Zaudējis spēku - Grozījumi "Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumos"

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.300 Rīgā 2011.gada 9.decembrī (prot.

Nr.56 2.p.) Grozījumi "Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumos"

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35. panta sesto daļu un 50.8 panta sesto daļu un Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. panta otro un astoto daļu un 123.3 panta sesto daļu Izdarīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 02.05.2007. normatīvajos noteikumos Nr. 60 "Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi) šādus grozījumus:

73.1. kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska (dilution risk) kapitāla prasība visiem riska darījumiem, izņemot riska darījumus, kas veido pašu kapitāla samazinājumu, un izņemot tirdzniecības portfeļa riska darījumus, ja iestāde neizmanto 74. punktā noteikto atbrīvojumu tās pozīcijas risku aprēķinam;

73.2. tirgus risku kapitāla prasības:

73.2.1. tirdzniecības portfeļa parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. daļas nosacījumiem vai izmantojot riskam pakļautās vērtības (turpmāk - RPV) iekšējos modeļus, kas atbilst II sadaļas 3. nodaļas 6. daļas prasībām;

73.2.2. tirdzniecības portfeļa darījuma partnera kredītriska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 3. daļas nosacījumiem, un, ja ir saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - Komisija) atļauja pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kapitāla prasība šādam pārsniegumam, kas aprēķināta saskaņā ar Komisijas 2010. gada 13. novembra normatīvajiem noteikumiem Nr. 313 "Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi";

73.2.3. netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 4. daļas nosacījumiem vai izmantojot RPV iekšējos modeļus, kas atbilst II sadaļas 3. nodaļas 6. daļas prasībām;

73.2.4. netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa preču riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 5. daļas nosacījumiem vai izmantojot RPV iekšējos modeļus, kas atbilst II sadaļas 3. nodaļas 6. daļas prasībām;

73.2.5. netirdzniecības un tirdzniecības portfeļa norēķinu riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 2. daļas nosacījumiem;

73.3. operacionālā riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 4. nodaļas nosacījumiem."

190.1. specifiskā riska kapitāla prasība parāda vērtspapīriem, izņemot vērtspapirizēšanas pozīcijas, kas aprēķināta šādi:

190.1.1. katru tīro pozīciju, kas ir aprēķināta saskaņā ar 174.-187. punkta nosacījumiem, iedala vienā no 2. tabulā norādītajām kategorijām atkarībā no tās emitenta/debitora veida, emitenta/debitora iekšējā vai ārējā kredīta novērtējuma un atlikušā termiņa un ņemot vērā 191.-194. punkta nosacījumus, un reizina ar 2. tabulā norādīto attiecīgo svēršanas likmi;

190.1.2. summē atbilstoši 190.1.1. punkta prasībām aprēķināto svērto garo un svērto īso pozīciju absolūtās vērtības;

190.2. vērtspapirizēšanas pozīciju specifiskā riska kapitāla prasība, kas aprēķināta saskaņā ar 195. punkta prasībām."

191.1. parāda vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kurām, lietojot SP, piemēro kvalitātes pakāpes, kas atbilst vismaz ĀKNI investīciju reitingiem (sk. 11. pielikumu);

191.2. parāda vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kurām, lietojot IRB pieeju, noteikta SNV, kas nav lielāka par 191.1. punktā minēto parāda vērtspapīru SNV;

191.3. parāda vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kurām nav pieejams ĀKNI reitings un kuras atbilst šādiem nosacījumiem:

191.3.1. pozīcijas ir pietiekami likvīdas;

191.3.2. parāda vērtspapīru kvalitāte, pēc pašas iestādes uzskatiem, ir vismaz vienāda ar 191.1. punktā minēto parāda vērtspapīru kvalitāti;

191.3.3. parāda vērtspapīri ir iekļauti vismaz vienā dalībvalsts regulētā tirgus sarakstā vai šo noteikumu 5. pielikumā minēto ārvalstu atzīto biržu sarakstā;

191.4. parāda vērtspapīru, kurus emitējusi iestāde, kas ievēro direktīvā 2006/48/EK noteiktās kapitāla pietiekamības prasības, garās un īsās pozīcijas, ja šādi parāda vērtspapīri ir pietiekami likvīdi un to kvalitāte ir vismaz vienāda ar 191.1. punktā minēto parāda vērtspapīru kvalitāti;

191.5. iestādes parāda vērtspapīri, kuru kredīta kvalitāte atbilst vai ir augstāka nekā 2. kredīta kvalitātes pakāpe saskaņā ar SP, ja iestāde - emitents ievēro direktīvā 2006/48/EK noteiktās kapitāla pietiekamības prasības;

191.6. parāda vērtspapīru iekļaušanas kvalificētajos vērtspapīros procedūru pārbauda Komisija un nepieciešamības gadījumā, ja uzskata, ka kādu parāda vērtspapīru specifiskais risks ir pārāk augsts vai tie neatbilst citiem šajā punktā minētajiem kritērijiem, groza iestādes novērtējumu.

195.1. iestāde, kas netirdzniecības portfeļa riska darījumu kredītriska kapitāla prasību rēķina, lietojot SP, specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 4. daļas 21.-50. punktu;

195.2. iestāde, kas netirdzniecības portfeļa riska darījumu kredītriska kapitāla prasību rēķina, lietojot IRB pieeju, specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 4. daļas 51.-92. punktu;

195.3. iestāde var izmantot uzraudzības formulas metodi 195.1. un 195.2. punkta vajadzībām, tikai saņemot Komisijas atļauju, izņemot tādas iestādes - iniciatorus, kas šo metodi var izmantot vērtspapirizēšanas pozīciju kredītriska kapitāla prasības noteikšanai netirdzniecības portfelī. Ja uzraudzības formulas metodes piemērošanai ir nepieciešams noteikt riska darījuma partnera SNV un SNZ, to var darīt saskaņā ar IRB pieejā noteikto vai arī, saņemot atsevišķu Komisijas atļauju, izmantot alternatīvu pieeju, kas balstās uz 287. punktā aprakstītajām aplēsēm un kas atbilst IRB pieejai noteiktajiem kvantitatīvajiem standartiem;

195.4. šo noteikumu 14. pielikuma prasībām atbilstošām vērtspapirizēšanas tīrajām pozīcijām specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no saskaņā ar šā pielikuma nosacījumiem noteiktajām vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērtajām vērtībām;

195.5. summē visu saskaņā ar 195.1.-195.4. punktu aprēķināto īso svērto pozīciju un garo svērto pozīciju absolūto vērtību;

195.6. pārejas periodā līdz 2013. gada 31. decembrim, atkāpjoties no 195.5. punkta prasībām, iestāde saskaita atsevišķi svērto garo pozīciju kopsummu un svērto īso pozīciju absolūto vērtību kopsummu un nosaka specifiskā riska kapitāla prasību lielākās summas apmērā. Šajā pārejas periodā iestāde sniedz Komisijai informāciju par šādu īso un garo svērto pozīciju apmēru sadalījumā pa to veidojošo instrumentu veidiem."

