Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumos Nr.248 "Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību"

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumos Nr.248 "Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta noteikumi Nr.818 Rīgā 2012.gada 4.decembrī (prot. Nr.68 19.§) Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumos Nr.248 "Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību" Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta ceturto daļu Izdarīt Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumos Nr.248 "Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 81.nr.; 2009, 147.nr.; 2010, 206.nr.; 2012, 6.nr.) šādus grozījumus: 1. Izteikt 1.nodaļu šādā redakcijā: "1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka drošības prasības esošiem un jauniem jūras zvejas kuģiem (izņemot atpūtas kuģus, kas nodarbojas ar nekomerciālu zvejniecību), kuru garums ir 12 metri un lielāks (turpmāk - zvejas kuģi), ja noteikumos nav norādīts citādi, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 1.1. reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā; 1.2. nodarbojas ar zveju Latvijas teritoriālajos ūdeņos; 1.3. nodod nozveju Latvijas ostās. 2. Šo noteikumu izpratnē: 2.1. zvejas kuģis ir kuģis, kas ir īpaši aprīkots un tiek komerciāli izmantots zivju un citu jūras dzīvo resursu ķeršanai jeb zvejai; 2.2. jauns zvejas kuģis ir zvejas kuģis, kas atbilst šādiem nosacījumiem: 2.2.1. līgums par kuģa būvi ir noslēgts 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk; 2.2.2. līgums par kuģa būvi ir noslēgts pirms 2003.gada 1.janvāra, bet kuģis ir piegādāts pasūtītājam vismaz trīs gadus pēc šī datuma; 2.2.3. nav līguma par kuģa būvi, bet kuģa būves sākumu nosaka datums, kad ir ielikts kuģa ķīlis vai ir ielikta konstrukcija, vai arī ir samontēta konstrukcija (konstrukcijas svars ir mazākais no vērtībām - 50 tonnas vai 1 % no paredzētās kuģa konstrukcijas svara), un šis datums ir 2003.gada 1.janvāris vai vēlāk; 2.3. esošs zvejas kuģis ir zvejas kuģis, kas nav jauns zvejas kuģis; 2.4. jūras zvejas laiva - zvejas kuģis (jauns vai esošs), kura garums ir 12 metri un mazāks; 2.5. jēdziens "visi zvejas kuģi" nozīmē, ka attiecīgās šo noteikumu prasības attiecas gan uz esošiem zvejas kuģiem, gan uz jauniem zvejas kuģiem neatkarīgi no būves datuma (izņemot šo noteikumu 2.4.apakšpunktā definētās jūras zvejas laivas); 2.6. par garumu (L) uzskata garumu, kas ir 96 % no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi 85 % no teorētiskā sānu augstuma (augstums tiek mērīts no ķīļa augšējās malas), vai garumu no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju (izvēlas garāko). Kuģiem, kas ir projektēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai konstruktīvajai ūdenslīnijai; 2.7. priekšgala un pakaļgala perpendikuli ir fiksēti garuma (L) galos. Priekšgala perpendikuls atbilst priekšvadņa priekšējai malai uz ūdenslīnijas, pa kuru tiek mērīts garums; 2.8. par platumu (B) uzskata kuģa vislielāko platumu, kas mērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām kuģiem ar metāla apšuvi un starp korpusa ārējām virsmām kuģiem ar apšuvi no citiem materiāliem; 2.9. teorētiskais sānu augstums ir vertikālais attālums no horizontālā ķīļa līdz darba klāja apakšējai virsmai pie kuģa sāna: 2.9.1. kuģiem ar noapaļotu klāja un sāna savienojumu teorētisko sānu augstumu mēra līdz klāja un sānu teorētisko līniju turpinājumu krustpunktam; 2.9.2. ja darba klājam ir pakāpiens un tā paaugstinātā daļa atrodas virs teorētiskā sānu augstuma mērīšanas punkta, teorētisko sānu augstumu mēra līdz darba klāja zemākās daļas turpinājuma nosacītai līnijai, kas ir paralēla paaugstinātajai klāja daļai; 2.10. sānu augstums (D) ir teorētiskais sānu augstums kuģa garuma viduspunktā; 2.11. dziļākā ekspluatācijas ūdenslīnija ir ūdenslīnija, kas atbilst maksimāli atļautajai kuģa iegrimei; 2.12. kuģa garuma viduspunkts ir garuma (L) viduspunkts; 2.13. vidus šķēlums ir kuģa korpusa šķēlums kuģa garuma vidusdaļā ar teorētisku plakni perpendikulāri ūdenslīnijai; 2.14. ķīļa līnija ir līnija, paralēla ķīļa trajektorijai, kas kuģa garuma viduspunktā krustojas ar: 2.14.1. horizontālā ķīļa augšējo malu kuģiem ar metāla apšuvumu; 2.14.2. ķīļa un ārējā apšuvuma salaiduma apakšējo malu kuģiem ar koka vai kompozīta materiāla ārējo apšuvumu; 2.14.3. kuģa diametrālās plaknes un kuģa apšuvuma ārējā kontūra krustošanās līniju kuģiem ar ārējo apšuvumu no cita materiāla, nevis no koka un metāla; 2.15. bāzes līnija ir horizontāla līnija, kas kuģa garuma viduspunktā šķērso ķīļa līniju; 2.16. darba klājs ir zemākais nepārtrauktais klājs, kas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas un no kura tiek zvejots. Ja kuģis ir būvēts ar diviem vai vairākiem nepārtrauktiem klājiem, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk - administrācija) var akceptēt zemāko no tiem kā darba klāju, ja tas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas; 2.17. virsbūve ir ar klāju nosegta konstrukcija uz darba klāja visā kuģa platumā vai konstrukcija, kuras garensienas nav tālāk par 0,04 (B) no kuģa sānu apšuvuma; 2.18. slēgta virsbūve ir virsbūve, ko veido pietiekami efektīvas sienas vai kuras ieejas atveres sienās ir aprīkotas ar pastāvīgi piestiprinātām ūdensnecaurlaidīgām durvīm, kas ir tikpat izturīgas kā sienu konstrukcija un ir atveramas gan no iekšpuses, gan no ārpuses, vai arī atveres sienās ir aprīkotas ar pietiekami efektīviem noslēgšanas līdzekļiem; 2.19. virsbūves klājs ir nepārtraukts vai daļējs klājs, kas veido virsbūves, klāja mājas vai citas konstrukcijas jumtu un atrodas ne mazāk kā 1,8 m augstumā virs darba klāja. Klāja māja un citu konstrukciju segumi, kuri atrodas zemāk par 1,8 m virs darba klāja, tiek uzskatīti par darba klāju; 2.20. virsbūves augstums ir minimālais attālums virsbūves sānos no darba klāja šķērssijas augšējās malas līdz virsbūves klāja šķērssijas augšējai malai; 2.21. jēdziens "šļakatu necaurlaidīgs" nozīmē, ka neatkarīgi no jūras stāvokļa ūdens nevar iekļūt kuģī; 2.22. jēdziens "ūdensnecaurlaidīgs" nozīmē konstrukcijas spēju nelaist cauri ūdeni nevienā virzienā, ja ir tāds ūdens spiediens, kādam šī konstrukcija ir projektēta; 2.23. Organizācija ir Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO); 2.24. COLREG ir 1972.gada konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem; 2.25. MARPOL ir 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols; 2.26. SOLAS ir 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1978.gada un 1988.gada protokoli; 2.27. Helsinku konvencija ir 1992.gada konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību; 2.28. Baltijas jūra nozīmē Baltijas jūras reģionu saskaņā ar Helsinku konvenciju; 2.29. Helsinku Komisija ir komisija, kas dibināta Helsinku konvencijas mērķiem; 2.30. Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss (FTP Code) ir Organizācijas 1996.gadā ar rezolūciju MSC.61 (67) pieņemtais Starptautiskais Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss; 2.31. Torremolinas protokols ir 1993.gada Torremolinas protokols, kas attiecas uz Torremolinas 1977.gada Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu drošību (ar tā grozījumiem); 2.32. atzītā organizācija ir klasifikācijas sabiedrība, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates; 2.33. pilnvarotā atzītā organizācija - šo noteikumu 2.32.apakšpunktā noteiktā atzītā organizācija, ar kuru administrācija ir noslēgusi pilnvarojuma līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību; 2.34. Ziemeļu teritoriālais rajons ir jūras rajoni uz ziemeļiem no šo noteikumu 11.pielikuma kartē norādītās robežas, izņemot Baltijas jūru. Šo rajonu norobežo 62o N paralēle no Norvēģijas rietumu krasta līdz 4o W garuma grādam, tālāk 4o W meridiāns līdz 60o 30' N platuma grādam, tālāk 60o 30' N paralēle līdz 5o W garuma grādam, tālāk 5o W meridiāns līdz 60o N platuma grādam, tālāk 60o N paralēle līdz 15o W garuma grādam, tālāk 15o W meridiāns līdz 62o N platuma grādam, tālāk 62o N paralēle līdz 27o W garuma grādam, tālāk 27o W meridiāns līdz 59o N platuma grādam un tālāk 59o N paralēle uz rietumiem; 2.35. Dienvidu teritoriālais rajons ir Vidusjūra un Atlantijas okeāna Spānijas un Portugāles piekraste 20 jūras jūdžu robežās, kā norādīts 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku un tās 1988.gada protokola II pielikuma kartē; 2.36. smagi ledus apstākļi nozīmē, ka dreifējošais ledus nosedz astoņas desmitdaļas no jūras virsmas; 2.37. izkliedēts sīklūzu ledus ir ledus ar 4-6 ballu blīvumu, kur lielākā daļa ledus gabalu savstarpēji nesaskaras; 2.38. atzīts vai atzīta tipa aprīkojums vai materiāls ir aprīkojums vai materiāls, ko administrācija atzinusi par derīgu izmantošanai uz zvejas kuģa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūras kuģu aprīkojumu; 2.39. galvenais stūres pievads ir mehānismi, stūres spēka pievadi, stūres mehānisms, motori, ja tādi ir, un palīgiekārtas un līdzekļi (piemēram, stūres grozīklis vai kvadrants), ar ko nodrošina griezes momenta novadīšanu uz stūres vārpstu, lai pagrieztu stūri un stūrētu kuģi normālos ekspluatācijas apstākļos; 2.40. rezerves stūres pievads ir iekārta, kas nav galvenā stūres mehānisma daļa un kas nepieciešama, lai stūrētu kuģi, ja galvenais stūres mehānisms ir bojāts, bet pie tā nepieder grozīklis, kvadrants vai detaļas, kas paredzētas tam pašam nolūkam; 2.41. stūres mašīna ir: 2.41.1. elektriskam stūres mehānismam - elektromotors un ar to saistītās elektroiekārtas; 2.41.2. elektrohidrauliskam stūres mehānismam - elektromotors un ar to saistītās elektroiekārtas, kā arī pievienotais sūknis; 2.41.3. citiem hidrauliskiem stūres mehānismiem - piedziņas motors un pievienotais sūknis; 2.42. maksimālais ātrums gaitā uz priekšu ir lielākais ātrums, ko kuģim paredzēts uzturēt jūrā, kuģojot ar vislielāko iegrimi; 2.43. maksimālais atpakaļgaitas ātrums ir aprēķinātais ātrums, ko kuģis var sasniegt ar projektēto maksimālo atpakaļgaitas jaudu, kuģojot ar vislielāko iegrimi; 2.44. mašīntelpas ir visas A kategorijas mašīntelpas un visas citas telpas, kurās atrodas galvenie dzinēji, katli, šķidrās degvielas iekārtas, tvaika un iekšdedzes dzinēji, ģeneratori un galvenās elektroiekārtas, degvielas uzpildes stacijas, dzesēšanas, stabilizēšanas, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtas, kā arī līdzīgas telpas un šahtas uz šādām telpām; 2.45. A kategorijas mašīntelpas ir tās telpas un šahtas uz šādām telpām, kurās ir šādas iekārtas: 2.45.1. galveno dzinēju iekšdedzes mehānismi; 2.45.2. iekšdedzes mehānismi, ko neizmanto galvenajiem dzinējiem, ja šādu mehānismu kopējā jauda nav mazāka par 375 kW; 2.45.3. jebkāds katls vai iekārta, ko darbina ar šķidro degvielu, vai jebkādas iekārtas, kas nav katli, bet ko darbina ar šķidro degvielu, piemēram, sadedzināšanas iekārtas; 2.46. šķidrās degvielas iekārta ir iekārta, ko izmanto, lai sagatavotu šķidro degvielu padošanai katlam, kuru darbina ar šķidro degvielu, vai iekārta, ko izmanto, lai sagatavotu karstu šķidro degvielu padošanai iekšdedzes dzinējam, un kas ietver jebkādus degvielas spiediena sūkņus, filtrus un sildītājus, kuros degvielu apstrādā spiedienā, kas ir lielāks par 0,18 N/mm2; 2.47. normāli ekspluatācijas un sadzīves apstākļi ir stāvoklis, kurā kuģis kopumā, mehānismi, patērētāji un līdzekļi, kas nodrošina piedziņu, stūrēšanas spēju, drošu kuģošanu, ugunsdrošību un nenogremdējamību, iekšējos un ārējos sakarus un signālus, evakuācijas līdzekļus un glābšanas laivu vinčas, kā arī projektētie ērtie dzīvošanas apstākļi ir ekspluatācijas kārtībā un normāli darbojas; 2.48. kuģis bez enerģijas ir kuģis tādā stāvoklī, kad enerģijas trūkuma dēļ nedarbojas galvenā dzinēja iekārta, katli un palīgiekārtas; 2.49. galvenais slēgdēlis ir sadales skapis, kas saņem elektroenerģiju tieši no galvenā elektroenerģijas avota un ir paredzēts elektroenerģijas sadalei patērētājiem uz kuģa; 2.50. periodiski neapkalpojamas mašīntelpas ir mašīntelpas, kurās atrodas galvenā dzeniekārta un galvenie elektroenerģijas avoti un kurās ne vienmēr (arī kuģim veicot manevrus) atrodas apkalpojošais personāls; 2.51. nedegošs materiāls ir materiāls, kas nedeg un no kura neizdalās uzliesmojoši tvaiki tādā daudzumā, lai tie varētu aizdegties, ja sakarst līdz aptuveni 750 oC, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 2.52. standarta ugunsdrošības tests ir tests, kurā attiecīgo starpsienu vai klāju paraugus pārbauda testa krāsnī tādā temperatūrā, kas aptuveni atbilst standarta laika un temperatūras līknei saskaņā ar testa metodi, kas noteikta Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksā (FTP Code); 2.53. A klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, kas atbilst šādām prasībām: 2.53.1. tie ir konstruēti no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla; 2.53.2. tie ir atbilstoši pastiprināti; 2.53.3. tie ir konstruēti tā, lai vienas stundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu dūmu un liesmu izplatīšanos; 2.53.4. tie ir izolēti ar tādu atzītu nedegošu materiālu, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma vietu, nepaceltos augstāk par 180 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā: klasei A-60 - 60 minūtēs; klasei A-30 - 30 minūtēs; klasei A-15 - 15 minūtēs; klasei A-0 - nulle minūtēs. Turklāt ir veikts starpsienas vai klāja prototipa tests, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šajā punktā minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 2.54. B klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, griesti vai apšuvums un kas atbilst šādām prasībām: 2.54.1. tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu izplatīšanos; 2.54.2. to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma punktu, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā: klasei B-15 - 15 minūtēs; klasei B-0 - nulle minūtēs; 2.54.3. tie ir konstruēti no atzītiem, nedegošiem materiāliem. Visi materiāli, kas izmantoti B klases nodalījumu konstrukcijā un montāžā, ir nedegoši (izņemot apšuvumu vai apdari, ja tie atbilst šo noteikumu 5.nodaļas attiecīgajām prasībām). Administrācija pieprasa starpsienas vai klāja prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tie atbilst minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 2.55. C klases nodalījumi ir nodalījumi, kas konstruēti no atzīta nedegoša materiāla. Tiem neizvirza prasības attiecībā uz dūmu un liesmu izplatīšanos un temperatūras paaugstināšanos. Atļauts izmantot degošu apdari, ja tā atbilst šo noteikumu 5.nodaļas prasībām; 2.56. F klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas, klāji, griesti vai apšuvums, kas