Lokālplānojuma, kas groza Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu bijušās rūpnīcas "Liepājas Metalurgs" teritorijai, teritorijas izmantošanas un apbūv

Lokālplānojuma, kas groza Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu bijušās rūpnīcas "Liepājas Metalurgs" teritorijai, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 21 Liepājā 2022. gada 13. oktobrī (prot. Nr. 14, 8. §) Lokālplānojuma, kas groza Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu bijušās rūpnīcas "Liepājas Metalurgs" teritorijai, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 1. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentiem" 91. punktu 1. Ar saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti lokālplānojuma, kas groza Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu bijušās rūpnīcas "Liepājas Metalurgs" teritorijai, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskās daļas saistošās daļas: 1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (pielikums); 1.2. grafiskā daļa, kas pieejama valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla hipersaitē ar unikālo identifikatoru https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_25278. 2. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa. Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš  Pielikums Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 2022. gada 13. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 21 Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome reģistrācijas Nr. 90000063185 Rožu iela 6, Liepāja, LV-3401 pasts@liepaja.lv, www.liepaja.lv Liepājas valstspilsētas pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90000063185 Rožu iela 6, Liepāja, LV-3401 pasts@liepaja.lv http://www.liepaja.lv Lokālplānojums, kas groza Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu bijušās rūpnīcas "Liepājas Metalurgs" teritorijai Redakcija 2.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 2.3. Neatbilstoša izmantošana 2.4. Jaunu zemes vienību veidošana un piekļūšanas noteikumi 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 3.6. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana 3.7. Aizsargjoslas un citi izmantošanas aprobežojumi 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 7. Citi nosacījumi/prasības 7.1. Detālplānojuma izstrāde 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1. Šie noteikumi darbojas kā Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk - noteikumu) grozījumi un nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei grafiskajā daļā norādītajā bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" lokālplānojuma teritorijā (turpmāk - lokālplānojuma teritorija). 2. Mainoties zemes vai būves kadastra apzīmējumam, zemes gabalus sadalot, apvienojot vai citādi pārveidojot vai mainoties adresācijai, lokālplānojumā noteiktās prasības un īpašos uz minētajiem objektiem attiecināmos noteikumus, ja tādi ir, piemēro arī jaunajā situācijā. 3. Noteikumu prasības ir spēkā neatkarīgi no īpašnieku vai lietotāju maiņas. 4. Noteikumos iekļautas atsauces uz tā izstrādes laikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ja līdz lokālplānojuma īstenošanas uzsākšanai vai tās laikā kāds no lokālplānojumā minētajiem normatīvajiem aktiem ir zaudējis spēku, piemērojams atbilstošais spēkā esošais normatīvais akts. 1.2. Definīcijas 5. Šajos noteikumos ir lietoti šādi termini: 6. Apbūves augstums - vertikālais attālums līdz ēkas parapetam - būvei ar savietoto jumtu, līdz jumta dzegai - būvei ar jumta slīpumu līdz 30°, līdz jumta korei - būvei ar jumta slīpumu, kas pārsniedz 30°. 7. Apbūves laukums - būves ārējā perimetra projekcija cokola stāva līmenī, ieskaitot izvirzītas daļas. Apbūves laukumā ieskaita laukumus zem būvēm (vai to daļām), kuras izvietotas uz stabiem, caurbrauktuvju laukumus, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm. 8. Apbūves līnija - šajos noteikumos noteikts apbūves minimālais attālums no zemes vienības robežas (kaimiņu zemes vienības), piebraucamā ceļa robežas vai citām teritorijām un objektiem, izņemot ielas sarkano līniju. 9. Ielu apstādījumu josla - teritorija starp ielas sarkano līniju un būvlaidi, tostarp starp sarkano līniju un žogu, ja žogs izvietots ar atkāpi no sarkanās līnijas. Ielu apstādījumu josla paredzēta ainavisku stādījumu ierīkošanai, kuru pamatstruktūru veido koki. 10. Arhitektoniski kvalitatīvs - tāds (objekts), kas projektēts un būvēts, ievērojot arhitektoniskās kvalitātes principu Būvniecības likuma 4. panta 1. punkta izpratnē. 11. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve: 11.1. Rūpniecības ražotnes, ievērojot šādus nosacījumus: 11.1.1. Stacionāras ražošanas iekārtas, kas rada piesārņojuma emisiju, ir izvietotas telpās vai tiek izmantoti slēgti tehniski paņēmieni, kas novērš difūzu piesārņojuma emisiju; 11.1.2. Paredzēts lietot labākos pieejamos, ekonomiski pamatotos tehniskos paņēmienus, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma rašanos, un darbības rezultātā netiek pārsniegti ar labākajiem pieejamajiem tehniskiem paņēmieniem saistītie emisijas līmeņi; 11.1.3. Darbības teritorija ir nodrošināta ar centralizētajiem lietusūdens kanalizācijas tīkliem, lietusūdens novadīšanai izmantojot ilgtspējīgus lietusūdens apsaimniekošanas pasākumus; 11.1.4. Darbības radītais trokšņa līmenis nepārsniedz trokšņa robežlielumus un piegulošajās publiskās apbūves teritorijās, kurās fona trokšņa līmenis pārsniedz trokšņa robežlielumus, darbības rezultātā nepalielinās trokšņa līmenis; 11.1.5. Darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un piegulošajās publiskās apbūves teritorijās, kurās fona gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, darbības rezultātā nepaaugstinās gaisa piesārņojuma līmenis; 11.1.6. Darbības paplašināšanas rezultātā objekts nekļūst par paaugstinātas bīstamības objektu; 11.2. Ražotnes, kurām atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" prasībām nav nepieciešama piesārņojošas darbības atļauja vai apliecinājums; 11.3. Mazās ražotnes (amatniecība u.tml.), kuru kopējā platība nepārsniedz 1000 m2; 11.4. Ar vieglās rūpniecības apbūvi saistīta noliktavu apbūve. 12. Atklāta uzglabāšana - ražošanas materiālu, izejvielu, preču uzglabāšanas veids ārā vai vaļējās, ar sienām nenorobežotās būvēs, un nav autostāvvieta. 12.1. Atklāta īslaicīga uzglabāšana - uzglabāšana līdz 3 mēnešiem; 12.2. Atklāta ilglaicīga uzglabāšana - par 3 mēnešiem ilgāka atklāta uzglabāšana; 13. Inženierkomunikāciju koridors - teritorija, ko norobežo sarkanās līnijas un kurā primāri paredzēts izvietot inženiertehniskās apgādes tīklus un būves ārpus ielu teritorijas. 