Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba lietās un kriminālliet

Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba lietās un krimināllietās Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta lēmums Nr.21 Rīgā 1994.gada 15.februārī (prot. nr.10, 5.§) Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba lietās un krimināllietās Akceptēt Latvijas Republikas un Polijas Republikas līguma projektu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba lietās un krimināllietās un pilnvarot tieslietu ministru, Ministru prezidenta biedru E.Levitu parakstīt šo līgumu. Ministru prezidents V.Birkavs Ārlietu ministrs G.Andrejevs LĪGUMS STARP LATVIJAS REPUBLIKU UN POLIJAS REPUBLIKU PAR TIESISKO PALĪDZĪBU UN TIESISKAJĀM ATTIECĪBĀM CIVILAJĀS, ĢIMENES, DARBA UN KRIMINĀLLIETĀS Latvijas Republika un Polijas Republika, piešķirot lielu nozīmi sadarbības attīstībai tiesiskās palīdzības sniegšanas un tiesisko attiecību jomā, vienojās par sekojošo: PIRMĀ DAĻA Vispārīgie noteikumi 1.pants Tiesiskā aizsardzība 1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir tāda pati viņu personisko un mantisko tiesību tiesiskā aizsardzība kā otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem. 2. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem ir tiesības brīvi un netraucēti griezties otras Līgumslēdzējas Puses tiesās, prokuratūrā (turpmāk tekstā - "tiesību aizsardzības iestādes") un citās iestādēs, kuru kompetencē ir civilās, ģimenes, darba un krimināllietas, tie var uzstāties tajās, pieteikt lūgumus, celt prasības un veikt citas procesuālās darbības ar tādiem pašiem noteikumiem kā pašu pilsoņi. 3. Šī līguma noteikumi, kas skar Līgumslēdzējas Puses pilsoņus, tiek piemēroti arī attiecībā uz juridiskajām personām, kas izveidotas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā tai ir atrašanās vieta. 2.pants Tiesiskās palīdzības sniegšana 1. Līgumslēdzēju Pušu tiesību aizsardzības iestādes sniedz savstarpēju tiesisko palīdzību civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās saskaņā ar šī Līguma noteikumiem. 2. Tiesību aizsardzības iestādes sniedz tiesisko palīdzību arī citām Līgumslēdzēju Pušu iestādēm, kuru kompetencē ir šī panta 1.daļā minētās lietas. 3. Tās iestādes, kuru kompetencē ietilpst šī panta 1.daļā minētās lietas, nosūta lūgumus par tiesisko palīdzību ar tiesību aizsardzības iestāžu starpniecību. 3.pants Tiesiskās palīdzības apjoms Tiesiskā palīdzība ietver procesuālo darbību izpildi, kuras paredzētas Līgumslēdzējas Puses likumdošanā, kurai adresēts pieprasījums, tai skaitā pušu, cietušo, apsūdzēto, tiesājamo, liecinieku, ekspertu nopratināšanu, ekspertīžu izdarīšanu, apskati, lietisko pierādījumu nodošanu, dokumentu izsniegšanu un pārsūtīšanu, kā arī ziņu sniegšanu par personu sodāmību. 4.pants Sazināšanās kārtība 1. Līgumslēdzēju Pušu tiesību aizsardzības iestādes savstarpēji sazinās Latvijas Republikā - ar Tieslietu ministrijas un Prokuratūras, bet Polijas Republikā - ar Tieslietu ministrijas starpniecību. 2. Abu Līgumslēdzēju Pušu centrālās iestādes, kuras minētas šī panta 1.punktā var noslēgt papildus vienošanos par tiesību aizsardzības iestādes tiešu sazināšanās kārtību. 5.pants Lietojamā valoda 1. Lūgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu tiek noformēts Pieprasītājas Puses valsts valodā, pievienojot tulkojumu Izpildītājas Puses valsts valodā, vai arī angļu vai krievu valodā. 2. Sniedzot tiesisko palīdzību, dokumenti tiek noformēti Izpildītājas Puses valsts valodā, pievienojot tulkojumu Prasītājas Puses valsts valodā vai arī angļu vai krievu valodā. 3. Ja saskaņā ar šī Līguma noteikumiem pievienotajiem dokumentiem būs nepieciešams tulkojums, tad šo tulkojumu pievieno un apliecina zvērināts tulks, notārs, kompetentas iestādes, diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes. 6.pants Dokumentu noformēšana Dokumentiem, kurus noformē Līgumslēdzēju Pušu iestādes, saskaņā ar šī Līguma noteikumiem jābūt ar kompetentas personas parakstu un apstiprinātiem ar attiecīgās iestādes zīmogu. 7.pants Lūguma par tiesiskās palīdzības sniegšanu forma 1. Lūgumā par tiesiskās palīdzības sniegšanu jānorāda: 1) lūguma sūtītājas iestādes nosaukums; 2) iestādes, kurai adresēts lūgums, nosaukums; 3) lietas, kurā tiek lūgta tiesiskā palīdzība, nosaukums; 4) pušu un citu personu, par kurām tiek nosūtīts lūgums, vārdi un uzvārdi, pilsonība, nodarbošanās un dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta, bet juridiskajām personām - nosaukums un atrašanās vieta; 5) pilnvaroto personu uzvārdi, vārdi un adreses; 6) lūguma saturs, bet krimināllietās - arī izdarītā nozieguma apstākļu apraksts un tā juridiskā kvalifikācija. 2. Izpildot lūgumus par tiesiskās palīdzības sniegšanu, var izmantot veidlapas poļu un latviešu valodās, kuru paraugs saskaņos Līgumslēdzēju Pušu centrālās iestādes. 8.pants Izpildes kārtība 1. Izpildot lūguma par tiesiskās palīdzības sniegšanu, iestāde, kurai adresēts lūgums, piemēro savas valsts likumdošanu. Tomēr lūguma pieprasītāja Puse piemēros otras Līgumslēdzējas Puses procesuālās normas, ciktāl tās nav pretrunā ar Izpildītājas valsts likumdošanu. 2. Ja iestāde, kurai adresēts lūgums, nav kompetenta to izpildīt, tā pārsūta lūgumu kompetentai iestādei un informē par to iestādi, kura devusi lūgumu. 3. Iestāde, kurai pārsūtīts lūgums, informē uzdevuma devēju iestādi par tā izpildes laiku un vietu, ja par to ir speciāla norāde. 4. Iestāde, kurai adresēts lūgums, pēc tā izpildes nosūta dokumentus iestādei, no kuras saņemts lūgums; gadījumā, ja lūgumu nevar izpildīt, tā lūgumu nosūta atpakaļ un informē par apstākļiem, kas traucē tā izpildi. 5. Ja lūgumā norādītās personas, uz kuru attiecas lūgums, adrese izrādījusies neprecīza vai nav zināma, tad iestāde, kurai lūgums adresēts, veic pasākumus precīzas adreses noskaidrošanai. 9.pants Dokumentu izsniegšana Iestāde, kurai adresēts lūgums, dokumentus izsniedz saskaņā ar tās valstī spēkā esošiem noteikumiem, ja izsniedzamie dokumenti ir noformēti šīs valsts valodā vai nodrošināti ar apliecinātu tulkojumu. Ja dokumenti nav noformēti Līgumslēdzējas Puses, kurai adresēts lūgums, valodā, vai nav nodrošināti ar tulkojumu, tos izsniedz saņēmējam tad, ja viņš labprātīgi piekrīt tos saņemt. 10.pants Apstiprinājums pa dokumentu izsniegšanu Par dokumentu izsniegšanas apstiprinājumu var uzskatīt apliecinājumu par dokumentu saņemšanu ar datuma norādi, saņēmēja un iesniedzēja parakstiem, kā arī ar izsniedzējas iestādes zīmogu vai arī izziņu par izsniegšanas datumu, vietu un nodošanas veidu. Ja dokuments tiek piegādāts divos eksemplāros, tad apliecinājumu par saņemšanu var noformēt uz viena eksemplāra. 11.pants Diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās iestādes Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesības izsniegt saviem pilsoņiem un nopratināt viņus ar savu diplomātisko pārstāvniecību vai konsulāro iestāžu palīdzību. Šajos gadījumos nevar lietot piespiedu rakstura līdzekļus. 12.pants Liecinieka, cietušā un eksperta izsaukšana un viņu aizsardzība 1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aizsardzības iestādei rodas nepieciešamība pēc liecinieka vai eksperta klātbūtnes, kurš atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad attiecīgajai šīs Puses iestādei jālūdz kompetenta tiesību aizsardzības iestāde izsniegt uzaicinājumu. 2. Uzaicinājumā nevar būt noteikta sankcija neierašanās gadījumā. 