atbilst šādām prasībām: 2.56.1. tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu izplatīšanos; 2.56.2. to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot savienojuma punktus, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākotnējās temperatūras pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās. Administrācija pieprasa šķirtnes prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tas atbilst minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 2.57. standarta ugunsdrošības tests ir tests, kura laikā starpsienas vai klāja paraugus testu krāsnī noteiktā laikposmā pakļauj noteiktai temperatūras iedarbībai. Pārbaudes metodes atbilst Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksam (FTP Code). Standarta laika un temperatūras līkne ir šāda: 2.57.1. krāsns iekšējā sākotnējā temperatūra ir 20 °C; 2.57.2. temperatūra piektās minūtes beigās ir 576 °C; 2.57.3. temperatūra desmitās minūtes beigās ir 679 °C; 2.57.4. temperatūra piecpadsmitās minūtes beigās ir 738 °C; 2.57.5. temperatūra trīsdesmitās minūtes beigās ir 841 °C; 2.57.6. temperatūra sešdesmitās minūtes beigās ir 945 °C; 2.58. nepārtraukti B klases griesti vai apšuvums ir tādi B klases griesti vai apšuvums, kas beidzas tur, kur A klases vai B klases nodalījumi; 2.59. tērauds vai cits līdzvērtīgs materiāls ir jebkurš nedegošs materiāls, kam ir tādas konstruktīvas un ugunsdrošuma īpašības, kuras ir līdzvērtīgas tērauda īpašībām piemērojamā standarta ugunsdrošības testa beigās, vai arī materiāls (piemēram, alumīnija sakausējums ar attiecīgu izolāciju), kam šādas īpašības piešķir izolācija; 2.60. zema liesmu izplatība nozīmē, ka šādi raksturota virsma atbilstoši ierobežo liesmu izplatību saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 2.61. dzīvojamās telpas ir telpas, ko izmanto kā sabiedriskās telpas, gaiteņus, tualetes, kajītes, birojus, lazaretes, kinoteātrus, spēļu un atpūtas istabas, pieliekamos, kuros neatrodas ēdiena gatavošanas iekārtas, un līdzīgas telpas; 2.62. sabiedriskās telpas ir tās izmitināšanas telpu daļas, ko izmanto kā zāles, ēdamtelpas, atpūtas telpas, un līdzīgas pastāvīgi norobežotas telpas; 2.63. dienesta telpas ir telpas, ko izmanto kā kambīzes, pieliekamos, kuros atrodas ēdiena gatavošanas iekārtas, telpas slēdzamiem skapīšiem, noliktavas, darbnīcas, kas nav daļa no mašīntelpām, un līdzīgas telpas un šahtas uz tām; 2.64. vadības posteņi ir telpas, kurās atrodas kuģa radioiekārtas vai galvenās navigācijas iekārtas, vai avārijas enerģijas avots, vai arī ugunsgrēka atklāšanas vai ugunsgrēka kontroles aprīkojums; 2.65. zvejas kuģa apkalpe ir kapteinis un visas personas uz zvejas kuģa, kuras ir pieņemtas darbā un veic noteiktus pienākumus, nodrošinot kuģa ekspluatāciju. 3. Visu zvejas kuģu korpuss, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektriskās un automātiskās iekārtas ir projektētas, būvētas un tiek uzturētas saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem. 4. Drošības prasību ievērošanu uz zvejas kuģiem kontrolē administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas inspektori (turpmāk - inspektori). Inspektori pārbauda Latvijas ostās ienākošos ārvalstu zvejas kuģus saskaņā ar Torremolinas protokola 4.panta prasībām. 5. Kuģošanas drošības inspekcija veic zvejas kuģu inspekcijas un apskates saistībā ar šo noteikumu piemērošanu un apliecību izsniegšanu. Šos uzdevumus administrācija var deleģēt pilnvarotajām atzītajām organizācijām. Pildot minētos uzdevumus, Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotās atzītās organizācijas ir tiesīgas veikt arī šādas darbības: 5.1. pieprasīt zvejas kuģa remontu; 5.2. veikt inspekcijas un apskates, ja to pieprasa ostas valsts institūcijas. 1.1. Izņēmumi, izņēmuma apliecība 6. Administrācija var atbrīvot zvejas kuģi, kam ir jauna konstrukcija un aprīkojums, no šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6. un 7.nodaļā noteikto prasību izpildes, ja to piemērošana būtiski apgrūtina jaunās konstrukcijas un aprīkojuma īpatnību izpēti un ieviešanu. Tomēr šāds zvejas kuģis ievēro tās drošības prasības, kuras nodrošina tā vispārēju drošību un pēc administrācijas ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus. 7. Izņēmumi šo noteikumu 9.nodaļā noteiktajām prasībām ir noteikti 1028. un 1029.punktā, bet izņēmumi 10.nodaļā noteiktajām prasībām - 1065.punktā. 8. Ja administrācija uzskata, ka šo prasību piemērošana ir pārmērīga un nav nepieciešama, ņemot vērā noteikto kuģošanas rajonu, zvejas kuģa tipu, meteoroloģiskos un navigācijas apstākļus, tā var atbrīvot kuģi no šo noteikumu prasību izpildes, ja kuģis nodarbojas ar zveju vienīgi Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Zvejas kuģis ievēro tās drošības prasības, kuras nodrošina tā vispārēju drošību un pēc administrācijas ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus. 9. Ja administrācija saskaņā ar šo noteikumu 6. un 8.punktu atbrīvo zvejas kuģi no atsevišķu šo noteikumu prasību izpildes, tā iesniedz Satiksmes ministrijai informāciju, apstiprinot, ka drošības līmenis ir saglabāts. Satiksmes ministrija šo informāciju paziņo Eiropas Komisijai. 10. Šajā apakšnodaļā norādītajos izņēmuma gadījumos Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotās atzītās organizācijas zvejas kuģim izsniedz izņēmuma apliecību (3.pielikums). 1.2. Ekvivalenti 11. Ja šie noteikumi nosaka, ka zvejas kuģis izmanto kāda noteikta tipa materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai ievēro kādus īpašus nosacījumus, vai tam ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz projektu un konstrukciju, administrācija var atļaut to vietā izmantot ekvivalentus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai ievērot citus nosacījumus vai projekta un konstrukcijas prasības, ja administrācija ar attiecīgiem izmēģinājumiem vai citā veidā ir pārliecinājusies, ka tie ir tikpat efektīvi. 12. Ja administrācija atļauj zvejas kuģim izmantot ekvivalentus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai citus nosacījumus, tā informāciju par aizvietošanu un ziņojumu par veiktajām pārbaudēm un izmēģinājumiem iesniedz Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrija šo informāciju paziņo Eiropas Komisijai, lai informētu pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis. 13. Administrācija piesārņojuma novēršanai atļauj uz zvejas kuģa izmantot ekvivalentas iekārtas, materiālus, ierīces un aparatūru, ja šādas iekārtas, materiāli, ierīces un aparatūra ir tikpat efektīvi, kā noteikts šajos noteikumos. Šādā gadījumā tā informē Organizāciju, lai tiktu informētas pārējās Organizācijas dalībvalstis. 1.3. Remonts, pārbūve un modernizācija 14. Zvejas kuģis pēc remonta, pārbūves, modernizācijas un ar to saistītās zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma maiņas atbilst vismaz tām pašām prasībām, kuras uz to attiecās pirms minēto darbu veikšanas. 14.1 Uz zvejas kuģa atļauts uzstādīt tikai atzītu vai atzīta tipa aprīkojumu vai materiālu. Pirms uzstādīšanas to rakstiski saskaņo ar administrāciju vai pilnvaroto atzīto organizāciju. 