Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Administratīvā apgabaltiesa – Administratīvās lietas

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA Lieta Nr. A420304817 Lietas arhīva Nr. AA43-0414-19/7 ECLI:LV:ADAT:2019:0611.A420304817.12.L LĒMUMS Rīgā 2019. gada 11. jūnijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Valda Zommere, tiesneses Ilze Amona un Kristīne Kalvāne, rakstveida procesā izskatot administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Siguldas novada domes 2017. gada 7. septembra lēmuma Nr. 16 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, sakarā ar /pers.

A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2018. gada 3. oktobra spriedumu, konstatēja [1] Pieteicēja /pers. A/ vērsās Siguldas novada pašvaldības domē (turpmāk – dome vai atbildētājs), apstrīdot ēkas /adrese/ (turpmāk – ēka), būvniecību, norādot, ka ēka neatbilst būvprojektam „Individuālās dzīvojamās ēkas ar piebloķētu garāžu projekts Rīgas raj. Siguldas pilsētā /adrese/, 964 m2 platībā” (turpmāk – 1989. gada būvprojekts) un 1989. gadā izdotajai būvatļaujai, un ka nevarēja tikt izsniegta 2015. gada 5. augusta būvatļauja Nr. /numurs/ (turpmāk – būvatļauja Nr. /numurs/).

Dome ar 2017. gada 7. septembra lēmumu Nr. 16 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) pieteicējas iesniegumu noraidīja, norādot turpmāk minēto. [1.1] Salīdzinot Valsts zemes dienesta dokumenta „Ēkas jaunbūves nekustamā īpašuma tehniskā pase” (turpmāk – tehniskā pase) kopiju ar arhīvā esošo būvprojektu, secināms, ka uzbūvētais apjoms tikai daļēji atbilst minētajam projektam. [1.2] Kā redzams no tehniskās pases un Siguldas novada pašvaldības būvvaldes (turpmāk – būvvalde) 1999. gada 7. janvārī iesniegtās izziņas, ēkai patvaļīgas būvniecības pazīmes nav konstatētas, būvvaldes izziņā norādīts, ka jaunbūve atbilst inventarizācijas lietai (tehniskajai pasei). Pamatojoties uz šiem dokumentiem veikts ieraksts zemesgrāmatas nodalījumā. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. [1.3] Pat ja uz pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas dienu konstatējamas novirzes no ēkas projekta dokumentācijas, zemesgabala /adrese/, īpašnieces īpašuma tiesības, tehniskajā pasē fiksētajā apjomā ir nostiprinātas zemesgrāmatā un nebūtu piemērojamas nelabvēlīgas sekas, piemēram, ēkas otrā stāva nojaukšana, jo pienākums ēkas īpašniecei nojaukt ēkas otro stāvu 18 gadus pēc ēkas ierakstīšanas zemesgrāmatā tehniskajā pasē fiksētajā apjomā nebūtu samērīgs un nedotu būtisku labumu sabiedrības interesēm. [1.4] Pieteicējas īpašuma tiesības uz zemesgabalu nostiprinātas 2004. gadā – sešus gadus vēlāk pēc ēkas būvniecības esošajā apjomā, kas fiksēts tehniskajā pasē 1998. gadā. Slēdzot pirkuma līgumu par zemesgabala /adrese 2/, iegādi, ēka blakus esošajā zemesgabalā jau pastāvēja, un pieteicēja varēja ņemt šo faktu vērā. [1.5] Normatīvie akti neregulē insolācijas prasības neapbūvētam zemesgabalam. [1.6] Saskaņā ar Civillikuma 3. pantu Siguldas novada pašvaldības domes 2012. gada 29. augusta saistošo noteikumu Nr. 21 „Siguldas novada teritorijas plānojuma 2012.–2024. gadam Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” prasības būvniecībai, kas veikta līdz 1999. gadam, konkrētajā gadījumā nav piemērojamas. [1.7] Pamatojoties uz Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 137. punktu, pirms būvatļaujas Nr. /numurs/ izsniegšanas būvinspektors 2015. gada 5. augustā veica būvniecības ieceres realizācijas vietas apsekošanu. Apsekošanas rezultātā patvaļīga būvniecība attiecībā pret zemesgrāmatā fiksēto ēkas būvapjomu netika konstatēta. [1.8] Būvatļauja Nr. /numurs/ stājusies spēkā 2015. gada 7. augustā, līdz ar to ir nokavēts tās apstrīdēšanas termiņš.