3. Liecinieks vai eksperts, neatkarīgi no viņa pilsonības, kas ieradies pēc Līgumslēdzējas Puses iestādes izsaukuma, šīs Puses teritorijā nevar tikt saukts pie atbildības par noziegumu un administratīvo pārkāpumu, apcietināts vai sodīts par kādu darbību, kuru tā izdarījusi līdz Līgumslēdzējas Puses valsts robežas šķērsošanai, vai sakarā ar viņas sniegto liecību vai atzinumu. 4. Liecinieks vai eksperts netiek aizsargāts, ja iestāde, kas viņu izsaukusi, paziņo par to, ka personas klātbūtne turpmāk nav nepieciešama, un viņš piecu dienu laikā neatstāj Līgumslēdzējas Puses teritoriju. Šajā termiņā netiek ieskaitīts laiks, kurā persona nevarēja atstāt izsaucējas Līgumslēdzējas Puses teritoriju no viņas neatkarīgu apstākļu dēļ. 5. Lieciniekam un ekspertam ir tiesības no iestādes, kas viņu izsaukusi, saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar braucienu un uzturēšanos ārzemēs, un par nokavētajām darba dienām, bet ekspertiem bez tam ir tiesības saņemt atalgojumu par izdarīto ekspertīzi. Izsaukumā jānorāda, kāda veida un apmēra izmaksas izsauktajām personām ir tiesības saņemt; pēc viņas lūguma Līgumslēdzēja Puse, kas nosūtījusi izsaukumu, izmaksā avansu šo izdevumu segšanai. 6. Šī panta 1.-5.daļu noteikumi ir attiecināmi arī uz cietušo, kurš tiks uzaicināts liecināt. 13.pants 1. Dokumentiem, kurus noformēja vai apliecināja vienas Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde un kuri ir apzīmogoti ar ģerboņa zīmogu un ir ar kompetentas personas parakstu ir pierādījuma spēks otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā bez legalizācijas. Tas pats arī attiecas uz dokumentu kopijām un tulkojumiem, kurus ir apliecinājusi kompetentā iestāde. 2. Dokumenti, kuri vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek uzskatīti par oficiāliem, ir par tādiem uzskatāmi arī otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. 14.pants Ar tiesiskās palīdzības sniegšanu saistītie izdevumi 1. Katra Līgumslēdzēja Puse sedz izdevumus, kuri ir radušies tās teritorijā sakarā ar tiesiskās palīdzības sniegšanu. 2. Iestādes, kurām adresēts lūgums, informē iestādi, kura devusi lūgumu, par radušos izdevumu summu. Ja iestāde, kura devusi lūgumu, piedzen šos izdevumus no personas, kurai ir pienākums tos atlīdzināt, tad piedzītās summas patur Līgumslēdzēja Puse, kura tās piedzinusi. 15.pants Informācijas sniegšana 1. Līgumslēdzēju Pušu centrālās iestādes nosūta viena otrai svarīgākos likumdošanas aktus civilo, ģimenes, darba un krimināltiesību jomā. 2. Līgumslēdzēju Pušu centrālās iestādes pēc lūguma sniedz viena otrai informāciju par savas valsts likumdošanu un tās piemērošanas praksi. 16.pants Priekšmetu un valūtas vērtību nodošana Ja izpildot šī Līguma noteikumus notiek priekšmetu vai valūtas vērtību nodošana no vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijas un otras Līgumslēdzējas Puses teritoriju vai tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskai pārstāvniecībai vai konsulārai iestādei, tad nodošana notiek saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kura to veic. 17.pants Adresu un citu ziņu noskaidrošana 1. Līgumslēdzēju Pušu tiesību aizsardzības iestādes savstarpēji sniedz viena otrai pēc lūguma palīdzību, noskaidrojot to personu adreses, kuras atrodas tās teritorijā. 2. Ja vienā Līgumslēdzējā Pusē tiek ierosināta lieta par alimentu piedziņu no personas, kura atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šīs Līgumslēdzējas Puses tiesību aizsardzības iestādes pēc lūguma sniedz palīdzību darba vietas un darba algas apmēra noskaidrošanai. 18.pants Dzimtsarakstu aktu un citu dokumentu pārsūtīšana 1. Kompetentas Līgumslēdzēju Pušu iestādes nosūta viena otrai izrakstus no dzimtsarakstu aktiem, kas attiecas uz otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem. Izrakstu izsūtīšana ir bazmaksas un notiek tūlīt pēc ieraksta izdarīšanas. 2. Šī panta 1.punkta noteikumus piemēro arī gadījumos, ja dzimtsarakstu aktos tiek izdarīts grozījums vai papildinājums. Tādā gadījumā tiek nosūtīts izraksts no dzimtsarakstu aktiem ar izmaiņām. 3. Vienas Līgumslēdzējas Puses dzimtsarakstu iestādes pēc otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aizsardzības iestāžu lūguma nosūta arī citus izrakstus no dzimtsarakstu aktiem. 4. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņu lūgumus par dzimtsarakstu aktu izrakstu piesūtīšanu var nosūtīt tieši attiecīgai otras Līgumslēdzējas Puses dzimtsarakstu iestādei. Lūguma iesniedzējs saņem šos dokumentus ar tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes starpniecību, kuras iestāde izdevusi šos dokumentus, pēc attiecīgā maksājuma nokārtošanas. 19.pants Līgumslēdzējas Puses nosūta viena otrai spēkā esošo spriedumu norakstus, kas skar otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu civilo stāvokli. 20.pants Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņu lūgumi par to dokumentu izdošanu vai pārsūtīšanu, kuri attiecas uz šo personu izglītību, darba stāžu un personiskajām vai mantiskajām tiesībām un interesēm, var tikt pārsūtīti tieši uz otras Līgumslēdzējas Puses kompetentām iestādēm. Dokumenti tiek pārsūtīti pilsoņiem ar tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes starpniecību, kuras iestāde izdeva šos dokumentus. Diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde, izsniedzot pilsoņiem dokumentus, par to noformēšanu ņem apmaksu. OTRĀ DAĻA Civilās, ģimenes un darba lietas 21.pants Vispārīgie noteikumi Ja saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, kompetentas ir abu Līgumslēdzēju Pušu iestādes, bet pieteikumu par lietas ierosināšanu ir saņēmusi vienas Līgumslēdzējas Puses iestāde, tad ir izslēgta otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aizsardzības iestādes kompetence. I. nodaļa Lietas, kas skar personas tiesības 22.pants Tiesībspēja un rīcībspēja 1. Fiziskas personas tiesībspēju un rīcībspēju nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona. 2. Juridiskas personas tiesībspēju un rīcībspēju nosaka pēc tās Līgumslēdzējas Puses likuma, kuras teritorijā tā nodibināta. 23.pants Atzīšana par rīcības nespējīgu pilnīgi vai daļēji Ja kāda persona jāatzīst par rīcībspējā ierobežotu vai rīcības nespējīgu, un šis Līgums neparedz ko citu, tad kompetenta un tiesīga piemērot savu likumdošanu ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras pilsonis ir šī persona. 24.pants 1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses tiesa secinās, ka ir priekšnoteikumi otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņa, kura pastāvīgā dzīves vieta vai uzturēšanās vieta atrodas šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā, atzīšanai par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībspējīgu, tad tā informē par to otras Līgumslēdzējas Puses tiesu. Ja tiesa, kas šādā veidā informēta, paziņo, ka tā piešķir tiesības veikt turpmākās darbības tiesai tās pilsoņa dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā vai nedod atbildi trīs mēnešu laikā, tad šīs personas dzīvesvietas tiesa var pieņemt lēmumu par šīs personas rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu saskaņā ar savas valsts likumdošanu, ja tādus priekšnoteikumus rīcībspējas ierobežošanai vai atzīšanai par rīcībnespējīgu paredz arī tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona. Lēmums par rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu jānosūta attiecīgajai otras Līgumslēdzējas Puses tiesai. 2. Gadījumos, kad nav pieļaujama kavēšanās, tiesa pēc dzīvesvietas atrašanās veiks pasākumus, kas ir nepieciešami kādas personas vai viņas īpašuma aizsardzībai. Lēmumu noraksti par veiktajiem pasākumiem tiek pārsūtīti tās Līgumslēdzējas Puses kompetentai tiesai, kuras pilsonis ir šī persona. 