Administratīvā apgabaltiesa – Administratīvās lietas
Lieta Nr. A420266618 Lietas arhīva Nr. AA43-0649-19/2 ECLI:LV:ADAT:2019:0529.A420266618.6.S SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2019.gada 29.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Una Mihailova, tiesneši Ojārs Priedītis un Māris Vīgants rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2018.gada 5.jūlija rīkojuma Nr.9.6-12/2046 atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 19.decembra spriedumu.
Aprakstošā daļa [1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – Dienests) ģenerāldirektora 2018.gada 5.jūlija rīkojumu Nr.9.6-12/2046 (turpmāk – Rīkojums) Nodokļu pārvaldes Trešās pievienotās vērtības nodokļa datu ticamības novērtējuma daļas galvenā nodokļu inspektore Agnese Leimane 2018.gada 6.jūlijā pārcelta Nodokļu pārvaldes Nodokļu maksātāju lietu daļas Otrās lietu uzglabāšanas un informācijas sagatavošanas nodaļas galvenā nodokļu inspektora amatā uz noteiktu laiku – līdz turpmākajam lēmumam. Rīkojums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [1.1] Pamatojoties uz kriminālprocesa virzītāja 2018.gada 10.aprīļa lēmumā norādīto, ar kuru tika atcelts /pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis – aizliegums ieņemt konkrētu amatu – Dienesta Nodokļu pārvaldes Pirmās Rīgas pievienotās nodokļa datu ticamības novērtējuma daļas galvenās nodokļu inspektores amatu, Dienests ar 2018.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.9.5?10/184 atzina par spēku zaudējušu Dienesta 2016.gada 14.marta lēmumu Nr.9.510/110 un nekavējoties izdeva administratīvo aktu, ar kuru /pers. B/ tika atjaunota Nodokļu pārvaldes Trešās pievienotās vērtības nodokļa datu ticamības novērtējuma daļas galvenās nodokļu inspektores amatā, vienlaikus uzsākot pārbaudi, vai, atjaunojot /pers. B/ iepriekšējā amatā, netiks saglabāti tiesību normu pārkāpumu izdarīšanas riski un vai netiks radīti priekšnoteikumi Dienesta kā iestādes diskreditēšanai. [1.2] Neatkarīgi no tā, ka /pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis ir atcelts, pastāv pietiekams lietderības pamatojums /pers. B/ pārcelšanai citā amatā, kurā nepastāv minētie riski. Apstāklis, ka periodā no 2018.gada 16.aprīļa līdz šim brīdim, pildot Nodokļu pārvaldes Trešās pievienotās nodokļa datu ticamības novērtējuma daļas galvenās nodokļu inspektores amata pienākumus, /pers. B/ rīcībā nav konstatēti pārkāpumi un ierosinātas disciplinārlietas vai saņemtas pretenzijas no tiešās vadības puses, nevar būt par pamatu, lai neizvērtētu /pers. B/ pārcelšanas lietderību citā amatā, jo ierēdņa pārcelšana ir paredzēta, t.sk., lai nodrošinātu labu pārvaldību un nodrošinātu sabiedrības uzticību civildienestam. [1.3] Apgalvojums par to, ka pārcelšana ir nepamatota izrēķināšanās, nav pamatots. Turklāt jāņem vērā, ka no 2017.gada 30.marta līdz pat 2018.gada 16.aprīlim /pers. B/ pildīja Nodokļu pārvaldes Nodokļu maksātāju lietu daļas Otrās lietu uzglabāšanas un informācijas sagatavošanas nodaļas galvenā nodokļu inspektora amata pienākumus un nebija konstatējami šķēršļi, kas traucētu /pers. B/ efektīvi pildīt minētos amata pienākumus.
