Zaudējis spēku - Grozījumi Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību

Zaudējis spēku - Grozījumi Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Valsts ieņēmumu dienests Rīkojums Nr. 900 Rīgā 2000. gada 4. decembrī Grozījumi Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību 1. Apstiprinu grozījumus Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību. 2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos grozījumus publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks Grozījumi Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību 1. Izteikt I daļas 1.punktu šādā redakcijā. "1. Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka saimniecības ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, kuri gadā nepārsniedz 3000 latu, ar nodokli netiek aplikti. Lauksaimnieciskā ražošana ir: • augkopības produkcijas ražošana, arī koku stādu, sēņu un savvaļas ogu audzēšana; • lopkopības produkcijas ražošana; • iekšējo ūdeņu zivsaimniecības produkcijas ražošana; • dārzkopības produkcijas ražošana. 1.1. Atvieglojumi lauksaimnieciskai darbībai aptver laukkopību, pļavkopību, dārzkopību, siltumnīcu saimniecību un puķkopību, biškopību, lopkopību, zirgkopību, putnkopību, truškopību, zvērkopību, zivkopību iekšējos ūdeņos un mežkopību. Attiecībā uz zivkopību kā lauksaimniecisku darbību jāņem vērā, ka zivju audzēšana, zivju resursu pavairošana un tamlīdzīgi darbi ūdenstilpnēs - privātajos ūdeņos vai fiziskajai personai lietošanā nodotajās ūdenstilpnēs - ietilpst zivkopības darbos, turpretī zivju zveja - neietilpst un gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Attiecībā uz mežkopību kā lauksaimniecisku darbību jāņem vērā, ka kokmateriālu sagatavošana un ieguve neietilpst mežkopības darbos, tādēļ iegūtie kokmateriāli nav mežkopības produkcija. Kokmateriālu sagatavošana un realizācija ir uzskatāma par fiziskās personas saimniecisko darbību, un gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Piemērs. Zemnieku saimniecība taksācijas gadā guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas un kokmateriālu realizācijas. • Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas - Ls 5000. • Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu - Ls 4000. • Ieņēmumi no kokmateriālu realizācijas - Ls 6000. • Izdevumi, kas saistīti ar kokmateriālu realizāciju - Ls 4000. • Apliekamais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas - Ls 1000. • Apliekamais ienākums no kokmateriālu realizācijas - Ls 2000. Ar nodokli netiek aplikts ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas - Ls 1000, savukārt ienākumi no kokmateriālu realizācijas - Ls 2000 tiek aplikti ar nodokli. 1.2. Fiziskās personas personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieku saimniecības ienākuma no lauksaimnieciskās ražošanas neapliekamais apmērs 3000 latu gadā tiek piemērots konkrētās fiziskās personas gada kopējiem ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas neatkarīgi no minētās personas īpašumā esošo saimniecību skaita. Piemēram, ja fiziskās personas īpašumā ir trīs zemnieku saimniecības, tad neapliekamais apmērs ienākumam no lauksaimnieciskās ražošanas ir 3000 latu gadā. 1.3. Ar nodokli netiek aplikti ienākumi no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas un pašražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādes produktu realizācijas. Noteiktais atbrīvojums no aplikšanas ar nodokli attiecas uz ienākumu no zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, piemājas saimniecībā vai palīgsaimniecībā saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdošanas. Par lauksaimnieciskās ražošanas produkciju Likuma izpratnē ir uzskatāma augu vai dzīvnieku valsts produkcija, kas tiek realizēta sākotnējā (nepārstrādātā) veidā vai pēc pirmapstrādes, t.i., pēc sākotnējās produkcijas sagatavošanas līdz realizācijai nepieciešamajām kvalitātes prasībām. Fiziskās personas saimniecībā pārdošanai sagatavotā lauksaimnieciskās ražošanas produkcija var būt ar augstāku pārstrādes pakāpi, ja visa pārstrāde (izņemot lopu kaušanu) ir veikta pašā saimniecībā. Piemērs. A - Zemnieku saimniecībā tiek sālīti pašaudzēti gurķi un skābēti pašaudzēti kāposti pārdošanai. Viss apstrādes process notiek pašā saimniecībā. Uz ienākumiem no sālīto gurķu un skābēto kāpostu pārdošanas attiecas Likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts, t.i., gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi līdz Ls 3000. B - Zemnieku saimniecībā tiek ceptas tortes pārdošanai. Daļa izejvielu tiek iepirktas. Uz ienākumiem no toršu pārdošanas neattiecas Likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts, t.i., ienākums tiek aplikts ar nodokli, jo šajā gadījumā visa realizētā produkcija nav pašu izaudzēta, bet daļa tiek iepirkta. C - Zvejnieku saimniecība pārdod savā ūdenstilpnē zvejotas žāvētas zivis. Produkcijas ražošanai tiek izmantota SIA "X" piederošā zivju žāvētava. Uz ienākumiem no zivju pārdošanas neattiecas Likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts, t.i., ienākums tiek aplikts ar nodokli, jo visa pārstrāde nenotiek pašā zvejnieku saimniecībā." 2. Papildināt I daļas 2.punktu ar šādu rindkopu un piemēru. "Dividendes, kas ir saņemtas no uzņēmuma, kurš izmanto tiesības samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa summu saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu, vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu, ir apliekamas ar nodokli proporcionāli tai peļņas daļai, kura, piemērojot minētajos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, nav bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli. 1.piemērs. Fiziskā persona saņēma dividendes no uzņēmuma, kurš izmanto tiesības uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi mazajiem uzņēmumiem saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (20%). Saņemtās dividendes nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 2.piemērs. Fiziskā persona saņēma dividendes - Ls 100 no uzņēmuma, kurš izmanto tiesības uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu (80%). Izmaksātās dividendes izmaksas vietā tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli proporcionāli uzņēmuma saņemtajai uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidei: • apliekamais ienākums ir Ls 100 x 80% = Ls 80 (saņemtās dividendes x uzņēmuma izmantotā atlaide); • nodokļa summa ir Ls 80 x 25% = Ls 20 (apliekamais ienākums x nodokļa likme)." 3. Izteikt I daļas 4.punkta pirmo rindkopu šādā redakcijā. "Ar nodokli netiek apliktas apdrošināšanas atlīdzības. Minētais attiecas arī uz ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Izņēmums ir tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa. Šajā gadījumā nodokli no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas vietā ietur ienākuma izmaksātājs - apdrošināšanas sabiedrība." 4. Izteikt I daļas 15.punktu šādā redakcijā. "15. Kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros ar nodokli netiek apliktas. Izņēmums ir kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, kas ir ar nodokli apliekams ienākums. 