Par Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2025.–2027. gadam

Par Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2025.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 534 Rīgā 2025. gada 26. augustā (prot. Nr. 33 44. §) Par Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2025.–2027. gadam 1. Apstiprināt Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2025.–2027. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un plāna pasākumu izpildes koordinēšanā. 3 3. Ministrijām un citām no valsts budžeta finansētām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2025., 2026. un 2027. gadā nodrošināt no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 4 4. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2028. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā plāna ieviešanas izvērtējumu. 5 Ministru prezidente E. Siliņa Iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere (Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta rīkojums Nr. 534) Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2025.–2027. gadam Rīga, 2025Satura rādītājsKopsavilkums1. Sasaiste ar tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem2. Situācijas apraksts3. Politikas mērķi un rīcības virzieni4. Pasākumu plāns5. Teritoriālā perspektīva6. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetuKopsavilkumsCilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2025.–2027. gadam (turpmāk – Plāns) izstrādāts, lai nodrošinātu nepārtrauktu politikas attīstību cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā. Iepriekšējā Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021.–2023. gadam izvērtējums1 tika izstrādāts 2024. gadā un tā secinājumi pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.2Lai gan iepriekšējā plānošanas perioda plāna izpilde vērtēta kā sekmīga, šajā plānošanas periodā izvēlēta pieeja ar mazāku pasākumu skaitu, tādā veidā mazinot administratīvo slogu saistībā ar plāna izstrādi, saskaņošanu un izvērtēšanu. Plāns ir izstrādāts kodolīgs formā, koncentrējoties uz prioritārajiem pasākumiem un apzinot steidzami īstenojamās rekomendācijas (skat. pielikumā), kā arī pasākumus, kas nepieciešami, lai līdz 2026. gada 15. jūlijam pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija direktīvu (ES) 2024/1712, ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (turpmāk – Direktīva 2024/1712). Tāpat pasākuma klāstu ierobežo arī iesaistīto institūciju kapacitāte un finansiālais resurss. Šajā politikas plānošanas periodā mērķtiecīgi atlasīti tādi pasākumi, kas vērsti uz esošās sistēmas pilnveidošanu.Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2025.–2027. gadam mērķis ir stiprināt institucionālo kapacitāti un nodrošināt efektīvu pieeju cilvēku tirdzniecības novēršanai, koncentrējoties uz cilvēku tirgotāju apkarošanu, upuru atpazīšanas un novirzīšanas uzlabošanu, kā arī atbilstoša atbalsta sniegšanu upuriem. Tādējādi Plānā iekļauti 12 galvenie pasākumi, kas strukturēti četros rīcības virzienos: 1) prevencija; 2) atbalsts upurim; 3) vainīgo saukšana pie atbildības; 4) politikas koordinācija.Kvantitatīva politikas rezultāta noteikšana ir sarežģīta, jo politika ir kompleksa, tādēļ kā galvenais politikas īstenošanas rādītājs ir izvēlēts ASV Valsts departamenta "Trafficking in Persons" (TIP Report) ziņojuma novērtējums par Latviju. Mērķis ir līdz 2028. gadam sasniegt 1. līmeni, kas nozīmē pilnīgu atbilstību minimālajiem cilvēku tirdzniecības novēršanas standartiem.Plāna īstenošana paredzēta ikgadēji piešķirtā valsts budžeta ietvarā, izņemot divus pasākumus 101 898,68 euro apmērā, kuru īstenošanai ir piesaistīts papildu finansējums no Noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas fonda (pasākums Nr. 6) un Eiropas Sociālā Fonda Plus programmas (pasākums Nr. 7.1). Viens uzdevums ar ieplānotu papildu finansējumu ir cilvēku tirdzniecības atpazīšanas jeb skrīninga rīka izstrāde, bet otrs pasākums ar papildu finansējumu ir prakses izspēle cilvēku tirdzniecības atpazīšanai un atklāšanai darba ekspluatācijas jomā.1. Sasaiste ar tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiemApvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējas attīstības mērķiCilvēku tirdzniecības novēršana ir iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Ilgtspējas attīstības 2030 mērķa Nr. 8 "Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem" 8.7. apakšpunktā "Veikt tūlītējus un efektīvus pasākumus, lai izskaustu piespiedu darbu, mūsdienu verdzību un cilvēku tirdzniecību un nodrošinātu bērnu darba ļaunāko formu, tostarp bērnu–kareivju vervēšanas un izmantošanas, aizliegšanu."3Starptautiskais regulējumsLatvija ir uzņēmusies vairākas starptautiskās saistības cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā, kas ir būtisks aspekts, pamatojot cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas ietvaru, kā arī politikas plānošanas dokumenta nepieciešamību un saturu.Sākotnēji jānorāda, ka Direktīvas 2024/1712 19.b pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāizstrādā cilvēku tirdzniecības apkarošanas rīcības plāns.4 Direktīvā ir arī noteikti saturiskie elementi, kas jāiekļauj nacionālajos rīcības plānos.Papildus pastāv vairāki starptautiski instrumenti, kas kopumā ietekmē gan cilvēku tirdzniecības normatīvā regulējuma izveidi, gan politikas attīstības saturu. Tā 2004. gadā Latvija pievienojās ANO Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokolam par cilvēku tirdzniecības, jo īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu (Palermo protokols). Ratificējot šo protokolu, Latvija ir apņēmusies īstenot noteiktu pasākumu kopumu.5Latvija ir ratificējusi arī Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību.6 Līdzīgi kā tas ir ar citām Eiropas Padomes ratificētajām konvencijām, tās ieviešanu rūpīgi vērtē speciāli izveidota ekspertu grupa.7 Pašreiz, plāna izstrādes laikā 2025. gadā, ekspertu grupa par cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumiem jeb GRETA īsteno 4. novērtējuma kārtu, kuras ietvarā tiek vērtēts, kā Latvija novērš cilvēku tirdzniecības ievainojamības, piemēram, dažādus strukturālos faktorus, migrācijas faktorus, personīgos un psiholoģiskos faktorus u.c.8Tāpat Latvija ir pilnvērtīga dalībniece Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (turpmāk – EDSO), kurā ir izveidots Īpašā pārstāvja birojs cīņai pret cilvēku tirdzniecību. Īpašā pārstāvja birojs 2022. gadā veica Latvijas novērtējumu saistībā ar centieniem novērst cilvēku tirdzniecību un sniedza savas rekomendācijas.9ASV Valsts Departaments katru gadu valstīm aicina iesniegt apjomīgu informāciju par īstenotajiem pasākumiem cilvēku tirdzniecības novēršanai. Pamatojoties uz saņemto informāciju, ASV Valsts Departaments katru gadu sagatavo TIP Report,10 kur valstis ierindo 3. līmeņos. Ja valstis neizpilda noteiktu minimālo kritēriju kopumu, valsti var ierindot tā dēvētajā uzraudzības sarakstā (watch list). Pašreiz Latvija atrodas 2. sarakstā.Sasaiste ar Latvijā pieņemtiem politikas plānošanas dokumentiemNacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (turpmāk – NAP 2027) nav minēta tieša sasaiste ar cilvēku tirdzniecības novēršanu. Jāņem arī vērā, ka kopumā cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits nav liels.11 Tomēr katrs cilvēku tirdzniecības gadījums atspoguļo kopējo valsts spēju preventīvi novērst cilvēku tirdzniecību, ātri sniegt palīdzību, nodrošināt atlabšanu un taisnīgu tiesu. Tā kā cilvēku tirdzniecības jautājums ir plašs un skar plašu jautājumu loku (sociālā neaizsargātībā, vardarbība, nodarbinātībā, noziedzība, atbalsts cietušajam kriminālprocesā, sociālais atbalsts, veselības aprūpe, pamattiesības, efektīva noziegumu izmeklēšana, taisnīga tiesa u.c.), konkrēts NAP 2027 rezultatīvais rādītājs netika sasaistīts.Ar cilvēku tirdzniecības novēršanu saistītas darbības ir iekļautas Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.