Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.–2022. gadam

Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.–2022. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Informatīvais ziņojums "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.-2022. gadam" Rīga, 2019 Saturs Kopsavilkums Saīsinājumi Ievads 1. Vīzija, mērķi, prioritātes un pamatprincipi 2. Kiberdrošības pārvaldība 2.1. Risku pārvaldība 2.2. Pārvaldības modelis un iesaistīto dalībnieku funkcijas un pienākumi 3. Kiberdrošības situācijas analīze 3.1. Situācijas raksturojums 3.2. Izaicinājumi 4. Nacionālās kiberdrošības politikas rīcības virzieni 4.1. 1. rīcības virziens "Kiberdrošības veicināšana, digitālās drošības risku mazināšana" 4.2. 2. rīcības virziens "IKT izturētspēja, sabiedrībai kritiski svarīgu IKT un pakalpojumu nodrošināšanas stiprināšana" 4.3. 3. rīcības virziens "Sabiedrības izpratne, izglītība un pētniecība" 4.4. 4. rīcības virziens "Starptautiskā sadarbība" 4.5. 5. rīcības virziens "Tiesiskums kibertelpā un kibernoziedzības mazināšana" 5. Finansiālās ietekmes novērtējums 6. Pārskatu iesniegšanas kārtība 7. Noslēguma jautājumi Pielikums: Rīcības virzienu uzdevumi (informācija dienesta vajadzībām) Kopsavilkums Informatīvais ziņojums "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.-2022. gadam" (turpmāk - Stratēģija) izstrādāta, pamatojoties uz Informācijas tehnoloģiju drošības likuma 11. panta otro daļu. Tā raksturo Latvijas kiberdrošības situāciju, identificē nākotnes izaicinājumus un definē nacionālās kiberdrošības politikas rīcības virzienus laika periodam līdz 2022. gadam. Kiberdrošība ir visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas elements. Visaptverošā valsts aizsardzībā, kur katrs sabiedrības loceklis tiek organizēts, lai aizsargātu valsti pret visa veida uzbrukumiem, gan militāriem, gan nemilitāriem, kiberaizsardzībai ir aizvien lielāka nozīme, ņemot vērā sekas, kādas valstij un sabiedrībai var nodarīt pret to vērsts kiberuzbrukums (informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidents). Kiberdrošības politikas vīzija ir droša, atvērta, brīva un uzticama kibertelpa, kurā ir garantēta valstij un sabiedrībai būtisku pakalpojumu droša, uzticama un nepārtraukta saņemšana un sniegšana un indivīda cilvēktiesības tiek ievērotas kā fiziskajā, tā virtuālajā vidē. Kiberdrošības politikas mērķis laika periodam no 2019. gada līdz 2022. gadam ir stiprināt un attīstīt kiberaizsardzības spējas, paaugstinot noturību pret kiberuzbrukumiem un veicinot sabiedrības izpratni par draudiem kibertelpā. Īstenojot kiberdrošības politiku, laika periodam no 2019. gada līdz 2022. gadam tiek definētas šādas prioritātes: aizsardzība, atturēšana un attīstība. Ņemot vērā Eiropas Savienības izvirzītās prioritātes un nacionālajos politikas plānošanas un citos dokumentos noteiktos mērķus, Stratēģijā izvirzīti pieci rīcības virzieni periodam līdz 2022. gadam: - kiberdrošības veicināšana, digitālās drošības risku mazināšana, - informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izturētspēja, sabiedrībai kritiski svarīgu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un pakalpojumu nodrošināšanas stiprināšana, - sabiedrības izpratne, izglītība un pētniecība, - starptautiskā sadarbība, - tiesiskums kibertelpā un kibernoziedzības mazināšana. Visi iepriekšminētie rīcības virzieni ir detalizēti aprakstīti Stratēģijas 4. nodaļā, un katram no tiem ir izvirzīti uzdevumi, to izpildes termiņi, atbildīgās un iesaistītās institūcijas, nepieciešamie finanšu līdzekļi un sasniedzamais rezultāts, lai sasniegtu Stratēģijā definēto vīziju un mērķi. Rīcības virzienu uzdevumi, kas ietver informāciju dienesta vajadzībām, ir pieejami Stratēģijas pielikumā (informācija dienesta vajadzībām). Stratēģijā aplūkotajā laika periodā atbildīgās un iesaistītās institūcijas turpinās realizēt iepriekšējā periodā iniciētos pastāvīgos uzdevumus, kā arī Stratēģijā definētie uzdevumi neierobežo institūcijas veikt citas neminētas darbības. Atbildīgās institūcijas Stratēģijā paredzētos uzdevumus 2019. gadā īstenos piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2020.-2022. gadam skatāms gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem. Saīsinājumi AM Aizsardzības ministrija ANO Apvienoto Nāciju Organizācija ĀM Ārlietu ministrija CERT.LV Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CSP Centrālā statistikas pārvalde DDUK Digitālās drošības uzraudzības komiteja DVI Datu valsts inspekcija EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācija EM Ekonomikas ministrija ENISA Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ES Eiropas Savienība ESAO Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija FKTK Finanšu un kapitāla tirgus komisija FM Finanšu ministrija IC Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs IeM Iekšlietu ministrija IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IP Interneta protokols IT Informācijas tehnoloģijas IZM Izglītības un zinātnes ministrija KAV Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība KDAP Kopējā drošības un aizsardzības politika KI Kritiskā infrastruktūra LB Latvijas Banka LFNA Latvijas Finanšu nozares asociācija LI Lietu internets LIA Latvijas Interneta asociācija LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LIKTA Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija LM Labklājības ministrija LPS Latvijas Pašvaldību savienība LVRTC Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs MIDD Militārās izlūkošanas un drošības dienests MilCERT Militāro informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas komanda NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija NBS Nacionālie bruņotie spēki NetSafe Latvijas Drošāka interneta centrs "Net-Safe Latvia" NITDP Nacionālā informācijas tehnoloģiju drošības padome NVO Nevalstiskās organizācijas SAB Satversmes aizsardzības birojs SM Satiksmes ministrija SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija Stratēģija Informatīvais ziņojums "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.-2022. gadam" TM Tieslietu ministrija VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VDD Valsts drošības dienests VID Valsts ieņēmumu dienests VIS Valsts informācijas sistēmas VK Valsts kanceleja VP Valsts policija VRS Valsts robežsardze VRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūra VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ievads Stratēģija raksturo Latvijas kiberdrošības1 situāciju, identificē nākotnes izaicinājumus un definē nacionālās kiberdrošības politikas rīcības virzienus laika periodam līdz 2022. gadam, tādējādi turpinot pamatnostādņu "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014-2018"2 noteiktos virzienus kiberdrošības stiprināšanā. Kiberdrošība ir visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas elements. Visaptverošajā valsts aizsardzībā, kur katrs sabiedrības loceklis tiek organizēts, lai aizsargātu valsti pret visa veida uzbrukumiem, gan militāriem, gan nemilitāriem, kiberaizsardzībai ir aizvien lielāka nozīme, ņemot vērā sekas, kādas valstij un sabiedrībai var nodarīt pret to vērsts kiberuzbrukums. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstība gan Latvijā, gan ārvalstīs ir sasniegusi nebijušu ātrumu un apmēru. Jaunākās paaudzes IKT risinājumi nodrošina iespējas jebkurā laikā un vietā ātri un ērti iegūt plašu informāciju par notikumiem un procesiem Latvijā vai ārvalstīs, sazināties un apmainīties ar informāciju, veikt darījumus un norēķinus internetā, saņemt elektroniskos pakalpojumus, izveidot, parakstīt un nosūtīt elektroniskos dokumentus un saglabāt informāciju elektroniskā formā, izmantojot viedo ierīču un mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju sniegtās priekšrocības ikdienā. Ir pamats runāt par digitālas sabiedrības veidošanos Latvijā un ārvalstīs, mainoties līdzšinējai kārtībai, kādā sabiedrība, uzņēmēji un valsts pārvalde ikdienā funkcionē un savstarpēji mijiedarbojas. Taču digitālas sabiedrības plašās iespējas veicina arī riskus, kas saistīti ar kiberuzbrukumiem pret IKT un to lietotājiem privātajā un nevalstiskajā sektorā, kā arī valsts pārvaldes iestādēs. Veiksmīgas digitālas sabiedrības priekšnosacījums ir sabiedrības, uzņēmēju un valsts pārvaldes uzticēšanās IKT risinājumu un digitālo tehnoloģiju spējai garantēt pakalpojumu pieejamību, kā arī saglabātās, apstrādātās vai pārsūtītās informācijas drošību. Stratēģija izstrādāta, pamatojoties uz Informācijas tehnoloģiju drošības likuma 11. panta otrajā daļā noteikto deleģējumu un ņemot vērā pasākumus, kas ietverti Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, Nacionālajā drošības koncepcijā, Valsts aizsardzības koncepcijā, Eiropas Savienības (ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dokumentos kiberdrošības jomā un starptautisko organizāciju vadlīnijās. 1. Vīzija, mērķi, prioritātes un pamatprincipi Kiberdrošības politikas vīzija ir droša, atvērta, brīva un uzticama kibertelpa, kurā ir garantēta valstij un sabiedrībai būtisku pakalpojumu droša, uzticama un nepārtraukta saņemšana un sniegšana un indivīda cilvēktiesības tiek ievērotas kā fiziskajā, tā virtuālajā vidē. Latvijai ir jāizmanto digitālās vides priekšrocības, lai nodrošinātu ekonomisko un sociālo labklājību, vienlaikus samazinot kiberdrošības risku vispārējo līmeni, nevajadzīgi neierobežojot tehnoloģiju, sakaru un datu plūsmu. Ir jānodrošina būtisku pakalpojumu sniegšana un saņemšana, kā arī kritiskās infrastruktūras darbība, aizsargājot indivīdus no kiberdrošības apdraudējumiem, vienlaikus ņemot vērā vajadzību aizsargāt valsts drošību, kā arī saglabāt cilvēktiesības un pamatvērtības. Kiberdrošības politikas mērķis laika periodam no 2019. gada līdz 2022. gadam ir stiprināt un attīstīt kiberaizsardzības spējas, paaugstinot noturību pret kiberuzbrukumiem un veicinot sabiedrības izpratni par draudiem kibertelpā. Apakšmērķi kiberdrošības politikas mērķa sasniegšanai ir: - kiberdrošības risku mazināšana; - nacionālo kiberaizsardzības spēju attīstīšana; - IKT infrastruktūras, informācijas sistēmu un pakalpojumu drošības nodrošināšana; - sabiedrības izpratnes veicināšana par kiberriskiem; - cīņa pret kibernoziegumiem. Īstenojot kiberdrošības politiku, ir definētas šādas prioritātes: aizsardzība, atturēšana un attīstība. Aizsardzība - attīstīt un pilnveidot spējas, kas ietver gan nepieciešamos resursus, gan izpratni, gan zināšanas, lai aizstāvētos pret pieaugošajiem kiberdraudiem un efektīvi reaģētu uz IKT drošības incidentiem, un nodrošinātu IKT aizsardzību un spēju funkcionēt. Sabiedrībai, privātajam un publiskajam sektoram ir jāattīsta zināšanas un spējas aizstāvēt sevi. Atturēšana - atklāt, izmeklēt un pārtraukt ļaunprātīgas darbības kibertelpā, identificējot likumpārkāpējus un saucot pie atbildības, tādējādi atturot citus no šādu darbību veikšanas. Attīstība - pastāvīgi un sistemātiski attīstīt un pilnveidot dažādu nozaru IKT lietotāju prasmes un veicināt specializāciju IKT drošības jautājumos. Kiberdrošības pamatprincipi ir šādi: - kiberdrošība nav pašmērķis, bet gan neatņemama nacionālās drošības sastāvdaļa - mūsdienu valsts, sabiedrības un ekonomikas funkcionēšanas pamats; - kiberdrošības veicināšana starptautiski, sadarbojoties ar sabiedrotajiem un partneriem, nepieciešama, lai sasniegtu nacionālos kiberdrošības mērķus; - kiberdrošības jautājumu koordinācijā iesaistām pilsonisko sabiedrību, privātās, publiskās un akadēmiskās jomas pārstāvjus; - kiberdrošība tiek nodrošināta, ievērojot arī cilvēktiesības; - kiberuzbrukumu laicīga paredzēšana, izmeklēšana un novēršana ir svarīga; - kiberdrošība sākas ar individuālu atbildību par drošu IKT izmantošanu. 2. Kiberdrošības pārvaldība 2.1. Risku pārvaldība Mūsdienu valsts un sabiedrības funkcionēšana ir vitāli atkarīga no IKT. Tomēr tās nav absolūti drošas un var tikt pakļautas uzbrukumiem. Uzbrukuma draudus IKT nevar pilnībā novērst, bet uzbrukuma risku var ievērojami mazināt, lai netraucētu sabiedrības ekonomisko un sociālo attīstību, nenodarītu zaudējumus ekonomikai un gūtu labumu no IKT gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Ievērojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) rekomendācijas3, visiem kiberdrošības pārvaldībā iesaistītajiem dalībniekiem ir jāievēro šādi četri vispārīgie kiberdrošības risku pārvaldības principi: - saprast kiberdrošības riskus un to pārvaldību; - uzņemties atbildību par kiberdrošības risku pārvaldību; - pārvarēt kiberdrošības riskus pārredzamā veidā un saskaņā ar cilvēktiesībām un pamatvērtībām; - sadarboties, tostarp starptautiskā līmenī. Kiberdrošības risku pārvaldība ir neatņemama lēmumu pieņemšanas procesa daļa, kas saistīta ar darbību plānošanu un veikšanu visā šo darbību dzīvescikla laikā. Kiberdrošības risku pārvaldība sastāv no riska novērtēšanas un vadības, uzņemoties, mazinot vai novirzot kiberdrošības risku vai izvairoties no riska (sk. 1. shēmu). Stratēģijā aprakstīto kiberdrošības risku pārvaldības shēmu kiberdrošībā iesaistītie dalībnieki var izmantot par pamatu, izstrādājot savas organizācijas iekšējo risku pārvaldības shēmas. Iesaistītā institūcija riska mazināšanai var izmantot gan atbilstošus un proporcionāli riskam izvēlētus drošības pasākumus, gan apsvērt jauninājumus saistībā gan ar drošības pasākumiem, gan attiecīgo darbību, kā arī var noteikt un piemērot sagatavotības pasākumus, tādējādi elastīgi reaģējot uz negadījumu un nodrošinot darbības nepārtrauktību. 1. shēma Kiberdrošības risku pārvaldības shēma Avots: ESAO rekomendācijas "Digital Security Risk Management for Economic and Social Prosperity" (2015) Stratēģijā, nosakot kiberdrošības politikas rīcības virzienus un ar tiem saistītos uzdevumus, galvenais uzsvars tiek likts, pirmkārt, uz četru vispārīgo kiberdrošības risku pārvaldības principu pilnveidošanu, īpaši to izvēršot rīcības virzienos: a) sabiedrības izpratne, izglītība un pētniecība, b) starptautiskā sadarbība, un, otrkārt, risku mazināšanu, kam veltīti divi kiberdrošības politikas rīcības virzieni: a) kiberdrošības veicināšana, digitālās drošības risku mazināšana, b) IKT izturētspēja, sabiedrībai kritiski svarīgu IKT un pakalpojumu nodrošināšanas stiprināšana. 