Zaudējis spēku - Lēmums par "Pārskata par iekšējā tirgus aizsardzības pārbaudes lietas pret cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu importu pieaugošos apj

Zaudējis spēku - Lēmums par "Pārskata par iekšējā tirgus aizsardzības pārbaudes lietas pret cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu importu pieaugošos apjomos rezultātiem" apstiprināšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Precizēts 05.03.2003., Latvijas Vēstnesis Nr.35 (2800) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja lēmums Nr. 03/2003 Rīgā 2003. gada 17. februārī Lēmums par "Pārskata par iekšējā tirgus aizsardzības pārbaudes lietas pret cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu importu pieaugošos apjomos rezultātiem" apstiprināšanu Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību" 12. panta 1. daļu apstiprinu Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja Pārskatu par iekšējā tirgus aizsardzības pārbaudes lietas pret cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu importu pieaugošos apjomos rezultātiem. Pārskats par iekšējā tirgus aizsardzības pārbaudes lietas pret cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu importu pieaugošos apjomos rezultātiem A. Vispārīgā informācija 1. 2002.gada 1.jūlijā, pamatojoties uz likuma "par iekšējā tirgus aizsardzību" 6.pantu un iegūtajiem sākotnējiem pierādījumiem, valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs (turpmāk - VITAB) pieņēma lēmumu (turpmāk - lēmums) par pārbaudes sākšanu aizsardzībai pret cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu importu pieaugošos apjomos (lēmums nr. 09/2002, publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2002.gada 3.jūlijā, nr. 99(2674)). 2. Pārbaude tika ierosināta, pamatojoties uz kooperatīvās sabiedrības "Latvijas Cūku audzētāju asociācija" (turpmāk - LCAA) 2002.gada 31.maijā iesniegto iesniegumu (turpmāk - iesniegums) iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanai cūkgaļas aprites sakārtošanai. iesniegumā tika uzrādīti sākotnējie pierādījumi par cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu pieaugošā importa nodarītajiem zaudējumiem vietējiem cūkgaļas ražotājiem. 2002.gada 17.jūnijā LCAA iesniedza pielikumu iepriekš minētajam iesniegumam, kurā precizēja atsevišķus iesniegumā minētos punktus. Līdz ar šo pielikumu LCAA iesniedza arī cūkgaļas ražošanas attīstības programmu (autors - Latvijas valsts lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūts "Sigra", Sigulda, 1995.gads) un Latvijas cūkkopības ciltsdarba rezultātu ieviešanas programmu 2002. - 2007.gadam (saskaņots ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamentu, 2001.g.). 3. 2002.gada 2.jūlijā VITAB informēja visas zināmās ieinteresētās puses: • Nosūtīja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai lūgumu informēt eksportētāju valstu (ASV, Austrijas, Baltkrievijas, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Spānijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas) valdības par pārbaudes sākšanu un lūgumu, lai tās informē eksportētājus, jo VITAB ārvalstu eksportētāji nebija zināmi; • Kooperatīvo sabiedrību "Latvijas Cūku audzētāju asociācija"; • Zināmos vietējos cūkgaļas ražotājus; • Zināmos Latvijas cūkgaļas importētājus; • Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas. 4. Ieinteresētajām pusēm lēmumā tika noteikts termiņš, kura laikā ieinteresētās puses tika aicinātas sniegt rakstiskus komentārus un informāciju, kas varētu būt noderīga pārbaudes gaitā. 5. Par lēmumu sākt pārbaudi VITAB sagatavoja notifikāciju Pasaules tirdzniecības organizācijas (turpmāk - PTO) Iekšējā tirgus aizsardzības komitejai un informācija tika paziņota PTO (PTO dokumenta numurs G/SG/N/6/LVA/2, 19.07.2002.). 6. Nolūkā iegūt papildu informāciju par stāvokli cūkkopības nozarē Latvijā, 2002.gada 10.jūlijā VITAB izsūtīja anketas 169 zināmajiem vietējiem cūkgaļas ražotājiem, no kuriem 124 bija Iesnieguma atbalstītāji, bet 45 vietējo ražotāju nosaukumus VITAB ieguva pēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) datiem, un tie bija ražotāji, kuru saimniecībās tiek audzētas 20 un vairāk cūkas. Par anketu iesniegšanas termiņu tika noteikts 2002. gada 19.jūlijs. Atsevišķām pusēm pēc motivēta lūguma termiņš vairākkārt tika pagarināts. Kopumā tika saņemtas atbildes no 79 vietējo ražotāju uzņēmumiem, tādējādi saskaņā ar CSP datiem par ražošanas apjomu 2002.gada 1.pusgadā vietējie cūkgaļas ražotāji tika pārstāvēti par 45,97% no kopējā ražošanas apjoma. 7. No 2002.gada 15. līdz 25.jūlijam VITAB saņēma komentārus no šādām ieinteresētajām pusēm: Latvijas Darba devēju konfederācijas, SIA "Vidzemes miesnieks", a/s "Rīgas miesnieks", Latvijas Tirgotāju asociācijas, SIA "Mārupe", Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumu pārstāvjiem, SIA "Madara'89", a/s "Liepājas PB", SIA "Valmieras RPB" un Latvijas Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas. 8. Atsevišķi gaļas pārstrādes uzņēmumi iesniedza VITAB pieteikumu par noklausīšanās nepieciešamību, kura tika sarīkota 2002.gada 26.jūlijā (VITAB paziņojums par noklausīšanās organizēšanu, publicēts LR oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2002.gada 16.jūlijā, Nr. 109 (2684)). Noklausīšanās piedalījās a/s "Rīgas miesnieks", SIA "Triāls", SIA "Lido", SIA "ARDEKS", SIA RKF "BLC", SIA "Saldus gaļas kombināts", SIA "Lagzdiņas komercuzņēmums", SIA "Rubus", SIA "FOREVERS", SIA "M.V.A.", SIA "GRĀVENDĀLE" un vietējo ražotāju pārstāve LCAA. Pēc noklausīšanās a/s "Rīgas miesnieks" iesniedza savus argumentus rakstveidā. 9. 2002.gada 20.septembrī VITAB nosūtīja anketas visiem zināmajiem cūkgaļas pārstrādātājiem (kopā 175), nosakot anketu atbilžu iesniegšanas datumu 2002.gada 7.oktobri. Atpakaļ tika saņemtas 35 anketas. 10. VITAB veica vietējo ražotāju sniegto datu pārbaudi, izbraucot pārbaudes vizītēs. Vizītes tika veiktas izlases veidā, vadoties pēc fermu lieluma un ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Tika apmeklēti šādi vietējo ražotāju uzņēmumi: • SIA "Druvas Unguri"; • A/s "Jēkabpils labība"; • SIA "Uzvara Strauti"; • P/s "Sesava"; • P/s "Lielvircava"; • P/s "Kroņauce"; • SIA "PF Vecauce". 11. 2002.gada 21. un 22. novembrī un 3.decembrī VITAB izsūtīja anketas zināmajiem cūkgaļas eksportētājiem un eksportētāju valstu vēstniecībām Latvijā nolūkā iegūt informāciju par šo valstu eksportētāju eksportspēju. Tika informēta arī LR Ārlietu ministrija. Atbildes uz anketām tika saņemtas tikai no viena ražotāja. 12. Pārbaudes periods importa pieauguma un vietējo ražotāju zaudējumu vērtēšanai ir no 1999.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.maijam. B. Pārbaudāmās un līdzīgās preces apraksts (1) Pārbaudāmā prece 13. Importa preces ir: 13.1. Kaušanai paredzētas dzīvas cūkas tālākai cūkgaļas kautķermeņu, kā arī subproduktu iegūšanai, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0103, izņemot kodus 010310000, 010391100, 010391900, 010392900. 13.2. Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0203, izņemot kodus 020311900, 020312900, 020319900, 020321900, 020322900, 020329900. 13.3. Subprodukti, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0206: 13.3.1. Svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020630, izņemot kodu 020630800. 13.3.2. Saldēti subprodukti (aknas), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020641, izņemot kodu 020641800. 