Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Administratīvā apgabaltiesa – Administratīvās lietas

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA Lieta Nr.A420174017 Lietas arhīva Nr. AA43-0170-19/18 ECLI:LV:ADAT:2019:0605.A420174017.9.S SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2019.gada 5.jūnijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Anita Šteinberga, tiesneses Sanita Kanenberga un Indra Meldere rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Mārupes novada būvvaldes 2016.gada 30.septembra būvatļaujas Nr.BIS/BV-4.1-2016-3839 (221/09/2016) atcelšanu un ar juridiskās palīdzības saņemšanu saistīto mantisko zaudējumu 302,53 euro atlīdzinājumu, sakarā ar pieteicēja apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 11.maija spriedumu, kā arī administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par mantisko zaudējumu 85 194,37 euro, morālā kaitējuma 17 000 euro, kā arī ar juridiskās palīdzības saņemšanu saistīto mantisko zaudējumu 247,08 euro atlīdzinājumu, sakarā ar pieteicēja apelācijas sūdzību un atbildētājas pretapelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 13.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] Pieteicējam /pers. A/ 2007.gada 20.septembrī nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/ (kadastra Nr./numurs A/), kas sastāv no zemesgabala un dzīvojamās mājas jaunbūves.

Nekustamais īpašums /adrese A/ robežojas ar nekustamo īpašumu /adrese B/ (kadastra Nr./numurs B/), kas sastāv no zemesgabala un mazstāvu daudzdzīvokļu mājas jaunbūves.

2007.gada 28.augustā Mārupes novada būvvalde izsniedza SIA /Nosaukums A/ (šobrīd lietā pieaicināta trešās personas statusā būves vēlākā īpašniece SIA /Nosaukums B/) būvatļauju Nr.354/07 daudzdzīvokļu mājas nulles cikla būvniecībai (turpmāk – 2007.gada 28.augusta būvatļauja), savukārt 2007.gada 13.decembrī – būvatļauju Nr.501/07 vispārīgo būvdarbu veikšanai (turpmāk – 2007.gada 23.decembra būvatļauja) nekustamajā īpašumā /adrese B/.

Ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu lietā Nr.A42720608 (turpmāk – 2016.gada 30.maija spriedums), kas stājās spēkā 2016.gada 1.jūlijā: 1) 2007.gada 28.augusta un 2007.gada 13.decembra būvatļaujas tika atzītas par prettiesiskām un atceltas no to pieņemšanas brīža, 2) Mārupes novada domei tika uzdots izlemt, vai ir iespējams turpināt mazstāvu daudzdzīvokļu mājas būvniecību, ņemot vērā spriedumā konstatētos faktus un to juridisko vērtējumu, vai

3)ja trīs mēnešu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās netiek izsniegts dzīvojamās mājas pārbūves projekts, kas atbilst būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem – lemt par dzīvojamās mājas daļēju vai pilnīgu nojaukšanu. [2] Mārupes novada dome ar 2016.gada 31.augusta lēmumu Nr.7 (sēdes protokols Nr.9) atzina, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumā konstatētos pārkāpumus mazstāvu daudzdzīvokļu mājas /adrese B/ būvniecībā ir iespējams novērst, izstrādājot jaunu projektu mazstāvu daudzdzīvokļu mājas pārbūvei atbilstoši SIA /Nosaukums B/ priekšlikumam, un atļāva trešajai personai turpināt mazstāvu daudzdzīvokļu mājas būvniecību atbilstoši tās iesniegtajam pārbūves projektam, t.i., izstrādāt projektu minimālā sastāvā un iesniegt to izskatīšanai Mārupes novada būvvaldē, lai saņemtu būvatļauju.

2016.gada 30.septembrī Mārupes novada būvvalde izsniedza SIA /Nosaukums B/ būvatļauju Nr.BIS/BV-4.1-20163839 (221/09/2016) mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārbūvei /adrese B/ (turpmāk – 2016.gada 30.septembra būvatļauja).

Pieteicējs 2016.gada 30.septembra būvatļauju apstrīdēja.

Ar Mārupes novada domes 2017.gada 1.februāra lēmumu Nr.3 administratīvais process tika izbeigts, pamatojoties uz 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu, norādot, ka pieteicējam nav subjektīvo tiesību iebilst pret citai personai izdotu administratīvo aktu, pieteicējs nav pamatojis savu esošu vai iespējamu īpašuma tiesību aizskārumu.

Lēmumā norādīts, ka būvatļauja paredz dzīvojamās mājas pārbūvi, citastarp, izveidojot ēkai trīs stāvus un nodrošinot tās attālumu 8,24 metrus no robežas ar pieteicējam piederošo zemesgabalu. Būvatļaujā norādītā informācija par stāvu skaitu, ēkas atrašanos un izvietojumu ir atzīstama par būvniecības ieceres aprakstu un tā nav maināma. Projektēšanas nosacījumi ir izpildāmi. Pieteicējs apstrīdēšanas iesniegumu pamato ar faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu informāciju. Ņemot vērā, ka būvatļauja ir tapusi Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma izpildes rezultātā un šī sprieduma izpilde ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 26.janvāra lēmumu tika atzīta par pareizu, nav pamata konstatēt, ka būvatļauja paredzētu apbūvi, kas varētu ietekmēt pieteicēja īpašuma tiesības vai „kaimiņa” tiesības. [3] Pieteicējs 2017.gada 2.martā vērsās tiesā ar pieteikumu par 2016.gada 30.septembra būvatļaujas atcelšanu un mantisko zaudējumu 302,53 euro atlīdzināšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [3.1] Tas, ka pieteicējs vērsās Administratīvajā apgabaltiesā par 2016.gada 30.maija sprieduma nepienācīgu izpildi, nenozīmē, ka pieteicējs nevar apstrīdēt jaunās būvatļaujas tiesiskumu. [3.2] Ar būvatļauju atkārtoti tiek aizskartas pieteicēja īpašuma tiesības. [3.3] Apstrīdēšanas iesniegumā norādītā informācija nav nepatiesa un maldinoša – pieteicējs to ieguvis no lietā esošajiem dokumentiem.

Trešās personas sagatavotie dokumenti neatbilst būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu un Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma noteikumiem.

Trīs mēnešus pēc sprieduma spēkā stāšanās nav iesniegts pārbūves projekts, kas atbilst būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Iesniegtajos pārbūves priekšlikumos nav ievērots sprieduma motīvu daļas 22.punkts par ēkas stāvu skaitu – vienā ēkas daļā joprojām saglabājas četri stāvi. Būvniecības ieceres dokumenti pretēji Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) 28.8.1.apakšpunkta prasībai nav saskaņoti ar pieteicēju, kura zemes gabals robežojas ar apbūvējamo zemes gabalu, lai arī būvniecība plānota tuvāk par 3 metriem no pieteicēja zemes gabala robežas. Būvprojekts nav izstrādāts un nav iesniegts būvvaldē, pieteikuma iesniegšanas brīdī notiek tikai projektēšanas nosacījumu izpilde, projekts iesniegts tikai minimālā sastāvā, būtībā tā ir tikai skice. [3.4] Ieceres dokumentos nav darbu organizācijas projekta, nav risināts jautājums par demontāžas darbu ietekmi uz tuvumā esošajiem objektiem. Dzīvojamās mājas balkoni ir tiešā pieteicēja īpašuma tuvumā, apmēram vienu metru no robežas. Secīgi nav skaidrs, kā tiks veikti demontāžas darbi, neskarot pieteicēja zemes gabalu. [3.5] Dome lēmumā atsaukusies uz tiesu spriedumiem citās administratīvajās lietās, tos nepamatoti tulkojot par sliktu pieteicējam. [3.6] Ņemot vērā, ka ēka /adrese B/ uzbūvēta pretēji normatīvo aktu noteikumiem, secināms, ka tās pārbūve nemaz nav iespējama bez atkārtotiem pārkāpumiem. Vienīgais veids, kā šo situāciju risināt, ir saskaņojums ar pieteicēju, taču tāds netika saņemts. [4] Dome paskaidrojumos par pieteikumu tiesai norādīja, ka pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā un turpmāk norādītajiem argumentiem. [4.1] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 26.janvāra lēmumu ir atzīts, ka dome pilnībā un pareizi ir izpildījusi 2016.gada 30.maija spriedumu. Tajā skaitā dome spriedumā noteiktajā termiņā ir izlēmusi par iespēju turpināt dzīvojamās mājas būvniecību. Kā arī domē ir saņemts pārbūves projekts, kas attēlo dzīvojamās mājas pārbūves priekšlikumus atbilstoši spriedumā norādītajām prasībām.

Pieteicēja minētie apstākļi ir jau pārbaudīti, izskatot sūdzību par tiesas nolēmuma izpildi, līdz ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 153.panta trešo daļu tie no jauna nav jāpierāda un nedz domei, nedz tiesai tie nav jāvērtē no jauna. [4.2] 2016.gada 30.septembra būvatļauja paredz mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārbūvi, citstarp, izveidojot ēkai trīs stāvus un nodrošinot tās attālumu 8,24 metrus no robežas ar pieteicējam piederošo zemes gabalu. Šādā veidā būvatļaujā norādītā informācija par stāvu skaitu, ēkas atrašanos un izvietojumu ir atzīstama par būvniecības ieceres aprakstu, un tā nav nedz maināma, nedz diskutējama, tā ir izpildāma, izpildot projektēšanas nosacījumus. [4.3] Atbildētāja uzskata, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 2.punktu. 2016.gada 30.septembra būvatļauja ir izdota tiesas sprieduma izpildes rezultātā, un šī sprieduma izpilde ar tiesas lēmumu tika atzīta par pareizu un atbilstošu. Dome bija pareizi atzinusi, ka būvatļauja nosaka nevis tādu apbūvi, kas varētu aizskart pieteicēja īpašuma tiesības vai kaimiņa tiesības, bet gan tādu apbūvi, kura šīs īpašuma tiesības aizsargātu, šobrīd aizskārumu novēršot. Līdz ar to pieteicējam, nepamatojot viņam radīto aizskārumu, nav subjektīvu tiesību iebilst pret tādu citai personai izdotu administratīvo aktu, kura mērķis ir nodrošināt paša pieteicēja tiesisko interešu aizsardzību. [5] Trešā persona SIA /Nosaukums B/ paskaidrojumos par pieteikumu norāda, ka uzskata to par nepamatotu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [5.1] Pārbūves projekts tika iesniegts un atbilst būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Būvprojekts minimālā sastāvā un būvatļauja paredz dzīvojamās mājas pārbūvi, izveidojot ēkai trīs stāvus. Saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 28.8.1.apakšpunktu saskaņojuma saņemšana ir nepieciešama gadījumā, kad zemesgabalā plānotā būvniecības ieceres 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs atrašanās vieta neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem attālumiem. Dzīvojamās mājas būvprojekts minimālā sastāvā un būvatļauja paredz mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārbūvi, nodrošinot tās attālumu 8,24 metri no pieteicējam piederošā zemesgabala robežas, līdz ar to nav nepieciešams saskaņot to ar pieteicēju. [5.2] Nepamatoti ir pieteicēja norādītie argumenti, ka ieceres dokumentos nav darbu organizācijas projekta un nav izstrādāts būvprojekts (iesniegts tikai minimālā sastāvā), jo attiecīgajā būvniecības posmā darbu organizācijas projekts un

pilns būvprojekts nevar pastāvēt, savukārt strīdus būvatļauja šobrīd atļauj veikt tikai projektēšanas darbus. [5.3] Tiesvedība sakarā ar dzīvojamās mājas pārbūvi turpinās jau no 2008.gada. Trešā persona cieš zaudējumus, kaut arī dara visu, lai atrisinātu strīdu, un piekrita pārbūvēt dzīvojamo māju, ieguldot papildu līdzekļus, lai pieteicēja tiesības nebūtu skartas. Pieteicējs liedz trešajai personai realizēt savas tiesības uz īpašumu, vilcina laiku un rada papildu zaudējumus.

Šobrīd trešā persona jau pasūtīja projekta izstrādi, kas izmaksā ievērojamus naudas līdzekļus, tomēr projektēšanas darbus nākas apturēt. [6] Administratīvā rajona tiesa ar 2018.gada 11.maija spriedumu lietā Nr.A420174017 noraidīja pieteicēja pieteikumu par 2016.gada 30.septembra būvatļaujas atcelšanu un ar juridiskās palīdzības saņemšanu saistīto mantisko zaudējumu 302,53 euro atlīdzinājumu. Spriedums motivēts šādi. [6.1] Pieteicēja pieteikumā izteiktos argumentus par to, ka, pretēji Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumā norādītajam, nav izstrādāts būvprojekts, vērtēja Administratīvā apgabaltiesa 2017.gada 26.janvāra lēmumā, noraidot pieteicēja sūdzību par sprieduma nepienācīgu izpildi. Secīgi šīs lietas ietvaros tiesa minētos pateicēja argumentus nevērtēs. [6.2] Attiecībā uz pieteicēja argumentu par to, ka strīdus būvatļauja pieļauj atstāt dzīvojamajai mājai četrus stāvus, tiesa norādīja, ka dzīvojamajai mājai jāatbilst [ar 2013.gada 18.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.11 apstiprinātā] Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.-2026.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – 2014.gada apbūves noteikumi) maksimāli atļautajam stāvu skaitam. Apbūvējamais zemesgabals saskaņā ar 2014.gada apbūves noteikumiem atrodas savrupmāju teritorijā. Atbilstoši 2014.gada apbūves noteikumu 295.5.apakšpunktam maksimālais apbūves augstums ir trīs stāvi.

Būvatļauja paredz mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārbūvi, citstarp, izveidojot ēkai trīs stāvus. Plānots demontēt četrus stāvus augstā apjoma augšējo stāvu, kāpņu telpas daļā saglabājot esošo ēkas stāva apjomu nokļūšanai uz jumta.

Tā kā saskaņā ar būvatļauju dzīvojamās mājas stāvu skaits ir trīs, nav pamatots pieteicēja arguments par to, ka strīdus būvatļauja pieļauj atstāt dzīvojamajai mājai četrus stāvus. [6.3] Attiecībā uz pieteicēja argumentu par to, ka dzīvojamā māja atrodas tuvāk par 3 metriem no pieteicējam piederošā zemes gabala, tiesa norādīja, ka atbilstoši Civillikuma 1091.pantam minimālais atļautais attālums no kaimiņa zemes gabala robežas ir 4 metri gadījumā, ja būvētājs vēlas ietaisīt logus jaunbūves sienā, kas atrodas uz kaimiņa zemes gabala pusi. Ja attiecīgā ēkas siena atrodas tuvāk par četriem metriem no kaimiņa zemes gabala robežas, tad ietaisīt jaunceļamās sienās logus uz blakus zemes gabala pusi drīkst tikai ar blakus esošā zemes gabala īpašnieka zemes grāmatās ierakstītu piekrišanu, turklāt nodrošinot šiem logiem gaismas ieplūdumu vismaz 45 grādu leņķī.

No dzīvojamās mājas pārbūves priekšlikuma izriet, ka ēkas apjomu, kas atrodas pret zemes gabalu /adrese A/, plānots demontēt 6 metru joslā, nodrošinot ēkas attālumu no robežas 8,24 metri. Secīgi, pretēji pieteicēja norādītajam, dzīvojamā māja saskaņā ar būvatļauju neatradīsies tuvāk par 3 vai 4 metriem no pieteicēja īpašuma. Līdz ar to būvniecības ieceres dokumentiem nebija nepieciešama saskaņošana ar kaimiņu zemesgabala īpašnieku. [6.4] Pieteicēja arguments par to, ka atbildētāja nevērtēja demontāžas darbu ietekmi uz tuvumā esošajiem objektiem, nav pamats pārsūdzētā lēmuma atcelšanai.

Atbilstoši Būvniecības likuma 4.pantam būvniecība ietver projektēšanu un būvdarbus, kuru rezultātā tiek uzlabotas vai nojauktas esošās vai radītas jaunas būves ar noteiktu funkciju. Saskaņā ar spēkā esošo Būvniecības likumu būvprojekts nepieciešamajā apjomā tiek izstrādāts pēc būvatļaujas saņemšanas. Būvniecības likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka būvatļauju izdod, ja: 1) būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem), izņemot gadījumus, kad būvniecības iecere attiecas uz nacionālo interešu objektu; 2) būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, vai zemes gabala īpašnieks ir informēts gadījumā, kad to prasa normatīvie akti; 3) atbilstoši būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā, izņemot gadījumus, kad attiecīga projekta izstrāde nav nepieciešama.