2.2. Pārvaldības modelis un iesaistīto dalībnieku funkcijas un pienākumi Kiberdrošības pārvaldības jomā Latvijā tiek īstenots daļēji centralizēts pārvaldības modelis, kur vadošās iestādes plāno kiberdrošības Stratēģiju un koordinē un īsteno tajā paredzētos uzdevumus, katrai iestādei savas kompetences jautājumos nodrošinot paredzēto uzdevumu praktisku ieviešanu un izpildi. Nacionālās kiberdrošības pārvaldības pamatā ir savstarpējā sadarbība, kur, katrai valsts iestādei pildot savas funkcijas, tajā skaitā kibertelpā, tiek īstenota tieša sadarbība ar citām iestādēm un privāto sektoru vai sadarbība Nacionālās informācijas tehnoloģiju drošības padomē4 (NITDP) (sk. 2. shēmu). NITDP ir izveidota, pamatojoties uz Informācijas tehnoloģiju drošības likumu, kas nosaka kiberdrošības politikas veidošanu nacionālajā līmenī un uzdod NITDP koordinēt kiberdrošības politikas izstrādi, uzdevumu plānošanu un veikšanu. NITDP ir centrālā nacionālā institūcija valsts un privātā sektora informācijas apmaiņai un sadarbībai kiberdrošības jomā, un tās darbību un sekretariātu nodrošina Aizsardzības ministrija (AM). Digitālās drošības uzraudzības komiteja (DDUK) savukārt ir koleģiāla uzraudzības institūcija aizsardzības ministra pakļautībā, kuras mērķis ir uzraudzīt un reģistrēt kvalificētus vai kvalificētus paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas pakalpojuma sniedzējus un to sniegtos pakalpojumus kvalificētu elektroniskās identifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā. DDUK veic Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā noteiktās uzraudzības institūcijas funkcijas un uzdevumus, kā arī paziņo Eiropas Komisijai elektroniskās identifikācijas shēmas, sagatavo priekšlikumus attiecībā uz normatīvo aktu projektiem par kvalificētu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas pakalpojumu sniedzēju un tā sniegto pakalpojumu uzraudzību, kā arī savas kompetences ietvaros sniedz priekšlikumus valsts un pašvaldības iestādēm. 2. shēma Kiberdrošības pārvaldības modelis Kiberdrošības pārvaldības sistēmā iesaistīto valsts pārvaldes institūciju un citu iesaistīto dalībnieku funkcijas un pienākumi ir: - Aizsardzības ministrija (AM) koordinē informācijas tehnoloģiju drošības un aizsardzības politikas veidošanu un īstenošanu, kā arī līdzdarbojas starptautiskās sadarbības nodrošināšanā. AM Krīzes vadības departamenta Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļa nodrošina nacionālās kiberdrošības politikas veidošanu un sniedz atbalstu kiberdrošības politikas īstenošanai. - Ārlietu ministrija (ĀM) koordinē starptautisko sadarbību un Latvijas dalību dažādās ar kiberdrošību saistītās starptautiskās iniciatīvās. - Datu valsts inspekcija (DVI) pilda ES Regulā 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) "Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK" un Fizisko personu datu apstrādes likumā noteiktos uzdevumus datu apstrādes jomā. - Ekonomikas ministrija (EM) izstrādā ekonomikas politiku un veicina konkurētspējas un inovāciju attīstību. - Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību kibertelpā, Latvijas Banka (LB) veicina mak­sājumu sistēmu drošu un nepārtrauktu darbību, un kredītiestādes atbild par savas nozares elektronisko pakalpojumu drošību un pieejamību. - Iekšlietu ministrija (IeM), Valsts policija (VP) īsteno noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības politiku. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (IC) nodrošina tiesību sargājošo iestāžu informācijas sistēmu IKT infrastruktūras darbību. - Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV novēro un analizē kibertelpā notiekošo, reaģē uz incidentiem un koordinē to novēršanu, veic pētniecisko darbu, organizē izglītojošus pasākumus un apmācības, kā arī uzrauga Informācijas tehnoloģiju drošības likumā noteikto pienākumu izpildi. CERT.LV sniedz atbalstu Latvijas un ārvalstu, valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem un fiziskām personām. - Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veicina sa­biedrības zināšanas un izpratni par kibertelpas zināšanu bāzes veidošanos zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas jomās visos izglītības līmeņos, kā arī stiprina augstskolu pētniecības kapacitāti, nodrošinot valsts budžeta un ES struktūrfondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda) finansējumu pētniecības infrastruktūras, tajā skaitā nepieciešamā cilvēkkapitāla, attīstībai un stiprināšanai. - Labklājības ministrija (LM) izstrādā un īsteno politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomās. - Latvijas Drošāka interneta centra "Net-Safe Latvia" darbību nodrošina Latvijas Interneta asociācija (ar AM atbalstu), izglīto sabiedrību par iespējamajiem riskiem un draudiem interneta vidē, veicina drošu interneta lietošanu un drošu interneta saturu. - Militāro informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas komanda (MilCERT) nodrošina AM un tās padotības iestāžu, tostarp Nacionālo bruņoto spēku (NBS), informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzraudzību. Nozares ietvaros atklāj, apstrādā informācijas tehnoloģiju drošības incidentus un koordinē to novēršanu, kā arī veic drošības pārbaudes resora informācijas sistēmu un elektronisko sakaru tīklos. MilCERT sniedz atbalstu un konsultācijas aizsardzības nozares iestāžu darbiniekiem, kuri atbild par iestāžu kiberdrošību. - NBS un Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība (KAV) sniedz atbalstu krīzes vai apdraudējuma situācijā IT drošības incidentu novēršanā un radušos seku pārvarēšanā kibertelpā. - Nozares nevalstiskās organizācijas sniedz atbalstu, konsultē un sadarbojas ar NITDP kiberdrošības poli­tikas veidošanā un īstenošanā. - Satiksmes ministrija (SM) organizē politiku elektronisko sakaru un tīklu darbības jomā. - Satversmes aizsardzības birojs (SAB) uzrauga IT kritisko infrastruktūru. - Tieslietu ministrija (TM) izstrādā, organizē un koordinē politiku personas datu aizsardzības jomā. - Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, kurš nodrošina elektroniskās identifikācijas līdzekļu un autentifikācijas rīku darbībai nepieciešamo infrastruktūru. - Valsts drošības dienests (VDD) īsteno valsts (un sabiedrības) iekšējās drošības uzraudzību. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) organizē valsts IKT pārvaldību un koordinē publisko pakalpojumu elektronizāciju, savukārt Valsts re­ģionālās attīstības aģentūra (VRAA) nodrošina valsts IKT koplietošanas risinājumu darbību un attīstību. Visas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī IT kritiskās infrastruktūras (KI) īpašnieki vai tiesiskie valdītāji savā darbībā ievēro Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" prasības. 3. Kiberdrošības situācijas analīze 3.1. Situācijas raksturojums Lai mazinātu kibertelpā esošo draudu iespējas ietekmēt informācijas sistēmu darbību, kiberuzbrukumu izplatību un sekas, Latvijai ir jāturpina noteikt vienotus kiberdrošības politikas prioritāros rīcības virzienus, uzdevumus un mērķus vidēja termiņa plānošanas periodam, apvienojot nozaru ministriju un struktūru pasākumus nacionālās kiberdrošības stiprināšanai. Stratēģiska pieeja Latvijas kiberdrošības stiprināšanai ir svarīga arī starptautisko apsvērumu dēļ. Jāņem vērā ES Digitālā vienotā tirgus stratēģijas Eiropai mērķi līdz 2020. gadam - nodrošināt ES iedzīvotāju pilnvērtīgu iespēju izmantot digitālā tirgus sniegto potenciālu ar vienlīdzīgiem, drošiem un uzticamiem risinājumiem, ES Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas5 mērķi - izlīdzināt un stiprināt ES dalībvalstu kiberdrošības spējas, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu un saistības ar NATO valstīm. Pēc Eiropas policijas biroja Eiropas kibernoziedzības apkarošanas centra aprēķiniem, IKT risinājumu un digitālo tehnoloģiju izmantošanas rezultātā kibernoziedzība aug straujāk nekā jebkad agrāk, gadā sasniedzot nodarītos zaudējumus vismaz 265 miljardus euro apmērā ES dalībvalstīs un apmēram 900 miljardus euro pasaulē kopumā. Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) 2016. gada pētījumā "Kritiskās informācijas infrastruktūras incidentu izmaksas" secināts, ka lielākos zaudējumus no kiberuzbrukumiem cieš finanšu, IKT un enerģētikas sektora uzņēmumi, savukārt CISCO 2018. gada ikgadējā drošības pārskatā "Kiberdrošības ziņojums: ietekme uz publisko sektoru" konstatēta būtiska globāla tendence - kiberuzbrukumi pieaug valsts pārvaldes iestādēs, izmantojot pikšķerēšanas (phishing), izspiedējvīrusu (ransomware) un ļaunatūras (malware) augšuplādes uzbrukumu metodes, datu izgūšanu vai integritātes kompromitēšanu. Iejaukšanās citu valstu vēlēšanu kampaņās, izmantojot dažādus līdzekļus sociālajos tīklos, daudzviet ir kļuvusi par nacionālās drošības jautājumu. Vēlēšanu drošības koordinācijas grupas izveide ir veids kā, apvienojot institūciju resursus, ir iespējams sagatavoties iespējamiem informācijas telpas apdraudējumiem pirms vēlēšanām. Latvijas kibertelpa turpina saskarties ar plaša mēroga draudiem - pikšķerēšanas, izspiedējvīrusu un ļaunatūru izplatības kampaņām, sistēmu, tīklu un mājaslapu uzlaušanas mēģinājumiem, piekļuves lieguma uzbrukumiem kritiski svarīgām informācijas sistēmām un krāpniecisko e-pastu un sociālās inženierijas kampaņām, kuru mērķis ir izgūt personu vai autentifikācijas datus konkrētas personas, uzņēmuma vai iestādes diskreditēšanai vai noziegumu veikšanai. Lai arī Latvijā ir izveidota stabila un pārskatāma kiberdrošības struktūra, kuras pamatā ir līdzšinējās pamatnostādnes "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018"6, Informācijas tehnoloģiju drošības likuma regulējums un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju (CERT.LV un MilCERT) darbība, nacionālā IT drošība ir nemitīgi jāpilnveido, lai veicinātu spēju paredzēt un atvairīt kiberuzbrukumus ar neparedzētiem uzbrukuma raksturlielumiem un uzlabotu spēju novērst kiberuzbrukumu sekas. IKT risinājumiem un digitālajām tehnoloģijām ir būtiska loma Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un valsts pārvaldes darbībā. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gadā Latvijā apmēram 84% iedzīvotāju tika nodrošināta piekļuve internetam un 78,5% iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja internetu. Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu 2018 75,3% iedzīvotāju regulāri lieto internetbanku pakalpojumus (pēdējos sešos mēnešos vismaz sešas reizes ir autorizējušies internetbankā) un 99% no banku pārskaitījumiem Latvijā tiek veikti elektroniski. 70,2% interneta lietotāju izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājas vai darba. Preces vai pakalpojumus tiešsaistē iegādājušies 55% iedzīvotāju, un pakāpeniski pieaug mazo un vidējo uzņēmēju skaits, kuri produktus pārdod tiešsaistē, kā arī pieaug e-komercijas apgrozījums. 77% iedzīvotāju dokumentus valsts pārvaldes iestādēm iesniedz elektroniski, un uzņēmējiem ir pieejams plašs publisko elektronisko pakalpojumu klāsts. Notiek plaša valsts nodrošināto pakalpojumu un valsts pārvaldes procesu elektronizācija, ieviešot, piemēram, valsts veselības aprūpes informācijas sistēmu "E-veselība" un oficiālo e-adresi, kuras izmantošana no 2018. gada 1. jūnija ir obligāta valsts iestādēs. Minētie rādītāji liecina par digitālās sabiedrības veidošanos Latvijā, kur IKT risinājumu un digitālo tehnoloģiju lietošana kalpo par pamatu labklājības, saimnieciskās darbības un ekonomikas izaugsmei. Lai arī digitalizācija atvieglo sabiedrības savienojamību un pieeju precēm un pakalpojumiem, tā paver iespējas uzbrukumiem IKT risinājumu un digitālo tehnoloģiju sistēmām. Latvijas kibertelpā tiek novērots plašs kiberuzbrukumu spektrs, un, ņemot vērā izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā pasaulē kopš 2014. gada, pastiprināta darbība tiek vērsta pret valsts pārvaldes IKT sistēmām. IT drošības incidentu novēršanas institūcija (CERT.LV) kopš 2017. gada ir novērojusi šifrējošo izspiedējvīrusu lietojuma pieaugumu uzbrukumos valsts pārvaldes vai valstij kritiski svarīgām informācijas sistēmām, kas pasaules uzmanību piesaistīja WannaCry un NotPetya kiberuzbrukumu kampaņu laikā 2017. gada maijā un jūnijā. Šeit gan jāatzīmē, ka cietušo skaits Latvijā bija neliels un neviens no tiem nebija saistīts ar valsts sektoru vai kritisko infrastruktūru. Kibertelpā tiek novēroti regulāri informācijas sistēmu un mājaslapu uzlaušanas mēģinājumi, krāpniecisko e-pastu kampaņas, kuru mērķis ir izkrāpt personu un autentifikācijas datus vai inficēt informācijas sistēmu ar ļaunatūru. Ļoti bieži datu noplūdes un sistēmu uzlaušanas iemesli ir nepietiekami droši konfigurētas lietotāju informācijas sistēmas un nepietiekamas zināšanas par drošu IKT risinājumu un digitālo tehnoloģiju lietošanu. 2018. gada 4. ceturksnī kopumā tika konstatētas 203 455 apdraudētas IP adreses, no kurām 131 394 tika atklātas konfigurācijas nepilnības, kuras kiberuzbrucēji varētu izmantot uzbrukumos. Plaši novērojama arī ļaundabīgā koda izplatība un ielaušanās mēģinājumi informācijas sistēmās, izmantojot lietotāju informācijas sistēmu ievainojamību un pakļaujot tās robotu tīklu turpmākajām ļaunprātīgajām darbībām. 3.2. Izaicinājumi Digitālā vide turpina radīt jaunas plaša mēroga un plaši integrētas uzņēmējdarbības un sociālās tīklošanās iespējas, kas padara to par pievilcīgu mērķi kibernoziegumiem un ārvalstu atbalstītai spiegošanai vai sabotāžai. 2018. gada 4. oktobrī Nīderlandes valdības paziņojums par 2018. gada aprīlī novērsto kiberuzbrukumu Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai tikai apstiprina, kas valstu atbalstīti kiberuzbrukumi var skart ikvienu neatkarīgi no nodarbošanās vai atrašanās vietas. Ņemot vērā minēto, kiberaizsardzība ir būtisks visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas elements, kurā gan valsts pārvaldes institūcijām, gan pašvaldībām, gan privātajam sektoram, kā arī katram indivīdam atsevišķi ir sava nozīmīga loma kopējā mērķa sasniegšanā. Kibernoziegumu skaits un intensitāte nākotnē pieaugs līdz ar digitālās vides attīstību. Kibernoziegumus var iedalīt divos veidos - noziegumi, kur IKT ierīces ir gan nozieguma izdarīšanas līdzeklis, gan mērķis, un noziegumi, kuru nodarījumu var palielināt, izmantojot IKT ierīces. Ņemot vērā teroristisko grupējumu izmantoto līdzekļu spektra paplašināšanos, var pieņemt, ka tie savu mērķu sasniegšanai arvien biežāk izmantos kibertelpu un tai pieslēgtos resursus. Interneta ēnu sektors (Dark Net), kura pamatideja ir anonimitāte, arī nākotnē tiks izmantots nelegālu darbību veikšanai, tai skaitā jau izstrādātas ļaunatūras un citu uzbrukuma veidu izplatīšanai. Tas var veicināt hakeru aktivitātes