15. Ja uz zvejas kuģa ir uzstādīts dzinējs vai plānots uzstādīt dzinēju ar maksimālo nepārtraukto jaudu: 15.1. no 120 kW līdz 130 kW, tam ir atzītās organizācijas izsniegta apliecība, kurā norādīta konkrētā dzinēja maksimālā nepārtrauktā jauda; 15.2. lielāku par 130 kW, šī apliecība ir konkrētā dzinēja Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība. Minētā apliecība nav nepieciešama dzinējiem, kuri ir paredzēti izmantošanai tikai avārijas situācijās; 15.3. mazāku par 120 kW, kā arī reduktoru, tiem ir atzītās organizācijas izsniegta modeļa sērijas vai tipa atzinuma apliecība. 16. Liela apjoma remonta, pārbūves un modernizācijas darbi un ar to saistītās zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma izmaiņas atbilst prasībām, kas piemērojamas jauniem zvejas kuģiem tādā apjomā, kādā administrācija to uzskata par nepieciešamu un praktiski iespējamu. 17. Zvejas kuģi, kam mainīts galvenais dzinējs vai veikta ievērojama pārbūve vai modifikācija, vai tādas izmaiņas konstrukcijā, kas mainījušas tilpības apliecībā norādītos zvejas kuģa izmērus vai ievērojami mainījušas zvejas kuģa smaguma centru, vai mainījušas tā aprīkojumu, pirms nodošanas ekspluatācijā apgādā ar jaunu noturības informāciju, kā arī veic tā inspekciju. 1.4. Apskates 1.4.1. Vispārējie nosacījumi 18. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem šo noteikumu 5., 25., 28., 30. un 31.punktā noteiktās apskates veic pilnvarotās atzītās organizācijas, Kuģošanas drošības inspekcija īsteno karoga valsts uzraudzību saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.439 "Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu". 19. Apliecībās, kas izsniegtas saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām, izdara atzīmes par veiktajām periodiskajām apskatēm un starpapskatēm. 20. Ja Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotā atzītā organizācija konstatē, ka zvejas kuģa vai tā iekārtu stāvoklis būtiski atšķiras no apliecībās noteiktā vai ka zvejas kuģa ekspluatācija rada draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi, tās nekavējoties pieprasa, lai trūkumi tiktu novērsti. Pilnvarotā organizācija par to informē arī administrāciju. Ja trūkumi netiek novērsti, attiecīgo apliecību izņem un nekavējoties informē administrāciju, bet, ja zvejas kuģis atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostā, informē attiecīgos ostas valsts dienestus. 21. Zvejas kuģa īpašnieks nodrošina, lai netiktu uzsākta zvejas kuģa ekspluatācija, kamēr zvejas kuģis neatbilst normatīvo aktu prasībām. Ja nepieciešams, zvejas kuģi norīko uz noteiktu kuģu remonta rūpnīcu tā, lai neradītu draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi. 22. Administrācija nodrošina inspekciju un apskašu pilnīgu un efektīvu veikšanu. 23. Zvejas kuģi un tā aprīkojumu uztur atbilstoši šo noteikumu prasībām, lai nodrošinātu, ka zvejas kuģis ir gatavs ekspluatācijai, neradot draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi. Pēc zvejas kuģa apskates bez administrācijas atļaujas nedrīkst mainīt zvejas kuģa konstrukciju, mehānismus, aprīkojumu vai citus elementus. 24. Ja uz zvejas kuģa notiek avārija vai tiek atklāts defekts, kas ietekmē zvejas kuģa drošību, glābšanas līdzekļu vai citu iekārtu komplektāciju vai efektivitāti, vai rada draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi, zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks par to ziņo Kuģošanas drošības inspekcijai vai pilnvarotajai atzītajai organizācijai, kas ir atbildīga par attiecīgās apliecības izsniegšanu. Ja zvejas kuģis atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostā, zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks nekavējoties ziņo arī ostas valsts dienestiem. Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotā atzītā organizācija pārliecinās, ka šāds ziņojums ir sniegts. 1.4.2. Apskates uz visiem zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un garākiem 25. Uz zvejas kuģa veic šādas apskates: 25.1. sākotnējo apskati, pirms zvejas kuģis nodots ekspluatācijā vai pirms pirmo reizi izsniegtas šo noteikumu 1.5.apakšnodaļā noteiktās apliecības. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai: 25.1.1. zvejas kuģa konstrukcija, noturība, izmantotie materiāli, mehānismi un aprīkojums, elementu izmēri, katli un citi spiediena trauki un to armatūra, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas, (arī tās, kas tiek izmantotas glābšanas līdzekļos), ugunsdrošība, ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums, glābšanas līdzekļi un iekārtas, navigācijas līdzekļi, navigācijas rokasgrāmatas un cits zvejas kuģa aprīkojums atbilst šo noteikumu prasībām; 25.1.2. zvejas kuģa konstrukcijas daļu un aprīkojuma izgatavošanas kvalitāte ir apmierinoša un vai zvejas kuģis ir apgādāts ar signālugunīm, signālu zīmēm, kā arī skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļiem saskaņā ar šo noteikumu un COLREG prasībām. Ja ir uzstādīts loču uzņemšanas aprīkojums, pārbauda, vai tas ir drošā darba stāvoklī un atbilst SOLAS prasībām; 25.2. periodiskās apskates; 25.3. starpapskati; 25.4. ārpuskārtas apskati: 25.4.1. ja notikusi avārija; 25.4.2. apskašu laikā konstatēto trūkumu novēršanas apliecināšanai; 25.4.3. lai izsniegtu atļauju zvejas kuģa vienreizējam pārgājienam; 25.4.4. pēc zvejas kuģa īpašnieka pieprasījuma; 25.4.5. ja tiek veikti zvejas kuģa pārbūves vai modernizācijas darbi. 26. Periodiskās apskates veic šādos termiņos: 26.1. zvejas kuģa konstrukciju un mehānismu apskati (tajā skaitā apskati dokā) - reizi četros gados saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.nodaļas prasībām. Saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu šo termiņu var pagarināt, veicot zvejas kuģa apskati tādā apjomā, cik tas nepieciešams un praktiski iespējams; 26.2. zvejas kuģa aprīkojuma apskati - reizi divos gados saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 10.nodaļas prasībām; 26.3. radioiekārtu apskati (tai skaitā glābšanas līdzekļu radioiekārtu apskati) - reizi gadā. 27. Periodiskās apskates veic tā, lai nodrošinātu, ka visi šo noteikumu 26.punktā minētie zvejas kuģa elementi pilnībā atbilst attiecīgām noteikumu prasībām, zvejas kuģa aprīkojums ir labā darba kārtībā un apkalpes rīcībā ir zvejas kuģa noturības informācija. Ja saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām izsniegtajās apliecībās derīguma termiņš ir pagarināts, kā noteikts šo noteikumu 42. un 46.punktā, attiecīgi pagarina intervālu starp apskatēm. 28. Papildus šo noteikumu 26.punktā minētajām periodiskajām apskatēm jauniem zvejas kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003.gada 1.janvāri, reizi divos gados (± trīs mēneši) veic korpusa un mehānismu starpapskates, ja kuģis būvēts no citādiem materiāliem nekā koksne, bet zvejas kuģiem, kas būvēti no koksnes, šādas pārbaudes veic reizi gadā. Tādās starpapskatēs pārliecinās, vai nav veiktas nepieļaujamas un zvejas kuģa vai tā apkalpes drošību negatīvi ietekmējošas izmaiņas. 29. Šo noteikumu 25.punktā minēto apskašu biežumu zvejas kuģiem var noteikt, balstoties uz Organizācijas Rezolūciju A.977(25) ar grozījumiem "Par harmonizēto apskašu sistēmu un sertificēšanu". Šajā gadījumā šo noteikumu 26., 27. un 28.punktā minētās prasības nepiemēro. 30. Zvejas kuģiem ar bruto tilpību 400 un lielāku apskates saistībā ar piesārņojuma novēršanu no kuģiem veic saskaņā ar Organizācijas Rezolūciju A.977(25) ar grozījumiem "Par harmonizēto apskašu sistēmu un sertificēšanu", bet zvejas kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 400, - saskaņā ar šo noteikumu 1.4.3.apakšnodaļu. 