195.2 Vērtspapirizēšanas pozīciju likviditātes nodrošināšanai paredzētajām kredītlīnijām, kurām nav pieejams ĀKNI reitings, kapitāla prasība ir ne mazāka par šo noteikumu 4. pielikuma 4. daļā norādīto.

195.3 Atkāpjoties no 195. punkta prasībām, iestāde var korelācijas tirdzniecības portfelī iekļautajiem instrumentiem noteikt specifiskā riska kapitāla prasību kā lielāko no šādām summām:

195.31. specifiskā riska kapitāla prasību kopsumma, kas noteikta tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa tīrajām garajām pozīcijām;

195.32. specifiskā riska kapitāla prasību kopsumma, kas noteikta tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa tīrajām īsajām pozīcijām.

195.4 Korelācijas tirdzniecības portfeli veido vērtspapirizēšanas pozīcijas un n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātie instrumenti, kas atbilst šādiem kritērijiem:

195.41. pozīcijas nav atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijas, iespējas līgumi, kuru bāzes aktīvs ir vērtspapirizēšanas laidiens, vai kādi citi atvasinātie instrumenti, kuru bāzes aktīvs ir vērtspapirizēšanas darījums vai shēma, kas neparedz proporcionālas daļas no vērtspapirizēšanas laidiena ieņēmumiem saņemšanu;

195.42. visi atsauces instrumenti ir vai nu viena emitenta/parādnieka instrumenti, tostarp ar viena parādnieka kredītrisku saistītie kredīta atvasinātie instrumenti, attiecībā uz kuriem pastāv likvīds divvirzienu tirgus, vai parasti pārdodami indeksi, kas balstīti uz šo atsauces komercsabiedrību novērtējumiem. Divvirzienu tirgus pastāv, ja ir savstarpēji neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cena ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu vai vienas dienas laikā tiek kotētas pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas cenas un par šādu cenu var norēķināties salīdzinoši īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības praksei.

195.5 Korelācijas tirdzniecības portfelī nevar iekļaut pozīcijas, kurām pamatā ir šādi bāzes instrumenti:

195.51. netirdzniecības portfeļa instruments, kas atbilst 97.8. vai 97.9. punktā norādītajām darījumu kategorijām;

195.52. prasība pret ĪNIS.

195.6 Iestāde korelācijas tirdzniecības portfelī var iekļaut pozīcijas, kuras nav ne vērtspapirizēšanas pozīcijas, ne n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātie instrumenti, bet kuras ierobežo citu šā portfeļa pozīciju risku, ar nosacījumu, ka instrumentam vai tā bāzes instrumentiem pastāv likvīds divvirzienu tirgus saskaņā ar 195.42. punktu."

207.1. aprēķina katra kapitāla vērtspapīra tīro garo pozīciju vai tīro īso pozīciju saskaņā ar 174.-186. punkta nosacījumiem;

207.2. aprēķina katra nacionālā tirgus kopējo pozīciju, kas ir attiecīgā nacionālā tirgus kapitāla vērtspapīru tīro garo pozīciju un tīro īso pozīciju absolūto vērtību summa;

207.3. aprēķina kapitāla vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību attiecīgajā nacionālajā tirgū kā 8 procentus no nacionālā tirgus kapitāla vērtspapīru kopējās pozīcijas."

Norēķinu/piegādes risks 227. Norēķinu/piegādes risks ir risks, kam iestāde ir pakļauta darījumos ar parāda vērtspapīriem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtu un precēm, ja iestāde par parāda vērtspapīru, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtu vai preču piegādi vai saņemšanu attiecīgi saņem naudu vai maksā to, bet abas darījuma puses nav veikušas norēķinus un piegādi piecu dienu laikā pēc noteiktā norēķinu datuma un iestādei var rasties zaudējumi, kuru lielumu nosaka starpība starp attiecīgo parāda vērtspapīru, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas vai preču norēķinu cenu un to pašreizējo (kapitāla prasības aprēķina dienā) tirgus cenu.

Kapitāla prasības noteikšanai iestāde vispirms aprēķina starpību starp parāda vērtspapīra, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces norēķinu cenu, par kuru darījuma partneri vienojušies, un attiecīgā parāda vērtspapīra, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces tirgus cenu kapitāla prasības aprēķina dienā.

Ja šī starpība liecina par iespējamiem zaudējumiem, iestāde aprēķina norēķinu/piegādes riska kapitāla prasību, reizinot iespējamo zaudējumu absolūto vērtību ar darījuma norēķinu termiņa kavējumam atbilstošo 5. tabulā noteikto koeficientu."

Tirgus riskiem (risku daļai), kam nepiemēro RPV iekšējos modeļus, tirgus risku kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar attiecīgajām II sadaļas 3. nodaļas 1., 4. un 5. daļā minētajām metodēm attiecībā uz tirgus risku kapitāla prasības aprēķinu.

Kapitāla prasību aprēķins, izmantojot iekšējos modeļus 273. Tirgus risku kapitāla prasību aprēķinā iekļauj šādas vērtības:

273.1. lielāko no šādām vērtībām:

273.1.1. iepriekšējās darba dienas RPV (RPVt-1), kas aprēķināta saskaņā ar 274. punkta prasībām;

273.1.2. iepriekšējo 60 darba dienu vidējā RPV (RPVvid), kas aprēķināta saskaņā ar 274. punkta prasībām un reizināta ar koeficientu (mc), kas vienāds vismaz ar 3;

273.2. lielāko no šādām vērtībām:

273.2.1. pēdējā pieejamā riskam pakļautā vērtība stresa situācijā (SRPVt-1), kas aprēķināta saskaņā ar 275. punkta prasībām;

273.2.2. iepriekšējo 60 darba dienu vidējā SRPV (SRPVvid), kas aprēķināta saskaņā ar 275. punkta prasībām un reizināta ar koeficientu (ms), kas vienāds vismaz ar 3;

273.3. tirgus risku kapitāla prasība, kas aprēķināta, izmantojot RPV iekšējos modeļus, ir saskaņā ar 273.1. un 273.2. punkta prasībām noteikto vērtību summa;

273.4. ja iestāde rēķina specifiskā riska kapitāla prasību, izmantojot iekšējos modeļus, tā paaugstina saskaņā ar 273.3. punktu aprēķināto kapitāla prasību par:

273.4.1. tirdzniecības portfeļa vērtspapirizēšanas pozīcijām un n-to saistību nepildīšanas kredīta atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. daļu aprēķināto pozīcijas riska kapitāla prasību kopsummu, izņemot tās korelācijas tirdzniecības portfelī iekļautās vērtspapirizēšanas pozīcijas un n-to saistību nepildīšanas kredīta atvasinātos instrumentus, kam rēķina kapitāla prasību, izmantojot 289. punkta prasībām atbilstošu iekšējo modeli;

273.4.2. augstāko no iestādes tirdzniecības portfeļa pozīciju saistību neizpildes riska un migrācijas riska pēdējās aprēķinātās un 12 nedēļu vidējās kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 287. punkta nosacījumiem, un vajadzības gadījumā augstāko no iestādes visu cenas risku pēdējās aprēķinātās un 12 nedēļu vidējās kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 289. punktu.