13.3.3. Saldēti subprodukti (pārējie), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020649, izņemot kodu 020649800. 13.4. Cūkgaļas kautķermeņi un subprodukti paredzēti realizācijai tirdzniecības tīklā neapstrādātā veidā, kā arī cūkgaļas izstrādājumu (desas, žāvējumi, pastētes utt.) ražošanai. 14. Pārbaudes periodā preces eksportētājvalstis ir: 14.1. Kaušanai paredzētas dzīvas cūkas tālākai cūkgaļas kautķermeņu, kā arī subproduktu iegūšanai, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0103, izņemot kodus 010310000, 010391100, 010391900, 010392900: Igaunija, Lietuva, Polija. 14.2. Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0203, izņemot kodus 020311900, 020312900, 020319900, 020321900, 020322900, 020329900: Austrija, Beļģija, Baltkrievija, Vācija, Dānija, Igaunija, Spānija, Somija, Francija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Zviedrija, ASV. 14.3. Svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020630, izņemot kodu 020630800: Lietuva, Nīderlande. 14.4. Saldēti subprodukti (aknas), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020641, izņemot kodu 020641800: Austrija, Beļģija, Dānija, Igaunija, Spānija, Lietuva, Francija, Nīderlande, Polija, Vācija, Zviedrija. 14.5. Saldēti subprodukti (pārējie), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020649, izņemot kodu 020649800: Austrija, Beļģija, Vācija, Igaunija, Spānija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Zviedrija. (2) Līdzīgā vai tieši konkurējošā vietējā prece 15. VITAB izvērtēja, vai Latvijas vietējo ražotāju ražotā prece ir līdzīga importētajai precei vai ir konkurējoša ar to. Tika konstatēts, ka pārbaudāmās preces un līdzīgās preces ir identiskas pēc to lietojuma. Vietējā prece, kurai pieaugošais imports rada zaudējumus, ir: 15.1. Kaušanai paredzētas dzīvas cūkas tālākai cūkgaļas kautķermeņu, kā arī subproduktu iegūšanai, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0103, izņemot kodus 010310000, 010391100, 010391900, 010392900. 15.2. Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0203, izņemot kodus 020311900, 020312900, 020319900, 020321900, 020322900, 020329900. 15.3. Subprodukti, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0206: 15.3.1. Svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020630, izņemot kodu 020630800. 15.3.2. Saldēti subprodukti (aknas), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020641, izņemot kodu 020641800. 15.3.3. Saldēti subprodukti (pārējie), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020649, izņemot kodu 020649800. 16. Cūkgaļas kautķermeņi un subprodukti paredzēti realizācijai tirdzniecības tīklā neapstrādātā veidā, kā arī cūkgaļas izstrādājumu (desu, žāvējumu, pastēšu u.c.) ražošanai. C. Importa apjomi un tirgus daļa (1) Neparedzētie apstākļi 17. Saskaņā ar GATT 1994 XIX panta 1.daļu VITAB izvērtēja apstākļus, kuru dēļ notika neparedzēts importa apjoma pieaugums un pārbaudāmās preces iepirkuma cenu kritiska pazemināšanās, nodarot vietējiem ražotājiem būtiskus zaudējumus. 18. VITAB secināja, ka vietējo ražotāju zaudējumu pamatā ir cūku iepirkuma cenas strauja pazemināšanās 2002.gadā. Cenu pazemināšanās Latvijā sakrīt ar pasaules tirgū novēroto cūkgaļas cenu pazemināšanās tendenci, salīdzinot ar 2001.gada cenu līmeni. 19. Lai arī Latvija ir noteikusi augstus ievedmuitas tarifus attiecībā uz dzīvu cūku, cūkgaļas un cūku subproduktu importu Latvijā, tomēr reāli tie nespēj pildīt savu pamatfunkciju - ierobežot pārbaudāmās preces ieplūšanu Latvijā par cenām, kas nodara būtiskus zaudējumus vietējiem cūkgaļas ražotājiem. 20. Izanalizējot pieejamo informāciju, VITAB nonāca pie slēdziena, ka pēdējo trīs gadu laikā no pārbaudes sākšanas pārbaudāmās preces straujo importa pieaugumu Latvijā ir veicinājis 1996.gadā parakstītais Igaunijas, Latvijas un Lietuvas līgums par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, kas pārbaudāmajām precēm nosaka ievedmuitas tarifu 0%, importējot tās no Lietuvas un Igaunijas. Tai pašā laikā Latvijas piemērotais ievedmuitas tarifs citām valstīm ir palicis pietiekami augstā līmenī. 21. Savukārt, atšķirībā no Latvijas, Lietuva un Igaunija, nosakot zemākus pārbaudāmās preces ievedmuitas tarifus (skatīt zemāk) valstīm ar lieliem ražošanas apjomiem (piemēram, Dānija, Somija, Polija), ir radījušas daudz brīvāku pieeju saviem iekšējiem tirgiem, kā rezultātā šo ārvalstu eksports Lietuvas un Igaunijas iekšējā tirgū nospiež pārbaudāmās preces realizācijas cenu. Tādā veidā ir radušies priekšnosacījumi, ka Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem ir izdevīgāk iepirkt izejvielas Lietuvā un Igaunijā, nevis no Latvijas vietējiem ražotājiem. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ievedmuitas procentu tarifu likmju salīdzinājums 2002.gada beigās Dzīvām cūkām (LKN kods 0103 92 190) Latvija Lietuva Igaunija Importam no Polijas: 45 15 0 Importam no ES: 36 16 0 MFN likme: 45 20 39 Svaigiem vai atdzesētiem cūku liemeņiem vai liemeņu pusēm (LKN kods 0203 11 100) Latvija Lietuva Igaunija Importam no Polijas: 36 30 0 Importam no ES: 36/kv-0 34/kv-0 0 MFN likme: 36 33.8 33 Saldētiem cūku liemeņiem vai liemeņu pusēm (LKN kods 0203 21 100) Latvija Lietuva Igaunija Importam no Polijas: 36 30 0 Importam no ES: 36/kv-0 34/kv-0 0 MFN likme: 36 33.8 25 * kv - kvota 22. No iepriekš minētā var secināt, ka Latvijas noteiktās salīdzinoši augstās muitas tarifu likmes, kuru mērķis ir pasargāt Latvijas tirgu no pasaules tirgū esošās saražoto pārbaudāmo preču pārprodukcijas ieplūšanas Latvijā, ir kļuvušas neefektīvas. Rezultātā - Latvijas cūku audzētāji ir spiesti samazināt saražotās cūkgaļas realizācijas cenas, lai atrastu noietu Latvijas tirgū. 23. Laika periodos, kad pasaules tirgū pārbaudāmajai precei ir pietiekami augsta cena (kā tas bija vērojams no 2000.gada vidus līdz 2001. gada beigām), Latvijas cūku iepirkuma cenu svārstības nenodara zaudējumus vietējiem ražotājiem. 24. Kritiski krītoties pārbaudāmās preces cenām pasaulē, kā tas bija noticis 2002.gadā, Latvijas vietējiem ražotājiem tika nodarīti būtiski zaudējumi. Šās situācijas pamatā, pēc VITAB domām, ir divi galvenie faktori, kurus vietējais ražotājs nevarēja paredzēt: 24.1. Latvija pēc 1996.gadā noslēgtā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas līguma par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm varēja paredzēt konkurenci ar Lietuvas un Igaunijas cūkgaļas ražotājiem Latvijā, taču tie nevarēja paredzēt citu liela apjoma pārbaudāmās preces ražotāju valstu produkcijas netraucētu ieplūšanu Lietuvas un Igaunijas tirgū, pazeminot pārbaudāmās preces cenu līdz pasaules cūkgaļas realizācijas cenu līmenim. Tā rezultātā Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumi izvēlas iepirkt izejvielas nevis no Latvijas ražotājiem, bet no Igaunijas un Lietuvas ražotājiem. 