14. Izmantošana - plānota vai īstenota zemes ierīcība, lietošana un apbūve. Izmantošana, kas atbilst lokālplānojumam, ir atļautā izmantošana. 15. Labiekārtojuma elementi - elementi vides funkcionālās un telpiskās kvalitātes pilnveidošanai: celiņi, takas, mākslīgi veidoti ūdensobjekti, pieminekļi, skulptūras, vides mākslas objekti, strūklakas, nožogojumi, lapenes, pergolas, augu konteineri, atbalsta sienas, soliņi, atkritumu tvertnes, apgaismes ķermeņi u.c. dizaina elementi un mazās arhitektūras formas, bērnu rotaļu ierīces, aktīvās atpūtas iekārtas un sporta spēļu laukumi, skeitparki u.tml. 16. Pagaidu izmantošana - saimnieciskā darbība, ko atļauts veikt neapbūvētās teritorijās līdz atļautās izmantošanas uzsākšanai atbilstoši šiem noteikumiem un teritorijas izmantošana, izbūvējot vai izvietojot šajos noteikumos atļautās būves, ko ekspluatē līdz brīdim, kamēr attiecīgajā teritorijā tiek uzsākta pastāvīgā atļautā izmantošana. Teritoriju pēc pieprasījuma atbrīvo no pagaidu izmantošanas būvēm pirms pastāvīgās atļautās izmantošanas uzsākšanas. 17. Palīgēka - būve, kas saistīta ar noteiktā teritorijā atļautas būves izmantošanas funkciju nodrošināšanu, piemēram, atsevišķa transportlīdzekļu novietne (garāža), nojume, darbnīca, saimniecības ēka, noliktava u.tml. Ja palīgēka savienota ar būvi, kuras funkcijas tā nodrošina, vai iebūvēta tajā, tā uzskatāma par šīs būves daļu. 18. Pilsētbūvnieciskais akcents - pilsētvidē dominējoša atsevišķa akcentēta būve, tās daļa vai būvju grupa, kuras augstums ir lielāks nekā konkrētajā vietā noteiktais maksimālais atļautais apbūves augstums un kuras izvietojums pamatots ar pilsētvides telpiskās struktūras pilnveidošanu un sabiedriski nozīmīgām funkcijām. Pilsētbūvnieciskais akcents pilnveido pilsētas struktūru, telpiski mijiedarbojoties ar pilsētvidi, kā arī papildinot pilsētas raksturu kopumā. 19. Zemes vienības ielas fronte - horizontāls attālums pa ielas sarkano līniju starp zemes vienības sānu robežām. 20. Žogs - būve, kas pilda zemes vienības vai tās daļas norobežošanas funkcijas. 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 21. Atsevišķu teritoriju plānotā (atļautā) izmantošana jānosaka saskaņā ar lokālplānojuma grafiskās daļas plānu "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi". 22. Visās funkcionālajās zonās atļauts veikt teritorijas labiekārtošanu un apstādījumu ierīkošanu. 23. Visās funkcionālajās zonās izņemot DA5 atļauts veikt: 23.1. Inženierkomunikāciju izvietošanu un objektu, tostarp, transformatoru apakšstaciju (izņemot 330 kV) izbūvi; 23.2. E kategorijas ielas un piebraucamā ceļa izbūvi; 23.3. Transportlīdzekļu novietnes ierīkošanu, ja transportlīdzekļu novietne nepieciešama teritorijas atļautās izmantošanas nodrošināšanai; 23.4. Atkritumu konteineru novietnes izbūvi; 23.5. Elektrotransporta uzlādes punkta ierīkošanu; 23.6. Citu objektu izvietošanu vai ierīkošanu, kā arī tādu darbību veikšanu, kuru nepieciešamība pamatota ar būtiskiem sabiedrības drošības, veselības aizsardzības vai vides aizsardzības apsvērumiem. 24. Visās funkcionālajās zonās atļautā papildizmantošana nedrīkst pārsniegt 30 % no teritorijas - zemes vienības vai apbūves kvartāla, vai atbilstošās funkcionālās zonas/apakšzonas teritoriāli vienotās daļas. Ja plānotā papildizmantošana kvartālā vai atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotajā daļā pārsniedz 30 %, būvvalde pieņem lēmumu par nepieciešamību teritorijai veikt būvniecības ieceres publisko apspriešanu vai detālplānojuma izstrādi. 25. Teritorijā esoša ūdensobjekta - kanāla un grāvju paplašināšana, to gultnes padziļināšana un krastu stiprināšana veicama izstrādājot būvprojektu. 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 26. Visā teritorijā aizliegts veikt: 26.1. Derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņu un ģeotermālās, petrotermālās enerģijas) ieguvi; 26.2. Atkritumu apglabāšanu; 26.3. Atklātu uzglabāšanas laukumu izveidi, izņemot uzglabāšanu kā pagaidu izmantošanu; 26.4. Atklātu uzglabāšanas laukumu izveidi ar smakojošu un putošu materiālu izvietošanu, ja piesārņojošā ietekme pārsniedz zemes vienības robežas; 26.5. Atklātu ilglaicīgu uzglabāšanu priekšpagalmā un teritorijā, kas tieši robežojas ar publisko ārtelpu, kā arī brīvajā (zaļajā) teritorijā. Izņēmuma gadījumā priekšpagalmā atklāta uzglabāšana pieļaujama, ja būvprojektā tiek pamatots, ka ražošanas procesu nav iespējams organizēt citādi, un ievērojot šo noteikumu 66.2. vai 66.3. punktu; 26.6. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētu būvju izvietošanu; 26.7. Darbības, kuru rezultātā prognozējams grunts, kā arī virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojums. 2.3. Neatbilstoša izmantošana 27. Ja ir uzsākta zemes vienības likumīga izmantošana pirms stājies spēkā lokālplānojums un lokālplānojumā attiecīgajai zemes vienībai ir noteikts cits izmantošanas veids, tad šai zemes vienībai ir neatbilstošas izmantošanas statuss (neatbilstošas izmantošanas zemes vienība). 28. Teritorijas neatbilstoša izmantošana ir likumīgi uzsākta šādos gadījumos: 28.1. Izsniegta būvatļauja, kurai nav beidzies derīguma termiņš; 28.2. Akceptēts būvprojekts, kura akceptam nav beidzies derīguma termiņš; 28.3. Izmantošana atbilst kadastra reģistrā reģistrētam būves lietošanas veidam; 28.4. Notiek likumīga saimnieciska darbība. 29. Neatbilstošas izmantošanas zemes vienībā var turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, tostarp renovēt vai pārbūvēt būves, ja netiek būtiski palielināts to būvapjoms, kā arī būvēt palīgēkas ar nosacījumu, ka netiek palielināta neatbilstība šo noteikumu prasībām. Par nebūtisku būvapjoma palielināšanu uzskatāma tāda būves pārbūve, kas tiek īstenota, lai nodrošinātu būvi ar inženierkomunikācijām, nodrošinātu vides pieejamību vai lai ieviestu jaunas tehnoloģijas būves pamatdarbības nodrošināšanai, pie nosacījuma, ka apbūves intensitāte zemes vienībā netiek palielināta vairāk kā par 50 %. 30. Ja uz neatbilstošas izmantošanas zemes vienības ir iecerēta būves pārbūve, mainot tās funkciju, būves funkciju var mainīt tikai tā, lai zemes vienības izmantošana pēc pārbūves atbilstu lokālplānojuma prasībām. 31. Jaunbūves būvniecību uz neatbilstošas izmantošanas zemes vienības ierosina un īsteno saskaņā ar spēkā esošo lokālplānojumu. 32. Neatbilstošas būves būvniecību var pabeigt saskaņā ar jau saņemtajām atļaujām un pieņemtajiem lēmumiem. 33. Esošu neatbilstošu būvi var atjaunot vai pārbūvēt, ja pēc pārbūves vai atjaunošanas šī būve atbildīs visām lokālplānojuma prasībām, vai - nepalielinot neatbilstību šo noteikumu prasībām. 