Zaudējis spēku - Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības stratēģiju 2020.–2022. gadam

Zaudējis spēku - Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības stratēģiju 2020.–2022. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru prezidenta rīkojums Nr. 357 Rīgā 2019. gada 23. decembrī Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības stratēģiju 2020.-2022. gadam Apstiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības stratēģiju 2020.-2022. gadam. Ministru prezidents A. K. Kariņš (Apstiprināta ar Ministru prezidenta 2019. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 357) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības stratēģija 2020.-2022. gadam Saturs 1. VISPĀRĪGĀ DAĻA 1.1. Esošās situācijas raksturojums 1.2. Stratēģiskais mērķis 1.3. Prioritātes 1.4. Biroja īstenotie darbības virzieni 1.4.1. Noziedzīgu nodarījumu atklāšana un izmeklēšana 1.4.2. Valsts amatpersonu darbības kontrole 1.4.3. Politisko partiju finansēšanas kontrole un aģitācijas uzraudzība 1.4.4. Sabiedrības izglītošana un informēšana par pretkorupcijas jautājumiem 1.4.5. Pretkorupcijas politikas plānošana un starptautiskā sadarbība 1.5. Biroja darbības spēju izvērtējums 1.5.1. Informācijas tehnoloģiju iespējas un analītiskā kapacitāte 1.5.2. Personāla vadība 1.5.3. Darba vide 1.5.4. Informācijas aprite un drošība 1.5.5. Biroja organizatoriskā struktūra un iekšējie procesi 2. VALSTS BUDŽETA PROGRAMMAS Ievads Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības stratēģija 2020. ̶ 2022. gadam (turpmāk - Stratēģija) ir vidēja termiņa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - Birojs) vadības dokuments, kas nodrošina Biroja darbības plānošanu, nosakot Biroja stratēģiskos mērķus, uzdevumus mērķu sasniegšanai, rezultatīvos rādītājus un to sasniedzamās skaitliskās vērtības. Biroja Stratēģija ir izstrādāta saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteikto1 un Ministru kabineta 2015. gada 28. aprīļa instrukciju Nr. 3 "Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu". Stratēģijas mērķis ir nodrošināt efektīvu Biroja darbības plānošanu un īstenošanu tā kompetencē esošo funkciju un uzdevumu ietvaros laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam. Stratēģijas īstenošana atbilst plānotajam Biroja vidēja termiņa budžeta izdevumu kopapjomam. Birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kurai saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu noteiktas konkrētas funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību (turpmāk - Politiskās partijas) finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē. Biroja misija: "Mēs vēršamies pret korupciju ar likuma spēku un sabiedrības atbalstu, lai panāktu amatpersonām uzticētās varas godprātīgu izmantošanu valsts un sabiedrības interesēs". 1. VISPĀRĪGĀ DAĻA 1.1. Esošās situācijas raksturojums Korupcija atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 1. panta pirmajā daļā definētajam ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām, tādējādi korupcija neaprobežojas tikai ar kukuļošanu, bet attiecas arī uz citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Koruptīvos noziedzīgos nodarījumos var būt iesaistītas ne tikai valsts amatpersonas, bet arī plašāks personu loks, t.sk. personas, kuras spēj vai sola ietekmēt valsts amatpersonu rīcību, kukuļošanas atbalstītāji, starpnieki, kukuļu piesavinātāji un kukuļdevēji. Korupcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs var izpausties ne vien administratīvajā, bet arī iestādes vadības un politiskajā līmenī. Publiskā un privātā sektora saskarsme ir viens no korupcijas riskus veicinošiem faktoriem. Gan valsts amatpersonai, gan komersanta pārstāvim var rasties nodoms un iespēja izmantot noziedzīgus paņēmienus, lai apmaiņā pret prettiesisku labumu nodrošinātu kādas nepamatotas priekšrocības. Līdzšinējie Biroja atklātie pārkāpumi liecina, ka augstākie korupcijas riski ir saistīti ar publiskajiem iepirkumiem, kuros tiek piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums. Apjomīgākie iepirkumi īstenoti Rīgā, kur atrodas vadošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, tomēr nozīmīga daļa finansējuma izlietota iepirkumiem arī valsts reģionos. Kopumā 2018. gadā ir veikti iepirkumi par summu 2962,3 milj. euro, no kuriem 39% novirzīti būvniecības darbiem, 10% - transporta pakalpojumiem, bet 9% - ceļu darbiem2. Informatīvajā ziņojumā par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu investīciju aktualitātēm līdz 2019. gada augustam Finanšu ministrija norādīja, ka 65% no visiem 2019. gada pirmajā pusgadā neatbilstošajiem izdevumiem konstatēti pašvaldību projektos - galvenokārt par iepirkumu normu pārkāpumiem3. 2019. gadā Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdza līgumu par "Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrādi un būvdarbiem", kas ir lielākais Biroja redzeslokā esošais Eiropas Savienības līdzfinansētais projekts Stratēģijas darbības periodā. Ņemot vērā, ka koruptīvas darbības, jo īpaši publisko iepirkumu jomā, bieži tiek veiktas komercuzņēmumu interesēs, juridiskās personas atbildības izvērtēšana kļūst par nozīmīgu koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas sastāvdaļu. Analizējot un izmeklējot juridiskās personas saistību ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu, nozīme ir ne vien noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem, bet arī uzņēmuma izveidotai iekšējās kontroles sistēmai un veiktajiem pasākumiem, lai novērstu iespējamos korupcijas riskus. 2018. gada Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja "Moneyval" 5. kārtas ziņojuma par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (turpmāk - NILLTF) novēršanas sistēmas efektivitāti kopsavilkumā norādīts, ka Latvijai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija (turpmāk - NILL) ir jāizvirza kā prioritāte un jācenšas sistemātiski veikt kriminālvajāšanu par plašāku NILL spektru, tostarp trešo personu un atsevišķu NILL bez predikatīvā nozieguma. Ziņojumā norādīts, ka Latvijai ir jāizstrādā tiesībaizsardzības vadlīnijas par minimālajām pierādījumu prasībām, kuras tiesai būtu nepieciešamas, lai pierādītu NILL apsūdzības pamatā esošo nodarījumu saskaņā ar grozītajiem tiesību aktiem. Minētās vadlīnijas jāpapildina ar atbilstošu apmācību visām tiesībaizsardzības iestādēm, kas ir iesaistītas tādu nodarījumu izmeklēšanā, kas rada ienākumus.4 Lai nodrošinātu vienotu pieeju NILL izmeklēšanā, iepriekšējās stratēģijas darbības periodā Biroja amatpersonas ir piedalījušās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanas vadlīniju izstrādē, tostarp, izstrādājot atsevišķu sadaļu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanu, ja tā ir saistīta ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem. Finanšu izlūkošanas dienesta sagatavotajā Latvijas Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā konstatēts, ka pastāv liela iespējamība, ka būtisks skaits Latvijas juridisko personu un ārvalstu juridisko personu ir iesaistītas NILLTF shēmās.5 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) 2019. gada Latvijas ekonomikas pārskatā