[2] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu, norādot turpmāk minētos argumentus. [2.1] Ēkas būvniecība neatbilst 1989. gada būvprojektam un 1989. gadā izdotajai būvatļaujai, jo tie paredz vienstāvu ēkas izbūvi, bet dabā ir izbūvēta ēka ar cokolstāvu, kas kopā veido trīs stāvus. Atšķiras ēkas izvietojums un arhitektoniskais risinājums, attālums no zemesgabala robežas un būvapjoms. [2.2] Būvvalde nav vērtējusi, vai attiecīgas arhitektoniskās konstrukcijas ēku šodien būtu iespējams uzbūvēt atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Fakts, ka esošais būvapjoms uzbūvēts jau daudzus gadus atpakaļ, nepadara ēkas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs būvniecību par tiesisku. Ēkas inventarizācijas lieta nepadara faktiski uzbūvētas konstrukcijas un izvietojumu dabā par tiesisku. [2.3] Būvvaldes 2017. gada 13. aprīļa vēstulē secinātais, ka projektam un būvatļaujai neatbilstoši uzbūvētā ēka ir uzskatāma par iepriekšējo stāvokli un atzīstama par likumīgu, faktiski pieļauj nelegālu būvniecību. [2.4] Būvvalde savā atbildes vēstulē pieteicējai ignorējusi pieteicējas iesniegumā norādītos jautājumus par ēkas apsekošanu un atbilstību būvatļaujai un 1989. gada būvprojektam, kā arī par pieejamiem dokumentiem saistībā ar ēkas būvniecības pabeigšanu un iespēju ar tiem iepazīties. [2.5] Būvinspektors pirms būvatļaujas Nr. /numurs/ izsniegšanas, apsekojot ēku un nekonstatējot patvaļīgu būvniecību, ir rīkojies nolaidīgi un veicinājis nepamatotu būvatļaujas Nr. /numurs/ izdošanu, jo nav saprotams, kā būvinspektors nekonstatēja patvaļīgu būvniecību, ja ēka neatbilst projektam. [2.6] Ar pārsūdzēto lēmumu dome ir akceptējusi patvaļīgas būvniecības sekas, tādējādi pārkāpjot un nepareizi interpretējot tiesiskās paļāvības un samērīguma principu. [2.7] Ar pārsūdzēto lēmumu ir aizskartas Administratīvā procesa likuma 5. pantā nostiprinātās pieteicējas kā privātpersonas un visas sabiedrības intereses kopumā, nostādot vienas personas intereses augstāk par sabiedrības interesēm. [3] Dome rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu to neatzīst un lūdz noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem. [4] Trešā persona /pers. B/ paskaidrojumā par pieteikumu to neatzīst un lūdz noraidīt, norādot, ka pieteicēja zemesgabalu īpašumā ieguva 2002. gada 2. augustā, savukārt trešajai personai piederošā ēka pilnā apjomā uzbūvēta 1998. gadā. Tātad, iegādājoties nekustamo īpašumu, pieteicējai bija zināms ēkas faktiskais izskats un novietojums. Tas nav mainījies. Kopš 2002. gada pieteicēja nav vērsusies ar pretenzijām par ēkas novietojumu un augstumu. Ēka ir uzbūvēta atbilstoši tā laika

normatīvo aktu prasībām, un visas veiktās darbības ir tikušas saskaņotas ar atbildētāju. [5] Administratīvā rajona tiesa ar 2018. gada 3. oktobra spriedumu noraidīja pieteicējas pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, kā arī pieteicējas sūdzību par lēmumu daļā, ar kuru atteikts izskatīt būvatļaujas Nr. /numurs/ apstrīdēšanas iesniegumu. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [5.1] Vispirms tiesa vērtēja, vai pieteicējas 2017. gada 23. janvāra iesniegums uzskatāms par būvatļaujas Nr. /numurs/ apstrīdēšanas iesniegumu vai par iesniegumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. [5.1.1] No Būvniecības likuma 14. panta izriet, ka būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir viens mēnesis no brīža, kad tiek publicēta informācija pašvaldības mājaslapā vai būvniecības informācijas sistēmā.