1.4.3. Apskates visiem zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 24 metriem 31. Uz zvejas kuģiem veic šādas apskates: 31.1. sākotnējo apskati pirms jauna zvejas kuģa nodošanas ekspluatācijā vai arī esoša zvejas kuģa reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā. Sākotnējās apskates laikā pārbauda zvejas kuģa konstrukciju, noturību, izmantotos materiālus, mehānismus un aprīkojumu, ieskaitot korpusa apskati dokā, katlu un boileru iekšējo un ārējo apskati, aprīkojuma pārbaudi tādā apjomā, lai pārliecinātos par zvejas kuģa atbilstību šo noteikumu prasībām. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai zvejas kuģa konstrukcija, izmantotie materiāli, elementu izmēri, katli un citi spiediena trauki un to armatūra, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas (arī tās, kas tiek izmantotas glābšanas līdzekļos), ugunsdrošība, ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums, glābšanas līdzekļi un iekārtas, navigācijas līdzekļi, navigācijas rokasgrāmatas un cits zvejas kuģa aprīkojums pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām, vai visu zvejas kuģa daļu un aprīkojuma izgatavošanas kvalitāte ir no visiem viedokļiem apmierinoša un zvejas kuģis ir apgādāts ar signālugunīm, signālu zīmēm, kā arī skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļiem saskaņā ar šo noteikumu un COLREG prasībām. Ja ir uzstādīts loču uzņemšanas aprīkojums, pārbauda, vai tas ir drošā darba stāvoklī un atbilst SOLAS prasībām. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai konstrukciju, iekārtu un aprīkojuma materiāls, kas paredzēts piesārņojuma novēršanai no kuģa (naftas, notekūdeņu, atkritumu, gaisa), atbilst šo noteikumu un attiecīgajām MARPOL prasībām; 31.2. kārtējo apskati ne vēlāk kā piecus gadus pēc sākotnējās apskates un turpmāk ne retāk kā reizi piecos gados. Kārtējās apskates laikā pārliecinās, ka visi šo noteikumu 31.1.apakšpunktā minētie zvejas kuģa elementi pilnībā atbilst attiecīgajām prasībām, zvejas kuģa aprīkojums ir labā darba kārtībā un apkalpes rīcībā ir zvejas kuģa noturības informācija. Veicot kārtējo apskati, ņem vērā zvejas kuģa vecumu, korpusa materiālu, aprīkojumu un citus drošas kuģošanas nosacījumus ietekmējošus faktorus. Zvejas kuģi obligāti pārbauda dokā, dzenskrūves un stūres iekārtas pārbauda izjauktā veidā. Pieprasa korpusa ārējā apšuvuma, ūdensnecaurlaidīgo starpsienu, klāju un citu būtisku korpusa konstrukciju atlikušā biezuma mērījumus un, ja mērījumu rezultāti ir neapmierinoši, pieprasa deformēto vai izrūsējušo konstrukciju remontu. Kārtējās apskates laikā pārliecinās, vai konstrukciju, iekārtu un aprīkojuma materiāls, kas paredzēts piesārņojuma novēršanai no kuģa (naftas, notekūdeņu, atkritumu, gaisa), atbilst šo noteikumu un attiecīgajām MARPOL prasībām. Kārtējā apskatē kuģa radio aprīkojumu pārbauda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību Kuģošanas drošības inspekcijas atzīts uzņēmums. Kuģa radio aprīkojuma pārbaudi var veikt laikposmā līdz sešiem mēnešiem pirms kārtējās apskates uzsākšanas datuma. Ja zvejas kuģa doka apskate ir veikta Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā kārtējās apskates apjomā dokā laikposmā līdz 12 mēnešiem no kārtējās apskates sākšanas datuma, kārtējo apskati var veikt bez zvejas kuģa uzrādīšanas dokā; 31.3. starpapskati dokā, lai pārliecinātos par zvejas kuģa zemūdens daļas atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem. Starpapskates termiņu nosaka starp zvejas kuģa otro un trešo ikgadējo apskati, lai starp zvejas kuģa apskatēm dokā būtu ne vairāk kā 36 mēneši. Ja atstarpes deidvuda un stūres iekārtas buksēs ir pieļaujamo normu robežās, var atļaut starpapskates laikā neuzrādīt deidvuda un stūres iekārtas izjauktā veidā, ņemot vērā zvejas kuģa īpašnieka pamatotu iesniegumu. Zvejas kuģiem, kas vecāki par 20 gadiem, arī starpapskates laikā obligāti jāveic korpusa ārējā apšuvuma biezuma mērījumi; 31.4. ikgadējo apskati - reizi gadā, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcija, komplektācija, tehniskais stāvoklis un apkalpes kvalifikācija ir saglabājusi atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem. Ikgadējās apskates laikā arī pārliecinās par piesārņojuma novēršanas iekārtu un aprīkojuma atbilstību šo noteikumu prasībām un pārliecinās, vai to tehniskais stāvoklis nodrošina pastāvīgu zvejas kuģa drošu ekspluatāciju, neradot draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi; 31.5. ārpuskārtas apskati: 31.5.1. ja notikusi avārija; 31.5.2. apskašu laikā konstatēto trūkumu novēršanas apliecināšanai; 31.5.3. lai izsniegtu atļauju zvejas kuģa vienreizējam pārgājienam; 31.5.4. pēc zvejas kuģa īpašnieka pieprasījuma; 31.5.5. ja tiek veikti kuģa pārbūves vai modernizācijas darbi Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā; 31.6. operatīvo apskati kuģu operatīvās inspicēšanas kārtībā pēc Kuģošanas drošības inspekcijas iniciatīvas, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģis tiek uzturēts atbilstoši šo noteikumu prasībām; 31.7. jūras zvejas laivu apskati - reizi gadā, lai pārliecinātos, ka jūras zvejas laivas konstrukcija, aprīkojums un tehniskais stāvoklis atbilst šo noteikumu 9.pielikumā norādītajiem kritērijiem. 1.5. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana 32. Apliecības zvejas kuģiem izsniedz un apstiprina Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotā atzītā organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija ir atbildīga par zvejas kuģim izsniegtajām apliecībām. 33. Zvejas kuģim pēc apskatēm izsniedz šādas apliecības vai apstiprina apliecību derīgumu: 33.1. zvejas kuģa atbilstības apliecību (1.pielikums) ar aprīkojuma sarakstu (2.pielikums) - tikai kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku; 33.2. kuģošanas spējas apliecību ar pielikumu: 33.2.1. kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, - saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu; 33.2.2. kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, - saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu; 33.3. kravas zīmes apliecību: 33.3.1. kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, - saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu; 33.3.2. kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, - saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu; 33.4. zvejas kuģa tilpības apliecību; 33.5. starptautisko apliecību par piesārņošanas ar naftu novēršanu (ar pielikumu) saskaņā ar šiem noteikumiem un MARPOL I pielikumu - zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka un kuri veic starptautiskus reisus; 33.6. starptautisko apliecību par piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un MARPOL IV pielikumu - zvejas kuģiem, kuri minēti šo noteikumu 1279.punktā un kuri veic starptautiskus reisus; 33.7. starptautisko apliecību par gaisa piesārņošanas novēršanu (ar pielikumu) saskaņā ar šiem noteikumiem un MARPOL VI pielikumu - zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka un kuri veic starptautiskus reisus; 33.8. kuģošanas spējas apliecību - jūras zvejas laivām saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu; 33.9. zvejas kuģa izņēmuma apliecību - atbilstoši šo noteikumu 10.punkta nosacījumiem, ja zvejas kuģim ir piešķirti izņēmumi. 