Par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra 2003. gada 27. maijā pieņemtā rīkojuma Nr. 2-02/57 "Par Jūrmalas pilsētas domes 24.10.2001. sai

"Par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra

1. gada
2. maijā pieņemtā rīkojuma Nr. 2-02/57 "Par Jūrmalas pilsētas domes 24.10.
3. saistošo noteikumu Nr. 17 "Par detālo plānojumu Jūrmalā, teritorijai starp Bulduru prospektu, Rotas ielu,
4. un
5. līnijām" darbības apturēšanu",
6. gada
7. jūnijā pieņemto rīkojumu Nr. 2-02/60 "Par Jūrmalas pilsētas domes 09.10.
8. saistošo noteikumu Nr. 10 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu Jūrmalā, sabiedriskajam centram Vaivaros" darbības apturēšanu" un Nr. 2-02/62 "Par Jūrmalas pilsētas domes 07.11.
9. saistošo noteikumu Nr. 18 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu Jūrmalā, zemesgabalam Bulduri 1001" darbības apturēšanu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam". Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā
10. gada
11. martā Lietā Nr. 2003-16-05 Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Aivars Endziņš, tiesneši Ilma Čepāne, Romāns Apsītis, Juris Jelāgins, Gunārs Kūtris un Andrejs Lepse, ar tiesas sēdes sekretāru Oskaru Garkāju, piedaloties pieteikuma iesniedzēja - Jūrmalas pilsētas domes - pilnvarotajai pārstāvei Valentīnai Elksnei, zvērinātam advokātam Viktoram Tihonovam un amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra - pilnvarotajam pārstāvim Artim Stuckam, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes
12. pantu, Satversmes tiesas likuma
13. panta
14. punktu,
15. panta pir-mās daļas
16. punktu un 19.pantu, Rīgā
17. gada
18. un
19. februārī atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu "Par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra
20. gada
21. maijā pieņemtā rīkojuma Nr. 2-02/57 "Par Jūrmalas pilsētas domes 24.10.
22. saistošo noteikumu Nr. 17 "Par detālo plānojumu Jūrmalā, teritorijai starp Bulduru prospektu, Rotas ielu,
23. un
24. līnijām" darbības apturēšanu",
25. gada
26. jūnijā pieņemto rīkojumu Nr. 2-02/60 "Par Jūrmalas pilsētas domes 09.10.
27. saistošo noteikumu Nr. 10 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu Jūrmalā, sabiedriskajam centram Vaivaros" darbības apturēšanu" un Nr. 2-02/62 "Par Jūrmalas pilsētas domes 07.11.
28. saistošo noteikumu Nr. 18 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu Jūrmalā, zemesgabalam Bulduri 1001" darbības apturēšanu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam". Konstatējošā daļa Jūrmalas pilsētas dome
29. gada
30. oktobrī pieņēma saistošos noteikumus Nr. 17 "Par detālo plānojumu Jūrmalā, teritorijai starp Bulduru prospektu, Rotas ielu,
31. un
32. līnijām" (turpmāk - domes noteikumi Nr.17),
33. gada
34. novembrī saistošos noteikumus Nr. 18 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu Jūrmalā, zemesgabalam Bulduri 1001" (turpmāk - domes noteikumi Nr. 18) un
35. gada
36. oktobrī saistošos noteikumus Nr. 10 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu Jūrmalā, sabiedriskajam centram Vaivaros" (turpmāk - domes noteikumi Nr. 10).
37. gada februārī vairāki Saeimas deputāti, arī Leopolds Ozoliņš, Jānis Strazdiņš, Pēteris Kalniņš, Indulis Emsis, Andris Bērziņš un Augusts Brigmanis, vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt atsevišķu Jūrmalā esošu zemesgabalu atsavināšanas un iznomāšanas likumību. Deputāti citastarp norādīja, ka Jūrmalas pilsētas dome nav ievērojusi Aizsargjoslu likuma
38. panta prasības, proti, pieļāvusi Baltijas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā valstij piederošu zemesgabalu atsavināšanu, nepieprasot Ministru kabineta (turpmāk - MK) lēmumu. Deputāti arī pauda viedokli, ka šo teritoriju detālplānojumu izstrādē netika ņemts vērā sabiedrības viedoklis (sk.: Latvijas Vēstnesis,
39. gada
40. februāris, Nr. 24).Veicot pārbaudi, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Guntis Akmeņkalns konstatēja, ka vairāki detālplānojumi ne tikai neatbilst spēkā esošajam Jūrmalas pilsētas attīstības plānam (Ģenerālplānam) (turpmāk - Ģenerālplāns), bet arī nav tikuši izstrādāti atbilstoši MK
41. gada 5.decembra noteikumiem Nr. 423 "Noteikumi par teritorijas plānojumiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 423).