–2029. gadam. Minētā plāna 9. pasākums paredz: Vienotas prakses un rīcības ieviešana atbilstošu jomu speciālistiem par reaģēšanu un turpmākajām darbībām vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē gadījumos. Savukārt, 9.1. rezultāts definēts šādi: izstrādātas vadlīnijas un algoritms par rīcību, ja ir aizdomas vai tiek konstatēta vardarbība pret bērnu ģimenē, seksuālu izmantošanu, vai ir aizdomas par cilvēku tirdzniecības pazīmēm bērnam (izpilde līdz 2027. gada beigām).12Cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumi ir iekļauti arī "Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2024.–2027. gadam":• Cilvēku tirdzniecība ir viens definētajiem pamata riskiem operacionālās telpas novērtējumā (1.4. sadaļa);• Paredzēta Valsts robežsardzes un citu iesaistīto iestāžu personāla zināšanu un iemaņu stiprināšana par neaizsargāto personu, tai skaitā tādu, kurām nepieciešams psiholoģisks vai fizisks atbalsts, un personu, kuras iespējami ir pakļautas cilvēku tirdzniecības, cilvēku nelikumīgas pārvietošanas vai nelikumīgās migrācijas riska identificēšanā, kā arī personu, kuras pieprasa vai ir šķietami piekritīgas starptautiskajai aizsardzībai, agrīnu identificēšanu atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 9, Nr. 10, Nr. 13 un Nr. 14;• Cilvēku tirdzniecības novēršanas un atklāšanas jomā paredzēts stiprināt Valsts policijas un Valsts robežsardzes, kā arī citu iesaistīto iestāžu un sabiedrisko organizāciju sadarbību, nodrošinot visaptverošo pieeju un īstenojot gan izpratnes veicināšanas un informatīvus pasākumus plašai sabiedrībai, gan specifiskākām riska grupām. Tāpat ir svarīgi nodrošināt regulāras apmācības speciālistiem no pirmās saskarsmes iestādēm, piemēram, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts darba inspekcijas, sociālajiem dienestiem, bērnu tiesību aizsardzības institūcijām u.c. Sadarbība it īpaši ir jāstiprina ar nevalstisko sektoru, kas var veikt gan iespējamo upuru identificēšanu, gan sniegt nepieciešamo atbalstu atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 5, Nr. 13 un Nr. 14.2. Situācijas aprakstsSituācijas aprakstā iekļauts īss kopsavilkums ar galvenajiem secinājumiem par situāciju cilvēku tirdzniecības jomā un pasākumiem, kas tiek īstenoti cilvēku tirdzniecības novēršanai. Detalizēta informācija gan par cilvēku tirdzniecības situāciju, gan institucionālo ietvaru ir pieejama ikgadējos pārskatos un dažādu organizāciju veiktajos izvērtējumos.13Pašreiz Latvija cilvēku tirdzniecības kontekstā atrodas pārmaiņu posmā. Ja iepriekš Latvija bija galvenokārt zināma kā izcelsmes valsts, jo nereti Latvijas valstspiederīgie tika pakļauti ekspluatācijai ārvalstīs, tad pašlaik Latvija ir gan izcelsmes, gan mērķa, gan tranzīta valsts, kā arī valsts, kurā tiek ekspluatēti pašu iedzīvotāji. Tādēļ stratēģiska politikas plānošana prasa īstenot daudzveidīgus pasākumus, kas aptver vairākus virzienus. Šī pieeja būtiski atšķiras no valstīm, kuras galvenokārt ir mērķa valstis vai kurām raksturīga tikai izcelsmes valsts loma.Jāatzīmē, ka šajā pārejas periodā daudzas ierastās prakses un sistēmas, piemēram, pieeja riskam pakļautajām grupām un vidēm, cietušo identificēšana un novirzīšana, kā arī darbs ar cietušajiem, ir jāmaina vai jāpielāgo. Tāpat rodas nepieciešamība pēc jauniem pakalpojumiem – piemēram, tulka nepieejamība var būtiski ietekmēt darbu ar cietušo un samazināt palīdzības iespējas. Līdz ar to cilvēku tirdzniecības apkarošanas kontekstā būtiski paplašinās gan iesaistīto sadarbības iestāžu loks, gan risināmo jautājumu spektrs.Kopš 2016. gada Latvijā ir identificēti 303 cilvēku tirdzniecības upuri. No tiem 213 ir Latvijas valstspiederīgie, bet 90 – trešo valstu pilsoņi. Identificētie upuri ir tikuši pakļauti cilvēku tirdzniecībai gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs.Identificētie cilvēku tirdzniecības upurino 2016.–2024. gadam.14Avots: Iekšlietu ministrijaVisbiežāk konstatētās cilvēku tirdzniecības formas ir darbaspēka ekspluatācija, seksuālā ekspluatācija, piespiedu fiktīvās laulības, kā arī piespiešana vai iesaistīšana dažādos noziedzīgos nodarījumos, piemēram, narkotiku pārvadāšanā vai finanšu krāpšanā. Konstatēti arī gadījumi, kad personas, arī nepilngadīgas, ārzemēs iesaista piespiedu ubagošanā.Paaugstināti riski ir saistīti ar mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, jo cilvēku tirdzniecības problēmu būtiski ietekmē dažādi strukturālie (sociālie, ekonomiskie) faktori, kas nav risināmi tikai šauri cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas ietvaros.Ņemot vērā identificēto cilvēku tirdzniecības upuru stāstus un gadījuma aprakstus, kopumā pašreiz var noteikt šādas sabiedrības grupas, kas ir pakļautas lielākam cilvēku tirdzniecības riskam:• Trešo valstu pilsoņi (piemēram, no Tadžikistānas, Uzbekistānas, Kirgizstānas, Moldovas, Ukrainas un Indijas), kuri ierodas Latvijā labākas dzīves meklējumos, visbiežāk tiek nodarbināti būvniecībā un ēdināšanā. Šie cilvēki parasti ir sociāli un ekonomiski neaizsargāti, nepārzina Latvijas normatīvo regulējumu un neuzticas valsts iestādēm.• Līdzīgā situācijā ir arī Latvijas pilsoņi, kuri dodas darba meklējumos uz citām valstīm, galvenokārt Eiropas Savienībā. Viņi bieži vien nepārzina nodarbinātības jomas normatīvo regulējumu un neuzticas valsts pārvaldes iestādēm. Latvijas valstspiederīgie ārzemēs visbiežāk tiek ekspluatēti būvniecības, lauksaimniecības, ražošanas un viesmīlības nozarēs.• Seksuālajai ekspluatācijai pakļautas sievietes vecumā no 16 līdz 46 gadiem, kurām raksturīga zema socializācijas pakāpe, ir vielu lietošanas traucējumi, naivums. Dzīvokļu-bordeļu veidošanos, kas rada sutenerisma un potenciāli arī cilvēku tirdzniecības seksuālās ekspluatācijas riskus, veicina trešo valstu pilsoņu ierašanās Latvijā prostitūcijas pakalpojumu sniegšanai.• Izteikti neaizsargāta grupa ir personas ar vielu lietošanas traucējumiem, bez noteiktas dzīvesvietas vai citos sociāli un ekonomiski trūcīgos apstākļos. Šīs personas bieži tiek vervētas piespiedu ubagošanai citās Eiropas Savienības valstīs vai iesaistītas dažādās finanšu krāpšanās.