34. Ierakstu veikšana kuģošanas spējas apliecībā: 34.1. zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, kuri ir sertificēti pārvadāt mazāk nekā 15 personas un kuri veic starptautiskus reisus, atbilstošus ierakstus Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par aprīkojumu, kas novērš piesārņojumu ar notekūdeņiem, veic saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu; 34.2. zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, kuri ir sertificēti pārvadāt mazāk nekā 15 personas un kuri neveic starptautiskus reisus, atbilstošus ierakstus Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par aprīkojumu, kas novērš piesārņojumu ar notekūdeņiem, veic saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu; 34.3. zvejas kuģiem, kuru garums ir no 12 metriem (ieskaitot) līdz 24 metriem (neieskaitot), neatkarīgi no to kuģošanas rajona atbilstošus ierakstus par kuģa pretapaugšanas sistēmu Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par aprīkojumu, kas novērš piesārņojumu ar notekūdeņiem, veic saskaņā ar šo noteikumu 4. vai 5.pielikumu; 34.4. zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, neatkarīgi no to kuģošanas rajona atbilstošus ierakstus par atbilstību piemērojamām MARPOL VI pielikuma prasībām Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par gaisa piesārņojuma novēršanu veic saskaņā ar šo noteikumu 4. vai 5.pielikumu. 35. Zvejas kuģiem, uz kuriem saskaņā ar šo noteikumu 18.punkta prasībām apskates veic pilnvarotās atzītās organizācijas, šo noteikumu 33.2.apakšpunktā minēto apliecību neizsniedz. Tās vietā pilnvarotā atzītā organizācija izsniedz līdzvērtīgu apliecību atbilstoši pilnvarotās atzītās organizācijas noteikumiem. 36. Apliecības (oriģināli) atrodas uz zvejas kuģa un ir pieejamas zvejas kuģa inspekcijas vai apskates laikā. 1.6. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana citas Eiropas Savienības dalībvalsts vārdā 37. Administrācija var veikt zvejas kuģa apskati saskaņā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījumu un, ja zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām, izsniegt tam apliecības vai, ja tas nepieciešams, apstiprināt apliecības. 38. Šādā kārtībā izsniegtajā apliecībā veic ierakstu, ka šī apliecība ir izsniegta pēc citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma, tai ir tāds pats juridiskais spēks un tā ir atzīta tāpat kā apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šo noteikumu 1.5.apakšnodaļas prasībām. Apliecību kopijas un zvejas kuģa apskates akta kopiju administrācija nosūta tai Eiropas Savienības dalībvalstij, kas ir pieprasījusi zvejas kuģa apskati. 39. Administrācija var pieprasīt citai Eiropas Savienības dalībvalstij veikt šo noteikumu 37. un 38.punktā minētās darbības. 1.7. Apliecību derīguma termiņi 1.7.1. Visiem zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un garākiem 40. Zvejas kuģa atbilstības apliecību izsniedz ar derīguma termiņu līdz četriem gadiem un, veicot periodisko apskati vai starpapskati, to pagarina ne vairāk kā uz vienu gadu, izņemot gadījumus, kas noteikti šo noteikumu 42. un 42.1 punktā. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu. 41. Ja zvejas kuģim apskates veic saskaņā ar Organizācijas Rezolūciju A.977(25) ar grozījumiem "Par harmonizēto apskašu sistēmu un sertificēšanu", apliecību derīguma termiņi tiek noteikti saskaņā ar šo rezolūciju. Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegtās kuģošanas spējas apliecības termiņš nav ilgāks par pieciem gadiem, skaitot no datuma, kad pabeigta attiecīgā sākotnējā vai kārtējā apskate. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu. 42. Ja datumā, kad izbeidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas Republikas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var pagarināt apliecības derīguma termiņu vai vērsties pie valsts, kuras teritorijā zvejas kuģis atrodas, ar lūgumu pagarināt apliecības derīguma termiņu. Šādu pagarinājumu izsniedz tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati. Zvejas kuģis, kas ir saņēmis šādu pagarinājumu un ir atgriezies Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati, nedrīkst šo ostu atstāt, kamēr nav saņēmis jaunu apliecību. 42.1 Apliecību, kuras derīguma termiņš nav pagarināts šo noteikumu 42.punktā noteiktajā kārtībā, Kuģošanas drošības inspekcija pagarina uz laiku līdz vienam mēnesim. 1.7.2. Visiem zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 24 metriem 43. Administrācijas izsniegto apliecību derīguma termiņš nav ilgāks par pieciem gadiem, skaitot no datuma, kad pabeigta attiecīgā sākotnējā vai kārtējā apskate. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu: 43.1. ja kārtējā apskate ir pabeigta triju mēnešu laikā pirms spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunās apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa; 43.2. ja kārtējā apskate ir pabeigta agrāk nekā trīs mēnešus pirms spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunās apliecības derīguma termiņš ir ne vairāk kā pieci gadi, skaitot no dienas, kad pabeigta kārtējā apskate; 43.3. ja kārtējā apskate ir pabeigta pēc esošās apliecības derīguma termiņa, jaunās apliecības derīguma termiņš ir līdz pieciem gadiem, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa. 44. Apliecību, kuras derīguma termiņš ir mazāks par pieciem gadiem, administrācija var pagarināt līdz pieciem gadiem, ja tiek veiktas attiecīgās apskates. 45. Ja datumā, kad izbeidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas Republikas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var pagarināt apliecības derīguma termiņu vai vērsties pie valsts, kuras teritorijā zvejas kuģis atrodas, ar lūgumu pagarināt apliecības derīguma termiņu, bet šādu pagarinājumu izsniedz tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati, un tikai tad, ja tas uzskatāms par pareizu un saprātīgu. 1.7.3. Apliecības spēka zaudēšana 46. Apliecība, kas ir izsniegta saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām, zaudē spēku šādos gadījumos: 46.1. ja zvejas kuģim nav veiktas šo noteikumu 1.4.apakšnodaļā paredzētās apskates; 46.2. ja apliecība nav pagarināta saskaņā ar šo noteikumu 40., 42. un 42.1 punkta prasībām; 46.3. ja zvejas kuģis tiek reģistrēts zem citas valsts karoga. 47. Ja apliecība ir zaudējusi spēku saskaņā ar šo noteikumu 46.1. vai 46.2.apakšpunktu, apliecību var atjaunot, ja: 47.1. veicot šo noteikumu 25.2. vai 31.4.apakšpunktā minēto zvejas kuģa apskati ne vēlāk kā sešus mēnešus no datuma, kad apliecība zaudējusi spēku, administrācija ir pārliecinājusies, ka zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām; 47.2. veicot šo noteikumu 25.2. vai 31.2.apakšpunktā minēto zvejas kuģa apskati vēlāk nekā sešus mēnešus pēc datuma, kad apliecība zaudējusi spēku, administrācija ir pārliecinājusies, ka zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām." 2. Aizstāt 1082.punktā saīsinājumu "SJO" ar vārdu "Organizācijas". 3. Aizstāt 1087.punktā vārdus "Elektronisko kartogrāfisko informācijas sistēmu" ar vārdiem "Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu". 4. Svītrot 12.nodaļu. 