norādīts, ka, lai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, Latvijas komercbankām tika aizliegts apkalpot noteikta tipa augsta riska klientus (čaulas uzņēmumus), kā arī bija jāsamazina nerezidentu depozītnoguldījumi par vairāk kā 60%. Papildus Latvijas valdība ar OECD līdzdalību izstrādāja pasākumu plānu, kura īstenošanas rezultātā būtu jāpieaug uzraugošo un tiesībaizsargājošo institūciju kapacitātei un darba kvalitātei NILL apkarošanā.6 Pasākumu plāns NILLTF novēršanai laika periodam līdz 2019. gada 31. decembrim nosaka prioritātes - efektīva informācijas apmaiņa izmeklēšanas veicināšanai, atbilstošu cilvēkresursu nodrošināšana tiesībaizsardzības iestādēm, informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana efektīvai datu pārvaldībai, starpinstitucionāli vienota izpratne par NILL. OECD 2019. gada Latvijas ekonomikas pārskatā norādīts, ka pašvaldības gan institucionāli, gan teritoriāli ir relatīvi mazas, līdz ar to netiek nodrošinātas pietiekami augstas kvalitātes publiskie pakalpojumi, ieskaitot izglītību un transporta pakalpojumus.6 Valdība ir iniciējusi pašvaldību teritoriālo reformu, lai samazinātu pašvaldību skaitu no 119 uz 39. Apvienojot pašvaldības un veidojot jaunas pārvaldes struktūras, jānodrošina procesa caurspīdīgums, kā arī jāsamazina korupcijas, interešu konflikta, izšķērdēšanas u.c. iespējamie riski. Biroja iepriekšējās stratēģijas darbības periodā Latvijā norisinājās Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Ņemot vērā aktīvo priekšvēlēšanu aģitācijas norisi internetā un sociālajos tīklos, pirms 13. Saeimas vēlēšanām Birojs izveidoja mobilo lietotni "Ziņo KNAB!" un aicināja iedzīvotājus informēt par novērotajiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem. Ievērojot iedzīvotāju aktivitāti, Birojs veicis mobilās lietotnes funkcionālo pilnveidi, pielāgojot lietotni ziņošanai par visiem Biroja kompetencē esošiem pārkāpumiem vai noziedzīgajiem nodarījumiem. Izmantojot mobilo lietotni "Ziņo KNAB!", iedzīvotāji vienkāršā un ērtā veidā var paziņot gan par valsts amatpersonu atrašanos interešu konflikta situācijā, gan par iespējamiem korupcijas gadījumiem, gan arī sniegt informāciju par, viņuprāt, politisko partiju finansēšanas pārkāpumiem. 2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (turpmāk - Finansēšanas likums), paredzot būtiskas izmaiņas valsts budžeta finansējuma piešķiršanā Politiskajām partijām. 2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums. Birojs ir viena no kompetentajām iestādēm, kurai trauksmes cēlējs var ziņot par iespējamo noziedzīgo nodarījumu vai likumpārkāpumu. Šobrīd trauksmes cēlējam ir iespējas ziņot Birojam telefoniski, elektroniski vai rakstiski aizpildot trauksmes celšanas ziņojuma veidlapu, kā arī aizpildot iepriekš definētus laukus Biroja tīmekļa vietnes sadaļā "Ziņot par pārkāpumu". Pieaugot uzticības līmenim Birojam, sabiedrība sniedz ievērojami lielāku informācijas apjomu par iespējamiem korupcijas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, Politisko partiju pretlikumīgas finansēšanas, kā arī interešu konflikta gadījumiem. Tādējādi, pieaugot saņemtās informācijas apjomam, Birojs saskaras gan ar darbinieku, gan finansējuma nepietiekamību. Biroja ieskatā ir mērķtiecīgi jāvirzās uz Valdības rīcības plāna7 pasākuma Nr. 180.2 izpildi, ieguldot resursus esošo darbinieku apmācībā, kā arī piesaistot jaunus darbiniekus. Valdības rīcības plāna pasākums Nr. 180.2 paredz stiprināt Biroja kapacitāti gan cilvēkresursu, gan materiālo resursu ziņā, palielinot Biroja finansējumu un štata vietu skaitu par 23 %. OECD 2019. gada Latvijas ekonomikas pārskatā kā pozitīva iezīme cīņā ar korupciju ir norādīta valdības apņemšanās palielināt tiesībaizsardzības iestāžu, tai skaitā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Finanšu izlūkošanas dienesta un Biroja budžetus. Īpaši uzsvērts, ka Biroja budžeta neatkarība palielinās sabiedrības uzticību tā spējai cīnīties ar korupciju valstī.6 Tādējādi Stratēģijas darbības periodā plānots rosināt pārskatīt Birojam piešķirtā finansējuma apmēru un palielināt štata vietu skaitu par 35 amata vietām. Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International veiktajā novērtējumā "Korupcijas uztveres indekss 2018" Latvija saņēma 58 punktus (no 100 punktiem), ieņemot 41. vietu (2016.gadā - 44. vieta) starp 180 valstīm.8 Lai mazinātu korupciju un stiprinātu valsts demokrātiju, Transparency International rekomendē stiprināt valsts institūcijas, efektivizēt pretkorupcijas likumdošanu, veicināt sabiedrības līdzdalību un aizsargāt preses brīvību.9 2017. gada decembrī publicētajā Eiropas Komisijas aptaujā "Special Eurobarometer 470 - Corruption report" norādīts, ka tikai 34% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka korupcija ir nepieņemama. Samērā liels respondentu skaits uzskata, ka ir pieņemami dot dāvanas (60%), naudu (39%) un nodrošināt labvēlīgu attieksmi (43%), saņemot pakalpojumus no valsts pārvaldes. Pozitīva tendence, salīdzinot ar 2013. gada aptauju, konstatēta jautājumā par naudas došanas neatbalstīšanu, proti, par 9% ir pieaudzis to respondentu skaits, kuri neatbalsta naudas došanu, saņemot pakalpojumus no valsts pārvaldes. Uz Eiropas Komisijas aptaujas jautājumu, vai jūs personīgi pazīstat kādu, kurš ir pieņēmis kukuli, 28% aptaujāto respondentu Latvijā atbildēja apstiprinoši. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, Latvija ir pēdējā vietā ar vismazāko procentu apstiprinošu atbilžu (11%), atbildot uz jautājumu, vai valsts pārvaldes centieni cīņā ar korupciju ir efektīvi. Salīdzinājumā ar 2013. gada aptauju par 13% pieauga to respondentu skaits Latvijā, kuri ir informēti, kur ziņot par korupciju.10 Pasaules ekonomikas foruma veiktajā novērtējumā "Globālās konkurētspējas indekss 2019", kas nosaka valsts konkurētspēju un produktivitātes līmeni, Latvija ierindojās 41. vietā (2018.gadā - 42. vieta) no 141 valsts. Augstākie rezultāti Latvijai norādīti informācijas un telekomunikāciju ieviešanā un zemākie - veselības aprūpē. Zemu novērtēta arī Latvijas tiesu neatkarība un uzticība tiesībaizsardzības iestādēm.11 Latvijā pieaug privātā sektora patēriņš un investīcijas, kā rezultātā iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP) izaugsme 2018. gadā bija 4,8%, īpaši straujš pieaugums bija vērojams būvniecības nozarē - 22% (pret 2017. gadu).12 Stockholm School of Economics in Riga "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" uzrāda tendenci, ka, pieaugot ekonomikai Latvijā, turpina pieaugt arī ēnu ekonomika. Pētījuma rezultāti parāda, ka ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedza 24,2% no IKP (pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu). Lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars (35,9%) ir būvniecības nozarē.13 Pasaules tirdzniecības attīstību kavē augošās protekcionisma tendences un ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, bet Eiropā situāciju pasliktina neskaidrības par Lielbritānijas izstāšanās procesu no Eiropas Savienības. Tādējādi arī atvērtā Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā divos iepriekšējos gados.14 Latvijas Banka prognozē, ka 2019. gadā un 2020. gadā IKP izaugsme palēnināsies un būs 2,5% robežās. 