• Arī nepilngadīgas personas, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē vai apgūst kādu no speciālās izglītības programmām (internātskolas), ir uzskatāma par riska grupu.Cilvēku tirdzniecības identificēšanā pašlaik darbojas divas pieejas. Valsts policija atzīst personu par cietušo no cilvēku tirdzniecības kriminālprocesa ietvaros. Paralēli nevalstisko organizāciju komisija var atzīt personu par cilvēku tirdzniecības upuri15, lai nodrošinātu piekļuvi sociālās rehabilitācijas pakalpojumam. Piemēram, 2024. gadā nevalstisko organizāciju komisija par cilvēku tirdzniecības upuriem atzina 33 personas, savukārt Valsts policija par cietušajiem atzina 5 personas. Visas šīs personas varēja saņemt sociālas rehabilitācijas pakalpojumu.Visbiežāk personas vēršas pēc palīdzības pašas vai arī cilvēku tirdzniecību atklāj tiesībsargājošās iestādes kriminālprocesa ietvaros. Piemēram, 2024. gadā no 38 identificētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem 28 pirmo reizi saskārās ar nevalstiskajām organizācijām. Vienā gadījumā personu novirzīja Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, četras personas novirzīja bāriņtiesa, divas – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļa, savukārt trim cietušajiem pirmā saskarsme bija ar Valsts policiju.Kriminālprocesi cilvēku tirdzniecības lietās ir sarežģīti, jo prasa gan plašu objektīvo pierādījumu bāzi, gan rūpīgu darbu ar cietušajiem, kuri ne vienmēr vēlas sadarboties, kā arī piedzīvotā traumatiskā pieredze var ietekmēt sniegtās liecības. Kopumā ik gadu tiek ierosināti vidēji 2–4 kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 154.1 panta. Lietas izmeklēšana līdz nodošanai kriminālvajāšanā, atkarībā no lietas sarežģītības, var ilgt arī vairāk par gadu.Lietu iztiesāšana šajos gadījumos parasti ir ilgstoša. Plāna izstrādes laikā tiesās (jebkurā instancē) atradās 11 lietas pēc Krimināllikuma 154.1 panta, kur senākā lieta ir no 2015. gada.Jautājumā par atbalsta pakalpojumiem cilvēku tirdzniecības upuriem, jānorāda, ka Labklājības ministrija ik pēc diviem gadiem izsludina iepirkumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu cilvēku tirdzniecības upuriem. Šos pakalpojumus sniedz divas organizācijas – biedrība "Centrs MARTA" un biedrība "Patvērums "Drošā māja"". Ieplānotais finansējums 2025. un 2026. gadam ir 200 993 euro. Tāpat arī jānorāda, ka, ja persona ir atzīta par cietušo kriminālprocesā, tad iespējamais atbalsta grozs ir vēl plašāks.16Savukārt jautājumā par Latvijas kopējo politiku un pieeju cilvēku tirdzniecības novēršanai, vieglākam pārskatam un galveno vēstījumu atspoguļošanai ir izmantota SVID pieeja.SVID analīze par cilvēku tirdzniecībasnovēršanas ietvaru LatvijāSTIPRĀS PUSES • Sociālās rehabilitācijas pieejamība – pakalpojumi pieejami ātri, tas pielāgojams individuālām vajadzībām, pat pirms kriminālprocesa uzsākšanas.• Pakalpojuma sniedzēji – pieredzējuši NVO ("Centrs MARTA", "Patvērums "Drošā māja"") nodrošina pakalpojumus un iesaistās starptautiskos projektos.• Specializācija – tikai dažās institūcijās, piemēram, Valsts policijā, Bērnu aizsardzības centrā. Specializācija būtiski uzlabo izpratni par cilvēku tirdzniecību. Vēlams arī citās iestādēs veicināt specializāciju.• Starptautiskā sadarbība – aktīva sadarbība ar Baltijas jūras valstu padomi, Eiropolu, EDSO un citām valstīm, kas veicina labās prakses apmaiņu.VĀJĀS PUSES • Nepietiekama cietušo identificēšana – visticamāk līdz policijai vai nevalstiskajām organizācijām nonāk tikai daļa cilvēku tirdzniecības upuru. Skaidrojums tam var būt dažāds, piemēram, ne vienmēr cilvēku tirdzniecība ir acīmredzama, tādēļ nepieciešams papildu iedrošinājums ziņot arī par aizdomīgiem gadījumiem. Arī personas, kuras tikušas pakļautas cilvēku tirdzniecībai, nereti neatpazīst sevi kā cietušo un nevēršas pēc palīdzības.• Nepietiekams sociālās rehabilitācijas laiks – daļai upuru ir nepieciešams ilgāks cilvēku tirdzniecības upuriem paredzētais sociālās rehabilitācijas kurss. Pašreiz tas ir 180 dienas.• Ilgstoši tiesvedības procesi – lietu izmeklēšana, kriminālvajāšana un iztiesāšana ilgst gadiem, kavējot tiesības uz taisnīgu tiesu un taisnīguma atjaunošanu.• Sociālā neaizsargātība – nabadzība un nevienlīdzība veicina upuru ievainojamību, kamdēļ personas ir vieglāk savervēt un noturēt cilvēku tirdzniecībā.IESPĒJAS • Ārvalstu finansējuma piesaiste – nepieciešama mērķtiecīga prioritāšu un finansējuma plānošana 2028.–2034. gada periodam, piesaistot, piemēram, struktūrfondu finansējumu.• Digitālo rīku izmantošana – attīstīt spējas identificēt cilvēku tirdzniecību digitālajā vidē un iegūt attiecīgus pierādījumus.DRAUDI • Ģeopolitiskie riski – migrācijas plūsmas un ģeopolitiskā spriedze palielina cilvēku tirdzniecības riskus.• Digitālā ekspluatācija – tiešsaistes platformas, šifrētas tīmekļvietnes un slēgtas grupas ļauj organizēt un īstenot cilvēku tirdzniecību. To grūtāk atklāt un novērst.3. Politikas mērķi un rīcības virzieniŠī politikas plāna galvenais uzdevums ir ieviest Latvijai izteiktās rekomendācijas (skat. pielikumu), kā arī nodrošināt Direktīvas 2024/1712 transponēšanu Latvijas normatīvajā regulējumā. Daļa rekomendāciju, kā arī Direktīvā 2024/1712 veiktie grozījumi pārklājas. Tomēr jānorāda, ka, ņemot vērā kapacitāti, finansējumu un iespējas, šajā plānošanas periodā ir jāizvirza prioritāri izpildāmi pasākumi.Ņemot vērā minēto, par Plāna virsmērķi tiek izvirzīts:Stiprināt institucionālo kapacitāti un efektīvu pieeju cilvēku tirdzniecības novēršanai, vēršoties pret cilvēku tirgotājiem, pilnveidojot atpazīšanu un potenciālo upuru novirzīšanu, kā arī sniedzot atbilstošu atbalstu upuriem.Lai sasniegtu šo mērķi, izvirzīti vairāki uzdevumi, kas iedalāmi galvenajos rīcības virzienos atbilstoši 4P (prevention, protection, prosecution, partnership) modelim:1. Prevencija – izpratnes veicināšanas pasākumi sabiedrībai kopumā un riska grupām. Ir virziens, kas tiek minēts visās rekomendācijās un ir noteikts arī Direktīvā 2024/1712. Konkrēti pasākumi un mērķa grupas (vispārējās izglītības iestādes, bērni ārpusģimenes aprūpē, trešo valstu pilsoņi, sociāli neaizsargātas personas) noteiktas, ņemot vērā Latvijas situāciju.2. Atbalsts upurim – šis rīcības virziens fokusējas uz agrīnu cilvēku tirdzniecības atpazīšanu un tūlītējiem pasākumiem, kas nodrošina cietušo aizsardzību un nepieciešamo atbalstu. Šī plānošanas perioda ietvaros lielāka uzmanība tiks pievērsta cilvēku tirdzniecības agrīnai identificēšanai un normatīvajam regulējumam, kas ļauj īstenot informācijas apmaiņu un sadarbību, lai novirzītu iespējamo upuri tūlītējam atbalstam. Normatīvā regulējuma izstrāde ir arī daļa no Direktīvas 2024/1712 transponēšanas Latvijas normatīvajā regulējumā. Tāpat plānots īstenot vairākas apmācības pirmās saskarsmes institūcijām un izstrādāt cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas rīku, tādējādi ceļot pirmo saskarsmes institūciju kapacitāti.3. Vainīgo saukšana pie atbildības – šis rīcības virziens koncentrējas uz pasākumiem, kas spēcina izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un tiesvedības procesus cilvēku tirdzniecības lietās. Šajā pārskata periodā iekļauts pasākums Direktīvas 2024/1712 transponēšanai Latvijas normatīvajā regulējumā. Direktīva kriminalizē apzinātu cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu izmantošanu un nosaka stingrākus sodus, tostarp līdz desmit gadu ilgu ieslodzījumu smagos gadījumos. Daļa šo prasību jau ir iekļautas Krimināllikumā, taču daļa līdz 2026. gada jūlijam būs jāievieš Latvijas normatīvajā regulējumā.4. Politikas koordinācija – lai veicinātu pierādījumos balstītu politiku, šī plānošanas perioda ietvarā tiks sagatavots priekšlikums neatkarīgā ziņotāja izveidei Latvijā. Savukārt regulārai koordinācijai plānots izveidot pastāvīgu ekspertu darba grupu, kas nebūs piesaistīta konkrētam politikas plānošanas dokumentam, kā tas ir bijis līdz šim.