No lietas materiāliem izriet, ka būvatļauja Nr./numurs/ trešajai personai izsniegta 2015. gada 5. augustā un pārsūdzētajā lēmumā konstatēts, ka tā stājusies spēkā 2015. gada 7. augustā. Savukārt pieteicēja iesniegumu par būvatļaujas apstrīdēšanu iesniegusi 2017. gada 23. janvārī, tātad vairāk nekā gadu pēc tās stāšanās spēkā. Ņemot vērā pašvaldības norādīto, ka informācija par izsniegtajām būvatļaujām ir tikusi publicēta noteiktajā kārtībā, tiesai nebija pamata uzskatīt, ka informācija par būvatļaujas izsniegšana nav tikusi publicēta Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā. [5.1.2] Tiesa secināja, ka no pārsūdzētā lēmuma izriet, ka iestāde nolēmusi neizskatīt būvatļaujas apstrīdēšanas iesniegumu pēc būtības, jo nokavēts apstrīdēšanas termiņš. Līdz ar to pārsūdzētais lēmums daļā ir uzskatāms par procesuālu lēmumu, savukārt pieteikums par sūdzību atbilstoši Administratīvā procesa likuma 79. panta trešajai daļai. Secīgi tiesa atzina, ka iestāde pamatoti ir konstatējusi, ka būvatļaujas Nr. 1574 apstrīdēšanas termiņš ir nokavēts. Tādējādi tiesa atzina par nepamatotu un noraidāmu pieteicējas sūdzību. [5.2] Tiesa atsaucās uz Būvniecības likuma 18. panta otro daļu un piekto daļu, kas noteic pašvaldības rīcību patvaļīgas būvniecības konstatēšanas gadījumā. [5.3] Tiesa konstatēja, ka pieteicēja vēlas panākt, ka tiek konstatēts, ka ēka faktiski esošajā būvapjomā ir uzbūvēta patvaļīgi, un ka tiek pieņemts lēmums par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu. [5.4] 1989. gadā ticis izstrādāts individuālās dzīvojamās ēkas ar piebloķētu garāžu projekts. Savukārt jaunbūvei 1998. gada 16. aprīlī sagatavota nekustamā īpašuma tehniskā pase. Tehniskajā pasē nav izdarītas nekādas atzīmes par jaunbūves nesakritību ar projektu vai patvaļīgu būvniecību. Būvinspektors 1999. gada 7. janvārī izsniedzis izziņu, kurā apstiprināts, ka trešā persona veic dzīvojamās ēkas celtniecību /adrese/, pēc izstrādātā projekta un ka ir tikusi saņemta būvatļauja. Saskaņā ar Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pieejamo informāciju, pamatojoties uz iepriekš minēto izziņu, Siguldas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs /izdarīts ieraksts, ka uz zemesgabala atrodas jaunbūve.

Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 25. pantu jaunbūves nostiprināšanai zemesgrāmatā cita starpā ir jāpierāda fakts, ka veiktā būvniecība ir tiesiska. Tātad ar tiesisko pamatu minētās normas izpratnē ir saprotama ne tikai būvatļaujas, kas tikai apliecina būvniecības uzsākšanas tiesiskumu, esība, bet arī konstatējums, ka faktiski veiktā būvniecība ir būvniecības dokumentācijai atbilstoša. Tiesiskais pamats jaunbūves ierakstīšanai zemesgrāmatā aptver arī būvniecības objekta atbilstību būvprojekta risinājumiem. Šādas izziņas iesniegšana ir obligāts priekšnoteikums ieraksta izdarīšanai zemesgrāmatā.

Tiesa atsaucās uz likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 19. pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 1999. gada 9. jūlijam), kā arī Zemesgrāmatu likuma 77. pantu norādot, ka zemesgrāmatu tiesneša lēmums par ieraksta izdarīšanu nav formāls, bet gan ietver arī ieraksta izdarīšanas pamatojuma pārbaudi. Ievērojot minēto tiesa secināja, ja jaunbūve ir tikusi ierakstīta zemesgrāmatā, ir prezumējams, ka ticis atzīts, ka ēka uzbūvēta tiesiski. Attiecīgi arī izskatāmajā gadījumā prezumējams, ka ēka ir tikusi uzbūvēta tiesiski. Vienlaikus tiesa norādīja, ka Administratīvā procesa kārtībā nevar 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs izvērtēt zemesgrāmatas ieraksta tiesiskumu. [5.5] Attiecībā uz pieteicējas iebildumiem, ka jaunbūve neatbilst būvprojektam, tiesa norādīja, ka Būvniecības valsts kontroles birojs 2018. gada 29. jūnija pārbaudes aktā Nr. 4-2.3-2018-12 konstatēja, ka fasāžu risinājumi un ēkas gabarīti dabā visumā atbilst tehniskajā pasē norādītajam. Tāpat arī Siguldas novada būvvaldes 2015. gada 4. augusta atzinumā Nr. 156/15 par būves pārbaudi nav konstatēta patvaļīga būvniecība. Tiesa, pārbaudot tehnisko pasi, konstatēja, ka tajā uzmērīta ēka ar pagrabstāvu, pirmo stāvu un otro stāvu, kas neatbilst pieteicējas paskaidrotajam, ka sākotnēji bijusi jaunbūve ar vienu stāvu. Salīdzinot būvprojektu ar tehnisko pasi, tiesa secināja, ka būvprojekts paredzēja pagrabstāvu, pirmo stāvu un jumta izbūvi. [5.6] Tiesa atzina, ka prasījums, kura būtība ir izvērtēt iepriekš (līdz 1999. gada 1. jūlijam) veiktā būvniecības procesa tiesiskumu, vēršoties iestādē 2017. gadā, nav pieļaujams. Personai, kuru aizskāra 1998. gada 16. aprīlī sagatavotajā nekustamā īpašuma tehniskajā pasē konstatēti fakti, tas bija jārisina atbilstoši tolaik spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