15.1. Līdz ar citām normatīvajos aktos atrunātajām kompensācijām ar nodokli netiek apliktas: • kompensācijas, kas noteiktas likumā "Par valsts civildienestu" (mācību maksas kompensācija, pabalsts sakarā ar pārcelšanu uz citu apdzīvotu vietu); • izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonda izmaksātās mācību maksas kompensācijas; • holokausta upuriem izmaksājamās kompensācijas Ministru kabineta 1997.gada 15.novembra noteikumu Nr.371 "Noteikumi par kompensāciju izmaksu normu holokausta upuriem, kas netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto normu robežās (1000 ASV dolāru). 15.2. Kompensāciju izmaksas Ministru kabineta noteikto normu ietvaros ir arī summas, kas izmaksātas fiziskajām personām (neatkarīgi no tā, vai fiziskā persona ir darba attiecībās ar institūciju, kas sūta to komandējumā), lai atlīdzinātu komandējuma izdevumus, ja personas komandējums saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā). Ja komandējuma laikā izmaksātā dienas nauda pārsniedz Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumos Nr.233 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi" noteiktās normas, ar nodokli ir apliekama tā dienas naudas daļa, kas ir lielāka par noteikto normu. Piemērs. A - Bankas uzdevumā nekustamo īpašumu vērtētājs, kas nav minētās bankas darbinieks, devās komandējumā, lai novērtētu nekustamo īpašumu - kredīta ķīlu. Ar komandējumu saistītos izdevumus sedza banka. Komandējuma izdevumi noteikto normu ietvaros nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. B - Sabiedriskas organizācijas statūtos ir paredzēta Latvijas sportistu iesaistīšana sporta sacensībās. Šī sabiedriskā organizācija apmaksāja Latvijas sportista, kas nav iepriekšminētās sabiedriskās organizācijas darbinieks, piedalīšanos sporta sacensībās ārzemēs. Dienas nauda noteikto normu ietvaros nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. C - SIA "A" un budžeta iestāde "B" sūtīja savus darbiniekus komandējumā uz piecu dienu ilgu mācību semināru Sanktpēterburgā. Semināra dalībnieki dzīvoja viesnīcā, par kuru samaksāja USD 1000 (diennakts norma ir USD 160), turklāt tika atlīdzināta dienas nauda USD 250 (diennakts norma ir USD 40). SIA "A" un budžeta iestādes "B" darbinieki uz semināru devās ar vilcienu - biļete turp un atpakaļ maksāja Ls 25. Visus ar semināru saistītos izdevumus atlīdzināja darba devēji. SIA "A" darbiniekam ar nodokli nav apliekami šādi komandējuma izdevumi: • ceļa izdevumi pilnā apmērā; • viesnīcas izdevumi pilnā apmērā; • dienas nauda noteikto normu apmērā ( t.i., USD 40 x 5 = USD 200); SIA "A" darbiniekam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir apliekami un sociālās iemaksas veicamas par šādiem komandējuma izdevumiem: • virs noteiktās normas izmaksātā dienas nauda 250 - 200 = 50 (USD) (faktiski izmaksātā dienas naudas un MK noteiktās normas starpība); • Latvijas Bankas noteiktais valūtas kurss norēķina dienā bija 0,616, tātad apliekamais ienākums ir 50 x 0,616 = 30,80 (Ls) (apliekamā ienākuma USD un Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa reizinājums). Iegūto summu pieskaita darbinieka mēneša ienākumam, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veikti sociālie maksājumi. Budžeta iestādes "B" darbiniekam ar nodokli nav apliekami šādi komandējuma izdevumi: • ceļa izdevumi pilnā apmērā; • viesnīcas izdevumi noteikto normu apmērā ( t.i., USD 160 x 5 = USD 800); • dienas nauda noteikto normu apmērā ( t.i., USD 40 x 5 = USD 200). Budžeta iestādes "B" darbiniekam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir apliekami un sociālās iemaksas veicamas par šādiem komandējuma izdevumiem: • par viesnīcas izdevumiem virs noteiktās normas 1000 - 800 = 200 (USD) (faktiski samaksātās naudas un MK normas starpība); • virs noteiktās normas izmaksātā dienas nauda 250 - 200 = 50 (USD) (faktiski izmaksātās dienas naudas un MK noteiktās normas starpība); • Latvijas Bankas noteiktais valūtas kurss norēķina dienā bija 0,616, tātad apliekamais ienākums ir (USD 200 + USD 50) x 0,616 = 154 (Ls) (apliekamā ienākuma USD un Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa reizinājums). Iegūto summu pieskaita darbinieka mēneša ienākumam, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veiktas sociālās iemaksas." 5. Papildināt I daļas 16.punktu ar šādu tekstu. "Kuģa komandas viena locekļa ēdināšanas izdevumu norma diennaktī ir šāda: • summa 3 latu apmērā, kuģim atrodoties Latvijas ostā; • summa, kas ekvivalenta 5 ASV dolāriem, kuģim atrodoties reisā vai ārvalstu ostā." 6. Izteikt I daļas 18.punktu šādā redakcijā. "18. Ienākumi no sava īpašuma pārdošanas ar nodokli netiek aplikti. Izņēmums ir ienākums no pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas, kurš ir ar nodokli apliekams ienākums. Piemērs. Augoša meža pārdošana nevar tikt uzskatīta par sava īpašuma pārdošanu, jo pārdodot augošus kokus uz celma, persona nodod citai personai savas tiesības izmantot mežu. Ienākums no augoša meža pārdošanas ir apliekams ar nodokli. Ja fiziskā persona realizē nekustamo īpašumu, kas reģistrēts Zemesgrāmatā un uz kura atrodas mežs, tad šajā gadījumā gūtais ienākums ir kvalificējams kā ienākums no sava īpašuma pārdošanas, un nav apliekams ar nodokli. 18.1. Ienākums no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, ir ar nodokli apliekams ienākums. No minētā nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Apliekamais ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas tiek noteikts kā starpība starp pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību. Nekustamā īpašuma iegādes dienas noteikšanai izmantojama šāda tabula. Nr. Īpašumtiesību Dokuments, Datums, ar kuru īpašums p.k. iegūšanas veids kas apliecina darījumu tiek uzskatīts par iegādātu 1. Nopērkot Pirkšanas - pārdošanas Līguma spēkā stāšanās līgums diena 2. Uzceļot Pieņemšanas - Akta parakstīšanas datums nodošanas akts 3. Denacionalizējot Denacionalizācijas Apliecības izsniegšanas apliecība datums 4. Mantojot Tiesas spriedums Tiesas sprieduma spēkā mantojuma lietā stāšanās diena 5. Saņemot Dāvinājuma līgums Līguma spēkā stāšanās dāvinājumu diena 6. Privatizējot 1) Īres līgums uz 1) Līguma spēkā īpašnieka vai īpašnieka stāšanās diena ģimenes locekļa vārda vai 2) Pase ar pierakstu 2) Diena, no kuras fiziskā persona ir bijusi pierakstīta dzīvoklī 3) Pašvaldības lēmums 3) Lēmuma pieņemšanas par zemes piešķiršanu diena lietošanā pašai fiziskai personai vai tās ģimenes loceklim 4) Tiesas spriedums 4) Tiesas sprieduma spēkā mantojuma lietā stāšanās diena (mantojot zemes valdījuma tiesības) Nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanai izmantojama šāda tabula. Nr. Īpašumtiesību Nekustamā īpašuma p.k. iegūšanas veids iegādes vērtība 1. Nopērkot Īpašuma cena + izdevumi, kas saistīti ar tā iegādi, piemēram, valsts nodevas par darījuma noformēšanu, īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā; komisijas nauda un citi atbilstoši izdevumi 2. Uzceļot Visi izdevumi līdz būves pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšanai (arhitektu pakalpojumu apmaksa, celtniecības materiālu iegādes izdevumi, samaksa celtniekiem u.c.) + izdevumi par īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā un citi atbilstoši izdevumi 3. Denacionalizējot Par iegādes vērtību tiek uzskatīta īpašuma pārdošanas cena (tas nozīmē, ka faktiski neveidojas ar nodokli apliekams ienākums) 4. Mantojot Iegādes vērtība ir mantojuma masā ietilpstošā konkrētā īpašuma vērtība, izņemot gadījumu, kad tiek mantots iepriekš denacionalizēts īpašums, jo par šāda īpašuma iegādes vērtību tiek uzskatīta minētā īpašuma pārdošanas cena ( neveidojas ar nodokli apliekams ienākums) 5. Saņemot Dāvinājuma iegādes vērtība ir dāvinājuma līgumā dāvinājumu uzrādītā konkrētā īpašuma vērtība 6. Privatizējot Īpašuma iegādes vērtību nosaka, summējot privatizācijai izmantoto privatizācijas sertifikātu vērtību (skatīt tālāk) un naudā samaksāto daļu: 1) fiziskai personai un tās ģimenes locekļiem saskaņā ar likumu "Par privatizācijas sertifikātiem" piešķirto sertifikātu vērtība ir sertifikātu nominālvērtība (Ls 28); 2) no citām personām iegādāto privatizācijas sertifikātu vērtība ir sertifikātu vērtība pēc vidējās tirgus cenas dienā, kad ir noticis sertifikātu pirkšanas darījums 1. piemērs. Fiziskā persona iegādājās vasarnīcu, sakarā ar ko tai radās sekojoši izdevumi: • samaksa par vasarnīcu iepriekšējam īpašniekam; • valsts nodeva par darījuma noformēšanu; • valsts nodeva par īpašumtiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā; • nekustamo īpašumu māklera pakalpojumu apmaksa; • jaunas sētas iegāde un uzstādīšana; • izpuvušo trepju pakāpienu nomaiņa; • samaksa notāram par līguma sastādīšanu. Izdevumi jaunas sētas iegādei un trepju pakāpienu nomaiņai nav iekļaujami vasarnīcas iegādes vērtības aprēķinā. Tātad vasarnīcas iegādes vērtība = vasarnīcas iegādes cena + valsts nodevas + māklera pakalpojumu apmaksa + notāra pakalpojumi. 2.piemērs. Pēc fiziskās personas nāves 1999.gada 25.aprīlī viņam piederošo namu mantoja sieva. Tiesas spriedums mantojuma lietā stājās spēkā 1999.gada 30.oktobrī. Mantojuma masā ietilpstošā nama vērtība ir Ls 50 000. 2000.gadā sieva pārdeva pērn mantoto namīpašumu par Ls 65 000. Pirkšanas - pārdošanas līgums stājās spēkā 2000.gada 18.jūlijā. Sievai jādeklarē no namīpašuma pārdošanas gūtie ienākumi un jāmaksā nodoklis, jo kopš tiesas sprieduma stāšanās spēkā līdz nama pārdošanai bija pagājuši mazāk nekā 12 mēneši. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums ir 65 000 - 50 000 = 15 000 (Ls) (pārdošanas cenas un iegādes vērtības starpība). Tātad nodokļa summa ir 15 000 x 25 % = 3 750 (Ls) (apliekamā ienākuma un nodokļa likmes reizinājums). 3.piemērs. 2000.gada 25.augustā spēkā stājās tiesas spriedums mantojuma lietā saskaņā ar kuru fiziskā persona mantoja savam tēvam piederējušo īres namu. Fiziskās personas tēvs iepriekšminēto īres namu denacionalizēja 1995.gada ziemā. 2000.gada 10.septembrī fiziskā persona pārdeva mantoto namu. Pārdošanas brīdī nams fiziskai personai bija piederējis mazāk nekā 12 mēnešus, tātad ienākums no nama pārdošanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tā kā mantota denacionalizēta īpašuma iegādes vērtība ir vienāda ar tā pārdošanas cenu, tad apliekamais ienākums neveidojas. 4.piemērs. Fiziskā persona 1999.gada 15.jūnijā saņēma dāvanu - dzīvokli. Dāvinājuma līgums stājās spēkā 2000.gada 15.aprīlī un tajā uzrādītā dzīvokļa vērtība ir Ls 20 000. 2000.gada 15.jūlijā fiziskā persona pārdeva uzdāvināto dzīvokli par Ls 22 000. Gūtie ienākumi ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo kopš dāvinājuma līguma stāšanās spēkā līdz pārdošanas brīdim bija pagājuši mazāk nekā 12 mēneši. Apliekamais ienākums ir 22 000 - 20 000 = 2 000 (Ls) (pārdošanas cenas un dāvinājuma līgumā uzrādītās dzīvokļa vērtības starpība). Nodokļa summa ir 2 000 x 25 % = 500 (Ls) (apliekamā ienākuma un nodokļa likmes reizinājums). 5.piemērs. 1999.gada 12.decembrī fiziskā persona privatizēja dzīvokli. Privatizācijā tika izmantoti valsts piešķirtie privatizācijas sertifikāti, kā arī 1999.gada 14.septembrī nopirktie privatizācijas sertifikāti. 2000.gada 3.martā fiziskā persona pārdeva privatizēto dzīvokli. A - fiziskā persona dzīvoklī bija pierakstīta kopš 1985.gada. Gūtais ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo par īpašuma iegādes brīdi tiek uzskatīts pieraksta datums 1985. gadā, t.i., līdz dzīvokļa pārdošanas brīdim ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši. B - fiziskā persona dzīvoklī nebija pierakstīta, bet īres līgums 1995.gadā tika noslēgts uz šīs personas ģimenes locekļa vārda. Gūtais ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo par īpašuma iegādes brīdi tiek uzskatīts ģimenes locekļa noslēgtā īres līguma spēkā stāšanās datums 1995.gadā, t.i., līdz dzīvokļa pārdošanas brīdim ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši. C - fiziskā persona dzīvoklī nebija pierakstīta. Gūtais ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo tas bija personas īpašumā mazāk nekā 12 mēnešus. Apliekamais ienākums ir starpība starp pārdošanas cenu un iegādes vērtību, kur dzīvokļa iegādes vērtība ir valsts piešķirto privatizācijas sertifikātu nominālvērtības un nopirkto privatizācijas sertifikātu vērtības (vidējās tirgus cenās 14.09.1999.) summa. 6.piemērs. Fiziska persona uz pašvaldības piešķirta zemes gabala 20 gadus atpakaļ uzcēla individuālo dzīvojamo māju. 2000.gada septembrī fiziska persona privatizēja iepriekšminēto zemes gabalu un tā paša gada oktobrī māja kopā ar nesen privatizēto zemi tika pārdota. Fiziskai personai nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo šajā gadījumā 12 mēnešus sāk skaitīt ar valdījuma iegūšanas brīdi, t.i., attiecīgā pašvaldības lēmuma pieņemšanas datumu. 18.2. Ienākums no tādu akciju un citu vērtspapīru pārdošanas, kas ir bijušas personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, ir ar nodokli apliekams ienākums, sākot ar 2001.gada 1.janvāri. Iedzīvotāju ienākuma nodokli no vērtspapīru pārdošanas ienākuma maksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Apliekamais ienākums no vērtspapīru pārdošanas tiek noteikts kā starpība starp vērtspapīru pārdošanas cenu un to iegādes vērtību. Vērtspapīru iegādes (pārdošanas) dienas noteikšanai izmantojama šāda tabula. Nr. Vērtspapīru Iegādes (pārdošanas) Īpašumtiesību maiņu p.k. veids diena apliecinošie dokumenti 1. Publiskie Diena, kad vērtspapīri ir 1) vērtspapīru konta turētāja vērtspapīri iegrāmatoti vērtspapīru izsniegtā Vērtspapīru ieguvēja vērtspapīru kontā iegrāmatojuma kvīts; vai 2) pēc konta turētāja pieprasījuma Latvijas Centrālā depozitārija izsniegtais vērtspapīru konta izraksts 2. Pārējie 1) līguma noslēgšanas diena 1)līgums; vērtspapīri vai līgumā atrunātā īpašumtiesību nodošanas diena; 2) īpašumtiesību nodošanas 2)attiecīgā reģistra izraksts reģistrācijas diena (ja paredzēta šāda reģistrācija) Piemērs. 2001.gada 25.janvārī fiziskā persona iegādājās a/s "XX" akcijas par Ls 250, bet 2001.gada 15.septembrī pārdeva iepriekšminētās akcijas un kā atlīdzību saņēma Ls 200 un 20 a/s "BB" akcijas. A/s "BB" akciju cena 2001.gada 15.septembrī bija Ls 4,50. Fiziskai personai ir jādeklarē gūtais ienākums un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo no a/s "XX" akciju iegādes brīža līdz pārdošanas brīdim bija pagājuši mazāk nekā 12 mēneši. Apliekamais ienākums ir (200 + 4,50 x 20) - 250 = 290 - 250 = 40 (Ls) (saņemtā ienākuma un akciju iegādes vērtības starpība). Nodokļa summa ir 40 x 25 % = 10 (Ls) (apliekamā ienākuma un nodokļa likmes reizinājums). 