Ņemot vērā, ka šī politikas joma ir saistāma ar dažādiem rādītājiem, kuru izmaiņas, cita starpā, var dažādi interpretēt, nav korekti izvirzīt vienu vai dažus kvantitatīvus politikas rādītājus. Precīzākam politikas novērtējumam ir jāizmanto kvantitatīvi un kvalitatīvi dati, kas jāaplūko no dažādām perspektīvām. Tādēļ kā galvenais politikas īstenošanas rādītājs tiek izvirzīts ASV Valsts departamenta vērtējums par cilvēku tirdzniecības novēršanu Latvijā. ASV Valsts departaments šādu ziņojumu sagatavo katru gadu, pamatojoties uz visu iesaistīto pušu iesniegto informāciju. Pēc informācijas analīzes veikšanas, valstis tiek ierindotas attiecīgos līmeņos, kur 1. līmenis ir visaugstākais novērtējums, savukārt 3. līmenis ir viszemākais novērtējums. Pašreiz Latvija ir ierindota 2. līmenī.Politikas rezultatīvais rādītājsRĀDĪTĀJS2024. GADS2028. GADSASV Valsts departamenta Trafficking in Persons novērtējums par Latvijas centieniem cīnīties pret cilvēku tirdzniecību2. līmenisValstis, kuru valdības pilnībā neatbilst minimālajiem standartiem, bet veic būtiskus centienus, lai panāktu atbilstību.1. līmenisValstis, kuru valdības pilnībā atbilst minimālajiem standartiem cilvēku tirdzniecības novēršanai.4. Pasākumu plānsPOLITIKAS MĒRĶIS:Stiprināt institucionālo kapacitāti un efektīvu pieeju cilvēku tirdzniecības novēršanai, vēršoties pret cilvēku tirgotājiem, pilnveidojot atpazīšanu un potenciālo upuru novirzīšanu, kā arī sniedzot atbilstošu atbalstu upuriem.POLITIKAS REZULTĀTS:ASV Valsts departamenta "Trafficking in Persons" novērtējumā par Latvijas centieniem cīnīties pret cilvēku tirdzniecību līdz 2028. gadam sasniegts 1. līmenisSaite: https://www.state.gov/reports/2024-trafficking-in-persons-report/latvia/1. RĪCĪBAS VIRZIENS: CILVĒKU TIRDZNIECĪBAS PREVENCIJAPasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcija17Līdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš1. Īstenot vispārējās prevencijas pasākumus izglītības iestādēs par cilvēku tirdzniecību1.1. Īstenotas izglītojošas nodarbības skolēniem vispārējās izglītības iestādēs un profesionālajās izglītības iestādēs par cilvēku tirdzniecības riskiem• Vismaz 30 Izglītojošie un informatīvie pasākumi vidusskolas klasēm un profesionālās izglītības iestādēsĀM, IeM (VP), LR Tiesībsargs,Pašvaldības31.12.2027.• Vismaz 10 izglītojoši un informatīvi pasākumi 7.–9. klašu skolēniemLR Tiesībsargs  2. Īstenot informatīvos un izglītojošos pasākumus sabiedrībai kopumā2.1. Sagatavots pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā• Sagatavots un publicēts pārskats 2025., 2026., 2027. gadāIeM 31.12.2027. 2.2. Īstenoti informatīvi un izglītojoši pasākumi sociālajos tīklos• Īstenotas informatīvas un izglītojošas aktivitātes Starptautiskajā dienā pret cilvēku tirdzniecību un ES dienā pret cilvēku tirdzniecību 2025., 2026., 2027. gadāIeM 31.12.2027.3. Īstenot informatīvus pasākumus riska grupām3.1. Īstenots izglītojošais darbs internātskolu skolēniem un pedagogiem• Īstenotas vismaz 10 nodarbības par cilvēku tirdzniecības riskiem un cilvēku tirdzniecības atpazīšanuLR Tiesībsargs, ĀM 31.12.2025. 3.2. Atjaunoti un Latvijas vēstniecībās izplatīti materiāli par darba tiesībām un pienākumiem Latvijā, tai skaitā iekļaujot informāciju par palīdzības iespējām• Sagatavoti un iztulkoti materiāli uzbeku, tadžiku, kirgīzu, kazaku, rumāņu, hindu, urdu valodā.ĀM 31.12.2026.• Materiāli pieejami Latvijas vēstniecībās biežākajās viesstrādnieku izcelsmes valstīs.ĀM  • Materiāli pieejami valsts robežšķēršošanas vietās.ĀM, IeM (VRS)  4. Izstrādāt vadlīnijas cilvēku tirdzniecības un darbaspēka ekspluatācijas risku novēršanai publiskajos iepirkumos4.1. Sagatavotas un publicētas vadlīnijas par cilvēku tirdzniecības un darbaspēka ekspluatācijas risku novēršanai publiskajos iepirkumos• Sagatavotas un publicētas vadlīnijas par cilvēku tirdzniecības un darbaspēka ekspluatācijas risku novēršanai publiskajos iepirkumosIeM, LR Tiesībsargs 31.12.2025.2. RĪCĪBAS VIRZIENS: ATBALSTS CILVĒKU TIRDZNIECĪBAS UPURIM- IDENTIFICĒŠANA, NOVIRZĪŠANA UN PAKALPOJUMA NODROŠINĀŠANAPasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš5. Izstrādāt normatīvo regulējumu nacionālā novirzīšanas mehānisma pilnveidošanai un pārrobežu novirzīšanas koordinācijai5.1. Izstrādāts normatīvais regulējums nacionālā novirzīšanas mehānisma pilnveidošanai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1712 prasībām• Izstrādāts un pieņemts normatīvais aktsIeMĀM, IZM, LM, KM, TM, LPS, LLPA, BAC, PMLP, VP, VRS, SIF, VDI, pašvaldības30.06.2026.6. Izstrādāt un ieviest atpazīšanas (skrīninga) rīku6.1. Izstrādāts, aprobēts un ieviests rīks cilvēku tirdzniecības atpazīšanai• Izstrādāts atpazīšanas (skrīninga) rīksLM 30.06.2026.7. Kapacitātes un zināšanu stiprināšana pirmās saskarsmes institūcijām cilvēku tirdzniecības atpazīšanai un personu novirzīšanai187.1. Īstenota prakses izspēle cilvēku tirdzniecības darbaspēka ekspluatācijas atklāšanas jomā• Apmācīti 40 darbinieki no VDI, VP, VRS, pašvaldības policijasVDI, IeMVP, VPK, VRS, pašvaldības policija31.12.2025. 7.2. Īstenotas apmācības Valsts policijas amatpersonām par cilvēku tirdzniecības atklāšanu un upuriem pieejamiem atbalsta pasākumiem• Nodrošinātas mācības vismaz 40 Valsts policijas teritoriālo struktūrvienību amatpersonām;• Nodrošināta cilvēku tirdzniecības atpazīšanas tēmas iekļaušana Valsts policijas koledžas mācību saturā;• Valsts policijas amatpersonu dalība vismaz 10 dažādos izglītojošos pasākumos par cilvēku tirdzniecības atpazīšanu.IeM (VP, VPK) 31.12.2027. 7.3. Īstenotas apmācības Valsts robežsardzes amatpersonām par cilvēku tirdzniecības atklāšanu un upuriem pieejamiem atbalsta pasākumiem• Cilvēku tirdzniecības tēma iekļauta Valsts robežsardzes divās kvalifikācijas programmās;• Nodrošināta instruktoru mācību programmas īstenošana e-vidē;• Instruktoru programmā piedalījušās vismaz 20 amatpersonas• Nodrošināta vismaz 5 amatpersonu dalība starptautiskās mācībās par cilvēku tirdzniecību, piem., Frontex, CEPOL, u.c.IeM (VRS) 31.12.2027. 7.4. Izstrādāta mācību programma pašvaldību sociālajiem un jaunatnes darbiniekiem par cilvēku tirdzniecības atpazīšanu un rīcību• Izstrādāts 4 stundu modulis• Piedāvāts vismaz viens kurss 2025. gadā, 2026. gadā un 2027. gadāLatvijas Pašvaldību mācību centrsIeM31.12.2027. 7.5. Atjaunotas vadlīnijas un rīcības algoritms medicīnas personālam par iespējamas cilvēku tirdzniecības atpazīšanu un personu novirzīšanu• Sagatavota un SPKC mājaslapā publicēta informācija par rīcību gadījumos, ja medicīnas personālam rodas aizdomas par cilvēku tirdzniecībuVM (SPKC)IeM, VP, pakalpojuma sniedzēji31.12.2026. 7.6. Īstenotas apmācības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem• Apmācīti vismaz 30 PMLP darbiniekiIeM (PMLP) 31.12.2027. 7.7. Īstenotas apmācības Latvijas Republikas konsulātu un vēstniecību darbiniekiem• Apmācības reizi gadā (2025. 2026. un 2027. gadā)ĀM 31.12.2027. 7.8. Apmācības bērnu aizsardzības institūciju (bāriņtiesas, Bērnu aizsardzības centrs, "Bērna māja") darbiniekiem• Īstenots vismaz viens izglītojošais pasākums reizi gadā – 2025., 2026., 2027. gadāBAC, IeMIeM 31.12.2025.31.12.2026.3. RĪCĪBAS VIRZIENS: STIPRINĀT NOZIEDZĪGO NODARĪJUMU ATKLĀŠANU, IZMEKLĒŠANU, KRIMINĀLVAJĀŠANU UN TIESVEDĪBUPasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš8. Veikt grozījumus Krimināllikumā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1712 prasībām8.1. Veikti grozījumi Krimināllikumā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1712 prasībām• Grozījumi Krimināllikumā stājušies spēkā.TMVP, LR Prokuratūra, IeM30.06.2026.9. Stiprināta izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas kapacitāte9.1. Īstenotas apmācības Valsts policijas darbiniekiem par cilvēku tirdzniecības atklāšanas operatīvajām darbībām un izmeklēšanas darbu, kā arī darbu ar cilvēku tirdzniecībā cietušajiem• Nodrošināta cilvēku tirdzniecības lietu operatīvo darbību un izmeklēšanas īpatnību iekļaušana Valsts policijas koledžas mācību saturā;• Nodrošināta Valsts policijas amatpersonu dalība vismaz 3 izglītojošos pasākumos par cilvēku tirdzniecības izmeklēšanu;• Nodrošinātas vismaz 5 Valsts policijas darbinieku apmācības CEPOL, Eiropol vai citās starptautiskās organizācijāsIeM (VPK)VP, Tieslietu akadēmija31.12.2027. 