24.2. Latvijas vietējie ražotāji nevarēja paredzēt, ka 2002.gadā varētu iestāties tik kritiska pārbaudāmās preces iepirkšanas cenu krīze, kas sakrīt ar laika periodu, kad vietējiem ražotājiem ir nepieciešami finansu resursi, lai veiktu investīcijas ražotņu uzlabošanā atbilstoši standartiem, kas izvirzīti ES kandidātvalstīm. (2) Patēriņš un tirgus daļas 25. Lai noteiktu vietējo ražotāju saražotās cūkgaļas un importētās cūkgaļas tirgus daļu izmaiņas kopējā Latvijas cūkgaļas patēriņā, tika aprēķināts teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus. 26. Teorētiskā Latvijas patēriņa tirgus noteikšana: 26.1. Cūkgaļas (bez subproduktiem) teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus aprēķināts šādi: + Imports zem 0103 koda (dzīvas cūkas), izņemot kodus 010310000, 010391100, 010391900, 010392900, x (reizināts) 68% (koeficients gaļas iznākuma iegūšanai no dzīvmasas). + Imports zem 0203 koda (svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa), izņemot kodus 020311900, 020312900, 020319900, 020321900, 020322900, 020329900. + Vietējo ražotāju cūkgaļas teorētiskā realizācija Latvijas tirgum. Vietējo ražotāju cūkgaļas teorētiskā realizācija Latvijas tirgum aprēķināta šādi: (1) Vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā + - (atņemts) eksports zem koda 0103 (dzīvas cūkas), izņemot kodus 010310000, 010391100, 010391900, 010392900, = neto vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā. (2) Neto vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā x (reizināts) 68% (koeficients gaļas iznākuma iegūšanai no dzīvmasas) = vietējo ražotāju cūku kautķermeņu apjoms. (3) Vietējo ražotāju cūku kautķermeņu apjoms - (atņemts) eksports zem koda 0203 (svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa), izņemot kodus 020311900, 020312900, 020319900, 020321900, 020322900, 020329900, = vietējo ražotāju cūkgaļas teorētiskā realizācija Latvijas tirgum. = Cūkgaļas (bez subproduktiem) teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus. 26.2. Cūku subproduktu teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus aprēķināts šādi: + Imports zem 0103 koda (dzīvas cūkas), izņemot kodus 010310000, 010391100, 010391900, 010392900, x (reizināts) 11% (koeficients subproduktu iznākuma iegūšanai no dzīvmasas). + Imports zem 020630. (izņemot kodu 020630800); 020641. (izņemot kodu 020641800); 020649. (izņemot kodu 020649800) koda (svaigi, atdzesēti vai saldēti cūkas subprodukti). + Vietējo ražotāju cūkas subproduktu teorētiskā realizācija Latvijas tirgum. Vietējo ražotāju cūkas subproduktu teorētiskā realizācija Latvijas tirgum aprēķināta šādi: (1) Vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā + - (atņemts) eksports zem koda 0103 (dzīvas cūkas), izņemot kodus 010310000, 010391100, 010391900, 010392900, = neto vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā. (2) Neto vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā x (reizināts) 11% (koeficients subproduktu iznākuma iegūšanai no dzīvmasas) = vietējo ražotāju cūku subproduktu apjoms. (3) Vietējo ražotāju cūku subproduktu apjoms - (atņemts) eksports zem 020630. (izņemot kodu 020630800); 020641. (izņemot kodu 020641800); 020649. (izņemot kodu 020649800) koda (svaigi, atdzesēti vai saldēti cūkas subprodukti) = Vietējo ražotāju cūku subproduktu teorētiskā realizācija Latvijas tirgum. = Cūku subproduktu teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus. 26.3. Cūkgaļas un cūku subproduktu apvienotais teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus aprēķināts šādi: + Cūkgaļas (bez subproduktiem) teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus. + Cūku subproduktu teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus. = Cūkgaļas un cūku subproduktu apvienotais teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus. 27. Koeficients kautiznākuma bez subproduktiem iegūšanai (68% no cūkas dzīvsvara) un koeficients subproduktu apjoma iegūšanai (11% no cūkas dzīvsvara) ir iegūts no izdevniecības "Avots" 1991.gadā publicētas grāmatas "Zemnieku rokasgrāmata", sastādītājs J.Uzuleņš, Rīga, 252. lappuse. 28. Importa preces un vietējo ražotāju preces Latvijas teorētiskā patēriņa tirgus daļas: 1. tabula Importa cūku produkcijas teorētiskās tirgus daļas Nr. p.k. Gads Cūkgaļas (bez subproduktiem)  importa daļa Latvijas teorē- tiskajā patēriņā Cūku sub- produktu importa daļa Latvijas teorē- tiskajā patēriņā Cūkgaļas un cūku subproduktu importa apvienotā daļa Latvijas teorētiskajā patēriņā 1 2 3 4 5 1. 1999 10,67% 10,86% 10,69% 2. 2000 16,24% 4,07% 14,73% 3. 2001 28,85% 18,90% 27,61% 4. 2001.g. 1.pusg. 27,96% 15,77% 26,47% 5. 2002.g. 1.pusg. 39,11% 31,13% 38,10% 2. tabula Vietējo ražotāju cūku produkcijas teorētiskās tirgus daļas Nr. p.k. Gads Latvijā saražotās cūkgaļas (bez subproduktiem) daļa Latvijas teorētiskajā patēriņā Latvijā saražoto cūku subproduktu daļa Latvijas teorētiskajā patēriņā Latvijā saražotās cūkgaļas un cūku subproduktu apvienotā daļa Latvijas teorētiskajā patēriņā 1 2 3 4 5 1. 1999 89,33% 89,14% 89,31% 2. 2000 83,76% 95,93% 85,27% 3. 2001 71,15% 81,10% 72,39% 4. 2001.g. 1.pusg. 72,04% 84,23% 73,53% 5. 2002.g. 1.pusg. 60,89% 68,87% 61,90% Importa preces un vietējo ražotāju preces Latvijas teorētiskā patēriņa tirgus daļu dinamika norāda, ka vietējo ražotāju tirgus daļa 2002.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 2001.gada 1.pusgadu, ir būtiski samazinājusies: (1) Cūkgaļas (bez subproduktiem) teorētiskā Latvijas patēriņa tirgus daļa samazinājusies par 11,15%. (2) Cūku subproduktu teorētiskā Latvijas patēriņa tirgus daļa samazinājusies par 15,36%. (3) Cūkgaļas un cūku subproduktu apvienotā teorētiskā Latvijas patēriņa tirgus daļa samazinājusies par 11,63%. (3) Pieaugošā importa apjoms a. Kopējais importētās preces apjoms un vērtība (pēc CSP datiem): 3. tabula Latvijas 1999 2000 2001 2002.gada janv.-okt. Kombinētās --- --- -- ------ Produkcija nomenkla- Daudzums, Vērtība, Daudzums, Vērtība, Daudzums, Vērtība, Daudzums, Vērtība, tūras kods kg Ls kg Ls kg Ls kg Ls Dzīvas cūkas 0103 987729 581647 913585 616274 4810004 3534443 8910029 6074635 Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa 0203 2933499 1435015 4703613 4040554 7921472 7144284 9585792 8182045 Svaigi vai atdzesēti cūku pārtikas subprodukti 020630 2260 1106 0 0 690 437 25163 4840 Saldēti cūku pārtikas subprodukti (aknas) 020641 42909 21452 46860 21928 207096 87592 210928 68431 Saldēti cūku pārtikas subprodukti (pārējie) 020649 444048 145789 41625 25453 307432 162592 447907 198341 29. Dzīvu cūku importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir samazinājies par 7,51%, savukārt 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, tas ir palielinājies par 426,50%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim dzīvu cūku importa apjomu pieauguma tendence turpinās. Salīdzinot 2002.gada no janvāra līdz oktobrim importēto dzīvo cūku apjomus ar tā paša perioda 2001.gadā importētajiem apjomiem, 2002.gadā tie ir palielinājušies par 162,20%. 30. Svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir pieaudzis par 60,34% un 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, - pieaudzis par 68,41%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pret 2001.gada attiecīgo periodu importa apjoma pieaugums sastāda 56,72%. 31. Svaigu vai atdzesētu cūku subproduktu importa apjoms 2001.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir krities par 69,47%. 2000.gadā šis preces veids netika importēts. Taču 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim jau ir importēts par 3546,81% vairāk nekā 2001.gadā kopā. 32. Saldētu cūku subproduktu (aknu) importa apjoms 2000.gadā pret 1999.gadu ir pieaudzis par 9,21% un 2001.gadā pret 2000.gadu - pieaudzis par 341,95%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pret 2001.gada attiecīgo periodu importa apjoma pieaugums sastāda 28,74%. 