1.2. Stratēģiskais mērķis Kompetences ietvaros veicināt valsts amatpersonu izpratni par godprātīgu rīcību un pienākumu rīkoties sabiedrības interesēs, pieņemot lēmumus un izlietojot publisko finansējumu. 1.3. Prioritātes Birojam kā vadošajai pretkorupcijas iestādei Latvijā jāveicina tāda sociālā, ekonomiskā un tiesiskā vide, kas vērsta uz publiskas personas institūciju rīcību sabiedrības interesēs, nodrošinot, ka katrs indivīds un sabiedrība kopumā uzticas likumdevējam, izpildvarai, tiesu varai, kā arī valsts un pašvaldību institūciju darbam. Biroja darbība un resursi deleģēto funkciju izpildē triju gadu periodā tiks koncentrēti šādu prioritāro uzdevumu veikšanai: 1. Mazināt valsts amatpersonu prettiesiskas rīcības iespējamību ar publiskas personas mantu un finanšu līdzekļiem, tai skaitā identificēt un izskaust koruptīvus noziedzīgus nodarījumus publiskas personas institūcijās, veicot mērķtiecīgas darbības šādās prioritārajās jomās: 1.1. finanšu sektorā; 1.2. tiesu varas institūcijās; 1.3. veselības aprūpē; 1.4. publiskajos iepirkumos: a) Eiropas Savienības finansētajos projektos; b) būvniecības nozarē; c) Latvijas lielākajās pašvaldībās; d) Rail Baltica projektā; 2. Iespēju robežās katrā Biroja izmeklētajā kriminālprocesā veikt paralēlo finanšu izmeklēšanu, lai identificētu, arestētu un konfiscētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus; 3. Piemērojot jauno Politisko partiju finansēšanas modeli, pilnveidot Politisko partiju finansēšanas uzraudzību; 4. Stiprināt Biroja kapacitāti cilvēkresursu un materiālo resursu ziņā, uzlabojot un efektivizējot Biroja analītiskās, operatīvās un izmeklēšanas spējas, novēršot un apkarojot koruptīvus noziedzīgus nodarījumus15 un kontrolējot Politisko partiju finansēšanas noteikumu izpildi. 1.4. Biroja īstenotie darbības virzieni Birojam noteiktās funkcijas ir korupcijas novēršana, apkarošana un politisko partiju finansēšanas noteikumu izpildes kontrole, nodrošinot šādus darbības virzienus: 1) noziedzīgu nodarījumu atklāšana un izmeklēšana; 2) valsts amatpersonu darbības kontrole; 3) politisko partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas kontrole; 4) sabiedrības izglītošana un informēšana par pretkorupcijas jautājumiem; 5) pretkorupcijas politikas plānošana un starptautiskā sadarbība. 1.4.1. Noziedzīgu nodarījumu atklāšana un izmeklēšana Esošās situācijas apraksts: Biroja amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju, kā arī noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar Politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Pildot minētās funkcijas, Biroja amatpersonas veic operatīvo darbību, resoriskās pārbaudes un izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kā arī sniedz palīdzību ārvalstīm ar koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu saistītu procesuālo darbību veikšanā. 2018. gada 23. augustā tika publicēts Moneyval 5. kārtas savstarpējā novērtējuma ziņojums par Latvijas NILLTFN sistēmas efektivitāti par pārskata periodu līdz 2017. gada novembrim. Latvijas NILLTFN sistēma starptautiskās sadarbības jomā novērtēta ar pietiekošu efektivitātes rādītāju, astoņās citās jomās ar viduvēju un vēl divās jomās (juridiskās personas un veidojumi, kā arī finanšu sankcijas par proliferācijas finansēšanu) ar zemu efektivitātes rādītāju. Līdz 2019. gada beigām Latvijai jāveic nepieciešamie uzlabojumi efektivitātes rādītājos. Atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 11. oktobra rīkojumam Nr. 512 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laika posmā līdz 2019. gada 31. decembrim" 2019. gadā Biroja amatpersonas piedalījās darba grupā, izstrādājot prakses vadlīnijas vienotas pieejas nodrošināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā. Analizējot iepriekšējās Biroja darbības stratēģijas rezultātus, secināms, ka augsti korupcijas riski ir saglabājušies publisko iepirkumu jomā. Minētajā periodā atklāti vairāki koruptīvi noziedzīgi nodarījumi, kas ir saistīti ar publisko iepirkumu norisi. Īpaši augsti korupcijas riski ir saskatāmi pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību rīkotajos publiskajos iepirkumos, kā arī iepirkumos būvniecības sektorā. Biroja atklātās koruptīvās darbības publisko iepirkumu jomā nereti ir saistītas ar konkurences ierobežojumu neievērošanu. Saglabājoties augstiem korupcijas riskiem, publiskie iepirkumi, tai skaitā būvniecības jomā, joprojām būs Biroja prioritāte Stratēģijas darbības periodā. Ņemot vērā, ka Stratēģijas darbības periodā tiks uzsākta Latvijā apjomīgākā būvniecības projekta - Rail Baltica - realizācija, Birojs pastiprinātu uzmanību pievērsīs tam, lai minētā projekta realizācijas gaitā valsts amatpersonu rīcība būtu sabiedrības interesēs un jau sākotnēji tiktu novērsta iespēja iesaistītajām personām vai trešajām personām gūt prettiesisku personīgu vai mantisku labumu. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) 2018. gadā publicēja ziņojumu, kurā Latvijas kredītiestādei AS "ABLV banka" izteica virkni būtisku pārmetumu, norādot, ka komercbankas vadība, akcionāri un darbinieki esot pārvērtuši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju par vienu no bankas biznesa virzieniem un banka aktivitāšu ietvaros ir tikusi izmantota noziedzīgiem mērķiem, tai skaitā veikti darījumi ar pusēm, kas ir saistītas ar ASV un Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju sarakstā esošām institūcijām. 2018. gadā AS "ABLV banka" uzsāka pašlikvidācijas procesu, kuru kontrolē Finanšu un kapitāla tirgus komisija un savas kompetences ietvaros uzrauga vairākas tiesībsargājošās institūcijas, t.sk. Birojs. Stratēģijas darbības periodā Biroja mērķis ir nodrošināt mērķtiecīgu, efektīvu un kvalitatīvu analītisko un operatīvo darbu, kā arī izmeklēšanu. Īpašs uzsvars pievēršams noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un izmeklēšanai finanšu sektorā, kurā identificēti augsti korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski. Ņemot vērā, ka koruptīvam noziedzīgam nodarījumam ir materiāls raksturs, proti, šāds noziedzīgs nodarījums ģenerē noziedzīgi iegūtus līdzekļus, Birojam Stratēģijas darbības periodā pastiprināta vērība jāvelta mantisko jautājumu risināšanai kriminālprocesā, lai prettiesiski iegūtos līdzekļus atsavinātu, tādējādi mazinot personu motivāciju iesaistīties koruptīvās darbībās. Biroja efektīvam darbam noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanā un soda neizbēgamības nodrošināšanā ir būtiska preventīva loma, atturot citus sabiedrības locekļus no prettiesiskām darbībām. Birojs šobrīd iespēju robežās visos kriminālprocesos veic paralēlo finanšu izmeklēšanu, proti, seko finanšu plūsmai, lai pārliecinātos, vai noziedzīgā nodarījuma izdarītāja, tā radinieku vai saistīto personu rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem un mantai nav noziedzīga izcelsme. Biroja ieskatā noziedzīga nodarījuma izmeklēšanai un finanšu izmeklēšanai būtu jānoris paralēli un tās jāveic dažādiem speciālistiem. Šobrīd Birojā paralēlo finanšu izmeklēšanu galvenokārt veic izmeklētāji, kas attiecīgi kavē predikatīva noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu. Lai