Kvantitatīvās prasības RPV modelim 274. Šo noteikumu 273.1. punktā izmantojamais RPV aprēķins atbilst šādām minimālajām kvantitatīvajām prasībām:

274.1. RPV aprēķins tiek veikts vismaz vienu reizi darba dienā;

274.2. tiek piemērots 99. percentiles vienpusējs (one-tailed) ticamības intervāls;

274.3. pozīciju turēšanas periods pielīdzināms 10 darba dienām. Iestāde var izmantot aprēķinā īsāku turēšanas periodu, ekstrapolējot to uz 10 dienu periodu, izmantojot modelim atbilstošu metodoloģiju, piemēram, reizinot vienai dienai aprēķināto RPV ar kvadrātsakni no nepieciešamā turēšanas perioda.

Iestāde, kas aprēķinā izmanto īsāku turēšanas periodu, regulāri pārskata ekstrapolācijai izmantoto metodoloģiju, lai nodrošinātu tās atbilstību tirgus apstākļiem, un informē Komisiju par visām izmaiņām metodoloģijā;

274.4. pastāv vismaz vienu gadu ilgs vēsturisks novērošanas periods, izņemot gadījumus, kad īsāku novērošanas periodu attaisno ievērojamas cenu svārstības;

274.5. visa datu kopa tiek aktualizēta ne retāk kā reizi mēnesī.

275.1. SRPV aprēķins tiek veikts vismaz vienu reizi nedēļā;

275.2. tiek piemērots 99. percentiles vienpusējs (one-tailed) ticamības intervāls;

275.3. pozīciju turēšanas periods pielīdzināms 10 darba dienām;

275.4. SRPV parametri un aplēses tiek noteiktas, pamatojoties uz vismaz vienu gadu ilgu vēsturisku novērošanas periodu, kas atbilst tādam finansiālu stresu periodam, kas būtiski ietekmē iestādes portfeli. Iestāde vismaz reizi gadā pārskata vēsturisko datu novērošanas perioda izvēli, un Komisija apstiprina gan pirmo reizi izvēlēto periodu, gan arī visas izmaiņas vēsturisko datu novērošanas periodā.

Pārsniegumu nosaka saskaņā ar 285. punkta prasībām. Pārsniegumu skaits ir lielākais no hipotētiskā portfeļa un faktiskā portfeļa atpakaļejošajās pārbaudēs konstatētajiem pārsniegumu skaitiem.

Koeficientu pārskata ne retāk kā reizi ceturksnī, un noteiktais koeficients ir spēkā līdz nākamajai pārskatīšanas reizei.

Kvalitatīvās prasības risku pārvaldīšanas sistēmai un RPV iekšējiem modeļiem 279. Tirgus risku kapitāla prasības aprēķinam izmantojamais RPV iekšējais modelis un risku pārvaldīšanas sistēma atbilst šādām minimālajām kvalitatīvajām prasībām:

279.1. RPV iekšējais modelis ir cieši saistīts ar ikdienas risku pārvaldīšanas procesu iestādē un kalpo kā pamats pārskatu par risku ietekmes apmēru sagatavošanai iestādes vadībai;

279.2. iestādē ir izveidota neatkarīga risku kontroles struktūrvienība, kas pakļauta tieši iestādes vadībai. Minētā struktūrvienība ir atbildīga par iestādes RPV iekšējo modeļu izveidošanu un ieviešanu, sagatavo un analizē ikdienas pārskatus, kas iegūti, izmantojot RPV iekšējo modeļu rezultātus, un izstrādā priekšlikumus atbilstošu pasākumu veikšanai, lai iekšēji noteiktie limiti netiktu pārsniegti. Risku kontroles struktūrvienība veic arī sākotnējo un pastāvīgo RPV iekšējo modeļu darbības pārbaudi un apstiprināšanu;

279.3. iestādes vadība ir iesaistīta risku kontroles procesā un risku kontroles struktūrvienības sagatavotos ikdienas pārskatus izskata tāda līmeņa vadītāji, kam ir pietiekams pilnvarojums samazināt gan atsevišķu dīleru pozīciju apmēru, gan iestādes kopējo riskiem pakļauto darījumu apmēru;

279.4. iestādei ir pietiekams skaits darbinieku, kam ir pieredze darbā ar sarežģītiem modeļiem ne tikai tirdzniecības operāciju ar finanšu instrumentiem veikšanā, bet arī risku kontrolē, auditā un darījumu uzskaitē;

279.5. iestāde ir izstrādājusi politikas un procedūras tirgus risku pārvaldīšanai, kā arī procedūras visu prasību attiecībā uz RPV iekšējā modeļa funkcionēšanu ievērošanas kontrolei;

279.6. RPV iekšējo modeļu darbība tiek dokumentēta un atspoguļo pieņemamu risku mērīšanas precizitāti;

279.7. iestāde regulāri veic stresa testēšanu (stress testing). Stresa testu rezultātus izskata iestādes vadība, un tie tiek ņemti vērā, izstrādājot iestādes politikas un tajās noteiktos limitus. Stresa testēšanas scenāriji modelē tirgus nelikviditāti saspringta tirgus apstākļos, koncentrācijas risku, vienpusējus (one-way) tirgus, gadījuma un pēkšņas saistību neizpildes (jump-to-default) riskus, nelineāras produktu cenu izmaiņas, būtiskas problēmas iespējas līgumiem, kad to atrisināšana līdz līguma termiņa beigām ir maz ticama (deep out-of-the-money positions), pozīcijas ar cenu pārrāvumiem (gapping of prices) un citus riskus, ko RPV iekšējais modelis ietver nepilnīgi. Izmantotās stresa situācijas atspoguļo portfeļu būtību un laiku, kas būtu nepieciešams, lai nodrošinātos pret risku vai pārvaldītu riskus saspringtos tirgus apstākļos.