pieaugumu. Kā viens no nākotnes izaicinājumiem ir jāmin arī lietu internets7 (LI), jo, turpinot attīstīties arvien jaudīgākām datu pārraides tehnoloģijām, kuras var integrēt saimniecībās plaši izmantotas preces, ir vērojams LI popularitātes pieaugums, kura rezultātā LI pieslēgto sensoru un ierīču drošība kļūst par vienu no izaicinājumiem. Var prognozēt, ka īstermiņā internetam pieslēgtas ērti vadāmās ierīces būs visu mājsaimniecību un saimnieciskās darbības veicēju neatņemama daļa, tādējādi radot lielapjoma datus (Big Data), kas tiek uzkrāti no un mijiedarbojoties LI ierīcēm. Mākoņdatošana un tās piedāvātie risinājumi, kuru strauja attīstība iesākās pirms vairākiem gadiem, neapšaubāmi, turpinās attīstīties, un šie risinājumi kļūs arvien populārāki. Līdztekus mākoņdatošanas tehnoloģisko iespēju attīstībai ir jāturpinās arī mākoņdatošanas drošības politikai (1. rīcības virziens, 1.1. uzdevums), kas attiecībā uz mākoņdatošanu vienmēr ir bijis sensitīvākais jautājums. Mobilie tālruņi vairs nav tikai savstarpējās saziņas ierīces. Ja tālrunis tiek uzlauzts, citas tam pievienotās ierīces var būt nākamās, jo kopējā drošība ir tikpat spēcīga kā vājākais savienojums ierīču ķēdē. Lai paaugstinātu institūciju kiberdrošību, nepieciešams izvērtēt mobilo tālruņu un viedierīču lietošanas ierobežojumus, atrodoties institūcijas telpās, lai tādējādi pasargātu institūcijas IKT sistēmas no inficēšanās draudiem (rīcības virziens Nr. 1, 1.2. uzdevums. Attīstoties Latvijas ekonomikai, arvien vairāk izjūtams dažādu jomu, sevišķi IKT, speciālistu trūkums, kas gan nav tikai Latvijas fenomens, bet izteikta situācija arī citviet pasaulē. Kvalificētu darbinieku trūkums noved pie nesamērīgi augstas uzņēmēju savstarpējās konkurences IKT speciālistu piesaistīšanā un, salīdzinot ar publisko sektoru, neproporcionāli augstas piedāvātās darba samaksas IKT jomā strādājošajiem. IKT speciālistu trūkums padara publiskā sektora iestādes nekonkurētspējīgas cīņā par nepieciešamajiem speciālistiem un attiecīgi vājina publiskā sektora IKT resursu uzturēšanas un pilnveidošanas iespējas (1. rīcības virziens, 1.4. uzdevums). Ņemot vērā apdraudējumu, kas nāk ar IKT plašāku izmantojumu, pastāv nepieciešamība aizvien vairāk ierobežot iespējamos draudus. Nepieciešams atrast līdzsvaru starp efektīvu pārvaldību un tiesībām uz privātumu kibertelpā, lai neierobežotu inovācijas, attīstību un efektivizāciju. 4. Nacionālās kiberdrošības politikas rīcības virzieni Definējot nacionālās kiberdrošības politikas rīcības virzienus līdz 2022. gadam, jāņem vērā nacionālie politikas plānošanas un citi dokumenti un tajos izvirzītie kiberdrošības politikas ilgtermiņa mērķi. Šī sasaiste ir būtiska, lai nodrošinātu konsekventu kiberdrošības politikas attīstību. Vienlaikus šajā Stratēģijā nav iekļauti citos Ministru kabineta apstiprinātajos dokumentos iekļautie uzdevumi, lai neapgrūtinātu pieņemto lēmumu uzraudzību. Nacionālie dokumenti, kuri definē ilgtermiņa mērķus kiberdrošības jomā: - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija - Latvija 2030; - Nacionālā drošības koncepcija; - Valsts aizsardzības koncepcija; - Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam; - Elektronisko sakaru nozares politikas plāns 2018.-2020. gadam; - Nacionālo bruņoto spēku Kiberaizsardzības vienības koncepcija, 2013. gads; - Informatīvais ziņojums "Par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā", 2018. gads. Vienlaikus ES Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas 7. pants nosaka septiņus jautājumus, kuri dalībvalstīm jāievēro, īstenojot valsts tīklu un informācijas sistēmu drošības stratēģiju. Latvija, izstrādājot Stratēģiju laika periodam līdz 2022. gadam, ir iekļāvusi direktīvā izvirzītos jautājumus Stratēģijas nodaļās, tādējādi izpildot direktīvas prasības. ES 2013. gadā apstiprinātajā "Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģijā" ir izvirzījusi piecas prioritātes: - kibernoturības panākšana; - kibernoziedzības būtiska samazināšana; - kiberaizsardzības politikas izstrāde un spēju veidošana saistībā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP); - rūpniecisko un tehnoloģisko resursu veidošana kiberdrošības vajadzībām; - saskaņotas starptautiskās kibertelpas politikas izveide ES un ES pamatvērtību popularizēšana. Ņemot vērā ES izvirzītās prioritātes un nacionālajos politikas plānošanas un citos dokumentos noteiktos mērķus, Stratēģijā ir izvirzīti pieci rīcības virzieni periodam līdz 2022. gadam: 1) kiberdrošības veicināšana, digitālās drošības risku mazināšana, 2) IKT izturētspēja8, sabiedrībai kritiski svarīgu IKT un pakalpojumu nodrošināšanas stiprināšana, 3) sabiedrības izpratne, izglītība un pētniecība, 4) starptautiskā sadarbība, 5) tiesiskums kibertelpā un kibernoziedzības mazināšana. Visi iepriekšminētie rīcības virzieni ir detalizēti aprakstīti šīs nodaļas apakšnodaļās, un katram no tiem ir izvirzīti uzdevumi, to izpildes termiņi, atbildīgās9 un iesaistītās institūcijas, nepieciešamie finanšu līdzekļi un sasniedzamais rezultāts, lai sasniegtu Stratēģijā definēto vīziju un mērķi. Sasniedzamie rezultāti ir laši un vispārīgi, ņemot vērā kiberdrošības komplekso dabu un straujo mainību. Rīcības virzienu uzdevumi, kas ietver informāciju dienesta vajadzībām, ir pieejami Stratēģijas pielikumā (informācija dienesta vajadzībām). Stratēģijā aplūkotajā laika periodā atbildīgās un iesaistītās institūcijas turpinās realizēt iepriekšējā periodā iniciētos pastāvīgos uzdevumus, kā arī Stratēģijā definētie uzdevumi neierobežo institūcijas veikt citas neminētas darbības. 4.1. 1. rīcības virziens "Kiberdrošības veicināšana, digitālās drošības risku mazināšana" Valsts mērķis ir visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveide, kuru īstenojot, notiek cieša sadarbība starp valsts, privāto sektoru un sabiedrību kopumā kibertelpas drošības un aizsardzības stiprināšanā, tai skaitā nodrošinot IT kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Lai veicinātu kiberdrošības noturību Latvijā, valsts pārvaldes iestādēm un privātajam sektoram ir jāveido spējas identificēt ļaunprātīgu rīcību un efektīvi jāsadarbojas, nodrošinot valsts pārvaldē un privātajā sektorā izpratni par apdraudējumiem un riskiem kibertelpā, un valstij ir jārod tehniskie un cilvēkresursi, lai novērstu vai mazinātu naidīgas rīcības ietekmi. Krīzes vadības mācības, iesaistot tajās valsts drošības iestādes, valsts institūcijas un privāto sektoru, ir veids. kā attīstīt savstarpējo izpratni un koordinētu darbību krīzes situāciju pārvarēšanā (1.5. uzdevums). Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas pieņemšana 2016. gada jūlijā bija liels solis kiberdrošības veicināšanā Eiropas līmenī. Direktīva paredz pirmos ES mēroga noteikumus kiberdrošībā, uzlabo kiberdrošības spējas un stiprina dalībvalstu sadarbību. Tā prasa vitāli svarīgo nozaru uzņēmumiem veikt attiecīgus drošības pasākumus un par nopietniem kiberdrošības incidentiem ziņot attiecīgajai Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai. Savukārt 2016. gada jūlijā NATO ir atzinusi kibertelpu kā darbības vidi, kurā NATO jāaizstāv sevi tikpat efektīvi, kā tas notiek gaisā, uz sauszemes un jūrā. 2018. gada Briseles samitā Alianse vienojās izveidot jaunu Kibertelpas operāciju centru kā daļu no NATO komandstruktūras. Latvija, kā NATO un ES dalībvalsts, aktīvi iesaistās kiberaizsardzības spēju attīstīšanā un kopējās mācībās. Valstis turpina attīstīt ne tikai kiberaizsardzības, bet arī uzbrukuma spējas, un tas notiek saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Latvija Stratēģijas pārskata periodā savu spēju attīstībā koncentrēsies uz aizsardzības spēju attīstīšanu, vienlaikus neizslēdzot iespēju gan nacionāli, gan sadarbībā ar citām valstīm attīstīt un pilnveidot uzbrukuma kiberspējas. Valsts un pašvaldību institūcijas Stratēģijas pārskata periodā turpinās attīstīt publisko pakalpojumu elektronisko pieejamību (e-pakalpojumus), jo tie būtiski paaugstina valsts un pašvaldību institūciju, sabiedrības un privātā sektora sadarbības efektivitāti. Vienlaikus ar iepriekšminēto procesu nepieciešams izstrādāt vienotus kritērijus, ar kādām autentifikācijas metodēm iespējams piekļūt konkrētajam e-pakalpojumam (1.3. uzdevums). 1. tabula 1. rīcības virziena "Kiberdrošības veicināšana, digitālās drošības risku mazināšana" uzdevumi Nr. Uzdevums Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija10 Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvi) un tā avoti Sasniedzamais rezultāts un rezultatīvais rādītājs (ja iespējams) 1.1. Definēt prasības, kas jānodrošina, izmantojot mākoņdatošanas pakalpojumus un ierobežojumus valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs 2020. g. 4. cet. VARAM, AM, valsts drošības iestādes CERT.LV, LPS Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Definētas prasības datu glabāšanai mākonī 1.2. Veikt analīzi un, ja nepieciešams, noteikt mobilo tālruņu un viedierīču lietošanas un tīklu piekļuves tiesību ierobežojumus, atrodoties iestādes telpās un izmantojot iestādes pārziņā esošus informācijas resursus 2020. g. 4. cet. Visas valsts pārvaldes institūcijas Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Pašvaldības un pašvaldību iestādes uzdevumu realizē, ja iespējams, plānojot uzdevuma realizācijai nepieciešamos finanšu līdzekļus pašvaldību un pašvaldību iestāžu budžetu izstrādes laikā. Veikta analīze un noteikti ierobežojumi 1.3. Izstrādāt ieteikumus un kritērijus, ar kādu autentifikācijas metodi (eID, i-bankas autorizācija) ir iespējams piekļūt konkrētajam resursam 2019. g. 4. cet. AM, VARAM Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Pašvaldības un pašvaldību iestādes uzdevumu realizē, ja iespējams, plānojot uzdevuma realizācijai nepieciešamos finanšu līdzekļus pašvaldību un pašvaldību iestāžu budžetu izstrādes laikā, vienlaikus ievērojot Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" prasības. Sagatavoti ieteikumi, apstiprināti kritēriji 1.4. Veikt analīzi un izstrādāt rekomendācijas, kā veicināt IT speciālistu piesaisti valsts un pašvaldību iestādēm 2019. g. 4. cet. VK, VARAM Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Analīze par veidiem, kā veicināt IT speciālistu piesaisti publiskā sektora amatos 1.5. Reizi divos gados organizēt kiberdrošības krīzes vadības mācības, lai attīstītu savstarpējo sapratni un koordinētu darbību krīzes situāciju pārvarēšanā. Pastāvīgi AM, CERT.LV Valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas un komersanti saskaņā ar mācību scenāriju Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Paaugstināta savstarpējā sapratne un darbību koordinācija krīzes situāciju pārvarēšanā 4.2. 2. rīcības virziens "IKT izturētspēja, sabiedrībai kritiski svarīgu IKT un pakalpojumu nodrošināšanas stiprināšana" Valsts atkarība no IKT infrastruktūras un elektroniskajiem pakalpojumiem ir pastāvīgi jāpārvalda, un tai jāietver alternatīvu risinājumu sistēma, ko varētu izmantot gadījumos, ja normāla IKT infrastruktūras un elektronisko pakalpojumu darbība nav iespējama vai ir traucēta. IKT infrastruktūra ir jāaizsargā no draudiem, un kritisko datu glabāšana un apstrādāšana ir jāveic drošos datu centros, izvērtējot iespējas kritisko datu kopijas uzglabāt arī ārpus Latvijas. Valsts, pašvaldību un vitāli svarīgu pakalpojumu darbībai nepieciešamās informācijas sistēmas jāizstrādā un jāpārvalda, ņemot vērā drošības riskus un paredzētos līdzekļus un pasākumus risku pārvaldīšanai (2.3. uzdevums). Līdzīgi krīzes un kara laikā valdībai ir jānodrošina informācijas un kibertelpas aizsardzība, izmantojot aktīvus un pasīvus aizsardzības pasākumus, lai nepieļautu iedzīvotāju ārēju ietekmēšanu un valdības rīcības paralizēšanu (2.2. uzdevums). Informācijas tehnoloģiju drošī­bas likums un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi nosaka valsts un pašvaldību institūcijām un publisko elektronis­ko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kā arī IKT kritiskās infrastruktūras vadītājiem drošības pamatprasības, kuru īstenošana ir pirmais solis drošas un uzticamas kibertelpas veidošanā, kur garantēta valstij un sabiedrībai būtisku pakal­pojumu droša, uzticama un nepārtraukta saņemšana un sniegšana. Plašāka sabiedrības iesaiste digitālo resursu un pakalpojumu drošības veicināšanā var sniegt būtisku ieguldījumu valsts informācijas sistēmu izturētspējas uzlabošanā. Tādēļ, lai stiprinātu IKT drošību, novērstu nepilnības un ievainojamības un vairotu sistēmu veidotāju un turētāju atbildību, ir jāizstrādā atbildīga drošības nepilnību atklāšanas procesa regulējums, kā to paredz Valsts aizsardzības koncepcija (2.1. uzdevums). 2. tabula 2. rīcības virziena "IKT izturētspēja, sabiedrībai kritiski svarīgu IKT un pakalpojumu nodrošināšanas stiprināšana" uzdevumi Nr. Uzdevums Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija11 Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvi) un tā avoti Sasniedzamais rezultāts un rezultatīvais rādītājs (ja iespējams) 2.1. Izstrādāt normatīvo aktu bāzi, kas nosaka atbildīgu ievainojamību atklāšanas politiku 2021.g. 4.cet. AM CERT.LV, MilCERT, IeM (VP), VDD, TM (DVI), SM, VARAM, MIDD, SAB Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Sagatavota normatīvo aktu bāze 2.2. Turpināt IKT izturētspējas stiprināšanu Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs Pastāvīgi ĀM Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Veikti pasākumi Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs IKT izturētspējas stiprināšanai 2.3. CERT.LV organizēti valsts IKT risinājumu un infrastruktūras ielaušanās testi Pastāvīgi CERT.LV NBS, KAV Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Regulāri organizēti IKT risinājumu un infrastruktūras ielaušanās testi. 4.3. 3. rīcības virziens "Sabiedrības izpratne, izglītība un pētniecība" Cilvēka zināšanas un rīcība ir būtiski faktori jebkurā kiberdrošības programmā. Tāpēc kiberdrošība vispirms sākas ar izpratni par to, sākot no sistēmu un programmu izstrādātājiem līdz gala lietotājiem, kuri var saskarties gan ar pikšķerēšanas e‑pasta ziņojumiem, gan sociālās inženierijas uzbrukumiem. Rezultātā visiem iesaistītajiem ir būtiska loma tīklu un informācijas sistēmu drošības nodrošināšanā, tādēļ jāveicina izpratne gan par riskiem, ar kuriem iespējams saskarties tiešsaistē, gan spējas veikt darbības, lai pasargātu sevi. Garantijas kiberdrošības jomā ir saistītas ar kopīgu atbildību, kur katra indivīda zināšanas, izpratne un vērīgums ir svarīgi. Latvijas izglītības sistēma ir orientēta uz informācijas sabiedrības veidošanu. Tā ir sabiedrība, kura prot, var un tai ir iespējas ar IKT palīdzību iegūt informāciju, saistīt to ar esošajām zināšanām un jau­niegūtās zināšanas izmantot savai labklājībai. Vienlaikus centieniem paaugstināt sabiedrības vispārējās zināšanas ir jāveicina jauno IT speciālistu izglītošana un izaugsme, kur būtiska nozīme ir iespējām piedalīties interešu izglītības pasākumos un sacensībās kiberdrošības jomā (3.5. uzdevums). Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada ziņojumu "Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss" Latvijā IKT speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem ES vidējā līmeņa jeb 3,7%. Savukārt apmēram pusei valsts iedzīvotāju digitālo prasmju nav vai arī tās ir zemā līmenī. Vienlaikus IKT jomā Latvijā ir arī relatīvi zema pētniecības intensitāte, ko apliecina Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra 2017. gada ziņojums. Ir vitāli svarīgi, lai sabiedrība apgūtu iekārtu un programmatūras izmantošanas pamatprasmes, kā arī ievērotu drošības pamatprincipus darbībai interneta vidē - tas veidotu pamatu nākamajiem zināšanu līmeņiem (3.2., 3.3. un 3.4. uzdevums). Ņemot vērā situāciju, būtiska loma ir izglītībai un datorikas mācīšanai Latvijas skolās, kā arī IKT speciālistu sagatavošanai profesionālajās vidējās izglītības un augstākās izglītības iestādēs. Lai veicinātu jauniešu interesi par IT, nepieciešams atbalstīt Latvijas dalību bērnu un jauniešu interešu izglītības pasākumos un sacensībās (3.5. uzdevums). Atbalsts pētniecībai vajadzīgs, lai attīstītu gan eksperimentālās izstrādnes, gan īstenotu valsts pasūtījumu. Lai veicinātu pētniecības attīstību kiberdrošības jomā par aktuāliem kiberdrošības jautājumiem, jāizmanto visi pieejamie atbalsta veidi: gan grantu projektu programmas, gan iepirkumi, gan atbalstot starptautiskās sadarbības projektus, piemēram, Eiropas aizsardzības fonda ietvaros, gan, pēc padziļinātas analīzes veikšanas, ja tiek identificēta nepieciešamība, iekļaujot sadaļu par kiberdrošību aizsardzības jomas valsts pētījumu programmā (3.1. uzdevums). Nozīmīga loma digitālo, tai skaitā kiberdrošības, tehnoloģiju attīstībai paredzēta ES daudzgadu budžeta plānā 2021.-2027. gadam. Tās mērķis ir veicināt ES globālo konkurētspēju digitālo tehnoloģiju jomā. Arī Latvija vairākās ES programmās varēs piesaistīt finansējumu projektiem, kas saistīti ar kiberdrošību. Aizsardzības nozarē, lai veicinātu izpratni un sniegtu atbalstu moderno apdraudējumu situācijās, ir izveidotas speciālas vienības un nodrošināta apmācība kiberaizsardzības jautājumos gan Zemessardzē, gan Jaunsardzē, kā to paredz Valsts aizsardzības koncepcija. 3. tabula 3. rīcības virziena "Sabiedrības izpratne, izglītība un pētniecība" uzdevumi Nr. Uzdevums Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija12 Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvi) un tā avoti Sasniedzamais rezultāts un rezultatīvais rādītājs (ja iespējams) 3.1. Sniegt atbalstu pētniecības attīstībai kiberdrošības jomā par aktuāliem kiberdrošības jautājumiem, izmantojot visus pieejamos atbalsta veidus. Pastāvīgi AM IZM Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Sniegts atbalsts pētniekiem atbilstoši pieejamajiem atbalsta veidiem un veicināta pētniecība par aktuāliem kiberdrošības jautājumiem. Sadarbībā ar IZM un atbilstošām pētniecības iestādēm veikta padziļināta analīze par valsts pētījumu programmas aizsardzības jomā izveidi, tajā ietverot sadaļu par kiberdrošību. 3.2. Izglītojamo un pedagogu izpratnes veicināšana par informācijas drošību, privātuma aizsardzību un uzticamu e-pakalpojumu lietošanu. Pastāvīgi Valsts un pašvaldību izglītības iestādes (izņemot pirmsskolas izglītības iestādes), pašvaldības IZM LIA Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Pašvaldības un pašvaldību iestādes uzdevumu realizē, ja iespējams, plānojot uzdevuma realizācijai nepieciešamos finanšu līdzekļus pašvaldību un pašvaldību iestāžu budžetu izstrādes laikā. Paaugstināta audzēkņu, studentu un pedagogu izpratne par kiberdrošību 3.3. Stiprināt sabiedrības izpratni par drošu interneta lietošanu (izstrādāt izglītojošus un informatīvus materiālus dažādām vecuma grupām ar rekomendācijām par drošības pasākumiem, lietojot internetu, organizējot sociālās kampaņas) un organizēt atsevišķas sabiedrības daļas padziļinātu izglītošanu par kiberdrošības jautājumiem. Izstrādāt un īstenot ikgadēju starpinstitūciju darba un pasākumu plānu sabiedrības informēšanai un izpratnes veidošanai par kiberdrošības jautājumiem Pastāvīgi IeM (VP), IZM, AM, CERT.LV KM, LIKTA, LIA, LFNA, Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Paaugstināta sabiedrības izpratne par drošību internetā 3.4. Veicināt valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku izpratni par drošu IKT lietošanu Pastāvīgi Visas valsts pārvaldes institūcijas, pašvaldības Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Pašvaldības un pašvaldību iestādes uzdevumu realizē, ja iespējams, plānojot uzdevuma realizācijai nepieciešamos finanšu līdzekļus pašvaldību un pašvaldību iestāžu budžetu izstrādes laikā. Paaugstināta valsts un pašvaldību darbinieku izpratne par drošu IKT lietošanu 3.5. Veicināt atbalstu Latvijas dalībai bērnu un jauniešu interešu izglītības pasākumos un sacensībās kiberdrošības jomā Pastāvīgi IZM VARAM, pašvaldības Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Latvijas bērni un jaunieši katru gadu piedalās vismaz vienā interešu izglītības pasākumā un / vai sacensībās kiberdrošības jomā 4.4. 4. rīcības virziens "Starptautiskā sadarbība" Kibertelpa ar tās piedāvātajām iespējām un radītajiem drošības apdrau­dē­ju­miem nepazīst valstu nacionālās robežas, tādēļ neviena valsts nevar viena pati efektīvi stāties pretī jaunajiem drošības izaicinājumiem. Apzinoties kibertelpas pieaugošo nozīmi ikvienas sabiedrības dzīvē, kiberdrošība kā būtisks jautājums ir iekļauts starpvalstu sadarbības un starptautisko organizāciju darba kārtībā. Divpusējos un daudzpusējos formātos, nereti iesaistot arī privāto sektoru, tiek aplūkots plašs jautājumu loks, ieskaitot cilvēktiesību ievērošanu virtuālajā vidē un kibernoziedzības apkarošanu, kritiskās infrastruktūras aizsardzību, atbildības noteikšanu par kiberuzbrukumiem un apdraudējuma novēršanu nacionālajai drošībai. Šādos apstākļos nenovēršami saskaras atšķirīgas valstu intereses, un līdz šim starptautiskajai sabiedrībai nav izdevies panākt ievērojamu progresu vienotas izpratnes un pieejas veidošanā. Latvijai, sadarbojoties ar līdzīgi domājošām valstīm, ir jāveicina globāla, vie­nota izpratne par kibertelpu un starptautisko normu piemērošanu tajā. Kiberdrošība ir nozīmīga valsts aizsardzības sastāvdaļa, un krīzes situācijā nacionāli attīstītās aizsardzības spējas var tikt stiprinātas arī ar sabiedroto NATO un ES valstu palīdzību. Lai nepieciešamības gadī­jumā saņemtu un sniegtu efektīvu atbalstu un stiprinātu kiberdrošības pasākumus eiroatlantiskajā telpā, jāattīsta gan šo organizāciju kolektīvās, gan katras dalībvalsts individuālās kiberaizsardzības spējas atbilstoši pieņemtajiem NATO un ES kiberdrošības dokumentiem. Ņemot