34. Zemes vienību, kuras platība ir mazāka par minimālo atļauto zemes vienības platību vai kam citi parametri neatbilst lokālplānojumā noteiktajām prasībām (neatbilstoša zemes vienība), var izmantot un apbūvēt, kā arī ierīkot, pārbūvēt vai izmantot uz tā esošu būvi atbilstoši lokālplānojumam, ja: 34.1. Zemes vienību nodrošina ar būvnormatīvos noteikto inženiertehnisko apgādi; 34.2. Tiek ievērotas citas lokālplānojuma prasības. 2.4. Jaunu zemes vienību veidošana un piekļūšanas noteikumi 35. Katra lokālplānojumā noteiktā kvartāla sadalīšana mazākās zemes vienībās veicama vienlaikus, izstrādājot: 35.1. Zemes ierīcības projektu, izņemot gadījumus, kad noteikta nepieciešamība izstrādāt detālplānojumu; 35.2. Detālplānojumu - ja: 35.2.1. Zemes vienība atrodas dabas un apstādījumu teritorijā; 35.2.2. Kvartāls sadalāms vairāk kā četrās zemes vienībās un/vai visām jaunajām zemes vienībām nav iespējama piekļuve no ielas, tāpēc nepieciešama iekškvartāla ielas vai piebraucamā ceļa izbūve; 35.2.3. Ja vienlaikus tiek plānota vairāku zemes vienību teritorijas kopīga funkcionāli vienota attīstība; 35.2.4. Citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. 36. Jaunas zemes vienības veidojamas ne mazākas kā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā, iespēju robežās ņemot vērā esošus norobežojošos elementus (grāvjus, ceļus, stādījumus, aizsargjoslas u.c.) un blakus zemes vienību robežu struktūru, paredzot iespēju racionāli izvietot apbūvi, ievērojot noteiktos apbūves parametrus, būvlaides un apbūves līnijas. 37. Jaunai zemes vienībai ar detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu nosakāma tieša piekļuve no ielas vai piebraucamā ceļa, uz teritorijām paredzot atbilstoša platuma iebrauktuvi, bet ne platāku par 8,5 m. 38. Ielai vai piebraucamajam ceļam uz vairāk nekā vienu zemes vienību jābūt atsevišķai zemes vienībai. 39. Iekškvartāla ielas un piebraucamie ceļi pēc visu plānoto inženierkomunikāciju izbūves aprīkojami ar cieto segumu. 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 40. Autostāvvietu skaitu ēkām un būvēm nosaka būvprojekta stadijā, ievērojot spēkā esošā Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves noteikumu, lokālplānojuma, kā arī citu spēkā esošo normatīvo aktu prasības. 41. Ikvienā zemes vienībā plānoto objektu funkcionēšanai nepieciešamās autostāvvietas izvietojamas konkrētajā zemes vienībā. Veicot publiskās apbūves apmeklētājiem nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus var ņemt vērā publiski pieejamo autostāvvietu esamību 300 m rādiusā no attiecīgā objekta. 42. Autonovietnēs publiskajā ārtelpā un pie ēkām ar publisku funkciju vismaz vienu autostāvvietu no katrām 20 autostāvvietām paredzēt personām ar īpašām vajadzībām. Speciālās autostāvvietas projektējamas vismaz 3,5 m platas un izvietojamas vistuvāk objekta ieejai. 43. Atklātas virszemes transportlīdzekļu novietnes projektējamas, minimāli uz katrām 20 stāvvietām veidojot sadalošās joslas ar apstādījumiem un norobežojošiem stādījumiem, kuri kopumā veido vismaz 10 % no autonovietnes platības un no visiem stādījumiem vismaz 5 % ir koki. 44. Autonovietnes labiekārtojamas, izmantojot intensīvām antropogēnām slodzēm piemērotus apstādījumus, kā arī nodrošina ar atkritumu konteineriem un citiem nepieciešamajiem labiekārtojuma elementiem - apgaismojumu, soliņiem u.c. 45. Papildus autonovietnēm paredzamas arī speciāli aprīkotas velosipēdu, motociklu (arī mopēdu un motorolleru) novietnes. 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 46. Lokālplānojuma teritorija nodrošināma ar elektroapgādi, tostarp ielu apgaismojumu, elektronisko sakaru tīkliem, siltuma apgādi, centralizēto ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju un lietus ūdeņu novadīšanas risinājumiem atbilstoši plānotajai apbūvei un teritorijas izmantošanai. 47. Inženiertehnisko būvju un maģistrālo inženiertīklu principiālais izvietojums lokālplānojuma teritorijā attēlots grafiskās daļas lapā "Principiālie šķērsprofili" un plānoto inženiertīklu shēmās. 48. Lai lokālplānojuma teritorijā katrā īstenošanas posmā plānotajai apbūvei nodrošinātu pilnvērtīgu inženiertehnisko apgādi, teritorijas attīstītājiem sadarbībā ar attiecīgo inženierkomunikāciju turētājiem un pašvaldību nepieciešams realizēt inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu projektēšanu un izbūvi līdz atbilstošās īstenošanas posma robežai, t.sk.: 48.1. Sadzīves kanalizācijas pieslēguma izbūvi atbilstoši katrā īstenošanas posmā plānotajam - pievienojoties pilsētas (SIA "Liepājas ūdens") sadzīves kanalizācijas tīklam (pielikums Nr. G25 - "Plānotie sadzīves kanalizācijas tīkli"); 48.2. Ūdensapgādes pieslēguma izbūvi atbilstoši katrā īstenošanas posmā plānotajam - centralizēti no SIA "Liepājas Ūdens" tīkla d150-300 mm. Tehnoloģiskām vajadzībām iespējams pieslēgties artēziskajam urbumam Nr. 8 pie Satiksmes ielas (pielikums Nr. G24 - "Plānotie dzeramā ūdens un ugunsdzēsības ūdensapgādes tīkli un to aprēķinātais patēriņš"); 48.3. Siltumapgādei sākotnējā lokālplānojuma teritorijas attīstības posmā paredzami lokāli siltumapgādes avoti. Centralizēta siltumapgādes avota izveide paredzēta perspektīvā, teritorijas attīstības noslēguma posmā, kopējam siltumenerģijas pieprasījumam sasniedzot ekonomiski pamatotu līmeni - min 50 % kopējās aprēķinātās slodzes (pielikums Nr. G27 -"Plānotā siltumapgādes sistēmas centralizācija, noslēdzošais attīstības posms"); 48.4. Elektroapgādes pieslēguma izbūvi atbilstoši katrā īstenošanas posmā plānotajam - no esošās 110kV apakšstacijas Nr. 61 Brīvības ielā un/vai no pārbūvētās 110 kV apakšstacijas "Metalurgs" (pielikumi Nr. G30, Nr. G31, Nr. G32 un Nr. G33 - "Plānotās kabeļu trases barošana no AST "MET"" un "Plānotās kabeļu trases barošana no AST 61", 1. un 2. posms); 48.5. Gāzes apgādes pieslēguma izbūvi, ja tā nepieciešama ražošanas attīstībai, atbilstoši īstenošanas posmiem - no gāzes spiediena pazemināšanas stacijas "Metalurgs". Papildus pieslēgumus AS "GASO" tīklam 1. posmā iespējams veikt no Brīvības ielas un Dūņu ielas. Tālākajos attīstības posmos gāzes apgādes pieslēgumus iespējams veikt no Parka/Zemnieku ielas un Brīvības/Zemnieku ielas (pielikums Nr. G29 - "Plānotie gāzes apgādes tīkli"); 48.6. Elektronisko sakaru kabeļu kanalizācijas izbūvi atbilstoši katrā īstenošanas posmā plānotajam - no tuvākajām pieslēguma vietām: Brīvības ielā, Dūņu ielā, Meldru ielā, Satiksmes ielā vai Ezermalas ielā (pielikums Nr. G37 - "Plānotie ārējie elektronisko sakaru sistēmu tīkli"); 48.7. Lietus ūdeņu novadīšanu atbilstoši katrā īstenošanas posmā plānotajam - uz pilsētas lietus notekūdeņu sistēmu: no Dūņu ielas posmā no Meldru ielas līdz Satiksmes ielai, bet no lokālplānojuma teritorijas rietumu daļas - uz Parka ielas lietus ūdens kolektoru (pielikums Nr. G26 - "Plānotie lietus ūdens kanalizācijas tīkli"). 