18.3. Ienākums no personāla akciju atpirkšanas ir apliekams ar nodokli. Saskaņā ar likuma "Par akciju sabiedrībām" 29.pantu par personāla akciju īpašniekiem var kļūt tikai sabiedrības darbinieki. Akciju sabiedrība pārdod personāla akcijas sabiedrības darbiniekiem ar atlaidi vai piešķir tās bez maksas. Personāla akcijas to īpašnieks nevar atsavināt (pārdot, uzdāvināt u.c.), un tās nepāriet mantojumā. Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar akciju sabiedrību, tai ir jāatpērk no šā darbinieka viņam piederošās personāla akcijas pilnā to vērtības apjomā. Lai noteiktu ar nodokli apliekamo ienākumu no personāla akciju atpirkšanas, tiek aprēķināta starpība starp summu, kas darbiniekam vai viņa mantiniekam izmaksāta personāla akciju atsavināšanas brīdī un darbinieka šo akciju iegādes izdevumiem. Ja fiziskajai personai piederošās personāla akcijas atbilstoši likuma "Par akciju sabiedrībām" noteikumiem tiek konvertētas par parastajām akcijām, parasto akciju vērtība dienā, kad ir pieņemts lēmums par to konversiju, ir uzskatāma par personāla akciju atsavināšanas rezultātā gūtiem ieņēmumiem un šī lēmuma pieņemšanas diena - par parasto akciju iegūšanas dienu. 1.piemērs. Akciju sabiedrība pārdeva saviem darbiniekiem personāla akcijas ar 50 % atlaidi. Darbinieks iegādājās akcijas par Ls 50, bet pēc pieciem gadiem a/s atpirka personāla akcijas par nominālvērtību Ls 100. Darbiniekam jādeklarē gūtais ienākums un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Apliekamais ienākums ir 100 - 50 = 50 (Ls) (pārdošanas vērtības un akciju iegādes izdevumu starpība). Nodokļa summa ir 50 x 25 % = 12,50 (Ls) (apliekamā ienākuma un nodokļa likmes reizinājums). 2.piemērs. Akciju sabiedrība bez atlīdzības piešķīra personāla akcijas saviem darbiniekiem. Kad darbinieks pārtrauca darba attiecības, sabiedrības vadība piedāvāja tās konvertēt par parastajām akcijām. Darbinieks piekrita un a/s akcionāru pilnsapulce 2000.gada 12.aprīlī pieņēma lēmumu par konvertēšanu. Darbiniekam piešķirto parasto akciju vērtība lēmuma pieņemšanas dienā bija Ls 240. Darbiniekam jādeklarē gūtais ienākums un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Personāla akciju pārdošanas cena ir parasto akciju vērtība dienā, kad akcionāru pilnsapulce pieņēmusi lēmumu par konvertēšanu, t.i., Ls 240. Tā kā šajā gadījumā personāla akcijas darbiniekam tika piešķirtas bez atlīdzības, tad to iegādes vērtība ir 0. Apliekamais ienākums ir 240 - 0 = 240 (Ls) (pārdošanas cenas un iegādes vērtības starpība). Nodokļa summa ir 240 x 25 % = 60 (Ls) (apliekamā ienākuma un nodokļa likmes reizinājums)." 7. Papildināt II daļas 1.nodaļu ar 1'.punktu šādā redakcijā. "1. Aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un ienākums, no kura nodoklis tiek aprēķināts, tiek noapaļots līdz veseliem santīmiem, atmetot 0,49 santīmus un mazāk vai noapaļojot līdz santīmam 0,50 santīmus un vairāk. Piemērs. Darbinieka ienākums, no kura aprēķināms nodoklis ir: 1) Ls 54,53; 2) Ls 97,30. Aprēķinātais nodoklis ir: 1) 54,53 x 25 % = 13,6325 Ŗ 13,63 (Ls); 2) 97,30 x 25 % = 24,325 Ŗ 24,33 (Ls)." 8. Papildināt II daļas 2.nodaļas 1.punktu ar šādu rindkopu. "Par fiziskās personas attaisnotajiem izdevumiem ir atzīstamas sociālās iemaksas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu." 9. Izteikt II daļas 2.nodaļas 4.punktu šādā redakcijā. "4. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamā ienākuma apjoma tiek atskaitīti zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru). 4.1. Ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā, aprēķinot no fiziskajai personai izmaksājamās autoratlīdzības (honorāra) summas izmaksas brīdī ieturamo nodokli, ņem vērā ar šī ienākuma gūšanu saistītos izdevumus noteikto normu apmērā. Nr. Izdevumu Autordarbs, par kuru tika izmaksāts p. k. norma (%) honorārs (autoratlīdzība) 1. 40 1) par mūzikas darbu (operas, baleti, operetes, mūzika citiem skatuves darbiem, kamerdarbi, simfoniskie, vokāli simfoniskie un kora darbi, darbi pūtējorķestrim) radīšanu un publicēšanu; 2) par skulptūru, monumentāli dekoratīvās glezniecības, dekoratīvi lietišķās un noformētājas mākslas, stājglezniecības, teātra dekorāciju mākslas un dažādas tehnikas grafikas darbu radīšanu; 2. 30 1) par māksliniecisku grafiku un fotodarbu radīšanu iespiešanai un izstādēm, kā arī datorgrafiku un videodarbu radīšanu; 2) par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecības paraugu radīšanu (no honorāra par to izmantošanu pirmajos divos gados); 3. 25 par citiem mūzikas darbiem; 4. 20 1) par arhitektūras darbu radīšanu; 2) par dizaina projektu radīšanu; 5. 15 par citu šajā noteikumu punktā neminētu darbu radīšanu. 4.2. Fiziskā persona, kurai no izmaksātās autoratlīdzības (honorāra) summas taksācijas gada laikā ir aprēķināts un ieturēts nodoklis, gada ienākumu deklarāciju var iesniegt gadījumā, ja tās faktiskie ar zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu saistītie izdevumi, kas apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, pārsniedz noteiktās izdevumu normas. Ja persona nevar uzrādīt izdevumus apliecinošus dokumentus, attiecīgās darbības veida taksācijas gada apliekamā ienākuma aprēķinā izdevumi tiek ņemti vērā tabulā uzrādītajā apmērā. 4.3. Minētās izdevumu normas netiek piemērotas attiecībā uz tām autoratlīdzības (honorāru) summām, kuru izmaksātājs ir autoratlīdzības (honorāra) saņēmēja darba devējs. 1.piemērs. Žurnālists ir laikraksta darbinieks. Žurnālists saņem mēnešalgu un autoratlīdzību (honorārus) par publicētajiem rakstiem. 1) Iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas aprēķina parastajā kārtībā no mēnešalgas. 2) Iedzīvotāju ienākuma nodokli no autoratlīdzības (honorāra) ietur darba devējs. 3) Darba devējam nav tiesību atskaitīt no autoratlīdzības (honorāra) izdevumus, kas saistīti ar darbu radīšanu. 2.piemērs. Rakstnieks saņēma autoratlīdzību (honorāru) par literāra darba manuskriptu. Dokumentāri apliecinātie ar darba radīšanu saistītie izdevumi sasniedza 25% autoratlīdzības (honorāra) summas. Saskaņā ar Likumu nodokli ieturēja autoratlīdzības (honorāra) izmaksas vietā. Aprēķinot nodokli tika ņemtas vērā noteiktās autora izdevumu normas (15%). Lai atgūtu pārmaksāto nodokli, rakstniekam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurā jāuzrāda ar dokumentiem apliecināti autora izdevumi." 10. Papildināt II daļas 2.nodaļas 5.punkta 1.rindkopu aiz vārdiem "saskaņā ar" ar vārdiem "Latvijas Republikas". 