[1.4] No 2018.gada 6.jūlija saglabāta /pers. B/ piešķirtā 3.kategorija un noteikta mēnešalga 1001 euro apmērā, kā arī atzīta par spēku zaudējušu iepriekš noteiktā piemaksa par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti (par pašaizliedzīgu darbu nepieļaujot korupcijas risku iestāšanos pildot tādus uzdevumus, kuri pakļauti korupcijas riskiem ar vidēju prioritāti) 4 procentu apmērā no mēnešalgas. [2] Rīkojumu /pers. B/ apstrīdēja Finanšu ministrijā. Ministrija ar 2018.gada 14.augusta vēstuli Nr.10.1-4/7/3846 /pers. B/ informēja, ka Rīkojums nav uzskatāms par administratīvo aktu, bet tas ir iestādes iekšējais pārvaldes lēmums. [3] Administratīvajā rajona tiesā izskatīšanai pieņemts /pers. B/ pieteikums par Rīkojuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais. [3.1] /pers. B/ 2018.gada 12.aprīlī saņēma lēmumu, ar kuru, pamatojoties uz 2018.gada 10.aprīļa procesa virzītāja lēmumu, tiek atcelts piemērotais drošības līdzeklis – aizliegums ieņemt konkrētu amatu – Dienesta Nodokļu pārvaldes Pirmās Rīgas pievienotās vērtības nodokļa datu ticamības novērtējuma daļas galvenās nodokļu inspektores amatu. /pers. B/ 2018.gada 16.aprīlī saņēma rīkojumu, ar kuru /pers. B/ ar 2018.gada 16.aprīli atgriezās sākotnējā darba vietā, pamatojoties uz drošības līdzekļa atcelšanu. [3.2] /pers. B/ vairāk nekā divus mēnešus nostrādāja atjaunotajā amatā, kad 2018.gada 22.jūnijā saņēma Dienesta lietvedības programmā reģistrētu dokumentu „Par pārcelšanu citā amatā”, ar kuru uzlikts par pienākumu sniegt viedokli par pārcelšanu līdz 2018.gada 26.jūnijam Nodokļu maksātāju lietu daļas Otrās lietu uzglabāšanas un informācijas sagatavošanas nodaļas galvenās nodokļu inspektores amatā. [3.3] Visu laiku, līdz pat šai dienai, uzsāktais kriminālprocess turpinās, /pers. B/ ir aizdomās turētās statuss, kas ir zināms darba devējam. /pers. B/ nav notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ne faktiskie, ne juridiskie apstākļi kopš 2018.gada 16.aprīļa nav mainījušies. [3.4] /pers. B/ termiņš viedokļa sniegšanai par pārcelšanu tika noteikts nesamērīgi īss. /pers. B/ sniedza rakstveida atbildi, ka nepiekrīt pārcelšanai, jo amata vieta, kas tika piedāvāta /pers. B/, bija uz noteiktu laiku – līdz 2018.gada 30.septembrim, jo tad konkrētā amata vieta tiks reorganizēta un no Cēsīm sadalīsies uz vienu amata vietu Madonā un vienu Balvos, kas nozīmētu dzīvesvietas maiņu. [3.5] Ne Rīkojumā, ne Finanšu ministrijas 2018.gada 14.augusta lēmumā Nr.10.1-4/7/3846 nav norādīta apstrīdēšanas kārtība. [3.6] Ar Rīkojumu tiek atzīta par spēku zaudējušu iepriekš noteiktā piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti 4 procentu
apmērā no mēnešalgas. Sociālās garantijas atņemšana ir tieši saistīta ar /pers. B/ cilvēktiesībām uz īpašumu. [3.7] Rīkojumā nav atsauces ne uz darba vietas maiņu no Cēsīm uz Balviem/Madonu, ne amata algas samazinājumu. Līdz ar to konstatējams, ka pēc 2018.gada 30.septembra /pers. B/, visticamāk, mainītos (samazinātos) atalgojums, kas atkal ietekmētu cilvēktiesības – tiesības uz īpašumu, taču Dienests, izdodot pārsūdzēto lēmumu, to apzināti slēpa. Rīkojuma būtība ir vērsta uz /pers. B/ cilvēktiesību ierobežošanu – tiesībām brīvi izvēlēties dzīvesvietu, tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs [3.8] Ar Rīkojumu būtiski ietekmētas arī citas /pers. B/ cilvēktiesības – Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92.pantā noteikto nevainīguma prezumpciju, dokumentā par viedokļa