Atsaucoties uz Satversmes tiesas 2002. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2002-09-01 1. punktā pausto atziņu, tiesa norādīja, ka pašlaik nav pārskatāms jaunbūves tehniskās pases tiesiskums. [5.7] Būvniecības valsts kontroles birojs 2018. gada 29. jūnija pārbaudes aktā Nr. 4-2.3-2018-12 konstatēja, ka faktiskā situācija atbilst būvprojektam, kas ticis akceptēts 2015. gada 29. jūlijā, veicot atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā Nr. /numurs/. Tāpat arī būvvaldes 2015. gada 4. augusta atzinumā Nr. 156/15 par būves pārbaudi nav konstatēta patvaļīga būvniecība. Līdz ar to, lai gan pieteicēja norāda, ka ēkas būvdarbi veikti 2000. gadā, tiesa tam neatrada pierādījumus. Tiesa nekonstatēja būvniecību, kas neatbilstu būvprojektam, un atzina, ka nepastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanai. [6] Pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2018. gada 3. oktobra spriedumu, norādot šādus argumentus. [6.1] Pieteicējai nav saprotams, kāpēc tiesa, vērtējot un kvalificējot pieteikuma priekšmetu, ir atsaukusies uz pieteicējas 2017. gada 23. janvāra iesniegumu Siguldas novada būvvaldei, ja pieteicēja savā pieteikumā apstrīd lēmumu, kas izdots, izskatot pieteicējas 2017. gada 15. maija iesniegumu. Pieteikuma priekšmets nekādā gadījumā nav būvatļauja Nr. /numurs/, jo prasījums atcelt būvatļauju ir jāvērtē kopsakarā ar pieteikumu par iestādes faktisko rīcību. [6.2] Pieteicējas ieskatā būvvaldes 2017. gada 13. aprīļa atbilde, kas apliecina, ka būvvalde nav konstatējusi acīmredzamu patvaļīgu būvniecību, bija atskaites punkts, kad pieteicējai radās pamats un tiesības apstrīdēt iestādes faktisko rīcību.