33. Saldētu cūku subproduktu (pārējo) importa apjoms 2000.gadā pret 1999.gadu ir krities par 90,63% un 2001.gadā pret 2000.gadu -pieaudzis par 638,58%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pret 2001.gada attiecīgo periodu importa apjoma pieaugums sastāda 108,32%. 34. Visos aplūkotās preces kodos kopā summētais importa apjoms ir palielinājies no 4410,445 tonnām 1999.gadā līdz 13246,694 tonnām 2001.gadā jeb pieaudzis par 200,35%. 35. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim visos aplūkotās preces kodos summētais imports no 2001.gada kopējā importa apjoma sastāda 144,79%, t.i., par 44,79% lielāks nekā 2001.gadā kopā. b. Atsevišķu valstu importa analīze 1. Imports no Lietuvas 36. No Lietuvas importētās preces apjoms un vērtība 4.tabula Produkcija Latvijas Kombinētās nomenklatūras kods 1999 2000 2001 2002.gada janv.-okt Daudzums, kg Vērtība, Ls Daudzums, kg Vērtība, Ls Daudzums, kg Vērtība, Ls Daudzums, kg Vērtība, Ls Dzīvas cūkas 0103 285001 169266 349421 213762 903930 645765 2646659 1859570 Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa 0203 0 0 33134 31268 730139 702380 1486731 1694976 Svaigi vai atdzesēti cūku pārtikas subprodukti 020630 0 0 0 0 690 437 25163 4840 Saldēti cūku pārtikas subprodukti (aknas) 020641 383 137 0 0 0 0 0 0 Saldēti cūku pārtikas subprodukti (pārējie) 020649 357 118 0 0 0 0 0 0 37. Dzīvu cūku importa apjoms no Lietuvas 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir palielinājies par 22,60%, 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, - palielinājies par 158,69%, savukārt 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, tas ir palielinājies par 449,20%. 38. Svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas importa apjoms 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ir pieaudzis par 2103,59%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pret 2001.gada attiecīgo periodu importa apjoms turpina palielināties, tas sastāda 458,41%. 39. Svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim ir importēti par 3546,81% vairāk nekā 2001.gadā kopā. 40. Pa visiem aplūkotās preces kodiem kopā summētais importa apjoms ir palielinājies no 285,741 tonnām 1999.gadā līdz 382,555 tonnām 2000.gadā un 1634,759 tonnām 2001.gadā. 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, importa apjoms ir pieaudzis par 327,33%. 41. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pa visiem aplūkotās preces kodiem summētais importa apjoms, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgā perioda importa apjomu, ir palielinājies par 455,84%. 42. Cūkgaļas un cūku subproduktu importa apjomu no Lietuvas īpatsvars kopējā šo preču importa apjomā 1999.gadā sastāda 6,48%, 2000.gadā - 6,70%, 2001.gadā - 12,34%, 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim - 21,68%. 43. Pārbaudāmās preces importa īpatsvars no Lietuvas kopējā importā pārbaudes periodā veido 12,25%. 2. Imports no Igaunijas 44. No Igaunijas importētās preces apjoms un vērtība 5.tabula Produkcija Latvijas Kombinētās nomenkla- tūras kods 1999 2000 2001 2002.gada janv.-okt. Daudzums, kg Vērtība, Ls Daudzums, kg Vērtība, Ls Daudzums, kg Vērtība, Ls Daudzums, kg Vērtība, Ls Dzīvas cūkas 0103 702728 412381 532334 383246 3906074 2888678 6263370 4215065 Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa 0203 812486 600406 2652512 2832031 3649619 4016488 4466496 4169871 Saldēti cūku pārtikas subprodukti (aknas) 020641 28534 7852 15088 7852 32606 19755 21932 11115 Saldēti cūku pārtikas subprodukti (pārējie) 020649 96030 12314 15021 12314 12818 12397 6436 5992 45. Dzīvu cūku importa apjoms no Igaunijas 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir samazinājies par 24,25%, savukārt 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, tas ir palielinājies par 633,76%, 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim dzīvu cūku importa apjoma tendence pieaugt turpinās, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgā perioda importētajiem apjomiem, 2002.gadā tie ir palielinājušies par 114,77%. 46. Svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir pieaudzis par 226,47% un 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, - pieaudzis par 37,59%. 2002.gada no janvāra līdz oktobrim importa apjomu attiecinot pret 2001.gada attiecīgo periodu, importa apjoma pieaugums veido 51,40%. 47. Saldētu cūku subproduktu (aknu) importa apjoms 2000.gadā pret 1999.gadu ir samazinājies par 47,12% un 2001.gadā pret 2000.gadu - pieaudzis par 116,11%. Attiecīgi 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pret 2001.gada šo pašu periodu importa apjoms ir samazinājies par 22,48%. 48. Saldētu cūku subproduktu (pārējo) importa apjoms 2000.gadā pret 1999.gadu ir krities par 84,36% un 2001.gadā pret 2000.gadu - samazinājies par 14,67%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pret 2001.gada attiecīgo periodu importa apjoma samazinājums veido 37,24. 49. Visos aplūkotās preces kodos kopā summētais importa apjoms ir palielinājies no 1639,778 tonnām 1999.gadā līdz 3214,955 tonnām 2000.gadā un 7601,117 tonnām 2001.gadā. Salīdzinot ar 2000.gadu, 2001.gadā importa apjoms ir pieaudzis par 136,43%. 50. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim visos aplūkotās preces kodos summētais importa apjoms, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 82,19%. 51. Cūkgaļas un cūku subproduktu importa apjoma no Igaunijas īpatsvars kopējā šo preču importa apjomā 1999.gadā veido 37,18%, 2000.gadā - 56,35%, 2001.gadā - 57,38%, 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim - 56,09%. 52. Pārbaudāmās preces importa īpatsvars no Igaunijas kopējā importā pārbaudes periodā veido 55,76%. 3. Imports no ES dalībvalstīm 53. No ES dalībvalstīm importētās preces apjoms un vērtība 6.tabula Produkcija Latvijas Kombinētās nomenklatūras kods 1999 2000 2001 2002.gada janv.-okt. Daudzums, kg Vērtība, Ls Daudzums, kg Vērtība, Ls Daudzums, kg Vērtība, Ls Daudzums, kg Vērtība, Ls Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa 0203 698279 283775 1269432 770126 2902623 2064383 2723327 1810342 Svaigi vai atdzesēti cūku pārtikas subprodukti 020630 2260 1106 0 0 0 0 0 0 Saldēti cūku pārtikas subprodukti (aknas) 020641 4192 1984 8737 3656 167390 64263 188996 57316 Saldēti cūku pārtikas subprodukti (pārējie) 020649 22945 5369 15733 6436 294254 149849 421704 188543  54. Svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas importa apjoms no ES dalībvalstīm 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir pieaudzis par 81,79% un 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, - pieaudzis par 128,66%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, importa apjoma pieaugums veido 20,40%. 55. Saldētu cūku subproduktu (aknu) importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir pieaudzis par 108,42% un 2001.gadā pret 2000.gadu - pieaudzis par 1815,88%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, importa apjoma pieaugums veido 47,14%. 56. Saldētu cūku subproduktu (pārējo) importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir krities par 31,43% un 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, - pieaudzis par 1770,30%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, importa apjoma pieaugums veido 106,32%. 