izteikšanu par pārcelšanu amatā norādot, ka /pers. B/ izdarījusi krimināli sodāmas darbības, kā arī Satversmes 91.pantā noteikto vienlīdzības principu, īstenojot mobingu un bosingu pret /pers. B/. [3.9] Rīkojumā norādīts, ka /pers. B/ tiek pārcelta uz noteiktu laiku – līdz turpmākajam lēmumam. Nav noteikts laiks, jo nākamais lēmums var tikt pieņemts gan pēc vienas dienas, gan pēc vairākiem gadiem. Līdz ar to tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Klaji pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, apzināti noklusējot, ka amata vieta tiks likvidēta. Tikai nejaušas sakritības rezultātā /pers. B/ uzzināja, ka amatu plānots likvidēt. [3.10] Rīkojums datēts ar 2018.gada 5.jūliju. /pers. B/ to saņēma 6.jūlijā, plkst.11.23. Turklāt Dienestam bija zināms, ka ar 10.jūliju /pers. B/ dodas atvaļinājumā (7., 8., 9.jūlijs bija brīvdienas). Respektīvi, /pers. B/ Rīkojumu saņēma dienā, kad viņai jau vajadzēja atrasties jaunajā amatā. [3.11] Rīkojums saskaņots ar vairākām personām, un divas no tām atzīmējušas, ka tas saskaņots 4.jūlijā. Rīkojums faktiski sagatavots jau ātrāk, taču /pers. B/ ar to iepazīstināta pēdējā brīdī. Turklāt nav saprotams, kā Rīkojumu, kas sagatavots 5.jūlijā, iespējams parakstīt dienu ātrāk – 4.jūlijā. Tas liecina par iespējamu dokumentu viltošanu, par ko būtu veicama dienesta pārbaude. [3.12] Par pārbaudi, vai, atjaunojot /pers. B/ iepriekšējā amatā, netiks saglabāti tiesību normu pārkāpumu izdarīšanas riski un vai netiks radīti priekšnoteikumi Dienestam kā iestādes diskreditēšanai, /pers. B/ nekas nav zināms. Dienests nav iepazīstinājis ar pārbaudi, lūdzis izteikt viedokli vai iepazīstinājis ar pārbaudes rezultātiem. [3.13] Nav saprotams, kādēļ Dienests vispār vērtē kriminālprocesa materiālus, ja tas ir procesa virzītāja uzdevums. Procesa virzītājs atbilstoši kriminālprocesa materiāliem lemj par drošības līdzekļa piemērošanu. Nav saprotams, kādēļ /pers. B/ 2018.gada 16.aprīlī tika atjaunota sākotnējā amatā, ko akceptēja virkne amatpersonu (tas parādās uz Rīkojuma), un varēja tajā strādāt trīs mēnešus. Attiecīgi konstatējams, ka Dienests neievēro procesa virzītāja norādījumus. [3.14] Visas minētās darbības kopumā norāda uz bosingu un mobingu darba vietā. Pret /pers. B/ sistemātiski tiek vērstas darbinieka apstākļu pasliktinošas darbības.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 19.decembra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem motīviem. [4.1] Tiesa atzina, ka lietā nav strīda par to, ka Rīkojums neietekmē (nenodibina, nemaina un neizbeidz) pieteicējas tiesisko statusu vai disciplināru sodīšanu (lēmums nav pieņemts disciplinārlietas ietvaros). Tādēļ tiesa izvērtēja, vai Rīkojums būtiski ietekmē pieteicējas cilvēktiesības. [4.2] Augstākā tiesa ir atzinusi, ka par to, vai ar pārcelšanu ir būtiski aizskartas ierēdņa cilvēktiesības, var liecināt šādas pazīmes:
aizskartas /pers. B/ Satversmē garantētās īpašuma tiesības. [4.7] Attiecībā par pieteikumā norādīto pārcelšanas rezultātā iespējami radīto pamattiesību – tiesību uz privāto un ģimenes dzīvi, kā arī tiesību brīvi izvēlēties dzīvesvietu – aizskārumu, konstatēts, ka ar Rīkojumu /pers. B/ pārcelta amatā, kura dienesta vieta ir /adrese/, kas ir administratīvajā teritorijā, kurā ir arī /pers. B/ deklarētā dzīvesvieta, par ko lietā nav strīda. Tādēļ atzīts, ka ar Rīkojumu nav aizskartas /pers. B/ tiesības uz dzīvesvietas pieejamību. [4.8] Lietā nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu par Dienesta Personālvadības pārvaldes Personāla administrēšanas daļas galvenā personāla speciālistes /pers. K/ e-pasta vēstulē norādītās plānotās amatu pārdales apstiprināšanu saistoša dokumenta veidā. [4.9] Tiesa atzina, ka ar Rīkojumu nav būtiski ierobežotas /pers. B/ cilvēktiesības, tādēļ secināts, ka Rīkojums ir atzīstams par Dienesta iekšēju lēmumu, kas neietekmē /pers. B/ kā privātpersonas subjektīvās tiesības, neietekmē attiecības uz āru (ārpus iestādes) un līdz ar to tas nav administratīvais akts. Tādēļ /pers. B/ pārējiem pieteikumā paustajiem argumentiem izskatāmajā gadījumā nebija nozīmes. [5] Par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 19.decembra spriedumu /pers. B/ iesniedza apelācijas sūdzību, tajā norādot pieteikumā un turpmāk minētos argumentus. [5.1] Tiesa, taisot spriedumu, nepareizi piemērojusi materiālās tiesību normas, kā arī šauri novērtējusi lietas apstākļus. Tiesa nav pilnībā izpratusi un vērtējusi /pers. B/ situāciju, tādējādi nonākot pie nekorektiem secinājumiem. Tiesa nav noskaidrojusi visus nepieciešamos apstākļus, lai noskaidrotu, vai ir noticis cilvēktiesību ierobežojums. [5.2] Tiesa nekorekti sašaurinājusi iespējamās pazīmes, kas var liecināt par cilvēktiesību aizskārumu. Spriedumā analizētas pozīcijas, attiecībā par kurām /pers. B/ nav iesniegusi iebildumus un argumentus (piemēram, attiecībā uz izglītības līmeni), taču nav analizētas /pers. B/ norādes uz citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas varētu būt bijušas par pamatu Rīkojuma atzīšanai par administratīvo aktu.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs [5.3] Tiesa atstājusi bez ievērības argumentu par to, ka Dienests pārkāpa tiesiskās paļāvības principu, pārceļot /pers. B/ amatā līdz „turpmākajam lēmumam”, kas faktiski, īstenojoties e-pasta sarakstē norādītajam, būtu bijis vien divi mēneši. [5.4] /pers. B/ 2018.gadā vien ir tikusi pārcelta amatā trīs reizes. Šo darbību rezultātā pat nav iespējas veikt /pers. B/ darba izpildes atbilstošu novērtēšanu. Turklāt katrs jauns rīkojums par pārcelšanu ir pamats kārtējai stresa situācijai, jo rīkojumi nesatur konkrētus termiņus, līdz ar to /pers. B/ tiek turēta pastāvīgā stresa stāvoklī. [5.5] Tiesa spriedumā norāda, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu par minētajā e-pasta vēstulē norādītās plānotās amatu pārdales apstiprināšanu saistoša dokumenta veidā. Loģiski saprotams, ka /pers. B/ šādus pierādījumus nav iesniegusi, jo tie nav un nevar būt viņas rīcībā. Līdz ar to tiesai bija pienākums noskaidrot faktiskos apstākļus, vai nu izprasot šādus pierādījumus no iestādes, vai vismaz noskaidrojot to tiesas sēdē, kas netika darīts. [5.6] /pers. B/ bija pamats domāt, ka iestādē jau sācies process reorganizācijai, kas var ietekmēt viņas cilvēktiesības. Tiesa, nenoskaidrojot būtiskos faktiskos apstākļus, nevarēja pilnīgi izvērtēt konkrēto punktu par darba vietas fizisko pieejamību. [5.7] /pers. B/ gan pieteikumā, gan tiesā uzsvēra, ka drošības līdzeklis nav grozīts, taču amati nemitīgi tiek mainīti, taču tiesa šo argumentu atstājusi bez ievērības. [5.8] Pieteikumā tiesai papildus norādīts, ka ar Rīkojumu tiek aizskartas /pers. B/ Satversmes 92.pantā noteiktās cilvēktiesības – nevainīguma prezumpcija, ko tiesa spriedumā vispār nav analizējusi un ņēmusi vērā. Tā kā /pers. B/ vaina nav konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, izteikumi, un vēl jo vairāk, reāla rīcība, pārceļot /pers. B/ amatā, pamatojoties uz šiem apstākļiem, nav pieļaujama un būtiski aizskar personas cilvēktiesības, kas ir pamats uzskaitīt Rīkojumu par administratīvu aktu. [5.9] Tiesa atstājusi bez ievērības /pers. B/ norādi par nesakritībām ar Rīkojuma datumiem, un nav vērtējusi, kā tas ietekmē tā spēkā esību. Bez ievērības atstāti arī citi argumenti – par dienesta pārbaudi, procesa virzītāja viedokli kā pamatu amata rotācijai, iepriekšējo dienesta vietu. [5.10] Viss minētais, pastāvīga /pers. B/ rotēšana amatos (trīs reizes gadā), kā arī cilvēktiesību pārkāpumi ir uzskatāmi par darbību kopumu, kas liecina par mobingu un bosingu pret /pers. B/ viņas darba vietā, un iespējamiem amatpersonu vienlīdzības principa pārkāpumiem, ko tiesa atstāja bez
ievērības. [6] Dienests paskaidrojumā par /pers. B/ apelācijas sūdzību atzina to par nepamatotu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem. [6.1] Nav pamatots /pers. B/ apgalvojums, ka ar Rīkojumu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo /pers. B/ nebija pamata uzskatīt un paļauties, ka Dienests nodrošinās /pers. B/ nodarbinātību konkrētajā amata vietā ilgstoši. [6.2] Dienesta rīcība, pārceļot amatpersonu tādā amatā, kam reorganizācijas dēļ darba vieta varētu tikt nozīmēta citā pilsētā, nedod pamatu secinājumiem un tiesiskai paļāvībai, ka arī konkrētā amatpersona tiks pārcelta uz darba vietu citā pilsētā līdz ar amata vietas pārcelšanu. [6.3] Par /pers. B/ argumentu, kas skar darba vietas fiziskās pieejamības jautājumu, nepamatotību liecina arī fakts, ka ar Dienesta 2018.gada 8.novembra rīkojumu Nr.9.6-12/3450 „Par /pers. B/ pārcelšanu” Dienests 2018.gada 12.novembrī ir pārcēlis /pers. B/ Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās nodaļas galvenās nodokļu inspektores amatā uz noteiktu laiku līdz turpmākajam lēmumam, bet ne ilgāk kā līdz 2019.gada 27.novembrim. [6.4] Rīkojums nav izdots kriminālprocesa vai disciplinārlietas ietvaros un Rīkojuma rezultātā netiek piemērots krimināltiesiskajām sankcijām pielīdzināms sods, tādēļ uz Rīkojumu nav pamatoti attiecināt argumentus par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumiem. [6.5] Ņemot vērā, ka /pers. B/ nav atcelts aizdomās turamās statuss kriminālprocesā Nr.15830002416 par iespējamu līdzdalību vairāku savstarpēji saistītu uzņēmumu pievienotās vērtības nodokļa iespējamu izkrāpšanu no valsts budžeta, nav zudis pamats uzskatīt, ka pastāv riski, kas saistīti ar /pers. B/ reputāciju un iespējamo ietekmi uz sabiedrības uzticību Dienestam. [6.6] /pers. B/ neprecīzi citējusi Rīkojumu. Nevar piekrist izvirzītajam argumentam, ka Rīkojuma tekstuālais saturs pārkāpj Satversmes 92.pantā nostiprināto nevainīguma prezumpciju. [6.7] Rīkojumu saskaņojušas un parakstījušas sešas Dienesta amatpersonas un pēdējais paraksts veikts 2018.gada 5.jūlija, attiecīgais datums arī norādīts rekvizītā dokumenta datums – atbilstoši nodrošinot dokumenta juridisko spēku. [6.8] Pilnībā nevar piekrist, ka Dienesta rīcība liecina par mobingu un bosingu. Pēc /pers. B/ atjaunošanas amatā Dienests, veicot izvērtējumu, konsultācijas ar pastāvīgās struktūrvienības vadītāju un procesa virzītāju, konstatēja, ka /pers. B/, ieņemot konkrēto amatu, joprojām pastāv riski, kas var ietekmēt sabiedrības uzticību Dienestam, tādēļ izdeva Rīkojumu par /pers. B/ pārcelšanu citā amatā. No izklāstītajiem faktiem redzams, ka /pers. B/