42. gada
43. aprīlī G. Akmeņkalns Prokuratūras likuma
44. panta kārtībā iesniedza iesniegumu Jūrmalas pilsētas domei. Tajā tika pieprasīts atcelt kā nelikumīgus domes noteikumus Nr. 18 un domes noteikumus Nr.
45. Tajā pašā dienā viņš reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram nosūtīja vēstuli, kurā lūdza apsvērt iespēju izmantot likuma "Par pašvaldībām"
46. pantā noteikto iespēju un apturēt iesniegumā minētos saistošos noteikumus. Jūrmalas pilsētas dome
47. gada
48. aprīļa atbildes vēstulē G. Akmeņkalnam norādīja, ka iesniegumā minētais neatbilst patiesībai, proti, Jūrmalas pilsētas dome neesot pārkāpusi noteikumus Nr. 423, un lūdza prokuroru atkārtoti izvērtēt
49. gada
50. aprīļa iesniegumā minētās prasības.
51. gada
52. maijā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs izdeva rīkojumu Nr. 2-02/57 "Par Jūrmalas pilsētas domes 24.10.
53. saistošo noteikumu Nr. 17 "Par detālo plānojumu Jūrmalā, teritorijai starp Bulduru prospektu, Rotas ielu,
54. un
55. līnijām" darbības apturēšanu" (turpmāk - rīkojums Nr. 2-02/57). Rīkojumā norādīts, ka Jūrmalas pilsētas domes
56. gada
57. februārī pieņemtais lēmums Nr. 85 "Par izmaiņām Jūrmalas pilsētas Attīstības plānā (Ģenerālplānā)" (turpmāk - lēmums Nr. 85) netika pieņemts saistošo noteikumu veidā un līdz ar to šajā lēmumā ietvertajās teritorijās joprojām esot spēkā sākotnējais 1995.gadā apstiprinātais Ģenerālplāns. Turklāt ar domes noteikumiem Nr. 17 apstiprinātā detālplānojuma sabiedriskā apspriešana ilgusi trīs nedēļas, lai gan noteikumi Nr. 423 paredzot vismaz četru nedēļu ilgu sabiedriskās apspriešanas termiņu. Jūrmalas pilsētas dome neesot ņēmusi vērā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
58. gada
59. oktobra negatīvo atzinumu par izstrādāto detālplānojumu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
60. gada
61. jūnijā izdeva rīkojumu Nr. 2-02/60 "Par Jūrmalas pilsētas domes 09.10.
62. saistošo noteikumu Nr. 10 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu Jūrmalā, sabiedriskajam centram Vaivaros" darbības apturēšanu" (turpmāk - rīkojums Nr. 2-02/60) un rīkojumu Nr. 2-02/62 "Par Jūrmalas pilsētas domes 07.11.