Tādējādi tiesas secinājums, ka pieteicēja ir nokavējusi būvatļaujas Nr. /numurs/ apstrīdēšanas termiņu, nemaz nav attiecināms uz izskatāmās lietas būtību un neatspoguļo patieso pieteikuma priekšmetu. [6.3] Ja tiesiski būtu bijusi iespējama ēkas kā pabeigtas būves ierakstīšana zemesgrāmatā, tas arī būtu izdarīts. Savukārt ēkas kā jaunbūves ierakstīšana zemesgrāmatā apstiprina, ka ēkas nodošana ekspluatācijā nebija tiesiski iespējama, ka ēka neatbilda būvatļaujai un projektam. [6.4] Tiesa nepamatoti plaši ir tulkojusi būvinspekcijas izziņas saturu – būvniecības tiesisko pamatu un jaunbūves raksturojumu. Būvniecības tiesiskais pamats var būt vienīgi atbilstošas institūcijas izdota būvatļauja. Turklāt tiesību normas neparedz, ka būvinspekcijas uzdevums, izsniedzot izziņu, kas ir nepieciešama jaunbūves ierakstīšanai zemesgrāmatā, būtu izvērtēt būvniecības objekta atbilstību būvprojektam, jo tas tiek vērtēts tikai ēkas pieņemšanas ekspluatācijā procesā. [6.5] Domes 1999. gada 7. janvāra izziņa Nr. 08.17/16, uz kuras pamata zemesgrāmatā ierakstīta jaunbūve, neapliecina, ka ēka uzbūvēta tiesiski, gluži pretēji, tā ir sastādīta nekonkrēti. [6.6] Nepamatota un neloģiska ir tiesas norāde par to, ka tehniskajā pasē nav izdarītas atzīmes par jaunbūves nesakritību ar projektu vai patvaļīgu būvniecību, jo tehniskā pase pēc būtības ir ēkas inventarizācijas lieta un nemaz nevar saturēt šādu informāciju. Turklāt inventarizācijas lieta pati par sevi nevar apliecināt būvniecības tiesiskumu. [6.7] Nav pamatota atsauce uz Zemesgrāmatu likuma 19. pantu, ņemot vērā, ka minētā likuma 25. pants ir speciālā tiesību norma, kas attiecas uz jaunbūvju ierakstīšanu zemesgrāmatā. Zemesgrāmatu likuma 19. pants ir jāaplūko kopsakarā ar minētā likuma 17. pantu, kas noteic, kādi dokumenti var būt par pamatu ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā. No minētā izriet, ka vienīgais pamats pabeigtas ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā ir akts par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā. Tādējādi nepamatots ir tiesas secinājums, ka gadījumā, ja jaunbūve ir tikusi ierakstīta zemesgrāmatā, prezumējams, ka ēka uzbūvēta tiesiski. [6.8] Nepamatota ir tiesas atsaukšanās uz ēkas tehnisko pasi kā vienīgo ēkas tiesiskuma nodrošinātāju, tādā veidā novēršot uzmanību no lietā apskatāmā pamatjautājuma – pašvaldības rīcības, pieļaujot patvaļīgu būvniecību. [6.9] Atzīstot, ka lietā nav konstatējama būvniecība, kas neatbilst 1989. gada būvprojektam, tiesa ir pārkāpusi patvaļas aizlieguma principu, jo izdarījusi lietā esošajiem pierādījumiem pretēju secinājumu. Tiesa nav vispusīgi izvērtējusi visus lietā

esošos pierādījumus. [6.10]Izskatāmajā gadījumā nav iespējama situācija, kurā ir iespējams novērst neatbilstības normatīvo aktu prasībām un tādējādi atļaut būvniecību. Līdz ar to vienīgais risinājums, kas var atrisināt patvaļīgās būvniecības radītās sekas, ir ēkas trešā stāva daļēja nojaukšana. [7] Dome paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norādījusi, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, bet apelācijas sūdzība noraidāma, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un spriedumā norādītajiem argumentiem. Papildus dome paskaidro, ka pieteicējas lūgums uzlikt trešajai personai pienākumu nojaukt dzīvojamās ēkas stāvu 18 gadus pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā nav samērīgs un nedotu labumu sabiedrības interesēm. Turklāt lietā nav konstatējams pieteicējai nodarīts būtisks kaitējums.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs [8] Trešā persona paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norāda, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, bet apelācijas sūdzība noraidāma, papildus paskaidrojot turpmāk minēto. [8.1] Tiesa pamatoti atzinusi, ka pieteikuma pamatā ir būvatļaujas Nr. /numurs/ apstrīdēšana, kuras apstrīdēšanas termiņš ir nokavēts. Apstāklis, ka pieteicēja subjektīvi savu iesniegumu iestādei un pieteikumu tiesā uzskata par atbildētāja faktiskās rīcības apstrīdēšanu, nevis būvatļaujas apstrīdēšanu, negroza faktisko prasījuma priekšmetu. Secīgi, kamēr izsniegtā būvatļauja Nr. /numurs/ nav tiesiskā ceļā atcelta, nevar rasties pamats atzīt patvaļīgas būvniecības faktu un vēl jo mazāk uzdot daļēji nojaukt uzbūvēto būvi. [8.2] Pieteicējai konkrētajā situācijā nav tiesību apstrīdēt atbildētāja faktisko rīcību, ņemot vērā, ka pieteicēja nav norādījusi, kādas tieši viņas tiesības vai tiesiskās intereses tikušas aizskartas. [8.3] Apgalvojums, ka ir notikusi patvaļīga būvniecība, nav pierādīts ar lietā esošiem pierādījumiem un ir balstīts uz pieteicējas pieņēmumiem. Līdzīgi ir ar apgalvojumu, ka patvaļīga būvniecība esot bijusi par šķērsli ēkas nodošanai ekspluatācijā. Ievērojot, ka lietā nav strīda, ka būve ir ierakstīta zemesgrāmatā, nevar pastāvēt iebildumi, ka zemesgrāmatā ierakstītā būve būtu uzcelta patvaļīgas būvniecības rezultātā, jo šādas būves ierakstīšanu zemesgrāmatā nepieļāva tā brīža normatīvais regulējums. [8.4] Prasījums uzlikt par pienākumu trešajai personai daļēji nojaukt uzbūvēto ēku būtu piemērojams tikai galējas nepieciešamības dēļ, un no izmaksu viedokļa tas būtu ārkārtīgi dārgi. Lietā ir noskaidrots, ka pieteicējai piederošais zemesgabals ir neapbūvēts, līdz ar to nav izprotams, kāds kaitējums pieteicējai ticis radīts salīdzinājumā ar trešās personas potenciālajiem zaudējumiem. [8.5] Kopš 2004. gada, kad pieteicēja ieguva īpašuma tiesības uz savu zemesgabalu, pieteicējas tiesību apjoms nav ticis aizskarts un izmainīts, jo pieteicējai, iegādājoties zemesgabalu, bija zināms gan blakus īpašumā esošās ēkas izvietojums dabā, gan būvapjoms, kas nostiprināts zemesgrāmatā. [9] Pieteicēja paskaidrojumā par atbildētāja un trešās personas paskaidrojumiem uztur pieteikumā un apelācijas sūdzībā paustos argumentus. Papildus par pieteicējas tiesību aizskārumu norāda, ka aizskārums pieteicējai tiek nodarīts ar normatīvo aktu neievērošanu, kas noteic pieļaujamo ēkas izvietojumu no blakus esošā zemesgabala. Pieteicēja akcentē, ka