amatu rotācijas veiktas, ievērojot kriminālprocesa virzītāja lēmumu, kā arī īstenojot Valsts civildienesta 37.panta pirmajā daļā noteiktās Dienesta tiesības pārcelt ierēdni jebkurā citā ierēdņa amatā ar mērķi nodrošināt sabiedrības uzticību civildienestam. [7] Finanšu ministrija paskaidrojumā par /pers. B/ apelācijas sūdzību atzina to par nepamatotu, pamatojoties uz jau sniegtajiem paskaidrojumiem, kā arī norādot turpmāk minētos argumentus. [7.1] Lietas materiālos nav atrodams neviens pierādījums tam, ka iestāde un, vēl jo vairāk, Dienesta ģenerāldirektors ir pieņēmis lēmumus saistībā ar /pers. B/ pārcelšanu, kuru rezultātā ir būtiski aizskartas /pers. B/ kā ierēdņa cilvēktiesības. [7.2] Nevar piekrist apelācijas sūdzībā minētajam, ka ar Rīkojumu būtu aizskartas /pers. B/ Satversmes 92.pantā noteiktās cilvēktiesības – nevainīguma prezumpcija. [7.3] Ierēdņu pārcelšana no viena amata uz citu tajā pašā iestādē ir plaši piemērota metode visā valsts pārvaldē. Tas dod iespēju iestādei efektīvāk pildīt savas funkcijas, izmantojot iekšējos resursus. [7.4] Dienests ir uzklausījis /pers. B/ viedokli, amats, uz kuru pārceļ, atbilst /pers. B/ izglītībai, kvalifikācijai un profesionālajām iemaņām, tiek saglabāts iepriekšējais atalgojums un nav mainījusies arī darba vietas fiziskā pieejamība. Nav konstatējamas pazīmes, kas liecinātu par to, ka Rīkojums ir administratīvais akts, nevis iestādes iekšējs pārvaldes lēmums. Tiesa ir pamatoti noraidījusi /pers. B/ pieteikumu. [8] Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.pantu pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa [9] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un lietas dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms. [10] Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, un apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, izvērstāku argumentu izklāstu nenorādot.
Administratīvā apgabaltiesa atkārtoti nenorāda motivāciju to apelācijas sūdzībā minēto argumentu noraidīšanai, kuri minēti pieteikumā un kuru noraidīšanai ir sniegta motivācija pirmās instances tiesas spriedumā. Papildus apgabaltiesa norāda turpmāk minēto. [11] Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa ir pārbaudījusi Rīkojuma tiesiskumu pilnā apjomā un nav konstatējusi, ka iestāde ir pieļāvusi 178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs pārkāpumus pieteicējas pārcelšanā. Kā pamatoti paskaidrojumos norādījusi Finanšu ministrija, ierēdņu pārcelšana no viena amata uz citu tajā pašā iestādē ir plaši piemērota metode visā valsts pārvaldē, kas dod iestādei iespēju efektīvāk pildīt savas funkcijas. Tiesas kompetence iestādes rīcības brīvības izmantošanas pārbaudē aprobežojas ar vērtējumu, vai pārcelšanas procesā tiek ievērotas amatpersonas cilvēktiesības.
Līdz ar to tiesai nav pamata iebilst pret iestādes lēmumiem pieteicēju pārcelt amatā, arī ja tas noticis vairākkārtīgi, ja vien neapstiprinās pieteicējas apgalvojumi, ka iestāde pret viņu īsteno mobingu un bosingu.
Pieteicēja mobinga un bosinga īstenošanu argumentē ar faktu, ka pieteicēja 2018.gadā vien ir tikusi pārcelta amatā trīs reizes. Apgabaltiesa konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedumā ir vērtēta pieteicējas vairākkārtēja pārcelšana dažādos amatos. Pirmās instances tiesa secināja, ka vairākkārtēja pārcelšana ir saistīta ar kriminālprocesā pieņemto lēmumu izpildi un apstākli, ka attiecībā uz pieteicēju ir ierosināts kriminālprocess.
Apgabaltiesa nekonstatē kļūdas pirmās instances tiesas spriedumā pierādījumu novērtēšanā.