varētu vispusīgi veikt paralēlo finanšu izmeklēšanu katrā Biroja izmeklētajā kriminālprocesā, nepieciešami papildu speciālisti - finanšu analītiķi, kā arī atbilstošs tehniskais nodrošinājums - analītiskie rīki. Biroja amatpersonu zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā vērtējamas kā pietiekamas, tomēr nepārtraukti notiek papildu apmācības ar mērķi stiprināt izmeklētāju un analītiķu kompetenci, kā arī veicināt tiesībaizsardzības iestāžu un prokuratūras vienotu izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanas, kā arī konfiskācijas jautājumiem, kas savukārt veicinātu noziedzīgu nodarījumu savlaicīgu izmeklēšanu un atbilstošu rīcību, konfiscējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Lai turpinātu pilnveidot zināšanas koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā, kā arī nostiprinātu vienotu pieeju tiesībaizsardzības iestāžu vidū, būtiska nozīme ir atbilstošu un kvalitatīvu apmācību organizēšanā. Iepriekšējā stratēģijas darbības periodā Birojs, izmeklējot vairākus kriminālprocesus, cieši sadarbojās ar citām publiskas personas institūcijām. Kā labās prakses piemērus var izcelt sadarbību ar Konkurences padomi, Valsts kontroli un Valsts policiju. Ņemot vērā, ka Prokuratūra uzrauga visu Biroja kriminālprocesu izmeklēšanas gaitu, Birojs uzsver ciešas un uz vienotu izpratni vērstas sadarbības nepieciešamību, kas sekmētu kriminālprocesu savlaicīgu un visaptverošu izmeklēšanu. Koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem bieži ir pārrobežu raksturs, jo gan koruptīvu darbību īstenošanā, gan secīgā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā tiek iesaistītas ārvalstu fiziskas un juridiskas personas. Tādējādi būtiska nozīme ir pārrobežu sadarbībai un izmeklēšanas darbā pieejamo starptautisko instrumentu izmantošanai. Birojs, izmeklējot noziedzīgos nodarījumus, aktīvi izmanto visas pieejamās starptautiskās sadarbības iespējas, tai skaitā sadarbību tiesiskās palīdzības lūgumu ietvaros, tostarp izpildot saņemtos ārvalstu tiesiskās palīdzības lūgumus. Pēdējos divos gados ir vērojams straujš saņemto ārvalstu tiesiskās palīdzības lūgumu skaita pieaugums, kas izskaidrojams ar koruptīvu noziedzīgu nodarījumu pārrobežu raksturu, kā arī ar aktīvu cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Darbības virziena mērķis: Izmeklējot koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, veikt paralēlo finanšu izmeklēšanu ar mērķi identificēt, arestēt un konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, tādējādi mazinot personu motivāciju iesaistīties koruptīvās darbībās. Izmeklēt valsts amatpersonu un finanšu sektora darbinieku, kuri nodrošina kukuļu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmu caur Latvijas finanšu sistēmu, iesaistīšanos pārrobežu kukuļošanas lietās. Politikas rezultāti: 1. tabula 1. Politikas rezultāti 1.1. Rezultāts 1.2. Rezultatīvais rādītājs 1.3. Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības 2018. gada izpilde 2019. gada plāns 2020. gada plāns 2021. gada plāns 2022. gada plāns 1.1.1. Noziedzīgu nodarījumu atklāšana un izmeklēšana 1.2.1. Konstatēti noziedzīgie nodarījumi 131 85 90 90 90 1.2.2. Biroja uzsākto krimināllietu īpatsvars, kas nosūtītas kriminālvajāšanai un nav izbeigtas prokuratūrā (%) 91,6 95 95 95 95 1.2.3. Birojā uzsākto kriminālprocesu skaits pēc operatīvās darbības laikā iegūtās informācijas 17 14 15 15 15 Uzdevumi darbības virziena īstenošanai: 1) veikt paralēlo finanšu izmeklēšanu katrā Biroja izmeklētajā kriminālprocesā; 2) nodrošināt atbilstošas un kvalitatīvas apmācības Biroja darbiniekiem profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai, īpaši saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanas, konfiskācijas, paralēlās finanšu izmeklēšanas jautājumiem; 3) uzraudzīt Rail Baltica projekta realizāciju, kontrolējot valsts amatpersonu rīcību, pieņemot lēmumus un rīkojoties ar projekta realizācijai atvēlētajiem finanšu līdzekļiem. Iesaistītās iestādes: Iesaistīto iestāžu nav. 1.4.2. Valsts amatpersonu darbības kontrole Esošās situācijas apraksts: Birojs korupcijas novēršanas jomā kontrolē likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta likums) izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu. Interešu konflikta likums nosaka valsts amatpersonas amata savienošanas, ienākumu gūšanas, komercdarbības, administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkciju veikšanas un līgumu slēgšanas ierobežojumus, aizliegumu ietekmēt administratīvo aktu izdošanu, uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas un sodīšanas funkciju veikšanas aizliegumus, dāvanu un ziedojumu pieņemšanas ierobežojumus, aizliegumu būt par pārstāvi, aizliegumu saņemt papildu maksu, reklamēšanas ierobežojumus, ierobežojumus rīkoties ar publiskas personas mantu, informācijas izmantošanas aizliegumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam kā viena no korupcijas novēršanas politikas prioritātēm ir pārorientēt pretkorupcijas politiku no ārējās kontroles, ko realizē kontroles institūcijas, uz resora un institūcijas iekšējo kontroli. Publiskas personas institūcijas vadītājam ir pienākums16 atbilstoši savai kompetencei nepieļaut, lai attiecīgajā institūcijā strādājošās valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu valsts amatpersonas pilnvaras. Savukārt Ministru kabinets izdod noteikumus par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijās17. Tādējādi publiskas personas institūcijas vadītājam jāveic nepieciešamās darbības, nodrošinot risku vadību, lai mazinātu iespējamos korupcijas un interešu konflikta riskus, kā arī jārīkojas, konstatējot Interešu konflikta likuma pārkāpumus. Ievērojot Interešu konflikta likuma 20. panta sestajā daļā18 noteikto pienākumu, publiskas personas institūciju vadītāji 2018. gadā 78 gadījumos ir informējuši Biroju par attiecīgajā institūcijā konstatētajiem Interešu konflikta likuma pārkāpumiem. Savukārt 2019. gadā līdz 15. novembrim ir saņemti 60 ziņojumi par Interešu konflikta likuma pārkāpumiem. Minētais norāda uz to, ka atsevišķās publiskas personas institūcijās ieviestā iekšējas kontroles sistēma korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai darbojas, un tās ietvaros institūcija spēj identificēt pārkāpumus, kurus nav izdevies novērst, īstenojot preventīvos pasākumus. Stratēģijas darbības periodā ir jāturpina darbs pie pasākumu īstenošanas valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas un valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu kontroles pārorientēšanas no ārējās kontroles uz institūcijas iekšējo kontroli. Vienlaicīgi veicama publiskas personas institūciju vadītāju pilnvaru (kompetences) paplašināšana interešu konflikta novēršanā, tostarp risinot jautājumus par publiskas personas institūcijas vadītāja atbildību gadījumā, ja netiek veikti ar interešu konflikta novēršanu saistītie pienākumi. Paplašinot publiskas personas institūciju vadītāju pilnvaras un atbildību, vienlaikus risinot arī jautājumu par administratīvo pārkāpumu ar mazāku sabiedrisko bīstamību (mazāk kaitīgām sekām), proti, maznozīmīgāku pārkāpumu "dekriminalizāciju", par tiem paredzot disciplināratbildību