25.pants 23. un 24.pantu noteikumi arī piemērojami attiecīgi atceļot rīcībspējas ierobežojumus vai arī atzīstot personu par rīcībspējīgu. 26.pants Atzīšana par bezvēsts promesošu, izsludināšana par mirušu un nāves fakta konstatēšana 1. Lai atzītu personu par bezvēsts promesošu un izsludinātu par mirušu vai konstatētu nāves faktu, piemēro tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsonis šī persona bijusi tai laikā, kad viņš pēc pēdējām ziņām bijis dzīvs. 2. Lai atzītu personu par bezvēsts promesošu vai mirušu, vai konstatētu viņa nāves faktu, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras pilsonis bija šī persona laikā, kad pēc pēdējām ziņām viņa bija dzīva. 3. Vienas Līgumslēdzējas Puses tiesa var atzīt otras Līgumslēdzējas Puses pilsoni par bezvēsts promesošu, mirušu vai konstatēt viņa nāves faktu: 1) pamatojoties uz tās personas lūgumu, kura domā realizēt savas tiesības uz mantojumu, vai tiesības, kas izriet no mantiskajām attiecībām starp laulātajiem attiecībā uz bezvēsts promesošās vai mirušās personas nekustamo īpašumu, kurš atrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kuras tiesai ir jāpieņem spriedums; 2) pamatojoties uz bezvēsts promesošās vai mirušās personas laulātā iesniegumu, kurš dzīvo lūguma iesniegšanas brīdī tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kuras tiesai ir jāpieņem spriedums. 4. Spriedums, kas pieņemts pamatojoties uz šī panta 3.daļu, ir spēkā tikai tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kuras tiesa pieņēmusi šo spriedumu. II. nodaļa Lietas, kas izriet no ģimenes tiesībām 27.pants Laulības slēgšana 1. Laulības noslēgšanas noteikumus katrai personai, kas stājas laulībā, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis viņš ir. 2. Laulības noslēgšanas formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā laulība tiek noslēgta. 3. Laulības noslēgšanas formu tam pilnvarotiem diplomātiskiem pārstāvjiem vai konsulāta darbiniekiem nosaka Līgumslēdzējas Puses, kura nosūtījusi diplomātisko pārstāvi vai konsulāta darbinieku, likumdošana. 28.pants Laulāto personiskās un mantiskās attiecības 1. Laulāto personīgās un mantiskās attiecības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsoņi ir laulātie lūguma iesniegšanas brīdī. 2. Ja lūguma iesniegšanas brīdī viens no laulātajiem ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad lietās, kas attiecas uz viņu personiskajām un mantiskajām attiecībām, piemēro tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kur ir viņu dzīvesvieta. Ja vienam no laulātajiem dzīvesvieta ir vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otram - otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras tiesa izskata lietu. 3. Lietās, kas skar laulāto personiskās un mantiskās attiecības, šī panta 1.daļā minētajā gadījumā, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras pilsoņi ir laulātie pieteikuma iesniegšanas brīdī. Ja laulāto dzīvesvieta ir otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad kompetenta ir arī šīs otras Līgumslēdzējas Puses tiesa. 4. Lietās, kas skar laulāto personiskās un mantiskās attiecības, šī panta 2.daļā minētajā gadījumā kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā laulātajiem ir dzīvesvieta. Ja vienam no laulātajiem dzīvesvieta ir vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otram - otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad kompetentas ir abu Līgumslēdzēju Pušu tiesas. 29.pants Laulības šķiršana 1. Laulību šķir saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsoņi ir laulātie lietas izskatīšanas brīdī. 2. Ja lietas izskatīšanas brīdī viens no laulātajiem ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad laulību šķir saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā viņiem ir dzīvesvieta. Ja vienam no laulātajiem dzīvesvieta ir otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otram - otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras tiesā lieta tiek izskatīta. 3. Laulības šķiršanas lietās, gadījumos, kuri minēti šī panta 1.punktā, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras pilsoņi ir laulātie lietas izskatīšanas brīdī. Ja laulātajiem dzīvesvieta ir otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kompetenta ir arī tās Līgumslēdzējas Puses tiesa. 4. Laulības šķiršanas lietās gadījumā, kuru paredz šī panta 2.punkts, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā laulātajiem ir dzīvesvieta. Ja vienam no laulātajiem dzīvesvieta ir vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otram - otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad kompetentas ir abu Līgumslēdzēju Pušu tiesas. 5. Tiesa, kura ir kompetenta taisīt spriedumu laulības šķiršanas lietā, ir arī kompetenta taisīt spriedumu par vecāku varu un alimentu piedziņu nepilngadīgo bērnu labā. 30.pants Laulības atzīšana par spēkā esošu vai spēkā neesošu 1. Lietās par laulības atzīšanu par esošu vai spēkā neesošu tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, saskaņā ar kuru laulība tika noslēgta. 2. Tiesas kompetence tiek noteikta saskaņā ar šī Līguma 29.panta noteikumiem. 31.pants Vecāku un bērnu tiesiskās attiecības 1. Vecāku un bērnu tiesiskās attiecības, tai skaitā nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir bērns. 2. Paternitātes vai maternitātes atzīšana vai noliegšana, kā arī bērna atzīšana notiek saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsone ir bērna māte bērna dzimšanas brīdī. Tomēr ir pietiekami saglabāt formu arī saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā notika vai notiks bērna izcelšanās atzīšana. 3. Lietās, kas minētas šī panta 1., 2.daļā, ir kompetenta tās Līgumslēdzējas Puses iestāde, kuras pilsonis ir bērns, kā arī tās Līgumslēdzējas Puses iestāde, kuras teritorijā bērnam ir dzīvesvieta. 32.pants Cita veida alimentu prasības 1. Lietās, kas skar cita veida alimentu prasības ģimenes tiesību ietvaros, piemēro tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā atrodas persona, kas pieprasa šos alimentus. 2. Lietās, kuras minētas šī panta pirmajā punktā, kompetentas ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā dzīvo persona, kas pieprasa šos alimentus. 33.pants Adopcija 1. Adoptējot tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis lūguma iesniegšanas laikā ir adoptētājs. Ja adoptējamais ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet viņa dzīvesvieta atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad spēkā ir šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošana... 2. Ja to paredz tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir adoptējamais, tad ir nepieciešama adoptējamā piekrišana, viņa likumīgā pārstāvja un kompetentas valsts iestādes piekrišana un arī atļauja, ievērojot ierobežojumus sakarā ar adoptējamā dzīvesvietas maiņu uz citu valsti. 3. Ja bērnu adoptē laulātie, no kuriem viens ir vienas, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad adopcijai ir jāatbilst prasībām, kuras paredz abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošana. Ja šiem laulātajiem dzīvesvieta ir vienā no Līgumslēdzējām Pusēm, tad spēkā ir šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošana. 4. Iepriekšējo punktu noteikumi piemērojami attiecīgi adopcijas atcelšanas (grozīšanas) gadījumā. 