Būvniecības likuma 16.panta pirmā daļa noteic, ka pēc būvatļaujas saņemšanas tiek uzsākta būvatļaujas nosacījumu izpilde, nodrošinot būvprojekta izstrādi vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos noteiktajā apjomā, kā arī ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) ietvertos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus.

Būvniecības likuma 17.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama. Šā likuma 17.panta otrajā daļā būvdarbus organizē un veic atbilstoši būvprojektam un būvatļaujas nosacījumiem, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības, lai netiktu nodarīts kaitējums videi vai tas būtu pēc iespējas mazāks un resursu patēriņš būtu ekonomiski un sociāli pamatots.

Savukārt Ēku būvnoteikumu 62.punkts paredz, ka, saņemot būvatļauju, pasūtītājs organizē būvatļaujas projektēšanas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs nosacījumu izpildi. Nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus pieprasa attiecīgajās institūcijās, ja tie nav saņemti, izstrādājot būvprojektu minimālā sastāvā.

Tādējādi saskaņā ar iepriekš minētajām tiesību normām būvprojekta izstrāde ir būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpilde, līdz ar to būvprojektu drīkst sākt izstrādāt tikai pēc būvatļaujas saņemšanas. Savukārt būvdarbus varēs uzsākt tikai pēc atzīmes par projektēšanas nosacījumiem un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem izdarīšanas.

Secīgi pieteicēja bažas par demontāžas darbu ietekmi uz tuvumā esošajiem objektiem attiecas uz būvdarbu uzsākšanas posmu. Kā jau tika minēts iepriekš, šis posms sākas pēc būvprojekta izstrādāšanas, atzīmes izdarīšanas par projektēšanas nosacījumu izpildi un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Uz būvatļaujas izsniegšanas brīdi nedz būvprojekts, nedz darbu organizēšanas projekts tiesiski nevarēja atrasties būvvaldes rīcībā. [6.5] Saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 54.punktu būvatļaujā iekļauj projektēšanas nosacījumus, ietverot: būvvaldē iesniedzamās būvprojekta daļas un citas prasības būvprojekta detalizācijai atbilstoši vietējās pašvaldības apbūves noteikumiem; prasības par būvprojekta risinājumu saskaņošanu ar ēkas īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja šādas tiesības pielīgtas; prasības par tehnisko vai īpašo noteikumu saņemšanu no valsts un pašvaldību institūcijām; prasības par tehnisko noteikumu saņemšanu inženiertīklu pieslēgumiem (atslēgumiem) un to šķērsojumiem; vides pieejamības prasības, ja pieejamība ēkai jānodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem; normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus; citas prasības, tai skaitā fasādes apdarei izmantojamiem būvizstrādājumiem vai to ekvivalentiem, atbilstoši teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts); būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot prasības par: iesniedzamajiem dokumentiem atbildīgajiem būvspeciālistiem (saistību raksti, autoruzraudzības līgums); reģistrēšanai iesniedzamajiem dokumentiem ēkas būvdarbu procesu fiksēšanai (būvdarbu žurnāls, autoruzraudzības žurnāls, būvuzraudzības plāns); iesniedzamajiem dokumentiem par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (būvdarbu veicēja un atbildīgo būvspeciālistu apdrošināšanas polises); Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļaujas saņemšanu, ja būvdarbi paredzēti valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā, ja to paredz normatīvie akti; citiem dokumentiem, ja to paredz normatīvie akti; termiņus būvatļaujas nosacījumu izpildei.

Ēku būvnoteikumu 75.4.apakšpunkts noteic, ka darbu organizēšanas projekts ir otrās vai trešās grupas ēkas nojaukšanas būvprojekta sastāvdaļa. Šo noteikumu 76.punkts noteic, ka darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam), un tam ir šādas sastāvdaļas: būvdarbu kalendāra plāns (ja to pieprasa pasūtītājs); būvdarbu ģenerālplāns; darba aizsardzības plāns (to var izstrādāt arī kā patstāvīgu dokumentu); skaidrojošs apraksts; montāžas slodžu shēmas būvniecības laikā un to ietekme uz nesošām konstrukcijām un blakus esošajām ēkām. Ēku būvnoteikumu 77.punkts noteic, ka būvdarbu ģenerālplānu izstrādā atsevišķiem būvniecības posmiem. Būvdarbu ģenerālplānos atzīmē jaunceļamās, esošās un nojaucamās ēkas, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnu, arī montāžas celtņu izvietojumu un pārvietošanās ceļus, reperus un piesaistu asu nostiprināšanas vietas, inženiertīklus (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus), norādot pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas, kā arī būvizstrādājumu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

Strīdus būvatļaujā ir iekļauti projektēšanas nosacījumi: saskaņojumi ar ēkas īpašnieku vai tiesisko valdītāju, saskaņojumi ar blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem, kopīpašniekiem, tehniskie vai īpašie noteikumi un to izdevēju saskaņojumi, ar inženiertīklu turētājiem, AS „Sadales tīkls”, AS „Mārupes komunālie pakalpojumi”, SIA „Lattelecom”, AS „Latvijas Gāze”, vides pieejamības prasības, ja ēkai tās nodrošināmas atbilstoši normatīvajiem aktiem, teritoriju iekārtojumiem, piebraucamajiem ceļiem, ielām, ietvēm, gājēju celiņiem, gājēju pāreja, attiecībā uz iespēju pārvietoties no viena augstuma līmeņa uz citu, ir sevišķi personām ar funkcionāliem traucējumiem, būvprojekta sastāvs, vispārīgā daļa, arhitektūras daļa, vispārīgo rādītāju lapa, teritorijas sadaļa, arhitektūras sadaļa, inženierrisinājumu daļa, būvkonstrukcijas, inženiertīkli, ūdensapgāde un kanalizācija, apkure, elektroapgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde, vides aizsardzības pasākumi, būvizstrādājumu specifikācijas, darbu organizēšanas projekts, ēkas energoefektivitātes novērtējums aprēķinātajai energoefektivitātei, ugunsdrošību pasākumu pārskats, būvprojekta izstrāde, piemērojot nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības, prasības būvniecībā radīto atkritumu apsaimniekošanai, būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības, būvprojekta izstrādātāja un būvprojekta vadītāja apdrošināšana.

Tāpat būvatļaujā ir iekļauti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi: būvvaldē iesniedzamie dokumenti ir būvdarbu veicēja/būvētāja civiltiesiskās atbilstības obligātās apdrošināšanas polises kopija, atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polišu kopijas, izstrādāts un saskaņots būvprojekts, atbildīgā būvdarbu vadītāja saistību raksts, atbildīgā būvuzrauga saistību raksts, būvuzraudzības plāns, būvdarbu žurnāls, autoruzraudzības žurnāls, autoruzraudzības līgums, informācija par būvdarbu veicēju un būvētāju, informācija par darba aizsardzības koordinatoru, ja būvdarbus veic vairāk nekā viens būvdarbu veicējs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja, ja būvdarbi paredzēti valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā, citi dokumenti, ja to paredz normatīvie akti. Kā projektēšanas nosacījumu izpildes termiņš ir noteikts 2018.gada 30.septembris.

Ņemot vēra minēto, strīdus būvatļauja atbilst normatīvo aktu prasībām. Turklāt pieteicējs nav norādījis un argumentējis, ka tā būtu pretrunā ar Ēku būvnoteikumu 54.punktu. [6.6] Tiesa atzina par nepamatotu pieteicēja argumentu, ka būvniecības iecere bija jāsaskaņo ar pieteicēju, ņemot vērā to, ka strīdus ēka atrodas tuvu robežai.

Patvaļīgas būvniecības rezultātā uzbūvēta būve neveido legālu īpašuma sastāvu tieši tāpēc, ka tā ir nelegāla. Savukārt nelegālas būves nojaukšanai nav nepieciešama īpašnieku vai lietotāju (kopīpašnieku vai koplietotāju) piekrišana. Šāds pienākums izriet no tiesību normām (Būvniecības likuma), un individuāli tiek noteikts administratīvā kārtībā, proti, ar 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs iestādes lēmumu, kā tas ir izskatāmajā gadījumā (sk. Senāta 2017.gada 25.maija sprieduma lietā Nr.SKA-38/2017 6.punktu).

Attiecinot šo judikatūras atziņu uz konkrēto situāciju, nav pamata atcelt strīdus būvatļauju, ja tā paredz daļēji nojaukt patvaļīgi uzcelto ēku, kuras paliekošs apjoms atbilst apbūves noteikumu prasībām. [6.6] Pieteicēja pārstāvji tiesas sēdē norādīja, ka konkrētajā teritorijā saskaņā ar Mārupes novada teritorijas plānojumu 2014.-2026.gadam nedrīkst būvēt daudzdzīvokļu mājas. Dome norādīja, ka attiecīgās teritorijas detālplānojums netika grozīts, tas ir Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.-2026.gadam pielikums un tajā ir paredzēta mazstāvu daudzīvokļu māju būvniecība.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 3.pantu likumu piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai. Tā 1.panta 9.punkts noteic, ka būves pārbūve ir būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu. Būvniecības likuma 16. un 17.pantā ir noteikts, kāda veida izmaiņas būvprojektā ir pieļaujamas un kādā kārtībā tās ir saskaņojamas būvprojekta izstrādes laikā un būvdarbu gaitā.

Izmaiņas, kas ir nepieciešamas līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā, ir uzskatāmas par izmaiņām būvprojektā. Savukārt izmaiņas, kas ir nepieciešamas pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā un kuras atbilst Būvniecības likuma 1.panta 9.punktā minētajām izmaiņām, iespējams veikt, īstenojot normatīvajos aktos reglamentēto būves pārbūves procesu.

Būvniecības likuma 18.panta otrā daļa noteic, ka būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

No minētajām normām izriet, ka būves pārbūve nozīmē jau esošas, ekspluatācijā pieņemtas būves pārbūvi. Secīgi strīdus būvatļauja kļūdaini tika izdota strīdus ēkas pārbūvei. Tomēr tas nav pamats tās atcelšanai, ņemot vērā turpmāk minētos argumentus.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu, ja būvinspektors saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu konstatē patvaļīgu būvniecību, viņš aptur būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu, bet iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi – neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta; 2) par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes, bet gadījumos, kad patvaļīgas būvniecības rezultātā nodarīts kaitējums videi, - arī pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par atļauju veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā netiek izpildīts, būvvalde var lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

Tādējādi patvaļīgas būvniecības konstatēšanas gadījumā pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu par atļauju veikt būvniecību, izvirzot prasības, kuras izpildāmas, lai novērstu neatbilstības normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā ir tiesības uzdot izstrādāt jaunu būvprojektu.

Secīgi ar domes 2016.gada 31.augusta lēmumu Nr.7 (sēdes protokols Nr.9) trešajai personai tika atļauts veikt būvniecību, lai novērstu neatbilstības normatīvo aktu prasībām, kas tika konstatētas Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumā. Pēc būtības tā ir atļauja turpināt iesākto būvniecību tikai tiesiskā veidā.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka ar strīdus būvatļauju tiks novērstas konstatētās neatbilstības, būvatļauja neparedz dzīvojamās mājas pārbūvi vai būvniecību no jauna, jauns attiecīgās teritorijas zonējums un lietošanas veidu ierobežojums uz konkrēto būvniecību neattiecas. [6.7] Administratīvā procesa likuma 92.pantā noteikts, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Zaudējumu atlīdzinājuma likums) 1.panta pirmo daļu un 7.panta pirmo daļu viens no atlīdzinājuma piešķiršanas priekšnoteikumiem ir iestādes izdotā administratīvā akta prettiesiskums.

Pārsūdzētais administratīvais akts ir tiesisks. Līdz ar to nav pamata apmierināt atlīdzinājuma prasījumu. [7] Par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 11.maija spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [7.1] Nav ņemts vērā iepriekšējo būvatļauju spēks un nozīme. Ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu 2007.gada 28.augusta un 2007.gada 13.decembra būvatļaujas tika atzītas par prettiesiskām un atceltas no to pieņemšanas dienas. Līdz ar to zemesgabalā /adrese B/ veiktie būvdarbi ir patvaļīga būvniecība, un nevar uzskatīt, ka zemesgabala izmantošana uzsākta likumīgi. Apgabaltiesa 2016.gada 30.maija spriedumā norādīja, ka būvdarbi jāveic, ievērojot normatīvo aktu prasības, kas šajā gadījumā netika ievērots. [7.2] Nav izvērtēta plānojuma un detālplānojuma nozīme. Būvvalde, izdodot 2016.gada 30.septembra būvatļauju, ir pārkāpusi Būvniecības likuma 15.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 6.punktu, 2014.gada apbūves noteikumu 12.1.apakšpunktu, jo tā neatbilst teritorijas plānojumam. Tā kā darbība nav uzsākta likumīgi, būvniecība ir patvaļīga un būves saglabāšana nav iespējama.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs Būvatļauja neatbilst 2014.gada apbūves noteikumu 287.punktam, kas paredz, ka savrupmāju apbūves teritorijas primārā izmantošana ir savrupmājas (vienas vai divu ģimeņu); dvīņu mājas; rindu mājas; vasarnīcas. Zemes gabals atrodas savrupmāju apbūves teritorijā, kurā mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība nav pieļaujama. [7.3] Tiesa nav vērtējusi negatīvo seku iestāšanos demontēšanas darbiem, kas var rasties, veicot nojaukšanas būvdarbus pieteicēja nekustamā īpašuma tiešā tuvumā, jo, kā konstatēts Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma 19.3.punktā, attālums no patvaļīgi uzbūvētās būves daļas līdz zemes vienībai /adrese A/ ir mazāks par 2,5 metriem.

Senāta atziņu (sk. Senāta 2017.gada 25.maija sprieduma lietā Nr.SKA-38/2017 6.punktu) , ka nelegālas būves nojaukšanai nav nepieciešama īpašnieku vai lietotāju (kopīpašnieku vai koplietotāju) piekrišana, nebūtu pareizi saprast kā atļauju neievērot citas intereses, ja notiek nelegālas būves nojaukšana. Arī, notiekot patvaļīgas būvniecības demontēšanas darbiem, nepieciešams saskaņojums ar kaimiņu. Demontēšana ietekmēs pieteicēja īpašumu ar gružiem un radīs diskomfortu, jo darbi tiks veikti tuvu žogam. [7.4] Apstrīdēto būvatļauju ēkas pārbūvei nebija iespējams izdot, jo atbilstoši Būvniecības likuma 18.panta piektajai daļai iestādei ir ierobežota rīcības brīvība, proti, tiesību norma ierobežo tās darbības, kuras var veikt iestāde. Ja būvinspektors saskaņā ar šī panta ceturtās daļas 1.punktu konstatē patvaļīgu būvniecību, viņš aptur būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu, bet iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi – neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta; 2) par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes, bet gadījumos, kad patvaļīgas būvniecības rezultātā nodarīts kaitējums videi, – arī pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par atļauju veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā netiek izpildīts, būvvalde var lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. [7.5] Pieteicējs lūdz atlīdzināt mantiskos zaudējumus – tiesvedības izdevumus to faktiskajā apmērā, tostarp, 219,62 euro par apelācijas sūdzības sagatavošanu. [8] Atbildētāja paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norāda, ka tā ir nepamatota, bet tiesas spriedums tiesisks un pamatots. Papildus iepriekš sniegtajiem paskaidrojumiem atbildētāja norāda turpmāk minēto. [8.1] Attiecībā uz zemesgabalu /adrese B/ ir spēkā esošs detālplānojums, kas iekļauts Mārupes novada Teritorijas plānojuma 2014.-2026.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.pielikumā, kas satur visu līdz šim brīdim spēkā esošo detālplānojumu sarakstu.