un nosakot pienākumu publiskas personas institūcijas vadītājiem saukt pārkāpumus izdarījušās valsts amatpersonas pie disciplināratbildības. Piemēram, par amatu savienošanu bez rakstveida atļaujas saņemšanas, par amatu savienošanas ierobežojumu izpildes kārtības neievērošanu, ja amatu savienošanai nepieciešama rakstveida atļauja. Lai nodalītu Biroja un Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudē, 2018. gada 6. martā spēkā stājās grozījumi Interešu konflikta likumā, nosakot, ka Birojs pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas, lai savas kompetences ietvaros izskatītu lietas par Interešu konflikta likuma un citu likumu pārkāpumiem, savukārt Valsts ieņēmumu dienests salīdzina deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju, pārbaudot ziņas par valsts amatpersonas ienākumiem, mantisko stāvokli un darījumiem. Stratēģijas darbības periodā Birojs turpinās ciešu sadarbību un konsultācijas ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai definētu valsts amatpersonu deklarācijas sistēmas ietekmes sasniedzamo rezultatīvo rādītāju iekļaušanu Valsts ieņēmumu dienesta iekšējos normatīvajos aktos. Turklāt 2018. gada 15. novembrī spēkā stājās būtiski grozījumi Interešu konflikta likumā, kas paredz, ka uz Interešu konflikta likuma 4. panta trešajā daļā minētajām valsts amatpersonām19 neattiecas IV nodaļas "Valsts amatpersonu deklarācijas" noteikumi, proti, minētajām valsts amatpersonām nav pienākums iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas, tomēr tiem ir saistoši pārējie minētajā likumā valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi. Vienlaikus Birojs turpina darbu pie Interešu konflikta likuma grozījumiem (Nr. 150/Lp13), kas būtiski uzlabos ziedojumu pieņemšanas kārtību; noteiks papildu pienākumu informēt publiskas personas institūcijas vadītāju vai Biroju par interešu konflikta situācijām vai iespējamiem korupcijas, tai skaitā ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumiem; paplašinās to personu, kuras jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā, loku; noteiks Satversmes aizsardzības biroja direktora valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas kārtību; noteiks terminētus komercdarbības ierobežojumus valsts amatpersonai, kura veikusi izmeklēšanas funkcijas; precizēs valsts amatpersonas pienākumus un rīcību, nosakot papildu gadījumus un paredzot konkrētus termiņus publiskas personas institūcijas vadītāja informēšanai par valsts amatpersonas iespējamo interešu konfliktu u.c. grozījumus20. Šobrīd minētais likumprojekts ir izskatīšanā Saeimā pirms otrā lasījuma. Darbības virziena mērķis: Nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību; veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. Īstenot pasākumu kopumu valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas un valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu kontroles pārorientēšanai no ārējās kontroles uz institūcijas iekšējo kontroli. Politikas rezultāti: 2.tabula 2. Politikas rezultāti 2.1. Rezultāts 2.2. Rezultatīvais rādītājs 2.3. Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības 2018. gada izpilde 2019. gada plāns 2020. gada plāns 2021. gada plāns 2022. gada plāns 2.1.1. Nodrošināta Biroja pieņemto lēmumu likumība un pamatotība 2.2.1. Biroja pieņemto lēmumu īpatsvars saistībā ar administratīvajiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā, kas nav atcelti tiesā 100% 98% 98% 98% 98% 2.1.2. Konstatēti pārkāpumi interešu konfliktu novēršanas jomā 2.2.2. Biroja pieņemtie lēmumi par Interešu konflikta likuma normu pārkāpumiem 325 255 255 255 255 2.1.3. Valsts amatpersonu darbības kontrole 2.2.3. Izvērtēto valsts amatpersonu deklarāciju skaits (valsts amatpersonu skaits) 878 950 950 950 950 Uzdevumi darbības virziena īstenošanai: 1) noteikt Biroja iekšējos normatīvajos aktos kārtību, kādā ik gadu veicama valsts augstāko amatpersonu iesniegto deklarāciju pārbaude, lai savas kompetences ietvaros novērstu iespējamos Interešu konflikta likuma pārkāpumus; 2) sagatavot Biroja iekšējo normatīvo aktu (vadlīnijas), definējot pamatprincipus valsts amatpersonas valstij atlīdzināmo ienākumu un mantisko labumu apmēra (kurus valsts amatpersona ir guvusi pārkāpjot likumā noteiktos ierobežojumu un aizliegumus) noteikšanai; 3) izstrādāt un ieviest nepieciešamo pasākumu kopumu, lai pārorientētu valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanu un valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu kontroli no ārējās kontroles uz institūcijas iekšējo kontroli, risinot jautājumu par publiskas personas institūciju vadītāju pilnvaru (kompetences) un atbildības paplašināšanu interešu konflikta novēršanā. Iesaistītās iestādes: Iesaistīto iestāžu nav. 1.4.3. Politisko partiju finansēšanas kontrole un aģitācijas uzraudzība Esošās situācijas apraksts: Birojs kontrolē Politisko partiju finansēšanas noteikumu izpildi un pārbauda, kā tiek ievēroti ierobežojumi, kas noteikti priekšvēlēšanu aģitācijai pirms Saeimas vēlēšanām, pašvaldības domes vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, aģitācijai pirms tautas nobalsošanas, aģitācijai par likuma ierosināšanu un aģitācijai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu. Finansēšanas likums nosaka Politisko partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Finansēšanas likums nosaka Politisko partiju finansēšanas avotus, finansēšanas ierobežojumus un aizliegumus, kā arī atklātuma prasības. Finansēšanas likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, paredz, ka fiziskas personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 30% no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem. Šie grozījumi balstīti uz faktu, ka, veicot Politisko partiju saņemto ziedojumu (dāvinājumu) pārbaudes, Birojs konstatēja, ka gandrīz 25% ziedojumu tiek veikti, ziedojot attiecīgo privātpersonu visus iepriekšējo trīs gadu laikā gūtos ienākumus, kas savukārt radīja aizdomas par šo līdzekļu likumīgu izcelsmi. Kopumā jaunais ierobežojums ir veicinājis lielāku finanšu līdzekļu caurspīdīgumu, jo fizisko personu veikto ziedojumu apmērs nedrīkst pārsniegt 30% no iepriekšējā gadā ziedojumus veikušo personu gūtajiem ienākumiem, kas rada lielāku ticamību, ka personas ziedo Politiskajām partijām savus finanšu līdzekļus. Iepriekšējās Biroja stratēģijas darbības periodā Latvijā notika Saeimas (2018. gada oktobrī) un Eiropas Parlamenta (2019. gada maijā) vēlēšanas. Ņemot vērā politisko procesu intensitāti, pastāvēja būtisks risks, ka priekšvēlēšanu laikā nepieciešamie finanšu līdzekļi Politisko partiju darbības nodrošināšanai tiek iegūti ne vien no likumīgiem, bet arī slēptiem finanšu avotiem jeb "melnajām kasēm". Politisko partiju pārstāvju ciešā saistība ar to sponsoriem, kuri papildina partiju kases, var ietekmēt arī politisko dienas kārtību un lēmumu pieņemšanu, tādēļ Politisko partiju finansēšanas kontrolei šajā periodā bija pievērsta pastiprināta uzmanība. Pārbaudot Politisko partiju 13. Saeimas vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu, Birojs vairākos gadījumos konstatēja, ka politiskie spēki nav norādījuši visus savus priekšvēlēšanu ieņēmumus un izdevumus (norādījuši nepatiesas ziņas deklarācijā) un saņēmuši neatļautus dāvinājumus no juridiskajām personām, kā arī nav ievērojuši priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus. Par konstatētajiem pārkāpumiem ir pieņemti lēmumi par Politisko partiju saukšanu pie administratīvās atbildības un vienai Politiskajai partijai izteikts mutvārdu aizrādījums. Vienlaikus Birojs veica pārbaudes par administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, kā rezultātā personām ir piemērota administratīvā atbildība. Pārbaužu ietvaros Birojs konstatēja arī pārkāpumus par nesaistīto personu priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības neievērošanu. Pašlaik Birojs turpina uzsāktās pārbaudes saistībā ar 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijām. Saskaņā ar Finansēšanas likuma 8.2 panta trešās daļas prasībām Birojs veic vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaudi un sešu mēnešu laikā no dienas, kad beidzies deklarāciju iesniegšanas termiņš, par iesniegtajās deklarācijās atklātajiem Politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī par pasākumiem, kas veikti to novēršanai, informē sabiedrību. Būtiski atzīmēt, ka, veicot pārbaudes, Birojs konstatēja tendenci, ka Politiskās partijas 2018. gadu noslēdza ar lielām parādsaistībām par saņemtajiem pakalpojumiem un precēm (kopējā Politisko partiju parādsaistību summa bija 1 386 616,00 euro), kas rada partiju nevienlīdzības risku, organizējot priekšvēlēšanu kampaņas. Lai šo risku mazinātu, Finansēšanas likumā ir izdarīti grozījumi, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, ierobežojot Politiskajām partijām iespēju uzkrāt parādsaistības, proti, Politisko partiju parādsaistības pielīdzinot aizņēmumam un nosakot termiņu esošo parādsaistību apmaksai. Turklāt minētajos grozījumos ir paredzētas būtiskas izmaiņas valsts budžeta finansējuma piešķiršanā Politiskajām partijām, proti, Politiskajai partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā: 1) 4,50 euro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās; 2) 0,50 euro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās; 3) 0,50 euro par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Politiskajai partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, papildus 7.1 panta pirmajā daļā minētajam piešķir valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 100 000 euro apmērā. Politiskā partija kalendāra gada laikā piešķirto, bet neizlietoto valsts budžeta finansējumu var izlietot triju nākamo gadu laikā. Kopējais vienai Politiskajai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 euro. Vienlaikus minētie grozījumi nosaka maksimālo dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudas un iestāšanās naudas apmēru, ko fiziska persona drīkst maksāt Politiskajām partijām, kuras saņem valsts budžeta finansējumu. Ņemot vērā straujo valsts budžeta finansējuma apmēra palielināšanu politiskajām partijām, Birojam secīgi jāstiprina finansēšanas uzraudzība, lai nodrošinātu, ka valsts budžeta finansējums tiek izlietots Finansēšanas likumā paredzētajiem mērķiem. Turklāt Birojs saskaņā ar Finansēšanas likuma prasībām ir izstrādājis Elektronisko datu ievades sistēmu (EDIS), kuras mērķis ir elektronizēt Politisko partiju dokumentu un atskaišu iesniegšanu, tādējādi atvieglojot Politisko partiju iesniegtās informācijas par savu finansiālo darbību izmantošanu dažādos griezumos, kā arī šīs informācijas apstrādes un publicēšanas procesu. Pēc būtības netika mainīts līdzšinējais tiesiskais regulējums, bet tika elektronizēta un vienkāršota Politisko partiju dokumentu un atskaišu iesniegšana, tādējādi nodrošinot Politisko partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Darbības virziena mērķis: Nodrošināt Politisko partiju finansēšanas atklātumu, iespējami īsākā termiņā identificējot noteikto ierobežojumu neievērošanu, izmantojot jaunieviesto Elektronisko datu ievades sistēmu (EDIS). Uzraudzīt Politiskajām partijām noteikto priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu Latvijas pašvaldību vēlēšanās (2021. gadā) un Saeimas vēlēšanas (2022. gadā). Politikas rezultāti: 3. tabula 3. Politikas rezultāti 3.1. Rezultāts 3.2. Rezultatīvais rādītājs 3.3. Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības 2018. gada izpilde 2019. gada plāns 2020. gada plāns 2021. gada plāns 2022. gada plāns 3.1.1. Mazinās naudas loma un ietekme politikā 3.2.1. Konstatētie pārkāpumi politisko partiju finansēšanā un aģitācijas veikšanā 33 25 25 25 25 3.1.2. Mazinās priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu laikā pieļauto pārkāpumu skaits 3.2.2. Priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā apturēto pretlikumīgo priekšvēlēšanu kampaņu skaits 0,5% 0,5% 0,5% 0,5% 0,5% 3.3.3. Izskatot Biroja lēmumus tiesā, tiek atzīta Biroja pieņemto lēmumu likumība un pamatotība 3.2.3. Pārskata gadā Biroja lēmumu īpatsvars saistībā ar administratīvajiem pārkāpumiem un pretlikumīgu finanšu līdzekļu atmaksu, kas nav atcelti tiesā 100% 98% 98% 98% 98% Uzdevumi darbības virziena īstenošanai: 1) analizēt vēlēšanu kampaņu pieredzi un izvērtēt priekšvēlēšanu regulējumu, konstatējot nepilnības sniegt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu priekšvēlēšanu aģitācijas finanšu kontrolē un mazinātu finanšu līdzekļu lomu politikā; 2) turpināt uzlabot Biroja spējas iegūt, apstrādāt un analizēt informāciju, kas saistīta ar slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju un Politisko partiju nelikumīgu finansēšanu; 3) attīstīt ieviesto Elektronisko datu ievades sistēmu (EDIS), kas uzlabos Biroja kapacitāti Politisko partiju finansēšanas kontrolē un aģitācijas uzraudzībā; 4) pilnveidot valsts budžeta finansējuma izlietojuma kontroli. Iesaistītās iestādes: Iesaistīto iestāžu nav. 1.4.4. Sabiedrības izglītošana un informēšana par pretkorupcijas jautājumiem Esošās situācijas apraksts: Birojs izglīto sabiedrību tiesību un ētikas jomā, informē par korupcijas attīstības tendencēm un atklātajiem korupcijas gadījumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā. Komunikāciju ar sabiedrību, tās veidus un formas nosaka Biroja komunikācijas un izglītošanas stratēģija, kura tiek precizēta reizi gadā. Nemainīgi institūciju pieprasījums pēc izglītošanas pasākumiem ir ļoti liels, savukārt Biroja kapacitāte ierobežota. Pēdējos gados semināri pamatā tiek nodrošināti atbilstoši secībai, kādā institūcijas izteikušas vēlmi pēc attiecīgajām apmācībām, iespēju robežās institūcijām, kurās ir augsti korupcijas riski, apmācības nodrošinot prioritārā kārtībā (piemēram, Rīgas Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas iepirkumu komisiju locekļiem, Rīgas 1.slimnīcai, lidostas "Rīga" iepirkumu komisiju locekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas valsts amatpersonām, Augstākās tiesas administrācijai un vairākiem citiem). Tomēr jāatzīmē, ka nākotnē jāmeklē jaunas iespējas nodrošināt apmācību pasākumus institūcijās, kurās ir paaugstināti korupcijas riski, lielākā apjomā. Tāpat nepieciešams meklēt jaunas iespējas citu ieinteresēto institūciju apmācību nodrošināšanai, tai skaitā palielinot pašu institūciju lielāku iesaisti apmācību procesā. 