63. saistošo noteikumu Nr. 18 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu Jūrmalā, zemesgabalam Bulduri 1001" darbības apturēšanu" (turpmāk - rīkojums Nr. 2-02/62). Rīkojumu pamatojumā ministrs norāda, ka Jūrmalas pilsētas dome "ar detālplānojumu maina Jūrmalas attīstības plānā (ģenerālplānā) detālplānojuma robežās ietvertās teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu. Jūrmalas pilsētas domei, konstatējot šo faktu, bija jāpieņem lēmums par teritorijas plānojuma grozījumu uzsākšanu vai detālplānojums bija jāizstrādā kā pamats grozījumu izdarīšanai pašvaldības teritorijas plānojumā." Tādā veidā Jūrmalas pilsētas dome esot pārkāpusi noteikumu Nr. 423 prasības. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka rīkojumi Nr. 2-02/57, Nr. 2-02/60 un Nr. 2-02/62 neatbilst no Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)
64. panta izrietošajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem, tostarp tiesiskās stabilitātes, samērīguma un tiesiskās paļāvības principam. Samērīguma princips ierobežojot izpildvaras rīcības brīvību un patvaļu, piesaistot to noteiktiem kritērijiem. Šā principa aspektā ministrs neesot pietiekami izvērtējis savu rīkojumu ietekmi uz tiesībām, kuras uz apturēto pašvaldības saistošo noteikumu pamata bija likumīgi radušās privātpersonām. Tiesiskās stabilitātes princips savukārt nodrošinot, ka izpildvara savas darbības veic noteiktos, iepriekš paredzamos termiņos. Tā kā ministrs pēc pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanas neesot savlaicīgi izdevis rīkojumu, esot pārkāpts tiesiskās stabilitātes princips. Atbildēs uz Satversmes tiesas jautājumiem pieteikuma iesniedzējs konkretizē, ka tiesiskās paļāvības princips jāievēro attiecībā uz privātpersonām, nevis Jūrmalas pašvaldību, taču tas jāievēro arī valstij, organizējot pārvaldi, piemēram, veicot detālplānojumu tiesiskuma kontroli. Pamatojoties uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem, esot izdota virkne administratīvu aktu. To adresāti varējuši paļauties uz valsts veikto darbību tiesiskumu un pastāvību un tādējādi plānot savu personisko rīcību. Ņemot vērā, ka administratīvo aktu adresāti esot labticīgi, to tiesiskā paļāvība ir aizsargājama. Ja valsts pārkāpšot šo principu, labticīgajiem administratīvo aktu adresātiem pienākšoties atlīdzība no valsts (pašvaldības). Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (turpmāk - ministrs) - nepiekrīt pieteikuma iesniedzēja viedoklim. Atbildes rakstos ministrs pauž viedokli, ka ar apturētajiem pašvaldības saistošajiem noteikumiem apstiprinātie detālplānojumi netika izstrādāti atbilstoši noteikumu Nr. 423
65. punktam, kas regulē to izstrādāšanas kārtību. Pieteikuma iesniedzējam, konstatējot, ka detālplānojumi maina Ģenerālplānu, bija jāpieņem lēmums par tā grozīšanu. Detālplānojumu raksturs liecinot, ka ar tiem tiek mainīts Ģenerālplāns, un šajā gadījumā to pieņemšanas, apstiprināšanas un spēkā stāšanās kārtībai bija jāatbilst kārtībai, kādu piemēro, izdarot grozījumus teritorijas plānojumā. Turklāt pieteikuma iesniedzēja prettiesisko darbību rezultātā šajās teritorijās "darbojas divi atšķirīgi spēkā esoši teritorijas plānojumi". Tiesiskās stabilitātes princips netiekot pārkāpts, jo nevienā no normatīvajiem aktiem teritorijas plānošanas jomā neesot noteikts termiņš, kādā ministram būtu jāizmanto savas tiesības, kas noteiktas likuma "Par pašvaldībām"