Atbilstoši detālplānojumam zemesgabala atļautā (plānotā) izmantošana ir J-3, kurā paredzēta daudzdzīvokļu mājas būvniecība. Saskaņā ar 2014.gada apbūves noteikumu 17.punktu teritorijās, kurās ir likumīgā kārtā izstrādāts un spēkā esošs detālplānojums un ir uzsākta detālplānojuma realizācija, teritorijas izmantošana ir veicama saskaņā ar detālplānojuma prasībām. [8.2] Attiecībā uz saskaņojuma nepieciešamību atbildētāja atsaucas uz sertificēta arhitekta /pers. B/ sniegtajiem paskaidrojumiem, ka būvniecības ieceres saskaņošana ir nepieciešama attiecībā uz būvniecības gala rezultātu, proti, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos attiecībā uz būves novietojumu, augstumu un citiem apbūves rādītājiem, kuri atšķiras no vispārīgā normatīvā regulējuma un ar kuriem saskaņojuma devējam pēc paša gribas būs jāsamierinās pēc tam, kad būve tiks uzcelta un būvdarbi pabeigti. Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā, ka pieteicējs atsakās dot saskaņojumu pašreizējai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atrašanās vietai, tad atbilstoši Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumam ir nepieciešams veikt šīs ēkas pārbūvi, lai tieši nodrošinātu to, ka turpmāk (pēc pārbūves pabeigšanas) daudzdzīvokļu dzīvojamā māja drīkstēs atrasties šajā zemesgabalā bez jebkādiem saskaņojumiem, jo ar savu izvietojumu un citiem rādītājiem vairs neradīs neērtības blakus esošo īpašumu īpašniekiem. Bez tam būvatļauja nesatur jebkādu būvdarbu organizāciju, jo tā izsniegta tikai projektēšanas nosacījumu izpildei.

Pats pieteicējs nedz apelācijas sūdzībā, nedz pirmās instances tiesas sēdē nav varējis norādīt nevienu normatīvo aktu, kas izvirzītu prasību saskaņot ar pieteicēju būvdarbu gaitu konkrētajos apstākļos. [8.3] Ievērojot, ka būvatļauja izdota tiesas sprieduma izpildes ietvaros un paredz tādu darbu veikšanu, kas nepieciešami, lai izpildītu tiesas spriedumu, tā ir atzīstama par tiesisku un nav atceļama.

Atbildētāja lūdz tiesu noraidīt pieteicēja pieteikumu par būvatļaujas atcelšanu, vienlaikus izskatot iespēju izvērtēt pieteicēja subjektīvās tiesības vispār iesniegt pieteikumu par būvatļaujas atcelšanu. [9] Trešā persona paskaidrojumos par pieteicēja apelācijas sūdzību norāda, ka uzskata to par nepamatotu un pilnībā noraidāmu, pievienojoties atbildētājas argumentiem, kā arī norāda turpmāk minētos argumentus. [9.1] Atbildētāja ir izpildījusi Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumā noteikto pienākumu līdz 2016.gada 1.septembrim izlemt par iespēju turpināt dzīvojamās mājas būvniecību, proti, 2016.gada 31.augustā Mārupes pagasta dome pieņēma lēmumu Nr.7 par iespējamību novērst dzīvojamās mājas būvniecībā pieļautos pārkāpumus, izstrādājot jaunu projektu, un atļāva trešajai personai turpināt dzīvojamās mājas būvniecību, 2016.gada 30.septembrī izsniedzot būvatļauju. [9.2] Trešā persona 2016.gada 29.septembrī iesniedza būvvaldē būvniecības iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā. Izvērtējot trešās personas iesniegtos dokumentus, būvvalde 2016.gada 30.septembrī izsniedza būvatļauju, norādot, ka norādītie projektēšanas nosacījumi jāizpilda līdz 2018.gada 30.septembrim. Trešajai personai izsniegtā būvatļauja paredz 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs veikt būvdarbus, kas atbilst spēkā esošajam detālplānojumam, kas ir apstiprināts ar Mārupes pagasta padomes 2001.gada 9.marta saistošajiem noteikumiem Nr.11, un apbūves noteikumu 17.pantā noteiktajam, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas atbilstību tiesas spriedumam. [10] 2016.gada 1.augustā pieteicējs vērsās Mārupes novada domē, lūdzot atlīdzināt materiālos zaudējumus 85 194,37 euro un nemateriālo kaitējumu 17 000 eu ro saistībā ar 2007.gada 28.augusta un 2007.gada 13.decembra būvatļaujām, kuru prettiesiskums atzīts ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu lietā Nr.A42720608.

Ar Mārupes novada domes 2016.gada 28.septembra lēmumu Nr.22 (turpmāk – lēmums Nr.22) atteikts atlīdzināt pieteicējam materiālos zaudējumus un nemateriālo kaitējumu.

Lēmumā norādīts, ka ar nekustamā īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītie izdevumi nav radušies prettiesisku būvatļauju dēļ un tie būtu radušies arī tad, ja būvvalde būtu izdevusi tiesiskas būvatļaujas. Pieteicēja iesniegtais SIA „VCG Ekspertu grupa” 2011.gada 2.septembra nekustamā īpašuma novērtējums saturiski ir novecojis. Pieteicējam piederošo jaunbūvi nevar izmantot, jo tā nav pieņemta ekspluatācijā, nevis tādēļ, ka būvdarbu veikšanai blakus esošajā zemesgabalā tika izsniegtas prettiesiskas būvatļaujas. Stāvoklis, kuru vēlējies panākt pieteicējs, tiek atjaunots, un pieteicējs jau ir ieguvis atbilstīgu gandarījumu, panākot savām vēlmēm atbilstošu risinājumu. [11] Pieteicējs 2016.gada 31.oktobrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu atlīdzināti materiālie zaudējumi 85 194,37 euro, nemateriālais kaitējums 17 000 euro, kā arī ar juridiskās palīdzības saņemšanu saistītie izdevumi. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [11.1] Mantiskos zaudējumus veido izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma /adrese A/ apsaimniekošanu un uzturēšanu laikā, kad pieteicējs šo īpašumu nav varējis nodot ekspluatācijā un izmantot. Zaudējumu summā ietilpst arī nekustamā īpašuma vērtības samazinājums 32 % apmērā. [11.2] Ir konstatējama cēloņsakarība starp pieteicējam nodarītajiem zaudējumiem un prettiesiskajām būvatļaujām.

Pieteicējs veiktu maksājumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu arī tad, ja konkrētajā īpašumā dzīvotu, taču pieteicējs prettiesiskās būvniecības dēļ nevarēja izmantot īpašumu mērķim, kādam tas tika iegādāts. [11.3] Novērtējums ir izmantojams, jo tas nav novecojis. Pārsūdzētajā lēmumā nav norādīti argumenti, ka vērtības samazinājums būtu nepatiess, turklāt ir ignorēts apstāklis, ka vērtības samazinājums veidojies prettiesiskās būvniecības dēļ. [11.4] Pieteicējam nemantiskais kaitējums 17 000 euro radies no pārdzīvojumiem par izvēlētā ģimenes mājokļa nākotni saistībā ar blakus nekustamajā īpašumā notiekošo būvniecību. Lai gan pieteicējs norādījis uz šāda zaudējuma esību, dome to nav vērtējusi. [11.5] Tas, ka nekustamais īpašums /adrese B/ tiks pārbūvēts, lai atbilstu normatīvo aktu prasībām, nenozīmē, ka zaudējumi, kas pieteicējam nodarīti, nav atlīdzināmi. [11.6] Pieteicējs ir apmaksājis juridiskos pakalpojumus par pieteikuma sastādīšanu. [12] Atbildētāja tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikumu uzskata par nepamatotu, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem. [13] Ar Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 13.marta spriedumu lietā Nr.A420326716 pieteikums tika apmierināts daļā: uzlikts pienākums pašvaldībai atlīdzināt pieteicējam morālo kaitējumu 2000 euro apmērā, kā arī izmaksāt pieteicējam atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem (izmaksām, kas saistītas ar juridisko palīdzību un pasta pakalpojumiem) 33,71 euro. Pārējā daļā pieteikums noraidīts. Spriedums motivēts šādi. [13.1] Administratīvā procesa likuma 92.pants paredz, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Tā kā ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu lietā Nr.A42720608 2007.gada 28.augusta un 2007.gada 13.decembra būvatļaujas tika atzītas par prettiesiskām un atceltas no to pieņemšanas brīža, ir pamats vērtēt pieteicēja prasījumu par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. [13.2] Pieteicējs lūdzis atlīdzināt zaudējumus 85 194,37 euro, norādot, ka tie radušies sakarā ar neiespējamību izmantot un nodot ekspluatācijā jaunbūvi, kas ir uzcelta uz viņam piederošā zemesgabala /adrese A/, nekustamā īpašuma vērtības samazinājumu un mazstāvu daudzdzīvokļu mājas /adrese B/ būvniecību.

Tiesa atzina, ka nav pamata šo zaudējumu atlīdzināšanai. [13.2.1] No Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta pirmās un trešās daļas izriet, ka mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ. Mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu. Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 6.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas. Cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski. [13.2.2] Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, apdrošināšanas izdevumiem, kā arī izdevumiem par 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs elektroenerģijas un dabas gāzes piegādes un apsardzes pakalpojumiem tiesa norādīja, ka šādas izmaksas pieteicējam būtu radušās arī tad, ja Mārupes novada dome nebūtu izdevusi minētās atceltās un prettiesiskās būvatļaujas, kā arī neatkarīgi no tā, vai pieteicējs izmantoja viņam piederošo nekustamo īpašumu. Tiesai nav pamata secināt, ka pieteicējs ir noslēdzis līgumus un maksājis elektroenerģijas, dabas gāzes un apsardzes pakalpojumu sniedzējiem tādēļ, ka Mārupes novada dome ir izdevusi minētās atceltās būvatļaujas.

Pieteicējs veiktu maksājumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu, gan tad, ja īpašumā dzīvotu, gan arī tad, ja nedzīvotu uzceltajā jaunbūvē. Jebkurā gadījumā tas, apsaimniekot vai neapsaimniekot nekustamo īpašumu un – kā to apsaimniekot, ir nekustamā īpašuma īpašnieka izvēle, kuru konkrētajā gadījumā tieši neietekmē blakus uzceltās ēkas parametri un neatbilstība normatīvajiem aktiem.

Tāpat tiesai nav pamata secināt, ka minētās prettiesiskās būvatļaujas bija šķērslis pieteicējam piederošās jaunbūves nodošanai ekspluatācijā vai ka uz blakus esošā zemesgabala uzceltās ēkas dēļ pieteicējs nevarētu dzīvot viņam piederošajā un uzceltajā mājā, ja viņš būtu to nodevis ekspluatācijā.

Secīgi attiecībā uz pieteicēja norādītajām nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksām, kā arī neiespējamību nodot viņa īpašumā esošo jaunbūvi ekspluatācijā tiesa nekonstatēja cēloņsakarību ar uz blakus esošā zemesgabala uzcelto ēku. [13.2.3] Attiecībā uz pieteicēja argumentu par to, ka viņš neiegādātos nekustamo īpašumu, ja viņa rīcībā būtu bijusi informācija, ka uz blakus esošā zemesgabala tiks būvēta mazstāvu daudzdzīvokļu māja, tiesa norādīja, ka no Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma izriet, ka būvatļaujas tika atceltas tādēļ, ka strīdus ēka 2,50 metru attālumā no kaimiņa robežas uzbūvēta prettiesiski, neievērojot Mārupes pagasta padomes 2003.gada 10.septembra saistošo noteikumu Nr.16 „Mārupes pagasta apbūves noteikumi 2002.-2014.gadam” (turpmāk – 2003.gada apbūves noteikumi) 2.15.1. un 2.15.2.apakšpunkta prasības attiecībā uz ēkas augstumu un balkoniem, kā arī strīdus ēkas sienā uz pieteicēja zemesgabala pusi ir ietaisīti logi pretēji Civillikuma 1091.panta noteiktajam aizliegumam, un arī ēkas stāvu skaits un apbūves intensitāte neatbilst apbūves noteikumu prasībām.

Tomēr minēto būvatļauju izdošanas laikā /adrese B/ saskaņā ar Mārupes pagasta teritorijas plānojumu 2002.2014.gadam bija atļauta mazstāvu daudzdzīvokļu māju būvniecība, un pieteicējs nevarēja paļauties uz to, ka blakus zemesgabalā netiks veikti būvdarbi un tas netiks apbūvēts.

Turklāt, iegādājoties nekustamo īpašumu /adrese A/ 2007.gada 28.augustā (attiecīgā pirkuma līguma noslēgšanas datums), pieteicējam bija iespēja vērsties būvvaldē un saņemt ziņas par blakus esošā zemesgabala atļauto izmantošanu un izsniegtajām būvatļaujām, t.i., uzzināt par plānoto būvniecību, jo pirmā minētā atceltā būvatļauja tika izsniegta pieteicēja un nekustamā īpašuma /adrese A/ iepriekšējā īpašnieka pirkuma līguma parakstīšanas dienā. Tas nozīmē to, ka attiecīgie dokumenti strīdus ēkas būvniecībai tika iesniegti Mārupes novada pašvaldībā jau pirms minētās būvatļaujas izdošanas pieteicējs varēja ar tiem iepazīties pirms pirkuma līguma noslēgšanas.

Secīgi nav pamatots pieteicēja arguments, ka viņš nebūtu pircis nekustamo īpašumu /adrese A/, ja viņš zinātu par plānoto būvniecību tajā.

Minētais tiesas secinājums nenozīmē, ka pieteicējam nav tiesību uz morālā kaitējuma atlīdzinājumu, jo, nenoliedzami, pieteicējs varēja paļauties uz to, ka, neskatoties uz iespējamo mazstāvu daudzdzīvokļu mājas būvniecību uz blakus esošā zemesgabala, šī iespējamā vai plānotā būvniecība tiks veikta tiesiski, tajā skaitā saskaņā ar apbūves noteikumiem. [13.2.4] Tiesa kritiski vērtēja pieteicēja argumentu par viņam piederošā nekustamā īpašuma vērtības samazinājumu blakus esošajā zemesgabalā prettiesiski uzceltās ēkas dēļ.

Pirmkārt, no lietas materiāliem neizriet, ka pieteicējs plāno pārdot nekustamo īpašumu un viņam tika radīti zaudējumi sakarā ar nekustamā īpašuma vērtības samazinājumu blakus esošās būvniecības dēļ.

Otrkārt, no novērtējuma izriet, ka novērtējamā īpašuma vērtības samazinājums sakarā ar blakus apbūves neatbilstību normatīviem novērtēšanas datumā var veidot 32 procentus. Vērtētāja norādīja, ka tās uzdevums bija noteikt attiecīgā nekustamā īpašuma vērtības samazinājumu sakarā ar blakus apbūves neatbilstību normatīviem. Veicot aprēķinus, tika ņemti vērā tādi ietekmējošie faktori kā rajons, apkārtne, attīstības tendences, līdzīgi pārdošanas darījumi, nomas maksas lielums, pašreizējās zemes cenas, būvju atjaunošanas izmaksas, zonējums. Vērtības noteikšanā, ja blakus apbūve būtu veikta atbilstoši normatīviem, tika izmantotas izmaksu un salīdzināmo darījumu metodes. Ar izmaksu metodi noteiktā īpašuma vērtība raksturo naudas summu, kāda būtu nepieciešama, lai iegādātos līdzvērtīgu zemesgabalu (tiek noteikta, izmantojot salīdzināmo darījumu metodi ar pieņēmumu, ka tā ir brīva no apbūves un pieejama attīstībai) un uzbūvētu līdzīgas kvalitātes un pielietojuma ēku. Apbūves izmaksu vērtība tiek noteikta, aprēķinot jaunas ēkas aizvietošanas izmaksas.

Aizvietošanas izmaksas ir izmaksas, lai uzceltu ēku, kas gan nav identiska, bet piedāvā līdzīgu izmantojamību novērtējamam īpašumam. Vērtības zudumi ir starpība starp ēku un būvju aizvietošanas izmaksām un tirgus vērtību. Vērtības zudumi iedalās fiziskajā nolietojumā, funkcionālajā nolietojumā un ekonomiskajā nolietojumā. Ekonomiskais jeb ārējais nolietojums raksturo objektu iespaidojošo ārējo apstākļu izmaiņas kopš celtniecības brīža. Šo īpašuma vērtības izmaiņu izsauc kādi ārēji, ar pašu īpašumu tiešā veidā nesaistīti apstākļi, kas būtiski ietekmē īpašuma izmantošanas iespējas. Šie vērtību ietekmējošie apstākļi var būt gan tehniskas, piemēram, apkārtējās apbūves, apkārtnes izmantošanas mērķu izmaiņas, gan ekonomiskas dabas, piemēram, tirgus situācijas izmaiņas. Ekonomiskie vērtības zudumi vienmēr ir nenovēršami.