2015. gada nogalē Birojs ir panācis vienošanos ar Valsts administrācijas skolu, ka iespēja pārbaudīt valsts amatpersonu zināšanas elektroniski tiks iestrādāta Valsts administrācijas skolas īstenotā Eiropas struktūrfondu projekta "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" ietvaros izstrādātajā Mācību pārvaldības sistēmā. 2019. gadā Mācību pārvaldības sistēmā tika uzsākti izmēģinājumi un šobrīd zināšanu pārbaude elektroniskā formā ir ieviešanas stadijā. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieeju izglītošanas jautājumiem, Birojs turpinās attīstīt un pilnveidot tālākizglītotāju apmācību modeli (Train the trainers). Šī modeļa ietvaros tiek nodrošināta valsts un pašvaldību institūciju, arī publiskas personas kapitālsabiedrību pārstāvju sagatavošana, kuri savukārt tālāk savās institūcijās apmācīs strādājošās amatpersonas pretkorupcijas jautājumos. Tālākizglītotāju uzdevums šobrīd ir apmācīt savas institūcijas amatpersonas interešu konflikta novēršanas pamatjautājumos. Nākotnē tālākizglītotāji institūcijas vadītāja uzdevumā varētu veikt iekšējā uzrauga funkcijas, sniedzot institūcijas vadītājam atbalstu efektīvas iekšējās kontroles sistēmas korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai ieviešanā un uzturēšanā. Lai veicinātu efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un uzturēšanu, Train the trainers modeļa ietvaros apmācībās tālākizglītotājiem ir iekļauta tēma par efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai. Atsevišķas apmācības būtu organizējamas arī tām publiskas personas institūciju amatpersonām, kuras savās institūcijās ir atbildīgas par iekšējo kontroli, nodrošinot apmācības par to, kā izveidot un realizēt iedarbīgu, lietderīgu un efektīvu iekšējo kontroli interešu konflikta un korupcijas risku novēršanai. Papildus nepieciešams strādāt ar jauniešu un studentu izglītošanu, lai preventīvi veicinātu jaunās paaudzes neiecietību pret korupciju un informētu par korupcijas negatīvajām sekām, tādējādi palielinot uzticību un paļāvību Birojam kā taisnīgai, neatkarīgai un kompetentai iestādei, veicinot nākotnē arvien lielāku sabiedrības gatavību ziņot par koruptīvām darbībām un nebūt vienaldzīgiem. Svarīgi ir turpināt iesākto sadarbību ar Valsts izglītības satura centru, gan izglītojot mācību priekšmetu skolotājus par pretkorupcijas jautājumiem, gan, ievērojot Valsts izglītības standartā un mācību priekšmetu programmās noteikto, izstrādājot un piedāvājot izglītības iestādēm dažāda veida informatīvos materiālus. Vienlaikus nepieciešams stiprināt sadarbību ar augstākajām izglītības iestādēm, lai tās savās studiju programmās iekļautu pretkorupcijas tēmu. Birojs ir uzsācis uzņēmēju izglītošanu par pretkorupcijas jautājumiem un iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas stiprināšanu, ar mērķi veicināt uzņēmēju izpratni par godprātīgu un tiesisku komerciālo darbību. Arī turpmāk aktīvi jāstrādā uzņēmēju izglītošanas un informēšanas jomā. Būtiski ir aicināt uzņēmējus novērtēt korupcijas riskus un ieviest efektīvus risku novēršanas pasākumus, lai nepieļautu kukuļošanu, kā arī īpašu uzmanību pievērst ārvalstu amatpersonu kukuļošanas nepieļaujamībai. Līdz šim Birojs sociālo kampaņu ietvaros kā vizuālos materiālus visbiežāk izmantoja jauniešu zīmējumu konkursu darbus, kas nepietiekami efektīvi uzrunāja konkrēto mērķauditoriju. Tāpat profesionāli pakalpojumi nav izmantoti mērķtiecīgai ilgtermiņa sociālās kampaņas izstrādei un īstenošanai, kā arī esošo informatīvo kanālu novērtēšanai un uzlabošanai. Birojam ir jāturpina attīstīt 2019. gadā izveidotā mērķtiecīgā sadarbība ar dažādu mediju pārstāvjiem, kuriem ir ietekme sabiedrības domas veidošanā. Būtiski ir turpināt veidot efektīvu komunikāciju sociālajos medijos, kas mūsdienās ir svarīgs iestādes tēla veidošanas mehānisms. Jāīsteno profesionāla un apjomīga sociālā kampaņa, aptverot visus sabiedrisko attiecību mehānismus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par korupcijas negatīvo ietekmi un aktivizētu vēlmi ziņot par novērotajiem pārkāpumiem. Lai nodrošinātu to, ka sociālā kampaņa ir efektīva un sasniedz gaidītos rezultātus, plānošanas un organizēšanas procesā ir jāiesaista attiecīgās jomas profesionāļi, kā arī iespēju robežās - sadarbības partneri, tādējādi vienlaikus dodot sabiedrībai signālu, ka Birojs nav viens savos mērķos un darbībā. Ar mērķi veidot sabiedrības viedokli par Biroja kā neatkarīgas un efektīvi sabiedrības labā strādājošas institūcijas darbību, tai skaitā, nodrošinot sabiedrības un konkrētu mērķauditoriju informētību gan par Biroja kompetenci un sasniegtajiem rezultātiem, gan par īstenotajiem pretkorupcijas pasākumiem, Birojs plāno veikt vairāku pasākumu kopumu. Vienlaikus ar sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem jāceļ sabiedrības uzticēšanās līmenis Birojam kā taisnīgai, neatkarīgai un kompetentai iestādei, veicinot sabiedrības gatavību ziņot par koruptīvām darbībām un nebūt vienaldzīgiem. Viens no veidiem kā iesaistīt sabiedrību cīņā pret korupciju un veicināt iedzīvotāju sociālo aktivitāti un neiecietību pret koruptīvām darbībām, ir sniegt iespēju ziņot par iespējamiem pārkāpumiem, izmantojot dažādus un ik vienam ērti pieejamus ziņošanas kanālus. Jau šobrīd par iespējamiem pārkāpumiem Biroja kompetences jautājumos iedzīvotāji var paziņot, izmantojot trauksmes celšanas sistēmu, nosūtot informāciju uz e-pastu: knab@knab.gov.lv; paziņot telefoniski, izmantojot bezmaksas uzticības tālruni; izmantojot mobilo lietotni "Ziņo KNAB" vai ierodoties un sniedzot informāciju klātienē. Ņemot vērā, ka informācijas sniedzējs nereti vēlas sekot līdzi sava iesnieguma virzībai, būtu nepieciešams izveidot tiešsaistes ziņošanas platformu ar iestrādātu iespēju iesniedzējam līdz noteiktam informācijas apstrādes posmam sekot līdzi sniegtās informācijas virzībai. Darbības virziena mērķis: Paaugstināt sabiedrības uzticību Birojam, veidojot pozitīvu iestādes tēlu un vairojot Biroja autoritāti sabiedrībā. Padarīt ziņošanu ērtu, viegli pieejamu un iespēju robežās nodrošināt atgriezenisko saiti ziņotājam vai sabiedrībai kopumā. Politikas rezultāti: 4. tabula 4. Politikas rezultāti 4.1. Rezultāts 4.2. Rezultatīvais rādītājs 4.3. Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības 2018. gada izpilde 2019. gada plāns 2020. gada plāns 2021. gada plāns 2022. gada plāns 4.1.1. Paaugstinās valsts amatpersonu zināšanu līmenis korupcijas novēršanas jautājumos 4.2.1. Izglītošanas pasākumos veikto zināšanu pārbaudes testu rezultāti rāda, ka pieaug valsts amatpersonu skaits, kuras labi pārzina korupcijas novēršanas pamatjautājumus 85% 86% 87% 88% 88% 4.1.2. Mazinās sabiedrības tolerance pret korupciju un pieaug iedzīvotāju gatavība ziņot par korupcijas gadījumiem 4.2.2. Samazinās aptaujāto skaits, kas socioloģiskajās aptaujās uz jautājumu "Neesmu gatavs ziņot par korupcijas gadījumiem vispār" atbild apstiprinoši 30% 30% 28% 27% 25% 4.1.3. Samazinās iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzinuši, ka gatavi dot kukuli 4.2.3. Samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzinuši, ka ir gatavi dot kukuli valsts amatpersonai, lai atrisinātu savas problēmas publiskas personas institūcijās (% no aptaujātajiem) 20% 20% 18% 18% 18% Uzdevumi darbības virziena īstenošanai: 1) turpināt realizēt komunikācijas un izglītošanas stratēģiju, nepieciešamības gadījumā to papildinot ar jauniem uzdevumiem, precizējot un/vai papildinot komunikācijas paņēmienus un veidus; 2) turpināt periodiski uzaicināt apmeklēt izglītošanas pasākumus prioritārā kārtībā institūcijas, kuru amatpersonas iesaistītas Biroja krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās, kā arī meklēt jaunus apmācību veidus ieinteresētajām institūcijām; 3) veidot mērķorientētu apjomīgu sociālo kampaņu, piesaistot jomas profesionāļus, tai skaitā sabiedrisko aktivitāšu veidošanā un Biroja informēšanas instrumentu efektivitātes novērtēšanā un ieteikumu izstrādē to uzlabošanai; 4) izstrādāt un ieviest tiešsaistes ziņošanas platformu, kurā iesniedzējam un trauksmes cēlējam būs nodrošināta atgriezeniskā saite un anonimitāte. Iesaistītās iestādes: Valsts administrācijas skola. 1.4.5. Pretkorupcijas politikas plānošana un starptautiskā sadarbība Esošās situācijas apraksts: Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktajam Birojs, plānojot pretkorupcijas politiku, izstrādā korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts programmu, kā arī koordinē programmā minēto institūciju sadarbību programmas izpildes nodrošināšanai. Tostarp Birojs analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, kā arī ierosina izdarīt tajos grozījumus, iesniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai. Ar Ministru kabineta 2015. gada 16. jūlija rīkojumu Nr. 393 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam" apstiprinātas korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.‒2020. gadam (turpmāk - Pamatnostādnes). Pamatnostādņu mērķis ir raksturot aktuālo situāciju korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā, definēt aktuālās problēmas un noteikt mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus to risināšanai laika periodā no 2015.‒2020. gadam. Astoņu Pamatnostādnēs iekļauto apakšmērķu sasniegšanai ir izstrādāts uzdevumu un pasākumu plāns, kura ietvaros paredzēts īstenot 135 pasākumus, t.sk. izdarīt grozījumus tiesību aktos, uzlabot institūciju funkcijas, iniciatīvas, kas vērstas uz zināšanu apguvi un izpratnes veicināšanu par pretkorupcijas politiku. Birojs šobrīd ir sagatavojis saskaņošanai informatīvo ziņojumu "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam īstenošanas 2015.-2018. gadā starpposma novērtējumu". Savukārt līdz 2021. gada 1. novembrim Birojs sagatavos Pamatnostādņu īstenošanas ietekmes gala novērtējumu. Sekojot līdzi pamatnostādņu uzdevumu izpildes gaitai un rezultātiem, kā arī novērtējot un prognozējot situāciju pretkorupcijas politikas jomā līdz 2021. gadam, Birojs saskata nepieciešamību izstrādāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2021.-2025. gadam, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 13.2. apakšpunktā noteikto. Attiecīgi jaunais Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns būs secīgs un mērķtiecīgs turpinājums Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam. Šajā jaunajā politikas plānošanas dokumentā tiks saglabāts iepriekš definētais korupcijas novēršanas un apkarošanas kurss, proti, mērķi un rīcības virzieni, taču vienlaikus tas ietvers jaunu uzdevumu kopumu publiskas personas institūcijām, elastīgi reaģējot un pielāgojoties aktuālajām norisēm un problēmsituācijām sabiedrībā, kā arī tiesību normu piemērošanas problemātikai. 2018. gadā Birojs sagatavoja informatīvo ziņojumu "Par iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas novērtējumu publiskas personas institūcijās" (pieņemts Ministru kabineta sēdē 2018. gada 19. jūlijā). Izstrādājot minēto informatīvo ziņojumu un aptaujājot 1662 publiskas personas institūcijas, Birojs konstatēja, ka tikai 608 institūcijās (36,6%) ir izstrādāts pretkorupcijas pasākumu plāns un tikai 351 institūcijas (21,1%) iekšējos normatīvajos aktos ir paredzēta kārtība, kādā institūciju darbinieki var ziņot par iespējamiem attiecīgās institūcijas darbinieku pārkāpumiem. Tāpat Birojs secināja, ka, izstrādājot pretkorupcijas pasākumu plānu institūcijā, ne vienmēr tiek identificēti iespējamie korupcijas un interešu konflikta riski un veicamie pasākumi to novēršanai, kas savukārt rada bažas, ka pretkorupcijas plāni institūcijās, iespējams, ir formāls pasākums. Lai izveidotu tādu patstāvīgi darbojošos publiskas personas institūciju iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai, kā arī panāktu vienotu izpratni par pamatprasībām iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai, 2017. gada 27. oktobrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" (turpmāk ‒ Ministru kabineta noteikumi Nr. 630)21. Nodrošinot Ministru kabineta noteikumu Nr. 630 izpildi un veicinot izpratni par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām, Birojs izstrādāja Vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai publiskas personas institūcijā (apstiprinātas ar Biroja priekšnieka 2018. gada 31. janvāra rezolūciju). Šo vadlīniju mērķis ir sniegt ieteikumus, metodisku palīdzību un piemērus korupcijas risku novēršanai, ieviešot Ministru kabineta noteikumos Nr. 630 noteiktās pamatprasības. 2020. gadā Birojs atkārtoti veiks iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas novērtēšanu publiskas personas institūcijās par laikposmu no 2018. gada līdz 2019. gadam, lai pārliecinātos, vai visās publiskas personas institūcijās ir ieviesta iedarbīga un lietderīga iekšējās kontroles sistēma. Birojs, balstoties uz novērtēšanas rezultātiem, izvērtēs jautājumu par publiskas personas institūcijas vadītāja atbildību gadījumā, ja tas neveic savus pienākums attiecībā uz interešu konflikta novēršanu. Birojs kompetences ietvaros arī turpmāk analizēs normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, sniedzot priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem, lai mazinātu iespējamos korupcijas un interešu konflikta riskus. Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktajam, Birojs apkopo un analizē citu valstu pieredzi korupcijas novēršanā un apkarošanā, vienlaikus aktīvi iesaistās gan divpusējo, gan reģionālo starptautisko attiecību veidošanā. Ārvalstu partneriem ir interese par Biroja pieredzi, tādēļ arī nākotnē plānots aktīvi iesaistīties gan pieredzes nodošanā, gan apmaiņā ar citu valstu partnerdienestiem. Īpaši cieša sadarbība ir ar tuvākajiem ārvalstu partneriem - Lietuvu, Igauniju, Poliju un Ukrainu. Īstenojot starptautisko sadarbību, Birojs saņem atbalstu no tādiem specializētiem dienestiem kā INTERPOL, EUROPOL, EUROJUST un OLAF (Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai). Birojs šobrīd nodrošina līdzdalību dažādos starptautisko organizāciju pasākumos, kā arī izpilda Eiropas Padomes līguma "Par Pretkorupcijas starpvalstu grupas nodibināšanu" (GRECO) saistības22, OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (Pretkukuļošanas konvencijas) saistības, Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendācijas, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pretkorupcijas konvencijas saistības, kā arī aktivitātes, k …