49. Lietus ūdeņu uzkrāšanai un novadīšanai atļauts veidot kombinētus risinājumus, tostarp ilgtspējīgai lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošanai (ūdensobjektus, ievalkas u.tml.), izvērtējot iespējamo lietus ūdeņu plūsmas un uzkrāšanas metodes ietekmi uz esošo piesārņojumu, nepieļaujot piesārņojuma iespējamo izskalošanos un transportēšanu ar lietus ūdeņiem un regulāri kontrolējot virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. Būvniecības rezultātā aizliegts pasliktināt apkārt esošo zemes vienību hidroloģisko stāvokli. 50. Inženierkomunikācijas izbūvējamas, ņemot vērā grafiskās daļas lapā "Ielu principiālie šķērsprofili" ietvertos risinājumus, kā arī grafiskās daļas pielikumos iekļautās inženiertīklu shēmas. Inženierkomunikāciju risinājumi - pieslēguma vietas un izvietojums precizējami turpmākās projektēšanas gaitā, izstrādājot atbilstošus būvprojektus. 51. Ārējā ugunsdzēsības ūdensapgāde nodrošināma saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 326 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves"" prasībām un to izpildei piemērojamajiem standartiem. 52. Centralizētā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma projektējama un izbūvējama ar cilpveida tīkliem. Ugunsdzēsības hidranti ūdensvada tīklā izvietojami tā, lai nodrošinātu katras ēkas ārējo ugunsdzēsību no vismaz diviem hidrantiem ne mazāk kā trīs stundas, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. 53. Lietus ūdeņu novadīšanai zem plānotā Dūņu ielas pagarinājuma uz pievadkanālu lokālplānojuma teritorijas dienvidu daļā, pirms ielaides pievadkanālā paredzēt lietus ūdens attīrīšanas iekārtas atbilstoši Ministra kabinetu noteikumiem un Valsts vides dienesta noteiktajām prasībām. No pievadkanāla lietusūdeņi ar sūkņu stacijas palīdzību pārsūknējami uz atgriezeniskā cikla baseinu, kuru no Liepājas ezera norobežo dambis. Novadot ūdeņus uz atgriezeniskā cikla baseinu, nepieciešams veikt sūkņu stacijas pārbūvi. 3.3. Prasības apbūvei 54. Lokālplānojuma ietvaros izstrādātais esošo būvju izvērtējums izmantojams par pamatu turpmākajai esošās apbūves izmantošanai - atjaunošanai, pārbūvei vai nojaukšanai. Neatkarīgi no turpmākās būvju izmantošanas ieceres katrai esošajai būvei atbilstoši plānotajai darbībai veicama tehniskā apsekošana un izstrādājams atjaunošanas, pārbūves vai nojaukšanas projekts. Vēsturiskajai apbūvei Būvvalde papildus var izvirzīt prasību veikt kultūrvēsturisko inventarizāciju vai izpēti, lai noteiktu būvju iespējamo kultūrvēsturisko vērtību. 55. Plānotās apbūves risinājumi zemes vienībās - būvju apjomi, izvietojums un attālumi starp tām precizējami un detalizējami būvprojektos vai detālplānojumā atbilstoši pasūtītāja sagatavotam projektēšanas uzdevumam. 56. Plānojot jaunas apbūves izvietošanu, ievērot šajos noteikumos noteiktās un grafiskās daļas lapā "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi") attēlotās būvlaides un apbūves līnijas, ņemot vērā arī grafiskās daļas pielikumu (pielikums Nr. G23 - "Esošā saglabājamā apbūve un jaunās apbūves priekšlikums"). 57. Galvenā ēka/būve zemes vienībā izvietojama uz būvlaides pie ielas, palīgēkas un tehnoloģiskās būves - sānu un aizmugures pagalmā, ja šajos noteikumos nav norādīts citādi. 58. No publiskās ārtelpas, t.sk. ielas pārredzamās ēku fasādes un jumti projektējami arhitektoniski kvalitatīvi, atbilstoši teritorijas izmantošanas veidam un apbūves raksturam. 59. Inženiertehnisko ierīču un mehānismu (liftu šahtu, vēdināšanas, kondicionēšanas un apkures sistēmu izvadu, mastu, dūmvadu, antenu u.tml.), kā arī ražošanas tehnoloģisko iekārtu atrašanos projektē, pēc iespējas samazinot šo elementu negatīvo vizuālo ietekmi uz fasādēm un jumta daļām, kas pārredzamas no publiskās ārtelpas. Minētos elementus projektēt atbilstoši ēkas mērogam un proporcijām, izmantojot saskaņotus materiālus un dizainu, tehnoloģisko iespēju robežās iekļaujot kopējā ēkas kompozīcijā un papildinot objekta arhitektonisko tēlu. 60. Izņēmumi būvju augstuma ierobežojumos pieļaujami pilsētbūvnieciskiem akcentiem - būvēm, kuras pilnveido pilsētas siluetu vai ielas skata panorāmu. Šo būvju izvietojums un augstums pamatojams, kvartāla detālplānojuma izstrādes ietvaros veicot būvniecības ieceres vizuālās ietekmes analīzi. 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 61. Lokālplānojuma teritorijas galveno apstādījumu struktūru veido: 61.1. Apstādījumi publiskās ārtelpas teritorijā starp perspektīvajām D un E kategorijas ielām un plānoto apbūvi; 61.2. Apstādījumi gar perspektīvo C kategorijas ielu, kas savienos Parka ielu un 14. novembra bulvāri; 61.3. Labiekārtota ārtelpa dabas un apstādījumu teritorijās; 61.4. Ārtelpa bez labiekārtojuma vai ar minimālu labiekārtojumu dabas un apstādījumu teritorijās, kas robežojas ar NATURA 2000 vietu "Dabas liegums "Liepājas ezers"". 62. Zemes vienību labiekārtojums izstrādājams un detalizējams būvprojektā. Katrā zemes vienībā pret ielu un/vai publisko ārtelpu teritorijā starp sarkano līniju un būvlaidi paredzēt ielu apstādījumu joslu - norobežojošus un ainavu veidojošus stādījumus vismaz 50 % no zemes vienības ielas frontes. 63. Veidot publiski pieejamas, kvartāla robežās telpiski vienotas un daudzveidīgas ielu apstādījumu joslas, teritoriju atvēlot: 63.1. Dažādu augu stādījumiem, tai skaitā kokiem, krūmiem, vīteņaugiem un zālienam, kā arī daudzgadīgo graudzāļu un ziemciešu stādījumiem; 63.2. Ūdenstecēm lietus ūdeņu uzkrāšanai, attīrīšanai un novadīšanai. 64. Visā lokālplānojuma teritorijā maksimāli saglabāt esošos kokus. 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 65. Projektējot jaunas pilsētas nozīmes ielas (C kategorijas ielas) un objektos ar paaugstinātu trokšņa un putekļu līmeni, veic kompleksus trokšņa un piesārņojuma samazināšanas pasākumus. Nepieciešamos pasākumus precizē un nosaka būvprojektā, veicot papildus modelēšanu. 66. Žogi gar ielām kvartāla robežās veidojami saskaņoti un izvietojami: 66.1. Pa sarkanajām līnijām - ne augstāki par 1.8 m, nodrošinot vismaz 30 % caurredzamību; 66.2. Ja aizsardzībai pret troksni un putekļiem pret ielu nepieciešami augstāki vai blīvāki žogi, tie izvietojami pa apbūves līniju, pieļaujot līdz 2.2 m augstus necaurredzamus žogus, kas veidoti arhitektoniski kvalitatīvi un saskaņoti ar ēkas fasāžu dizainu; 66.3. Ja ražotne aizņem visu kvartālu, žogu iespējams izvietot atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai. 67. Vairāku zemes vienību savstarpējie žogi veidojami līdz 2.5 m augsti, rūpnieciskās apbūves teritorijās R3 un R4 pieļaujot līdz 3 m augstus žogus, ja tas nepieciešams aizsardzībai pret troksni un putekļiem. 