11. Papildināt II daļas 2.nodaļas 5.punktu ar šādu rindkopu. "Par fiziskās personas bruto darba samaksu uzskatāma darbinieka darba samaksa, no kuras nav atskaitītas likumā atskaitīšanai atļautās summas (neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojumi, attaisnotie izdevumi) un ieturējumu summas, kas saskaņā ar likumiem var tikt ieturētas no personas darba samaksas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Bruto darba samaksa ir visu Darba likumu kodeksā ietverto darba samaksas elementu kopums: amatalga (mēnešalga), samaksa par papildu darbu (darbu apvienošana, uz laiku promesoša darbinieka pienākumu izpilde), samaksa par virsstundu darbu, samaksa par darbu svētku dienās un brīvdienās, samaksa par nakts darbu, kā arī izmaksas materiālajai stimulēšanai (prēmijas par darba kvalitatīvu izpildi, prēmijas par gada rezultātiem u.c. prēmijas) un citi darba koplīgumā paredzēto izmaksu veidi. Bruto darba samaksa neietver fiziskajai personai uz darba attiecību pamata piešķirto papildu labumu vērtību." 12. Izteikt II daļas 4.nodaļas 7.punktu šādā redakcijā. "7. Nodokļa atvieglojumi par apgādājamo personu ir piemērojami ar dienu, kurā nodokļa maksātājam ir radušās tiesības uz nodokļa atvieglojumu un pārtraucami piemērot ar nākamo dienu pēc tās dienas, kurā šīs tiesības ir zudušas. Darba devējs, pamatojoties uz fiziskās personas algas nodokļa grāmatiņā izdarīto ierakstu izmaiņām par tiesību uz nodokļa atvieglojumu rašanos vai zušanu, veic taksācijas gada nodokļa pārrēķinu, ja: • nodokļa atvieglojums nav bijis piemērots par visu laiku no taksācijas gada sākuma līdz taksācijas gada beigām, par kuru personai ir bijušas tiesības; • ir bijis piemērots par ilgāku laiku nekā personai ir bijušas uz to tiesības. Darba devējs ietur papildus aprēķināto nodokli vai atmaksā par daudz ieturēto nodokli nākošajos taksācijas gada mēnešos pēc nodokļa grāmatiņā izdarīto ierakstu par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem aktualizēšanas. 1.piemērs. Darbinieka algas nodokļa grāmatiņā ir ierakstītas 3 apgādājamās personas: divi nepilngadīgi bērni un nestrādājoša sieva. Darbinieka mēnešalga ir Ls 250. 5.oktobrī darbinieks darba devējam iesniedza VID noformēto paziņojumu par to, ka sākot ar 15.augustu darbinieks ir zaudējis tiesības uz atvieglojumu par vienu apgādājamo personu - nestrādājošu sievu. Saņemot minēto paziņojumu darba devējam ir jāizdara attiecīgi ieraksti darbinieka algas nodokļa grāmatiņā un jāveic nodokļa pārrēķins par mēnešiem, kuros netika ņemtas vērā izmaiņas nodokļa atvieglojumos: Turpinājums - 12.lpp. Turpinājums no 11.lpp. 1) Aprēķinot augustā un septembrī ieturēto nodokli, tika ņemts vērā, ka • darba ņēmēju sociālo iemaksu likme 2000.gadā ir 9 %; • maksātājam piemērojams neapliekamais minimums un atvieglojumi par 3 apgādājamiem. Apliekamais ienākums 1 250,00 Sociālās iemaksas 2 22,50 Neapliekamais minimums 3 21,00 Atvieglojums par apgādībā esošajām personām 4 31,50 Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 175,00 Aprēķinātais nodoklis (25 % no 5.) 6 43,75 2) Veicot nodokļa pārrēķinu par augusta mēnesi, papildus iepriekšminētajam jāņem vērā, ka nodokļa atvieglojums par apgādājamo personu - maksātāja sievu, - ir piemērojams tikai par tām kalendāra dienām, kad ir bijušas šādas tiesības, t.i., no 1. līdz 15.augustam. Apliekamais ienākums 1 250,00 Sociālās iemaksas 2 22,50 Neapliekamais minimums 3 21,00 Atvieglojums par apgādībā esošajām personām 4 26,10 Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 180,40 Aprēķinātais nodoklis (25 % no 5.) 6 45,10 T.i., faktiski tika ieturēts par Ls 1,35 mazāk, nekā pienācās. 3) Veicot nodokļa pārrēķinu par septembra mēnesi, jāņem vērā, ka maksātājam piemērojams atvieglojums tikai par 2 apgādājamiem. Apliekamais ienākums 1 250,00 Sociālās iemaksas 2 22,50 Neapliekamais minimums 3 21,00 Atvieglojums par apgādībā esošajām personām 4 21,00 Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 185,50 Aprēķinātais nodoklis (25 % no 5.) 6 46,38 T.i., faktiski tika ieturēts par Ls 2,63 mazāk, nekā pienācās. 4) Tātad nākošajos taksācijas gada mēnešos darba devējam papildus jāietur Ls 3,98 (neieturētā nodokļa daļa augustā un septembrī). 2.piemērs. Darbinieka mēnešalga ir Ls 100, darba vietā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. 10.decembrī darbinieks darba devējam iesniedza VID noformēto paziņojumu par to, ka sākot ar 5.septembri darbiniekam jāpiemēro atvieglojums par invaliditāti (piešķirta invaliditātes 2.grupa). Saņemot minēto paziņojumu, darba devējam ir jāizdara attiecīgi ieraksti darbinieka algas nodokļa grāmatiņā un jāveic nodokļa pārrēķins par mēnešiem, kuros netika ņemtas vērā izmaiņas nodokļa atvieglojumos: 1) Aprēķinot septembrī, oktobrī un novembrī ieturēto nodokli, tika ņemts vērā, ka • darba ņēmēju sociālo iemaksu likme 2000.gadā ir 9 %; • maksātājam piemērojams neapliekamais minimums. Apliekamais ienākums 1 100,00 Sociālās iemaksas 2 9,00 Neapliekamais minimums 3 21,00 Atvieglojums par invaliditāti 4 - Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 70,00 Aprēķinātais nodoklis (25 % no 5.) 6 17,50 2) Veicot nodokļa pārrēķinu par septembra mēnesi, jāņem vērā, ka • darba ņēmēju sociālo iemaksu likme tiek mainīta ar nākamo mēnesi pēc maksātāja statusa maiņas; • maksātājam piemērojams neapliekamais minimums tikai par tām kalendāra dienām, kad ir bijušas šādas tiesības, t.i., no 1. līdz 4.septembrim; • maksātājam piemērojams atvieglojums par invaliditāti tikai par tām kalendāra dienām, kad ir bijušas šādas tiesības, t.i., no 5. līdz 30.septembrim. Apliekamais ienākums 1 100,00 Sociālās iemaksas 2 9,00 Neapliekamais minimums 3 2,80 Atvieglojums par invaliditāti 4 21,58 Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 66,62 Aprēķinātais nodoklis (25 % no 5.) 6 16,66 T.i., faktiski tika ieturēts par Ls 0,84 vairāk, nekā pienācās. 3) Veicot nodokļa pārrēķinu par oktobra un novembra mēnesi, jāņem vērā, ka • darba ņēmēju sociālo iemaksu likme 2.grupas invalīdiem 2000. gadā ir 7,10 %; • maksātājam nav piemērojams neapliekamais minimums; • maksātājam piemērojams atvieglojums par invaliditāti. Apliekamais ienākums 1 100,00 Sociālās iemaksas 2 7,10 Neapliekamais minimums 3 - Atvieglojums par invaliditāti 4 25,00 Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 67,90 Aprēķinātais nodoklis (25 % no 5.) 6 16,98 T.i., faktiski katrā mēnesī tika ieturēts par Ls 0,52 vairāk, nekā pienācās. 4) Nākošajos taksācijas gada mēnešos darba devējam jākompensē maksātājam iepriekš ieturētie Ls 1,88 (pārmaksātā nodokļa daļa septembrī, oktobrī un novembrī)." 13. Izteikt II daļas 4.nodaļas 9.punktu šādā redakcijā. "9. Personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim un nav pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir pensijas apmērā." 14. Izteikt II daļas 4.nodaļas 10.punktu šādā redakcijā. "10. Saskaņā ar Likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu nodokļa atvieglojums (neapliekamais minimums) 1200 latu apmērā ir piemērojams šādām pensijām: • pēc 1996.gada 1.janvāra saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" noteikumiem piešķirtajai valsts vecuma pensijai, invaliditātes pensijai vai apgādnieka zaudējuma pensijai; • līdz 1996.gada 1.janvārim piešķirtajai pensijai, kura pēc 1996.gada 1.janvāra ir pārrēķināta saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" noteikumiem - pensiju uzskata par pārrēķinātu tajos gadījumos, kad pensijas pārrēķins ir veikts, pamatojoties uz pensijas saņēmēja rakstisku iesniegumu atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 24.pantam; • izdienas pensijai, kura pēc 1996.gada 1.janvāra piešķirta saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 12.punktu vai Militārpersonu izdienas pensiju likumu, likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm", Prokuroru izdienas pensiju likumu; • speciālajai valsts pensijai saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"." 