Zaudējis spēku - Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība

Zaudējis spēku - Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta noteikumi Nr.663 Rīgā 2008.gada 18.augustā (prot. Nr.59 14.§) Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta divpadsmito daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka prasības pārtikas kvalitātes shēmām, kā arī to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību. 2 2. Pārtikas kvalitātes shēmas ir nacionālā pārtikas kvalitātes shēma, bioloģiskās lauksaimniecības shēma, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēma, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību shēma, kā noteikts Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulas (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1974/2006), 22.panta 1. un 2.punktā. 3 II. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vispārējās prasības 3. Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma ir shēma, kur visi pārtikas aprites posmi ir izsekojami, produkta ražotājs ir sertificēts atbilstoši nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām un gala produkts ir nonācis mazumtirdzniecībā vai tiešai piegādei galapatērētājam. 4 (Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 4. Komisijas regulas Nr. 1974/2006 22.panta 2.punkta "b" apakšpunktā noteiktās nacionālās shēmas kontroles institūcijas funkcijas veic Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests). 5 (MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā) 5. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas operators (turpmāk – operators) ir fiziska vai juridiska persona, kura ražo nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošu produktu, kas ir marķēts ar šo noteikumu 6.pielikumā minēto norādi. 6 (MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā) 6. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas mērķis ir veicināt kvalitatīvu lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanu un sniegt patērētājiem garantijas par saražotā produkta kvalitāti, nosakot papildprasības Eiropas Savienības tiesību aktos un Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām vispārīgajām prasībām dzīvnieku vai augu izcelsmes produktu apritei. 7 7. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu ražo, ievērojot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības, kas noteiktas: 7.1. šo noteikumu 1.pielikumā – pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu un aitu gaļai un tās produktiem; 7.2. šo noteikumu 2.pielikumā – medum un biškopības produktiem; 7.3. šo noteikumu 3.pielikumā – graud­augiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem; 7.4. šo noteikumu 4.pielikumā – dārzeņiem, kartupeļiem un to produktiem; 7.5. šo noteikumu 5.pielikumā – augļiem, ogām un to produktiem; 7.6. šo noteikumu 8.pielikumā – saliktiem produktiem un uztura bagātinātājiem; 7.7. šo noteikumu 9.pielikumā – olām, putnu gaļai un tās produktiem; 7.8. šo noteikumu 10.pielikumā – zivīm un zivju produktiem. 8 (Grozīts ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1455; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 8. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkti, kuri nav marķēti, visos pārtikas aprites posmos ir atšķirti laikā vai telpā (produktu apriti veic citā laikā vai telpā) no produktiem, kas nav ražoti saskaņā ar nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām. 9 9. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ja: 9.1. produktam vismaz 90 % un saliktajam pārtikas produktam vismaz 60 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām (tai skaitā pamatizejviela), izņemot ūdeni, sāli un cukuru, atbilst šajos noteikumos noteiktajām kvalitātes prasībām; 9.2. vismaz 75 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas shēmas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions; 9.3. tas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav ražots no tiem. 10 (MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā) 10. Dienests pamatotu aizdomu un strīdu gadījumā veic produkta analīzes. Analīzes veic laboratorijā, kura ir akreditēta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un par kuru sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” ir publicējusi paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai kura ir akreditēta kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstu akreditācijas institūcijā. 11 (MK 14.07.2009. noteikumu Nr.764 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 11. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu marķē atbilstoši normatīvajiem aktiem par produktu marķēšanu. Marķējumā ir nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde, kas atveidota un novietota saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu (turpmāk – shēmas norāde). 12 11.1 Produkta kvalitātes kritēriji (ķīmiskie, mikrobioloģiskie, organoleptiskie) atbilst šajos noteikumos noteiktajiem kvalitātes kritērijiem visā produkta realizācijas termiņa laikā. 13 (MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā) 11.2 Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā minētā produkta ražošanā neizmanto sintētiskās krāsvielas. 14 (MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā) III. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas sertifikācijas kārtība 12. Operators, kas vēlas sākt darbību nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, dienestā iesniedz: 12.1. iesniegumu (7.pielikums); 12.2. sarakstu, kurā norādīti izejvielu piegādātāji un produkta saņēmēji. 15 (MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā) 13. Dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un vienojas ar operatoru par pārbaudes laiku. 16 (Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 14. Dienests: 14.1. veic dokumentu un operatora pārbaudi; 14.2. pamatojoties uz riska analīzi, pārbauda izejvielu piegādātājus; 14.3. nosūta Valsts augu aizsardzības dienestam graudaugu un eļļas augu audzētāju sarakstu, lai Valsts augu aizsardzības dienests 15 dienu laikā izvērtētu un nosūtītu dienestam apliecinājumu par to, ka izejvielu piegādātājs nodrošina šo noteikumu 3.pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktā minēto prasību ievērošanu; 14.4. 10 darbdienu laikā pēc operatora pārbaudes sagatavo un izsniedz operatoram ziņojumu par pārbaudes rezultātiem. 17 (MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā) 15. Dienests, veicot pārbaudi, ir tiesīgs pieprasīt operatoram informāciju un dokumentus, kas pamato produkta atbilstību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām. 18 (Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 16. Dienests triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 14.punktā minētā ziņojuma sagatavošanas pieņem un rakstiski paziņo operatoram vienu no šādiem lēmumiem: 16.1. par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas sertifikāta (turpmāk – sertifikāts) izsniegšanu; 16.2. par nepieciešamību konkrētā termiņā (atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam termiņam) novērst pārbaudē konstatētās neatbilstības. 19 (MK 20.04.2010. noteikumu Nr.387 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 16.1 Operators informē dienestu par šo noteikumu 16.2.apakšpunktā minētajā lēmumā noteikto neatbilstību novēršanu. Dienests 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas veic atkārtotu pārbaudi. 