5. Lietās par adopciju, tās atcelšanu (grozīšanu) ir kompetenta tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras pilsonis ir adoptējamais lūguma iesniegšanas laikā. Ja bērns ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet viņa dzīvesvieta atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kura ir arī adoptētāja dzīvesvieta, tad kompetenta ir šīs Līgumslēdzējas Puses tiesa. Aizbildnība un aizgādnība 34.pants 1. Ja līgumā nav noteikts citādi, tad aizbildnības un aizgādnības lietās spēkā ir Līgumslēdzējas Puses, kuras pilsonis ir persona, likumdošana, kurai ir vai tiks nozīmēts aizbildnis vai aizgādnis. 2. Tiesiskās attiecības starp aizbildni vai aizgādni un personu, kas atrodas aizbildnībā, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras tiesa nodibinājusi aizbildnību vai aizgādnību. 3. Pienākumu uzņemties aizbildnību vai aizgādnību nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir persona, kurai jākļūst par aizbildni vai aizgādni. 4. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonim var tikt nozīmēts aizbildnis vai aizgādnis, kas ir otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, ja viņš dzīvo tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā tiks nodibināta aizbildnība vai aizgādnība un ja tās nodibināšana vislabāk atbilst tās personas interesēm, kura tiks ņemta aizbildnībā vai aizgādnībā. 5. Aizbildnības vai aizgādnības lietās ir kompetenta tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras pilsonis ir persona, attiecībā uz kuru nodibināta vai tiks nodibināta aizbildnība vai aizgādnība.. 35.pants 1. Ja rodas nepieciešamība pēc aizbildnības vai aizgādnības piemērošanas vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņa interešu aizsardzībai, kura dzīves vai uzturēšanās vieta, vai kura īpašums atrodas otrās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šīs Līgumslēdzējas Puses tiesa nekavējoties informēs kompetento tiesu, kura minēta 34.panta 5.daļā. 2. Neatliekamos gadījumos otrās Līgumslēdzējas Puses tiesa veiks attiecīgos pasākumus saskaņā ar savu likumdošanu un nekavējoties informēs kompetento tiesu, kura minēta 34.panta 5.daļā. Pagaidu pasākumi paliek spēkā līdz tam laikam, kamēr šī tiesa nepieņems citu lēmumu. 36.pants 1. Tiesa, kura ir kompetenta saskaņā ar 34.panta 5.daļu, var nodot aizbildnības vai aizgādnības nodibināšanu otras Līgumslēdzējas Puses tiesai, ja aizbilstamā vai aizgādnībā esošās personas dzīves vieta vai īpašums atrodas šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Nodošana būs spēkā, ja tiesa pieņems lietu par aizbildnības vai aizgādnības nodibināšanu un informēs par to tiesu, kura griežas ar lūgumu. 2. Tiesa, kura saskaņā ar šī panta 1.daļu uzņēmusies aizbildnības vai aizgādnības nodibināšanu, piemēro savā valstī spēkā esošo likumdošanu. III. nodaļa Īpašuma lietas 37.pants Tiesisko darbību forma 1. Tiesisko darbību formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kura ir kompetenta veikt tiesisko darbību. Tomēr pietiek saglabāt tādu formu, kuru paredz tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā darbība tiek veikta. 2. Tiesiskās darbības formu, kura attiecas uz nekustamo īpašumu, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā atrodas šis nekustamais īpašums. 38.pants Nekustamie īpašumi Tiesiskās attiecībās, kuras skar nekustamos īpašumus, ir kompetenta tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana un tās iestādes, kuru teritorijā atrodas šis nekustamais īpašums. 39.pants Līgumiskās attiecības 1. Līgumiskās attiecības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā tika noslēgts līgums, ja saistību attiecību dalībnieki nepakļaus tās likumdošanai, kuru izvēlējušies paši. 2. Lietās, kuras minētas šī panta 1.daļā, ir kompetenta tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā atbildētājam ir dzīves vieta vai atrašanās vieta. Kompetenta ir arī tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā atrodas prasītāja dzīves vieta vai atrašanās vieta, ja šajā teritorijā atrodas strīda priekšmets vai prasītāja īpašums. 3. Kompetence, kura noteikta šī panta 2.daļā, no saistību attiecību dalībnieku puses var tikt izmainīta līguma slēgšanas ceļā. 40.pants Atbildība par neatļautām darbībām 1. Atbildību par zaudējumu nodarīšanu, kura neizriet no līguma attiecībām (neatļautās darbības), nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā ir noticis gadījums, no kura izriet saistības. Tomēr, ja prasītājs un atbildētājs ir vienas un tās pašas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, kompetenta ir šīs Puses likumdošana. 2. Lietās, kas minētas šī panta 1.daļā, ir kompetenta tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā ir noticis gadījums, no kura izriet saistības vai kuras teritorijā atbildētājam ir dzīves vieta. Kompetenta ir arī tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā atrodas prasītāja dzīves vieta, ja šajā teritorijā atrodas atbildētāja īpašums. IV. nodaļa Mantošanas lietas 41.pants Vienlīdzības princips 1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi otrās Līgumslēdzējas Puses teritorijā var saņemt īpašumu vai citas tiesības mantošanas ceļā uz likuma pamata vai uz testamenta (rīkojuma) nāves gadījumā pamata uz tiem pašiem noteikumiem un tādā pašā apjomā, kā šīs Līgumslēdzējas Puses pilsoņi. 2. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi var dot rīkojumus (testamentus) nāves gadījumā attiecībā uz īpašumu, kas atrodas otrās Līgumslēdzējas Puses teritorijā. 42.pants Kompetentā likumdošana 1. Tiesiskās attiecības kustamā īpašuma mantošanas jomā regulē tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis bija mantojuma atstājējs nāves brīdī. 2. Tiesiskās attiecības nekustamā īpašuma mantojuma jomā regulē tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā atrodas šis īpašums. 3. Tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā atrodas manta, nosaka, vai manta, kura ietilpst īpašumā, ir kustama vai nekustama manta. 43.pants Mantojuma pāreja valstij Ja saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kura ir noteikta 42.pantā, nav mantinieku, tad kustamā manta pāriet tai Līgumslēdzējai Pusei, kuras pilsonis bija mantojuma atstājējs nāves brīdī, bet nekustamā manta pāriet tai Līgumslēdzējai Pusei, kuras teritorijā manta atrodas. 44.pants Testaments 1. Testamenta sastādīšanas vai atsaukšanas spēja tiek pakļauta tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanai, kuras pilsonis bija mantojuma atstājējs testamenta sastādīšanas vai atsaukšanas brīdī. 2. Testamenta sastādīšanas vai atsaukšanas formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis bija mantojuma atstājējs testamenta sastādīšanas vai atsaukšanas brīdī. Tomēr ir pietiekami, ja ievērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā testaments tika sastādīts vai atsaukts. 45.pants Iestāžu kompetence mantojuma lietās 1. Mantojuma lietās, kuras attiecas uz kustamo mantu, ir kompetenta tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras pilsonis bija mantojuma atstājējs nāves brīdī. 2. Mantojuma lietās, kuras attiecas uz nekustamo mantu, ir kompetenta tā Līgumslēdzēja Puses tiesa, kuras teritorijā atrodas šī manta. 3. Gadījumā, ja visa kustamā manta, kura palikusi pēc vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņa nāves, atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad pēc mantinieka lūguma lietu kārtos otrās Līgumslēdzējas Puses tiesa, ja tam piekrīt visi zināmie mantinieki. 