68. Uz vairāku zemes vienību savstarpējām robežām zemes īpašniekiem savstarpēji vienojoties atļauts veidot koptu dzīvžogu, izvietojot to pa zemes vienības robežu un, ja nav noteikts citādi. 69. Paralēli kanālam žogu un dzīvžogu izvietošana atļauta pa noteikto apbūves līniju, paredzot ne vairāk kā 2.2 m augstus žogus. 70. Jauktā centra apbūves teritorijā zemes vienību nožogošana pret ielu atļauta tikai teritoriju aizsardzībai pret troksni un putekļiem. 71. Atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas (sporta būvju apbūve u.tml.), saskaņojot ar Būvvaldi, lokāli atļauts būvēt augstākus žogus. 3.6. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana 72. Visā teritorijā pirms plānotā būvniecības procesa uzsākšanas veicami teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas, plānošanas un projektēšanas darbi, ievērojot noteikto lokālplānojuma īstenošanas kārtību. 73. Inženiertehniskajai sagatavošanai lokālplānojuma teritorijā jānodrošina plānotās apbūves izvietošanas iespējamība, pasākumu kompleksā ietverot: 73.1. Inženierizpētes darbu veikšanu, tajā skaitā ģeotehnisko, ģeoekoloģisko un topogrāfisko izpēti, kā arī ģeodēzisko, hidrometeoroloģisko un citas izpētes, ja nepieciešams; 73.2. Esošo ražošanas atkritumu izgāztuvju vietās veicama sanācija, tai skaitā atkritumu savākšana un izvešana, pirms tam veicot atkritumu ķīmiskā sastāva testēšanu, lai noteiktu atkritumu bīstamību un prasības to turpmākajai apsaimniekošanai; 73.3. Teritorijas zonās ar identificētu bīstamo piesārņojumu pirms būvdarbu vai teritorijas izmantošanas uzsākšanas obligāti veicama bīstamo atkritumu savākšana un utilizācija; 73.4. Plānojot zemes darbus nodrošināma izraktā materiāla kvalitātes testēšana, lai noteiktu prasības izraktās grunts turpmākajai apsaimniekošanai. Izstrādājami pasākumi piesārņojuma lokalizācijai un otrreizējas izplatības novēršanai; 73.5. Lietus notekūdeņu savākšanas un novadīšanas risinājumus, tajā skaitā esošā kanāla atjaunošanu un/vai jaunu dīķu un grāvju izbūvi, ja nepieciešams; 73.6. Meliorācijas sistēmas projektēšanas un izbūves darbus, ja nepieciešams; 73.7. Ezera dambju uzturošo atjaunošanu un krasta stiprinājumu izbūvi plūdu, erozijas vai noskalojumu apdraudētās vietās; 73.8. Plānoto maģistrālo inženierkomunikāciju izbūvi no plānotās/esošās pieslēguma vietas līdz lokālplānojuma īstenošanas posma teritorijai ielu sarkano līniju, piebrauktuvju un inženierkomunikāciju koridoru robežās, ciktāl tas nepieciešams konkrētās zemes vienības apbūves nodrošināšanai; 73.9. Nepieciešamās satiksmes infrastruktūras ierīkošanu plānotās apbūves teritorijas piekļuves nodrošināšanai. 3.7. Aizsargjoslas un citi izmantošanas aprobežojumi 74. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir noteiktas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma un Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma prasībām. 75. Inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas, ja tās atrodas ārpus ielu sarkanajām līnijām, norādītas grafiskās daļas lapā "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi". Aizsargjoslas precizējamas turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam. 76. Ielu sarkanās līnijas, būvlaides un apbūves līnijas noteiktas lokālplānojuma grafiskās daļas lapā "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi". 77. Teritorijā starp ielas sarkano līniju un būvlaidi atļauts ierīkot apstādījumus, piebraucamos ceļus un izvietot nepieciešamos inženiertehniskās apgādes tīklus un būves, bet nav atļauts ierīkot citas pazemes būves un autonovietnes. 78. Esošās apbūves teritorijās ievērot iedibināto būvlaidi, ja vien tā neatrodas sarkanajās līnijās. 79. Apbūves teritorijās, kur nav iedibinātās būvlaides, starp ielas sarkano līniju un būvlaidi ievērot šādus minimālos attālumus: 79.1. C kategorijai atbilstošajai ielai - perspektīvajam Parka ielas - 14. novembra bulv. savienojumam - 9 m; 79.2. D kategorijai atbilstošajām ielām - 6 m; 79.3. E kategorijai atbilstošajām ielām un piebrauktuvēm - 3 m; 80. Visās zemes vienībās minimālā apbūves līnija paredzama ne mazāk kā 10 m attālumā no zemes vienības robežas ar kaimiņu zemes vienību, ja grafiskās daļas lapā "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi" nav norādīts citādi, vai lielāks attālums nav nepieciešams atbilstoši ugunsdrošības, insolācijas, trokšņu ierobežošanas un inženierkomunikāciju aizsardzības prasībām. 81. Jaunas apbūves teritorijās ievērot šādas apbūves līnijas: 81.1. Piebrauktuvēm - 3 m no ceļa vai gājēju ietves, ja tāda attiecīgajam ceļam projektēta, malas; 81.2. Paralēli dīķa vai kanāla malai - 15 m no krasta krants (grāvja nogāzes augšējās malas); 81.3. Pie augstsprieguma gaisvadu līnijas - pa aizsargjoslas robežu, ja grafiskajā daļā nav norādīts citādi. 82. Šo noteikumu 79. un 80. punktā minētās prasības neattiecas uz: 82.1. Transporta inženierbūvēm un ar tām saistīto infrastruktūru, kā arī inženiertīkliem un to objektiem; 82.2. Hidrotehniskajām būvēm (dambjiem un līdzīga rakstura objektiem). 83. Šo noteikumu 82. punktā minētajos gadījumos jāsaņem visu to zemes īpašnieku rakstveida saskaņojums, uz kuru īpašumiem būvi iecerēts izvietot. 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem. 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija Nenosaka 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija Nenosaka 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija Nenosaka 4.4. Publiskās apbūves teritorija Nenosaka 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC5) 4.5.1.1. Pamatinformācija 84. Jauktas centra apbūves teritorija (JC5) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kuru plānots attīstīt par apkaimes centru. 4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 85. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, konferenču centri, pašvaldības un valsts pārvaldes iestādes, kā arī citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes; 86. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības centri, veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kā arī sadzīves pakalpojumu un apkalpes uzņēmumu apbūve; 87. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, dienesta viesnīcas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas; 88. Kultūras iestāžu apbūve (12004): muzeju, mākslas galeriju, izstāžu zāļu ēku apbūve; 89. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, segtie sporta laukumi); 90. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido zinātnes un izglītības iestādes; 91. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses un veselības centri, un tiem nepieciešamā infrastruktūra; 92. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, dienas centri, krīzes centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra; 93. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei; 94. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, skvēri, laukumi un publisko ēku pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, dīķus, kanālus u.c. objektus) atpūtas, veselības, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 95. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): ar vieglās rūpniecības uzņēmumiem saistīta, t.sk. - noliktavu apbūve. 4.5.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 96. Biroju ēku apbūve 1800 m2 50 līdz 5 30 97. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2000 m2 70 līdz 2 15 98. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1800 m2 50 līdz 5 30 99. Kultūras iestāžu apbūve 1800 m2 50 1 20 100. Sporta būvju apbūve 1800 m2 50 1 20 101. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1800 m2 50 līdz 5 30 102. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1800 m2 50 līdz 5 20 103. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 1800 m2 50 līdz 5 30 104. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 1800 m2 50 1 30 105. Labiekārtota ārtelpa 5 līdz 1 106. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1800 m2 50 1 20 1. Maksimālo augstumu apbūvei nosaka Liepājas lidostas šķēršļu augstuma ierobežojumi. 4.5.1.5. Citi noteikumi 107. Jaunveidojamām publiskās apbūves teritorijām vismaz 20 % no zemes vienības kopējās platības paredzēt kā labiekārtotu publisko ārtelpu ar apstādījumiem, u.c. 108. Publiskajā apbūvē piebrauktuves paredzamas ar divām kustības joslām un ietvi. 4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC6) 4.5.2.1. Pamatinformācija 109. Jauktas centra apbūves teritorija (JC6) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kuru plānots attīstīt par apkaimes centru. 4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 110. Biroju ēku apbūve (12001). 111. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 112. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003). 113. Kultūras iestāžu apbūve (12004). 114. Sporta būvju apbūve (12005). 115. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007). 116. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008). 117. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009). 118. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010). 119. Labiekārtota ārtelpa (24001). 4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.5.2.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 120. Biroju ēku apbūve 1800 m2 50 2 30 121. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2000 m2 50 līdz 2 20 122. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1800 m2 50 līdz 5 30 123. Kultūras iestāžu apbūve 1800 m2 50 2 20 124. Sporta būvju apbūve 1800 m2 50 2 20 125. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1800 m2 50 līdz 5 30 126. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1800 m2 50 līdz 5 30 127. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 1800 m2 50 līdz 5 30 128. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 1800 m2 50 2 30 129. Labiekārtota ārtelpa 5 līdz 1 2. Maksimālo augstumu apbūvei nosaka Liepājas lidostas šķēršļu augstuma ierobežojumi. 4.5.2.5. Citi noteikumi 130. Jaunveidojamām publiskās apbūves teritorijām vismaz 20 % no zemes vienības kopējās platības paredzēt kā labiekārtotu publisko ārtelpu ar apstādījumiem, u.c. 131. Publiskajā apbūvē piebrauktuves paredzēt ar divām kustības joslām un ietvi. 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3) 4.6.1.1. Pamatinformācija 132. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru. 4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 133. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001). 134. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002). 135. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003). 136. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005). 137. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 138. Transporta lineārā infrastruktūra (14002). 139. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003). 140. Noliktavu apbūve (14004). 141. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006). 4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 142. Biroju ēku apbūve (12001). 143. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 144. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006). 4.6.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 145. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 5000 m2 3 7 146. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve 5000 m2 3 7 147. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 5000 m2 3 7 148. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve 5000 m2 3 7 149. Inženiertehniskā infrastruktūra 5000 m2 3 7 150. Transporta lineārā infrastruktūra 5000 m2 3 7 151. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 5000 m2 3 7 152. Noliktavu apbūve 5000 m2 3 7 153. Energoapgādes uzņēmumu apbūve 5000 m2 3 7 154. Biroju ēku apbūve 5000 m2 3 7 155. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 5000 m2 3 7 156. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 5000 m2 3 7 3. Maksimālo augstumu apbūvei nosaka Liepājas lidostas šķēršļu augstuma ierobežojumi. 4.6.1.5. Citi noteikumi 157. Noteiktie apbūves parametri var tikt palielināti par 20 %, izstrādājot detālplānojumu vismaz viena kvartāla robežās. 158. Publiskās apbūves augstuma ierobežojumi neattiecas uz pilsētbūvnieciskiem akcentiem. Kompozicionālajiem elementiem, kas izvirzās virs būves pamatapjoma, kā arī būvēm, kuras akcentē ielas skata panorāmu vai veido pilsētas siluetu, augstumu nosaka būvprojektā. 159. Torņiem, mastiem, estakādēm, kupoliem, skursteņiem vai citiem nozīmīgiem tehniskajiem elementiem, kas izvirzās virs būves pamatapjoma, atkāpes no noteiktajiem augstuma ierobežojumiem saskaņo ar Liepājas lidostu un VAS "Latvijas gaisa satiksme". 160. Uzņēmumu, kuri veic darbības ar bīstamām ķīmiskām un/vai sprādzienbīstamām vielām, darbības ietekme nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežas. 161. Zemes vienībās, kas robežojas ar publisko ārtelpu, t.sk. ielu, teritoriju ar publisko apbūvi, kā arī dabas un apstādījumu teritoriju, ierīko apstādījumu joslu ar minimālo platumu 10 m. Ja tas nav iespējams, izstrādā tehniskus risinājumus kaitīgās ietekmes (troksnis, putekļi u.tml.) novēršanai. 4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R4) 4.6.2.1. Pamatinformācija 162. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R4) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru. 4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 163. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001). 164. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002). 165. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003). 166. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005). 167. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 168. Transporta lineārā infrastruktūra (14002). 169. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003). 170. Noliktavu apbūve (14004). 171. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006). 4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 172. Biroju ēku apbūve (12001). 173. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 174. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006). 4.6.2.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 175. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 3000 m2 4 12 176. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve 3000 m2 4 12 177. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 3000 m2 4 12 178. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve 3000 m2 4 12 179. Inženiertehniskā infrastruktūra 3000 m2 4 12 180. Transporta lineārā infrastruktūra 3000 m2 4 12 181. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 3000 m2 4 12 182. Noliktavu apbūve 3000 m2 4 12 183. Energoapgādes uzņēmumu apbūve 3000 m2 4 12 184. Biroju ēku apbūve 3000 m2 4 12 185. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 3000 m2 4 12 186. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 3000 m2 4 12 4. Maksimālo augstumu apbūvei nosaka Liepājas lidostas šķēršļu augstuma ierobežojumi. 4.6.2.5. Citi noteikumi 187. Noteiktie apbūves parametri var tikt palielināti par 20 %, izstrādājot detālplānojumu vismaz viena atbilstošā kvartāla robežās. 188. Publiskās apbūves augstuma ierobežojumi neattiecas uz pilsētbūvnieciskiem akcentiem. Kompozicionālajiem elementiem, kas izvirzās virs būves pamatapjoma, kā arī būvēm, kuras akcentē ielas skata panorāmu vai veido pilsētas siluetu, augstumu nosaka būvprojektā. 189. Torņiem, mastiem, estakādēm, kupoliem, skursteņiem vai citiem nozīmīgiem tehniskajiem elementiem, kas izvirzās virs būves pamatapjoma, atkāpes no noteiktajiem augstuma ierobežojumiem saskaņo ar Liepājas lidostu un VAS "Latvijas gaisa satiksme". 190. Uzņēmumu, kuri veic darbības ar bīstamām ķīmiskām un/vai sprādzienbīstamām vielām, darbības ietekme nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežas. 191. Zemes vienībās, kas robežojas ar publisko ārtelpu, t.sk. ielu, teritoriju ar publisko apbūvi, kā arī dabas un apstādījumu teritoriju, ierīko apstādījumu joslu ar minimālo platumu 10 m. Ja tas nav iespējams, izstrādā tehniskus risinājumus kaitīgās ietekmes (troksnis, putekļi u.tml.) novēršanai. 4.6.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R5) 4.6.3.1. Pamatinformācija 192. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R5) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru. 4.6.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 193. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001). 194. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu, kuri nerada būtisku piesārņojumu, darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra. 195. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 196. Transporta lineārā infrastruktūra (14002). 197. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti - autoservisi, speciālās mazgātavas. 198. Noliktavu apbūve (14004). 4.6.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 199. Biroju ēku apbūve (12001). 200. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 4.6.3.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 201. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1800 m2 5 25 202. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve 1800 m2 5 25 203. Inženiertehniskā infrastruktūra 1800 m2 5 25 204. Transporta lineārā infrastruktūra 1800 m2 5 25 205. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 1800 m2 5 25 206. Noliktavu apbūve 1800 m2 5 25 207. Biroju ēku apbūve 1800 m2 līdz 5 25 208. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1800 m2 līdz 5 25 5. Maksimālo augstumu apbūvei nosaka Liepājas lidostas šķēršļu augstuma ierobežojumi. 4.6.3.5. Citi noteikumi 209. Publiskās apbūves augstuma ierobežojumi neattiecas uz pilsētbūvnieciskiem akcentiem. Kompozicionālajiem elementiem, kas izvirzās virs būves pamatapjoma, kā arī būvēm, kuras akcentē ielas skata panorāmu vai veido pilsētas siluetu, augstumu nosaka būvprojektā. 210. Torņiem, mastiem, estakādēm, kupoliem, skursteņiem vai citiem nozīmīgiem tehniskajiem elementiem, kas izvirzās virs būves pamatapjoma, atkāpes no noteiktajiem augstuma ierobežojumiem saskaņo ar Liepājas lidostu un VAS "Latvijas gaisa satiksme". 211. Uzņēmumu, kuri veic darbības ar bīstamām ķīmiskām un/vai sprādzienbīstamām vielām, darbības ietekme nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežas. 212. Zemes vienībās, kas robežojas ar publisko ārtelpu, t.sk. ielu, teritoriju ar publisko apbūvi, kā arī dabas un apstādījumu teritoriju, ierīko apstādījumu joslu ar minimālo platumu 10 m. Ja tas nav iespējams, izstrādā tehniskus risinājumus kaitīgās ietekmes (troksnis, putekļi u.tml.) novēršanai. 213. Pirms jebkuras piesārņojošu vielu, smaku un trokšņu emisijas izraisošas darbības uzsākšanas veicams minēto emisiju aprēķins un izkliedes modelēšana. Nav pieļaujama gaisa kvalitātes pasliktināšanās vai trokšņa līmeņa pieaugums ārpus darbības teritorijas. 4.6.4. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R6) 4.6.4.1. Pamatinformācija 214. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R6) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru. 4.6.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 215. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): vieglās rūpniecības uzņēmumu, kuri nerada būtisku piesārņojumu, darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra; 216. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 217. Transporta lineārā infrastruktūra (14002). 218. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti - autoservisi, speciālās mazgātavas. 4.6.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 219. Biroju ēku apbūve (12001). 220. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 4.6.4.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 221. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1800 m2 6 12 222. Inženiertehniskā infrastruktūra 1800 m2 6 12 223. Transporta lineārā infrastruktūra 1800 m2 6 12 224. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 1800 m2 6 12 225. Biroju ēku apbūve 1800 m2 līdz 5 12 226. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1800 m2 līdz 5 12 6. Maksimālo augstumu ražošanas apbūvei nosaka Liepājas lidostas šķēršļu augstuma ierobežojumi. 