Iestāde veic arī tirgus risku reverso stresa testēšanu;

279.8. regulāro iekšējo auditu ietvaros tiek veikta neatkarīga RPV iekšējo modeļu darbības pārbaude. Pārbaude aptver gan struktūrvienību, kas veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem, darbību, gan neatkarīgās risku kontroles struktūrvienības darbību;

279.9. vismaz reizi gadā iestāde veic visu tās tirgus risku pārvaldīšanas procesa pārbaudi, kas ietver šādus jautājumus:

279.9.1. risku pārvaldīšanas sistēmas un procesa dokumentācijas pietiekamība un riska kontroles struktūrvienības darbība;

279.9.2. RPV iekšējo modeļu izmantošana ikdienas risku pārvaldīšanā un vadības informācijas sistēmas integritāte;

279.9.3. riska izcenošanas (risk-pricing) modeļu un riska novērtēšanas sistēmu, ko izmanto tirdzniecības (front office) un uzskaites (back office) personāls, apstiprināšanas process;

279.9.4. kādus tirgus riskus un kādā apmērā aptver RPV iekšējie modeļi;

279.9.5. jebkuru nozīmīgu izmaiņu RPV iekšējā modelī apstiprināšana;

279.9.6. pozīciju datu precizitāte un pilnība, korelācijas un mainīguma pieņēmumu precizitāte un atbilstība, novērtēšanas un riska jutīguma aprēķinu precizitāte;

279.9.7. pārbaudes process, ko iestāde izmanto, lai pārliecinātos par RPV iekšējos modeļos izmantoto datu avotu konsekvenci, savlaicīgumu un drošumu, ietverot arī šo datu avotu neatkarības pārbaudi;

279.9.8. pārbaudes process, ko iestāde izmanto RPV iekšējo modeļu precizitātes novērtēšanas nolūkā veikto atpakaļejošo pārbaužu (backtesting) rezultātu izvērtēšanai.

Prasības risku novērtējumam, izmantojot RPV iekšējos modeļus 280. Tirgus risku kapitāla prasības aprēķinam izmantojamais RPV iekšējais modelis atbilst šādām minimālajām prasībām:

280.1. RPV iekšējais modelis precīzi ietver visus iestādei nozīmīgos iespējas līgumu vai iespējas līgumiem pielīdzināmo pozīciju cenu noteikšanas riskus. Jebkuri riski, kurus RPV iekšējais modelis neaptver, tiek atbilstoši segti ar pašu kapitālu. Ar iespējas līgumiem saistīto risku mērīšanas procesā ņem vērā nelineārās cenu izmaiņas iespējas līgumu pozīcijām, kā arī risku mērīšanas sistēma aptver iespējas līgumu pozīciju cenu svārstību riska faktorus jeb vega risku;

280.2. atkarībā no iestādes darījumu apmēra un biežuma attiecīgajos tirgos RPV iekšējais modelis aptver pietiekamu daudzumu riska faktoru. Ja riska faktors ir ietverts iestādes cenu noteikšanas modelī, bet nav ietverts riska novērtēšanas modelī, iestāde šo novirzi spēj pārliecinoši pamatot Komisijai.

Risku novērtēšanas modelis aptver arī iespējas līgumu un citu produktu nelineāro būtību, kā arī korelācijas un pamatriskus. Ja izmanto riska faktoru aplēstās vērtības, iestāde saglabā informāciju par aktuālo pozīciju riska faktoru lielumu un veic to salīdzinājumu ar aplēstajām vērtībām:

280.2.1. lai noteiktu procentu likmju riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver riska faktorus, kas atbilst procentu likmēm katrā valūtā, kurā iestādei ir procentu likmju jutīgas bilances vai ārpusbilances pozīcijas. Ienesīguma līknes modelē, izmantojot kādu no vispārēji atzītām metodēm. Būtiskas procentu likmju jutīgas pozīcijas sadala atbilstoši nozīmīgākajām valūtām un tirgiem. Atbilstošās ienesīguma līknes sadala vismaz sešos termiņa intervālos, lai aptvertu procentu likmju mainīguma svārstības. RPV iekšējais modelis ietver arī nepilnīgas korelācijas starp dažādu līkņu izliekumiem risku;

280.2.2. lai noteiktu ārvalstu valūtas riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver riska faktorus, kas atbilst zeltam un ārvalstu valūtām, kurās denominētas iestādes pozīcijas.

Ieguldījumu fondu, līdzdalību kuros apliecina ieguldījumu apliecības, pozīcijām ņem vērā atbilstošo ieguldījumu fondu ārvalstu valūtas pašreizējo pozīciju. Iestāde var izmantot trešās puses sagatavotu pārskatu par ieguldījumu fonda ārvalstu valūtas pozīciju, ja minētā pārskata pareizība ir atbilstoši pārbaudīta.

Ja iestādei nav ticamas informācijas par ieguldījumu fonda ārvalstu valūtas pozīcijām, atbilstošo pozīciju izslēdz no portfeļa, kam piemēro RPV iekšējo modeli, un šīs pozīcijas kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 4. daļā minētajām prasībām;

280.2.3. lai noteiktu kapitāla vērtspapīru riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver atsevišķu riska faktoru katram no kapitāla tirgiem, kuros iestādei ir nozīmīgas pozīcijas;

280.2.4. lai noteiktu preču riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver atsevišķu riska faktoru katrai precei, kurā iestādei ir nozīmīga pozīcija. RPV iekšējais modelis ietver arī risku, kas saistīts ar nepilnīgu korelāciju starp līdzīgām, bet ne identiskām precēm un izmaiņām nākotnes cenās, kas radušās termiņu nesaskaņotības rezultātā. Ņem vērā arī tirgus raksturojumu, piegādes datumus un darījumu partneriem paredzētās iespējas slēgt pozīcijas;

280.3. korelāciju noteikšanas sistēma ir atbilstoša un ieviesta tādā veidā, ka iestāde var izmantot empīriskas korelācijas starp riska faktoriem.