46.pants Testamenta atvēršana un pasludināšana Testamentu atver un pasludina tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā atrodas testaments. Testamenta kopija, kā arī atvēršanas un pasludināšanas protokola kopija tiek pārsūtītas tiesai, kura ir kompetenta kārtot mantošanas lietas. V. nodaļa Lietas darba likumdošanas jomā 47.pants 1. Darba attiecībās puses var pakļaut šīs attiecības tai likumdošanai, kuru tās izvēlas. 2. Ja nav izdarīta likumdošanas izvēle, tad darba attiecību nodibināšana, grozīšana, laušana, izbeigšanās, kā arī no tām izrietošās prasības tiek pakļautas tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanai, kuras teritorijā ir vai bija darbs vai tam vajadzētu būt izpildītam. Ja darbinieks izpilda darbu vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā uz darba attiecību pamata, kuras vieno viņu ar darba vietu, bet kuras atrašanās vieta ir otrās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad darba attiecību nodibināšana, grozīšana, laušana, izbeigšanās, kā arī no tām izrietošās prasības regulē tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kurā darbs tiek izpildīts. 3. Lietās, kuras minētas šī panta 2.daļā, ir kompetentas tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā ir vai bija darbs vai arī tam vajadzētu būt izpildītam. Kompetentas ir arī tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta, kā arī - kuras teritorijā atrodas prasītāja dzīves vieta, ja šajā teritorijā atrodas strīda priekšmets vai atbildētāja īpašums. 4. Kompetenci, par kuru runa iet šī panta 3.daļā, darba attiecību puses var izmainīt sarunu ceļā. VI. nodaļa Procesa izmaksas un procesuālie atvieglojumi 48.pants Atbrīvošana no drošības naudas samaksas procesa izmaksu nodrošināšanai Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kuri dzīvo vai atrodas jebkurā no šo Pušu teritorijām un uzstājas otrās Līgumslēdzējas Puses tiesās, nevar piespiest samaksāt drošības naudu procesa izmaksu nodrošināšanai tikai tā iemesla dēļ, ka viņi ir ārvalstnieki vai ka viņu dzīvesvieta vai atrašanās vieta neatrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kuras tiesās viņi griežas. Atbrīvošana no tiesu izdevumiem 49.pants 1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi otrās Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek atbrīvoti no tiesas izdevumu apmaksas, avansa iemaksām un citiem izdevumiem tiesā, kā arī viņiem pienākas bezmaksas procesuālā aizstāvība uz tādiem pašiem noteikumiem un tādā pašā apjomā, kā šīs Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem. 2. Atbrīvošana, kura minēta šī panta 1.daļā, attiecas uz visām tiesas darbībām, piespiedu piedzīšanas darbības ieskaitot. 3. Atbrīvošana no izdevumiem, ko noteiktā lietā piešķīra vienas Līgumslēdzējas Puses tiesa, attiecināma arī uz izdevumiem, kuri radušies tiesisko darbību veikšanas gadījumā šajā pašā lietā otrās Līgumslēdzējas Puses teritorijā. 50.pants 1. Lai atbrīvotu no izdevumiem vai lai saņemtu bezmaksas aizstāvību procesā, līguma iesniedzējam ir nepieciešams iesniegt izziņu par savu personisko, ģimenes un mantisko stāvokli. Tādu izziņu izdod tās Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde, kuras teritorijā atrodas lūguma iesniedzēja dzīves vai atrašanās vieta. 2. Ja lūguma iesniedzējs nedzīvo un neatrodas nevienā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, tad izziņu var izdot tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde, kuras pilsonis ir lūguma iesniedzējs. 3. Tiesa, kura pieņem lēmumu par atbrīvošanu no tiesu izdevumiem, var pieprasīt no iestādes, kura izsniegusi izziņu, papildus paskaidrojumus vai datu papildināšanu. 51.pants 1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, kurš nodomājis lūgt otras Līgumslēdzējas Puses tiesu atbrīvot viņu no izdevumiem vai lūgt bezmaksas aizstāvību procesā, var rakstiski vai mutiski iesniegt tādus lūgumus, ko fiksē protokolā, tai tiesā, kura ir kompetenta saskaņā ar šī pilsoņa dzīves vai atrašanās vietu. Šī tiesa pārsūta izziņu kopā ar lūgumu, kura minēta 50.pantā, kompetentai otrās Līgumslēdzējas Puses tiesai.sai. 2. Lūgumu, kurš minēts šī panta 1.daļā, var iesniegt vienlaicīgi ar prasību vai iesniegumu par lietas sākšanu. 52.pants Vienas Līgumslēdzējas Puses tiesa, izsaucot procesa pusi vai lietas dalībnieku, kurš dzīvo vai kura atrašanās vieta ir otrās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, vienlaicīgi noteiks termiņu ne īsāku par 1 mēnesi, lai samaksātu tiesas izdevumus vai lai novērstu trūkumus prasībā vai iesniegumā. Termiņu sāk skaitīt no šāda satura dokumenta saņemšanas datuma. 53.pants Termiņi 1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses tiesa ir noteikusi procesa pusei vai lietas dalībniekiem, kuri dzīvo otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, termiņu procesuālo darbību izpildīšanai, tad par termiņa tecēšanas sākumu uzskatāms tās Līgumslēdzējas Puses pasta zīmoga datums, no kuras teritorijas tiks izsūtīti procesuālo darbību izpildes dokumenti. 2. Gadījumā, ja noteiktā termiņā uz otrās Līgumslēdzējas Puses teritoriju netiek nosūtītas samaksas un avansa maksājumi, kuras pieprasa tiesa, tad par noteiktā termiņa tecējuma sākumu uzskatāms datums, kad šīs samaksas tika iemaksātas tās Līgumslēdzējas Puses bankā, kuras teritorijā dzīvo procesa puse vai lietas dalībnieks. 3. Par termiņa pārkāpšanas sekām lemj tiesa, kura izskata lietu saskaņā ar savas valsts likumdošanu. VII. nodaļa Nolēmumu (spriedumu un lēmumu) atzīšana un izpildīšana 54.pants Nolēmumu atzīšana nemantiska rakstura lietās Likumīgā spēkā stājušies nolēmumi, kuri neattiecas uz īpašumu civilajās, ģimenes un darba lietās, bet lietās par vecāku varu, arī nolēmumi, kas vēl nav stājušies likumīgā spēkā, ja vien tie ir izpildāmi, - kurus pieņēmusi vienas Līgumslēdzējas Puses tiesa, tiek atzīti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā bez darbības veikšanas par to atzīšanu, ja otras Līgumslēdzējas Puses tiesa nav agrāk devusi likumīgā spēkā stājušos nolēmumu šajā pašā lietā un ja tas, saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, nav bijis tikai viņu kompetencē, bet ja tas netiek regulēts Līgumā - tad uz šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanas pamata. Nolēmuma atzīšana un izpilde mantiska rakstura lietās un nemantiska rakstura lietās, kas prasa izpildi 55.pants 1. Līgumslēdzējas Puses atzīs un izpildīs savā teritorijā sekojošus nolēmumus, kuri tika pieņemti otrās Līgumslēdzējas Puses teritorijā uz noteikumiem, kurus paredz šis Līgums: 1) tiesu nolēmumus civilajās, ģimenes un darba lietās; 2) tiesu nolēmumus krimināllietās, tajā daļā, kas skar nozieguma nodarīto zaudējuma atlīdzību. 2. Par tiesu nolēmumiem šī panta 1.daļas izpratnē tiek uzskatīti arī mierizlīgumi, kuri noslēgti starp pusēm tiesā civilajās, ģimenes un darba lietās un kuriem ir mantisks raksturs. 