57. Visos aplūkotās preces kodos kopā summētais importa apjoms ir palielinājies no 727,676 tonnām 1999.gadā līdz 1293,902 tonnām 2000.gadā un 3364,267 tonnām 2001.gadā. Salīdzinot ar 2000.gadu, 2001.gadā kopējā importa apjomi no ES dalībvalstīm ir palielinājušies par 160,01%. 58. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim visos aplūkotās preces kodos summētais importa apjoms, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgā perioda importa apjomu, ir palielinājies par 28,49%. 59. Cūkgaļas un cūku subproduktu importa apjomu no ES dalībvalstīm īpatsvars kopējā šo preču importa apjomā 1999.gadā veido 16,50%, 2000.gadā - 22,68%, 2001.gadā - 25,40%, 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim - 17,38%. 60. Pārbaudāmās preces importa īpatsvars no ES dalībvalstīm kopējā importā pārbaudes periodā ir 21,88%. 4. Imports no pārējām valstīm 61. No pārējām valstīm importētās preces apjoms un vērtība 7.tabula Produkcija Latvijas Kombinētās nomenklatūras kods 1999 2000 2001 2002.gada janv.-okt. Daudzums, kg Vērtība, Ls Daudzums, kg Vērtība, Ls Daudzums, kg Vērtība, Ls Daudzums, kg Vērtība, Ls Dzīvas cūkas 0103  0 0  31830 19266 0 0  0  0  Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa 0203 1422734 550834 748535 407129 639091 361033 909238 506856 Saldēti cūku pārtikas subprodukti (aknas) 020641 9800 4302 23035 10420 7100 3574 0  0  Saldēti cūku pārtikas subprodukti (pārējie) 020649 324716 105473 10871 6703 360 346 19767 3806 62. Svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas importa apjoms no pārējām valstīm 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir samazinājies par 47,39% un 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, - samazinājies par 14,62%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, importa apjoms ir pieaudzis par 42,48%. 63. Saldētu cūku subproduktu (aknu) importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, pieaudzis par 135,05% un 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, - samazinājies par 69,18%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim šī prece netika importēta. 64. Saldētu cūku subproduktu (pārējo) importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, krities par 96,65% un 2001.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu - samazinājies par 96,69%. Savukārt 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim salīdzinājumā ar 2001.gada attiecīgo periodu importa apjoms ir pieaudzis par 5390,83%. 65. Visos aplūkotās preces kodos kopā summētais importa apjoms ir samazinājies no 1757,250 tonnām 1999.gadā līdz 814,271 tonnām 2000.gadā un 646,551 tonnai 2001.gadā. 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, kopējais importa apjoms ir samazinājies par 20,60%. 66. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pa visiem aplūkotās preces kodiem summētais importa apjoms, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgā perioda importa apjomu, ir palielinājies par 43,89%. 67. Cūkgaļas un cūku subproduktu importa apjomu no pārējām valstīm īpatsvars kopējā šo preču importa apjomā 1999.gadā sastāda 39,84%, 2000.gadā - 14,27%, 2001.gadā - 4,88%, 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim - 4,84%. 68. Pārbaudāmās preces importa īpatsvars no pārējām valstīm kopējā importā pārbaudes periodā veido 10,11%. 5. Kopsavilkums par importa pieaugumu 69. Lielākās pārbaudāmās preces eksportētājvalstis no 2002.gada janvāra līdz oktobrim, izdalot to eksporta apjomu īpatsvaru kopējā eksportā pa detalizētiem preču kodiem, kuros šajā laika periodā bija lielākie eksporta apjomi, ir: (1) Dzīvām cūkām: 1) Precei zem koda 010392110 - Igaunija - 100%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 296,62%. 2) Precei zem koda 010392190: • Igaunija - 70,16%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 114,12%; • Lietuva - 29,84%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 449,20%. (2) Svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai: 1) Precei zem koda 020311100: • Igaunija - 67,01%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 55,39%; • Lietuva - 22,45%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 536,54%; • Polija - 8,07%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 985,93%; • Pārējās valstis - 2,47%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir samazinājies par 65,51%. 2) Precei zem koda 020321100: • Vācija - 69,30%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir samazinājies par 10,30%; • Polija - 29,58%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir samazinājies par 31,52%; • Pārējās valstis - 1,12%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir samazinājies par 28,16%. (3) Svaigiem, atdzesētiem vai saldētiem subproduktiem: 1) Precei zem koda 020630300 - Lietuva - 100%, 2001.gadā attiecīgajā periodā preces eksports uz Latviju nav veikts; 2) Precei zem koda 020641200: • Dānija - 36,46%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 249,44%; • Vācija - 24,42%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir samazinājies par 15,69%; • Spānija - 14,25%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 1,15%; • Beļģija - 12,55%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 237,60%; • Igaunija - 10,40%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir samazinājies par 22,48%; • Pārējās valstis - 1,92%, 2001.gada attiecīgajā periodā preces eksports uz Latviju nav bijis. 3) Precei zem koda 020649200: • Beļģija - 40,62%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 4533,10%; • *Vācija - 24,80%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir samazinājies par 12,29%; • Spānija - 19,79%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 80,18%; • Pārējās valstis - 14,78%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 523,70%. c. Importa cenas 70. Cenu salīdzinājums tika veikts detalizētiem pētāmās preces kodiem, kuros 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim bija lielākie importa apjomi visā attiecīgā koda grupā, izdalot datus pa valstīm, kurām šajā laika periodā bija lielākie eksporta apjomi. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) datiem, dzīvu cūku importa vidējās statistiskās cenas 2002.gadā janvārī-oktobrī, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, ir mainījušās šādi: (1) Precei zem koda 010392110, ko importē no Igaunijas, - palielinājās par 36,31%; (2) Precei zem koda 010392190, ko importē no: 1) Igaunijas - samazinājās par 10,57%; 2) Lietuvas - samazinājās par 7,23%. 71. Svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas importa vidējās statistiskās cenas 2002.gada janvārī - oktobrī, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, ir mainījušās šādi: (1) Precei zem koda 020311100, ko importē no: 1) Igaunijas - samazinājās par 15,84%; 2) Lietuvas - palielinājās par 9,12%; 3) Polijas - samazinājās par 8,07%. (2) Precei zem koda 020321100, ko importē no: 1) Vācijas - samazinājās par 8,02%; 2) Polijas - samazinājās par 1%. 