RPV iekšējā modeļa novērtējums 281. Iestādei ir procedūras, lai pārliecinātos, ka tās RPV iekšējos modeļus adekvāti novērtē no RPV iekšējo modeļu izveides neatkarīgi un atbilstoši kvalificēti speciālisti, un tādējādi gūtu pārliecību par modeļu konceptuālo pamatotību un adekvātu visu attiecīgo risku aptveršanu. Novērtējumu veic pēc RPV iekšējā modeļa sākotnējās izveides, regulāri, pēc jebkuru būtisku modeļa izmaiņu veikšanas, kā arī nozīmīgu tirgus strukturālo izmaiņu vai portfeļa struktūras izmaiņu gadījumos, ko, iespējams, sākotnēji neietver RPV iekšējais modelis. Attīstoties novērtēšanas tehnikām un veidojoties labākajai praksei (best practice), iestāde koriģē RPV iekšējo modeļu novērtēšanai izmantotās metodes. RPV iekšējo modeļu novērtējums neaprobežojas tikai ar atpakaļejošo pārbaužu veikšanu, bet ietver arī vismaz:

281.1. pārbaudes, kas pārliecina, ka RPV iekšējos modeļos izmantotie pieņēmumi ir atbilstoši riskam un nenovērtē to ne par zemu, ne par augstu;

281.2. iestādes izveidotus RPV iekšējo modeļu novērtēšanas testus attiecībā uz portfeļu struktūru un riskiem;

281.3. hipotētisko portfeļu izmantošanu, lai pārliecinātos par RPV iekšējo modeļu spēju atspoguļot konkrētas strukturālas iezīmes, kas varētu kļūt aktuālas, piemēram, nozīmīgus pamatriskus un koncentrācijas risku.

Prasības specifiskā riska modelēšanai 286. Iestāde var izmantot RPV iekšējo modeli tirdzniecības portfelī iekļauto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības aprēķinam, ja papildus šajā daļā minētajām prasībām RPV iekšējais modelis:

286.1. izskaidro portfelī iekļauto finanšu instrumentu cenu vēsturiskās izmaiņas;

286.2. ņem vērā iestādes īpašumā esošo finanšu instrumentu koncentrācijas pakāpi un izmaiņas portfeļa struktūrā;

286.3. uzrāda ticamus rezultātus, neskatoties uz nelabvēlīgiem apstākļiem un faktoriem;

286.4. precīzi atspoguļo specifisko risku, ko pierāda atpakaļejošās pārbaudes. Ja atpakaļejošo pārbaudi veic uz apakšportfeļu (sub-portfolio) bāzes, tad šo apakšportfeļu izvēle ir konsekventa;

286.5. aptver emitentam/parādniekam piemītošo (name-related) pamatrisku, kas nozīmē, ka modelis ir jutīgs pret individuāli raksturīgām atšķirībām starp līdzīgām, bet ne identiskām pozīcijām;

286.6. atspoguļo gadījuma (event) risku;

286.7. konservatīvi novērtē risku, kas saistīts ar mazāk likvīdu pozīciju eksistenci un pozīcijām ar ierobežotu cenu pieejamību reālo tirgus scenāriju gadījumā. Turklāt RPV iekšējais modelis atbilst 274. un 275. punktā datiem izvirzītajām minimālajām prasībām. Ja dati ir nepietiekami vai neatspoguļo pozīcijas vai portfeļa patiesās svārstības, iestāde var izmantot konservatīvus pieņēmumus attiecībā uz šo datu aizvietošanu;

286.8. iestāde var izslēgt no specifiskā riska kapitāla prasību aprēķiniem, kas veikti, izmantojot RPV iekšējo modeli, tādas vērtspapirizēšanas vai n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu pozīcijas, kurām tā rēķina specifiskā riska kapitāla prasības saskaņā ar 190. punktu, izņemot tās pozīcijas, uz kurām attiecas 289. punktā noteiktā pieeja;

286.9. attīstoties novērtēšanas tehnikām un veidojoties labākajai praksei, iestāde koriģē RPV iekšējo modeli, lai nodrošinātu tā atbilstību aktuālajām prasībām.

Prasības saistību neizpildes riska un migrācijas riska iekšējiem modeļiem 287. Iestāde, kas rēķina parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības, izmantojot RPV iekšējo modeli, var neizmantot to parāda vērtspapīru saistību nepildīšanas un migrācijas risku kapitāla prasības aprēķinam. Šajā gadījumā iestāde izstrādā iekšējo modeli vai metodi (turpmāk - metode) tirdzniecības portfeļa pozīciju saistību neizpildes riskam un migrācijas riskam (turpmāk - SNM riski), kas ir pieaugoši (incremental) salīdzinājumā ar riskiem, kas ietverti RPV aprēķinā. Izvēlētā metode vai iekšējais modelis atbilst 288. un 288.1-288.6 punkta prasībām.

288.1 SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanai izvēlēto metodi piemēro visām pozīcijām, kurām nosaka parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību, izņemot vērtspapirizēšanas pozīcijas un n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus. Saņemot Komisijas atļauju, iestāde var izvēlēties konsekventi iekļaut SNM risku kapitāla prasību aprēķinā visas regulētajā tirgū tirgoto kapitāla vērtspapīru pozīcijas un atvasināto instrumentu, kuru bāzes aktīvs ir regulētajā tirgū tirgotie kapitāla vērtspapīri, pozīcijas, ja šāda iekļaušana atbilst iestādes iekšējam risku novērtējumam un risku pārvaldīšanai. Izstrādātā metode atspoguļo saistību neizpildes gadījumu un reitingu migrācijas gadījumu savstarpējo ietekmi. Tā neatspoguļo ietekmi, ko rada diversifikācija starp saistību neizpildes un migrācijas gadījumiem, no vienas puses, un citiem tirgus riska faktoriem, no otras puses.

288.2 Izvēlētās metodes parametri ir šādi:

288.21. izmantojot SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metodi, aprēķina saistību neizpildes iekšējo vai ārējo reitingu migrācijas rezultātā radīto zaudējumu apmēru 99.9 procentu ticamības intervālā viena gada laikā. Korelācijas pieņēmumi balstās uz konceptuāli pilnvērtīgas datu kopas analīzi.

SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metode attiecīgi atspoguļo emitentu koncentrācijas līmeni, kā arī stresa apstākļos paredzamo produktu veidu koncentrācijas līmeni un produktu ietvaros paredzamos koncentrācijas līmeņus. Metode balstās uz pieņēmumu, ka viena gada laikā saglabājas nemainīgs pozīciju risku līmenis, norādot, ka katrai tirdzniecības portfeļa pozīcijai vai pozīciju kopumam, kurā ir noticis saistību neizpildes gadījums vai reitinga migrācijas gadījums likviditātes nodrošināšanas periodā, jāatjauno tā sākotnējo risku līmenis, sasniedzot to šā perioda beigās. Kā alternatīvu iestāde var konsekventi izmantot viena gada laikā nemainīgo pozīciju pieņēmumus;

288.22. likviditātes nodrošināšanas periodu nosaka atbilstoši laikam, kas nepieciešams, lai tirgus stresa apstākļos pārdotu attiecīgo pozīciju vai ierobežotu visus būtisku cenu izmaiņu riskus, īpaši ņemot vērā pozīcijas apmēru.

Likviditātes nodrošināšanas periods atspoguļo praksi un pieredzi, ko reāli piemērotu gan sistēmiskā stresa situācijā, gan arī idiosinkrātiskā (specifiskā) stresa situācijā. Likviditātes nodrošināšanas periods tiek noteikts, izmantojot piesardzīgus pieņēmumus, un tam jābūt pietiekami ilgam laika posmam, lai pārdošanas vai risku ierobežošanas darījums pats pa sevi būtiski neietekmētu cenu, kas noteikta pārdošanas vai riska ierobežošanas darījumam. Tirdzniecības portfeļa pozīciju vai pozīciju kopuma likviditātes nodrošināšanas periodu nedrīkst noteikt īsāku par trim mēnešiem;

288.23. nosakot tirdzniecības portfeļa pozīciju vai pozīciju kopuma likviditātes nodrošināšanas periodu, ņem vērā iestādes iekšējo politiku attiecībā uz aktīvu vērtības korekcijām un pozīciju, kuras veido nelikvīdie vai ilgi turētie finanšu instrumenti, pārvaldīšanu. Ja iestāde likviditātes nodrošināšanas periodu nosaka nevis atsevišķām pozīcijām, bet pozīciju kopumam, tad pozīciju kopuma definēšanas kritērijus nosaka tādā veidā, kas atspoguļo minētā kopuma likviditātes atšķirības. Likviditātes nodrošināšanas periods koncentrētām pozīcijām ir ilgāks un atspoguļo periodu, kas nepieciešams, lai šīs pozīcijas likvidētu. Vērtspapirizēšanas darījumu glabātuvei nosaka likviditātes nodrošināšanas periodu, kas nepieciešams, lai izveidotu, pārdotu un vērtspapirizētu aktīvus vai stresa tirgus apstākļos ierobežotu būtiskos riska faktorus;

288.24. iestādes pieaugošo risku kapitāla prasību aprēķināšanas metodē var iekļaut risku ierobežošanas instrumentus (hedges). Pozīcijas var savstarpēji ieskaitīt, ja garās vai īsās pozīcijas veido vieni un tie paši finanšu instrumenti. Risku ierobežošanas vai diversifikācijas efektu, ko rada viena un tā paša parādnieka atšķirīgu instrumentu vai atšķirīgu vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kā arī atšķirīgu emitentu garās un īsās pozīcijas, var atzīt, tikai skaidri modelējot atšķirīgu instrumentu bruto garās un īsās pozīcijas. Iestāde atspoguļo visus būtiskos riskus, kas varētu rasties atšķirību dēļ starp risku ierobežošanas instrumentu termiņiem un likviditātes nodrošināšanas periodu, kā arī paredzamajiem būtiskajiem pamatriskiem risku ierobežošanas stratēģijā atkarībā no stratēģijā paredzēto produktu būtības, kapitāla elementu pakārtotības, izmantojamiem instrumentiem piešķirtajiem iekšējiem vai ārējiem reitingiem, termiņiem, emisijas datumiem un citām instrumentu atšķirībām. Iestāde atspoguļo risku ierobežošanu tikai tādā mērā, kādā atbilstošais instruments parādniekam ir pieejams, piemēram, gadījumā, kad viņam ir nepieciešams saņemt kredītu, vai citos gadījumos;

288.25. tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kurām izmanto dinamiskās risku ierobežošanas stratēģijas, riska ierobežošanas līmeņa atjaunošanu likviditātes nodrošināšanas periodā var atzīt, ja iestāde:

288.25.1. izvēlas risku ierobežošanas līmeņa atjaunošanas modeli konsekventi visam attiecīgā tirdzniecības portfeļa pozīciju kopumam;

288.25.2. parāda, ka tā izmanto risku ierobežošanas līmeņa atjaunošanas rezultātus, lai labāk novērtētu risku;

288.25.3. parāda, ka risku ierobežošanai izmantojamo instrumentu tirgi ir pietiekami likvīdi, lai šādu atjaunošanu spētu veikt arī stresa periodos. Visus pārējos riskus, ko rada dinamiskā risku ierobežošanas stratēģija, atspoguļo kapitāla prasībās;

288.26. SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metodē tiek ņemta vērā iespējas līgumu nelineārā ietekme, strukturēto kredītu atvasināto instrumentu un citu pozīciju, kam raksturīga būtiska nelinearitāte attiecībā uz cenu izmaiņām, ietekme. Iestāde pienācīgi ņem vērā arī modeļu risku, kas rodas šādu instrumentu novērtējumā, un cenas risku aplēses;

288.27. SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metode balstās uz datiem, kas ir objektīvi un regulāri atjaunināti.

288.3 Iestāde veic SNM risku pārvaldīšanas sistēmas un kapitāla prasību aprēķināšanas metodes neatkarīgu pārskatīšanu, ievērojot šajā daļā noteiktās prasības iekšējo modeļu pārskatīšanai, jo īpaši:

288.31. pārliecinās, ka korelāciju un cenu izmaiņu modelēšanas pieņēmumi un procedūras atbilst tirdzniecības portfeļa struktūrai, tostarp arī sistēmisko riska faktoru izvēle un svērums atbilst iestādes tirdzniecības portfelim;

288.32. veic dažādus stresa testus, tostarp arī jutīguma analīzi un scenāriju analīzi, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtētu metodes pamatotību, īpaši attiecībā uz koncentrācijas riska novērtējumu. Šādi testi netiek ierobežoti tikai ar jau notikušu gadījumu pieredzi;

288.33. veic izvēlētās metodes kvantitatīvo prasību izpildes pārbaudi, tostarp par atbilstību iekšējai risku modelēšanai piemērojamiem standartiem;

288.34. novērtē SNM risku pārvaldīšanas metožu atbilstību iestādes iekšējai riska pārvaldīšanas metodoloģijai, saskaņā ar kuru identificē, mēra un pārvalda tirgus riskus.

288.4 Iestāde dokumentē SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanai izvēlētās metodes, to izmantošanas pamatnostādnes, parametrus un piemērošanas procedūras, lai tās korelācijas un citi modelēšanas pieņēmumi būtu pieejami Komisijai.

288.5 Ja iestādes SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanai izvēlētā metode neatbilst visām 288. un 288.1-288.4 punktā noteiktajām prasībām, Komisija var atļaut izmantot šādu metodi, ja tā atbilst iestādes iekšējai risku identificēšanas, mērīšanas un pārvaldīšanas metodoloģijai un iestāde var pierādīt, ka saskaņā ar iekšējo metodoloģiju noteiktā SNM risku kapitāla prasība ir ne mazāka par kapitāla prasību šādiem riskiem, kas aprēķināta saskaņā ar metodi, kas pilnībā atbilst minēto punktu prasībām. Komisija vismaz reizi gadā pārbauda šādas iekšējās metodes atbilstību šā punkta prasībām.