4.6.4.5. Citi noteikumi 227. Publiskās apbūves augstuma ierobežojumi neattiecas uz pilsētbūvnieciskiem akcentiem. Kompozicionālajiem elementiem, kas izvirzās virs būves pamatapjoma, kā arī būvēm, kuras akcentē ielas skata panorāmu vai veido pilsētas siluetu, augstumu nosaka būvprojektā. 228. Torņiem, mastiem, estakādēm, kupoliem, skursteņiem vai citiem nozīmīgiem tehniskajiem elementiem, kas izvirzās virs būves pamatapjoma, atkāpes no noteiktajiem augstuma ierobežojumiem saskaņo ar Liepājas lidostu un VAS "Latvijas gaisa satiksme". 229. Uzņēmumu, kuri veic darbības ar bīstamām ķīmiskām un/vai sprādzienbīstamām vielām, darbības ietekme nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežas. 230. Zemes vienībās, kas robežojas ar publisko ārtelpu, t.sk. ielu, teritoriju ar publisko apbūvi, kā arī dabas un apstādījumu teritoriju, ierīko apstādījumu joslu ar minimālo platumu 10 m. Ja tas nav iespējams, izstrādā tehniskus risinājumus kaitīgās ietekmes (troksnis, putekļi u.tml.) novēršanai. 231. Pirms jebkuras piesārņojošu vielu, smaku un trokšņu emisijas izraisošas darbības uzsākšanas veicams minēto emisiju aprēķins un izkliedes modelēšana. Nav pieļaujama gaisa kvalitātes pasliktināšanās vai trokšņa līmeņa pieaugums ārpus darbības teritorijas. 4.6.5. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R7) 4.6.5.1. Pamatinformācija 232. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R7) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru. 4.6.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 233. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): vieglās rūpniecības uzņēmumu, kuri nerada būtisku piesārņojumu, darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra. 234. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 235. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002). 236. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti - autoservisi, speciālās mazgātavas. 237. Noliktavu apbūve (14004). 4.6.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 238. Biroju ēku apbūve (12001). 239. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 4.6.5.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 240. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1800 m2 60 7 12 241. Inženiertehniskā infrastruktūra 1800 m2 60 7 12 242. Transporta lineārā infrastruktūra 1800 m2 60 7 12 243. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 1800 m2 60 7 12 244. Noliktavu apbūve 1800 m2 60 7 12 245. Biroju ēku apbūve 1800 m2 60 līdz 5 25 246. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1800 m2 60 līdz 5 25 7. Maksimālo augstumu ražošanas apbūvei nosaka Liepājas lidostas šķēršļu augstuma ierobežojumi. 4.6.5.5. Citi noteikumi 247. Publiskās apbūves augstuma ierobežojumi neattiecas uz pilsētbūvnieciskiem akcentiem. Kompozicionālajiem elementiem, kas izvirzās virs būves pamatapjoma, kā arī būvēm, kuras akcentē ielas skata panorāmu vai veido pilsētas siluetu, augstumu nosaka būvprojektā. 248. Torņiem, mastiem, estakādēm, kupoliem, skursteņiem vai citiem nozīmīgiem tehniskajiem elementiem, kas izvirzās virs būves pamatapjoma, atkāpes no noteiktajiem augstuma ierobežojumiem saskaņo ar Liepājas lidostu un VAS "Latvijas gaisa satiksme". 249. Uzņēmumu, kuri veic darbības ar bīstamām ķīmiskām un/vai sprādzienbīstamām vielām, darbības ietekme nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežas. 250. Zemes vienībās, kas robežojas ar publisko ārtelpu, t.sk. ielu, teritoriju ar publisko apbūvi, kā arī dabas un apstādījumu teritoriju, ierīko apstādījumu joslu ar minimālo platumu 10 m. Ja tas nav iespējams, izstrādā tehniskus risinājumus kaitīgās ietekmes (troksnis, putekļi u.tml.) novēršanai. 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR8) 4.7.1.1. Pamatinformācija 251. Transporta infrastruktūras teritorija (TR8) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi. 4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 252. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 253. Transporta lineārā infrastruktūra (14002). 254. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003). 4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.7.1.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.7.1.5. Citi noteikumi 255. Ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām līdz ielas izbūvei kā pagaidu izmantošana ir atļauta atklātas autonovietnes ierīkošana. 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA) 4.8.1.1. Pamatinformācija 256. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru. 4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 257. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 258. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): apbūve, ko veido transporta apkalpojošā infrastruktūra - atsevišķi iekārtota atklāta autostāvvieta, daudzstāvu autostāvvieta, autotransporta apkopes objekti. 259. Noliktavu apbūve (14004). 260. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006). 4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 261. Biroju ēku apbūve (12001). 262. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 4.8.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 263. Inženiertehniskā infrastruktūra 8 12 264. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 8 12 265. Noliktavu apbūve 8 12 266. Energoapgādes uzņēmumu apbūve 8 12 267. Biroju ēku apbūve 8 12 268. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 8 12 8. Maksimālo augstumu apbūvei nosaka Liepājas lidostas šķēršļu augstuma ierobežojumi. 4.8.1.5. Citi noteikumi 269. Būvlaide nosaka apbūves minimālo attālumu no sarkanās līnijas. 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA5) 4.9.1.1. Pamatinformācija 270. Dabas un apstādījumu teritorija (DA5) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves. 4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 271. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumu, gājēju taku, laipu, tiltiņu, veloceliņu, labiekārtojuma un ainavas elementu, kā arī dīķu un kanālu veidošana. 272. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras (dabiskas palieņu pļavas, pludmales, ūdensmalas). 4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 273. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): ar atpūtu pie ūdeņiem saistītu īslaicīgas lietošanas būvju izvietošana, ņemot vērā NATURA 2000 vietas "Dabas liegums "Liepājas ezers"" aizsardzības plānu un individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. 4.9.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 274. Labiekārtota ārtelpa 2 9 līdz 4 līdz 1 275. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2 9 līdz …