Nenovēršami vērtības zudumi ir fiziskā pasliktināšanās vai funkcionālā diskomforta elementi, kuri nevar tikt laboti, vai arī netiek laboti, jo izmaksas ir lielākas nekā tirgus vērtības pieaugums. Tāpat novērtējumā norādīts, ka nekustamais īpašums atrodas jauktā dzīvojamā un darījumu teritorijā.

Tiesa konstatēja, ka novērtējumā minētie citi īpašumi, ar kuriem salīdzināja pieteicējam piederošo nekustamo īpašumu, 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs atrodas savrupmāju teritorijā. Pieteicējam piederošais zemesgabals novērtējuma sastādīšanas laikā atradās jauktā dzīvojamā un darījumu teritorijā. Secīgi novērtējuma sastādīšanas laikā atšķīrās nekustamo īpašumu zonējumi.

Novērtējot pieteicējam piederošo nekustamo īpašumu, vērtētāja ņēma vērā citu nekustamo īpašumu vērtību, neskatoties uz to, ka blakus salīdzinājumam izmantotajiem nekustamajiem īpašumiem netika veikta nelikumīga būvniecība.

Tiesa kritiski vērtēja novērtējumā norādītās koriģējamās vērtības „apkārtēja apbūve” raksturojuma procentu izmaiņas. Proti, vērtētāja norādīja, ka pieteicēja īpašumam blakus esošā apbūve pasliktināja apkārtējo apbūvi un ainaviskumu par 1520 procentiem salīdzinājumā ar citiem nekustamajiem īpašumiem. Šie procenti nav pamatoti ar objektīviem datiem. Tāpat arī aprēķinā ar izmaksu metodi esošajā situācijā ekonomisks nolietojums 35 procenti nav pamatots ar objektīviem datiem.

Tas pats tiesas secinājums attiecas arī uz aprēķinu ar salīdzināmo darījumu metodi. Proti, koriģējama vērtība „novietojums kvartālā” un „apkārtējā apbūve, ainaviskums” esošajā situācijā un situācijā, ja blakus apbūve būtu veikta atbilstoši normatīviem, atšķiras par 15-20 procentiem, un novērtējumā tam nav atrodams objektīvs pamats.

Turklāt novērtējums tika sastādīts 2011.gadā, kad vērtētāju rīcībā vēl nebija informācijas par spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru pašvaldībai uzlika pienākumu lemt par iespēju turpināt strīdus ēkas būvniecību, ņemot vērā attiecīgajā spriedumā konstatētos faktus. Secīgi novērtējumā netika ņemts vērā, ka situācija mainīsies un nelikumīgi uzceltā mazstāvu daudzdzīvokļu māja tiks nojaukta vai uzbūvēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Turklāt pati vērtētāja kļūdaini pielīdzināja blakus esošo apbūvi nenovēršamajiem vērtības zudumiem, neņemot vērā, ka tā ir pagaidu situācija, kura ilgtermiņā pēc tiesas sprieduma (lietā par minēto strīdus būvatļauju atcelšanu) spēkā stāšanās tiks novērsta.

Ņemot vērā minēto, vērtētājas aprēķini nav balstīti uz objektīviem datiem un kritērijiem un novērtējums nav atzīstams par ticamu pierādījumu. [13.3] Attiecībā uz pieteicēja prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu tiesa norādīja turpmāk minēto. [13.3.1] Zaudējumu atlīdzināšanas likuma pārejas noteikumu 8.punkts noteic, ka grozījumi par vārdu „personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu” aizstāšanu ar vārdiem „nemantisko kaitējumu” šā likuma 1.panta pirmajā daļā, vārdu „personisko kaitējumu, tai skaitā morālo kaitējumu” aizstāšanu ar vārdiem „nemantisko kaitējumu” 2.panta trešajā daļā, 8.panta izteikšanu jaunā redakcijā, 9.panta izslēgšanu, 11.panta otrās un trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 13.panta trešās daļas un 14.panta izteikšanu jaunā redakcijā nav piemērojami to lietu izskatīšanā, kurās attiecīgais iesniegums iestādē vai pieteikums tiesā iesniegts līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 1.martam) 9.pantu morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums. Savukārt šā likuma 11.panta trešā daļa noteic, ka morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Vienlaikus Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta pirmā daļa paredz, ka morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus. Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta trešo daļu morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 4268,62 euro. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 7114,36 euro, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 28 457,44 euro.

Tādējādi tas, vai personai pienākas atlīdzinājums par iestādes pieļautas prettiesiskas rīcības radītu morālo kaitējumu, un, ja pienākas, tad kāds tieši, izlemjams katrā konkrētā lietā, novērtējot lietas individuālos apstākļus. Jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Tas attiecas gan uz atlīdzinājuma veida izvēli, gan atlīdzinājuma apmēru, ja izvēlēts atlīdzinājums naudas izteiksmē. Vienlaikus no minētajām tiesību normām izriet, ka, lai personai atlīdzinātu morālo kaitējumu, ir jākonstatē būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums. Proti, ne jebkurš par prettiesisku atzīts administratīvais akts vai faktiskā rīcība rada atlīdzināmu morālo kaitējumu, tiesai ir jāvērtē tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgums un konkrētā aizskāruma smagums. [13.3.2] Tiesa norādīja, ka ikviena tiesības uz īpašumu ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105.pantā kā vienas no cilvēka pamattiesībām. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka pamattiesību aizskārums ir vērtējams kā būtisks personas tiesību aizskārums, nodarot pieteicējai morālo kaitējumu (sk. Augstākās tiesas 2009. gada 26.marta spriedumu lietā Nr.SKA-56/2009).

Tiesa atzina, ka ar atceltajām būvatļaujām prettiesiski tika aizskartas būtiskas pieteicēja tiesības un tiesiskās intereses, kas varēja izraisīt garīgas ciešanas, nodarot pieteicējam morālo kaitējumu. Pieteicējam radītais morālais kaitējums ir tiešā cēloņsakarībā ar minētajiem pašvaldības administratīvajiem aktiem. Līdz ar to lietā ir konstatējams morālā kaitējuma atlīdzības tiesiskais pamats un izlemjams jautājums par atlīdzinājuma veidu un apmēru.

Lai to izdarītu, atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.pantam ir jāapsver šādi kritēriji: tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgums, konkrētā aizskāruma smagums, iestādes rīcības tiesiskais un faktiskais pamatojums un motīvi, cietušā rīcība un līdzatbildība, citi konkrētajā gadījumā būtiski apstākļi. [13.3.3] Ar strīdus būvatļaujām aizskartās pieteicēja cilvēktiesības - tiesības uz īpašumu ir vērtējamas kā nozīmīgas.

Tomēr, vērtējot aizskāruma radītās sekas, pieteicējam nodarītais morālais kaitējums nav atzīstams par smagu, jo prettiesisko būvatļauju rezultātā nav iestājušās smagas sekas ne attiecībā uz pašu pieteicēju, ne uz viņa īpašumu. Proti, pirmkārt, mazstāvu daudzdzīvokļu māju būvniecība laikā, kad tika izsniegtas atceltās būvatļaujas, bija pieļaujama. Secīgi būvniecība kā tāda nevarēja nodarīt pieteicējam kaitējumu. Pieteicējs varēja lietot un joprojām var lietot savu īpašumu, neskatoties uz to, ka skats uz blakus esošo zemesgabalu strīdus mazstāvu daudzdzīvokļu mājas tuvības un augstuma dēļ ir 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs mazāk baudāms, nekā būtu tad, ja tā tiktu uzcelta saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Uz blakus zemesgabala esošā ēka saskaņā ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu tiks nojaukta vai uzbūvēta atbilstoši normatīvajiem aktiem. Secīgi situācija ar nelikumīgi uzcelto mazstāvu daudzdzīvokļu māju un skatu no pieteicējam piederošā zemesgabala tiks uzlabota un iestājušās sekas nav neatgriezeniskas ilgtermiņā.

Līdz ar to kā galvenais pieteicēja ciešanas izraisošs fakts ir vērtējams apstāklis, ka pieteicējam vairāku gadu garumā tiek liegtas tiesības vizuāli baudīt skatu uz blakus esošo nekustamo īpašumu, ciktāl uzceltā mazstāvu daudzdzīvokļu māja atrodas tuvāk un ir augstāka par normatīvajos aktos atļauto. Ēkas atrašanās pārāk tuvu no pieteicēja zemesgabala robežas un tās augstuma parametru pārsniegums pārkāpj arī pieteicēja privātuma robežu un rada psiholoģisku diskomfortu.

Diskomfortu radīs arī tas, kas tiks veikti papildu būvdarbi, lai nojauktu ēku vai uzbūvētu to saskaņā ar normatīvajiem aktiem. [13.3.4] Vērtējot pašvaldības rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu, no Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma administratīvajā lietā Nr.A42720608 tiesa nekonstatēja patvaļīgu vai tīši prettiesisku pašvaldības rīcību, pieņemot administratīvos aktus attiecībā uz ēkas attālumu no pieteicējam piederošā zemesgabala, mazstāvu daudzdzīvokļu mājas augstumu un balkonu izbūvi. Administratīvajā lietā par strīdus būvatļauju atcelšanu pastāvēja strīds par Civillikuma un apbūves noteikumu normu piemērošanu attiecībā uz saskaņojuma esību attālumam starp mājām, mazstāvu daudzdzīvokļu mājas augstumam un balkonu izbūvei.

Tajā pašā laikā tiesa konstatēja pašvaldības patvaļu un prettiesisku rīcību attiecībā uz acīmredzami prettiesisku būvprojekta saskaņošanu sakarā ar strīdus ēkas stāvu skaitu un apbūves intensitāti. Neskatoties uz to, ka strīdus ēkas būvprojekts bija sarežģīts, ēkas stāvi projektēti divos līmeņos, būvprojektā pirmajam stāvam ir divas nosacītās nulles līmeņa atzīmes, zem ēkas dienvidu daļas tika projektēts pagrabstāvs (arī autonovietne), Administratīvā apgabaltiesa 2016.gada 30.maija spriedumā konstatēja, ka, pat neatkarīgi no tā, kāda ir zem ēkas dienvidu daļas projektētā pagrabstāva (arī autonovietnes) griestu konkrētā atzīme, kā arī zemes līmeņa precizētā atzīme, pagrabstāva griesti (projektos +1,35) acīmredzami atrodas vairāk nekā 1 metru virs zemes līmeņa. Tātad nulles ciklā izbūvētā pagrabstāva apjoma daļa uz atzīmes +1,83 metri saskaņā ar apbūves noteikumiem jāpieskaita stāvu skaitam. Secīgi Administratīvā apgabaltiesa konstatēja, ka strīdus ēka ir trīs un četru stāvu dzīvojamais nams, kas ir pretrunā ar apbūves noteikumu 4.7.3.apakšpunktu, kas pieļāva attiecīgajā teritorijā maksimālo stāvu skaitu - trīs stāvi. [13.3.5] Vērtējot pieteicēja rīcību, tiesa nekonstatēja viņa līdzatbildību attiecībā uz nodarīto kaitējumu, kas ilgst no būvdarbu uzsākšanas brīža līdz šim brīdim.

Līdz ar būvatļauju atcelšanu pieteicēja īpašuma tiesību aizskārums, kas ilga vairākus gadus, nebeidzās, jo pieteicējam, kamēr strīdus mazstāvu daudzdzīvokļu māja netiks uzbūvēta atbilstoši normatīvajiem aktiem vai nojaukta, būs liegtas tiesības baudīt privātumu un vizuāli baudīt skatu uz blakus esošo nekustamo īpašumu, ciktāl uzceltā mazstāvu daudzdzīvokļu māja atrodas tuvāk un ir augstāka par normatīvajos aktos atļauto. Pašlaik administratīvajā tiesā tiek risināts strīds starp pieteicēju un pašvaldību par jaunas būvatļaujas tiesiskumu, kas tika izsniegta, izpildot Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu. [13.3.6] Tiesa arī ņēma vērā, ka pieteicējs nedzīvo uz viņam piederošā zemesgabala uzceltajā jaunbūvē, kā arī strīdus ēka nav nodota ekspluatācijā un tajā neviens nedzīvo. Tas varētu mazināt pieteicēja tiesību uz privātumu aizskārumu un psiholoģisku diskomfortu. [13.3.7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturto daļu atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav pilnībā iespējams vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtajai daļai iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (jeb restitūcija), kuras rezultātā pārkāpuma radītās sekas tiek likvidētas un tiek atjaunota tiesiskā situācija, kāda, visticamāk, būtu bijusi, ja prettiesiskais administratīvais akts nebūtu izdots, ir primārais atlīdzinājuma veids (sk. Augstākās tiesas 2009.gada 17.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-505/2009 7.punktu).

Savukārt Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa noteic, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās. [13.3.8] Tiesa atzina, ka izskatāmajā lietā pieteicēja aizskartās tiesības ir pilnīgi atjaunojamas restitūcijas ceļā ilgtermiņā, jo ir iespējams likvidēt visas pārkāpuma radītās sekas un atjaunot tiesisko situāciju, kāda, visticamāk, būtu bijusi, ja pašvaldība nebūtu izdevusi prettiesiskās būvatļaujas, bet būtu izdevusi būvatļaujas mazstāvu daudzdzīvokļu mājas būvniecībai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Proti, pieteicējs nav zaudējis neatgriezeniski tiesības vizuāli baudīt skatu uz blakus esošo nekustamo īpašumu, kas tiks apbūvēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā arī baudīt privāto telpu. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs nedzīvo jaunbūvē, kas atrodas uz viņam piederošā zemesgabala, jo tā nav nodota ekspluatācijā. Tāpat arī strīdus ēka nav nodota ekspluatācijā un tajā neviens nedzīvo, kas varētu mazināt ciešanas saistībā ar minēto tiesību ierobežošanu.

Tajā pašā laikā tiesa ņēma vērā, ka restitūcija konkrētajā gadījumā ir salīdzinoši ilgstošs process un nav iespējams prognozēt, kad tas tiks pabeigts. Turklāt tā ir saistīta ar jaunu būvdarbu veikšanu, kas arī radīs papildu diskomfortu.

Ņemot vērā minēto un iepriekš veikto atlīdzinājuma noteikšanai nepieciešamo kritēriju izvērtējumu, tiesa atzina, ka izskatāmajā gadījumā tikai ar restitūciju netiks panākts taisnīgs atlīdzinājums. Par atbilstīgu atlīdzinājumu nav atzīstama arī atvainošanās, kura šajā gadījumā nesniegs personai gandarījumu par tai nodarīto kaitējumu.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs [13.3.9] Nosakot atlīdzinājuma apmēru, jāņem vērā, kāds atlīdzinājums ir noteikts citos (jo sevišķi – salīdzināmos) gadījumos.

Administratīvajā lietā Nr.A420277914 ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 2.maija spriedumu piespriests atlīdzinājums 1000 euro apmērā par morālo kaitējumu, kuru pašvaldība ir nodarījusi pieteicējam, prettiesiski apturot izsniegtās būvatļaujas dzīvojamās mājas rekonstrukcijai un garāžas būvniecībai darbību, kā rezultātā pieteicējs ir neatgriezeniski zaudējis nekustamā īpašuma pārdošanas iespēju 2008.gadā.

500 lati līdz 3000 lati (711,44 euro līdz 4268,62 euro) piespriesti lietās, kurās pašvaldības ir ilgstoši liegušas personām realizēt to tiesības uz dzīvokļu privatizāciju (lieta Nr.A42293506; Nr.A42241805; Nr.A42390706; Nr.A42308105;

Nr.A42479405; Nr.A42323906; Nr.A42423607).

Lietā Nr.A42241805 konstatēts, ka iestāde prettiesiski atteikusies nodot privatizācijai dzīvojamo māju, un tiesa uzlikusi pienākumu atlīdzināt pieteicējai nodarīto morālo kaitējumu 3000 latu (4272,99 euro) apmērā. Morālais kaitējums nodarīts ar aptuveni 10 gadus ilgušu un būtisku pieteicējas tiesību prettiesisku aizskārumu.

3000 lati (4268,62 euro) piespriesti lietā Nr.A42550708, kur pašvaldība atteikusi pieteicējai atļauju atdalīt no pieteicējas nekustamā īpašuma zemes gabalus atsavināšanai.