72. Svaigu, atdzesētu vai saldētu cūku subproduktu importa vidējās statistiskās cenas 2002.gada janvārī - oktobrī, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, mainījušās šādi: (1) Precei ar kodu 020641200, ko importē no: 1) Dānijas - samazinājās par 13,98%; 2) Vācijas - samazinājās par 25,88%; 3) Spānijas - samazinājās par 19,91%; 4) Beļģijas - samazinājās par 37,20%; 5) Igaunijas - samazinājās par 20,15%. (2) Precei zem koda 020649200, ko importē no: 1) Beļģijas - samazinājās par 41,69%; 2) Vācijas - samazinājās par 13,35%; 3) Spānijas - samazinājās par 7,08%. D. Vietējo ražotāju zaudējumi (1) Vietējie ražotāji Latvijā 73. Likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību" 1.panta izpratnē vietējie ražotāji ir līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražotāju kopums Latvijas teritorijā vai ražotāji, kuru kopējais līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražošanas apjoms veido lielāko daļu no minēto preču kopējā vietējās ražošanas apjoma. 74. Latvijā pārbaudāmo preci ražo: • ražotāji, kuru vārdā tika iesniegts Iesniegums un kuri aktīvi iesaistījās pārbaudes procesā; • ražotāji, kuru vārdā tika iesniegts Iesniegums, bet kuri aktīvi neiesaistījās pārbaudes procesā; • citi vietējie ražotāji, kuri nebija Iesnieguma iesniedzēji, bet kuri aktīvi iesaistījās pārbaudes procesā; • citi vietējie ražotāji, kuri nav Iesnieguma iesniedzēji un kuri neiesaistījās pārbaudes procesā, bet kuri arī nebija pret pārbaudes procesa uzsākšanu un veikšanu. 75. Pēc LCAA Iesniegumā minētajiem datiem par cūku skaitu saimniecībās, Iesnieguma atbalstītāji uz 01.01.2002. audzēja 37,1% no kopējā cūku skaita visu veidu saimniecībās Latvijā. Vietējo ražotāju audzējamo cūku īpatsvars tika noteikts uz gada sākumu, jo VITAB rīcībā nebija šādu datu par audzējamo cūku skaitu Latvijā visu veidu saimniecībās uz Iesnieguma iesniegšanas brīdi. 76. No VITAB nosūtītajām anketām visiem zināmajiem vietējiem ražotājiem tika saņemtas 79 atbildes, no kurām iesniedzēji iesniedza 69 anketas, savukārt no pārējām saimniecībām (kopā 45), kuru skaitā neietilpst jau minētie Iesnieguma atbalstītāji, tika saņemtas 10 anketas. 77. Visas anketas iesniegušās saimniecības 2001.gadā realizējušas 38,60% no kopā Latvijā realizēto cūku skaita, no tām: • iesaistījušies Iesnieguma iesniedzēji veido 35,33%; • pārējās saimniecības - 3,26%. 78. 2001.gadā saimniecības realizējušas 35,72% no kopā realizētās cūkgaļas dzīvmasā, no tām: • iesaistījušies prasītāji veido 32,92%; • pārējās saimniecības - 2,80%. 79. 2002.gada pirmajā pusgadā visu saimniecību realizētā cūkgaļa dzīvmasā no kopā saražotā sastāda 45,97%, no tām: • iesaistījušies prasītāji veido 42,34%; • pārējās saimniecības - 3,63%. 80. Pārbaudei pakļautās preces ražotāji ir dažādi gan pēc organizācijas lieluma, gan pēc struktūras. Apkopojot iegūto informāciju no VITAB izsūtītajām anketām vietējiem ražotājiem, saimniecības atbilstoši CSP gradācijai tika sagrupētas pēc vidējā nobarojamo cūku skaita saimniecībā. Lielākās saimniecību grupas pēc nobarojamo cūku skaita īpatsvara 2002.gada 1.pusgadā ir grupas ar cūku skaitu no 2000-4999 (52%), 5000 un vairāk (25%) un no 1000-1999 (8%). Kopā pēc nobarojamo cūku skaita grupā šīs saimniecības veido 85,38% no visiem anketu iesniedzējiem. Kaut arī skaita ziņā šīs saimniecības veido tikai 24,05% no kopējā pārbaudē iesaistījušos saimniecību skaita, tomēr tajās notiek svarīgākā cūkgaļas ražošana. 81. Cūkgaļa lielākajā daļā fermu parasti tiek realizēta dzīvsvarā, pārdodot cūkas pārstrādes uzņēmumos vai kautuvēs. Atsevišķās fermās realizē arī cūkgaļu kautsvarā, cūkas kaujot uzņēmumam piederošajās kautuvēs vai neatkarīgās licencētās kautuvēs. Lielākajā daļā fermu paši nodarbojas ar sivēnu audzēšanu, tādējādi veicot pilnu cūku audzēšanas ciklu. Daļā fermu lopbarību ražo paši, piepērkot klāt lopbarības piedevas, taču lielākajās fermās ar lopbarības ražošanu nenodarbojas, bet gan iepērk kombinēto lopbarību. 82. Vietējie ražotāji, kuri sadarbojās pārbaudē, ražo visus vietējās preces veidus un veido 35,72% no kopējā Latvijas ražošanas apjoma 2001.gadā. Tā kā pārbaudē sadarbojās visi lielākie cūku audzētāji Latvijā, VITAB atzīst, ka šis vietējo ražotāju daudzums ļauj objektīvi izdarīt secinājumus par vietējās nozares stāvokli. 83. Visas iepriekš minētās preces zaudējumu vērtēšanā tiek skatītas vienā grupā, jo VITAB uzskata, ka tās nevar nodalīt vienu no otras. Cūku subproduktu imports atņem tirgus daļu Latvijā saražotajiem cūku subproduktiem. Tā kā vietējie ražotāji galvenokārt ražo cūkgaļu dzīvsvarā, t.i., gaļu kopā ar subproduktiem, cūkgaļas un cūku subproduktu importa rezultātā tiek ietekmēts arī pieprasījums pēc dzīvām cūkām. (2) Situācija vietējā ražošanā 84. Pēc labvēlīgajiem apstākļiem cūkgaļas tirgū 2001.gadā cūkkopības nozare sāka pamazām attīstīties, pieauga nobarojamo cūku skaits fermās. Neraugoties uz krīzi 2002.gada sākumā, cūku skaits, pēc VITAB iesniegto anketu datiem, saimniecībās turpināja palielināties, nelieli skaita samazinājumi ir bijuši februārī - par 5,36%, salīdzinot ar janvāri, un maijā - par 3,01%, salīdzinot ar aprīli. Taču jūnijā cūku skaits atkal ir palielinājies par 11,45%, salīdzinot ar maiju. Pēc šādas cūku skaita dinamikas ir redzams, ka vietējie ražotāji cenšas attīstīt savu ražošanu, neraugoties uz nelabvēlīgajiem apstākļiem, lai, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, būtu iespēja noturēties un veiksmīgi konkurēt ES cūkgaļas tirgū. 85. Sagrupējot saimniecības pēc nobarojamo cūku skaita, 2002.gada 1.pusgadā saimniecību skaits, kurās audzē no 1 līdz 49 nobarojamām cūkām, ir samazinājies no 20 uz 12, jo ir noticis samērā straujš nobarojamo cūku skaita pieaugums, un attiecīgās saimniecības tika pieskaitītas citai grupai. Lielākais nobarojamo cūku skaits - 52% no kopējā nobarojamo cūku skaita - tiek turēts fermās ar vidējo nobarojamo cūku skaitu no 2000-4999, otra lielākā grupa ir fermas, kurās nobarojamo cūku skaits ir 5000 un vairāk, kas veido 25% no kopējā nobarojamo cūku skaita. Vidējā nobarojamo cūku skaita samazinājums ir noticis tikai divās saimniecību grupās - grupā ar cūku skaitu no 1-49 - par 37,33% un grupā ar cūku skaitu no 400-999 - par 18,34%. Pārējās saimniecību grupās cūku skaits turpinājis augt, lielākais vidējā nobarojamo cūku skaita pieaugums ir noticis saimniecību grupās ar nobarojamo cūku skaitu no 1000-1999 (par 44,25%) un 2000-4999 (par 44,96%). Šāds nobarojamo cūku skaita pieaugums izskaidrojams ar to, ka lielajās fermās notiek fermu rekonstrukcija un modernizācija, tādējādi palielinot iespējas kūtīs izvietot lielāku cūku skaitu. 86. Vēl viens no faktoriem, kas ietekmē nobarojamo cūku skaita pieaugumu, ir pieprasījums pēc cūkgaļas. Zūdot pieprasījumam, fermas nevarēja realizēt cūkas nepieciešamajos daudzumos un cūku skaita palielinājums notika uz nerealizēto krājumu rēķina. 2002.gada sākumā zaudējumus radīja cūkgaļas iepirkuma cenu kritums, bet, pēc iegūtās informācijas pārbaudes vizīšu laikā, oktobrī fermām radās grūtības ar cūku realizāciju, kas radīja papildu izdevumus no cūku pārturēšanas. Fermu pārblīvētības rezultātā cūkām pasliktinās turēšanas apstākļi, palielinās lopu krišana, rodas lielākas veterinārās izmaksas. (3) Realizācija 87. Tā kā nobarojamo cūku skaits ir pieaudzis, arī realizācijas apjomi ir palielinājušies. Realizācijas kritums ir vērojams 2002.gada februārī, kad, salīdzinot ar janvāri, realizētie cūkgaļas daudzumi samazinājās attiecīgi 1.kategorijai - par 18,50%, 2.kategorijai - par 17,71%, 3.kategorijai - par 42,60%. Salīdzinājumā ar 2001.gada attiecīgo mēnesi 2002.gada aprīlī vērojams ļoti liels 4.kategorijas cūkgaļas realizācijas kāpums - par 177,46%. Šādu 4.kategorijas cūkgaļas realizācijas kāpumu izsaucis realizācijas cenu kritums, rezultātā tika likvidēta daļa sivēnmāšu, īpaši mazajās saimniecībās, kas ļoti jutīgi reaģē uz cūkgaļas cenu svārstībām. Šādas saimniecības nav spējīgas ilgstoši pastāvēt cūkkopībai nelabvēlīgos apstākļos. 