5. Izteikt 13.nodaļu šādā redakcijā: "13. Piesārņojuma novēršana no kuģiem 13.1. Piesārņojuma ar naftu novēršana 13.1.1. Vispārīgie jautājumi 1256. Šīs nodaļas prasības piemēro visiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks. 1257. Visiem zvejas kuģiem, kuriem saistošas šīs nodaļas prasības, piemēro arī MARPOL I pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz izņēmumiem, ekvivalentiem, naftu saturošo ūdeņu nopludināšanas nosacījumiem īpašajos rajonos un ārpus tiem, kā arī naftu saturošo ūdeņu novadīšanai pieņemšanas iekārtās ostās paredzēto cauruļvadu standartsavienojumiem. 1258. Šīs nodaļas izpratnē: 1258.1. naftas atlikumi (nosēdumi) ir naftas atlikumi (nosēdumi), kas radušies tādu normālu kuģa operāciju rezultātā kā galveno vai palīgmehānismu degvielas vai smēreļļas attīrīšana, naftas atlieku atdalīšana no filtrēšanas iekārtām, kā arī naftas atlikumi, kas uzkrājušies paliktņos, naftas atlikumi no hidraulikas un smēreļļu naftas atlikumi; 1258.2. naftas atlikumu (nosēdumu) tanks ir tilpne, kurā glabājas naftas atlikumi (nosēdumi), no kuras tos var tieši novadīt pieņemšanas iekārtās ostā caur standarta izplūdes savienojumu vai jebkuru citu apstiprinātu atbrīvošanās līdzekli; 1258.3. naftu saturoši sateču ūdeņi ir ūdeņi, kas var būt piesārņoti ar naftu naftas noplūžu vai mašīntelpu apkopes darbu veikšanas dēļ. Jebkāds šķīdums, kas iekļūst sateču sistēmā, ieskaitot sateču akas, sateču cauruļvadus vai sateču uzglabāšanas tankus, tiek uzskatīts par naftu saturošu sateču ūdeni; 1258.4. naftu saturošu sateču ūdeņu uzglabāšanas tanks ir tilpne, kurā savāc naftu saturošus sateču ūdeņus pirms to nopludināšanas, pārvietošanas vai atbrīvošanās no tiem; 1258.5. īpašie rajoni ir jūras rajoni, kas noteikti MARPOL I pielikuma 1.noteikumā. 13.1.2. Naftu saturošo sateču ūdeņu nopludināšanas kontrole 1259. Naftu saturošo sateču ūdeņu nopludināšana jūrā no zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka, neatkarīgi no to kuģošanas rajona (īpašajā rajonā vai ārpus tā), ir aizliegta, izņemot atbilstoši MARPOL I pielikuma 15.noteikuma nosacījumiem. 1260. Uz zvejas kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka par 400, neatkarīgi no tā kuģošanas rajona (īpašajā rajonā vai ārpus tā), naftu saturoši sateču ūdeņi tiek uzglabāti uz zvejas kuģa līdz to nodošanai ostu pieņemšanas iekārtās vai to nopludināšanai jūrā saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 1260.1. zvejas kuģis ir kustībā; 1260.2. uz zvejas kuģa ir darbībā esoša iekārta, kuras konstrukciju ir apstiprinājusi administrācija un kura nodrošina, ka naftas saturs nopludināmajā šķīdumā bez atšķaidīšanas nepārsniedz 15 miljonās daļas. 1261. Naftu saturošus atlikumus, kurus nedrīkst nopludināt jūrā saskaņā ar šo noteikumu 1259. un 1260.punktā minētajām prasībām, uzglabā uz zvejas kuģa līdz to nodošanai pieņemšanas iekārtās ostās. 13.1.3. Iekārtas naftu saturošo sateču ūdeņu attīrīšanai vai uzglabāšanai un nodošanai pieņemšanas iekārtās ostā 1262. Zvejas kuģi, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka, aprīko ar administrācijas apstiprinātu sateču ūdeņu filtrēšanas iekārtu atbilstoši MARPOL I pielikuma 14.noteikuma prasībām, kas nodrošina, ka naftas saturs nopludināmajā šķīdumā nepārsniedz 15 miljonās daļas. 1263. Administrācija nodrošina, cik vien tas praktiski ir iespējams, lai zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, ir aprīkoti ar pietiekamas ietilpības tvertni (tvertnēm) naftu saturošu sateču ūdeņu uzglabāšanai vai iekārtu, kas nodrošina to nopludināšanu saskaņā ar šo noteikumu 1260.punktā minētajām prasībām. 1264. Zvejas kuģus, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka un kuri darbojas tikai īpašajos rajonos, administrācija var atbrīvot no šo noteikumu 1262.punktā minēto prasību ievērošanas atbilstoši MARPOL I pielikuma 14.noteikumam. 1265. Lai izpildītu šo noteikumu 1260.punktā minētās prasības, zvejas kuģus, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, bet garums lielāks par 24 metriem, aprīko ar vienu no šādām iekārtām: 1265.1. naftu saturošu sateču ūdeņu uzglabāšanas tankiem ar vismaz 1 m3 lielu tilpumu, kas aprīkoti ar sūkni un standarta savienojumu; 1265.2. naftu saturošu sateču ūdeņu attīrīšanas iekārtu, cik vien tas praktiski un saprātīgi iespējams. 1266. Naftu saturošo sateču ūdeņu attīrīšanas iekārtu minimālā ražība atkarībā no zvejas kuģa bruto tilpības atbilst 5.tabulā norādītajai: 5.tabula Bruto tilpība Minimālā ražība (m3/stundā) 200-400 0,25 400-1600 0,5 1600-4000 1,0 4000-15000 2,5 15000 un vairāk 5,0 13.1.4. Naftas atlikumu (nosēdumu) tanki 1267. Zvejas kuģus, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka, ņemot vērā to mašīntelpas mehānismu tipu, kā arī reisu ilgumu, aprīko ar atbilstoša tilpuma tanku (tankiem), lai tajā (tajos) uzņemtu naftas atlikumus (nosēdumus), ar kuriem nevar rīkoties citādi, kā vien tas paredzēts MARPOL I pielikumā. Prasības attiecībā uz naftas nosēdumu tanku tilpumu un tam saistošs aprīkojums atbilst MARPOL I pielikuma 12.noteikumam. 1268. Zvejas kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, cik vien tas praktiski iespējams, ir aprīkoti ar pietiekamas ietilpības tanku (tankiem) naftas atlikumu (nosēdumu) uzglabāšanai, atbilstoši piemērojamajām MARPOL I pielikuma 12.noteikuma prasībām attiecībā uz to tilpumu. Naftas atlikumus (nosēdumus) var novadīt tieši no naftas atlikumu (nosēdumu) tanka tikai caur standarta savienojumu atbilstoši MARPOL I pielikumam vai arī ar jebkuru citu apstiprinātu izvades metodi. Nedrīkst pieļaut iespēju naftas atlikumus (nosēdumus) izsūknēt aiz borta. 1269. Uz zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400 un kuri nav aprīkoti ar naftas atlikumu (nosēdumu) tanku, naftas nosēdumus uzglabā naftu saturošu sateču ūdeņu uzglabāšanas tankā to tālākai nodošanai ostas pieņemšanas iekārtās. 1270. Uz zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, bet garums lielāks par 24 m, sateču ūdeņu uzglabāšanas tanks un naftas atlikumu (nosēdumu) tanks ir aprīkots ar izvadei uz pieņemšanas iekārtām ostā paredzētu sūkni, kas spēj sūknēt no naftas atlikumu (nosēdumu) tanka un sateču ūdeņu uzglabāšanas tanka. 1271. Uz zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, bet garums ir mazāks par 24 m, naftas atlikumus (nosēdumus) vai citus naftu saturošos piesārņotos ūdeņus (ja naftas atlikumi (nosēdumi) ir sajaukti ar sateču ūdeņiem) nodod pieņemšanas iekārtās ostā. Šīs darbības nodrošināšanai var izmantot krasta iekārtu sūkni. 1272. Šo noteikumu 1271.punktā minēto naftas atlikumu (nosēdumu) vai naftu saturošus ūdeņus uz pieņemšanas iekārtām ostā novada, izmantojot standartizēto cauruļvadu savienojumu atbilstoši MARPOL I pielikumam. 13.1.5. Ierakstu veikšana par darbībām ar naftu 1273. Uz zvejas kuģa, kura bruto tilpība ir 400 un lielāka, ir naftas operāciju žurnāla I daļa (Operācijas mašīntelpā). Naftas operāciju žurnāla paraugs atbilst MARPOL I pielikuma III papildinājuma prasībām, ierakstus tajā veic un to uzglabā atbilstoši MARPOL 17.noteikumam. 