300 lati (426,86 euro) piespriesti lietā Nr.A42731508 par pašvaldības bezdarbību, nenovēršot patvaļīgo būvniecību. [13.3.9] Ievērojot minēto un balstoties uz pieteicēja aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumu, konkrētā aizskāruma ilgumu un smagumu, iestādes un cietušā rīcību, citu būtisko apstākļu izvērtējumu, proti, no vienas puses, jau vairākus gadus pieteicējs sajūt psiholoģisku diskomfortu, jo nevar vizuāli baudīt skatu uz blakus esošo nekustamo īpašumu, kā arī sajust privāto telpu atbilstoši normatīvajiem aktiem, pašvaldība patvaļīgi saskaņoja nelikumīgu būvprojektu sakarā ar ēkas stāvu skaitu un apbūves intensitāti, pieteicējs aktīvi aizstāvēja savas tiesības un tiesiskās intereses, restitūcija konkrētajā gadījumā ir salīdzinoši ilgstošs process un nav iespējams prognozēt, kad tas tiks pabeigts, no otras puses, ēkas būvprojekts ir sarežģīts un pašvaldība paļāvās uz pieteicējam piederošā zemesgabala iepriekšējā īpašnieka saskaņojumu balkonu izbūvei, attālumam līdz pieteicēja zemesgabalam un ēkas augstumam, nepareizi piemērojot attiecīgās tiesību normas, ilgtermiņā restitūcija tiks sasniegta un strīdus ēka tiks nojaukta vai uzbūvēta atbilstoši normatīvajiem aktiem, pieteicējs nedzīvo jaunbūvē, kas atrodas uz viņam piederošā zemesgabala, jo tā nav nodota ekspluatācijā, un arī strīdus ēka nav nodota ekspluatācijā un tajā neviens nedzīvo, kas varētu mazināt pieteicēja ciešanas saistībā ar minēto tiesību ierobežošanu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka samērīgs atlīdzinājums par pieteicēja tiesību aizskārumu ir 2000 euro.

Pārējā daļā pieteicēja pieteikums par morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms. [13.4] Pieteicējs lūdza atlīdzināt zaudējumus sakarā ar juridiskās palīdzības saņemšanu.

Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta trešo daļu mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Šo izmaksu maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 8.novembra noteikumu Nr.859 „Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” (turpmāk - noteikumi Nr.859) 1.punktu noteikumi nosaka ar juridisko palīdzību saistīto izmaksu (turpmāk izmaksas) maksimālo apmēru, ko atlīdzina privātpersonai, ja valsts pārvaldes iestādes rīcības dēļ privātpersonai tika nodarīts mantiskais zaudējums vai personisks kaitējums. Šo noteikumu 3.2.punkts noteic, ka valsts atlīdzina izmaksas vienai personai par pieteikuma sastādīšanu - 32,01 euro.

No pieteicēja juridiskās palīdzības sniedzēja 2016.gada 8.novembra rēķina, kā arī 2016.gada 10.novembra kvīts izriet, ka par pieteikuma sagatavošanu pieteicējs ir samaksājis 247,08 euro.

Tā kā šī summa pārsniedz noteikumos Nr.859 norādīto summu par pieteikuma sastādīšanu tiesai, pieteicējam par pieteikuma sastādīšanu atlīdzināmi 32,01 euro.

Pieteicējs ir samaksājis juridiskās palīdzības sniedzējam par pasta pakalpojumiem. Lietas materiālos ir aploksne, no kuras izriet, ka 2016.gada 27.oktobrī pieteicēja juridiskās palīdzības sniedzējs ir nosūtījis tiesai pieteikumu un pielikumā esošos dokumentus ar ierakstīto vēstuli A klases sūtījumā. Secīgi pieteicējam ir atlīdzināmi zaudējumi saistībā ar pieteikuma nosūtīšanu tiesai 1,70 euro apmērā. [14] Par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 13.marta spriedumu daļā, ar kuru pieteikums tika noraidīts, pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [14.1] Lietā Nr.A42720608 konstatēto apstākļu dēļ (būvvalde un dome nav nodrošinājusi būvniecības procesa tiesiskumu; būves sienā uz pieteicēja zemes gabala pusi ietaisīti logi un pieteicējs nebija saskaņojis būves atrašanos mazāk nekā 3 metru attālumā no viņam piederošā zemes gabala robežas; būves augstums pārsniedz 2003.gada apbūves noteikumos pieļauto augstumu) pieteicējs savu nekustamo īpašumu nevarēja izmantot no iegādes brīža līdz pat šim brīdim.

Pieteicēja nekustamais īpašums tiesvedības lietā Nr.A42720608 dēļ nav nodots ekspluatācijā. Pat ja īpašums būtu nodots ekspluatācijā, tā izmantošana nebūtu iespējama iepriekš norādīto pārkāpumu dēļ. [14.2] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu lietā Nr.A42720608 uzliktie pienākumi joprojām netiek pildīti, pārkāpumi netiek novērsti, tiek pieļauti jauni pārkāpumi un pieteicējs ar savu gribu ir spiests kontrolēt to, kas notiek šajā īpašumā, lai panāktu savu aizskarto tiesību atjaunošanu. Tātad taisnīgs situācijas atrisinājums vēl aizvien nav panākts. [14.3] Mantiskos zaudējumus 85 194,37 euro apmērā veido izdevumi, kas saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu laikā, kad pieteicējs to nav varējis nodot ekspluatācijā. Tie ir nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, nekustamā īpašuma apdrošināšana, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes pakalpojuma apmaksa, apsardzes pakalpojuma apmaksa.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs Tāpat šajā summā ietilpst nekustamā īpašuma vērtības samazinājums (32 % no īpašuma iegādes vērtības 141 193,32 lati, proti, 68 556,61 euro).

Pieteicējs nepiekrīt tiesas viedoklim, ka nav konstatējama cēloņsakarība starp norādītajiem mantiskajiem zaudējumiem un par prettiesiskām atzītajām būvatļaujām. Jāņem vērā apstāklis, ka pieteicējs prettiesiskās būvniecības dēļ īpašumu tam mērķim, kādam tas tika iegādāts, nevar izmantot. Ja pieteicēja rīcībā būtu informācija, ka blakus esošajā īpašumā tiks būvēta daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, pie tam – pārkāpjot pieteicēja īpašuma tiesības, viņš šādu pilnvērtīgi neizmantojamu īpašumu neiegādātos. Attiecīgie maksājumi veikti par īpašumu, kuru pieteicējs nevar izmantot.

Pieteicējs nepiekrīt tiesas viedoklim, ka lietā esošais nekustamā īpašuma novērtējums ir nekorekts un nav atzīstams par ticamu. Vērtējumu ir veicis kompetents vērtētājs, attiecīgi pieteicējam nav pamata apšaubīt šī vērtējuma pamatotību un pareizību. Tas, ka vērtējums ir sastādīts 2011.gadā, kad vērtētāju rīcībā vēl nebija informācijas par tiesas spriedumu, ar kuru pašvaldībai tika uzlikts pienākums lemt par iespēju turpināt strīdus ēkas būvniecību, nenozīmē, ka šis vērtējums ir nepareizs. Ņemot vērā, ka attiecīgie pārkāpumi arvien nav novērsti, ir pamats uzskatīt, ka īpašuma vērtība arvien samazināsies. [14.4] Pieteicēja nemantiskie zaudējumi 17 000 euro apmērā radušies no pārdzīvojumiem par izvēlētā ģimenes mājokļa nākotni saistībā ar blakus nekustamajā īpašumā notiekošo būvniecību.

Tiesa, vērtējot morālā kaitējuma esamību, nav ņēmusi vērā laiku, ko pieteicējs ir patērējis tiesājoties, lai atjaunotu savas īpašumtiesības; atbildētāja rīcību, noliedzot pārkāpuma esamību un nenovēršot ar tiesas spriedumu konstatētos pārkāpumu; apstākli, ka pieteicējs savu nekustamo īpašumu nevar izmantot dzīvošanai. [14.5] Pieteicējs lūdz atlīdzināt mantiskos zaudējumus – tiesvedības izdevumus to faktiskajā apmērā, tostarp, 315,92 euro par apelācijas sūdzības sastādīšanu. [15] Atbildētāja iesniegusi pretapelācijas sūdzību, norādot, ka nav konstatējams pamats atlīdzināt pieteicējam ne mantiskos zaudējumus, ne morālo kaitējumu. [15.1] Attiecībā uz pieteicēja argumentu, ka ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu uzliktos pienākumus pašvaldība nepilda, atbildētāja paskaidro, ka tā nekavējoties pēc sprieduma spēkā stāšanās uzsāka veikt darbības tā izpildei, arī apgabaltiesa 2017.gada 26.janvāra lēmumā atzina šīs darbības par tiesiskām, pareizām un spriedumam atbilstošām, taču turpināt tās īstenot atbildētāja joprojām nevar sakarā ar pieteicēja sūdzību par izsniegto būvatļauju daudzdzīvokļu mājas /adrese B/ pārbūvei atbilstoši pieteicēja vēlmēm. Administratīvā rajona tiesa ar 2018.gada 11.maija spriedumu lietā Nr.A420174017 noraidīja pieteicēja pieteikumu par 2016.gada 30.septembra būvatļaujas atcelšanu.

Tātad tajā, ka pieteicējam līdz šai dienai nav ticis atjaunots viņam vēlamais stāvoklis attiecībā pret blakus esošā zemesgabala apbūvi, nav vainojama atbildētāja. Pieteicējs pats dara visu iespējamo, lai novilcinātu restitūciju jeb brīdi, kad beidzot tiks uzsākta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārbūve atbilstoši spriedumā nolemtajam. Līdz ar to ieilgusī tiesas nospriestā stāvokļa neatjaunošana nevar būt kā viens no pamatargumentiem tam, lai atbildētāja atlīdzinātu pieteicējam zaudējumus vai kaitējumu. [15.2] Pieteicēja dzīvojamā māja līdz pat šim brīdim nav nodota ekspluatācijā vienīgi tā iemesla dēļ, ka pieteicējs nav pabeidzis tās būvniecību un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav vērsies būvvaldē ar ierosinājumu pieņemt dzīvojamās mājas jaunbūvi ekspluatācijā. Līdz ar to vienīgais iemesls, kāpēc pieteicējs nedrīkstēja visu šo laiku izmantot viņam piederošo nekustamo īpašumu, ir tajā esošās ēkas ekspluatācijas aizliegums, kas nekādā veidā nav saistīts ar to, vai būvatļauja būvdarbu veikšanai blakus zemesgabalā ir bijusi tiesiska vai prettiesiska. [15.3] Tiesa nav ņēmusi vērā Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtajā daļā atrunāto atlīdzināšanas pienākuma izpildes secību – prioritāri jānodrošina iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, un tikai iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas neiespējamības gadījumā ir atļauts izmaksāt atbilstīgu atlīdzinājumu naudā. Kā arī nav ņemts vērā, ka konkrētajā gadījumā stāvoklis, kuru vēlējies panākt pieteicējs, var tikt atjaunots pilnībā, kas jau pats par sevi ir pamats atzīt, ka pieteicējs jau ir ieguvis atbilstīgu gandarījumu, panākot savām vēlmēm atbilstošu risinājumu, līdz ar to naudā nekas nav kompensējams.

Pieteicējs pats ar aktīvām darbībām paildzina to brīdi, kad viņa vēlmēm atbilstošs risinājums varētu tikt īstenots dabā (restitūcija). Tādējādi atbildētāja apšauba, ka šādos apstākļos būtu atzīstams, ka pieteicējs cieš no tā, ka ilgstoši nenotiek restitūcija un ciešanas viņam rodas tiesvedības procesos. [16] Ar Administratīvās apgabaltiesas tiesneses 2019.gada 24.janvāra lēmumu administratīvās lietas Nr.A420174017 un Nr.A420326716 apvienotas vienā tiesvedībā, piešķirot apvienotajai lietai numuru A420174017. [17] Apgabaltiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajai daļai izskatīja lietu rakstveida procesā.

Motīvu daļa [18] Pārbaidījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzības nav pamatotas, bet atbildētājas apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota. [19] Apvienojot vienā tiesvedībā lietas Nr.A420174017 un Nr.A420326716, pašlaik tiek izskatīts, pirmkārt, prasījums par 2016.gada 30.septembra būvatļaujas atcelšanu un ar to saistītais prasījums par mantisko zaudējumu atlīdzinājumu.

Minētā prasījuma izskatīšanas rezultāts savukārt ietekmē izvērtējumu attiecībā uz otru prasījumu – par mantisko zaudējumu 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs un morālā kaitējuma atlīdzinājumu saistībā ar 2007.gada 28.augusta un 2007.gada 13.decembra būvatļaujām, kuru prettiesiskums atzīts ar spēkā stājušos Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu lietā Nr.A42720608. [20] Ar Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 11.maija spriedumu 2016.gada 30.septembra būvatļauja tika atzīta par tiesisku un pieteicēja prasījums par šīs būvatļaujas atcelšanu un mantisko zaudējumu 302,53 euro atlīdzinājumu tika noraidīts. Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas 2018.gada 11.maija spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, tādēļ atbilstoši Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtajai daļai pievienojas pirmās instances spriedumā izteiktajai motivācijai (sk. šī sprieduma 6.punktu) un atkārtoti to nenorāda.

Attiecībā uz apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda turpmāk minēto. [21] Pieteicējs norāda, tiesa nav ņēmusi vērā iepriekšējo būvatļauju spēku un nozīmi.

Apgabaltiesa minētajam argumentam nepiekrīt. Tiesa pamatoti ir vērtējusi tieši to apstākli, ka ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu 2007.gada 28.augusta un 13.decembra būvatļaujas tika atzītas par prettiesiskām un atceltas no to pieņemšanas dienas, bet iestādei tika uzdots izlemt, vai ir iespējams turpināt mazstāvu daudzdzīvokļu mājas būvniecību, ņemot vērā spriedumā konstatētos faktus un to juridisko vērtējumu, vai, ja trīs mēnešu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās netiek izsniegts dzīvojamās mājas pārbūves projekts, kas atbilst būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem – lemt par dzīvojamās mājas daļēju vai pilnīgu nojaukšanu.

Pieņemot šāda satura spriedumu, apgabaltiesa vadījās no šajā, kā arī citās lietās paustajām Senāta atziņām. Proti, Senāts norādīja, ka gadījumā, ja tiesa nonāk pie secinājuma, ka būvatļauja ir prettiesiska (atceļama), atbilstoši Administratīvā procesa likuma 253.panta otrajai daļai, ja nepieciešams, it īpaši, ja pirms administratīvā akta atcelšanas uzsākta tā izpilde, tiesas spriedumā norāda, kādā veidā iestādei jānovērš uzsāktās izpildes sekas, un uzdod iestādei šajā nolūkā noteiktā termiņā veikt konkrētas darbības. Tas ne vienmēr nozīmē būves pilnīgu nojaukšanu: ja būvniecības prettiesiskumu iespējams novērst, būvi izmainot atbilstoši materiālo tiesību normu prasībām, tās nojaukšana būtu nesamērīga. Tiesību pārkāpuma novēršanas nepieciešamība (administratīvā akta izpildes seku novēršana Administratīvā procesa likuma 253.panta otrās daļas izpratnē attiecībā uz jau uzbūvēto apjomu) prasa lemt par būves pārveidošanu vai nojaukšanu – daļēju vai pat pilnīgu. Gan šajā, gan citās būvniecības lietās, ievērojot iesaistīto procesa dalībnieku skarto interešu nozīmīgumu un visus būtiskos konkrētās lietas apstākļus, seku novēršanas aprobežošana tieši un tikai ar būves pārveidošanu (nojaukšanu) varētu novest pie nesamērīga tiesību, arī cilvēktiesību, pārkāpuma. Tā tas jo īpaši varētu būt tad, ja tiktu skartas labticīgu personu tiesības vai ja pārkāpuma būtiskums iepretim pārkāpuma novēršanas izmaksām un neērtībām būtu acīmredzami maznozīmīgs. Tādēļ, Senāta ieskatā, 253.panta otrajā daļā minētās seku novēršanas ietvaros būtu pamats taisīt spriedumu ar alternatīvām iespējām: 1) būves nojaukšanu (kas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 92.pantam savukārt var būt pamats būves īpašnieka prasījumam pret pašvaldību par zaudējumu atlīdzināšanu, ciktāl zaudējumi radušies pašvaldības izdotā administratīvā akta dēļ) vai 2) faktiskās restitūcijas aizvietošanu ar mantisku kompensāciju tādā apmērā, kas pēc tiesas ieskata taisnīgi atsvērtu pārkāpuma ietekmi uz pieteicēja tiesībām. Pirms mantiskās kompensācijas apmēra noteikšanas tiesai jānoskaidro procesa dalībnieku viedokļi un nepieciešamības gadījumā jāļauj tiem rast risinājumu arī mediācijas procesā vai izlīguma sarunās (sk. Senāta 2014.gada 29.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-300/2013 18.punktu).