20 (MK 20.04.2010. noteikumu Nr.387 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 16.2 Dienests: 16.2 1. 10 darbdienu laikā pēc atkārtotās pārbaudes sagatavo un izsniedz operatoram ziņojumu par pārbaudi; 16.2 2. triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 16.2 1.apakšpunktā minētā ziņojuma sagatavošanas pieņem un rakstiski paziņo operatoram lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu. 21 (MK 20.04.2010. noteikumu Nr.387 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 17. Sertifikātā norāda: 17.1. operatora identifikācijas datus (juridiskai personai – firmu (nosau­kumu), reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu); 17.2. ražotā pārtikas produkta grupas nosaukumu, produkta veida nosaukumu vai produkta nosaukumu; 17.3. piešķirtā sertifikāta numuru. 22 18. Operators 10 darbdienu laikā pēc izmaiņu rašanās informē dienestu par izmaiņām šo noteikumu 12.punktā minētajā informācijā. 23 (Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.764; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 18.1 Dienests operatora pārbaudi veic vismaz reizi gadā. Izejvielu piegādātāju plānoto pārbaužu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska analīzi. 24 (MK 20.04.2010. noteikumu Nr.387 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 19. Ja dienests konstatē, ka operators pārkāpj šo noteikumu prasības, tas rakstiski brīdina operatoru par konstatētajām neatbilstībām un nosaka termiņu to novēršanai. Pēc noteiktā termiņa beigām dienests veic atkārtotu pārbaudi. 25 (MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā) 20. (Svītrots ar MK 20.04.2010. noteikumiem Nr.387) 26 21. Dienests anulē sertifikātu un aizliedz izmantot shēmas norādi, ja: 21.1. konstatē tīšus produkta ražošanas pārkāpumus kādā no pārtikas aprites posmiem; 21.2. šo noteikumu 19.punktā minētās neatbilstības netiek novērstas noteiktajā termiņā; 21.3. operators izmanto shēmas norādi produktam, kuram nav izsniegts sertifikāts; 21.4. ir apturējis operatora darbību; 21.5. operators kavē, apgrūtina vai liedz dienestam veikt uzraudzību. 27 (Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 22. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 28 23. Ja dienests konstatē tīšu produkta marķēšanas, ražošanas vai pārbaudes prasību pārkāpumu, tas anulē attiecīgā operatora sertifikātu un divus gadus operatoram neizsniedz jaunu sertifikātu. 29 (MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā) 24. (Svītrots ar MK 20.04.2010. noteikumiem Nr.387) 30 25. Operators un izejvielu piegādātājs saskaņā ar normatīvo aktu par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegto maksas pakalpojumu samaksu sedz šādus dienesta izdevumus: 25.1. operators – par produktu sertificēšanu nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, ikgadējo pārbaudi un atkārtotu pārbaudi, ja plānveida pārbaudē konstatēta neatbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām; 25.2. izejvielu piegādātājs – par atkārtotu pārbaudi, ja plānveida pārbaudē konstatēta neatbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām. 31 (MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā) 25.1 Dienests uztur un ievieto savā mājaslapā internetā nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu sarakstu, kurā norāda sertificētā produkta nosaukumu, tā ražotāja un izejvielu piegādātāja nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi un reģistrācijas numuru dienesta uzraudzības objektu reģistrā. 32 (MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā) IV. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas uzraudzības un kontroles institūciju kompetence(Nodaļa svītrota ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 26. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 33 27. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 34 28. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 35 29. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 36 V. Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēmas un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas prasības 30. Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas ražots atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko ražošanu un gala produkts ir nonācis mazumtirdzniecībā vai tiešai piegādei galapatērētājam. 37 31. Operatora atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības shēmai apliecina normatīvajos aktos par bioloģisko lauksaimniecību noteiktā kontroles institūcija. 38 32. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un cilmes vietas nosaukumiem. 39 33. Garantētu tradicionālo īpatnību shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Garantētu tradicionālo īpatnību reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par garantētām tradicionālām īpatnībām. 40 34. Operatora atbilstību aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēmai vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmai apliecina dienests. 41 (Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) VI. Noslēguma jautājumi 35. Preču zīme “Kvalitatīvs produkts”, kas produktam vai produktu grupai ir piešķirta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, ir spēkā līdz sertifikāta vai produkta derīguma termiņa beigām. 42 36. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 43 37. Līdz 2011.gada 1.janvārim šo noteikumu 9.1.apakšpunktā minētā prasība attiecībā uz izmantotās izejvielas daudzumu, kas atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ir 60 %. 44 38. (Svītrots ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.764.) 45 Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers Zemkopības ministrs M.Roze 1.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663 Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu un aitu gaļai un tās produktiem(Pielikums MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2010. noteikumiem Nr.387; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) I. Liellopu, cūku, kazu un aitu audzēšana1. Dzīvniekiem nodrošina pilnvērtīgu, sabalansētu barošanu, pamatojoties uz katrai dzīvnieku sugai un grupai izstrādātām barības devām. Barības devā norāda katrai konkrētai dzīvnieku sugai un grupai nepieciešamo barības sastāvu un daudzumu.2. Ja operatoram nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu, olbaltumvielas saturošu dzīvnieku barību, ar dienesta atļauju izmanto ģenētiski modificētu dzīvnieku barību, izvērtējot dzīvnieku barības devas, ko operators dokumentāri apliecina pirms dienesta atļaujas saņemšanas.3. Ja dzīvnieku barošanai izmanto rūpnieciski ražotu vai no cita operatora iepirktu dzīvnieku barību, nepieciešams kvalitāti apliecinošs sertifikāts vai kvalitātes apliecība.4. Cūkām vidēji uz 100 kg dzīvmasas diennaktī jāuzņem 2–3 kg sausnas.5. Ārstniecisko barību atļauts izmantot praktizējoša veterinārārsta uzraudzībā atbilstoši šajos noteikumos minētajām veterināro zāļu lietošanas prasībām un veterināro zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.6. Veterināro zāļu lietošanā ievēro šādus nosacījumus:6.1. izmanto fitoterapijas (piemēram, augu ekstrakti, esences) un homeopātiskās zāles (augu, dzīvnieku vai minerālvielu izcelsmes) un mikroelementus;6.2. ķīmiski sintezētas alopātiskas veterinārās zāles lieto praktizējoša veterinārārsta uzraudzībā, izvēloties tās zāles, kuru