vērā kopīgos izaicinājumus, NATO un ES stiprina sadarbību kiberaizsardzības jomā, jo īpaši - informācijas apmai­ņā, mācībās un pētniecībā. Latvija, kā abu šo organizāciju dalībvalsts, aktīvi iesaistās kiberaizsardzības pasākumu koordinēšanā un mācībās. Stratēģijas īstenošanas laikā Latvija starptautiskajā mērogā: - stiprinās sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm, lai veicinātu vienotu valstu izpratni par kibertelpu (4.1. uzdevums); - aktīvi līdzdarbosies NATO, ES, EDSO, ANO un ESAO, lai veicinātu drošību kibertelpā un brīvības normu nostiprināšanu kiberdrošības politikā, kā arī stiprinātu IKT drošību un pieejamību (4.1. un 4.5. uzdevums); - jēgpilni izmantos jau esošus starptautiskos instrumentus un mehā­nis­mus, lai aizsargātu kibertelpu no ļaunprātīgām darbībām (4.3. uzdevums); - turpinās atbalstīt starptautiskos centienus, tostarp privātā sektora, savstarpējas uzticē­ša­nās un sadarbības veicināšanai, uzsverot, ka spēkā esošajām starptautiskajām tiesību normām jābūt vienlīdz piemērojamām kā fiziskajā, tā virtuālajā vidē (4.1. un 4.4. uzdevums); - turpinās Latvijā regulāri rīkot starptautiskus pasākumus kiberdrošības jomā, reprezentējot Latviju kā atbildīgu valsti, kas rūpējas par IKT drošību nacionālā un starptautiskā mērogā; - turpinās sagatavot un pārbaudīt nacionālās procedūras, lai kiberapdraudējuma gadījumā ātri un efektīvi saņemtu palīdzību atbilstoši Latvijas un NATO saprašanās memorandam un saskaņā ar NATO Kiberdrošības koncepciju un Rīcības plānu (4.2. uzdevums); - stiprinās kiberaizsardzības spējas, piedaloties dažādās starp­tau­tis­kajās mācībās, vingrinājumos, kiberuzbrukumu simulācijā gan NATO un ES, gan citos valstu sadarbības mehānismos, dodot iespēju vietējiem speciālistiem un KAV pilnveidot zināšanas jau­nā­kajos informācijas sistēmu drošības risinājumos (4.2. uzdevums). Nozīmīgs ieguldījums kiberdrošības starptautiskās sadarbības veicināšanā ir programma "Apvārsnis 2020". Jāatzīmē, ka 2021. gadā sāksies jaunā ietvarprogramma "Apvārsnis Eiropa", kuras otrajā pīlārā kiberdrošība būs būtiska komponente, īpaši - tematiskajā kopā "Iekļaujoša un droša sabiedrība", kur tas ir viens no šīs kopas rīcības virzieniem. 4. tabula 4. rīcības virziena "Starptautiskā sadarbība" uzdevumi Nr. Uzdevums Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija13 Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvi) un tā avoti Sasniedzamais rezultāts un rezultatīvais rādītājs (ja iespējams) 4.1. Latvijas interešu formulēšana un aizstāvēšana, iesaistīšanās starptautiskās sadarbības iniciatīvās un platformās, sadarbības stiprināšana ar Baltijas un Ziemeļeiropas reģiona valstīm un aktīva līdzdalība NATO un ES iniciatīvās, tai skaitā atbalsta sniegšanā partnervalstu kiberdrošības spēju stiprināšanai. Aktīva līdzdalība formālas un neformālas sadarbības iniciatīvās un starptautisko organizāciju (ANO, EDSO) procesos Pastāvīgi ĀM, AM Visas valsts pārvaldes institūcijas Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Nodrošināta pastāvīga un efektīva iesaiste starptautiskajos procesos. Vismaz reizi gadā organizētas kiberdrošības ekspertu konsultācijas. Regulāra Latvijas pārstāvja dalība starptautiskajās iniciatīvās un platformās. 4.2. Dalība starptautiskajās kiberdrošības mācībās, kiberdrošības ekspertu un politikas veidotāju konsultācijās, NATO un ES drošības, aizsardzības un militārās sadarbības iniciatīvās un platformās Pastāvīgi AM ĀM, SM, IeM, CERT.LV, NBS, MilCERT Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Vismaz divreiz gadā Latvijas speciālistu dalība starptautiskajās kiberdrošības mācībās 4.3. Turpināt esošās iniciatīvas un attīstīt starptautisko sadarbību kibernoziedzības mazināšanai. Sadarbība ar dažādām starptautiskām kibernoziedzības apkarošanas struktūrām Pastāvīgi IeM (VP) ĀM Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Aktīva sadarbība kibernoziedzības mazināšanā ar dažādām kibernoziedzības apkarošanas struktūrām 4.4. Sniegt atbalstu Latvijas kiberdrošības jomas komersantiem sadarbības partneru meklējumos Pastāvīgi LIAA Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Sniegts atbalsts sadarbības partneru meklējumos 4.5. Latvijas interešu formulēšana un aizstāvēšana ESAO Digitālās ekonomikas politikas komitejā un ESAO rekomendāciju digitālās politikas jomā ieviešanas koordinācija Pastāvīgi VARAM AM, CERT.LV, TM, DVI, LM, SM, SPRK, CSP Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Regulāra Latvijas pārstāvja dalība komitejā. Rekomendācijas iekļautas digitālās jomas politikas plānošanas un citos dokumentos 4.5. 5. rīcības virziens "Tiesiskums kibertelpā un kibernoziedzības mazināšana" Kibernoziegumu radītais jebkura veida kaitējums mazina uzticēšanos digitālajiem pakalpojumiem. Kibernoziedzības mazināšanai nepieciešama rīcība divos pamatvirzienos - preventīvs darbs noziedzīgu darbību īstenošanas mazināšanai un efektīva noziedzības apkarošana (5.1. un 5.2. uzdevums). Vienlaikus jāuzsver arī sabiedrības līdzdalības aspekts, kas balstās sabiedrības izpratnē par kiberdrošību, jo plašāka sabiedrības izpratne par kiberdrošības riskiem palīdz novērst kibernoziegumus. Tā tiek panākta, aplūkojot kibernoziedzības problemātiku dažādos formātos (izglītības iestādes, pētnieciskie centri, konferences u. c.) un informējot cilvēkus, balstoties uz drošas uzvedības pētījumiem un analīzi. Kibernoziedzības apkarošanu varētu atvieglot, uzlabojot tiesībsargājošo iestāžu tehniskās iespējas identificēt interneta protokola adreses, no kurām veikta piekļuve noteiktiem e-pakalpojumiem vai informācijas resursiem. Šobrīd elektronisko sakaru komersanti IPv4 adrešu trūkuma dēļ aktīvi izmanto tīkla adrešu translēšanu. Latvijā vienu IPv4 adresi izmanto līdz pat 100 lietotāji - tas rada dažādas problēmas, tai skaitā drošības jomā, jo tiesībsargājošās iestādes no saglabājamajiem datiem ar grūtībām spēj identificēt galalietotāju, kurš veicis pretlikumīgas darbības. Risinājums šai problēmai ir uzsākt IPv6 ieviešanu valsts pārvaldē, tādējādi veicinot interesi par IPv6 ieviešanu arī privātajā sektorā (5.3. uzdevums). 5. tabula 5. rīcības virziena "Tiesiskums kibertelpā un kibernoziedzības mazināšana" uzdevumi Nr. Uzdevums Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija14 Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvi) un tā avoti Sasniedzamais rezultāts un rezultatīvais rādītājs (ja iespējams) 5.1. Attīstīt Valsts policijas un valsts drošības iestāžu spējas izmeklēt kiberdrošības incidentus, stiprināt Valsts policijas un valsts drošības iestāžu darbībspēju Pastāvīgi IeM (VP), TM, AM Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Palielinātas Valsts policijas un valsts drošības iestāžu spējas, tai skaitā ekspertīze, izmeklējot noziedzīgus nodarījumus pret IKT, īstenojot valsts iekšējās drošības uzraudzību un uzraugot kritisko infrastruktūru 5.2. Valsts policijas darbinieku, tiesnešu, prokuroru apmācības īstenošana, turpinot Tiesu administrācijas un Eiropas Sociālā fonda projektā "Justīcija attīstībai" organizētās starpdisciplinārās sadarbības mācības15 Pastāvīgi TM, IeM (VP) Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Īstenots Valsts policijas darbinieku, tiesnešu un prokuroru apmācības plāns …