Savukārt ar Dienesta 2018.gada 8.novembra rīkojumu Nr.9.6-12/3450 pieteicēja no Dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu maksātāju lietu daļas Otrās lietu uzglabāšanas un informācijas sagatavošanas nodaļas galvenās nodokļu inspektores amata ar 2018.gada 12.novembri pārcelta Dienesta Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās nodaļas galvenās nodokļu inspektores amatā uz noteiktu laiku (lietas 144.?
145.lapa), aizstājot ilgstošā prombūtnē esošu amatpersonu. Pieteicējai ir saglabāta iepriekš noteiktā mēnešalga un noteikta piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.
Minētais, apgabaltiesas vērtējumā, norāda, ka Dienests vienlaikus ar dienesta vajadzību arī palielina pieteicējas atalgojumu, viņu ieceļot amatā, kurā ir iespējams saņemt piemaksas. [12] Attiecībā uz iebildumiem, ka tiesa nav vērtējusi pieteicējas argumentu, ka Dienests pārkāpa tiesiskās paļāvības principu, pārceļot pieteicēju amatā līdz „turpmākajam lēmumam”, kas faktiski būtu bijis vien divi mēneši, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.
Valsts civildienesta likuma 37.pants paredz, ka ierēdni var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Pārceļot ierēdni citā amatā uz noteiktu laiku, viņam saglabā tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.
No minētās normas secināms, ka iestādei ir tiesības pārcelt ierēdni uz noteiktu laiku un šajā gadījumā ierēdnim ir tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā. Tādējādi apstāklis, ka pieteicēja tiek pārcelta uz noteiktu laiku neietekmē pieteicējas cilvēktiesības. Kā pamatoti atzina pirmās instances tiesa, Dienesta struktūrvienību iekšēja sarakste par iespējamu amatu pārdali vai reorganizāciju un nākotnē iespējama reorganizācija nav iemesls uzskatīt, ka pieteicēja būtu maldināta vai arī ka pieteicējas pārcelšana būtu vērsta uz sekojošu pieteicējas atvaļināšanu no dienesta.
Apgabaltiesa norāda, ka pieteicēja tiesību pārkāpumu var pamatot ar konkrētu attiecībā uz viņu pieņemtu iestādes lēmumu vai veiktu faktisko rīcību. Ja šī procesa laikā Dienests būtu pieņēmis konkrētus lēmumus attiecībā uz pieteicējas pārcelšanu, tad tiesai būtu pamats pārbaudīt šos lēmumus šī procesa ietvaros kā vienotu iestādes attieksmi pret pieteicēju. Savukārt, ja šādi lēmumi nav pieņemti, tiesai nav noteikta pieteikuma priekšmeta, ko vērtēt šīs lietas ietvaros. Ja Dienests lēmumu par pieteicējas pārcelšanu pieņem pēc šīs lietas izskatīšanas, pieteicēja ir tiesības atkārtoti vērsties tiesā ar prasību pārbaudīt Dienesta rīcības tiesiskumu.
Turklāt apgabaltiesa secina, ka Dienesta 2018.gada 8.novembra rīkojumā Nr.9.6-12/3450 nav noteikts pieteicējas norādītais divu mēnešu termiņš. [13] Attiecībā uz pieteicējas argumentu, ka katrs jauns rīkojums par pārcelšanu ir pamats kārtējai stresa situācijai, jo rīkojumi nesatur konkrētus termiņus, līdz ar to /pers. B/ tiek turēta pastāvīgā stresa stāvoklī, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.
Ar Dienesta Finanšu policijas pārvaldes 2016.gada 10.marta lēmumu kriminālprocesā Nr.15830002416 (lietas 198. un 199.lapa) pieteicēja ir atzīta par aizdomās turēto par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā un 318.panta otrajā daļā. Lēmumā, cita starpā, atzīts, ka pieteicēja, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojusi sava dienesta stāvokli, sniegusi informāciju no Dienesta datu bāzēm trešajai personai, lai noteiktas komercsabiedrības varētu saņemt nodokļu pārmaksas atmaksu, piedaloties pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanā lielā apmērā.
Pieteicējas kā aizdomās turētās personas paustā attieksme par Dienesta Finanšu policijas pārvaldes 2016.gada 10.marta lēmumā izteiktajām aizdomām bija: „Atzīstu” (lietas 200.lapa).