66. pantā. Pieaicinātā persona Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš paskaidrojumos Satversmes tiesai norāda, ka domes noteikumi Nr. 17, Nr. 18 un Nr. 10 paredzot būtiski grozīt piekrastes mežu joslas izmantošanu. Joslā ietilpstot starptautiski aizsargājams mežs, un vienīgā iespēja novērst krasta eroziju esot nepieļaut šā meža iznīcināšanu. Turklāt pirms sabiedriskā centra "Vaivari" detālplānojuma apstiprināšanas Jūrmalas pilsētas būvvalde deputātiem esot sniegusi falsificētu informāciju par diviem Vides aizsardzības komitejas protokoliem un vienu Attīstības jautājumu komitejas protokolu, kuri it kā pieļaujot kotedžu celtniecību meža nogabalā Vaivari
67. Pieaicinātā persona izsaka šaubas par ekspertīzes atzinuma objektivitāti saistībā ar sabiedriskā centra "Vaivari" teritorijā esošajām dabas vērtībām, proti, bioloģiskā ekspertīze esot veikta ziemā, kad sniega seguma dēļ nav bijis iespējams konstatēt īpaši aizsargājamo augu esamību, un norāda, ka Valsts nekustamā īpašuma aģentūra (turpmāk - Aģentūra) nepietiekami kontrolējusi noslēgto zemes nomas līgumu izpildi. Bez tam atsevišķi šajās teritorijās ietilpstošie zemes gabali esot privatizēti par nesamērīgi zemu cenu un, iespējams, detālplānojums esot izmantots kā līdzeklis, lai apietu Aizsargjoslu likuma 36.panta prasības. Pieaicinātā persona secina, ka pieteikuma iesniedzējs, neņemot vērā Jūrmalas ilgtspējīgas attīstības iespējas, iznīcina unikālas dabas vērtības par labu īstermiņa ekonomiskajām interesēm, pie tam labumu no tā gūstot vienīgi atsevišķas personas, un tāpēc aicina Satversmes tiesu atstāt spēkā ministra rīkojumus Nr. 2-02/57, Nr. 2-02/60 un Nr. 2-02/
68. Ievērojot pieaicinātās personas Leopolda Ozoliņa paskaidrojumus, no Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes tika pieprasīta informācija par bioloģisko ekspertīzi attiecībā uz zemes gabalos Vaivari 1307 un Vaivari 1310 esošajām dabas vērtībām. Pēc Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes
69. gada
70. decembra bioloģiskās ekspertīzes slēdziena redzams, ka ekspertīze tika veikta laikā, kad augsni vietām klājusi sniega kārta. Ekspertīzes mērķis bijis inventarizēt attiecīgajās teritorijās esošās dabas vērtības - biotopus, retās un aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas. Slēdzienā norādīts, ka apsekotajā teritorijā aizsargājamo augu un dzīvnieku sugas nav konstatētas. Tāpēc ekspertu grupa pieļauj esošo ēku rekonstrukciju, jaunu būvniecību un teritorijas labiekārtošanu, veco priežu nociršanu pie sabiedriskā centra "Vaivari" galvenās celtnes, bet tikai tādā gadījumā, ja tiek ievērotas ekspertīzes slēdzienā ietvertās rekomendācijas, piemēram, aizliegt būvdarbus ar mežiem apaugušo terciāro kāpu teritorijā. Lietā pieaicinātās personas Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes lektores Brigitas Laimes un eksperta Kristapa Vilka sagatavotajā atzinumā "Par detālo plānojumu teritorijām Jūrmalas pilsētā" norādīts, ka domes noteikumos Nr. 10 ietvertajā teritorijā esot konstatēti Eiropas Savienībā aizsargājamie biotopi, kas atbilstot kategorijai "mežainas jūrmalas kāpas" - 2180 un "boreāli meži" - 9010 (Eiropas padomes
71. gada direktīva "Par dabisko biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību" -
72. pielikums). Šādi meži esot atzīstami par prioritāri aizsargājamiem biotopiem Eiropā. Atsevišķos meža nogabalos esot konstatējami dabiski mazskarti meža biotopi, kas pielīdzināmi Latvijā īpaši aizsargājamiem biotopiem, tādēļ šo mežu aizsardzības nolūkā esot nepieciešams izveidot mikroliegumus. Tiek rekomendēts nepieļaut meža zemju transformāciju un jāšanas trases ierīkošanu. Būvniecība esot pieļaujama vienīgi esošās apbūves robežās, tādejādi saglabājot visus meža biotopus, kas kopumā veidojot vienu no izcilākajām dabas teritorijām Jūrmalā. Arī teritoriju, uz kuru attiecas domes noteikumi Nr. 17, tiek ieteikts saglabāt kā mežu ar dabisku augāju, kas veidotu dabas lieguma "Ragakāpa" buferzonu. Tiek pieļauta