izdalīšanās laiks no dzīvnieka organisma ir īsāks;6.3. ķīmiski sintezētu alopātisko veterināro zāļu un antibiotiku lietošana dzīvnieku slimību profilaksei ir aizliegta.7. Veterināro zāļu lietošanu reģistrē žurnālā. Žurnālā norāda informāciju par dzīvnieka slimību, veterinārajām zālēm (zāļu aktīvās vielas), to devu un ievadīšanas metodi, zāļu lietošanas ilgumu un zāļu izdalīšanās periodu.8. Ja produktīvo dzīvnieku ārstēšanā lieto alopātiskās veterinārās zāles, zāļu lietošanas instrukcijā noteikto zāļu izdalīšanās periodu pagarina par 48 stundām. Ja zāļu izdalīšanās periods nav norādīts, nosaka, ka tas ir 48 stundas.9. Identificē ar zālēm ārstētu dzīvnieku un nodrošina, ka zāļu izdalīšanās laikā no šā dzīvnieka iegūtos produktus pārtikā neizmanto.10. Veterināro zāļu izdalīšanās periodā dzīvnieku produkciju aizliegts izmantot uzturā.11. (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510)12. Operators sagatavo kūtsmēslu apsaimniekošanas plānu. Ja kūtsmēslus neizmanto saimniecībā, operators noslēdz kūtsmēslu izvešanas līgumu.13. (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510)14. Cūkām nodrošina pastaigu laukumu ar iespēju rakties vai dzīvnieku mītnē cūku nodarbināšanai aizgaldā ievieto kādu no veselībai nekaitīgiem materiāliem – salmus, sienu, koksni, zāģu skaidas, sēņu kompostu, kūdru vai šo materiālu sajaukumu.15. Nobarojamai cūkai aizgaldā nodrošina vismaz 0,85 kvadrātmetrus lielu kopējo grīdas platību un spraugas platumu redeļu grīdā ne lielāku par 18 milimetriem.16. Gaļas liellopu, kazu, aitu un cūku pārvadāšanas ilgums no izbraukšanas vietas līdz kautuvei nepārsniedz sešas stundas.II. Piena un piena produktu ražošana17. Svaigpiena uzglabāšanas laiks piena ražošanas novietnē nepārsniedz 48 stundas.18. Svaigpiena kvalitātes prasības atbilst šā pielikuma 1.tabulā minētajām prasībām.1.tabulaSvaigpiena kvalitātes prasībasNr.p.k.RādītājsNoteiktās prasībasKontrole1.Govs piena sasalšanas temperatūrane augstāka par –0,520 ºCKontroli veic operators vismaz reizi mēnesī2.Kazas piena sasalšanas temperatūrane augstāka par –0,517 ºCKontroli veic operators vismaz reizi mēnesī3.Govs piena skābums15–18 ºTKontroli veic operators vismaz reizi mēnesī4.Kazas piena skābums16–18 ºTKontroli veic operators vismaz reizi mēnesī19. Piena produktu ražošanā aizliegts izmantot augu izcelsmes taukus (eļļas), daļēji vai pilnīgi aizstājot piena taukus piena produktos. Produktu pārstrādātājs produkta ražošanas procesu un tajā izmantotās izejvielas norāda tehniskajā specifikācijā.20. Siera ražošanā aizliegts izmantot salpetri (NaNO3 vai KNO3), lai nomāktu gāzes radošo mikroorganismu attīstību.21. Gatavos piena produktus novērtē sensori atbilstoši standartam LVS 354:2002 "Piena un piena produktu sensorā novērtēšana ar punktu metodi". Neviena rādītāja vērtējums nav zemāks par 16 punktiem (20 punktu vērtēšanas sistēmā). Vērtē šādus rādītājus:21.1. ārējo izskatu;21.2. konsistenci;21.3. garšu un smaržu;21.4. ūdens dispersijas pakāpi – sviestam ar tauku saturu, kas nav zemāks par 80 %;21.5. izskatu griezumā – sieram.22. Produktu sensori novērtē reizi gadā. Ja ražošanai ir sezonas raksturs, novērtēšanu veic divas reizes gadā. Sensoro novērtēšanu veic akreditētā testēšanas laboratorijā, kuras akreditētajā darbības jomā ir iekļauta piena un piena produktu sensorās novērtēšanas metode.23. Dzeramā piena un piena produktu fizikāli ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītāji atbilst šā pielikuma 2.tabulā minētajām prasībām. To kontroli operators veic ne retāk kā reizi gadā akreditētā testēšanas laboratorijā.2.tabulaDzeramā piena un piena produktu fizikāli ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītājiNr.p.k.RādītājsRādītāja lielums1.Dzeramais piens, piens un piens ar samazinātu tauku saturu, saldais krējums, vājpiens1.1.tauku saturs, %deklarētais ± 0,5 %1.2.skābums, ºTdeklarētais ± 0,5 ºT1.3.blīvums (tikai pienam), kg/m3ne mazāks par 10281.4.fosfatāzenegatīva1.5.inhibitori, tai skaitā antibiotikas (tikai pienam)klātbūtne nav pieļaujama2.Raudzētie piena produkti – acidofilais piens, ar bifidobaktērijām raudzēts piens, skābais krējums, kefīrs, vājpiena kefīrs, rūgušpiens, rjaženka, tīrkultūra, raudzētas paniņas, jogurts, augļu jogurti2.1.tauku saturs, %deklarētais ± 0,5 %2.2.skābums, ºTdeklarētais ± 0,5 ºT2.3.dzīvotspējīgo mikroorganismu skaits, KVV/1 g1073.Piena tauku produkti – sviests, sviests ar samazinātu tauku saturu, koncentrēts sviests3.1.tauku saturs, %deklarētais ± 0,5 %3.2.ūdens saturs, %deklarētais ± 0,5 %3.3.tauku skābums, mmol/100 g taukune vairāk kā 1,23.4.peroksīdu skaits, mekviv. skābekļa/1000 g taukune vairāk kā 0,33.5.zarnu nūjiņu grupas baktērijas 30 °Cklātbūtne nav nosakāma 1 g4.Nenogatavinātie sieri – svaigie sieri, mājas siers, skābpiena sieri4.1.tauku saturs, %deklarētais ± 0,5 %4.2.skābums, ºTdeklarētais ± 0,5 ºT4.3.sāls, %deklarētais ± 0,5 %4.4.sausna (ūdens saturs), %deklarētais ± 0,5 %5.Sieri – cietie, puscietie, mīkstie, nogatavināti pelējuma vai glemes mikrofloras ietekmē, nogatavināti sālījumā5.1.tauku saturs sausnā, %deklarētais ± 0,5 %5.2.sāls, %deklarētais ± 0,5 %5.3.sausna (ūdens saturs), %deklarētais ± 0,5 %6.Biezpiens un biezpiena izstrādājumi – pilnpiena biezpiens, vājpiena biezpiens, biezpiena sieriņi, biezpiena torte6.1.tauku saturs, %deklarētais ± 0,5 %6.2.ūdens saturs, %deklarētais ± 0,5 %6.3.skābums, ºTdeklarētais ± 0,5 ºT7.Piena produktu deserti – pudiņi, krēmi, deserti7.1.tauku saturs, %deklarētais ± 0,5 %7.2.sausna (ūdens saturs), %deklarētais ± 0,5 %7.3.skābums, ºTdeklarētais ± 0,5 ºT8.Saldējums – krējuma saldējums, piena saldējums, piena saldējums ar zemu tauku saturu, saldējuma torte8.1.tauku saturs, %deklarētais ± 0,5 %8.2.saharozes saturs, %deklarētais ± 0,5 %8.3.skābums, ºTdeklarētais ± 0,5 ºT8.4.sausna, %deklarētais ± 0,5 %9.Sieri – kausētie, kūpinātie9.1.tauku saturs sausnā, %deklarētais ± 0,5 %9.2.sausna (ūdens saturs), %deklarētais ± 0,5 %9.3.sāls, %deklarētais ± 0,5 %III. Liellopu gaļas, cūkgaļas, kazu un aitu gaļas un tās produktu ražošana24. Liellopu liemeņus, pusliemeņus, ceturtdaļliemeņus un cūku liemeņus un pusliemeņus atdzesē aukstuma telpās līdz temperatūrai, kas nav augstāka par 6 °C.25. Gaļu uzglabā temperatūrā, kas nav zemāka par 1 °C un augstāka par 6 °C.26. Sadalītu gaļu pēc iesaiņošanas un iepakošanas atdzesē līdz iekšējai temperatūrai, kas nav augstāka par 4 °C. Gaļas temperatūra pirms pārstrādes nav augstāka par 4 °C.27. Gaļas un gaļas produktu ražošanā aizliegts izmantot:27.1. saldētu izejvielu;27.2. mehāniski atkaulotu gaļu;27.3. augu izcelsmes olbaltumu;27.4. tauku–ādu emulsijas;27.5. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, garšas, smaržas un ārējā izskata uzlabošanai, vēlamo reoloģisko īpašību nodrošināšanai;27.6. biezinātājus, recinātājus, stabilizētājus.28. Puskūpināto un jēlkūpināto desu ražošanā nav atļauts lietot fosfātus.29. Gaļas daudzums desās (līdz 40 mm diametrā) nav mazāks par 70 procentiem (to operators reizi gadā nosaka akreditētā laboratorijā), desu ražošanā izmanto tikai dabīgus (zarnas) vai dabīgi ražotus apvalkus, kā arī marķējumā norāda sāls saturu.30. Mitruma saturs gatavajā produktā ir:30.1. vārītajās desās – 55–70 %;30.2. cīsiņos un sardelēs – 65–70 %;30.3. puskūpinātajās desās – 35–45 %;30.4. jēlkūpinātajās desās – 25–30 %;30.5. liellopu gaļas produktos – ne vairāk kā 45 %;30.6. cūkgaļas produktos – ne vairāk kā 65 %.31. (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510) 2.