9.2. Īstenotas apmācības prokuroriem• Nodrošināta vismaz divu prokuroru dalība CEPOL, Eiropol vai citās starptautiskās organizācijās rīkotajās mācībās par cilvēku tirdzniecību• Nodrošināta vismaz 15 prokuroru dalība Tieslietu akadēmijas vai Izmeklētāju mācību centra organizētās apmācībās par cilvēku tirdzniecības lietu izmeklēšanuLR Prokuratūra, Tieslietu akadēmija 31.12.2027. 9.3. Īstenotas apmācības tiesnešiem par cilvēku tirdzniecību• Organizētas vismaz divas apmācības tiesnešiem par cilvēku tirdzniecību• Apmācībās piedalījušies vismaz 40 tiesnešiTieslietu akadēmija 31.12.2027.4. RĪCĪBAS VIRZIENS: POLITIKAS KOORDINĀCIJAPasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš10. Izveidot pastāvīgu starpinstitūciju darba grupu cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas un pasākumu koordinācijai10.1. Izveidota starpinstitūciju darba grupa un organizētas sanāksmes• Ar iekšlietu ministra rīkojumu izveidota darba grupa, ko vada nacionālais koordinators• Katru gadu organizēta vismaz viena darba grupas sanāksmeIeMĀM, EM, LM, KM, IZM, VM, LR Prokuratūra, VP, VRS, pakalpojuma sniedzēji, LR Tiesībsargs, TM, VDI, BAC, PMLP,31.12.2027.11. Sagatavot un publicēt ikgadēju pārskatu par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā11.1. Sagatavots un publicēts ikgadējais pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā• Katru gadu līdz 30.07. publicēts pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju LatvijāIeM 31.12.2027.12. Sagatavots priekšlikums neatkarīgā ziņotāja funkcijas izveide Latvijā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2024/171212.1. Sagatavots un iesniegts ziņojums neatkarīgā ziņotāja izveidei Latvijā19• Iesniegts Saeimā ziņojums par neatkarīgā ziņotāja amata vietu LR tiesībsarga birojāIeM, LR Tiesībsargs 30.06.2026.5. Teritoriālā perspektīvaPlānā iekļautie pasākumi ir mērķēti uz visu Latvijas sabiedrību un tiks īstenoti gan Rīgā un Pierīgā, gan reģionos.6. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetuBudžeta resorsIestādePasākumsBudžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukumsVidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējumsNepieciešamais papildu finansējumsPasākuma īstenošanas gads(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)2025.2026.2027.2026.2027.turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)turpmāk ik gadu(ja pasākuma izpilde nav terminēta)            Finansējums plāna īstenošanai kopā,   101898,68000000xtai skaitā           Labklājības ministrija   101898,68000000x Labklājības ministrija6. pasākums05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"77 000,000000002025 Valsts darba inspekcija7.1. pasākums63.08.00 "Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)".24 898,680000002025Uzdevums (Rīcības virziens), PasākumsAtbildīgā institūcijaBudžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukumsVidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējumsNepieciešamais papildu finansējumsPasākuma īstenošanas gads(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)2025.2026.2027.20262027turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)turpmāk ik gadu(ja pasākuma izpilde nav terminēta)Rīcības virziens: 1. RĪCĪBAS VIRZIENS: CILVĒKU TIRDZNIECĪBAS PREVENCIJA1. Īstenot vispārējās prevencijas pasākumus izglītības iestādēs par cilvēku tirdzniecībuĀrlietu ministrija, Valsts policija, LR TiesībsargsBudžeta ietvaros20 (01.06.00 "Konsulārais nodrošinājums", 06.00.00 "Valsts policijas darbība", 01.00.00 "Tiesībsarga birojs")000000020272. Īstenot informatīvos un izglītojošos pasākumus sabiedrībai kopumā  000000020272.1. Sagatavots pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju LatvijāIekšlietu ministrijaBudžeta ietvaros (97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana")000000020272.2. Īstenoti informatīvi un izglītojoši pasākumi sociālajos tīklosIekšlietu ministrijaBudžeta ietvaros (97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana")000000020273. Īstenot informatīvus pasākumus riska grupām          3.1. Īstenots izglītojošais darbs internātskolu skolēniem un pedagogiemLR Tiesībsarga birojs, Ārlietu ministrijaBudžeta ietvaros (01.06.00 "Konsulārais nodrošinājums", 01.00.00 "Tiesībsarga birojs")000000020253.2. Atjaunoti un Latvijas vēstniecībās izplatīti materiāli par darba tiesībām un pienākumiem Latvijā, tai skaitā iekļaujot informāciju par palīdzības iespējām.Ārlietu ministrija, Valsts robežsardzeBudžeta ietvaros (01.06.00 "Konsulārais nodrošinājums, 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība")000000020264. Izstrādāt vadlīnijas cilvēku tirdzniecības un darbaspēka ekspluatācijas risku novēršanai publiskajos iepirkumosIekšlietu ministrija, LR TiesībsargsBudžeta ietvaros (97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" un 01.00.00 "Tiesībsarga birojs")00000002025Rīcības virziens: ATBALSTS CILVĒKU TIRDZNIECĪBAS UPURIM- IDENTIFICĒŠANA, NOVIRZĪŠANA UN PAKALPOJUMA NODROŠINĀŠANA5. Izstrādāt normatīvo regulējumu nacionālā novirzīšanas mehānisma pilnveidošanai un pārrobežu novirzīšanas koordinācijaiIekšlietu ministrijaBudžeta ietvaros (97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana")000000020266. Izstrādāt un ieviest atpazīšanas (skrīninga) rīkuLabklājības ministrija05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"77 000,000000002026Detalizēts aprēķins: summa paredzēta iepirkuma organizēšanai 2025. gadā, tas ietver šādas pozīcijas:• Veikts pētījums par cilvēku tirdzniecības kritērijiem, kas iekļaujami cilvēku tirdzniecības upuru skrīninga rīkā un izstrādāta rokasgrāmata skrīninga rīka izmantošanai – 50 000 euro;• Izstrādāts cilvēku tirdzniecības upuru skrīninga rīks – 15 000 euro;• Veikta skrīninga rīka aprobācija (10 eur x 200 pers.) – 2000 euro;• Profesionāļu apmācība skrīninga rīka izmantošanā (100 euro x 100 pers.) – 10 000 euro.Saskaņā ar Noziedzības novēršanas padomes 2024. gada 4. decembra sēdē nolemto (prot. Nr. 26 1. §) atbalstīts finansējums Labklājības ministrijai pasākumam "Skrīninga rīka cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanai izveide un ieviešana" no Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds" iepriekšējo periodu atlikuma 77 000 euro apmērā.7. Kapacitātes un zināšanu stiprināšana pirmās saskarsmes institūcijām cilvēku tirdzniecības atpazīšanai un personu novirzīšanai          7.1. Īstenota prakses izspēle cilvēku tirdzniecības darbaspēka ekspluatācijas atklāšanas jomāValsts darba inspekcija63.08.00 "Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)".24 898,680000002025Detalizēts aprēķins: Finansējums paredzēts tikai 2025. gadā. Uzdevums ietver pasākuma "Trešo valstu migrācijas procesā iesaistīto institūciju sadarbības un veiktspējas stiprināšanas simulācijas semināra organizēšana 2025. gadā", kā ilgums ir 2 dienas, un kurā piedalīsies līdz 60 (sešdesmit) dalībniekiem. Dalībniekiem jānodrošina ēdināšana, kancelejas preces un datortehnika, tehniskais atbalsts un tulka pakalpojuma nodrošināšanas simulācijas apmācībām un lektoru prezentācijām. Simulācijas norisies vieta ir Valts policijas koledža.7.2. Īstenotas apmācības Valsts policijas amatpersonām par cilvēku tirdzniecības atklāšanu