būvatļaujā Nr. /numurs/ paredzētās ēkas siltināšanas rezultātā mainīsies ēkas apjoms un attālums no pieteicējai piederošā zemesgabala. [10] Apgabaltiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304. panta pirmajai daļai izskatīja lietu rakstveida procesā. [11] Izvērtējot pieteicējas pārstāvja lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā, Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka nav pamata noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, jo lietā sniegtie pieteicējas paskaidrojumi (gan rakstveidā, gan mutvārdos pirmās instances tiesas sēdē) ir pietiekami, lai lietu apelācijas instances tiesā varētu izskatīt rakstveida procesā.

Lieta pirmajā instancē ir izskatīta mutvārdu procesā un pieteicēja, kā arī pieteicējas pārstāvis, ir detalizēti snieguši savus paskaidrojumus.

Lietas izskatīšana tiesas sēdē ir lietderīga gadījumos, kuros no lietā esošiem dokumentiem nevar gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Šādos apstākļos personu uzklausīšana tiesas sēdē var sekmēt pareizu izskatāmā jautājuma izlemšanu.

Savukārt, ja lietas materiāli ir pietiekami izskatāmā jautājuma izlemšanai, tad mutvārdu process parasti nav lietderīgs (sk.

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2014. gada 6. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-0034-14 (A420824810) 6. punktu).

Apgabaltiesa norāda, ka rakstveida procesā procesa dalībniekiem tiek nodrošināts tāds pats tiesību apjoms kā mutvārdu procesā. Arī rakstveida procesā pieteicējai ir tiesības iesniegt pierādījumus un sniegt paskaidrojumus par lietas faktiskajiem apstākļiem, līdz ar to procesa veids nevar ietekmēt pieteicējas procesuālās tiesības sniegt paskaidrojumus un iesniegt pierādījumus. [12] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un tiesvedība lietā ir izbeidzama. [13] Vispirms lietā precizējams pieteikuma priekšmets. Pirmās instances tiesa izskatīja lietu par būvatļaujas Nr. /numurs/ atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru trešajai personai tiktu uzlikts pienākums novērst patvaļīgās būvniecības sekas, nojaucot ēkas /adrese/, trešo stāvu un veicot pārbūvi.

Pieteicējas ieskatā pirmās instances tiesa nepareizi noteikusi pieteikuma priekšmetu, pieteicēja norāda, ka pieteikuma priekšmets ir atbildētāja faktiskā rīcība, pieļaujot nelikumīgu būvniecību un nenovēršot tās sekas.