15. Papildināt II daļas 4.nodaļu ar 10'.punktu šādā redakcijā. "10'. Ja pensija piešķirta pēc taksācijas gada sākuma, šo norādījumu 10.punktā minētais nodokļa atvieglojums tiek noteikts proporcionāli laika posmam no pensijas piešķiršanas dienas līdz gada beigām." 16. Papildināt II daļas 6.nodaļas 1.punktu ar šādu tekstu. "Darba devējs, kas darbiniekiem darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, ieskaitot to darbinieka kontā kredītiestādē vai bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā "Latvijas pasts", algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā tas devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitīšanai no sava konta uz darbinieka kontu. Darba devējs no steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos nodarbinātu darbinieku darba samaksas aprēķināto un ieturēto algas nodokli iemaksā budžetā tajā dienā, kad tas iemaksā budžetā uzņēmuma pastāvīgo darbinieku algas nodokli. Minētais attiecas arī uz mēneša laikā izmaksāto atvaļinājuma naudu, slimības naudu vai pilnu aprēķinu darbinieka atlaišanas gadījumā". 17. Izteikt II daļas 6.nodaļas 6.punktu šādā redakcijā. "6. Informācijas sniegšana par izmaksām, no kurām ienākuma izmaksas vietā nodoklis nav jāietur. Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes, organizācijas un ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības nosūta ziņas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas par personām, neieturot nodokli, izmaksātajām summām sekojošos termiņos un kārtībā. Ienākumu MK Izmaksu Ienākumu VID Piezīmes veids noteikumi veidi saņēmējam iesniedzamo Nr. 166 izsniedzamie paziņojumu dokumenti iesniegšanas termiņi Apliekamie 4. pielikums Izmaksājot Pēc ienākumu Ceturksnim Paziņojums ienākumi, ienākumus, saņēmēja sekojošā mēneša nav no kuriem kas nav pieprasījuma: 15.datums; jāiesniedz nodoklis minēti paziņojums par Par gada IV par fiziskās izmaksas Likuma 9. izmaksātajām ceturksni: personas vietā nav pantā un no summām pēctaksācijas īpašumā ieturams kuriem gada 1.februāris esošam i/u saskaņā ar (arī z/s Likumu vai zv/s) izmaksas izmaksā- brīdī nav tajām jāietur IIN summām Neaplieka- 5. pielikums Likuma 9. Pēc ienākumu Pēctaksācijas Paziņojums mie ienākumi pantā saņēmēja gada 1.februāris nav jāies- uzskaitītie ar pieprasījuma: niedz, ja: IIN neaplie- paziņojums par 1) gada laikā kamie izmaksātajām fiziskai ienākumi summām personai izmaksātā summa nepārsniedz mēneša ne- apliekamo minimumu (21 Ls); 2) par fizis- kās personas īpašumā esošam i/u (arī z/s vai zv/s) izmak- sātajām summām Uzņēmumam, uzņēmējsabiedrībai, iestādei, organizācijai, ārvalsts uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgajai pārstāvniecībai - ienākuma izmaksātājai paziņojums Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas nav jāsūta, izmaksājot šādus ienākumu veidus: Nr.p.k. Ienākumu veids 1. Stipendijas no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem. 2. Pabalsti no budžeta, atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzības par audžuģimenes pienākumu veikšanu. 3. Atlīdzības likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā. 4. Stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos sniegtās palīdzības ietvaros saņemtās summas, kas izmaksātas uz valsts vai pašvaldību institūciju lēmumu pamata. 5. Kompensāciju izmaksu summas likumos un Ministru kabineta noteikumos noteikto normu ietvaros. 6. Atlīdzības par asiņu nodošanu un cita veida donorpalīdzību. 7. Izložu un azartspēļu laimesti, kuru apmērs ir mazāks par 500 latiem. Darba devējs darbiniekam izmaksātos neapliekamos ienākumus uzrāda Paziņojuma par algas nodokli 02.rindā, līdz ar to Paziņojums par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajām summām nav jāaizpilda." 18. Izteikt II daļas 6.nodaļas 7.punktu šādā redakcijā. "7. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kura nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē saimnieciskās darbības veicēja statusā, izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, ir apliekami ar nodokli izmaksas vietā. Par apliecinājumu tam, ka fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā ir uzskatāms viens no sekojošiem dokumentiem: • likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" noteiktajā kartībā izsniegta individuālā darba reģistrācijas apliecība vai patents; • nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība." 19. Izteikt II daļas 6.nodaļas 8.punktu šādā redakcijā. "8. Fiziskā persona, lai apliecinātu, ka tās personīgās mantas pārdošana uzņēmumam, uzņēmējsabiedrībai, iestādei, organizācijai vai ārvalsts uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgajai pārstāvniecībai nav saistīta ar tās saimniecisko darbību, iesniedz tam attiecīgu izziņu (ar Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumiem Nr.357 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" apstiprināto 1.pielikumu "Izziņa - personīgā īpašuma (mantas) pārdošanas apliecinājums"." 20. Papildināt II daļas 7.nodaļu ar 4.punktu šādā redakcijā. "4. Paziņojumā par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, neieturot izmaksas vietā nodokli, norāda faktiskos datus par fizisko personu gūtajiem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav jāietur. Paziņojumā jāuzrāda faktiskie dati par izmaksātiem ienākumiem, arī par tiem, kas saņemti natūrā vai pakalpojumu veidā. 4.1. Aizpildot paziņojumu jāņem vērā, ka attiecīgajos šifros jāuzrāda: • VID teritoriālā iestāde atbilstoši ienākuma izmaksātāja reģistrācijas adresei; • taksācijas gads, kurā tika veikta ienākuma izmaksa. 4.2. Ienākuma saņēmēja dati: • vārds, uzvārds; • personas kods; • dzīvesvietas adrese, kura maksātājam bija taksācijas gada sākumā; • dzīvesvietas kods. 4.3. Ienākuma izmaksātāja dati: • uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes vai organizācijas nosaukums; • juridiskā adrese; • reģistrācijas numurs Nodokļu maksātāju reģistrā. 4.4. Ailē "Ienākuma veids" jāuzrāda saņemtā ienākuma veids, piemēram, nomas maksa par telpu, zemes vai automašīnas izmantošanu, savvaļas sēņu vai ogu iepirkšana, vienreizēja izmaksa, kura nepārsniedz 3 latus u.c. ienākumi. 4.5. Ailē "Ienākuma gūšanas periods" jāuzrāda laika periods, par kuru tiek izmaksāta konkrētā naudas summa. Ja izmaksā nomas maksu par 2000.gada oktobra un novembra mēnesi, tad ailē jāieraksta "01.10.2000. - 30.11.2000.", ja izmaksā uzņēmuma līgumā noteikto atlīdzību, tad ailē jāieraksta līgumā noteiktais uzdevuma izpildes periods, piemēram, "01.10.2000. - 31.12.2000." 4.6. Ailē "Ienākuma izmaksas datums" ir jāieraksta datums, kurā izmaksāts ienākums, piemēram, "30.11.2000." vai cits datums, ja izmaksa veikta citā datumā. Ja ienākuma izmaksas datumi ir vairāk par četriem, tad norādāms pirmās un pēdējās izmaksas datums. 