un upuriem pieejamiem atbalsta pasākumiemValsts policija, Valsts policijas koledžaBudžeta ietvaros (06.00.00 "Valsts policijas darbība" un/ vai 06.01.00 "Valsts policija")000000020277.3. Īstenotas apmācības Valsts robežsardzes amatpersonām par cilvēku tirdzniecības atklāšanu un upuriem pieejamiem atbalsta pasākumiemValsts robežsardzeBudžeta ietvaros (10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība")000000020277.4. Izstrādāta mācību programma pašvaldību sociālajiem darbiniekiem par cilvēku tirdzniecības atpazīšanu un rīcībuIekšlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību mācību centrsBudžeta ietvaros (97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana")000000020277.5. Atjaunotas vadlīnijas un rīcības algoritms medicīnas personālam par iespējamas cilvēku tirdzniecības atpazīšanu un personu novirzīšanuVeselības ministrijaBudžeta ietvaros (46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana")000000020267.6. Īstenotas apmācības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiemPilsonības un migrācijas lietu pārvaldeBudžeta ietvaros (11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde")000000020277.7. Īstenotas apmācības Latvijas Republikas konsulātu un vēstniecību darbiniekiemĀrlietu ministrijaBudžeta ietvaros (01.06.00 "Konsulārais nodrošinājums")000000020277.8. Apmācības bērnu aizsardzības institūciju (bāriņtiesas, Bērnu aizsardzības centrs, "Bērna māja") darbiniekiemLabklājības ministrija (Bērnu aizsardzības centrs), Iekšlietu ministrijaBudžeta ietvaros (22.01.00 "Bērnu aizsardzības centra darbības nodrošināšana")000000020253. RĪCĪBAS VIRZIENS: STIPRINĀT NOZIEDZĪGO NODARĪJUMU ATKLĀŠANU, IZMEKLĒŠANU, KRIMINĀLVAJĀŠANU UN TIESVEDĪBU8. Veikt grozījumus Krimināllikumā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1712 prasībāmTieslietu ministrijaBudžeta ietvaros (97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana)000000020269. Stiprināta izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas kapacitāte          9.1. Īstenotas apmācības Valsts policijas darbiniekiem par cilvēku tirdzniecības atklāšanas operatīvajām darbībām un izmeklēšanas darbu, kā arī darbu ar cilvēku tirdzniecībā cietušajiemValsts policijas koledžaBudžeta ietvaros (06.00.00 "Valsts policijas darbība" un/ vai 06.01.00 "Valsts policija")000000020279.2. Īstenotas apmācības prokuroriemLR Prokuratūra, Tieslietu akadēmijaBudžeta ietvaros (03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas")000000020279.3. Īstenotas apmācības tiesnešiem par cilvēku tirdzniecībuTieslietu akadēmijaBudžeta ietvaros (03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas")000000020274. RĪCĪBAS VIRZIENS: POLITIKAS KOORDINĀCIJA10. Izveidot pastāvīgu starpinstitūciju darba grupu cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas un pasākumu koordinācijaiIekšlietu ministrijaBudžeta ietvaros (97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana")0000000202711. Sagatavot un publicēt ikgadēju pārskatu par cilvēku tirdzniecības situāciju LatvijāIekšlietu ministrijaBudžeta ietvaros (97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana")0000000202712. Neatkarīgā ziņotāja funkcijas izveide Latvijā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2024/1712Iekšlietu ministrija, LR Tiesībsarga birojsBudžeta ietvaros, 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana", 01.00.00 "Tiesībsarga birojs")00000002026 1 Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2021.–2023. gadam // https://likumi.lv/ta/id/326420-par-cilveku-tirdzniecibas-noversanas-planu-2021-2023-gadam2 Par Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021.-2023. gadam izpildi // https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/1f6840e2-de67-4a66-8226-dcd3c9245cf23 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi: https://www.mk.gov.lv/lv/media/15240/download?attachment4 Saite: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32024L17125 Dēvēts arī par Palermo protokolu: https://likumi.lv/ta/id/87670-par-apvienoto-naciju-organizacijas-konvencijas-pret-transnacionalo-organizeto-noziedzibu-protokolu-par-cilveku-tirdzniecibas-jo-seviski-tirdzniecibas-ar-sievietem-un-berniem-noversanu-apkarosanu-un-sodisanu-par-to6 Saite: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/15977 Informācija par GRETA: https://www.coe.int/en/web/anti-human-trafficking/greta8 Visi iepriekšējie GRETA izvērtējumi pieejami šeit: https://www.coe.int/en/web/anti-human-trafficking/latvia19 Ziņojums par Latviju: https://www.osce.org/secretariat/10763610 Ziņojumi pieejami šeit: https://www.state.gov/reports/2024-trafficking-in-persons-report/11 Pārskati par situāciju pieejami šeit: https://www.iem.gov.lv/lv/parskats-par-cilveku-tirdzniecibas-noversanu-un-apkarosanu-latvija12 Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam // https://likumi.lv/ta/id/357535-vardarbibas-pret-sievieti-un-vardarbibas-gimene-noversanas-un-apkarosanas-plans-20242029-gadam13 Pārskati par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā: https://www.iem.gov.lv/lv/parskats-par-cilveku-tirdzniecibas-noversanu-un-apkarosanu-latvija; Eiropas Padomes GRETA izvērtējumi par Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību īstenošanu Latvijā: https://www.coe.int/en/web/anti-human-trafficking/latvia1; ASV Valsts departamenta vērtējums par situāciju Latvijā un nepieciešamajiem uzlabojumiem: https://www.state.gov/reports/2024-trafficking-in-persons-report/latvia/; EDSO izvērtējuma vizītes secinājumi: https://www.osce.org/cthb/53740114 Šajos datos par cilvēku tirdzniecības upuriem iekļautas fan personas, kas atzītas par cietušām kriminālprocesā, gan personas, kuras par cilvēku tirdzniecības upuri atzinusi nevalstisko organizāciju komisijas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 43315 Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri"16 Skat.: https://www.siva.gov.lv/lv/pakalpojumi/socialas-rehabilitacijas-pakalpojumi-cilveku-tirdzniecibas-upuriem17 Izmantotie saīsinājumi: ĀM – Ārlietu ministrija; IeM – Iekšlietu ministrija; IZM – Izglītības un zinātnes ministrija; LM – Labklājības ministrija; TM – Tieslietu ministrija; VM – Veselības ministrija; BAC – Bērnu aizsardzības centrs; LPS – Latvijas Pašvaldību Asociācija; LLPA – Latvijas Lielo pilsētu asociācija; LR Prokuratūra – Latvijas Republikas prokuratūra; LR Tiesībsargs – Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs; PMLP – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; SIF – Sabiedrības integrācijas fonds; VDI – Valsts darba inspekcija; VP – Valsts policija; VPK – Valsts policijas koledža; VRS – Valsts robežsardze; Pakalpojuma sniedzēji – biedrības "Cents MARTA" un "Patvērums "Drošā māja""18 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.7. pasākuma "Valsts darba inspekcijas veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana" projekts19 Plāna ietvaros paredzēta ziņojuma izstrāde valsts budžeta līdzekļu ietvaros, vienlaikus jānorāda, ka šīs neatkarīgā ziņotāja funkcijas izveidei ir nepieciešams papildu finansējums, kā aprēķins tiks iekļauts priekšlikumā.20 Visos pasākumos turpmāk tabulā, kur norādīts, ka pasākums tiks pildīts budžeta ietvaros (visi pasākumi, izņemot Nr. 5 un 7.1), nevar izdalīt konkrēto finansējuma apmēru no kopējā attiecīgajā budžeta programmā/apakšprogrammā plānotā finansējuma. Iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere Latvijai izteiktās rekomendācijas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1712 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzībuSaite: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02011L0036-20240714• Nepieciešams papildināt Krimināllikuma 154.2 pantā definēto cilvēku tirdzniecības jēdzienu, iekļaujot jaunas cilvēku tirdzniecības formas – surogāciju, piespiedu laulību un nelikumīgas adopcijas ekspluatāciju (2. panta 3. punkts).