vienīgi jau esošo sporta laukumu atjaunošana, maksimāli saudzējot apkārtējo mežu, ierīkot takas, soliņus un atkritumu tvertnes. Savukārt domes noteikumos Nr. 18 minētajā teritorijā salīdzinoši lielu platību aizņemot viens no jutīgākajiem meža augšanas apstākļu tipiem - sils, kas lielākajā teritorijas daļā ir vecāks par 200 gadiem. Šādi meži Latvijā esot ārkārtīgi reti sastopami. Atzinumā tiek secināts, ka nav pieļaujama zemesgabala transformācija, kāpu reljefa pārveidošana vai zemsedzes iznīcināšana. Tiek ieteikts pirms jebkura veida būvniecības vai teritorijas citādas pārveidošanas veikt īpaši rūpīgu vides ekspertīzi. Tiesas sēdē pieteikuma iesniedzēja pārstāve Valentīna Elksne atkārtoti uzsvēra pieteikumos pausto, proti, ka domes noteikumi Nr. 17, Nr. 18 un Nr. 10 tika nosūtīti ministram, un viņš četru nedēļu laikā nav cēlis iebildumus. Pēc šā termiņa izbeigšanās ministrs esot zaudējis tiesības apturēt domes noteikumus. Turklāt rīkojumi Nr. 2-02/57, Nr. 2-02/60 un Nr. 2-02/62 neatbilstot ne likuma "Par pašvaldībām"
73. panta prasībām, - jo tie neesot motivēti, ne arī tiesiskās stabilitātes un samērīguma principam. Ministrs arī neesot ņēmis vērā, ka Jūrmalas pilsēta attīstās kā tūrisma centrs un apturētajiem domes noteikumiem esot paredzēta nozīmīga loma tūrisma un ekonomiskās attīstības veicināšanā. Zvērināts advokāts Viktors Tihonovs norādīja, ka lietas pareizas izlemšanas interesēs būtu nepieciešams jautājumus, kas attiecas uz detālplānojumos aptverto zemes gabalu nomu, atsavināšanu vai iespējamo privatizāciju, nošķirt no jautājumiem, kas tieši skar rīkojumu Nr. 2-02/57, Nr. 2-02/60 un Nr. 2-02/62, kā arī domes noteikumu Nr. 17, Nr. 18 un Nr. 10 pieņemšanas procedūras tiesiskumu vai iespējamo prettiesiskumu. Tiesiskās attiecības, kas skarot ar detālplānojumiem aptverto zemesgabalu nomu, atsavināšanu vai iespēja mo privatizāciju, tiekot kārtotas vienīgi starp privātpersonām un atsevišķām valsts iestādēm, tādējādi pieteikuma iesniedzējs nevarējis tās ietekmēt. V. Tihonovs lūdza tiesu ņemt vērā apstākli, ka teritorijas plānošana esot ļoti grūts un tehniski sarežģīts process. Pieteikuma iesniedzējs viens no pirmajiem savā administratīvajā teritorijā izstrādājis un pieņēmis Ģenerālplānu. Tolaik teritorijas plānošanas prakse vēl neesot bijusi plaša un esot bijušas grūtības ar normatīvo aktu prasību piemērošanu un interpretāciju. Virkne prasību, kas regulē plānošanas procedūru, esot formālas un birokrātiskas, piemēram, prasība par nepieciešamajām publikācijām laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Lai arī pilnīgi visas prasības attiecībā uz nepieciešamo publikāciju skaitu laikrakstos neesot ievērotas, sabiedrības lielā interese, piemēram, par zemesgabala Bulduri 1001 detālplānojuma pieņemšanu, liecinot, ka tā tomēr esot saņēmusi pietiekamu informāciju. V. Tihonovs arī norādīja, ka neilgi pirms noteikumu apturēšanas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem ar pieteikuma iesniedzēju esot bijušas sarunas, kuru laikā nekādi būtiski iebildumi pret pieņemtajiem vai paredzamajiem detālplānojumiem neesot izteikti. Tādējādi ministra rīcība, proti, pēkšņa domes noteikumu Nr. 17, Nr. 18 un Nr. 10 darbības apturēšana, esot nesaprotama. Šāda nesaprātīga un nepamatota rīcība sabiedrības intereses aizskarot lielākā mērā nekā formālie pieteikuma iesniedzēja pieļautie pārkāpumi teritorijas plānošanas jomā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pārstāvis Artis Stucka norādīja, ka ministrs, izdodot rīkojumus, esot pilnībā ievērojis gan samērīguma, gan tiesiskās paļāvības principu. Turpretī pieteikuma iesniedzējs, pieņemot domes noteikumus Nr. 17, Nr. 18 un Nr. 10, esot būtiski