4.7. Ailē "Saņemtais ienākums (lati, santīmi)" jāuzrāda gan naudā, gan natūrā un pakalpojumu veidā (novērtēts naudā) saņemtais ienākums. 4.8. Tālāk paziņojumā jānorāda: • paziņojuma aizpildīšanas datums; • uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes vai organizācijas vadītāja paraksts un tā atšifrējums; • personas, kas aizpilda paziņojumu, paraksts un tā atšifrējums; • paziņojuma aizpildītāja tālruņa numurs. 21. Papildināt II daļas 7.nodaļu ar 5.punktu šādā redakcijā. "5. Paziņojumā par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajām summām norāda faktiskos datus par fizisko personu gūtajiem ar nodokli neapliekamajiem ienākumiem, ja tie nav uzrādīti paziņojumā par algas nodokli. Paziņojumā jāuzrāda arī: • fiziskās personas ienākums no nekustamā īpašuma, akciju un citu vērtspapīru pārdošanas; • personīgās palīgsaimniecības un piemājas saimniecības ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas; • konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas); • darbinieka nāves gadījumā viņa radiniekam izmaksātais bēru pabalsts; • ienākums no sava īpašuma pārdošanas, ja ienākuma izmaksātājam iesniegta "Izziņa - personīgā īpašuma (mantas) pārdošanas apliecinājums", minētās izziņas iesniegšana nav nepieciešama, ja tiek pārdots nekustamais īpašums. 5.1. Aizpildot paziņojumu jāņem vērā, ka attiecīgajos šifros jāuzrāda: • VID teritoriālā iestāde atbilstoši ienākuma izmaksātāja reģistrācijas adresei; • taksācijas gads, kurā tika veikta ienākuma izmaksa. 5.2. Ienākuma saņēmēja dati: • vārds, uzvārds; • personas kods; • dzīvesvietas adrese, kura maksātājam bija taksācijas gada sākumā; • dzīvesvietas kods. 5.3. Ienākuma izmaksātāja dati: • uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes vai organizācijas nosaukums; • juridiskā adrese; • reģistrācijas numurs Nodokļu maksātāju reģistrā. 5.4. Ailē "Ienākuma veids" jāuzrāda saņemtā ienākuma veids, piemēram, ienākums no noguldījuma, apdrošināšanas atlīdzība, balva sacensībās, ienākums no sava īpašuma pārdošanas u.c. ienākumi. 5.5. Ailē "Ienākuma gūšanas periods" jāuzrāda laika periods, par kuru tiek izmaksāta konkrēta naudas summa, piemēram, ja izmaksā ienākumu no noguldījuma par 2000. gada 1.ceturksni, tad ailē jāieraksta "01.01.2000. - 31.03.2000.", ja neapliekamā ienākuma gūšanas periods nav precīzi nosakāms, tad šo aili var arī neaizpildīt. 5.6. Ailē "Ienākuma izmaksas datums" ir jāieraksta datums, kurā izmaksāts ienākums, piemēram, "30.10.2000." vai cits datums, ja izmaksa veikta citā datumā. Ja ienākuma izmaksas datumi ir vairāk par četriem, tad norādāms pirmās un pēdējās izmaksas datums. 5.7. Ailē "Saņemtais ienākums (lati, santīmi)" jāuzrāda saņemtā ienākuma summa. 5.8. Tālāk paziņojumā jānorāda: • paziņojuma aizpildīšanas datums; • uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes vai organizācijas vadītāja paraksts un tā atšifrējums; • personas, kas aizpilda paziņojumu, paraksts un tā atšifrējums; • paziņojuma aizpildītāja tālruņa numurs. 22. Papildināt II daļu ar 8.nodaļu šādā redakcijā. "8.nodaļa. Kārtība, kādā maksātājs pats aprēķina un iemaksā budžetā algas nodokli. 1. Maksātājs pats aprēķina algas nodokli no saviem darba ienākumiem un iemaksā to budžeta kontā, ja tas: 1) ir darba attiecībās ar darba devēju - ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu), izņemot: a) ja darba devējs ir nerezidents, kuram Latvijā ir pārstāvniecība; b) ja darba devējs ir ārvalstu nodokļa maksātājs un fiziskā persona strādā sava darba devēja labā ārpus Latvijas. 2) ir darba attiecībās ar ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību Latvijā (attiecas uz šo pārstāvniecību vietējo personālu); 3) uz darba līguma pamata saņem atlīdzību par tāda darba izpildi, kurš tiek finansēts no ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finansu institūciju aizdevuma līdzekļiem. 2. Šīm fiziskām personām, uzrādot ar darba devēju noslēgto darba līgumu, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas līdz darba attiecību uzsākšanas mēnesim sekojošā mēneša beigām. 3. Algas nodokļa maksātājs - fiziska persona - kalendāra mēneša ienākumu nosaka atbilstoši Ministru kabineta 1998. gada 31. marta noteikumiem Nr.112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis", tad parastajā kārtībā aprēķina nodokli un ieskaita to budžetā ne vēlāk kā sekojošā mēneša piecpadsmitajā datumā. Izdarot algas nodokļa maksājumu pirmo reizi, fiziskā persona nodokli nomaksā par to mēnesi, kurā tā ir stājusies darba attiecībās un tam sekojošu mēnesi. 4. Algas nodokļa maksātājam - fiziskai personai līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim jāiesniedz gada ienākumu deklarācija Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas. Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina maksātāja tiesības uz atvieglojumiem, taksācijas gadā samaksāto algas nodokli u.c. dokumenti, kuri saskaņā ar Likumu ir ņemami vērā, nosakot gada apliekamo ienākumu. Piemērs. Fiziskā persona 2000.gada 1.septembrī stājās darba attiecībās ar nerezidentu, kuram Latvijā nav pārstāvniecības. Saskaņā ar noslēgto darba līgumu fiziskā persona strādās Latvijas teritorijā un saņems Ls 300 lielu mēnešalgu. Fiziskai personai līdz oktobra beigām, uzrādot noslēgto darba līgumu, jāreģistrējas VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīves vietas. Algas nodoklis par mēnesi ir aprēķināms, ņemot vērā, ka • iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka sociālo iemaksu likme 2000.gadā ir 36 %; • maksātājam piemērojams neapliekamais minimums. Apliekamais ienākums 1 300,00 Sociālās iemaksas 2 108,00 Neapliekamais minimums 3 21,00 Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.) 4 171,00 Aprēķinātais nodoklis (25 % no 4.) 5 42,75 Līdz 15.novembrim fiziskai personai jāaprēķina un jāpārskaita budžetā algas nodoklis par septembri un oktobri, t.i., 42,75 x 2 = 85,50 (Ls). Turpmāk līdz sekojošā mēneša 15.datumam budžetā jāieskaita algas nodoklis par iepriekšējo mēnesi, t.i., līdz 15.decembrim - par novembri, līdz 15.janvārim - par decembri. Līdz 2001.gada 1.aprīlim fiziskai personai jāiesniedz VID teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas gada ienākumu deklarācija un tai jāpievieno vai jāuzrāda dokumenti, kas apliecina septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī budžetā iemaksāto algas nodokli (bankas dokumenti), kā arī citi dokumenti, kuri saskaņā ar Likumu ir ņemami vērā, nosakot gada apliekamo ienākumu (iepriekšējā darba devēja paziņojums par algas nodokli 2000.gadā, attaisnotos izdevumus apliecinoši dokumenti u.c.)." 23. Izteikt III daļas 4.nodaļas 2.punkta tabulas 15.rindu šādā redakcijā. 15. Īpašuma apdrošināšanas prēmiju maksājumi. 24. Papildināt III daļas 4.nodaļas 2.punkta tabulu ar šādām rindām. 16. Civiltiesiskās apdrošināšanas prēmiju maksājumi un izdevumi par saimnieciskajā darbībā izmantota transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati proporcionāli apdrošināšanas periodā vai periodā, uz kuru attiecas tehniskā apskate, nobraukto kilometru skaita, kas saistīti ar saimniecisko darbību, īpatsvaram. 