56.pants Nolēmumi, kuri minēti 55.pantā, tiek atzīti un izpildīti otrās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ja: 1) saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā tie ir pieņemti, tie ir stājušies likumīgā spēkā un ir izpildāmi, bet lietās, kuras attiecas uz alimentu saistībām, arī likumīgā spēkā nestājušies nolēmumi, ja tie ir izpildāmi; 2) tiesa, kura taisījusi nolēmumu, bija kompetenta saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, bet ja tas nav noregulēts Līgumā - tad saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses iekšējo likumdošanu, kuras teritorijā nolēmumam ir jābūt atzītam un izpildītam; 3) ja pusei netika liegta iespēja aizstāvēt savas tiesības, īpaši, ja pusei, kas nav piedalījusies lietā, ir savlaicīgi un pienācīgā formā izsniegts paziņojums par ierašanos tiesā, un gadījumā, ja procesuālā spēja tai bijusi ierobežota - tai bijusi iespēja uz attiecīgu pārstāvniecību; 4) tajā pašā lietā starp tām pašām pusēm jau nav pieņemts tās Līgumslēdzējas Puses tiesas likumīgā spēkā stājies nolēmums, kuras teritorijā nolēmumam ir jābūt atzītam un izpildītam, un ja starp tām pašām pusēm tajā pašā lietā agrāk netika uzsākta tiesvedība tās Līgumslēdzējas Puses tiesā, kuras teritorijā nolēmumam ir jābūt atzītam un izpildītam; 5) trešās valsts tiesību aizsardzības iestādes nolēmums starp tām pašām pusēm un tajā pašā lietā nav bijis atzīts vai izpildīts tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kuras nolēmumam vajag būt atzītam un izpildītam; 6) pieņemot nolēmumu, saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, tika piemērota attiecīgā likumdošana, bet gadījumā, ja Līgums neregulē attiecīgo problēmu, tad tika piemērots Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā spriedums tiks atzīts un izpildīts, attiecīgs likums, kas balstās uz tiesību (starptautisko privāto) kolīzijas atrisināšanas principa. 57.pants 1. Lūgumu par nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu var iesniegt tieši tās Līgumslēdzējas Puses attiecīgajā tiesā, kuras teritorijā nolēmumu atzīs un izpildīs, vai arī ar tās tiesas starpniecību, kura izskatīja lietu pirmajā instancē. 2. Lūgumam jāpievieno: 1) nolēmums vai tā apstiprināts noraksts kopā ar izziņu, ka nolēmums stājies likumīgā spēkā un tas ir izpildāms, bet lietās par alimentu saistībām, ja nolēmums nav stājies likumīgā spēkā - kopā ar apgalvojumu, ka tas ir izpildāms, ja tas neizriet no paša nolēmuma teksta; 2) dokuments, kurš apliecina, ka puse pret kuru tika taisīts nolēmums un kura nepiedalījās procesā, saņēmusi izsaukumu uz tiesas sēdi attiecīgajā laikā un veidā, saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā nolēmums tika taisīts, bet gadījumā, ja pusei ir ierobežota procesuālā spēja - tad dokuments, kas apliecina, ka šī puse bijusi pienācīgi pārstāvēta; 3) apstiprināt lūguma un dokumentu, par kuriem runa iet šī panta 1) un 2) punktos, tulkojums tās Līgumslēdzējas Puses valodā, kuras teritorijā nolēmums jāatzīst vai jāizpilda. 58.pants Sprieduma atzīšanas un izpildes kārtība 1. Procesā par nolēmuma atzīšanu un izpildi, tiesai tikai jāizpēta, vai tika izpildīti noteikumi, kuri ir paredzēti 56. un 57.pantos. 2. Lai atzītu un izpildītu nolēmumu, tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā nolēmumi ir jāatzīst un jāizpilda; tas attiecas arī uz lūgumu par nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu. Lūgumam par nolēmuma atzīšanu un izpildi jāpievieno tā noraksti un pielikumu noraksti izsniegšanai procesa dalībniekiem. 3. Ja tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kuras tiesa ir taisījusi nolēmumu, tiesas nolēmuma izpildīšana tika apturēta, tad otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek atlikts process lietā par nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu un tiek atlikta nolēmuma izpildīšana. 4. Atzīstot un izpildot nolēmumu, tiesa var pieprasīt no abām pusēm paskaidrojumus vai arī lūgt papildus ziņas tiesai, kura taisījusi nolēmumu. Spriedumu par izdevumiem izpildīšana 59.pants 1. Ja persona, kura uz 49.panta pamata bija atbrīvota no procesa izdevumiem, bet saskaņā ar spēkā esošu nolēmumu, kurš tika taisīts vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tiks uzlikts par pienākumu apmaksāt šos izdevumus procesa dalībniekam, tad otras Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā ir jāpiedzen izdevumi, lems par šī nolēmuma izpildīšanu bez maksas. 2. Procesa izdevumi ir arī izdevumi par nolēmuma stāšanos likumīgā spēkā un izpildīšanas apstiprināšanu, kā arī nepieciešamo dokumentu tulkojumu. 60.pants 1. Tiesa, kura lemj par nolēmuma ar izdevumiem izpildīšanu, tikai pārbauda, vai šis nolēmums ir likumīgā spēkā un ir izpildāms. 2. Lūgumam par izpildīšanu jāpievieno nolēmums vai apstiprināts tās nolēmuma daļas noraksts, kurš nosaka izdevumu lielumu, kopā ar apliecinājumu, ka nolēmums stājies likumīgā spēkā un tas ir izpildāms, kā arī apstiprinātu šo dokumentu tulkojumu. 3. Tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aizsardzības iestāde, kuras teritorijā procesa izdevumi tika apmaksāti avansā no valsts, griezīsies pie attiecīgās otrās Līgumslēdzējas Puses tiesas par šo izdevumu piedzīšanu. Šī tiesa piedzīs tiesu izdevumus saskaņā ar savu likumdošanu, neņemot apmaksu, un nodos piedzītos izdevumus otras Līgumslēdzējas Puses diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārai iestādei. Piemērojami attiecīgi šī panta 1. un 2.daļu noteikumi. TREŠĀ DAĻA Krimināllietas I. nodaļa Kriminālvajāšanas pārņemšana 61.pants Kriminālvajāšanas pārņemšanas pienākums 1. Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas pēc otras Līgumslēdzējas Puses lūguma veikt savu pilsoņu un to personu kriminālvajāšanu, kurām ir pastāvīga dzīves vieta tās teritorijā un kuras tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. 2. Gadījumos, par kuriem runa iet šī panta 1.daļā, uzaicinātās Līgumslēdzējas Puses tiesību aizsardzības iestādes piemēro savas valsts likumdošanu. 3. Ja nodarījums, sakarā ar kuru uzsākta kriminālvajāšana, devis pamatu prasībai par zaudējumu atlīdzību un ja bija iesniegti attiecīgi lūgumi par zaudējumu atlīdzību, tad tos ietver kriminālvajāšanas lietā. 62.pants Speciāli noteikumi 1. Ja saskaņā ar pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu 61.panta 1.daļā minētajos gadījumos, nodarījums ir uzskatāms par noziegumu, bet saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses likumdošanu tas ir pārkāpums, tad lūguma saņēmēja Puse risinās saņemto lūgumu saskaņā ar savu likumdošanu. 2. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm apņemas pēc otras Līgumslēdzējas Puses lūguma saņemšanas pārņemt un izskatīt lietu saskaņā ar 61.panta 1.daļu, ja šis lūgums attiecas uz nepilngadīgajiem, kuri tiek turēti aizdomās par likuma pārkāpuma izdarīšanu. 63.pants Lūgums par kriminālvajāšanas pārņemšanu 1. Lūgumā par kriminālvajāšanas pārņemšanu ir jāietver: 1) iestādes, kura nosūta lūgumu, nosaukums; 2) aizdomās turētās personas vārds un uzvārds, tās pilsonība un citi personīgie dati; 3) nodarījuma paraksts un tā tiesiskā kvalifikācija, sakarā ar kuru tika iesniegts lūgums par kriminālvajāšanas pārņemšanu. 2. Bez tam lūgumam jāpievieno: 1) Līgumslēdzējas Puses, kura nosūta lūgumu, likumu teksti, un pēc vajadzības arī citi teksti, kuri ir svarīgi kriminālvajāšanai; 2) akti, kas atrodas lietā, vai to apstiprinātie noraksti, kā arī dokumenti (liecības); 3) lūgumi par atlīdzību, kā arī, pēc iespējas, informācija par zaudējumu lielumu; 4) cietušo iesniegumi par vajāšanu, ja to prasa uzaicinātās Puses likumdošana. 64.pants Aizdomās turētā pārvešana 1. Ja aizdomās turētais brīdī, kad tiek nosūtīts lūgums par kriminālvajāšanas pārņemšanu, atrodas apcietinājumā lūguma iesniedzējas Puses teritorijā, tad tas jānogādā otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. 2.Ja aizdomās turētais lūguma nosūtīšanas brīdī atrodas brīvībā lūguma iesniedzējas Puses teritorijā, tad šī Puse nepieciešamības gadījumā, saskaņā ar saviem likumiem, veiks pasākumus, lai šī persona atgrieztos savas pilsonības valstī. 65.pants Informēšana par pārņemtās lietas izmeklēšanas galīgajiem rezultātiem Līgumslēdzēja Puse informēs Līgumslēdzēju Pusi, kura nosūta lūgumu, par nolēmumu, ar kuru izbeidz procesu šai lietā. Pēc lūguma nosūtītājas Līgumslēdzējas Puses lūguma tai tiek nosūtīts šī nolēmuma noraksts. 