pārkāpis normatīvajos aktos noteikto procesuālo kārtību. Tos esot bijis jāpieņem kā Ģenerālplāna grozījumus, nevis kā precizējumus. Turklāt pieņemšanas procesā esot ignorēts sabiedrības viedoklis, kura uzklausīšana uzskatāma par būtisku un neatņemamu teritorijas plānošanas procedūras sastāvdaļu. Ministra pārstāvis arī norādīja, ka ne likums "Par pašvaldībām", ne noteikumi Nr. 423 nenosakot termiņu, kādā ministram ir tiesības apturēt prettiesiskus pašvaldības saistošos noteikumus. Ministrija vienmēr esot bijusi atvērta sarunām, bet pieteikuma iesniedzējs nav vēlējies sadarboties teritorijas plānošanas jomā, vēl vairāk, atsevišķos gadījumos pat ignorējis ministrijas, kā arī citu valsts pārvaldes iestāžu likumīgās prasības. Ministra pārstāvis atzīmēja, ka pieteikuma iesniedzēja darbība teritorijas plānošanā galvenokārt tiekot veikta publisko tiesību jomā, tādējādi tam piešķirtās kompetences apjoms esot skaidri noteikts likumā. Ja kompetence tiekot pārkāpta, veiktā darbība kļūstot prettiesiska. Lietā pieaicinātā persona, Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš norādīja, ka sabiedriskā apspriešana par detālplānojumu teritorijai Bulduri 1001 esot bijusi imitēta. Proti, šajā gadījumā personas, kas atbalstījušas plānojuma projektu, esot ar autobusiem atvestas no Kauguriem, tātad īstenībā sabiedrības viedoklis nemaz neesot uzklausīts. Pieteikuma iesniedzējs savulaik esot pieņēmis lēmumu pat par šajā pašā teritorijā esoša meža izciršanu, tomēr sabiedrības spiediena dēļ šis lēmums esot atcelts. Domes noteikumos Nr. 10 minētajā teritorijā, kur aug ļoti vērtīgs mežs, esot plānots būvēt vairāk nekā desmit kotedžas, un Aģentūra valstij piederošo zemi esot iznomājusi par niecīgu samaksu - 3 santīmi par kvadrātmetru. Toties pēc iespējamās privatizācijas zemes vērtība varētu pieaugt simtkārt. Pieaicinātā persona arī norādīja uz iespējamo Attīstības jautājumu komitejas protokolu falsifikāciju. Lietā pieaicinātā persona, Latvijas Universitātes lektore Brigita Laime apstiprināja savā atzinumā pausto, ka ar domes noteikumiem Nr. 10 un Nr. 18 aptvertās teritorijas galvenokārt klājot 180 - 200 gadus vecu priežu sili un šie koki esot īpaši jāaizsargā. Ja šajās teritorijās tiek plānota jebkāda saimnieciskā darbība, tad šis jautājums jārisina pēc iespējas saudzīgāk, piemēram, paredzot atsevišķās vietās mikroliegumu izveidošanu. Pieaicinātā persona secina, ka ar domes noteikumiem Nr. 17, Nr. 18 un Nr. 10 apstiprinātie detālplānojumi ir jāpārskata no jauna, ņemot vērā ne tikai Jūrmalas pilsētas attīstības intereses, bet arī kāpu aizsargjoslas kompleksas aizsardzības nepieciešamību visā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. Eksperts, Pašvaldību savienības priekšsēdētāja padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš norādīja, ka Ģenerālplānā plānošanas jautājumi tiekot risināti vispārīgi, bet neskaidros jautājumus sīkāk precizējot detālplānojums. Savukārt tā izstrādes sākumposmā neesot paredzams, vai Ģenerālplāns tiks grozīts vai tikai un vienīgi precizēts. Detālplānojuma sabiedrisko apspriešanu nevarot pielīdzināt tautas nobalsošanai. Domei esot tiesības arī neatbalstīt sabiedriskajās apspriedēs izteiktos viedokļus un pieņemt citu lēmumu. Eksperts atzīmēja, ka ar domes noteikumiem Nr. 17, Nr. 18 un Nr. 10 aptvertie zemes gabali neesot pieskaitāmi pie aizsargājamām dabas teritorijām, bet atzīstami par aizsargājamu mežu. Liecinieks, bijušais Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Alksnis norādīja, ka Jūrmala bijusi viena no pirmajām pilsētām Latvijā, kas pieņēmusi savu attīstības plānu. Viņš, būdams domes priekšsēdētājs, centies pilsētas attīstības jautājumus vērtēt kompleksi. Liecinieks izteica viedokli, ka atsevišķi līgumi, ko slēgusi Aģentūra par detālplānojuma Bulduri 1001 teritorijā ietilpstošo zemesgabalu iznomāšanu, iespējams, esot nelikumīgi, jo Aģentūra neesot saņēmusi MK lēmumu Aizsargjoslu likuma