2002.gada maijā īpaši augsta bija 3.kategorijas cūkgaļas realizācija, salīdzinot ar 2001.gada maiju, tā ir palielinājusies par 132,08%. Šajā kategorijā ietilpst zemākas kvalitātes cūkgaļa. 88. Cūkgaļas iepirkuma cenas 2002.gada sākumā nepārtraukti samazinājās. Cerībā, ka cenas tomēr kāps, netika realizēta daļa cūku, taču nebija nekādas garantijas, ka cenu samazināšanās būs īslaicīga. Rezultātā vietējie ražotāji bija spiesti realizēt cūkas par zemākām cenām. Tās cūkas, kas netika realizētas zemo cenu dēļ, tika pārturētas un realizētas zemākas kategorijas cūkgaļā. Pārblīvētās fermās, pasliktinoties lopu turēšanas apstākļiem, palielinās arī slimo dzīvnieku skaits, kas vairs neatbilst augstāko kategoriju prasībām. 2002.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, 2.kategorijas cūkgaļas realizācija samazinājās par 20,15%, trešās kategorijas cūkgaļas realizācija samazinājās par 72,48%, savukārt maijā, salīdzinot ar aprīli, 2.kategorijas cūkgaļas realizācija pieauga par 13,92%, bet 3.kategorijas cūkgaļas realizācija pieauga par 413,93%. Šādas realizācijas svārstības norāda uz to, ka 3.kategorijas cūkgaļas realizācija palielinājusies uz iepriekšējā mēnesī nerealizētās 2. un 3.kategorijas cūkgaļas rēķina. Pirmās kategorijas cūkām ir zemāks dzīvsvars, tāpēc tās mazāk ir pakļautas pārturēšanai un kvalitātes samazinājumam. 89. Lielākajai daļai Iesnieguma iesniedzēju (87,5%) 2001.gadā netika slēgti līgumi ar gaļas pircēju. Liela daļa ražotāju gaļu realizē t.s. gaļas uzpircējiem, kā arī vietējā tirgū vai gaļas pārstrādes uzņēmumos. (4) Cenas 90. Tā kā 1.kategorijas cūkgaļa ir vispieprasītākā un tiek ražota visvairāk (pārējo kategoriju cūkgaļas realizācijas apjoms 2001.gadā veido tikai 7,35% no 1.kategorijas cūkgaļas realizācijas apjoma), lielāka uzmanība tika pievērsta tieši pirmās kategorijas cūkgaļas realizācijas cenu izmaiņām. 91. Jau no 2002.gada janvāra cūkgaļas dzīvsvarā iepirkuma cenas nepārtraukti krīt. Salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, janvārī 1.kategorijas cūkgaļas cenas samazinājās par 14,13%. Salīdzinot 2002.gada 1.pusgada cūkgaļas iepirkuma cenas ar 2001.gada 1.pusgada iepirkuma cenām, janvārī tās bija par 12,28% zemākas, februārī par 22,35%, martā par 24,98%, aprīlī par 29,15%, maijā par 29,09% un jūnijā par 27,93% zemākas nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī. 92. 2002.gada 1.pusgada vidējā cūkgaļas dzīvsvarā realizācijas cena ir par 24,45% zemāka nekā 2001.gada 1.pusgadā. 93. Straujais cenu kritums cūkgaļas ražotājus pārsteidza nesagatavotus, šādā īsā laika posmā nebija iespējams samazināt izmaksas un pielāgot ražošanu nelabvēlīgākiem apstākļiem cūkgaļas tirgū. Atsevišķām fermām izdevās noturēt cūkgaļas cenas augstākā līmenī nekā citām fermām, taču tikai tādēļ, ka tika ražota augstas kvalitātes cūkgaļa, kas tika realizēta kā svaiga gaļa. Taču šādas cūkgaļas ražošanai ir augstākas ražošanas izmaksas, jo cūkas tiek realizētas ātrāk, nesasniedzot optimālo vecumu, kurā ir lielākais dzīvsvara pieaugums, tādējādi ieguldītie līdzekļi tik labi neatmaksājas. Arī ražošanas apjoms šīm saimniecībām ir pietiekami liels, lai nodrošinātu tirgu ar nepieciešamo cūkgaļas daudzumu, tādēļ citām saimniecībām iekļūšana tirgū ir samērā apgrūtināta. Lai izaudzētu šādas cūkas, nepieciešams izkopt ciltsdarbu, saimniecībā ir jāaudzē šķirnes cūkas un jānodrošina tām labvēlīgi turēšanas apstākļi. Mazas saimniecības nespēj nodrošināt šādus apstākļus, jo tām nav nepieciešamo līdzekļu ieguldījumu veikšanai. 94. Neraugoties uz to, ka lielākajām fermām cūkgaļas realizācijas cenas bija nedaudz augstākas nekā pārējām, saimniecību grupā ar nobarojamo cūku skaitu no 2000 līdz 4999 vidējā cūkgaļas iepirkuma cena dzīvmasā bija 0,561 Ls/kg, kas ir zemāka nekā grupās, kur nobaro 1000-1999 un 5000 un vairāk cūku. 95. Vietējo cūkgaļas ražotāju cūkgaļas dzīvmasā realizācijas cenas, pēc CSP datiem, salīdzinot ar 2002.gada janvāri, ir samazinājušās visa gada laikā. Īpaši liels cenu kritums ir vērojams martā - par 12,92%, aprīlī - par 16,09%, maijā - par 17,82% un jūnijā - par 12,14%, kā arī gada beigās - oktobrī - par 13,87%, novembrī - par 18,72% un decembrī - par 20,05%. 96. CSP dati liecina, ka 2001.gadā cūkgaļas dzīvmasā realizācijas cenas bija augstākas par importētās cūkgaļas cenām, taču 2002.gadā, sākot ar martu, tās ir kļuvušas zemākas par importētās cūkgaļas cenām. Lielākais vietējās cūkgaļas cenu kritums attiecībā pret importa cūkgaļas cenām ir vērojams 2002.gada maijā - par 16,85%, jūlijā un augustā cenu starpība ir mazliet samazinājusies, vietējās cūkgaļas cenas bija zemākas par importa cūkgaļas cenām jūlijā par 5,99%, augustā par 1,69%. Taču septembrī un oktobrī cenu starpība atkal palielinājās, attiecīgi par 11,08% un 14,23%. Šāda cenu starpība izskaidrojama ar to, ka vietējie ražotāji bija spiesti realizēt cūkgaļu par zemākām cenām, lai saglabātu savu tirgus daļu. 97. Salīdzinot vietējo ražotāju vēlamo cūkgaļas dzīvsvarā realizācijas cenu ar importa vidējo deklarēto statistisko vērtību dzīvām cūkām zem koda 010392190, tika iegūta cenu samazinājuma marža. Importa vidējā deklarētā statistiskā vērtība tika iegūta no CSP datiem laika periodā no 2002.gada janvāra līdz novembrim. Pēc aprēķinu veikšanas VITAB konstatēja, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma marža dzīvām cūkām bija 11,73%. Augstais cenu samazinājuma maržas līmenis liecina par to, ka importēto dzīvo cūku un cūkgaļas cenas ir būtiski zemākas par vēlamo cūkgaļas cenu, līdz ar to vietējiem cūkgaļas ražotājiem nav iespējas paaugstināt savas produkcijas cenas, lai spētu konkurēt ar lēto importa produkciju. 98. Pēc iesniedzēju anketu datiem, gaļas iepirkuma cenas lielākajā daļā gadījumu (65,67%) nosaka pircējs, 20,90% gadījumu cenas tiek noteiktas pēc vienošanās, 13,43% gadījumu cenas nosaka, vadoties pēc tirgus cenām. Tirgū ienākot lētajam importam, pārstrādātājiem nav izdevīgi iepirkt dārgāku vietējo saražoto cūkgaļu, rezultātā pārstrādātāji samazina iepirkuma cenas, tādējādi vietējiem ražotājiem nav citas izejas kā realizēt savu produkciju par attiecīgo piedāvāto cenu. (5) Nodarbinātība 99. Cūkkopībā nodarbināto skaits 2001.gadā Iesnieguma atbalstītājiem bija: • Cūkgaļas ražošanā nodarbinātie - 724; • Cūkgaļas realizācijā nodarbinātie - 117. 100. Salīdzinot ar 2000.gadu, cūkgaļas ražošanā nodarbināto skaits bija pieaudzis par 10,87%, realizācijā nodarbināto skaits pieauga par 28,57%. 101. Cūkkopības nozare 2001.gadā bija ļoti ienesīga, tādēļ, paplašinot ražošanu, radās jaunas darbavietas, taču ilgstoša nelabvēlīgā situācija 2002.gadā var novest pie atsevišķu lielo uzņēmumu likvidācijas, kā rezultātā palielināsies jau tā lielais bezdarba līmenis laukos. Daudzos reģionos tie ir vienīgie uzņēmumi, kas nodrošina iedzīvotājiem darbavietas. 102. Iestājoties krīzes situācijai cūkkopībā, pēc pārbaudē iegūtās informācijas, atsevišķās saimniecībā izmaksas cenšas samazināt nevis uz strādājošo skaita samazinājuma rēķina, bet gan samazinot darba algas jau esošiem strādājošajiem. (6) Investīcijas 103. Salīdzinot 2002.gada 1.pusgada ieguldījumus ar 2001.gada ieguldījumiem saimniecību grupās uz vienu saimniecību, lielākā daļā saimniecību grupu šie ieguldījumi veido mazāk par pusi no 2001.gada ieguldījumiem. Tikai saimniecību grupā ar cūku skaitu no 2000-4999 ieguldījumi uz vienu saimniecību 2002.gada 1.pusgadā veido 50,46% no 2001.gada attiecīgajiem ieguldījumiem. Kopējie ieguldījumi 2002.gada 1.pusgadā veido 31,59% no 2001.gada ieguldījumiem. 