• Nepieciešams papildināt Krimināllikumu, nosakot atbildību pastiprinošu apstākli, ja cilvēku tirdzniecību ir veikusi valsts amatpersona, pildot amata pienākumus, kā arī, ja nodarījuma izdarītājs ir veicinājis vai veicis attēlu, video vai citu līdzīgu seksuāla rakstura materiālu, kuros iesaistīts cietušais, izplatīšanu (4. panta 3. punkts).• Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka personas, kuras ir atbildīgas par cilvēku tirdzniecības nozieguma izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ir atbilstoši apmācītas. Dalībvalstis tiek mudinātas attiecīgā gadījumā un saskaņā ar savām nacionālajām tiesību sistēmām tiesībaizsardzības iestādēs un prokuratūrās izveidot specializētas vienības (9. panta 3. punkts).• Ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem jāizveido viens vai vairāki mehānismi, kuru mērķis ir agrīni atklāt un identificēt cietušos, kā arī sniegt palīdzību un atbalstu identificētajiem cietušajiem un personām, kuras tiek uzskatītas par cietušajiem. Šis process jānodrošina sadarbībā ar atbilstošām atbalsta organizācijām, kā arī jāieceļ kontaktpunkts cietušo pārrobežu nosūtīšanai (11. panta 4. punkts).• Lai atbilstu Direktīvas prasībām, nepieciešams izveidot normu, kas paredz kriminālatbildību par visu cilvēku tirdzniecības cietušo pakalpojumu izmantošanu (18.a pants).• Dalībvalstis veicina vai piedāvā regulāru un specializētu apmācību speciālistiem, kuri varētu nonākt saskarē ar cilvēku tirdzniecības cietušajiem vai potenciālajiem cietušajiem, tostarp: policijas darbiniekiem, tiesu darbiniekiem, palīdzības un atbalsta dienestiem, darba inspektoriem, sociālajiem dienestiem un veselības aprūpes darbiniekiem (18.b panta 1. punkts).• Neskarot tiesu neatkarību un atšķirības tiesu iestāžu organizācijā Eiropas Savienībā, dalībvalstis veicina gan vispārēju, gan specializētu apmācību tiesnešiem un prokuroriem, kuri iesaistīti kriminālprocesā (18.b panta 2. punkts).• Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu valsts cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatorus un līdzvērtīgus mehānismus, nodrošinot tiem pietiekamus resursus efektīvai pienākumu izpildei (19. panta 1. punkts).• Dalībvalstis var arī izveidot neatkarīgas struktūras, kuru uzdevums ir uzraudzīt cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumu īstenošanu un ietekmi, sniegt ziņojumus par problēmjautājumiem, kam kompetentajām valsts iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība, kā arī veikt cilvēku tirdzniecības pamatcēloņu un tendenču analīzi (19. panta 3. punkts).• Visām dalībvalstīm ir jāpieņem cilvēku tirdzniecības apkarošanas rīcības plāni (19.b punkts).Eiropas Padomes GRETA trešajā novērtējuma kārtā izvirzītās rekomendācijasSaite: https://www.iem.gov.lv/lv/greta-tresas-kartas-novertejuma-zinojums-par-eiropas-padomes-konvencijas-par-cinu-pret-cilveku-tirdzniecibu-ieviesanu-latvijaTiesības uz informāciju> GRETA aicina Latviju pastāvīgi popularizēt palīdzības un konsultācijas tālruņus, izmantojot sociālos plašsaziņas vai citus līdzekļus.> GRETA uzskata, ka Latvijai ir jāstiprina sistemātiska informācijas sniegšana iespējamiem un identificētiem cilvēku tirdzniecības upuriem par viņu tiesībām, pieejamajiem pakalpojumiem un piekļuves iespējām. Ir jānodrošina rakstisku materiālu izstrāde dažādās valodās, kuros izskaidrotas upuru tiesības. Tāpat ir jānodrošina, ka policijas un imigrācijas darbinieki materiālus nodod upuriem. Policijas amatpersonām, darba inspektoriem un personālam, kuri sniedz konsultācijas un palīdzību, ir jābūt apmācītiem un instruētiem par to, kā pienācīgi izskaidrot cilvēku tirdzniecības upuriem viņu tiesības, ņemot vērā viņu kognitīvās prasmes un psiholoģisko stāvokli. Tāpat darbiniekiem, kas strādā patvēruma uzņemšanas un aizturēšanas centros, arī turpmāk jābūt apmācītiem un instruētiem par to, kā proaktīvi sniegt informāciju personām un grupām, kas pakļautas cilvēku tirdzniecības riskam.Juridiskais atbalsts un bezmaksas juridiskā palīdzība> GRETA uzskata, ka Latvijai ir jāīsteno pasākumi, lai atvieglotu un garantētu tiesu pieejamību cilvēku tirdzniecības upuriem, jo īpaši nodrošinot, ka:– tiklīdz ir pamatots iemesls uzskatīt, ka persona ir cilvēku tirdzniecības upuris, tiek iecelts specializēts jurists, tai skaitā pirms persona ir izlēmusi, vai sadarbosies ar iestādēm un/vai sniegs oficiālu liecību;– jāveicina juristu apmācību un specializāciju, lai varētu sniegt juridisko palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem. Tāpat ir jānodrošina, ka specializēta advokāta iecelšana ir sistemātiska.Psiholoģiskā palīdzība> GRETA uzskata, ka Latvijai ir jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu, ka cilvēku tirdzniecības upuriem vajadzības gadījumā pēc sešu mēnešu rehabilitācijas programmas tiek sniegta ilgtermiņa psiholoģiskā palīdzība, tādējādi palīdzot pārvarēt piedzīvoto traumu un panāktu ilgstošu atveseļošanos un sociālo integrāciju.Darba, profesionālās apmācības un izglītības pieejamība> GRETA uzskata, ka Latvijai cilvēku tirdzniecības upuru ekonomiskajai un sociālajai iekļaušanai ir jāveicina efektīva piekļuve darba tirgum, nodrošinot profesionālo apmācību un iekārtošanu darbā, palielinot dažādu darba devēju informētību un veicinot mazo uzņēmumu, sociālo uzņēmumu un publiskā un privātā sektora partnerības, tostarp izmantojot valsts atbalstītas nodarbinātības programmas, lai radītu atbilstošas darba iespējas cilvēku tirdzniecības upuriem.Kompensācija> GRETA mudina Latviju pielikt papildu pūles, lai garantētu cilvēku tirdzniecības upuriem efektīvu piekļuvi kompensācijai, jo īpaši:– pilnībā izmantot normatīvajā regulējumā paredzētās tiesības par līdzekļu iesaldēšanu un atsavināšanu, kā arī starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu kompensāciju cilvēku tirdzniecības upuriem un nodrošinātu, ka atgūstamā manta, kas konfiscēta kriminālprocesā, pēc iespējas ātrāk tiek atdota cietušajam vai izmantota, lai cietušajam izmaksātu kompensāciju;– iekļaut jautājumu par kompensāciju advokātu, prokuroru un tiesnešu apmācību programmās un mudināt viņus izmantot visas iespējas, ko piedāvā normatīvais regulējums ar mērķi apmierināt cilvēku tirdzniecības upuru prasības pēc kompensācijas.Izmeklēšana, kriminālvajāšana, sankcijas un pasākumi> GRETA atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts likums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, un aicina Latvijas iestādes turpināt stiprināt spēju atklāt, arestēt un konfiscēt nelegāli iegūtu līdzekļus, tostarp nodrošinot izmeklētāju specializāciju un šādu speciālistu klātbūtni visās struktūrvienības, kas izmeklē ar cilvēku tirdzniecību saistītus noziedzīgus nodarījumus.> GRETA mudina Latvijas iestādes veikt pasākumus, lai stiprinātu krimināljustīciju cilvēku tirdzniecības gadījumos, tostarp:– nodrošināt, ka cilvēku tirdzniecības nodarījumi ir proaktīvi un ātri izmeklēti, izmantojot īpašās izmeklēšanas metodes, lai savāktu materiālus, dokumentārus, finanšu un digitālos pierādījumus, nepaļaujoties tikai uz cietušo vai liecinieku liecībām;– informēt prokurorus un tiesnešus par cilvēku tirdzniecības upuru tiesībām, nodrošinot apmācību saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, un veicinot specializācijas attīstību par cilvēku tirdzniecības lietām;– nodrošināt, ka par cilvēku tirdzniecības noziegumu notiesātajiem tiek piemērotas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas.> GRETA arī uzskata, ka Latvijā ir jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiesvedības ilgums cilvēku tirdzniecības lietās ir saprātīgs saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (saistībā ar ECTK 6. panta 1. punktu) un Eiropas Komisijas par tiesiskuma efektivitāti (CEPEJ) noteiktajiem standartiem.Noteikums par nesodāmību> Atzinīgi vērtējot Administratīvo pārkāpumu kodeksā ieviestās izmaiņas tiesību aktos un iepriekš minēto Latvijas Republikas Tiesībsarga atzinumu, GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku tirdzniecības upuru nesodīšanas principa efektīvu konsekventu piemērošanu par iesaistīšanos nelikumīgās darbībās, tiktāl, cik personas bija piespiestas ekspluatācijas rezultātā. Ir jāizstrādā norādījumi policijas darbiniekiem un prokuroriem par nesodāmības noteikuma darbības jomu un piemērošanu, tostarp attiecībā uz Kriminālprocesa likuma 379. panta 5. punkta piemērošanu.Cietušo un liecinieku aizsardzība> GRETA mudina Latviju pilnībā izmantot pieejamos pasākumus, lai aizsargātu cietušos un lieciniekus un novērstu iebiedēšanu izmeklēšanas laikā, kā arī tiesvedības laikā un pēc tās.Specializētās iestādes un koordinējošās struktūras> GRETA atzinīgi vērtē to, ka tiek īstenota policijas darbinieku un prokuroru specializācija cilvēku tirdzniecības lietās. Uzskata, ka Latvijas iestādēm jāveicina arī darba inspektoru un tiesnešu specializācija un apmācība cīņai pret cilvēku tirdzniecību. GRETA arī uzskata, ka Latvijas ir jānodrošina, lai prokuratūras reorganizācijai nebūtu negatīvas ietekmes uz prokuroru specializāciju cilvēku tirdzniecības lietu izskatīšanā.> Turklāt GRETA uzskata, ka Latvijai ir jānodrošina atbilstoši cilvēkresursi un tehniskie resursi specializētās policijas nodaļas cīņai pret cilvēku tirdzniecību darbībai.Starptautiskā sadarbība> GRETA atzinīgi vērtē Latvijas uzsāktos sadarbības pasākumus gan krimināltiesību jomā, gan Baltijas Jūras valstu padomes ietvaros, un aicina turpināt sadarbības tīklu izveidi ārpus Baltijas Jūras valstu reģiona, jo īpaši attiecībā uz finanšu izmeklēšanu un kompensācijas rīkojumu izpildi.Horizontālie jautājumi> GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm jāveicina sieviešu informētība par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem viņu tiesību pārkāpumu gadījumos, tostarp ar Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja starpniecību.> GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm jāveic pasākumi, lai nodrošinātu bērniem piemērotas procedūras cilvēku tirdzniecības lietu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un iztiesāšanā saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas pamatnostādnēm par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu, tostarp pasākumus, lai nodrošinātu, ka visā valstī ir pietiekams skaits bērniem draudzīgu interviju/pratināšanas telpu.> GRETA atzinīgi vērtē iepriekš minētās iniciatīvas un uzskata, ka Latvijas iestādēm jāstiprina sadarbība ar privāto sektoru saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībā un cilvēktiesībās un Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu CM/Rec(2016)3 par cilvēktiesībām un uzņēmējdarbību, lai palielinātu informētību par uzņēmumu svarīgo lomu un atbildību cietušo rehabilitācijas un atveseļošanās atbalstā, kā arī, lai nodrošinātu piekļuvi efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.> GRETA uzskata, ka Latvijai vispārējā korupcijas apkarošanas politikā jāiekļauj pasākumi pret korupciju cilvēku tirdzniecības kontekstā, kā arī jānodrošina šādu pasākumu efektīva ieviešana.Latvijai raksturīgās turpmākās tēmasAttīstība tiesiskajā, institucionālajā un politiskajā satvarā cīņai pret cilvēku tirdzniecību> GRETA uzskata, ka ir jāturpina regulārs starpinstitūciju darbs, lai uzraudzītu Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021.–2023. gadam ieviešana. Turklāt GRETA aicina paredzēt atbilstošu finansējumu politikas ieviešanai;> GRETA aicina Latvijas iestādes noslēgt neatkarīgā ziņotāja izveidošanas procesu vai deleģēt citu jau pastāvošu neatkarīgu mehānismu, lai nodrošinātu efektīvu valsts institūciju cilvēku tirdzniecības apkarošanas darbību uzraudzību un priekšlikumu sniegšanu attiecīgām personām un iestādēm (sk. Konvencijas 29. panta 4. punktu un paskaidrojuma ziņojuma 298. punktu).> Tā kā pašreiz vēl nav iecelts neatkarīgais ziņotājs, GRETA uzskata, ka Latvijai ir jānodrošina ārējs un neatkarīgs Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021.–2023. gadam novērtējums.> GRETA uzskata, ka Latvijai ir jānodrošina, ka Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021. – 2023. gadam īstenošana tiek atbalstīta ar atbilstošu un šim mērķim paredzētu finansējumu.Pasākumi, lai novērstu un apkarotu cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā> Atzinīgi vērtējot pasākumus, kas Latvijā veikti kopš otrās kārtas novērtējuma, lai novērstu un atklātu cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā, GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm šis darbs ir jāturpina, tostarp:– jāstiprina Valsts darba inspekcijas cilvēkresursus, lai pilnveidotu cilvēku tirdzniecības novēršanu un atklāšanu. Tostarp ir jāstrādā ar faktoriem, kas izraisa lielu personāla mainību Valsts darba inspekcijā;– veicināt drošas ziņošanas procedūras ārvalstu darba ņēmējiem;– stiprināt darbā pieņemšanas un pagaidu darba komersantu uzraudzību;– pārskatīt tiesisko regulējumu, lai novērstu to, ka ārvalstu darbā pieņemšanas komersanti veicina migrējošo darba ņēmēju ekspluatāciju;– izstrādāt vadlīnijas profesionāļiem, lai stiprinātu cilvēku tirdzniecības atklāšanu un izmeklēšanu;– turpināt attīstīt sadarbību ar arodbiedrībām cilvēku tirdzniecības darbaspēka ekspluatācijas nolūkā novēršanai;– veicināt regulāras un koordinētas vairāku iestāžu kontroles pasākumus un ciešāku sadarbību starp attiecīgajām iestādēm, lai stiprinātu cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanu darbavietās un šo nodarījumu izmeklēšanu.Pasākumi pieprasījuma mazināšanai> Atzīmējot pasākumus, kas veikti kopš otrās novērtējuma kārtas, lai mazinātu pieprasījumu pēc cilvēku tirdzniecībā cietušo personu pakalpojumiem, GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, arodbiedrībām un privāto sektoru jāturpina centieni mazināt pieprasījumu pēc cilvēku tirdzniecībā cietušo personu pakalpojumiem. To var īstenot ar dažādiem normatīva regulējuma, administrācijas, izglītības, sociālos un kultūras pasākumiem, tādā veidā mazinātu pieprasījumu, kas veicina visu veidu ekspluatāciju, kuras rezultātā notiek cilvēku tirdzniecība.Sociālās un ekonomiskās iniciatīvas pret cilvēku tirdzniecību neaizsargātām grupām> GRETA uzskata, ka Latvijai ir jāturpina ieguldīt sociālajos, ekonomiskajos un citos pasākumos, mazaizsargātām grupām, kas ir pakļautas riskam iekļūtu cilvēku tirdzniecībā. Jāturpina centieni veicināt dzimumu līdztiesību, apkarojot dzimumu stereotipus un ar dzimumu saistītu vardarbību. Jāatbalsta īpaša politika sieviešu un meiteņu iespēju paplašināšanai, kas vienlaikus ir līdzeklis cilvēku tirdzniecības pamatcēloņu apkarošanai.Cilvēku tirdzniecības upuru identifikācija> GRET …