74. pantā noteiktajā kārtībā. Liecinieks, bijušais Aģentūras ģenerāldirektors Kalvis Bricis uzskata, ka valsts īpašumā esošos zemes gabalus, kas atrodas kāpu aizsargjoslā, Aģentūra iznomājusi atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ieskaitot nomas maksas noteikšanu. Aģentūrai, rīkojoties ar valsts īpašumu, galvenais mērķis esot gūt no tā maksimālu labumu. Kaut arī atsevišķos nomas līgumos tiesības privatizēt zemesgabalus esot paredzētas, Aģentūra nav devusi "nevienam nekādas garantijas, ka šos te zemes gabalus aģentūra vai kāda cita valsts institūcija varētu privatizēt". Nomnieki vienmēr, slēdzot nomas līgumus, prasot tiesības attiecīgo objektu privatizēt. Tomēr liecinieks uzsvēra, ka tādā gadījumā, ja valdība pieņemtu lēmumu par kāda zemesgabala privatizāciju, nomnieks būtu tiesīgs to privatizēt. Proti, likumdošana paredzot "...principā vismaz tajā brīdī ... nu, arī šobrīd faktiski jau paredz privatizācijas iesniegumu jeb ierosinājumu par jebkuru objektu. Kaut vai par Brīvības pieminekli". Atbildot uz tiesas jautājumu, kāpēc Vaivaros zemesgabalā 1307 nelielas terases uzturēšanai savulaik iznomātas tik lielas meža platības, liecinieks atbildēja, ka tādus zemesgabalus šīs būves uzturēšanai izveidojusi Jūrmalas domes zemes komisija. Liecinieks, bijušais Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Dainis Urbanovičs atzina, ka, dome, izlemjot konkrētu teritorijas plānošanas jautājumu, sabiedrības viedokli varot arī neņemt vērā. Par vienu no kritērijiem atšķirīga lēmuma pieņemšanai varētu kalpot nodokļu ieņēmumu pieaugums pašvaldības budžetā. Liecinieks izteica viedokli, ka teritorijas plānošanas jautājumu sabiedriskā apspriešana ir reglamentēta vispārīgi un "nav noteikta procedūra, kas ir jādara ar šiem sabiedriskās apspriešanas rezultātiem" . Liecinieks kā nepamatotus noraidīja Leopolda Ozoliņa apgalvojumus par Attīstības jautājumu komitejas protokolu iespējamo falsifikāciju. Lieciniece, Jūrmalas pilsētas galvenā plānotāja Māra Kalvāne paskaidroja, ka sabiedriskās apspriedes, kas notikušas
75. gada
76. jūnijā un
77. septembrī, apmeklējuši tikai nedaudzi cilvēki. Tomēr sabiedrība esot bijusi informēta par notiekošo teritorijas plānošanas procesu. Atbildot uz tiesas jautājumu par sabiedriskā centra "Vaivari" detālplānojuma sabiedrisko apspriešanu un to ka 91 procents respondentu atbalstījuši dabas pamatnes pārveidi apbūvējamā teritorijā, lieciniece atzina, ka aptaujas anketas lielākoties bijušas anonīmas. Šādu anonīmu aptauju mērķis esot pasargāt tās dalībniekus no liekas publicitātes, jo personas, kuras pret kaut ko protestē, parasti vēlas palikt anonīmas. Lieciniece norādīja, ka atsevišķos gadījumos detālplānojuma izstrādāšanas laikā rodoties nepieciešamība grozīt sākotnējo Ģenerālplānu un normatīvie akti tieši neparedzot, ka šādos gadījumos normatīvie plānošanas process būtu jāsāk no jauna. Atbildot uz tiesas jautājumu par meža zemju transformācijas atļauju pieprasīšanu no MK, M.Kalvāne norādīja, ka domes noteikumos Nr. 17, Nr. 18 un Nr. 10 minētajās teritorijās zemes transformācija nav notikusi, tādējādi arī MK akcepts nav bijis nepieciešams. Secinājumu daļa Satversmes
78. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. No pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet virkne tiesiskas valsts pamatprincipu, arī samērīguma un tiesiskās paļāvības princips (sk. Satversmes tiesas
79. gada
80. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03