17. Elektroniskā pasta un tā lietošanas izdevumi. 18. Izdevumi par telefona sarunām saimnieciskās darbības vajadzībām atbilstoši telekomunikāciju uzņēmuma izsniegtajā izziņā dotajam atšifrējumam par visām telefona sarunām un telefona abonenta maksa proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu īpatsvaram. 19. Kompensācijas izmaksas īrniekiem, kuras namīpašnieks izmaksā par dzīvojamās telpās veiktajiem remontdarbiem saskaņā ar līgumu, ja remontdarbu izdevumi nav iekļauti īrnieka saimnieciskās darbības izdevumos. 20. Kompensācijas izmaksas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās ēkas kapitālo remontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai. 21. Izdevumi, kas saistīti ar saimnieciskās darbības uzsākšanu. 22. Iestāšanās maksa un ikgadējā biedru nauda profesionālā sabiedriskajā organizācijā, kura attiecas uz fiziskās personas profesionālo darbību. 23. Pēc ekonomiskā satura un būtības saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamie citi izdevumi. 25. Izteikt III daļas 4.nodaļas 9.punktu šādā redakcijā. "9. Ja fiziskā persona saimnieciskās darbības veikšanai izmanto telpas vai mantu, kura tiek izmantota arī tās personīgā patēriņa vajadzībām, saimnieciskās darbības izmaksās var tikt ieskaitīta tikai tā ar šo telpu vai mantas izmantošanu saistīto izdevumu daļa, kas attiecas uz saimniecisko darbību. 1.piemērs. Fiziska persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību, kuras nodrošināšanai lieto personīgo mobilo tālruni. 2000.gada decembrī fiziskā persona atbilstoši telekomunikāciju uzņēmuma sniegtajai izziņai (telefona sarunu atšifrējumam) saimnieciskās darbības vajadzībām veltīja 135 sarunu minūtes, savukārt personīgajām vajadzībām tika veltītas 45 minūtes. Telefona abonenta maksa ir Ls 6 mēnesī, sarunu tarifs ir Ls 0,11 minūtē. Fiziskā persona ir tiesīga ietvert saimnieciskās darbības izdevumos: 1) 135 x 0,11 = 14,85 (Ls) (saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu ilgums x tarifs); 2) Abonenta maksu proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu īpatsvaram: 135 ÷ (135 + 45) = 0,75 (īpatsvars ir saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu ilguma un kopējā sarunu ilguma dalījums). Saimnieciskajos izdevumos ietveramā abonenta maksa ir 6 x 0,75 = 4,50 (Ls) (abonenta maksa x īpatsvars). 2.piemērs. Fiziska persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību, kuras nodrošināšanai lieto personīgo automašīnu. Saskaņā ar ceļa zīmēm fiziskā persona saimnieciskās darbības vajadzībām 2000.gada oktobrī, novembrī un decembrī nobrauca 2000 km no pavisam nobrauktajiem 2800 km. 2000.gada 5.oktobrī radās sekojoši izdevumi: 1) par valsts tehnisko apskati (laikam līdz 2001.gada 4.oktobrim) - Ls 20; 2) civiltiesiskās apdrošināšanas prēmijas maksājumi - Ls 45, civiltiesiskās apdrošināšanas polise derīga līdz 2001.gada 5.oktobrim. Fiziskā persona ir tiesīga ietvert saimnieciskās darbības izdevumos sekojošas summas: 1) par valsts tehnisko apskati: a. uz taksācijas gadu attiecināmo izdevumu īpatsvars ir 3 ÷ 12 = 0,25 (līdz gada beigām atlikušo mēnešu skaita un kopējā mēnešu skaita dalījums); b. saimnieciskās darbības izdevumu īpatsvars ir 2000 ÷ 2800 = 0,71 (saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru un pavisam nobraukto kilometru skaita dalījums); c. ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi ir 20 x 0,25 x 0,71 = 3,55 (Ls) (izdevumi par automašīnas tehnisko apskati x uz taksācijas gadu attiecināmo izdevumu īpatsvars x saimnieciskās darbības izdevumu īpatsvars). Ja fiziskā persona turpina saimniecisko darbību arī nākamajā gadā, tad uz 2001.gada izdevumiem tiek attiecināti: 75 % izdevumu par tehnisko apskati x attiecīgā perioda (2001.g. jan. - sep.) saimnieciskās darbības izdevumu īpatsvars. 2) par civiltiesisko apdrošināšanu: a. uz taksācijas gadu attiecināmo izdevumu īpatsvars ir 3 ÷ 12 = 0,25 (līdz gada beigām atlikušo mēnešu skaita un kopējā mēnešu skaita dalījums); b. saimnieciskās darbības izdevumu īpatsvars ir 2000 ÷ 2800 = 0,71 (saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru un pavisam nobraukto kilometru skaita dalījums); c. ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi ir 45 x 0,25 x 0,71 = 8 (Ls) (autotransporta civiltiesiskās apdrošināšanas prēmijas maksājums x uz taksācijas gadu attiecināmo izdevumu īpatsvars x saimnieciskās darbības izdevumu īpatsvars). Ja fiziskā persona turpina saimniecisko darbību arī nākamajā gadā, tad uz 2001.gada izdevumiem tiek attiecināti: 75 % izdevumu par autotransporta civiltiesisko apdrošināšanu x attiecīgā perioda (2001.g. jan. - sep.) saimnieciskās darbības izdevumu īpatsvars. 3.piemērs. Fiziskai personai pieder individuālais uzņēmums - frizētava. Fiziskās personas īrētajā 70 m2 lielajā dzīvoklī frizētavas vajadzībām ir atvēlēta 25m2 liela istaba. Decembrī tika samaksāta īres maksa - Ls 80 un samaksa par telpu apkuri -Ls 40. Fiziskā persona ir tiesīga ietvert saimnieciskās darbības izdevumos ar telpu izmantošanu saistīto izdevumu daļu atbilstoši proporcijai 25 ÷ 70 = 0,36 (frizētavas vajadzībām atvēlētās telpas un dzīvokļa platības (m2) dalījums). Tātad fiziskā persona drīkst ietvert saimnieciskās darbības izdevumos sekojošas summas: 1) par telpu īri 80 x 0,36 = 28,80 (Ls) (samaksātā īre x proporcija); 2) par apkuri 40 x 0,36 = 14,40 (Ls) (kopējais maksājums par apkuri x proporcija)." 26. Izteikt III daļas 4.nodaļas 10.punktu šādā redakcijā. "10. Izdevumos, kas saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīts pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantu. 10.1. Nosakot pamatlīdzekļa - ēkas, kas tiek izmantota saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nolietojumu ir jāņem vērā, ka: • par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā vai ir šī īpašuma tiesiskais valdītājs; • nekustamais īpašums zemesgrāmatā ierakstāms, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu; • pamatlīdzekļu objekta pieņemšanai (nodošanai) ekspluatācijā, pārvietošanai un izslēgšanai jābūt pamatotai ar attaisnojuma dokumentu. Namīpašniekam ēkas pieņemšanai īpašumā un tās novērtēšanai jābūt pamatotai ar dokumentu, piemēram, nodošanas - pieņemšanas aktu; • attiecīgai pamatlīdzekļu kategorijai tiek piemērota nolietojuma likme divkāršā apmērā (t.i., ēkām nolietojuma summu aprēķina 10 procentu apmērā gadā). 10.2. Attiecībā uz ēkām un būvēm, ko izmanto saimnieciskās darbības veikšanai fiziskās personas, kurām ir atjaunotas īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm, un to mantinieki vai fiziskās personas, kas īpašumtiesības uz ēkām un būvēm ieguvušas dāvinājuma rezultātā no personām, kurām tika atjaunotas īpašumtiesības uz ēkām un būvēm jāņem vērā ka: • pamatlīdzekļu nolietojumu ēkām un būvēm aprēķina, ņemot par pamatu ēku un būvju inventarizācijas vērtību, ko noteicis Valsts zemes dienests un kas aktualizēta pēc 1997.gada 1.janvāra; • ēkām un būvēm, uz kurām īpašumtiesības atjaunotas līdz 2000.gadam un kuru inventarizācijas vērtība ir noteikta vairākas reizes, nolietojumu aprēķina no pēdējās vērtības, kas aktualizēta ne vēlāk par 2000.gada …