Pret pieteicēju ierosinātais kriminālprocess ir saistīts ar pieteicējas prettiesiskām darbībām tiešo pienākumu izpildē. Līdz ar to pieteicējas kā amatpersonas, pret kuru ir ierosināts kriminālprocess saistībā ar dienesta pienākumu izpildi, atrašanās līdzšinējā vai līdzīgā amatā, būtiski samazina sabiedrības uzticību civildienestam.
Valsts civildienesta likuma 39.pants paredz, ja attiecībā pret ierēdni ir uzsākta kriminālvajāšana, iestādes vadītājs var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, apturot darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.
No minētās normas secināms, ka Dienestam bija tiesības pieteicēju atstādināt no amata. Tomēr Dienests ir izvēlējies pieteicējai piemērot saudzējošāku režīmu un, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību civildienestam, pieņēmis lēmumu pieteicēju pārcelt citā amatā. Arī Dienestam, pieņemot lēmumu par pieteicējas pārcelšanu, bija nepieciešams izdarīt lietderības apsvērumus, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos un vienlaikus noteiktu pieteicējas spējām un iestādes iespējām atbilstoši amatu.
Apgabaltiesa nevar piekrist pieteicējai, ka Dienesta izšķiršanās par pieteicējas pārcelšanu varētu viņai radīt lielākus pārdzīvojumus kā iestādes konstatējums, ka konkrētajos apstākļos pieteicējai nav iespējas atrast atbilstošu amatu Dienestā un pieņemt lēmumu par viņas atstādināšanu no amata pienākumu izpildes, jo pret amatpersonu ir ierosināts kriminālprocess un tā ir iebildusi pret pārcelšanu citā amatā.
Apgabaltiesas vērtējumā tieši iestādes darba organizācijas jautājumi un iestādes ierobežotās iespējas atrast pieteicējai atbilstošu amata vietu, varētu būt pamats, kāpēc pieteicēja tika pārcelta vairākos amatos, bet minētais neliecina ne par mobingu, ne par bosingu. [14] Apgabaltiesa uzskata par nepamatotu apelācijas sūdzībā norādīto, ka nevainīguma prezumpcija varētu ietekmēt Rīkojuma tiesiskumu.
Valsts civildienesta likums paredz, ja attiecībā pret ierēdni ir uzsākta kriminālvajāšana, iestādes vadītājs var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, kā arī, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību civildienestam, ierēdni var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā.
No minētajām normām ir secināms, ka šādu lēmumu pieņemšanai nav nepieciešams konstatēt, vai ierēdnis ir atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā. Ir pietiekami konstatēt, ka ierēdņa atrašanās konkrētajā amatā nav savietojama ar būtiskām valsts interesēm. Tādējādi nevainīguma prezumpcija nav attiecināma uz ierēdņu pārcelšanas lēmumiem gadījumos, kad ierēdnis kriminālprocesa ietvaros ir atzīts par aizdomās turamo. [15] Apgabaltiesa nekonstatē procesuālus pārkāpumus Rīkojuma izdošanā.
Administratīvo aktu atbildīgā amatpersona paraksta pēc visu nepieciešamo saskaņojumu saņemšanas. Līdz ar to pieteicējas iebildums, ka ir pieļauts procesuāls pārkāpums, jo kādas amatpersonas saskaņojums ir sniegts dienu pirms Rīkojuma izdošanas, ir nepamatots.
Pirmās instances tiesa ir vērtējusi pieteicējas iebildumus par paskaidrojumu sniegšanas termiņu, konstatējot, ka tas ir bijis īss, bet tiesa šo apstākli neatzina par būtisku procesuālu pārkāpumu. Apgabaltiesa nesaskata kļūdas šo apstākļu novērtēšanā.
Apgabaltiesa uzskata, ka Dienesta pārbaude, vai pieteicējas atjaunošana amatā pēc viņai piemērotā drošības līdzekļa atcelšanas nerada riskus, ir personālvadības jautājums. Tā nav uzskatāma par pārbaudi, kas bija jādara zināma pieteicējai. Apgabaltiesa nekonstatē procesuālu pārkāpumu.
Rezolutīvā daļa 178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda noraidīt /pers. B/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2018.gada 5.jūlija rīkojuma Nr.9.6-12/2046 atzīšanu par prettiesisku.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente U.Mihailova Tiesneši O.Priedītis M.Vīgants 178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs