaprēķina plānotajam piecu gadu periodam, ja 2.risinājuma ieviešana konceptuāli tiktu atbalstīts Ministru kabinetā.Papildus ir jānorāda, ka pēc konsultantu aplēsēm nav nepieciešams valstij izbūvēt jaunu infrastruktūru drošības rezervju uzglabāšanai. Nav pietiekama ekonomiskā pamatojuma būvēt jaunu, valstij piederošu infrastruktūru, lai aģentūra tajā glabātu valstij piederošās drošības rezerves. Līdz ar to risinājums paredz, ka uzglabāšanas infrastruktūra tiks izīrēta no komersantiem un iepirkuma pamata. Šīs izmaksas ir iekļautas augstāk minētajās uzturēšanas izmaksās, kas ieviešot jauno sistēmu pēc konsultantu aplēsēm būtu par 38,87 EUR/gadā par 1 tonnu lētāk nekā pašlaik.Ņemot vērā aplēses par kopējo drošības rezervju uzturēšanas izmaksu samazinājumu, ilgtermiņā samazinātos arī valsts nodeva un attiecīgi iespējams, ka kristos arī degvielas cenas gala patērētājiem, tomēr šo ietekmi nevar aprēķināt, jo nav paredzama privāto komersantu rīcība brīvas konkurences apstākļos.3. risinājums:Trešā risinājuma ietekme uz budžetu nav nosakāma un netiek apskatīta, jo šis risinājums Latvijā nav īstenojams, jo Latvijā nav pietiekoši attīstītas naftas nozares, kas varētu uzņemties atbildību par rezervju uzturēšanu. Vienlaikus, secināms, ka kopējās krājumu uzturēšanas izmaksas pieaugs, jo atsevišķi komersanti nevar darboties tik efektīvi, kā to varētu viena aģentūra. Tas saistīts ar augstākām kapitāla izmaksām, salīdzinot ar valsts kapitāla izmaksām, un arī ar mazo uzglabāšanas līgumu apjomu, jo uzglabāšanas izmaksas parasti ir tieši atkarīgas no uzglabāšanas apjoma. Visticamāk, augstākas izmaksas novedīs pie augstākām degvielas cenām, kam būs tieša ietekme uz patērētājiem un ekonomiku kopumā.6. Konsultācijas ar nozariLai padziļināti izprastu pašreizējā valsts drošības rezervju nodrošināšanas modeļa trūkumus un noskaidrotu naftas nozares pārstāvju vērtējumu par efektīvāko risinājumu, Ekonomikas ministrija 2021.gada 15.martā rīkoja virtuālo hakatonu drošības rezervju sistēmas pilnveidošanai (turpmāk – hakatons). Tajā tika aicināti piedalīties gan naftas vairumtirgotāji, gan mazumtirgotāji, gan vietējo naftas termināļu un naftas bāžu pārstāvji, kā arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības pārstāvji. Hakatona dalībnieki tika sadalīti 3 grupās, visām grupām bija vienādi uzdevumi. Hakatons tika sadalīts 2 tematiskajās daļās – pirmajā daļā dalībnieki meklēja atbildes uz konkrēta krīzes scenārija rīcības jautājumiem (drošības rezervju atpirkšanas procedūra, transportēšana, sadale), bet otrajā daļā dalībniekiem bija jāsniedz redzējums par ilgtermiņa risinājumu.Visas trīs darba grupas prezentējot savus diskusiju rezultātus attiecībā uz ilgtermiņa risinājumu norādīja uz vienotu secinājumu – drošības rezervēm ir jābūt valsts īpašumā. Visas darba grupas atzina, ka Latvijai piemērotākais būtu aģentūras modelis (līdzīgi kā Igaunijā). Darba grupas norādīja uz vairākām aģentūras modeļa priekšrocībām:• Aģentūras modelis dotu iespēju vairāk kontrolēt naftas produktu izvietojumu pa Latvijas teritoriju;• No finansējuma pieejamības viedokļa aģentūras modelis būtu labāks, jo valsts var aizņemties finansējumu ar labākiem nosacījumiem nekā privātais komersants;• Aģentūra būtu veiksmīgs risinājums arī no pārvaldīšanas viedokļa, aģentūrai vienlaikus veicot gan drošības rezervju iepirkumu, gan nodrošinot rezervju apriti un transportēšanu.Hakatona dalībnieki norādīja, ka esošais biļešu modelis ilgtermiņā no valsts perspektīvas ir uzskatāms par izšķērdīgu, bet aģentūras modelis ir finansēšanas izmaksu ziņā efektīvāks. Darba grupas rekomendēja uz aģentūras modeli pāriet pakāpeniski 5 gadu periodā. Papildus tika uzsvērts, ka drošības rezervju uzglabāšanas infrastruktūra Latvijā ir pietiekama un drošības rezervju uzglabāšanai var izmantot gan privāto, gan publisko infrastruktūru, tostarp arī valsts kapitālsabiedrībām piederošo infrastruktūru, kurai var apsvērt risinājumu noteikt tiesiskajā regulējumā minimālo drošības rezervju pašnodrošinājumu. Detalizēts hakatona protokols pieejams konceptuālā ziņojuma pielikumā.Vienlaikus, visas trīs darba grupas vērsa uzmanību arī uz aktuālu papildus problemātiku, kas attiecas tieši uz drošības rezervju izmantošanu krīzes situācijā, proti, šobrīd ne normatīvajos aktos, ne cita veida vadlīniju dokumentos nav atrunātas skaidras procedūras, kas veicamas iestājoties krīzei. Lai operatīvi un efektīvi izmantotu drošības rezerves krīzes situācijā, jābūt skaidri definētam – kur drošības rezerves primāri jāved, kādos apjomos degviela nepieciešama (piemēram, kritiskajai infrastruktūrai), kur tā tiks pārlieta pēc atvešanas, kurš būs transporta pakalpojumu sniedzējs? Kā norādīja hakatona dalībnieki, tad šie ir aspekti, par kuriem ir jābūt atrunātām procedūrām un pieejamiem datiem pirms enerģētiskās krīzes iestāšanās.Apkopojot konceptuālā ziņojumā izklāstītos argumentus un ņemot vērā gan notikušās konsultācijas ar nozares pārstāvjiem hakatona ietvaros, gan ministru starpā notikušās diskusijas, par efektīvāko risinājumu būtu uzskatāms 1.B un 2.risinājuma apvienojums, proti, sākotnēji jānodrošina 1.risinājuma B scenārijs, pakāpeniski 3 gadu laikā palielinot drošības rezervju apjomu, kas glabājās Latvijas teritorijā – 1.gadā līdz 75%, 2.gadā līdz 85% un 3.gadā līdz 100%, vienlaikus 5 gadu laikā ir ieviešams 2.risinājums jeb aģentūras modelis.Uzsākot sākotnējā 1.B risinājuma ieviešanu, nepieciešams veikt grozījumus Noteikumos Nr.286, atbilstoši precizējot procentuālo drošības rezervju apjomu, kas glabājams Latvija. Ievērojot to, ka drošības rez …