288.6 Iestāde vismaz reizi nedēļā veic SNM risku kapitāla prasību aprēķinu.

Prasības korelācijas tirdzniecības portfeļa specifiskā riska iekšējiem modeļiem 289. Komisija var atļaut iestādei saskaņā ar 195.3 punkta prasībām aprēķinātās korelācijas tirdzniecības portfeļa specifiskā riska kapitāla prasības vietā rēķināt korelācijas tirdzniecības portfeļa cenu risku kapitāla prasību, izmantojot iekšējo modeli, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

289.1. korelācijas tirdzniecības portfeļa iekšējais modelis adekvāti aptver visu cenas risku ietekmi 99.9 procentu ticamības intervālā viena gada laikposmā, pieņemot, ka riska līmenis saglabājas nemainīgs visā laikposmā, un vajadzības gadījumā veicot korekcijas, lai atspoguļotu likviditātes, koncentrācijas, riska ierobežojumu un nelineāro instrumentu ietekmi. Iestāde var piemērot šajā punktā aprakstīto pieeju visām pozīcijām, ko pārvalda kopā ar korelācijas tirdzniecības portfelī iekļautajām pozīcijām. Šīs pozīcijas var izslēgt no saskaņā ar 287. punkta prasībām noteiktā SNM risku kapitāla prasību aprēķina. Aprēķinātā cenu risku kapitāla prasību kopsumma nedrīkst būt mazāka par 8 procentiem no tās kapitāla prasības, kas tiktu aprēķināta visām minētajām pozīcijām saskaņā ar 195.3 punkta prasībām;

289.2. iekšējais modelis aptver arī vismaz šādus riskus:

289.2.1. kumulatīvo risku, kas veidojas vairāku kopīgu saistību neizpildes gadījumu dēļ, tostarp secīgu saistību neizpildes gadījumu rezultātā laidienos sadalītajos produktos;

289.2.2. kredītu ienesīguma starpības (credit spread) risku, tostarp gamma un cross-gamma faktoru ietekmi;

289.2.3. pozīcijām piemītošās korelāciju svārstības, tostarp ienesīguma starpību un korelāciju savstarpējo ietekmi;

289.2.4. bāzes risku, ieskaitot gan iemeslu atšķirībai starp indeksa kopējo ienesīgumu un tā komponentu ienesīguma kopsummu, gan atšķirības indeksa un saskaņā ar attiecīgā indeksa struktūru izveidotā portfeļa korelācijā;

289.2.5. atgūšanas likmes svārstības, ja tās ir saistītas ar atgūšanas likmes tendenci ietekmēt laidiena cenas;

289.2.6. tādā mērā, kādā visaptverošā riska novērtējumā iekļauti ieguvumi no dinamiskās risku ierobežošanas stratēģijas,

289.3. iestādei ir pietiekami, atbilstoši, savlaicīgi un droši tirgus dati, lai nodrošinātu, ka tā savā iekšējā pieejā pilnībā aptver visu pozīciju ievērojamākos riskus un kapitāla prasības aprēķins veikts saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem standartiem. Iestāde veic piemērojamās metodes atpakaļejošas pārbaudes vai izmanto citus piemērotus līdzekļus, lai pierādītu, ka tās riska novērtējumi adekvāti izskaidro šo produktu cenu izmaiņas laika gaitā, un nodrošina, ka iestāde var atšķirt tādas pozīcijas, kurām Komisija piekritusi risku kapitāla prasības aprēķinam saskaņā ar šo punktu, no tādām pozīcijām, attiecībā uz kurām tai nav šādas atļaujas;

289.4. iestāde regulāri veic stresa testēšanu saskaņā ar iepriekš paredzētu stresa scenāriju kopumu. Stresa scenāriji modelē saistību neizpildes gadījumu līmeni, atgūšanas likmju un kredītu ienesīguma starpību stresa situācijā, kā arī tirdzniecības portfeļa darījumu struktūrvienības peļņas vai zaudējumu svārstības stresa situācijā. Iestāde veic stresa testus saskaņā ar minētajiem scenārijiem vismaz reizi nedēļā un vismaz reizi ceturksnī paziņo Komisijai rezultātus, tostarp to salīdzinājumu ar iestādes saskaņā ar šo punktu aprēķinātajām kapitāla prasībām. Par katru gadījumu, kad stresa testi norāda uz būtisku kapitāla trūkumu tirdzniecības portfeļa pozīciju risku segšanai, laikus ziņo Komisijai. Pamatojoties uz šo stresa testu rezultātiem, Komisija apsver nepieciešamību palielināt kapitāla prasību korelācijas tirdzniecības portfelim, nosakot minimālo kapitāla prasību kopsummu saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.3 panta septīto daļu;

289.5. iestāde vismaz reizi nedēļā aprēķina korelācijas tirdzniecības portfeļa cenu risku kapitāla prasību.

289.1 Ja iestādes izmantotie iekšējie modeļi neatbilst 286. punktā minētajām prasībām, tad iestāde aprēķina specifiskā riska kapitāla prasību saskaņā ar 190. punkta prasībām."

12.1.1. riska darījumi ar dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, valsts institūcijām, reģionālajām vai vietējām valdībām vai riska darījumi, ko tās garantē;

12.1.2. riska darījumi ar tādu ārvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kas atbilst pirmajai kredīta kvalitātes pakāpei saskaņā ar šo pielikumu, riska darījumi ar starptautiskajām attīstības bankām, starptautiskajām organizācijām vai riska darījumi, ko tās garantē;

12.1.3. riska darījumi ar ārvalstu valsts institūcijām, reģionālajām vai vietējām valdībām, kas atbilst pirmajai kredīta kvalitātes pakāpei saskaņā ar šo pielikumu, vai riska darījumi, ko tās garantē;

12.1.4. riska darījumi ar ārvalstu valsts institūcijām, reģionālajām vai vietējām valdībām, kurus riska pakāpes noteikšanai pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm un kuri atbilst pirmajai kredīta kvalitātes pakāpei saskaņā ar šo pielikumu, vai riska darījumi, ko tās garantē. Ja šādi riska darījumi atbilst otrajai kvalitātes pakāpei, tad tos arī var uzskatīt par atbilstošu nodrošinājumu, ja šādu riska darījumu apmērs nepārsniedz 20 procentus no neatmaksāto (apgrozībā esošo) iestādes - emitenta segto obligāciju nominālvērtību kopsummas;