Ņemot vērā, ka procesa dalībnieki nespēja vienoties par faktiskās restitūcijas aizvietošanu ar mantisku kompensāciju, apgabaltiesa, atceļot 2007.gada 28.augusta un 13.decembra būvatļaujas, atzina, ka iestādei ir pienākums lemt par būves pilnīgu vai daļēju nojaukšanu, izņemot – ja procesa dalībnieki trīs mēnešu laikā panāks savstarpēju vienošanos vai – ja iestāde atzīs, ka ir iespējams turpināt būvniecību, ņemot vērā spriedumā konstatētos faktus un to juridisko vērtējumu.

Proti – tiesas spriedums paredzēja trešās personas tiesības turpināt būvniecību (kas šajā gadījumā, kad ēka jau faktiski ir pilnībā uzbūvēta, nozīmētu jau uzbūvētā būves apjoma daļēju nojaukšanu), ja jaunais projekts vairs nesaturētu tiesas konstatētās neatbilstības (būve neatbilstoši Civillikuma 1091.panta nosacījumiem uzbūvēta mazāk nekā 4 metru attālumā no kaimiņa zemes robežas, ēkas augstums neatbilst 2003.gada apbūves noteikumu 2.15.1. un 2.15.2.apakšpunkta prasībām).

Attiecīgi nav arī pamatots pieteicēja arguments, ka, konstatējot, ka konkrētā būve ir uzbūvēta patvaļīgi, iestāde bija tiesīga vienīgi pieņemt lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu vai par atļauju veikt būvniecību, bet nebija tiesīga izdot būvatļauju ēkas pārbūvei. Konkrētajā gadījumā iestāde 2016.gada 31.augustā ir lēmusi par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumā norādītā lēmuma izdošanu, proti, ir atzinusi, ka būvniecība ir pieļaujama pēc būvniecību regulējošo normatīvo aktu izpildes. Savukārt veids, kā neatbilstība būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām tiek novērsta, ir jaunas būvatļaujas izdošana, kas paredz izstrādāt jaunu, tiesību normu prasībām atbilstošu būvprojektu.

Arī izskatot pieteicēja sūdzību par tiesas sprieduma izpildi lietā Nr.A42720608, apgabaltiesa 2017.gada 26.janvāra lēmumā atzina, ka, izdodot būvatļauju, tiesas spriedums ir izpildīts pareizi.

Savukārt šajā lietā ir pārbaudāms, vai jaunā būvatļauja tiešām atbilst normatīvo aktu prasībām. [22] Pieteicējs norāda, ka 2016.gada 30.septembra būvatļauja neatbilst 2014.gada teritorijas plānojumam, līdz ar to neatbilst Būvniecības likuma 15.pantam (būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem)), Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 6.punktam (stājoties spēkā jaunam pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam, var turpināt likumīgi uzsākto teritorijas izmantošanu. Jebkuru jaunu teritorijas izmantošanu veic atbilstoši 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs spēkā esošajam pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam) un 2014.gada apbūves noteikumu 12.1.apakšpunktam (visā Mārupes novada teritorijā aizliegts veikt būvdarbus vai cita veida saimniecisko darbību, kas ir pretrunā teritorijas plānojuma, lokālplānojuma, detālplānojuma, Mārupes novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu, kā arī citu normatīvo aktu prasībām). Zemes gabals atrodas savrupmāju apbūves teritorijā, kurā mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība nav pieļaujama – atbilstoši 2014.gada apbūves noteikumu 287.punktam savrupmāju apbūves teritorijas primārā izmantošana ir savrupmājas (vienas vai divu ģimeņu), dvīņu mājas, rindu mājas, vasarnīcas.

Apgabaltiesa norāda, ka saskaņā ar 2014.gada apbūves noteikumu 17.punktu teritorijās, kurām ir likumīgā kārtā izstrādāts un spēkā esošs detālplānojums un ir uzsākta detālplānojuma realizācija, teritorijas izmantošana ir veicama saskaņā ar detālplānojuma prasībām.

Konkrētajai teritorijai ir izstrādāts detālplānojums (skat. https://tapis.gov.lv, Mārupes pagasta teritorijas daļas starp K.Ulmaņa gatvi, Upesgrīvas, Kantora, Plieņciema ielām un lidostas pievedceļu detālais plānojums, apstiprināts ar Mārupes pagasta padomes 2001.gada 9.marta saistošajiem noteikumiem Nr.11), kas zemes gabalam /adrese B/ (kadastra Nr./numurs B/) nosaka atļauto (plānoto) izmantošanu J-3 – „jauktas darījumu un dzīvojamās teritorijas”, kas atbilstoši apbūves noteikumu 10.2.2.apakšpunktam nozīmē, ka tajā atļauta arī daudzdzīvokļu māju būvniecība. Atbildētāja apliecina, ka detālplānojuma realizācija ir uzsākta, jo kopš tā pieņemšanas ir tikusi veikta zemesgabalu sadale, apbūve, ielu nodibināšana un sarkano līniju iezīmēšana.

Līdz ar to secināms, ka ir pieļaujama attiecīgās teritorijas izmantošana daudzdzīvokļu mājas būvniecībai. [23] Attiecībā uz pieteikumā ietverto argumentu, ka būve atrodas mazāk par 4 metriem no pieteicējam piederošā zemes gabala, bet ar pieteicēju šāds būves izvietojums nav saskaņots, apgabaltiesa jau pievienojās pirmās instances tiesas secinājumam, ka projekts paredz demontēt ēkas apjomu 6 metru joslā, tādējādi ēka atradīsies 8,24 metru attālumā no zemesgabala /adrese A/ robežas. Jāuzsver, ka jaunā būvatļauja tika prasīta tieši ar mērķi veikt (legalizēt) tādu būvniecību, kad no Civillikuma 1091.panta vairs nepastāv prasība saņemt kaimiņa saskaņojumu. [24] Pieteikums satur argumentu, ka vienā ēkas daļā joprojām saglabājas četri stāvi. Lai arī apelācijas sūdzība attiecīgo argumentu vairs nesatur, tomēr apgabaltiesa, ņemot vērā, ka pirmās instances tiesas vērtējums nav pilnīgs, šo pieteicēja argumentu vērtē un atzīst par nepamatotu.

Saskaņā ar 2014.gada apbūves noteikumiem atļauto stāvu skaitu nosaka atbilstoši teritorijas funkcionālā zonējuma prasībām (159.punkts). Ja dažādās fasādēs ir dažāds stāvu skaits, tad ēkas un būves stāvu skaitu un augstumu aprēķina no augstākās fasādes puses (160.punkts). Apbūves noteikumos noteiktie ēku un citu būvju augstumi nav attiecināmi uz arhitektoniskām izbūvēm, konstruktīvām detaļām, inženiertehnisko būvju detaļām, karoga mastu, baznīcas torni vai kupolu (168.punkts).

Jumta stāva izbūvi ieskaita ēkas stāvu skaitā, ja tā platība 2,5 m augstumā pārsniedz 50% no ēkas pirmā stāva platības (162.punkts).

Apbūves noteikumu izpratnē stāvs ir ēkas (būves) daļa – telpa starp telpas norobežojošajām horizontālajām konstrukcijām vai horizontālo konstrukciju un jumta konstrukcijām (1.87.apakšpunkts). Savukārt jumta stāvs ir jumta līmenī izbūvētas dzīvojamās, publiskās un tehniskās telpas vai palīgtelpas, kurām ir izeja uz jumta terasi vai staigājamu jumtu, un 1,6 metru augstumā no attiecīgā stāva virsmas tā apjumtā platība nepārsniedz 60% no stāva platības, kas atrodas zem tā (1.87.2.apakšpunkts). Tehniskais stāvs ir stāvs inženieriekārtu un komunikāciju izvietošanai, kas var atrasties ēkas apakšējā daļā (pagrabstāvs vai cokolstāvs), vidējā daļā vai augšējā daļā (jumta stāvs vai mansarda stāvs) (1.87.4.apakšpunkts).

Konkrētajā gadījumā konstatējams, ka stāvs, ko pieteicējs uzskata par ceturto stāvu, atbilst jumta stāva pazīmēm – jumta līmenī izbūvētas tehniskās telpas, kurām ir izeja uz jumta terasi vai staigājamu jumtu, un 1,6 m augstumā no attiecīgā stāva virsmas tā apjumtā platība nepārsniedz 60% no stāva platības, kas atrodas zem tā.

Ņemot vērā, ka šī stāva platība 2,5 metru augstumā nepārsniedz 50% no ēkas pirmā stāva platības, tad atbilstoši 2014.gada apbūves noteikumu 162.punkta nosacījumiem šo jumta stāvu neieskaita stāvu skaitā. Līdz ar to atzīstams, ka ir paredzēta trīsstāvu ēka, kas konkrētajā gadījumā ir pieļaujams. [25] Pieteicēja iebildumus par projekta izstrādes gaitu pirmās instances tiesa jau ir vērtējusi (sk. šī sprieduma 6.4., 6.5.punktu), un pieteicējs, atkārtojot pieteikuma argumentāciju, apelācijas sūdzībā nav norādījis, kā izpaužas pirmās instances tiesas sprieduma nepareizība.

Pieteicējam jāņem vērā, ka būvieceres saskaņošanas process pašlaik būtiski atšķiras no tā, kāds tas bija 2007.gada 28.augusta un 13.decembra būvatļauju pieņemšanas brīdī. Šobrīd būvatļauja vairs nav noslēdzošais, būvdarbu uzsākšanu atļaujošais dokuments, bet gan dokuments, uz kura pamata tiek izstrādāts būvprojekts. [26] Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā pirmās instances tiesas sprieduma argumentāciju, kurai apgabaltiesa pievienojās, 2016.gada 30.septembra būvatļauja ir uzskatāma par tiesisku, savukārt pieteikums par šīs būvatļaujas atcelšanu un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu ir noraidāms. [27] Ar Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 13.marta spriedumu pieteikums tika apmierināts daļā, saistībā ar 2007.gada 28.augusta un 13.decembra būvatļaujām, kuru prettiesiskums atzīts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, nosakot 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs morālā kaitējuma atlīdzinājumu 2000 euro apmērā, kā arī atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem (izmaksām, kas saistītas ar juridisko palīdzību un pasta pakalpojumiem) 33,71 euro apmērā, bet pārējā daļā pieteikums noraidīts.

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas 2018.gada 13.marta spriedumā ietvertais pamatojums pamatā ir pareizs un pietiekams, tādēļ atbilstoši Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtajai daļai pievienojas pirmās instances spriedumā izteiktajai motivācijai (sk. šī sprieduma 13.1.-13.3.7., 13.4.punktu) un atkārtoti to nenorāda. Tomēr apgabaltiesa turpmāk norādīto apsvērumu dēļ nepiekrīt pirmās instances tiesas noteiktajam morālā kaitējuma atlīdzinājuma veidam un apmēram (sk. šī sprieduma 13.3.8. un 13.3.9.punktu). [28] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu 2007.gada 28.augusta un 13.decembra būvatļaujas tika atzītas par prettiesiskām un atceltas no to pieņemšanas dienas.

Līdz ar to pieteicēja tiesības prasīt atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu, izriet no Administratīvā procesa likuma 92.panta. [29] Pieteicējs norāda, ka mantiskos zaudējumus 85 194,37 euro veido izdevumi, kas saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu laikā, kad pieteicējs to nav varējis nodot ekspluatācijā. Tie ir nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, nekustamā īpašuma apdrošināšana, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes pakalpojuma apmaksa, apsardzes pakalpojuma apmaksa. Tāpat šajā summā ietilpst nekustamā īpašuma vērtības samazinājums (32 % no īpašuma iegādes vērtības 141 193,32 lati, proti, 68 556,61 euro). [30] Apelācijas sūdzībā, tāpat kā pieteikumā, pieteicējs norāda, ka lietā Nr.A42720608 konstatēto apstākļu dēļ (būvvalde un dome nav nodrošinājusi būvniecības procesa tiesiskumu; būves sienā uz pieteicēja zemes gabala pusi ietaisīti logi un pieteicējs nebija saskaņojis būves atrašanos mazāk nekā 3 metru attālumā no viņam piederošā zemes gabala robežas; būves augstums pārsniedz 2003.gada apbūves noteikumos pieļauto augstumu) pieteicējs savu nekustamo īpašumu nevarēja izmantot no iegādes brīža līdz pat šim brīdim. Pieteicēja nekustamais īpašums tiesvedības lietā Nr.A42720608 dēļ nav nodots ekspluatācijā. Pat ja īpašums būtu nodots ekspluatācijā, tā izmantošana nebūtu iespējama iepriekš norādīto pārkāpumu dēļ.

Attiecīgos argumentus pirmās instances tiesa ir vērtējusi, un apgabaltiesa pirmās instances tiesas secinājumus atzina par pamatotiem. [31] Pieteicējs norāda, ka ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu lietā Nr.A42720608 uzliktie pienākumi joprojām netiek pildīti, pārkāpumi netiek novērsti, tiek pieļauti jauni pārkāpumi un pieteicējs ar savu gribu ir spiests kontrolēt to, kas notiek šajā īpašumā, lai panāktu savu aizskarto tiesību atjaunošanu. Tātad taisnīgs situācijas atrisinājums vēl aizvien nav panākts.

Apgabaltiesa jau atzina, ka iestādes rīcība, izpildot Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu lietā Nr.A42720608, ir bijusi pareiza, kā arī tā rezultātā izdotā jaunā 2016.gada 30.septembra būvatļauja ir tiesiska.

Būvprojekta realizācijas rezultātā vairāk nekā 4 metru attālumā no pieteicējam piederošā zemes gabala robežas atradīsies trīs stāvu daudzdzīvokļu māja. Šādas būves atrašanos /adrese B/ paredz būvniecību regulējošās tiesību normas, teritorijas plānojums (detālplānojums) un apbūves noteikumi, tātad šāda būve nerada pieteicēja īpašuma tiesību aizskārumu.

No minētā secināms, ka pieteicēja tiesību aizskārums ir pastāvējis no 2007.gada 28.augusta un 13.decembra būvatļauju izdošanas brīža un turpinājies līdz 2016.gada 30.septembrim, kad tika izdota jaunā būvatļauja.

Savukārt tas, ka būve joprojām nav pārveidota atbilstoši jaunajai būvatļaujai, ir bijis atkarīgs no pieteicēja gribas un rīcības, proti, apstāklis, ka pieteicējs šo būvatļauju (kura, kā atzina tiesa, ir tiesiska), apstrīdēja un pārsūdzēja, liedza trešajai personai veikt attiecīgos būvdarbus. [32] Pieteicējs norāda, ka neiebilst pret pirmās instances tiesas secinājumu, ka izdevumi, kas saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu tiesvedības laikā (nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, nekustamā īpašuma apdrošināšana, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes pakalpojuma apmaksa, apsardzes pakalpojuma apmaksa) viņam būtu bijuši neatkarīgi no blakus zemesgabalā veiktās būvniecības.

Vienlaikus pieteicējs apelācijas sūdzībā uzsver, ka nepiekrīt tiesas viedoklim, ka nav konstatējama cēloņsakarība starp norādītajiem mantiskajiem zaudējumiem un par prettiesiskām atzītajām būvatļaujām. Pieteicējs lūdz ņemt vērā apstākli, ka viņš prettiesiskās būvniecības dēļ nevar izmantot īpašumu tam mērķim, kādam tas tika iegādāts. Ja pieteicēja rīcībā būtu bijusi informācija, ka blakus esošajā īpašumā tiks būvēta daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, pie tam – pārkāpjot pieteicēja īpašuma tiesības, viņš šādu pilnvērtīgi neizmantojamu īpašumu neiegādātos. Attiecīgie maksājumi veikti par īpašumu, kuru pieteicējs nevar izmantot.