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663 Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības medum un biškopības produktiem(Pielikums grozīts ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1455; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) I. Bišu turēšana1. Bišu dravas izvieto ne tuvāk kā 3 km rādiusā no atkritumu noglabā­šanas poligoniem.2. Bišu saimes apskates laikā izmanto dabīgu materiālu dūmus. Dūmu iegūšanā izmanto koka gabaliņus, koka praulus un citus speciālus, dabīgus materiālus.3. Bišu slimību apkarošanā izmanto ārstēšanas līdzekļus un metodes, priekšroku dodot organiskām skābēm un biotehnoloģiskām metodēm.4. Amerikas peru puvi neārstē, saimi likvidē.5. Vaska kodes apkarošanai aizliegts lietot insekticīdus, izņemot organiskās skābes un ēteriskās eļļas.II. Medus un biškopības produktu ražošana6. Ziedputekšņu uztvērēja kastītes iztukšo katru vakaru pirms rasas punkta iestāšanās.7. Aizliegts no medus atdalīt ziedputekšņus.8. Propolisu pirmapstrādes laikā aizliegts karsēt un apstrādāt ar karstu ūdeni.9. Bišu māšu peru pieniņu iegūst no 84–96 stundu veciem bišu māšu cirmeņiem.10. Medus un biškopības produktu kvalitāte atbilst tabulā noteiktajām prasībām.TabulaMedus un biškopības produktu kvalitātes prasībasProduktsRādītājsNoteiktā prasībaKontrole1. MedusMitrums, %viršu, āboliņa medū – ne vairāk kā 21,5Analīzes veic medus ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas.Analīzes veic paškontroles sistēmas ietvaros, nosūtot paraugu uz laboratoriju.Ziedputekšņu analīzes veic, nosūtot paraugu uz Latvijas Biškopības biedrībucitu veidu medū – ne vairāk kā 18,5Saharoze, %ne vairāk kā 3,00Brīvās skābes, mmolekv/kgne vairāk kā 30Diastāze (amilāze) (pēc Schade skalas)ne mazāk kā 12Hidroksimetilfurfurols (HMF), mg/kgne vairāk kā 25Ziedputekšņu saturs, %viršu medū – vismaz 40 % viršu ziedputekšņugriķu medū – vismaz 25 % griķu ziedputekšņuliepziedu medū – vismaz 17 % liepu ziedputekšņurapšu medū – vismaz 70 % rapšu ziedputekšņudažādu ziedu medū – ne viena veida ziedputekšņu nav pārsvarā (nav vairāk kā 45 %)2. Ziedputekšņi2.1. Svaigi un saldēti ziedputekšņiMitrums, %aveņu, krūkļu ziedputekšņos – ne vairāk kā 40,0Analīzes veic ziedputekšņu ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas.pārējos zied­putekšņos – ne vairāk kā 35,0Kopējās skābes, %ne vairāk kā 0,15pHaveņu, krūkļu ziedputekšņiem 3,2Analīzes veic paškontroles sistēmas ietvaros, nosūtot paraugu uz laboratorijupārējiem ziedputekšņiem ne mazāk kā5,5 – maijā;5,0 – jūnijā;4,5 – jūlijā un augustā2.2. Žāvēti ziedputekšņiMitrums, %7,0–8,0pH7,0–4,3Kopējās skābes, %ne vairāk kā 0,15Pelējumi un raugi, kvv/gne vairāk kā 2003. Konservēti ziedputekšņi3.1. Svaigi vai saldēti ziedputekšņi ar pūdercukuruSausna, %ne mazāk kā 80,0Analīzes veic ziedputekšņu ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas.Analīzes veic paškontroles sistēmas ietvaros, nosūtot paraugu uz laboratorijuReducējošo cukuru masas daļa pret bezūdens daļu, %ne mazāk kā 50,0Saharozes masas daļa pret bezūdens daļu, %ne vairāk kā 70,0Kopējās skābes, %ne vairāk kā 0,153.2. Svaigi vai saldēti ziedputekšņi ar meduSausna, %ne mazāk kā 73,0Reducējošo cukuru masas daļa pret bezūdens daļu, %ne mazāk kā 50,0Saharozes masas daļa pret bezūdens daļu, %ne vairāk kā 10,0Kopējās skābes, %ne vairāk kā 0,153.3. Svaigi vai saldēti ziedputekšņi ar medu un pūdercukuruSausna, %ne mazāk kā 80,0Reducējošo cukuru masas daļa pret bezūdens daļu, %ne mazāk kā 45,0Saharozes masas daļa pret bezūdens daļu, %ne vairāk kā 30,0Kopējās skābes, %ne vairāk kā 0,153.4. Žāvēti ziedputekšņi ar meduSausna, %ne mazāk kā 86,0Reducējošo cukuru masas daļa pret bezūdens daļu, %ne mazāk kā 50,0Saharozes masas daļa pret bezūdens daļu, %ne vairāk kā 10,0Kopējās skābes, %ne vairāk kā 0,154. Bišu maizeMitrums, %10,0–14,0Analīzes veic bišu maizes ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas.Analīzes veicpaš­kontroles sistēmas ietvaros, nosūtot paraugu uz laboratorijupHne zemāk par 3,8Pelējumi, kvv/gne vairāk kā 200Raugi, kvv/gne vairāk kā 2005. PropolissVaska piemaisījums,%ne vairāk 30,0Analīzes veic propolisa ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas.Analīzes veicpaš­kontroles sistēmas ietvaros, nosūtot paraugu uz laboratorijuFlavonoīdu un citu fenolsavienojumu masas daļa, %ne mazāk kā 25,06. Bišu māšu peru pieniņšpH3,7–4,2Analīzes veic bišu māšu peru pieniņa ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas.Analīzes veic paškontroles sistēmas ietvaros, nosūtot paraugu uz laboratorijuSausnas daļa, %30,0–35,0Bioloģiskā aktivitāte pēc māšu cirmeņa svara, audzējot bišu saimē, mgne mazāk kā 1807. Propoliss medūMitrums, %ne vairāk kā 22Analīzes veic operators vienai partijai sezonā, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas.Analīzes veic atbilstoši paškontroles sistēmai, nosūtot paraugu uz laboratorijuPropolisa daudzums medūdeklarētais ± 0,5 %pHdeklarētais ± 0,58. Bišu māšu peru pieniņš medūMitrums, %ne vairāk kā 27Bišu māšu peru pieniņa daudzums medūdeklarētais ± 0,5 %pHdeklarētais ± 0,59. Smiltsērkšķu eļļa medūMitrums, %ne vairāk kā 25Smiltsērkšķu eļļas daudzums medūdeklarētais ± 0,5 %pHdeklarētais ± 0,510. Ziedputekšņi, propoliss, bišu māšu peru pieniņš medūMitrums, %ne vairāk kā 35Ziedputekšņu, propolisa, bišu māšu peru pieniņa daudzums medūdeklarētais ± 0,5 %pHdeklarētais ± 0,5 Zemkopības ministrs M.Roze 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663 Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem(Pielikums MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 1. Graudaugu un eļļas augu audzēšana1. Graudaugu un eļļas augu (turpmāk – kultūraugi) audzēšanā ievēro augu maiņu, izstrādājot kultūraugu maiņas plānu:1.1. vienas sugas, vienas šķirnes graudaugus neaudzē vienā laukā vairāk kā divus gadus pēc kārtas;1.2. rapsim nav pieļaujami tādi priekšaugi kā vasaras (ziemas) rapsis, ripsis, eļļas rutki, lopbarības kāposti, turnepši, kāposti, mārrutki, rutki, lapu sinepes un citi krustziežu dzimtas augi.2. Veic kultūraugu audzēšanai nepieciešamos agrotehniskos pasākumus (pareiza lauka izvēle, kultūraugu šķirnes un augsnes apstrādes tehnoloģijas izvēle, optimāls sējas laiks, kultūraugu augšanai un attīstībai piemērota mēslojuma lietošana, optimāla ražas novākšanas termiņa ievērošana, ražas atlieku novākšana vai savlaicīga iestrādāšana augsnē).3. Sēklas un šķirņu izvēle:3.1. izmanto sertificētas sēklas;3.2. rapša audzēšanā izmanto "00" (divu nuļļu) vai "000" (triju nuļļu) šķirnes;3.3. kaņepju audzēšanā izmanto sējas kaņepes, kurās tetrahidrokanabiola (THC) koncentrācija nepārsniedz 0,2.4. Kultūraugus mēslo saskaņā ar mēslošanas plānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz agroķīmiskās izpētes datiem un plānoto kultūraugu ražu. Agroķīmisko izpēti veic ne retāk kā reizi piecos gados.5. Mēslošanas plānā norāda:5.1. saimniecības nosaukumu un atrašanās vietu;5.2. lauka numuru, platību hektāros (ha);5.3. audzējamo kultūraugu, tā šķirni, izmantošanas veidu un plānoto ražu;5.4. iepriekšējā gadā audzēto kultūraugu (priekšaugu);5.5. slāpekļa (N), fosfora (P2O5) un kālija (K2O) iestrādes normu (kg) uz vienu hektāru;5.6. ar organisko mēslojumu (organiskā mēslojuma veids) iestrādāto slāpekli, fosforu un kāliju (turpmāk – NPK);5.7. ar minerālmēsliem iestrādāto NPK, norādot minerālmēslu veidu, daudzumu (svars kg) uz vienu hektāru un visā lauka platībā;5.8. citus kultūraugu barības elementu bilances faktorus.6. Lai audzējamiem kultūraugiem nodrošinātu optimālu augsnes reakciju, ja nepieciešams, augsnes kaļķo saskaņā ar agroķīmiskās izpētes rezultātiem.7. Kultūraugu aktīvās veģetācijas periodā operators vismaz reizi nedēļā pārbauda lauku, lai novērotu kaitīgā organisma izplatības dinamiku, un pārbaudes rezultātus dokumentē lauka pārbaudes žurnālā.8. Lauka pārbaudes žurnālā norāda:8.1. lauka numuru vai nosaukumu;8.2. pārbaudes datumu;8.3. kultūrauga attīstības stadiju;8.4. kaitīgā organisma izplatību, invāzijas vai kultūrauga bojājuma pakāpi.9. Pamatojoties uz šā pielikuma 7.punktā minētajiem pārbaudes rezultātiem un ņemot vērā kaitīgā organisma izplatības dinamiku, pieņem lēmumu par visvairāk piemēroto augu aizsardzības pasākumu, pirms tam izvērtējot agrotehniskā, mehāniskā vai bioloģiskā augu aizsardzības paņēmiena lietošanas iespējas.10. Ja agrotehniskais, mehāniskais vai bioloģiskais augu aizsardzības paņēmiens nenodrošina kaitīgā organisma ierobežošanu, izvēlas ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, kas iekļauti Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā. Sākotnēji izvēlas lietot selektīvu (konkrēta kaitīgā organisma ierobežošanai paredzētu) augu aizsardzības līdzekli ar vismazāko iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.11. Kultūraugu audzētājs informāciju par šā pielikuma 1., 3., 6. un 10.punktā minēto prasību izpildi reģistrē lauka vēsturē, kuras saturs noteikts normatīvajos aktos par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroli.12. Kultūraugu audzētājs piecus gadus glabā ar stādāmā materiāla, sēklu, augu aizsardzības, mēslošanas, kaļķošanas un ģipšošanas līdzekļu iegādi saistītos dokumentus, augu pases vai etiķetes, sertifikātus un agroķīmiskās izpētes rezultātus.13. Rapša mēslošanā minerālā slāpekļa deva gadā nepārsniedz 200 kg uz vienu hektāru.14. Kaņepes nedrīkst mēslot ar slāpekli saturošiem minerālmēsliem.15. Graudu kaltēšanā alus ražošanai paredzēto graudu temperatūra nepārsniedz 40 °C.16. (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510)17. Graudu krāsa ir atbilstoša, raksturīga veseliem, pilngatavību sasniegušiem graudiem.18. Graudu smarža ir atbilstoša, raksturīga veseliem graudiem, bez pelējuma, puvuma, sasmakuma, iesala vai citām neatbilstošām smaržām.19. Graudu un sēklas kvalitāte atbilst šā pielikuma 1.tabulā minētajām prasībām.1.tabulaGraudu un rapša sēklu kvalitātes prasībasNr.p.k.ProduktsRādītājsRādītāja lielumsKontrole1.Kviešimitrums, %ne vairāk kā 14Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādeiHagberga krišanas skaitlis, s220–350proteīna saturs (sausā masā), %ne mazāk kā 12,5Zeleny indekss, mlne mazāk kā 30atkritumu piemaisījumi, %ne vairāk kā 1,0citu kultūraugu graudu piemaisījumi, %ne vairāk kā 4,0sīko graudu (kas iziet caur 2,0 x 20 mm sietu) piemaisījumi, %ne vairāk kā 2,0kaitēkļu invāzijanav pieļaujamaar melnplauku inficēti graudinav pieļaujamiar fuzariozi inficēti graudinav pieļaujamimelno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, %ne vairāk kā 0,052.Rudzimitrums, %ne vairāk kā 14Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādeiHagberga krišanas skaitlis, s120–250atkritumu piemaisījumi, %ne vairāk kā 1,0citu kultūraugu graudu piemaisījumi, %ne vairāk kā 4,0sīko graudu (kas iziet caur 1,4 x 20 mm sietu) piemaisījumi, %ne vairāk kā 2,0kaitēkļu invāzijanav pieļaujamaar melnplauku inficēti graudinav pieļaujamiar fuzariozi inficēti graudinav pieļaujamimelno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, %ne vairāk kā 0,053.Alus miežidīgtspēja, %min. 95Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādeiproteīna saturs sausā masā, %līdz 11,8 ieskaitotmitrumsne vairāk kā 14tīrība (citi augi vai piemaisījumi), %maks. 2,0kaitēkļu invāzijanav pieļaujama4.Mieži un rudzi (iesala ražošanai)dīgtspēja, %min. 95Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādeiproteīna saturs sausā masā, %:miežiemrudziemlīdz 14 ieskaitotlīdz 18 ieskaitotmitrums, %ne vairāk kā 14homogenitāte, % (vienas šķirnes sēkla)ne mazāk kā 95tīrība, % (citu kultūraugu piemaisījumi)ne vairāk kā 4piemaisījumi, %ne vairāk kā 1kaitēkļu invāzijanav pieļaujama5.Rapšu sēklaserukskābes saturs, %līdz 2Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādeibāzes mitrums, %līdz 8pieļaujamā netīrība, %līdz 26.Auzasmitrums, %ne vairāk kā 14Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādeitilpummasa, g/l500–600tīrība (citi augi vai piemaisījumi), %maks. 2,0kaitēkļu invāzijanav pieļaujama2. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu ražošana20. Auksti spiestu nerafinētu rapšu eļļu iegūst ar mehāniskas spiešanas metodi.21. Nerafinētai rapšu eļļai mehāniski nodala fosfatīdus un gļotvielas.22. Rapšu eļļai var pievienot augu izcelsmes produktus garšas bagātināšanai.23. Graudu pārstrādātājs vismaz reizi gadā produktiem nosaka aflatoksīnu summu (B1 + B2 + G1 + G2), un tā nepārsniedz 4,0 µg/kg produkta. Aflatoksīnu analīzi neveic, ja dienests konstatē, ka graudu un miltu uzglabāšanā tiek ievēroti apstākļi, kas neveicina aflatoksīnu veidošanos.24. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 2.tabulā minētajām prasībām.2.tabulaGraudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes prasībasNr.p.k.ProduktsRādītājsRādītāja lielumsKontrole1.Kviešu miltikrāsabalta ar dzeltenīgu vai zilganu toniGraudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operatorssmaržaraksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržasmitrums, %ne vairāk kā 15pelnvielu saturs, %ne vairāk kā 1,85Hagberga krišanas skaitlis, s220–350lipekļa saturs, %ne mazāk kā 25kaitēkļu invāzijanav pieļaujamametālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg3,02.Rudzu miltikrāsapelēcīgi zilgana vai baltaGraudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operatorssmaržaraksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržasmitrums, %ne vairāk kā 15pelnvielu saturs, %ne vairāk kā 1,85Hagberga krišanas skaitlis, s120–250kaitēkļu invāzijanav pieļaujamametālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kgne vairāk kā 3,03.Putraimikrāsaraksturīga attiecīgās krāsas graudu putraimiemGraudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operatorssmaržaraksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržasmitrums, %ne vairāk kā 14,0veselo kodoliņu saturs, %ne mazāk kā 99,2nenolobīto pārslu saturs, %–gružu piemaisījumu saturs, %ne vairāk kā 0,30skābums pārslās, grādos–kaitēkļu invāzijanav pieļaujamametālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg3,04.Pārslaskrāsaraksturīga attiecīgās krāsas graudu pārslāmGraudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operatorssmaržaraksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržasmitrums, %10,0–14,0nenolobīto pārslu saturs, %ne vairāk kā 0,5gružu piemaisījumu saturs, %ne vairāk kā 0,35skābums pārslās, grādosne vairāk kā 5,0kaitēkļu invāzijanav pieļaujamametālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kgne vairāk kā 3,05.Alus iesalskrāsa (EBC)raksturīga attiecīgās krāsas iesalamGraudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operatorsmitrums, %ne vairāk kā 6iejavas skābums:ml 1n NaOH/100 mlpH0,9–1,35–7pārcukurošanās (min.)5–30ekstraktvielas sausā vielā, %ne mazāk kā75 – miežiem,70 – kviešiem,70 – rudziemkaitēkļu invāzijanav pieļaujama6.Auksti spiesta nerafinēta rapšu eļļaārējais izskatscaurspīdīgs šķidrums, var būt nelieli nosēdumiGraudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operatorskrāsazaļgana vai dzintara dzeltenasmarža, garšaraksturīga produktam, bez nevēlamas citas smaržas un piegaršasblīvums (20 °C temperatūrā)0,914–0,920Nosaka, ja rodas domstarpībasrefrakcijas koeficients, n20 D1,465–1,467apziepošanas skaitlis, mg KOH/g182–193joda skaitlis, % J2110–126krāsas skaitlisne vairāk kā 70neapziepoto vielu masas daļane vairāk kā 20 g/kgperoksīdu skaitlis, mekv. aktīvā O2/kgne vairāk kā 15Graudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka graudu pārstrādātājsskābes skaitlis, mg KOH/gne vairāk kā 4,0mitruma un gaistošo vielu masas daļa, %ne vairāk kā 0,2nešķīstošie piemaisījumi, %ne vairāk kā 0,0525. Pārvadājot miltus beztaras veidā specializētā transportā, operators katrai partijai veic kvalitāti apliecinošu dokumentu kontroli. Ja rodas strīdi, veic miltu fizikāli ķīmiskās analīzes.3. Maizes, miltu izstrādājumu un kaņepju pavalga ražošana3.1. Maizes un miltu izstrādājumu ražošana26. Maizes ražošanā neizmanto pārtikas piedevas (maizes uzlabotājus, konservantus, skābuma regulētājus, krāsvielas).27. Kviešu maizes mīklu gatavo ar iejavu.28. Iejavu gatavo no miltiem, rauga, ūdens un raudzē vismaz 90 minūtes.29. Rudzu maizes mīklu gatavo ar plaucējumu un ieraugu. Plaucējumu gatavo vismaz 12 stundas.30. Ekstrūzijas procesa rudzu un kviešu sausmaizītes ražo no miltu un kliju maisījuma bez ierauga un raudzēšanas.31. Auzu miltu un pārslu sastāvs cepumos ir ne mazāks kā 15 %.3.2. Kaņepju pavalga ražošana32. Kaņepju pavalgu ražo no sasmalcinātas kaņepju sēklu masas un hidrogenētiem augu taukiem šādās proporcijās:32.1. sasmalcināta kaņepju sēklu masa – 70–90 %;32.2. hidrogenēti augu tauki – 10–30 %.33. Kaņepju pavalgu uzglabā sausā, vēsā vietā temperatūrā, kas nepārsniedz 12 °C.34. Kviešu un rudzu maize un kaņepju pavalgs atbilst šā pielikuma 3.tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.3.tabulaKviešu un rudzu maizes, miltu izstrādājumu un kaņepju pavalga kvalitātes rādītājiNr.p.k.ProduktsRādītājsRādītāja lielumsKontrole1.Kviešu maizemīkstuma mitrums, %ne vairāk kā 45Kontroli veic ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijāmīkstuma skābums, grādosne vairāk kā 42.Rudzu maizemīkstuma mitrums, %ne vairāk kā 50Kontroli veic ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijāmīkstuma skābums, grādosne vairāk kā 163.Kaņepju pavalgs un kaņepju pavalgs ar linsēklāmārējais izskatslabi ziežama viendabīga masa ar smalcinātu kaņepju sēkliņu sīkdaļu piejaukumuKontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadākrāsano zaļganpelēkas līdz brūngani pelēkaismarža un garšatipiska, atbilstoša grauzdētu kaņepju smaržai un garšai, bez citas smaržas un garšas (piemēram, pelējuma, bojātu taukvielu)mitrums, %ne vairāk kā 0,5skābes skaitlis, mg KOH/gne vairāk kā 4,0peroksīda skaitlis4,0svins Pb mg/kgne vairāk kā 0,24.Kviešu sausmaizītesmitrums, %ne vairāk kā 9Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijāstruktūravienmērīgi poraina, trausla5.Rudzu sausmaizītesmitrums, %ne vairāk kā 9struktūravienmērīgi poraina, trausla6.Auzu cepumimitrums, %ne vairāk kā 8struktūradeklarētā7.Auzu cepumi ar piedevāmmitrums, %ne vairāk kā 8struktūradeklarētā35. Maizei un tās izstrādājumiem vismaz reizi gadā veic sensoro novērtēšanu pēc piecu punktu sistēmas atbilstoši šā pielikuma 4.tabulai. Nevienas īpašības (ārējais izskats un forma, garoza, mīkstuma porainība, struktūra un elastība, garša un smarža) novērtējums nav zemāks par 20 punktiem (25 punktu vērtēšanas sistēmā).4.tabulaProdukta īpašību raksturojumsNr.p.k.RaksturojumsPunkti1.Pilnīga kvalitātes prasību izpilde (ļoti labi)52.Niecīgas, nebūtiskas novirzes (labi)43.Izteiktas novirzes, nelieli defekti (apmierinoši)34.Izteikti defekti (gandrīz apmierinoši)25.Nopietni defekti, trūkumi (neapmierinoši)16.Patēriņam nepiemērots produkts (nav novērtējams)04. Alus, iesala un kvasa dzērienu ražošana4.1. Alus ražošana36. Alus izejvielas ir ūdens, iesals un apiņi. Rūgšanas procesa nodrošināšanai lieto alus raugu.37. Vienai alus šķirnei var izmantot vairākus iesala veidus, tai skaitā no dažādiem miežu piegādātājiem. Vismaz 60 % no kopējā iesala daudzuma vienā alus šķirnē piegādā operators, kas piedalās nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā.38. Miežu alus ražošanā neizmanto cukuru, cukura sīrupu vai to aizvietotāju iesala pirmmisas blīvuma palielināšanai.39. Alus pēcraudzēšanas laiks noguldītavā nav mazāks par 15 dienām atbilstoši alus šķirnes tehnoloģiskajai shēmai un produkta gatavībai.4.2. Bezalkoholisko iesala izcelsmes dzērienu ražošana40. Bezalkoholiskā iesala dzēriena un kvasa sausnas pamatizejviela ir iesals.41. Kvasa ražošanā izmanto raugu tīrkultūru.42. Alus, iesala un kvasa dzērieni atbilst šā pielikuma 5.tabulā minētajiem kvalitātes kritērijiem.5.tabulaAlus, iesala un kvasa dzēriena kvalitātes rādītājiNr.p.k.ProduktsRādītājsRādītāja lielumsKontrole1.Alussausnas masas daļa pirmmisā, %10–18 ± 0,5Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadāspirta tilpuma daļa, %3,8–5,5 ± 0,55,5–6,5 ± 1,0skābums vai pHdeklarētaiskrāsadeklarētaisCO2 masas daļa, %ne mazāk kā 0,32.Nepasterizēts aluspatogēnie mikroorganismi Salmonella spp.negatīva 25 gKontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadāZNGB3,0 g nav pieļaujama3.Pasterizēts alusMAFAM KVV/1g, ne vairāk500Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadāpatogēnie mikroorganismi Salmonella spp.negatīva 100 g4.Iesala dzērienssausnas masa, %6,5–14 ± 0,5Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadāskābums, ml 1n NaOH/100 ml vai pH2,5–3,5 ± 0,5krāsadeklarētaisCO2 masas daļa, %ne mazāk kā 0,3ZNGB100 g nav pieļaujamapatogēnie mikroorganismi Salmonella spp.negatīva 100 graugi, pelējumi 1 gnav pieļaujami5.Kvasssausnas masa, %6,5–14 ± 0,5Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadāskābums, ml1n NaOH/100 ml vai pH2,5–3,5 ± 0,5krāsadeklarētaisCO2 masas daļa, %ne mazāk kā 0,3ZNGB100 g nav pieļaujamapatogēnie mikroorganismi Salmonella spp.negatīva 25 g43. Alus, iesala dzēriena un kvasa sensoro novērtēšanu veic vismaz reizi gadā. Novērtēšanu veic piecu punktu sistēmā piecām raksturīgākajām dzēriena īpašībām. Maksimālais punktu skaits produktam ir 25 punkti. Novērtējuma kopsumma nav zemāka par 20 punktiem. Sensoro novērtēšanu veic eksperti.44. Alus sensorajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, apiņus, putas/ogļskābo gāzi (CO2).45. Iesala un kvasa dzērienu sensorajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, ogļskābo gāzi (CO2). 4.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663 Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības dārzeņiem, kartupeļiem un to produktiem(Pielikums grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.764; MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1455; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 1. Dārzeņus un kartupeļus audzē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām, kā arī kontroles kārtību.2. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)3. (Svītrots ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.474)4. Dārzeņi (galda mārrutki, zaļie zirnīši, galda bietes, gurķi, galviņkāposti, dilles, sīpoli, burkāni un kartupeļi), ko izmanto pārstrādei, atbilst 1.tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem.1.tabulaKvalitātes un nekaitīguma rādītāji dārzeņiem un kartupeļiemProduktsRādītājsRādītāja lielumsKontrole/piezīmes1. Galda bietesOrganoleptiskie rādītājiVeselas, svaigas, kaitēkļu un slimību nebojātas, sausas, tīras, neplaisājušas, vienas botāniskās šķirnes, ar šķirnei raksturīgu formu un krāsuKontroli veic, pieņemot katru partijuKvalitātes rādītājiSulīgas, tumši sarkanas, pārgriežot – vienmērīgs krāsojums; 5–14 cm lielas, ne mazāk kā 5 cm diametrā.Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 1 %2. GurķiOrganoleptiskie rādītājiVeseli, svaigi nolasīti, nemazgāti lielkārpaino šķirņu gurķiKontroli veic, pieņemot katru partijuKvalitātes rādītājiGurķu vidus blīvs ar negatavām, mīkstām sēklām.Augstākā labuma (turpmāk – a/l)3–6 cm gari, līdz 2 cm diametrā;1.šķira 6–9 cm gari, līdz 3 cm diametrā; 2.šķira 9–11 cm gari, līdz 4 cm diametrā3. Zaļie zirnīšiOrganoleptiskie rādītājiVienmērīgi gaiši zaļa krāsa, atbilstoša attiecīgajai šķirnei, kaitēkļu un slimību nebojātiKontroli veic, pieņemot katru partijuKvalitātes rādītājiVeseli un svaigi zirņi, ar plānu un maigu apvalku. Bez minerālvielu un zemes piemaisījumiem.Gatavības pakāpe (pēc finometra):a/l – 29–45 grādi,1.šķ. – 46–56 grādi,2.šķ. – 57–72 grādi4. MārrutkiOrganoleptiskie rādītājiMārrutku saknes ir svaigas, tīras, veselīgas, sausas, bez bārkšsaknēm, bez zaļās lapu daļas.Nedrīkst būt karsušas, apsalušas, vītušas, kaitēkļu un slimību bojātasKontroli veic, pieņemot katru partijuKvalitātes rādītājiPielipusī zeme – ne vairāk kā 2,5 % no kopējās masas.No ziemas glabāšanas vītušas saknes – ne vairāk kā 15 % no kopējās masas.Sakņu diametrs – ne mazāks par 1,5 cm.Sakņu garums 6–15 cm.Saknes bez mehāniskiem bojājumiem.Ne vairāk kā 5 % bojājumu no kopējās masas ar bojājumu dziļumu, kas nav lielāks par 2 mm un garāks par 15 cmNekaitīguma rādītājiPb daudzums – ne vairāk kā 0,12 mg/kgPārstrādātājs veic kontroli katrai partijai, ja mārrutku lauks atrodas blakus valsts nozīmes ceļam5. Galviņ­kāpostiOrganoleptiskie rādītājiKāpostu galviņas svaigas, veselas, kaitēkļu un slimību nebojātas.Nepāraugušas, neieplaisājušasKontroli veic, pieņemot katru partijuKvalitātes rādītājiKāpostu galviņas stingras, lapas cieši piekļautas.Krāsa no bāli zaļganas līdz baltai.Kāpostu galviņas svars nav mazāks par 0,5 kg.Pieņem vidēji vēlās un vēlās šķirnes, kuras nav sīvas6. DillesOrganoleptiskie rādītājiSvaigi, tīri, gari kāti ar zaļām lapām, ziedēšanas stadijā, sēklu veidošanās sākumā, bez saknēmKontroli veic, pieņemot katru partijuKvalitātes rādītājiPieļaujamas viegli apvītušas, ar apdzeltējušām lapām līdz 5 %. Dilles bez pelējumiem, nav puvušas, nav apkaltušas, bez zemes piemaisījumiem. Smarža un garša raksturīga dillēm7. SīpoliOrganoleptiskie rādītājiSīpolu galviņa stingra, nogatavojusies, vesela, sausa. Forma un krāsa raksturīga botāniskajai šķirnei. Sīpolam labi apžāvētas, sausas zvīņlapas, izžāvēta loka daļa, kas nepārsniedz 2–5 cm no sīpolaKontroli veic, pieņemot katru partijuKvalitātes rādītājiBez zemes piemaisījumiem, bez kaitēkļu un slimību bojājumiem, sīpoli nav mazāki par 4 cm diametrā8. BurkāniOrganoleptiskie rādītājiVeseli, svaigi, bez kaitēkļu un slimību bojājumiem, mehāniski nebojāti. Sausi, tīri, neplaisājuši, vienas botāniskās šķirnes, ar šķirnei raksturīgu formu un krāsuKontroli veic, pieņemot katru partijuKvalitātes rādītājiSulīgi, izteikti oranžā krāsā.Burkāni ir gareni, nav īsāki par 12 cm un ne mazāki par 4 cm diametrā.Zemes piemaisījumi, ne vairāk kā 1 %9. KartupeļiOrganoleptiskie rādītājiVeseli, svaigi, bez kaitēkļu un slimību bojājumiem, mehāniski nebojāti. Sausi, tīri, neplaisājuši, vienas botāniskās šķirnes, ar šķirnei raksturīgu formu un krāsuKontroli veic, pieņemot katru partijuKvalitātes rādītājiKartupeļi bez asniem, bez zaļiem plankumiem, nav apvītuši vai mitri, bez tukšiem vidiem un nav apsaluši. Zemes piemaisījumi, ne vairāk kā 1 %.Kartupeļu diametrs nav mazāks par 5 cm10. Kartupeļi cietes ražošanaiCietes saturs, %Nav mazāks par 13Kontroli veic cietes ražotājs, saņemot izejvielu11. Kartupeļi čipsu ražošanaiKartupeļu šķirnes ar zemu cukura saturuGlikozes saturs nav lielāks par 1,0 mmol/l vai veic cepšanas testuKontroli veic produkta ražotājs, pieņemot katru partijuBumbuļu izmērsNe mazāks par 38 mmBojājumi(kopējais iepriekš minēto bojājumu procents nepārsniedz 17 %)Puve – ne vairāk par 2,4 %Drātstārpu bojājumi – ne vairāk par 5,0 %Dziļš kraupis – ne vairāk par 15 %Augšanas plaisas – ne vairāk par 15 %Mehāniskie bojājumiNe vairāk par 15 %12. PupiņasOrganoleptiskie rādītājiVienmērīgi gatavas šķirnei atbilstošā krāsā, lielums un forma atbilstoša konkrētajai šķirnei, kaitēkļu un slimību nebojātasKontroli veic produkta ražotājs, pieņemot katru partijuKvalitātes rādītājiVeselas, bez piemaisījumiem. Vienmērīgu gatavības pakāpi13. SkābenesOrganoleptiskie rādītājiSvaigas, sausas, stingras jaunās lapiņas, zaļā krāsā, ar svaigi atspirdzinoši skābu garšu pēc sakošļāšanas, svaigām skābenēm raksturīgu aromātuKontroli veic, pieņemot katru partijuKvalitātes rādītājiLapiņas nogrieztas aktīvās veģetācijas periodā pirms ziedēšanas laika, bez piemaisījumiem. Lapas nav saulē izkarsušas, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem, sulīgas, ar botāniskai šķirnei raksturīgu lapu formu. Nav pieļaujamas stiegrainas, nodzeltējušas, ar ziedkātu klātbūtni vai apsalušas skābeņu lapasPiezīme. Izmērs neattiecas uz grieztiem un smalcinātiem dārzeņiem un kartupeļiem.5. Prasības noteiktas galda mārrutkiem, zaļajiem zirnīšiem, gurķiem, skābētiem kāpostiem, dārzeņu zupām (aukstajai biešu zupai, svaigu kāpostu borščam, skābu kāpostu borščam, sēņu soļankai, rasoļņikam, skābu kāpostu zupai, zirņu zupai, pupiņu zupai), konservētām skābenēm, kartupeļu cietei un kartupeļu čipsiem.6. Galda mārrutkus ražo no mārrutku saknēm.7. Konservēto, skābēto, marinēto un žāvēto dārzeņu, dārzeņu zupu un zaļo zirnīšu ražošanā neizmanto konservantus un krāsvielas.8. Dārzeņu marinādes ražo, lietojot etiķa esenci. Citus konservantus neizmanto.9. Dārzeņu un kartupeļu produkti atbilst 2.tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem. Konservētās zupas un konservētās skābenes atbilst 3.tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem. Skābētie un marinētie kāposti atbilst 4.tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem. Atbilstības kontroli šā punkta prasībām veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā.2.tabulaKvalitātes rādītāji konservētiem dārzeņiem, kartupeļu cietei un kartupeļu čipsiemProduktsRādītājsRādītāja lielumsKontrole1. Dārzeņu marinādesMasas daļa no konservu masas neto:veseliegrieztiene mazāk kā 50 %ne mazāk kā 55 %Produkta mikrobioloģisko un fizikāli ķīmisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājsBlakus piemaisījuminav pieļaujamiHlorīdu masas daļa, %1,5–2,0Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi)0,3–0,9pH3,5–4,2Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismine vairāk kā 100 kvv/1gPelējumu sēnītes un raugu šūnasnav pieļaujamas2. Galda mārrutkiMezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismine vairāk kā 7,1 x 102 kvv/1gProdukta mikrobioloģisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājsSulfītreducējošās klostrīdijas0 uz 0,1gZarnu nūjiņu grupas baktērijas0 uz 0,1gSauso vielu masas daļa14,0–18,5Titrējamās skābes masas daļa, %1,2–1,8Na Cl masas daļa, %1,2–1,75pHne augstāks par 3,973. Dārzeņu zupasMezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismine vairāk kā 100 kvv/1gProdukta mikrobioloģisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājsPelējumu sēnītes un raugu šūnasnav pieļaujamas4. Zaļie zirnīšiZirņu masas daļa, %zirņi, ne mazāk kā 60 % no svaraProdukta mikrobioloģisko un fizikāli ķīmisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājsHlorīdu masas daļa, %0,8–1,5pHne mazāks kā 5,3Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi100 kvv/1gPelējumu sēnītes un raugu šūnasnav pieļaujamas5. Sālīti gurķiOrganoleptiskie rādītājigurķi veseli, vienādi pēc izmēriem, tīri, bez mehāniskiem bojājumiem, ar raksturīgu sālītu gurķu smaržu. Garša skābeni sāļa, ar ķiploku un diļļu piegaršu. Sālījums viegli duļķains ar ķiploku un diļļu garšuProdukta organoleptisko rādītāju kontroli veic produkta ražotājs6. Dārzeņu nektāriOrganoleptiskie rādītājidzēriens ir ar viendabīgi sadalītu mīkstumu, bez blakus piemaisījumiem. Atļauta neliela noslāņošanās un nogulsnes taras apakšdaļā.Garša un smarža atbilstoša izlietotajām izejvielām. Bez svešas piegaršas un smaržas.Pieļaujama tumša nokrāsa gaišos dzērienos un neliela izbalēšana tumši nokrāsotos dzērienosProdukta organoleptisko rādītāju kontroli veic produkta ražotājsSausnas masas daļa, %ne mazāk kā 11Produkta mikrobioloģisko un fizikāli ķīmisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājsTitrējamās skābes masas daļa (pārrēķinot citronskābē), %biešu nektāram (pārrēķinot citronskābē), %0,3–0,9ne vairāk kā 0,6pH biešu nektāramne vairāk kā 4,4Pelējumu sēnītes un raugu šūnasnav pieļaujamas7. Kartupeļu cieteFormapulverveidīga vielaProdukta mikrobioloģisko un fizikāli ķīmisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājsSmaržaraksturīga cietei, bez blakus smaržāmMitrums, %15,00–20,00Kopējo pelnu saturs, %,ne vairāk kā 0,50Pelni (smiltis), nešķ. 10 % HCl, %, maks.0,05Skābums – 0,1 N NaOH patēriņš 100 sausnes neitralizācijai, maks.12Punktu skaits uz 1 dm2 cietes virsmas, apskatot ar neapbruņotu aci, gab., maks.280SO2 saturs, mg/kgmazāk par 10pH, min.6,0Gatavā produkta sastāvdaļas (kartupeļu ciete), %100Mikroorganismu skaits, maks.1 g/ 1x105 KVVKoliformas0,01 g/ negatīvsPelējumi, raugi1 g/ ne vairāk par 500 KVVSalmonella25 g/ negatīvs8. Kartupeļu čipsiMitruma saturs, %Ne vairāk kā 3,5;kraukšķīgajiem kartupeļu salmiņiem – ne vairāk kā 6,0Produkta fizikāli ķīmisko rādītāju kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadāTauku saturs, %28–36Sāls saturs, %0,8–2,03.tabulaKvalitātes rādītāji konservētām zupām un skābenēm Nr.p.k.ProduktsRādītājsRādītāja lielums1.Aukstā biešu zupaTitr. skābju masas daļa, %, ne vairāk0,4–0,7Hlorīdu masas daļa, %1,2–2,62.Svaigu kāpostu borščs, sēņu soļanka, rasoļņiksTitr. skābju masas daļa, %, ne vairāk0,6Hlorīdu masas daļa, %1,5–2,53.Skābu kāpostu borščsTitr. skābju masas daļa, %, ne vairāk0,9Hlorīdu masas daļa, %1,5–2,54.Skābu kāpostu zupaTitr. skābju masas daļa, %, ne vairāk1,0Hlorīdu masas daļa, %1,5–2,55.Zirņu zupa, pupiņu zupaHlorīdu masas daļa, %1,0–2,56.Konservētas skābenesHlorīdu masas daļa, %0,8–1,24.tabulaKvalitātes rādītāji skābētiem un marinētiem kāpostiemProduktsRādītājsRādītāja lielums1. Skābēti kāpostiKopējais skābums, %0,7–1,5Sāls saturs, %0,8–2,0Kāpostu un sulas savstarpējā attiecība, %85–90 : 15–102. Skābēti kāposti ar piedevāmKopējais skābums, %0,7–1,5Sāls saturs, %0,8–2,5Kāpostu ar piedevām un sulas savstarpējā attiecība, %85–90 : 15–103. Marinēti kāpostiKopējais skābums, %0,7–1,5Sāls saturs, %1,2–2,0Svaigi kāposti un marināde, %60 : 404. Marinēti kāposti ar piedevāmKopējais skābums, %0,7–1,5Sāls saturs, %1,5–2,5Svaigi kāposti ar piedevām un marināde, %60 : 405.tabulaKvalitātes rādītāji žāvētiem dārzeņiemŽāvēti dārzeņiŪdens saturs produktā, %1010–30Mezofili aerobo un fakultatīvi anaerobo mikroorganismu skaitsne vairāk kā5 x 103 kvv/1 gPelējumu sēnītes un raugu šūnasne vairāk kā100 kvv/1 g Zemkopības ministrs M.Roze 5.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663 Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības augļiem, ogām un to produktiem(Pielikums grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.764; MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1455; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909) 1. Augļus un ogas audzē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu, uzglabāšanu un marķēšanu.2. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)3. Augļu un ogu sulu, nektāru, sukāžu un žāvētu augļu ražošanā aizliegts izmantot konservantus un krāsvielas.4. Produktu ražošanā atļauts izmantot meža ogas.4.1 Augļu un ogu ievārījumu ražošanā izmanto svaigus vai svaigi saldētus augļus un ogas.5. Augļu, ogu ievārījumi, nektāri, sulas un sukādes, kā arī žāvētie augļi atbilst šajā pielikumā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem.1.tabulaAugļu un ogu ievārījumu un nektāru kvalitātes rādītājiNr.p.k.NosaukumsMikrobioloģiskie un ķīmiskie rādītājiAugļu saturs produktos ne mazāks kā, %Sausnas saturs, %pH1.Augļu un ogu ievārījumiMezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1 g4047,0–59,02,6–3,5Patogēnie mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas 1 g nav pieļaujamasPelējumi un raugi ne vairāk kā 50 kvv/1 g2.Augļu un ogu ievārījumi ar samazinātu kaloriju daudzumuMezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1 g4028,0–32,02,6–3,4Patogēnie mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas 1 g nav pieļaujamasPelējumi un raugi ne vairāk kā 50 kvv/1 g3.Augļu nektāriPelējumu sēnītes un raugu šūnas nav pieļaujamas_ne mazāk kā 11ne vairāk kā 4,0Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz ābolskābi) 0,3–0,96. Produkta ražotājs kvalitātes rādītājus, kas minēti šā pielikuma 5.punktā, nosaka ne retāk kā reizi gadā.2.tabulaKvalitātes rādītāji sulām1.Smiltsērkšķu sulaOrganoleptiskie rādītājiSula ir ar viendabīgi sadalītu mīkstumu, bez blakus piemaisījumiem. Atļauta sulas noslāņošanās līdz 40 % no iepakojuma augšdaļas.Garša un smarža ir atbilstoša smiltsērkšķu ogām, bez blakus piegaršas un smaržas.Pieļaujama tumši oranža nokrāsa līdz dzeltenīgi saulainai nokrāsaiSulas raksturojumsSmiltsērkšķu augļu sula un mīkstums bez sēklām2.Ābolu sula, iegūta no svaigiem āboliemOrganoleptiskie rādītājiGarša un smarža raksturīga āboliem, nedzidrinātai sulai pieļaujamas nogulsnesSausnas masas daļa, %Ne mazāk kā 10Titrējamo skābju masas daļa, % (rēķinot uz ābolskābi)0,2–1,2Nosēdumu masas daļa nedzidrinātai sulai, %Ne vairāk kā 0,9Nosēdumu masas daļa dzidrinātai sulai, %Ne vairāk kā 0,2Pelējumu sēnītes un raugu šūnasNav pieļaujami 1 gPatulīna satursNe lielāks par 10 μg/kgE.coli nepasterizētā sulāNav pieļaujami uz 25 g produkta3.Ābolu un smiltsērkšķu sulaOrganoleptiskie rādītājiGarša un smarža ir atbilstoša smiltsērkšķu ogām, bez blakus piegaršas un smaržas.Pieļaujama tumši oranža nokrāsa līdz dzeltenīgi saulainai nokrāsai.Skāba, ar raksturīgu, smiltsērkšķu sulai piemītošu skābumu, var saturēt nedaudz smiltsērkšķu eļļasSulas raksturojumsSula ar viendabīgi sadalītu mīkstumu, bez blakus piemaisījumiem. Atļauta sulas noslāņošanās līdz 40 % no iepakojuma augšdaļas.Smiltsērkšķu augļu sula un mīkstums bez sēklām3.t …