1274. Uz zvejas kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka par 400, kuģa mašīnžurnālā katrā atsevišķā gadījumā veic ierakstus par operācijām saistībā ar ūdeņiem, kas piesārņoti ar naftu, naftas nosēdumiem utt. Ierakstu par katru pabeigto operāciju ar parakstu apstiprina sardzes virsnieks vai virsnieki, kas par attiecīgo operāciju ir atbildīgi. Minētos ierakstus veic latviešu valodā bet, ja zvejas kuģis veic starptautiskos reisus, arī angļu valodā (angļu valodā ierakstus veic arī zvejas kuģis ar ārvalsts karogu). Ja naftu saturošos sateču ūdeņus, naftas atlikumus (nosēdumus) vai citus ar naftu piesārņotos ūdeņus nodod pieņemšanas iekārtās ostā, kuģa mašīnžurnālā pievieno arī pieņemšanas iekārtu apstiprinājuma dokumentu par nodotajiem naftu saturošajiem ūdeņiem. Minēto apstiprinājuma dokumentu glabā uz zvejas kuģa trīs gadus pēc tam, kad naftu saturošie ūdeņi ir nodoti pieņemšanas iekārtā ostā. 1275. Ierakstus kuģa mašīnžurnālā veic katru reizi: 1275.1. kad uz zvejas kuģa ir veiktas šādas operācijas: 1275.1.1. degvielas tanku tīrīšana; 1275.1.2. degvielas tanku mazgājamā ūdens novadīšana pieņemšanas iekārtās ostā; 1275.1.3. naftas atlikumu (nosēdumu) savākšana, sadedzināšana zvejas kuģa insineratorā vai novadīšana pieņemšanas iekārtās ostā; 1275.1.4. mašīntelpas sateču akās uzkrājušos naftu saturošo sateču ūdeņu attīrīšana, nopludināšana jūrā vai novadīšana pieņemšanas iekārtās ostā; 1275.1.5. degvielas vai smēreļļas uzpilde; 1275.2. kad negadījumā vai citu neparedzētu apstākļu dēļ ir notikusi naftas noplūde (kas nav uzskatāma par izņēmumu saskaņā ar MARPOL I pielikuma 4.noteikumu), norādot noplūdes laiku, vietu vai kuģa pozīciju notikuma laikā, aptuveno noplūdušo naftas produktu daudzumu un veidu, cēloņus un apstākļus. 1276. Uz zvejas kuģa, kura bruto tilpība ir 400 un lielāka, ir administrācijas apstiprināts zvejas kuģa plāns ārkārtas pasākumiem pret jūras piesārņošanu ar naftu atbilstoši MARPOL I pielikuma 37.noteikumam. 13.2. Piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršana 13.2.1. Vispārīgie jautājumi 1277. Šīs nodaļas prasības piemēro visiem zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, kuri ir sertificēti pārvadāt mazāk nekā 15 personas un kuru garums ir 12 metri un lielāks. 1278. Zvejas kuģiem, kuriem atbilstoši šo noteikumu 1277.punktam ir saistošas šīs nodaļas prasības, piemēro arī MARPOL IV pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz izņēmumiem, ekvivalentiem, notekūdeņu nopludināšanas nosacījumiem, notekūdeņu novadīšanai pieņemšanas iekārtās ostās paredzēto cauruļvadu standartsavienojumiem. 1279. Zvejas kuģiem, uz kuriem neattiecas šīs nodaļas prasības, piemēro MARPOL IV pielikumā noteiktās prasības. Tie ir zvejas kuģi: 1279.1. kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka; 1279.2. kuru bruto tilpība ir mazāka par 400 un kuri ir sertificēti pārvadāt vairāk par 15 personām. 1280. Šīs nodaļas izpratnē: 1280.1. notekūdeņi ir: 1280.1.1. kanalizācijas ūdeņi un citi atkritumi no jebkura veida tualetēm un urīnpodiem; 1280.1.2. kanalizācijas ūdeņi no medicīnas telpām (ambulance, lazarete) - mazgāšanas tvertnēm, mazgāšanās vannām un notekām, kas atrodas šajās telpās; 1280.1.3. kanalizācijas ūdeņi no telpām, kurās atrodas dzīvnieki; 1280.1.4. citi notekūdeņi, kas tiek sajaukti kopā ar iepriekš definētajiem kanalizācijas ūdeņiem; 1280.2. notekūdeņu uzglabāšanas tvertne ir tvertne, ko izmanto notekūdeņu savākšanai un uzglabāšanai; 1280.3. pelēkie ūdeņi ir ūdeņi no veļas mazgātavām, vannām, dušas telpām, izlietnēm un kambīzes, kā arī trauku mazgājamie ūdeņi; 1280.4. savienojums ar krastu ir atloku standartsavienojums, caur kuru iespējama tvertņu iztukšošana, izmantojot ārējo sūknēšanas aprīkojumu; 1280.5. tualešu satura savākšanas sistēma ir savstarpēji savienots sanitārais aprīkojums, ieskaitot tualeti, urīnpodu (stacionāru vai pārvietojamu), cauruļvadus, notekūdeņu uzkrāšanas tvertni (stacionāru vai pārvietojamu), savienojumus ar pieņemšanas iekārtām ostās (tualešu satura savākšanas sistēma piemērota uz zvejas kuģiem, kuri ir īsāki par 24 metriem, lai savāktu, uzglabātu un novadītu notekūdeņus). 1281. Notekūdeņu uzglabāšanas tvertnes tilpumu nosaka, ņemot vērā: 1281.1. reisa ilgumu; 1281.2. personu skaitu uz kuģa; 1281.3. skalošanas sistēmu, kāda tiek izmantota uz kuģa, - vakuumsistēma, parastā vai recirkulācijas sistēma; 1281.4. vai pelēko ūdeņu un notekūdeņu sistēmas ir savienotas; 1281.5. pelēko ūdeņu un notekūdeņu rašanās daudzumu dienā uz vienu personu. 1282. Šo noteikumu 1281.5.apakšpunktā norādītais pelēko ūdeņu un notekūdeņu iespējamais daudzums litros dienā vienai personai, kas varētu rasties uz kuģa, ņemot vērā 6.tabulā norādīto skalošanas sistēmu, ir šāds: 6.tabula Litri dienā uz vienu personu parastā sistēma vakuumsistēma recirkulācijas sistēma Notekūdeņi 50 25 10 Notekūdeņi un pelēkie ūdeņi 200 125 - 1283. Šajā nodaļā minētās prasības neierobežo papildu prasību piemērošanu saskaņā ar attiecīgās ostas noteikumiem. 13.2.2. Notekūdeņu nopludināšana un atbilstošu ierakstu veikšana 1284. Notekūdeņu nopludināšana jūrā no zvejas kuģiem, kuriem ir saistošas šīs nodaļas prasības, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja tiek izpildīts kāds no šiem nosacījumiem: 1284.1. zvejas kuģis nopludina frakcionētus un dezinficētus notekūdeņus, lietojot administrācijas apstiprinātu iekārtu, trīs jūras jūdžu vai lielākā attālumā no tuvākās sauszemes vai nefrakcionētus un nedezinficētus notekūdeņus 12 jūras jūdžu vai lielākā attālumā no tuvākās sauszemes. Notekūdeņus, kas uzkrāti uzkrāšanas tvertnē, nenopludina uzreiz, bet mērenā plūsmā, zvejas kuģim esot gaitā ar ātrumu vismaz četri mezgli. Nopludināšanas intensitāte ir administrācijas apstiprināta, ņemot vērā atbilstoši Organizācijas Rezolūcijai MEPC 157(55) "Rekomendācijas par neapstrādātu notekūdeņu nopludināšanas ātruma standartiem no kuģiem" noteiktos standartus; 1284.2. zvejas kuģa aprīkojumā ir administrācijas apstiprināta notekūdeņu attīrīšanas iekārta, zvejas kuģa dokumentos atzīmēti attīrīšanas iekārtas pārbaudes rezultāti un novadītie attīrītie notekūdeņi nerada apkārtējā ūdenī redzamas peldošas cietās daļiņas un nemaina apkārtējā ūdens krāsu. 1285. Ja notekūdeņi ir sajaukti ar atkritumiem vai ar tādiem notekūdeņiem, kam ir atšķirīgas izplūdes prasības, ņem vērā stingrāko no abiem ierobežojumiem. 1286. Zvejas kuģi, kuri ir īsāki par 24 metriem un kuri ir aprīkoti ar tualešu satura savākšanas sistēmu, notekūdeņus nodod pieņemšanas iekārtās ostā vai nopludina tos saskaņā ar šo noteikumu 1284.punktā minētajiem nosacījumiem. 1287. Ierakstus (latviešu valodā) par darbībām ar notekūdeņiem kuģa mašīnžurnālā veic šādos gadījumos: 1287.1. notekūdeņus nopludina jūrā, norādot datumu, laiku, koordinātas, kur šādas darbības veiktas; 1287.2. notekūdeņus nodod pieņemšanas iekārtās ostās, norādot datumu, laiku, ostu, un pievieno kuģa mašīnžurnālā pieņemšanas iekārtu apstiprinājuma dokumentu par nodotajiem notekūdeņiem. Minēto apstiprinājuma dokumentu glabā uz zvejas kuģa vēl gadu pēc tam, kad notekūdeņi ir nodoti. 13.2.3. Piesārņošanas novēršanas aprīkojums 1288. Zvejas kuģus, kuru garums ir 24 metri un vairāk, aprīko ar vienu no šādām notekūdeņu sistēmām: 1288.1. ar notekūdeņu apstrādes iekārtu, ko ir atzinusi administrācija, ņemot vērā standartus un testēšanas metodes atbilstoši Organizācijas Rezolūcijai MEPC.159(55) "Pārstrādātie norādījumi attīrīšanas iekārtu notekūdeņu nopludināšanas standartu un veiktspējas pārbaužu ieviešanai", un kas atbilst ekspluatācijas prasībām; 1288.2. ar notekūdeņu frakcionēšanas un dezinfekcijas sistēmu, ko atzinusi administrācija un kas atbilst ekspluatācijas prasībām. Šādu sistēmu aprīko ar notekūdeņu uzglabāšanas tvertni/tvertnēm, kas nodrošina īslaicīgu notekūdeņu uzglabāšanu, kad zve …