Apgabaltiesa norāda, ka, lai arī attiecīgie apsvērumi ir ņemami vērā, tie neattiecas uz mantiskajiem zaudējumiem, kas Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta pirmās un trešās daļas izpratnē ir mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies iestādes prettiesiska administratīvā akta dēļ, arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu.

Pieteicējs, iegādājoties īpašumu, varēja paļauties, ka blakus zemes gabalu apbūve tiks veikta atbilstoši tiesību normu prasībām. Tātad pieteicējam bija jāņem vērā, ka blakus ir atļauta daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecība.

Faktiski lietā nav nozīmes, kāds bija īpašuma novērtējums uz 2011.gadu. Īpašums arī pašlaik pilnībā pieder 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs pieteicējam, proti, pieteicējs savu īpašumu nav atsavinājis ar zaudējumiem, ko radījis tieši zemes vērtības samazinājums blakus īpašumā prettiesiski veiktās būvniecības dēļ. Ņemot vērā, ka jaunā 2016.gada 30.septembra būvatļauja paredz nu jau tiesisku būvi, kas nekādā veidā neaizskar kaimiņa īpašuma tiesības un, izrietoši, nevar radīt īpašuma vērtības samazinājumu, tad nav pamata runāt par mantisku zaudējumu īpašuma vērtības samazināšanās rezultātā.

Ar īpašuma iegādi pieteicējs uzņēmās arī izdevumus, kas saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu, un tie nekādā veidā nav saistīti ar prettiesiskajām 2007.gada 28.augusta un 13.decembra būvatļaujām.

Konkrētajā gadījumā no pieteicēja argumentiem noprotams, ka ar neiespējamību īpašumu izmantot mērķim, kādam tas tika iegādāts, pieteicējs saprot neiespējamību tajā dzīvot.

Apgabaltiesa norāda, ka šāds ierobežojums varētu tikt konstatēts, piemēram, gadījumos, kad iestāde prettiesiski būtu atteikusies ēku pieņemt ekspluatācijā. Tad tiešām var tikt konstatēts personas tiesību aizskārums, jo persona ir uzbūvējusi tiesību normu prasībām atbilstošu ēku, taču nevar tajā dzīvot, jo ēka nepamatoti netiek pieņemta ekspluatācijā, taču personai joprojām ir jāveic visi ar to saistītie maksājumi, lai gan tieši iestādes rīcības rezultātā persona šo ēku nevar izmantot.

Izskatāmajā gadījumā šādi apstākļi nav konstatējami. Aizliegums izmantot būvi paredzētajam mērķim – dzīvošanai konkrētajā gadījumā izriet no apstākļa, ka pieteicēja būve nav nodota ekspluatācijā. Par cēloņsakarību varētu runāt gadījumā, ja tieši tas apstāklis, ka blakus notikusi prettiesiska būvniecība, būtu bijis iemesls tam, ka pieteicēja ēka nevar tikt nodota ekspluatācijā (piemēram, ja prettiesiskās būvniecības dēļ tieši pieteicēja būve vairs neizpilda normatīvo aktu prasības, citastarp, par attālumiem starp ēkām). Taču konkrētajā gadījumā apstāklis, ka blakus esošajā zemesgabalā notikusi prettiesiska būvniecība, nav iemesls, kura dēļ pieteicēja ēka nevarētu tikt pieņemta ekspluatācijā.

Par to, ka pieteicējs ēku nav nodevis ekspluatācijā, lietā nav strīda. No lietas materiāliem izriet, ka 2004.gada 18.oktobrī Mārupes novada būvvalde izsniedza būvatļauju Nr.290/04 dzīvojamās mājas un pirts būvniecībai /adrese A/, ar derīguma termiņu līdz 2006.gada 27.septembrim. 2007.gada 27.septembrī būvatļauja tika pārreģistrēta uz pieteicēja vārda (tobrīd jaunbūve jau pastāvēja). 2015.gada 17.martā, kā arī vēlāk 2016.gada 12.augustā būvinspektors konstatēja atkāpes no būvprojekta (būve zemes gabalā nav novietota atbilstoši akceptētajam projektam – dzīvojamās mājas ārsiena atrodas 16,1 metrus no Vārpu ielas gruntsgabala robežas un 5,72 metrus no robežas ar īpašumu /adrese B/, savukārt akceptētajā projektā paredzēta ārsienas atrašanās 14,52 metrus no gruntsgabala Vārpu ielas robežas, kā arī 6,63 metrus un 6,95 metrus no robežas ar īpašumu /adrese B/). Līdz ar to dome (ņemot vērā, citastarp, arī paša pieteicēja būvvaldei iesniegto 2008.gada tehniskās apsekošanas atzinumu, kurā konstatētas atkāpes no projekta), uzdeva pieteicējam viena mēneša laikā izstrādāt un iesniegt būvvaldē izpildmērījumu plānu, kas attēlo būves faktisko novirzi attiecībā pret akceptēto būvprojektu un būves pilnu tehniskās apsekošanas atzinumu ar norādēm par to, kad un kādā apjomā ir tikušas izpildītas 2008.gada tehniskās apsekošanas atzinumā norādītās prasības. Iestāde norādīja, ka gadījumā, ja netiks konstatētas patvaļīgas būvniecības pazīmes un tiks atzīts, ka būvi ir iespējams saglabāt un turpināt lietot atbilstoši projektētajam mērķim, pieteicējam būs pienākums uzsākt būvdarbu atsākšanas procedūru, ierosināt būvvaldei pagarināt būvatļauju vai uzsākt būves ekspluatācija nodošanas procedūru atbilstoši Ēku būvnoteikumu 163. un 167.punktam.

Tātad tas, vai būve tiek nodota ekspluatācijā (kas ir priekšnoteikums tās izmantošanai), ir bijis atkarīgs vienīgi no pieteicēja rīcības, un to konkrētajā gadījumā nav ietekmējis apstāklis, ka blakus zemesgabalā atrodas prettiesiska būve. [33] Citādi ir vērtējams jautājums par īpašuma aprobežojumu – nespēju to izmantot pilnvērtīgi, kas tiek prezumēts ar to vien, ka četru (un nevis trīs, kā to pieļauj tiesību normas) stāvu ēka, kuras fasādē izbūvēti logi un balkoni, bez saskaņojuma atrodas tuvāk par Civillikuma 1091.pantā noteikto minimālo pieļaujamo attālumu. Tas, neapšaubāmi, var radīt diskomfortu.

Taču tas ir nevis mantisko zaudējumu, bet morālā kaitējuma atlīdzinājuma jautājums. [34] Pirmās instances tiesa pamatā pareizi norādījusi, ka ciešanas var radīt apstāklis, ka vairāku gadu garumā tiek liegtas tiesības vizuāli baudīt skatu uz blakus esošo nekustamo īpašumu, ciktāl uzceltā mazstāvu daudzdzīvokļu māja atrodas tuvāk un ir augstāka par normatīvajos aktos atļauto – ēkas atrašanās pārāk tuvu no zemesgabala robežas un tās augstuma parametru pārsniegums pārkāpj privātuma robežu un rada psiholoģisku diskomfortu, bez tam diskomfortu var radīt arī būvdarbi, lai ēku pārbūvētu.

Tomēr apgabaltiesas ieskatā, ir jāņem vērā konkrētās lietas faktiskie apstākļi, proti, tas, ka ne pieteicējs, ne viņa ģimenes locekļi vai citas personas ēkā nedzīvoja, turklāt – nevarēja (tiesiski) ēkā dzīvot neatkarīgi no tā, ka blakus īpašumā bija veikti prettiesiski būvdarbi. Šādā situācijā pieteicējam būtu jāpamato, kādās tieši situācijās viņš izjuta diskomfortu un morālas ciešanas, bet viņš to nav darījis.

Pieteicēja apgalvojums, ka ir jutis pārdzīvojumus par izvēlētā ģimenes mājokļa nākotni saistībā ar blakus nekustamajā īpašumā notiekošo būvniecību, ir pārāk nekonkrēts, ņemot vērā tiesas iepriekš konstatēto apstākli, ka pieteicējs šajā ģimenes mājoklī nevarēja tiesiski uzturēties neatkarīgi no blakus īpašumā veiktās prettiesiskās būvniecības. [35] Pieteicējs norāda, ka pirmās instances tiesa, vērtējot morālā kaitējuma esamību, nav ņēmusi vērā laiku, ko pieteicējs ir patērējis tiesājoties, lai atjaunotu savas īpašumtiesības, kā arī iestādes rīcību, noliedzot pārkāpuma esamību un nenovēršot ar tiesas spriedumu konstatētos pārkāpumu. [36] Attiecībā uz pieteicēja argumentu, ka viņam ciešanas sagādāja nepieciešamība tiesāties, lai novērstu īpašuma tiesību aizskārumu, apgabaltiesa norāda, ka dalība šādā procesā nav vērtējama kā tāda, kas sagādā pati par sevi būtiskas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs morālas ciešanas. Nenoliedzami, tā sagādā neērtības, taču dalība administratīvās procedūrās, strīdos vēl nenozīmē, ka tas rada atlīdzināmas morālas ciešanas. Kā norādījis Senāts, pretējā gadījumā jebkuru saskarsmi ar citu personu, kurā nākas strīdēties, mums būtu jāvērtē kā morālas ciešanas radošu, par kuru pienāktos atlīdzinājums. Lai visa sabiedriskā dzīve nepārvērstos par tiesvedības jomu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, atlīdzināms naudā ir vienīgi būtisks morālais kaitējums, tāds, kuru ar prasītā labuma piešķiršanu vairs nevar nedz juridiski, nedz faktiski atlīdzināt (sk. 2009.gada 17.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-505 7.punktu).

Izskatāmajā lietā ir nozīme nevis tiesāšanās ilgumam, bet gan pieteicēja tiesību aizskāruma ilgumam.

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa nepamatoti nelēma par lietu apvienošanu, līdz ar to tā nevarēja objektīvi izvērtēt atlīdzinājuma apmēru, jo tas ir atkarīgs no aizskāruma ilguma. Attiecīgi pirmās instances tiesa nepamatoti secināja, ka kaitējums ilgst no būvdarbu uzsākšanas brīža līdz pat šim brīdim (sk. šī sprieduma 13.3.5.punktu) un ka nav iespējams prognozēt, kad tas tiks pabeigts (sk. šī sprieduma 13.3.7.punktu). Apgabaltiesa jau atzina, ka kaitējums līdz ar jaunās 2016.gada 30.septembra būvatļaujas izdošanu faktiski ir novērsts, proti, ja arī faktiski ēka nemainīgā veidolā joprojām pastāv, tas nav bijis atkarīgs no atbildētājas rīcības. Attiecīgi nav pamatots pieteicēja arguments, ka pārkāpums joprojām turpinās un iestāde nav attiecīgi rīkojusies, lai novērstu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētos pārkāpumus. [37] Izvērtējot iestādes rīcību attiecīgajā periodā – no 2007.gada 28.augusta un 13.decembra būvatļauju izdošanas brīža līdz 2016.gada 30.septembra būvatļaujas izdošanas brīdim, apgabaltiesa ņem vērā apstākļus, kādos prettiesiskās būvatļaujas tika izdotas.

No Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma izriet, ka, pieļaujot, ka ēka tiek būvēta tuvāk par 4 metriem no pieteicēja īpašuma robežas, iestāde maldīgi uzskatīja, ka iepriekšējais īpašnieks /pers. C/, parakstoties uz ģenerālplāna skiču projekta, ir piekritis gan attālumam no viņa īpašuma robežas 2,5 metri, gan ēkas augstumam. Pierādījumu izvērtēšanas rezultātā tiesa secināja, ka attiecīgais saskaņojums tika dots tādēļ, ka skiču projekts sniedza maldinošu priekšstatu par dzīvojamās ēkas faktisko atrašanās vietu, apjomu un plānojumu (personai varēja rasties iespaids, ka 2,5 metru attālumā atradīsies nevis ēka ar zemākajā stāvā izbūvētu auto stāvvietu, bet gan asfaltēts laukums). Par to, ka 2,5 metri ir attālums līdz ēkas fasādei (uz kolonnām), varēja pārliecināties no citiem projekta dokumentiem, taču tiesa neguva pārliecību, ka kaimiņu zemesgabala īpašniekam tie tika uzrādīti.

Secināms, ka iestāde, izdodot būvatļaujas, nav rīkojusies apzināti, lai, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, atbalstītu trešās personas prettiesisko būvniecības ieceri, bet nav ar pienācīgu rūpību pārbaudījusi projekta dokumentāciju, no kuras būvvaldei būtu vajadzējis rasties pamatotām šaubām par pienācīgi saņemta saskaņojuma esību, piemēram: saskaņojums atrodams tikai skiču stadijā, bet nav atkārtots uz nākamo stadiju ģenerālplāna lapām; saskaņotajā skiču projektā ēkas atrašanās vieta nav attēlota, nav arī norādīts attālums līdz robežai ar blakus zemes vienību; nav norādīts, kam tieši blakus zemes vienības īpašnieks piekrīt, lai arī to prasa normatīvie akti; nav īpaša saskaņojuma atkāpēm no pieļaujamā ēkas augstuma un ēkas būvapjoma izvirzījumiem – balkoniem (ģenerālplānā nav pat informācijas par balkoniem) (sk.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma lietā Nr.A42720608 19.punktu). Tātad būvvalde nepamatoti paļāvās uz to, ka blakus zemesgabala īpašnieka saskaņojums ir dots, taču nepārbaudīja konkrētā saskaņojuma derīgumu.

Savukārt atkāpes no Civillikuma 1091.panta prasības, ka logi vispār nav pieļaujami ēkas fasādē, ja siena atrodas tuvāk par 4 metriem no kaimiņu zemesgabala robežas, nav pieļaujamas pat ar kaimiņu zemesgabala īpašnieka piekrišanu (sk.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma lietā Nr.A42720608 20., 21.punktu). Šādu neatbilstību normatīvo aktu prasībām iestādei bija pienākums konstatēt. Tāpat iestādei vajadzēja konstatēt, ka, lai arī projekta dokumentācijā norādīts, ka ēkai plānoti 3 stāvi, faktiski projekts paredz četru stāvu ēkas izbūvi, jo bija acīmredzami, ka nulles ciklā izbūvētā pagrabstāva apjoma daļa uz atzīmes +1,83 metri bija jāpieskaita stāvu skaitam (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma lietā Nr.A42720608 22.punktu).

Secināms, ka iestāde, ievērojot pienācīgo rūpību, varēja konstatēt atkāpes no Civillikuma un apbūves noteikumu nosacījumiem, līdz ar to nepieļaut prettiesisku būvniecību.

Tai pat laikā jāņem vērā, ka kaimiņu tiesības šādos gadījumos tiek aizsargātas ar to, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 80.panta pirmajai daļai iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, bet saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmo daļu pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā. Tātad parasti šādos gadījumos faktisks kaimiņa tiesību (citastarp, skata tiesību) aizskārums nemaz nerodas, jo ēka nemaz netiek uzbūvēta. Taču konkrētajā gadījumā tika noskaidrots, ka trešā persona turpināja būvdarbus, neievērojot norādīto tiesību normu nosacījumus, un pat neskatoties uz to, ka būvvalde, reaģējot uz pieteicēja 2007.gada 27.decembra sūdzību, 2008.gada 8.janvārī pieņēma lēmumu par būvatļaujas apturēšanu. Līdz ar to secināms, ka pieteicēja tiesību aizskārumu radīja trešās personas rīcība, realizējot būvatļauju, kuras darbība bija apturēta uz likuma pamata.

Tiesa jau pamatlietā uzsvēra, ka būvdarbi personai bija jāpārtrauc saskaņā ar likumu, nevis ar iestādes atsevišķu lēmumu; ja pasūtītājs to nav izdarījis, tad ar šādu rīcību ir uzņēmies risku par iespējamajiem zaudējumiem būvatļauju atcelšanas gadījumā (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma lietā Nr.A42720608 23.4.punktu).

Vienlaikus nevar atstāt bez ievērības, ka būvatļaujas pieteicējs pienācīgi apstrīdēja tikai 2008.gada 31.janvārī (sk.

Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 21.augusta lēmumu lietā Nr.42720608), savukārt 2008.gada 25.martā tiesā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs iesniegtais pieteikums tika atstāts bez virzības, citastarp, tāpēc, ka pieteicējs nebija ievērojis Administratīvā procesa likuma 187.panta pirmās daļas 3.punkta prasību pieteikumam pievienot dokumentu, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatots prasījums – pārsūdzēto būvatļauju (sk. Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 1.septembra lēmumu lietā Nr42720608).

Ņemot vērā paša pieteicēja norādīto, ka jau 2007.gada novembrī viņš konstatējis, ka blakus zemesgabalā notiek, viņa ieskatā, prettiesiska būvniecība, nav konstatējami apstākļi, kas pieteicējam liedza būvatļaujas savlaicīgi apstrīdēt, kā arī iesniegt pienācīgi noformētu pieteikumu, tādējādi izvairoties no situācijas, ka būvniecības ierosinātājs jau ir uzsācis būvdarbus, pamatojoties uz spēkā esošu un tobrīd neapstrīdētu būvatļauju. Proti, šie apstākļi varēja arī trešajai personai radīt neskaidrību, vai būvatļaujas ir pienācīgi apstrīdētas un pārsūdzētas, attiecīgi – vai būvatļauju darbība ir apturēta uz likuma pamata. Savukārt saņemot Administratīvās rajona tiesas lēmumu par lietas ierosināšanu, Mārupes pagasta padome nekavējoties ir informējusi būvatļaujas adresātu par būvdarbu apturēšanu. [38] Attiecībā uz atlīdzinājumu Senāts ir paudis viedokli, ka atlīdzinājumam ir jābūt taisnīgam. Atlīdzinājumam ir jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības ir tikušas aizskartas (sk. Senāta 2011.gada 18.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-161/2011 16.punktu ). Ar atlīdzinājumu var arī atturēt iestādi no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē (sk.

Senāta 2010.gada 16.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-104/2010 18.punktu ). Lai atlīdzinājums būtu atbilstīgs Satversmes 92.panta izpratnē, tam ir jābūt efektīvam tiesiskās aizsardzības līdzeklim (sk. Senāta 2007.gada 1.marta sprieduma lietā Nr.SKA-54/2007 8.punktu).

Senāts arī vairākkārt ir izteicies, ka jāņem vērā, ka, nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu. Tādējādi atlīdzinājums demokrātiskā un tiesiskā valstī nedrīkst būt nesamērīgi mazs (sk. 2010.gada 16.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-104/2010 18.punktu, 2011.gada 18.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-161/2011 16.punktu).

Attiecībā uz atlīdzinājuma veidu Senāts ir norādījis, ka atlīdzinājums var būt atbilstīgs, ja pārkāpuma radītās sekas tiek likvidētas un tiek atjaunota tiesiskā situācija, kāda, visticamāk, būtu bijusi, ja prettiesiskā rīcība nebūtu notikusi (2008.gada 28.februāra spriedums lietā Nr.SKA-45/2008) . Senāts arī norādījis, ka lēmuma atcelšana pati par sevi ir morāls gandarījums (Senāta 2009.gada 5.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-338/2009 12.punkts) . Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, lemjot par morālo atlīdzinājumu, vairākkārt lietās pat pie nopietnu pārkāpumu konstatācijas ir norādījusi, ka šāda pārkāpumu konstatācija var būt taisnīga atlīdzība par jebkuru morālu kaitējumu, ko cietis pieteicējs (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2002.gada 28.novembra sprieduma lietā „Lavents pret Latviju” 151.punktu. Latvijas Vēstnesis, Nr.23, 12.02.2003.).

Nelielus emocionālos pārdzīvojumus var kompensēt ar atvainošanos (sk. Senāta 2011.gada 15.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-939/2011 8.punktu).

Atlīdzināms naudā ir vienīgi būtisks morālais kaitējums, tāds, kuru ar prasītā labuma piešķiršanu vairs nevar nedz juridiski, nedz faktiski atlīdzināt. Proti, papildu atlīdzinājums būtu pieļaujams tikai tad, ja pastāvētu kādas īpaši būtiskas un ar stāvokļa atjaunošanu nenovēršamas morālas ciešanas (sk. 2012.gada 16.aprīļa rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA479/2012 7.punkts, 2009.gada 17.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-505 7.punktu). [39] Satversmes 105.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu (..). Satversmes 105.pantā noteiktās tiesības uz īpašumu ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu.

Saskaņā ar Civillikuma 927.pantu īpašums kā pilnīgas varas tiesības pār lietu ietver tiesības to lietot, arī iegūt no lietas visus iespējamos labumus un rīkoties ar to.

Pirmās instances tiesa pamatoti norādījusi, ka, nosakot atlīdzinājumu, jāņem vērā, kāds atlīdzinājums ir noteikts citos (jo sevišķi – salīdzināmos) gadījumos. Tomēr pirmās instances tiesa pamatā ir atsaukusies uz tādām administratīvajām lietām, kur personai bijušas patiesi ierobežotas iespējas lietot tai jau piederošu nekustamo īpašumu (to sadalīt, apbūvēt pēc saviem ieskatiem, pārdot) vai rīkoties ar tādu īpašumu, kam būtu jāatrodas personas īpašumā privatizācijas rezultātā.

Turpretim izskatāmajā gadījumā nav konstatējams, ka prettiesisko būvatļauju izdošanas rezultātā pieteicējam būtu bijuši šādi ierobežojumi. Ēku dzīvošanai pieteicējs nevarēja izmantot dēļ apstākļiem, kas nebija saistīti ar to, ka blakus zemesgabalā atrodas prettiesiska būve. Tāpat arī nav konstatējami ierobežojumi pieteicējam rīkoties ar savu īpašumu, piemēram, to atsavinot vai apbūvējot.

Apgabaltiesa konstatē, ka salīdzināmās lietās atlīdzinājuma apmērs ir bijis daudz mazāks, vai arī ir noteikta tikai rakstveida atvainošanās kā patstāvīgs atlīdzinājuma veids.

Konstatējot, ka iestāde ilgstoši nav izskatījusi personas privatizācijas ierosinājumus, kā arī ir pieņēmusi lēmumus, kuru rezultātā privatizācija (zeme 2,5 ha platībā) kļuva neiespējama, tiesa noteikusi morālā kaitējuma atlīdzinājumu 1000 latu apmērā (lieta Nr.420487011).

Konstatējot, ka ar iestādes lēmumu prettiesiski samazināta personai piešķirtās zemes platība, tiesa morālā kaitējuma atlīdzinājumu noteica 200 latu apmērā (lieta Nr.A42768309).

Gadījumos, kad personām ilgstoši prettiesiski tikušas liegtas tiesības privatizēt to apdzīvoto mājokli, par samērīgu ir atzīts atlīdzinājums naudā – pie aizskāruma ilguma 7 gadi atlīdzinājums noteikts 3000 latu apmērā, bet pie aizskāruma ilguma 3 gadi atlīdzinājums noteikts 800 latu apmērā. Lietā par būtisku tika atzīts arī apstāklis, ka iestāde, neraugoties uz dažādu valsts institūciju iebildumiem, ir izmantojusi piemēroto tiesību normu tikai kā funkcionālu līdzekli savas ilgstošas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs prettiesiskas darbības attaisnošanai (lieta Nr.A42241805).

Gadījumā, kad persona tika kavēta izmantot privatizācijas tiesības (nepareizi nosakot objekta cenu), atlīdzinājuma apmērs tika noteikts 100 lati (lieta Nr.A42538206). Gadījumā, kad iestāde bija nepamatoti samazinājusi dzīvojamai mājai funkcionāli piesaistāmo, privatizācijai nododamo zemes gabala platību, atlīdzinājuma apmērs tika noteiks 200 lati (lieta Nr.A42446608).

Konstatējot, ka ar iestādes lēmumu personai prettiesiski izbeigtas zemes lietošanas tiesības, personai nav iespējams piešķirt līdzvērtīgu zemi un savas zemnieku saimniecības paplašināšanai tā bija spiesta nomāt lauksaimniecībā izmantojamo zemi, tiesa kā atbilstīgu atlīdzinājumu noteica 500 latus. Tiesa ņēma vērā, ka nav pamata uzskatīt, ka lietošanā piešķirtā zeme būtu tikusi privatizēta (lieta Nr.AA422721805).

Konstatējot, ka ar iestādes lēmumu prettiesiski ierobežotas personas tiesības rīkoties ar savu īpašumu (atdalīt no tā zemes gabalus) un attiecīgais tiesību ierobežojums ildzis vairāk kā gadu, morālā kaitējuma atlīdzinājums tika noteikts 3000 lati. Vērtējot iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu, tiesa ņēma vērā, ka iestāde, pieņemot personai nelabvēlīgos lēmumus, pārkāpa patvaļas aizlieguma principu, privātpersonas tiesību ievērošanas principu, tiesiskuma principu, likuma atrunas un pamatojuma principu, jo vadījās no personiskiem un subjektīviem apsvērumiem un lēmumos neatsaucās uz tiesību normām, kas būtu par pamatu to pieņemšanai. Savukārt pieteicēja bija norādījusi uz apstākļiem, kas rada papildus ciešanas, proti, prettiesiskā lēmuma rezultātā pieteicēja atdalītos zemes gabalus nevarēja atsavināt, lai tādējādi iegūtu līdzekļus operācijas veikšanai, nodokļu un kredīta nomaksai, bērnu izglītībai (lieta Nr.A42550708).

Konstatējot, ka iestāde lēmuma par īpašuma tiesību atjaunošanu pieņemšanā pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, kā rezultātā lēmuma pieņemšana novilcināta vairāk kā 3 gadus, tiesa kā morālā atlīdzinājuma veidu noteica rakstveida atvainošanos. Tiesa ņēma vērā, ka tiesības uz īpašumu (zeme 0,5 ha) bija ierobežotas daļēji, jo persona īpašumu nevarēja atsavināt, ieguldīt uzņēmējdarbībā, bet varēja izmantot, apsaimniekot (lieta Nr.A42399306).

Konstatējot, ka personai bija liegtas tiesības uz privatizācijas ierosinājuma izskatīšanu privatizācijas procesu regulējošo normatīvo aktu kārtībā, taču pieteicējai nebija absolūtas tiesības uz objekta iegūšanu (ka objekts tiks nodots privatizācijai tieši viņai), tiesa prasību par morālā kaitējuma atlīdzinājumu noraidīja (lieta Nr.A42281706).

Senāts atzina, ka tiesu prakses atziņas par morālo kaitējumu, kas nodarīts, iestādei nenododot dzīvokli privatizācijai, ir piemērojamas arī gadījumā, ja iestāde ilgākā laika posmā kavējas ar palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājuma risināšanā apstākļos, kad personas dzīvesvieta kļūst dzīvošanai nederīga, vai citā spiedīgā situācijā, jo abas situācijas ir saistītas ar personas apgādāšanu ar dzīvojamo telpu. Šādos apstākļos tiesa par atbilstošu morālā kaitējuma atlīdzinājumu noteica 300 latus (lieta Nr.A42740309).

Izvērtējot atlīdzinājuma apmēru gadījumos, kad augstāka iestāde vai tiesa ir atcēlusi administratīvo aktu nodokļu lietās, ja uz tā pamata nepamatoti iekasētās nodokļa summas personai vēlāk tikušas atmaksātas, tiesa ir atzinusi par atbilstīgu morālā kaitējuma atlīdzinājuma veidu atvainošanos. Tiesa ņēmusi vērā, ka šādos gadījumos personai ir arī tiesības prasīt mantiskos zaudējumus, arī no aprites izslēgtās nodokļu maksātāja naudas radītos zaudējumus un atrauto peļņu (lieta Nr.A42935209). Savukārt gadījumā, kad lēmuma izpilde netika uzsākta un personas īpašuma tiesības netika aizskartas, tiesa atzina, ka personas ciešanas (emocionālie pārdzīvojumi) nevar būt par pamatu morālā kaitējuma atlīdzinājumam (lieta Nr.A42539808).

Konstatējot, ka iestāde nepamatoti atļāvusi gāzesvada izbūvi bez zemes īpašnieku piekrišanas, apgabaltiesa atzina, ka atbilstošs morālā kaitējuma atlīdzinājums ir iestādes rakstveida atvainošanās (lieta Nr.A420153817).

Secināms, ka tiesu praksē īpašuma tiesību ierobežojuma gadījumā morālā kaitējuma atlīdzinājums tiek noteikts naudas izteiksmē gadījumos, kad personai ilgstoši ir tikušas liegtas tiesības vispār iegūt īpašumu; savukārt, ja personas īpašuma tiesību ierobežojums bijis daļējs, morālā kaitējuma atlīdzinājums tiek noteikts naudas izteiksmē tikai gadījumos, kad konstatējami īpaši apstākļi, piemēram, administratīvā procesa pamatprincipu (patvaļas aizlieguma, privātpersonas tiesību ievērošanas, tiesiskuma, likuma, pamatojuma, uzklausīšanas principa) apzināts pārkāpums.

Īpašuma tiesību aizskāruma gadījumā, ja tiek atjaunota tiesiskā situācija, kāda tā bija pirms prettiesiskā administratīvā akta pieņemšanas (atcelts pienākumu uzliekošs administratīvais akts, izdots personas prasītais administratīvais akts, atmaksātas nepamatoti piedzītās summas un atcelti iepriekš noteiktie ierobežojumi), morālā kaitējuma atlīdzinājums vispār nav ticis piešķirts vai arī tikusi noteikta iestādes rakstveida atvainošanās. Atlīdzinājums naudā ir ticis noteikts, ja pastāvējuši īpaši kvalificējoši apstākļi – tiesību aizskāruma ilgums, iestādes apzināta prettiesiska rīcība, personas motivēta norāde uz īpašiem ciešanas radošiem apstākļiem. [40] Konkrētajā gadījumā apgabaltiesa, ņemot vērā lietā noskaidrotos apstākļus (sk. šī sprieduma 34., 36., 37., 39.punktu), par atbilstošu un samērīgu morālā kaitējuma atlīdzinājumu atzīst iestādes rakstveida atvainošanos pieteicējam.

Līdz ar to pieteikums daļā, ar kuru pieteicējs lūdz noteikt morālā kaitējuma atlīdzinājumu naudas izteiksmē, ir noraidāms. [41] Apgabaltiesa atzīst, ka iestādes apelācijas sūdzība ir pamatota. Pirmās instances tiesa nav pilnībā izvērtējusi konkrētās lietas apstākļus, līdz ar to noteikusi neatbilstošu morālā kaitējuma atlīdzinājuma veidu un apmēru. [42] Ņemot vērā, ka pieteikums ir daļēji pamatots, pirmās instances tiesa pamatoti uzdeva atbildētājam atlīdzināt kā mantiskos zaudējumus arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību apmērā, ko paredz noteikumi Nr.859. Tāpat atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai no atbildētāja par labu pieteicējam ir piespriežama 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs pieteicēja samaksātā valsts nodeva par pieteikuma iesniegšanu 28,46 euro.

Savukārt ievērojot, ka pieteicēja apelācijas sūdzība ir pilnībā nepamatota, nav pamata atlīdzināt izdevumus saistībā ar apelācijas sūdzības iesniegšanu 315,92 euro apmērā un valsts nodevu par apelācijas sūdzības iesniegšanu.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307., 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda Noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Mārupes novada būvvaldes 2016.gada 30.septembra būvatļaujas Nr.BIS/BV-4.12016-3839 (221/09/2016) atcelšanu un mantisko zaudējumu atlīdzinājumu.

Daļēji apmierināt /pers. A/ pieteikumu par atlīdzinājumu saistībā ar Mārupes novada būvvaldes 2007.gada 28.augusta būvatļauju Nr.354/07 un 2007.gada 13.decembra būvatļauju Nr.501/07, kuru prettiesiskums atzīts ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu lietā Nr.A42720608.

Uzdot Mārupes novada pašvaldībai mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža rakstveidā atvainoties /pers. A/, kā arī atlīdzināt /pers. A/ mantiskos zaudējumus 33,71 euro.

Pārējā daļā /pers. A/ pieteikumu noraidīt.

Piespriest no Mārupes novada pašvaldības par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/, adrese /adrese C/) valsts nodevu par pieteikuma iesniegšanu 28,46 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) A.Šteinberga Tiesnese (paraksts) S.Kanenberga Tiesnese (paraksts) I.Meldere 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.