12.1.5. riska darījumi ar iestādēm, kas atbilst pirmajai kredīta kvalitātes pakāpei saskaņā ar šo pielikumu. Šādu riska darījumu kopējais apmērs nevar pārsniegt 15 procentus no iestādes - emitenta neatmaksāto segto obligāciju nominālvērtību kopsummas. Prasības, kas veidojas aizņēmējam, kura aizņēmums ir nodrošināts ar nekustamā īpašuma hipotēku, pret segto obligāciju turētāju, veicot ar nekustamo īpašumu nodrošināto riska darījumu maksājumus parasto norēķinu gaitā vai likvidācijas procesā, netiek ietvertas minētajā 15 procentu limitā. Riska darījumi ar dalībvalstu iestādēm, kuru termiņš nepārsniedz 100 dienas, tiek uzskatīti par piemērotiem ieguldījumiem, pat ja tie neatbilst pirmajai kvalitātes pakāpei, taču tiem ir jāatbilst vismaz otrajai kvalitātes pakāpei;

12.1.6. aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku vai tādām daļām Somijas dzīvojamo māju būvsabiedrībās, kas atbilst šā pielikuma 9. punkta prasībām, un šādu mājokļu hipotēku un būvsabiedrību daļu kombinācija nodrošina iestādei priekšrocības ieķīlātā nekustamā īpašuma realizācijā salīdzinājumā ar citiem šā nekustamā īpašuma ķīlas ņēmējiem.

Aizdevuma apmērs nepārsniedz 80 procentus no ieķīlātā īpašuma tirgus vērtības;

12.1.7. aizdevumi, kas nodrošināti ar augstāko kārtu (senior) vērtspapīriem, kurus emitējusi French Fonds Communs de Créances vai līdzīga vērtspapirizēšanas komercsabiedrība, kuras darbību regulē dalībvalstu likumi, un šādu vērtspapīru turētāju tiesības tiek aizsargātas atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem vērtspapirizēto mājokļu hipotēku kopsumma nodrošina vismaz 90 procentus šā fonda vai līdzīgu komercsabiedrību aktīvu un šādu mājokļu hipotēku kombinācija nodrošina iestādei priekšrocības ieķīlātā nekustamā īpašuma realizācijā salīdzinājumā ar citiem šā nekustamā īpašuma ķīlas ņēmējiem.

Aizdevuma apmērs nepārsniedz 80 procentus no ieķīlātā īpašuma tirgus vērtības, minēto vērtspapīru reitings atbilst šajā pielikumā noteiktajai pirmajai kvalitātes pakāpei, un ieķīlāto vērtspapīru nominālvērtību kopsumma nepārsniedz 10 procentus no kopējā apgrozījumā esošā vērtspapīru apmēra. Prasības, kas veidojas parādnieka norēķinu vai ķīlas likvidācijas darījumu rezultātā, neiekļauj 90 procentu limita aprēķinā;

12.1.8. aizdevumi, kas nodrošināti ar augstāko kārtu vērtspapīriem, kurus emitējusi French Fonds Communs de Créances vai līdzīga vērtspapirizēšanas komercsabiedrība, kuras darbību regulē dalībvalstu likumi, un šādu vērtspapīru turētāju tiesības tiek aizsargātas atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem vērtspapirizēto komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku kopsumma nodrošina vismaz 90 procentus šā fonda vai līdzīgu komercsabiedrību aktīvu, un šādu nekustamo īpašumu hipotēku kombinācija nodrošina iestādei priekšrocības ieķīlātā nekustamā īpašuma realizācijā salīdzinājumā ar citiem šā nekustamā īpašuma ķīlas ņēmējiem. Aizdevuma apmērs nepārsniedz 60 procentus no ieķīlātā īpašuma tirgus vērtības, vērtspapīru reitings atbilst šajā pielikumā noteiktajai pirmajai kvalitātes pakāpei, un ieķīlāto vērtspapīru nominālvērtību kopsumma nepārsniedz 10 procentus no kopējā apgrozījumā esošā ieguldījumu apliecību apmēra. Prasības, kas veidojas parādnieka norēķinu vai ķīlas likvidācijas darījumu rezultātā, neiekļauj 90 procentu limita aprēķinā;

12.1.9. aizdevumi, kas nodrošināti ar kuģu hipotēku vai tādu kuģu hipotēku kombināciju, kuras nodrošina iestādei priekšrocības ieķīlātā nekustamā īpašuma realizācijā salīdzinājumā ar citiem šā nekustamā īpašuma ķīlas ņēmējiem, un aizdevuma apmērs nepārsniedz 60 procentus no ieķīlātā īpašuma tirgus vērtības;

12.1.10. šā punkta ietvaros "nodrošināts" nozīmē, ka 12.1.1.-12.1.9. punktā minētie aktīvi saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem paredzēti vienīgi segto obligāciju turētāja aizsardzībai pret zaudējumiem;

12.1.11. līdz 2013. gada 31. decembrim 12.1.7. un 12.1.8. punktā minētais 10 procentu limits var netikt piemērots, ja kā nodrošinājumu izmantotos vērtspapīrus emitējis tādas konsolidācijas grupas dalībnieks, kurā iekļauts arī aizdevējs, vai arī aizdevējs ir iekļauts komercsabiedrību līgumiskā apvienībā, kurā iekļauts emitents, kas atpircis visu pirmās kārtas zaudējumu laidienu."

2.

3.

ĀKNI reitinga un kredīta kvalitātes pakāpes saskaņošana ir noteikta šo noteikumu 13. pielikumā.

N = (Σ RDV i)2 , i Σ RDV i 2 i kur:

RDVi ir visu riska darījumu ar i-to debitoru vērtību summa. Ja ir zināma portfeļa daļa, kas ir saistīta ar lielāko riska darījumu (C1), iestāde var aprēķināt N kā 1/C1."; izslēgt 5. tabulu un 64. punktu; izteikt 66. punktu šādā redakcijā: "66. Ievērojot 74. un 75. punktu, saskaņā ar uzraudzības formulas metodi vērtspapirizēšanas pozīcijas riska pakāpe ir riska pakāpe, kas piemērojama saskaņā ar 67.-69. punktu. Riska pakāpe atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijām nevar būt mazāka par 20 procentiem, un visām citām vērtspapirizēšanas pozīcijām tā nevar būt mazāka par 7 procentiem."; izteikt 67. punkta formulas parametra "N" skaidrojumu šādā redakcijā: "N ir riska darījumu faktiskais skaits, kas aprēķināts saskaņā ar 63. punktu. Atkārtotas vērtspapirizēšanas gadījumos iestāde izskata vērtspapirizējamo riska darījumu skaitu portfelī, nevis bāzes riska darījumu skaitu sākotnējos portfeļos, no kurienes cēlušies vērtspapirizējamie bāzes riska darījumi."

periodu, to, cik lielā mērā vērtēšana balstās uz modeļa izmantošanu, un citu modeļa risku ietekmi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks J.Brazovskis