66.pants Kriminālvajāšanas pārņemšanas sekas Pēc kriminālvajāšanas pārņemšanas Līgumslēdzējas Puses, kura nodod kriminālvajāšanu, tiesību aizsardzības iestādes nav tiesīgas turpināt tās pašas personas vajāšanu par to pašu nodarījumu, izņemot gadījumus, ja lūguma iesniedzēja Līgumslēdzēja Puse lūgumā ir norādījusi, ka saglabā tiesības uzsākt kriminālvajāšanu šajā lietā, ja kriminālvajāšanas pārņēmēja Līgumslēdzēja Puse atsakās uzsākt kriminālvajāšanu vai nolems pārņemto lietu izbeigt. II. nodaļa Izdošana vajāšanas un sprieduma izpildīšanas nolūkā Izdošanas nosacījumi 67.pants 1. Līgumslēdzējas Puses savstarpēji izdod viena otrai uz lūguma pamata, saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, personas, kuras atrodas to teritorijā, lai veiktu to kriminālvajāšanu vai lai izpildītu spriedumu. 2. Izdošana kriminālvajāšanas veikšanai notiek tikai par tādiem noziegumiem, par kuru izdarīšanu saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu likumiem ir paredzēts sods brīvības atņemšanas veidā uz laiku ilgāku par vienu gadu vai kāds cits smagāks sods. 3. Izdošana sprieduma izpildīšanai notiek tikai par tādiem nodarījumiem, kuri saskaņā ar abu Līgumslēdzēju pušu likumdošanu ir uzskatāmi par noziegumiem un ja persona, kuras izdošana tiek pieprasīta, tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu vismaz uz 6 mēnešiem vai ar smagāku sodu. 68.pants 1. Izdošana nenotiek, ja: 1) persona, par kuras izdošanu lūdz, ir tās Līgumslēdzējas Puses pilsonis, kurai lūgums nosūtīts, vai šai personai šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā piešķirtas patvēruma tiesības; 2) noziegums tika izdarīts Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai lūgums nosūtīts; 3) saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses, kurai nosūtīts lūgums, likumiem, kriminālvajāšanu nevar uzsākt vai nevar izpildīt sodu termiņa noilguma vai cita likumīga iemesla dēļ; 4) pret personu, kuras izdošana tiek pieprasīta, šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā par to pašu noziegumu ir uzsākta kriminālvajāšana vai ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, vai lēmums par kriminālvajāšanas izbeigšanu; 5) kriminālvajāšana ir uzsākta pēc privātās sūdzības; 6) noziegumam ir politisks raksturs. Par politisku netiks uzskatīts tāds noziegums, kuram, ņemot vērā visus konkrētā notikuma apstākļus, it īpaši: rīcības motīvus, nodarījuma izdarīšanas veidu, izmantojot līdzekļus vai līdzekļus, kurus draudēja izmantot, kā arī reālās vai plānotās sekas, vairāk piemīt krimināls nekā politisks raksturs; 7) noziegumam ir karaklausības pienākumu pārkāpuma raksturs; 8) tas traucētu sabiedrisko kārtību vai likumīgās kārtības principus. 2. Atsakoties izdot, Līgumslēdzēja Puse, kurai nosūtīts lūgums, paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei atteikuma pamatojumu. 69.pants Izdošanas ierobežojums attiecībā uz nāvessodu Ja saskaņā ar lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas Puses likumiem par noziegumu var tikt piemērots nāvessods, bet otras Līgumslēdzējas Puses likumos par šādu noziegumu nevar piemērot nāvessodu, tad lūguma iesniedzējas Puses teritorijā nevar tikt piespriests vai piemērots nāvessods. 70.pants Lūgums par izdošanu 1. Lūgumam par izdošanu, lai veiktu kriminālvajāšanu, jāpievieno apstiprināts noraksts lēmumam par apcietināšanu uz laiku ar nozieguma aprakstu un likumdošanas teksti, kuri attiecas uz nodarījuma, kuru izdarījusi persona, kuras izdošana tiek lūgta. Nozieguma pret īpašuma gadījumā uzrādāms arī materiālā zaudējuma apmērs, kurš tika nodarīts vai arī varēja tikt nodarīts noziedzīgā nodarījuma rezultātā. 2. Lūgumam par izdošanu, lai izpildītu spriedumu, jāpievieno likumīgā spēkā stājušā sprieduma apstiprināts noraksts un likuma teksts, kas attiecas uz nodarījumu, kuru izdarījis notiesātais. Ja notiesātais jau sācis izciest sodu, jāuzrāda, kādu daļu viņš jau izcietis. 3. Lūgumam par izdošanu iespēju robežās jāpievieno arī personas, kuras izdošana tiek lūgta, ārējā izskata apraksts, ziņas par tās pilsonību, ģimenes apstākļiem un uzturēšanās vietu, ja šīs ziņas neizriet no sprieduma vai lēmuma pat apcietināšanu uz laiku, kā arī personas fotogrāfija un pirkstu nospiedumi. 71.pants Lūguma par izdošanu papildināšana Ja saņemtās ziņas nav pietiekošas, lai izlemtu par lūgumu par izdošanu, tad lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt papildināt tās, nosakot šim nolūkam termiņu līdz 2 mēnešiem. Šo termiņu var pagarināt svarīgu iemeslu dēļ. Apcietināšana ar nolūku izdot 72.pants Pēc izdošanas lūguma saņemšanas Līgumslēdzēja Puse, kurai lūgums nosūtīts, nekavējoties veiks pasākumus, lai apcietinātu personu, kuras izdošanu lūdz, izņemot gadījumus, kad ir skaidrs, ka saskaņā ar šo Līgumu izdošana nevar notikt. 73.pants 1. Apcietināšana var arī notikt pirms lūguma par izdošanu saņemšanas, ja pieprasītāja Līgumslēdzēja Puse par to skaidri darīs zināmu, pamatojoties uz lēmumu par apcietināšanu uz laiku vai pamatojoties uz spriedumu, kurš ir pamats lūgumam par izdošanu. Lūgumu par apcietināšanu var nosūtīt pa pastu ar telegrammu vai ar citu līdzekļu palīdzību, kuri izslēdz jebkuras šaubas. . 2. Par apcietināšanu, kura veikta saskaņā ar šī panta 1.daļu, ir nekavējoties jāziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei. 74.pants Apcietinātās personas atbrīvošana 1. Līgumslēdzēja Puse, kas saņēmusi lūgumu par izdošanu, var atbrīvot apcietināto personu, kas apcietināta saskaņā ar 72.pantu, ja laikā, kas norādīts 71.pantā, netika atsūtītas papildus ziņas, kuras šī Puse lūgusi. 2. Persona, kura bija apcietināta saskaņā ar 73.panta 1.daļu ir atbrīvojama, ja lūgums par viņas atbrīvošanu nepienāks 1 mēneša laikā no tās dienas, kad otrā Līgumslēdzēja Puse tika informēta par apcietināšanu uz laiku. 75.pants Izdošanas atlikšana Ja pret personu, par kuru nosūtīts izdošanas lūgums, tiek krimināli vajāta vai tā ir sodīta par citu noziegumu Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai šis lūgums nosūtīts, izdošana var tikt atlikta līdz kriminālvajāšanas pabeigšanai, pilna soda izciešanai vai līdz brīdim, kad šī persona tiek atbrīvota pirms soda izciešanas beigām. 76.pants Izdošana uz laiku 1. Tās personas izdošana uz laiku, kuras izdošana tiek pieprasīta, notiek pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses pamatota lūguma tad, ja izdošanas atlikšana izraisītu kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai nopietni apgrūtinātu lietas izmeklēšanu par noziegumu, kuru izdarījusi šī persona. 2. Uz laiku izdotā persona tiks nekavējoties atdota atpakaļ pēc procesuālo darbību pabeigšanas, kuru veikšanai persona tika izdota, bet ne vēlāk, kā 3 mēneši no izdošanas uz laiku dienas. 77.pants Lūgumu par izdošanu sakritība Ja vairākas valstis pieprasa vienas un tās pašas personas izdošanu, tad Līgumslēdzēja Puse, kura saņēmusi lūgumus, izlems, kurai no valstij izdot šo personu. Pieņemot šādu lēmumu, tiek ņemti vērā visi apstākļi, īpaši šīs personas pilsonība, nozieguma izdarīšanas vieta un veids. 78.pants Izdotās personas kriminālvajāšanas robežas 1. Bez Līgumslēdzējas Puses, kura izdevusi personu, piekrišanas pret šo personu nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai tai nevar piemērot sodu, kā arī to nevar izdot trešajai valstij par citu noziegumu, kurš izdarīts pirms izdošanas, un kurš nav bijis pamats izdošanai. 