104. Situācijā, kad cūkgaļas cenas ir zemākas par pašizmaksu, nav iespējams veikt ieguldījumus uzņēmuma attīstībā, jo jādomā par uzņēmuma spēju izdzīvot, sedzot izmaksas, kas visvairāk apdraud uzņēmuma darbības turpināšanu. 105. Neraugoties uz to, ka investīcijas cūkkopībā 2002.gada 1.pusgadā ir samazinājušās, lielākās cūku fermas tomēr turpina veikt fermu rekonstrukciju, galvenokārt pašu spēkiem. Rekonstrukcijas gaitā tiek ierīkotas modernas barošanas sistēmas, apsildāmās grīdas, modernas mēslu izvākšanas sistēmas, kas nodrošina līdzekļu ekonomiju nākotnē. Rezultātā tiek nodrošināta lietderīgāka kūts telpu izmantošana, izmaksu samazināšana uz tukšu telpu apkures rēķina, dzīvnieku dzīvsvara labāka pieauguma un slimību samazināšanās rēķina. Tādējādi tiek nodrošināta arī labāka cūkgaļas kvalitāte. 106. Subsīdijas, ko cūku audzētāji saņem par sivēnmātēm un ciltsdarba un pārraudzības programmas veicināšanai, galvenokārt tiek izmantotas, lai saglabātu esošās sivēnmātes. (7) Jaudas 107. Iesnieguma iesniedzēju jaudas izmantošanas apjoms 1999.gadā bija 70%, 2000.gadā 64%, 2001.gadā tas palielinājās līdz 71%. Pēc šiem datiem redzams, kā jaudas izmantošanu 2000.gadā ietekmējusi iepriekšējā krīze cūkkopībā 1999.gadā, savukārt 2001.gadā, kad cūkkopības attīstībai bija labvēlīgi apstākļi, notika ražošanas jaudas palielināšana. 108. Ņemot vērā to, ka Latvija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā, liela daļa saimniecību, īpaši lielākās, palielina savas ražošanas jaudas, neraugoties uz nelabvēlīgo situāciju, vai vismaz cenšas saglabāt savus līdzšinējos ražošanas apjomus. Novecojušās kūtis tiek modernizētas un pārveidotas, lai tajās būtu pēc iespējas lielākas derīgās platības. Pēc pārbaudes vizītēs iegūtās informācijas, atsevišķās lielajās fermās pēc fermu rekonstrukcijas novieto pat par 70% vairāk dzīvnieku nekā iepriekš. 109. Pēc VITAB saņemtās informācijas, 2002.gadā importa pieauguma un realizācijas cenu krituma dēļ cūkgaļas tirgū daļa saimniecību bankrotēja, daļa pārtrauca darbību cūkkopības nozarē un pārorientēja savu ražošanu uz citām lauksaimniecības nozarēm. 110. Lielās fermas nelabprāt samazina ražošanas jaudas, jo, likvidējot daļu ganāmpulka, lai to vēlāk atjaunotu tādā pašā lielumā, nepieciešams vismaz viens gads ar nepārtrauktu līdzekļu ieguldīšanu. Jāpiebilst, ka šajā laika periodā atjaunojamais ganāmpulks nenes ieņēmumus. (8) Secinājumi par zaudējumiem 111. Pārbaudes periodā vietējie ražotāji cieta zaudējumus, strauji pazeminoties cūkgaļas iepirkuma cenām. Pēc 61 vietējā ražotāja sniegtās informācijas, vidējā cūkgaļas dzīvmasā ražošanas pašizmaksa ir 0,67 Ls/kg. Vidējā cūkgaļas dzīvmasā iepirkuma cena 2002.gada 1.pusgadā, pēc vietējo ražotāju anketu datiem, 1.kategorijas cūkgaļai bija 0,588 Ls/kg, 2.kategorijas cūkgaļai - 0,612 Ls/kg, visu kategoriju vidējā cūkgaļas dzīvmasā iepirkuma cena - 0,584 Ls/kg. Pēc šīs informācija redzams, ka visu 2002.gadu vietējie cūkgaļas ražotāji bija spiesti pārdot savu produkciju zem ražošanas pašizmaksas, tādējādi ciešot zaudējumus. 112. Importēto dzīvo cūku cenas ir būtiski zemākas par vietējo cūkgaļas ražotāju nosaukto vēlamo cūkgaļas realizācijas cenu, līdz ar to vietējiem cūkgaļas ražotājiem nav iespējas paaugstināt savas produkcijas cenas, lai spētu konkurēt ar lēto importa produkciju. 113. Kaut arī anketu iesniedzēji 2002.gada 1.pusgadā realizēja par 36,77% vairāk pirmās kategorijas cūkgaļas nekā 2001.gada 1.pusgadā, realizācijas ieņēmumi ir tikai par 3,05% lielāki nekā 2001.gada 1.pusgadā. 114. Pastāvot augstām cūkgaļas iepirkuma cenām 2001.gadā, daudzās fermās tika uzsākta nobarojamo cūku ganāmpulka palielināšana. Tā kā šāda ganāmpulka palielināšana notiek ilgā laika periodā - apmēram 10 mēnešos, cūku audzētāji rēķinājās ar to, ka cūkgaļas iepirkuma cenas būtiski neatšķirsies no 2001.gada cūkgaļas realizācijas cenām. Pēc vietējo cūkgaļas ražotāju anketu datiem izvērtējot plānotos ienākumus, ko iegūtu pie 2001.gada 1.pusgada vidējās realizācijas cenas no palielinātā ganāmpulka, un faktiskos ienākumus, ko reāli ieguva 2002.gada 1.pusgadā, vietējie ražotāji cieta Ls 3 241 562,59 lielus zaudējumus. 115. Visām saimniecību grupām ieguldījumi uz vienu saimniecību 2002.gada 1.pusgadā ir mazāki nekā puse no 2001.gada ieguldījumiem. Kopējie ieguldījumi veido tikai 31,59% no 2001.gada attiecīgajiem ieguldījumiem. 116. Ilgstoši saglabājoties zemajām cūkgaļas iepirkuma cenām, daļa mazo fermu ir pārtraukušas darbību vai samazinājušas ražošanas apjomus. Lielās fermas cenšas saglabāt līdzšinējos apjomus un iespēju robežās cenšas tos palielināt, lai nezaudētu vietu cūkgaļas tirgū. E. Cēloniskā saikne (1) Pieaugošā importa iespaids 117. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, importa apjomi nemitīgi pieauguši. Kopējais dzīvu cūku un cūkgaļas imports 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 94,39%, savukārt cūkgaļas apjoms - par 56,72%. 118. Vietējās cūkgaļas dzīvmasā cenas 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, pēc CSP datiem, salīdzinājumā ar 2001.gada attiecīgo periodu, ir samazinājušās par 19,26%. Pēc vietējo ražotāju anketu datiem, cūkgaļas dzīvmasā cenas 2002.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 2001.gada 1.pusgadu, ir samazinājušās par 24,50%. 119. Pieaugot dzīvu cūku importam 2002.gada 1.pusgadā, strauji sāka pazemināties vietējo ražotāju cūkgaļas dzīvmasā iepirkuma cenas. Vislielākais dzīvu cūku importa pieaugums 2002.gadā, salīdzinot ar janvāri, ir bijis aprīlī - par 43,99% un maijā - par 66,83%. Šajos mēnešos, pēc vietējo ražotāju sniegtajiem datiem, notika lielākais cūkgaļas dzīvmasā cenu samazinājums, salīdzinot ar janvāra mēnesi, attiecīgi aprīlī - par 12,03%, maijā - par 12,97%. 120. 2001.gada 1.pusgadā vietējo cūkgaļas ražotāju teorētiskā Latvijas patēriņa tirgus daļas bija: cūkgaļai (bez subproduktiem) - 72,04%; cūku subproduktiem - 84,23%; apvienotā cūkgaļas un cūku subproduktu - 73,53%. 2002.gada 1.pusgadā šīs tirgus daļas samazinājās: cūkgaļai (bez subproduktiem) līdz 60,89%; cūku subproduktiem līdz 68,87%; apvienotā cūkgaļas un cūku subproduktu līdz 61,90%. 121. Pēc gaļas pārstrādes uzņēmumu iesniegto anketu datiem, 2000.gadā Latvijā saražotās iepirktās cūkgaļas apjomi kautsvarā veidoja 52,55% no kopā iepirktās cūkgaļas apjomiem, 2001.gadā - 49,93%, 2002.gadā no janvāra līdz augustam - 45,21%. (2) Citu apstākļu iespaids 122. Saskaņā ar likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību" 11.panta 2.daļu VITAB pārbaudīja, vai kādi citi faktori, izņemot importu, ir ietekmējuši situāciju vietējā cūkgaļas ražošanā. 123. Izanalizējot tirgus daļu pieaugumu, kopējais teorētiskais Latvijas cūkgaļas patēriņš 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ir pieaudzis par 18,31%, savukārt 2002.gada 1.pusē, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 31,14%. Tādējādi nevar apgalvot, ka situācijas pasliktināšanās vietējā ražošanā ir radusies pieprasījuma samazināšanās dēļ cūkgaļai un cūkgaļu saturošiem gatavajiem produktiem, jo patēriņš ir pieaudzis. 124. Pēc iegūtajiem anketu datiem, no 1998.gada līdz 2001.gadam vietējie cūkgaļas ražotāji neveica cūkgaļ …