2. Izdevušās Līgumslēdzējas Puses piekrišana nav vajadzīga, ja: 1) izdotā persona, 30 dienu laikā pēc kriminālvajāšanas pabeigšanas vai soda izciešanas, nav atstājusi pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses teritoriju. Šajā termiņā neieskaita laiku, kad izdotā persona ne savas vainas dēļ nevarēja atstāt šo teritoriju;u; 2) izdotā persona atstāja pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses teritoriju, bet pēc tam labprātīgi atgriezusies šajā teritorijā. 79.pants Izdošanas izpildīšana Lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse paziņo Līgumslēdzējai Pusei, no kuras lūgums saņemts, izdošanas vietu un laiku. Ja Līgumslēdzēja Puse, no kuras saņemts lūgums, nepārņems izdodamo personu 15 dienu laikā pēc noteiktā izdošanas datuma, šī persona var tikt atbrīvota. 80.pants Atkārtota izdošana Ja izdotā persona kaut kādā veidā izvairīsies no kriminālvajāšanas vai soda izciešanas un atgriezīsies tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai adresēts lūgums, viņa pēc atkārtota lūguma tiks izdota bez nepieciešamības pārsūtīt 70.pantā paredzētos dokumentus. 81.pants Paziņošana par lietas izmeklēšanas rezultātu Līgumslēdzēja Puse, no kuras saņemts lūgums, nekavējoties informēs lūgumu saņēmušo Līgumslēdzēju Pusi par lietas izmeklēšanas rezultātu pret izdoto personu. Ja ir taisīts spriedums, kurš stājies likumīgā spēkā, tad tiek nosūtīts tā noraksts. 82.pants Tranzīts 1. Viena Līgumslēdzēja Puse atļaus pēc otras Līgumslēdzējas Puses lūguma personu tranzītpārvadāšanu caur savu teritoriju, ko trešā valsts izdevusi pieprasītājai Līgumslēdzējai Pusei. Lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse var nedot atļauju, ja, saskaņā ar šo Līgumu, tai nav izdošanas pienākums. 2. Lūgumu par atļauju tranzītam iesniedz un izskata tādā pašā kārtībā, kā lūgumu par izdošanu. 3. Līgumslēdzēja Puse, kura saņēmusi lūgumu, veic tranzītu tādā veidā, kāds viņai ir visvairāk pieņemams. 4. Atļauja tranzītam nav nepieciešama, ja to veic pa gaisu bez starpnosēšanās. 83.pants Izdošanas un tranzīta izdevumi Izdošanas izdevumus sedz tā Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā šie izdevumi radušies. Izdevumus par tranzītu sedz Līgumslēdzēja Puse, kura griežas ar lūgumu. III. nodaļa Īpašie lēmumi, kuri attiecas uz tiesisko palīdzību krimināllietās 84.pants Apcietināto personu izdošana uz laiku 1. Ja ir nepieciešams nopratināt kā liecinieku personu, kas ir apcietināta otras Līgumslēdzējās Puses teritorijā, tad šīs vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aizsardzības iestādes pieprasīs, bet otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aizsardzības iestādes pieņems lēmumu par pieprasītās personas izdošanu uz tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kura bija vērsusies ar šādu lūgumu. Šī persona paliks apcietinājumā un pēc nopratināšanas pabeigšanas tiks nekavējoši atgriezta atpakaļ. 2. Ja būs nepieciešamība nopratināt liecinieku kā personu, kura tika arestēta trešās valsts teritorijā, tad tās Līgumslēdzējas Puses, kurai lūgums adresēts, kompetentās iestādes dos atļauju tās personas tranzītam caur savas valsts teritoriju. 85.pants Priekšmetu nodošana 1. Līgumslēdzēja Puse, kurai adresēts izdošanas lūgums, nodod Līgumslēdzējai Pusei, kura lūdz, priekšmetus, kuri iegūti nozieguma izdarīšanas rezultātā vai kuri varētu būt lietiskie pierādījumi. 2. Tā Līgumslēdzēja Puse, kurai adresēts lūgums, var uz laiku atlikt priekšmetu nodošanu, ja tie ir nepieciešami citā krimināllietā. 3. Trešo personu tiesības uz priekšmetiem, kuri tika izdoti otrai Līgumslēdzējai Pusei, paliek neskartas. Pēc kriminālvajāšanas pabeigšanas šie priekšmeti tiek atgriezti tai Līgumslēdzējai Pusei, kura tos nodevusi, vai ar tās Līgumslēdzējas Puses piekrišanu tiek tieši nodoti personām, kurām uz tiem ir tiesības. 4. Nododot priekšmetus saskaņā ar šo pantu, netiek piemēroti likumi, kuri ierobežo priekšmetu un valūtas vērtību ievešanu un izvešanu. Paziņojumi par spriedumiem 86.pants Līgumslēdzējas Puses informē viena otru par spriedumiem, kuri stājušies likumīgā spēkā un kuras taisījušas vienas Līgumslēdzējas Puses tiesas attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem. 87.pants Līgumslēdzējas Puses sniedz viena otrai pēc pamatota lūguma informāciju par spriedumiem, kuri stājušies likumīgā spēkā un kuras taisījušas vienas Līgumslēdzējas Puses tiesas attiecībā uz personām, kuras nav tās Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, kura griežas ar lūgumu. 88.pants Līgumslēdzējas Puses nosūta viena otrai pēc lūguma to personu pirkstu nospiedumus, par kurām iet runa 86. un 87.pantos. 89.pants Informācija no notiesāto reģistra Līgumslēdzējas Puses nosūta viena otrai pēc lūguma pilnu informāciju no notiesāto reģistra, kura attiecas uz otrās Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kā arī informāciju par vēlākajiem lēmumiem, kuri attiecas uz spriedumiem, ja notiesātie tiek ierakstīti notiesāto reģistrā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras tiesa pieņēmusi lēmumu. 90.pants Pārstāvju piedalīšanās tiesiskās palīdzības sniegšanā Vienas Līgumslēdzējas Puses pārstāvji ar otras Līgumslēdzējas Puses centrālās iestādes, kas minēta 4.panta 1.daļā, piekrišanu var piedalīties otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā veicamo tiesiskās palīdzības darbību izpildē. IV. nodaļa Tiesas lēmumu izpildīšana krimināllietās 91.pants Definīcijas 1. Šīs nodaļas izpratnē jēdziens "medicīniskais drošības līdzeklis" nozīmē: 1) Latvijas Republikā - nozieguma izdarītāja ievietošana psihiatriskajā slimnīcā;; 2) Polijas Republikā - nozieguma izdarītāja ievietošana psihiatriskajā slimnīcā vai citā atbilstošā iestādē vai ievietošana atradināšanās ārstnieciskā iestādē. 2. Šī Līguma izpratnē sekojošie jēdzieni nozīmē: "Sprieduma Pieņēmēja Valsts" - valsts, kurā taisīja tiesas nolēmumu, kurā ir noteikts brīvības atņemšanas sods vai medicīniskais drošības līdzeklis, kuru vajag izpildīt; "Sprieduma Izpildītāja Valsts" - valsts, kura pārņēma vai kurai jāpārņem brīvības atņemšanas soda izpildīšana, vai jāpiemēro medicīniskie drošības līdzekļi. 92.pants Vispārējais princips 1. Līgumslēdzējas Puses abpusēji apņemas pēc lūguma saskaņā ar šī Līguma noteikumiem pārņemt nolēmumu izpildīšanu krimināllietās, uz kuru pamata vienas Līgumslēdzējas Puses tiesas likumīgi piespriedušas otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem brīvības atņemšanas sodu vai medicīnisko drošības līdzekļu piemērošanu. 2. Šī panta 1.daļā minēto lūgumu tiesīgas iesniegt gan Sprieduma Pieņēmējas Valsts, gan Sprieduma Izpildītājas Valsts centrālās iestādes, kas minētas 4.panta 1.daļā. 93.pants Notiesātā tiesības 1. Notiesātais, viņa likumīgais pārstāvis, pilnvarotā persona, laulātais, radinieki pa tiešo līniju vai brāļi un māsas var vērsties pie katras no Līgumslēdzējām Pusēm ar iniciatīvu veikt pasākumus, par kuriem iet runa 92.pantā. 2. Sprieduma Pieņēmēja Valsts informēs katru notiesāto, kuram var piemērot šo Līgumu, par šajā Nodaļā minētajiem noteikumiem. 94.pants Sodāmības prasība Sprieduma izpilde tiks pārņemta vienīgi tajā gadījumā, ja nodarījums, kurš ir nolēmuma pamatā, ir sodāms arī saskaņā ar Sprieduma Izpildītājas Valsts likumdošanu vai tiktu sodīts tiesā, ja šāds nodarījums tiktu izdarīts Sprieduma Izpildītājas Valsts teritorijā. 95.pants Politiskie noziegumi 1. Sprieduma izpildīšana netiek pārņemta, ja nodarījums, kas ir nolēmuma pamatā, ir politiska rakstura noziegums. 2. Par politisku netiks uzskatīts tāds noziegums, kuram, ņemot vērā visus konkrētā notikuma apstākļus, it īpaši: rīcības motīvus, n …