Apgabaltiesa norāda, ka administratīvo tiesu judikatūrā atzīts, ja administratīvā procesa galarezultātā jābūt sagaidāmam administratīvajam aktam (tātad tiesību aktam), atsevišķas iestādes darbības vai bezdarbības šā procesa ietvaros neveido patstāvīgu faktisko rīcību (sk. Višķere I. 89. panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Dr.iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 891.–892. lpp.; Senāta 2007. gada 31. augusta sprieduma lietā Nr. SKA-369/2007 9. punktu).

Pieteicēja iebilst pret trešās personas būvniecību, uzskatot, ka trešās personas uzbūvētā ēka neatbilst būvprojektam.

Trešajai personai administratīvā procesa rezultātā ir izsniegtas būvatļaujas, kas vērstas uz tiesisko seku nodibināšanu. Tā kā būvatļauja atbilstoši Būvniecības likuma 1. panta 1. punktam ir administratīvais akts, secināms, ka izskatāmajā gadījumā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs pieteikums nevar būt par iestādes faktisko rīcību.

Tāpat norādāms, ka arī apstāklis, ka pieteicējas ieskatā iestāde neizdeva administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu, neveido patstāvīgu faktisko rīcību, tādēļ pieteicējas iebildumi var tikt vērtēti kā iebildumi par procesuāliem pārkāpumiem administratīvā akta izdošanas/neizdošanas procesā. Līdz ar to pirmās instances tiesa pareizi secināja, ka pieteikums var būt par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Tomēr, lai izskatītu šādu pieteikumu, vispirms jānoskaidro, vai pieteicējai ir subjektīvās tiesības vērsties tiesā ar šādu prasījumu. [14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 31. panta otro daļu pieteikumu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas. Savukārt par vienu no minētajā normā paredzētajiem izņēmumiem, kad likums pieļauj personai vērsties tiesā arī tad, ja nav konstatējams tās ar tiesību normām aizsargāto tiesību vai tiesisko interešu aizskārums, uzskatāmi Vides aizsardzības likuma 9. pantā noteiktie gadījumi, kad sabiedrībai ir tiesības vērsties tiesā vides aizsardzības interešu nodrošināšanas nolūkā.

No minētā izriet, ka administratīvās tiesas procesa mērķis ir dot iespēju personai prasīt savu tiesību aizsardzību tiesā.

Izskatāmajā lietā pieteicēja vērsusies domē, apstrīdot trešās personas ēkas būvniecību, norādot, ka ēka neatbilst 1989. gada būvprojektam, līdz ar to nevarēja tikt izsniegta būvatļauja Nr. /numurs/. Pieteicēja lūdz izdot administratīvo aktu, ar kuru uzliktu par pienākumu trešajai personai daļēji nojaukt ēku.

Kā jau to norādīja pirmās instances tiesa, attiecībā uz būvatļaujas Nr. /numurs/ apstrīdēšanu pieteicēja ir nokavējusi apstrīdēšanas termiņu, turklāt pieteicēja pati norāda, ka pieteikums nav par būvatļaujas Nr. /numurs/ tiesiskumu.

Apgabaltiesa atzina, ka pieteikums lietā varētu būt par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Tomēr norādāms, ka tas vien, ka iestāde ir atteikusies radīt kādas konkrētas, privātpersonas gribētas sekas, pats par sevi nav pietiekami, lai atzītu, ka šis atteikums ir negatīvs administratīvais akts (proti, atteikums izdot labvēlīgu administratīvo aktu) un personai līdz ar to ir tiesības vērsties tiesā ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Lai atzītu, ka iestādes lēmums ir atteikums izdot administratīvo aktu un personai ir tiesības prasīt attiecīgā akta izdošanu tiesas ceļā, vispirms jānokonstatē, ka tiesību normās ir paredzētas privātpersonu tiesības noteiktos apstākļos prasīt konkrētu tiesisko seku radīšanu (labvēlīga administratīvā akta izdošanu). Tikai tad, ja no tiesību normām izriet privātpersonu tiesības pieprasīt, lai iestāde noteiktos apstākļos piešķir personai konkrētu labumu (labvēlīgas tiesiskās sekas), iestādes atteikums ir vērtējams kā administratīvais akts (labvēlīga administratīvā akta atteikums) un personai ir tiesības vērsties tiesā ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Attiecīgi tiesa tad pārbauda, vai pieteicēja gadījumā ir iestājušies no tiesību normām izrietošie priekšnoteikumi prasītā labvēlīga administratīvā akta izdošanai. (sk. Briede J. 73. panta komentārs. Grām.:

Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 724.lpp., Senāta 2017. gada 13. oktobra lēmuma lietā Nr. SKA-1100/2017 (670005517)5. un 6. punkts). [15] Kā atzinis Senāts, pieteicēja subjektīvo publisko tiesību prasīt trešajai personai izsniegtās būvatļaujas atcelšanu pamats var būt vienīgi pieteicēja tiesību aizskārums (sk. Senāta /datums/rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-64/2014 (A420440011) 9. punktu). Tādējādi arī tiesības prasīt novērst ar būvniecību radītās sekas, daļēji nojaucot trešās personas ēku, var pastāvēt vienīgi tādā gadījumā, ja ir konstatējams pieteicējas subjektīvo tiesību aizskārums. Līdz ar to tālāk noskaidrojams, vai trešās personas ēkas būvniecība skar vai varētu skart arī pieteicējas tiesības vai tiesiskās intereses.

Kaut arī dome pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos tiesai vairākkārt norādījusi, ka nav aizskartas pieteicējas subjektīvās tiesības, tā pārsūdzētajā lēmumā vērtējusi, vai trešās personas ēkas būvniecības procesā ir konstatējama patvaļīga būvniecība un vai trešajai personai ir uzliekams pienākums daļēji nojaukt uzbūvēto ēku. No pārsūdzētā lēmuma izriet, ka dome nosūtījusi pieteicējai vēstuli ar lūgumu precizēt tiesību aizskārumu un norādīt, kādi Latvijas Republikā noteiktie insolācijas noteikumi, kas būtu attiecināmi uz pieteicējas zemesgabala noēnošanu, ir pārkāpti. Pieteicēja atbildē norādījusi, ka neatkarīgi no pieteicējas tiesību aizskāruma būvvaldei ir jāreaģē uz patvaļīgas būvniecības faktu. Apgabaltiesa norāda, ka vispārīgi pareizs ir pieteicējas apgalvojums, ka būvvaldei ir jāreaģē uz patvaļīgas būvniecības faktu, tomēr ar to vien nav pietiekami, lai atzītu pieteicējas subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu tiesā. [16] Senāta judikatūrā konsekventi atzīts, ka personai ir tiesības vērsties tiesā un iebilst pret būvniecības procesā pieņemtu lēmumu tad, ja ar šo lēmumu tiek radīts (varētu tikt radīts) tieši šīs personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums, vai arī ja šis lēmums rada (varētu radīt) vides aizsardzības interešu aizskārumu un persona vēršas tiesā vides aizsardzības interešu nodrošināšanas nolūkā (sk. piemēram, Senāta 2018. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. SKA- 175/2018 (A420214314) 7.1. punktu). Minētais pamatojams ar to, ka tiesību iebilst pret būvniecības procesā pieņemtiem lēmumiem jēga ir nodrošināt efektīvu instrumentu tiesību aizskāruma novēršanai gadījumā, ja būvniecības procesā pieņemtais lēmums aizskar personas subjektīvās tiesības vai sabiedrības vides aizsardzības intereses. Tādējādi būvniecības procesā pieņemtu lēmumu pārsūdzības būtība nav vispārīga tiesiskuma vai vienveidīgas prakses nodrošināšana, bet gan personas tiesību aizskāruma novēršana vai sabiedrības vides aizsardzības interešu nodrošināšana (sk. Senāta 2016. gada 12. decembra lēmuma lietā Nr. SKA-1172/2016 (A420241014) 8. punktu , 2018. gada 27. decembra spriedumu lietā Nr. SKA-440/2018 (A420301014).

Ievērojot minēto, lai atzītu pieteicējas tiesības lūgt administratīvā akta izdošanu, ar kuru trešajai personai tiktu uzlikts pienākums novērst patvaļīgās būvniecības sekas, nojaucot ēkas trešo stāvu un veicot pārbūvi, būtu jākonstatē, ka pieteicēja ir norādījusi uz tādu aizskārumu, kuru ēka rada pieteicējas kā blakus esošā īpašuma īpašnieka ar tiesību normām aizsargātajām tiesībām vai tiesiskajām interesēm, vai uz tādu vides aizsardzības regulējuma pārkāpumu vai potenciālu kaitējumu videi, kas dotu tiesības iesniegt pieteikumu vides aizsardzības interešu nodrošināšanas nolūkā.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs [17] Pamatojot tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu, pieteicēja uzsvērusi, ka ir blakus esošā nekustamā īpašuma īpašniece, aizskārums pieteicējai tiek nodarīts ar normatīvo aktu neievērošanu, kas noteic pieļaujamo ēkas izvietojumu no blakus esošā zemesgabala. Pieteicēja akcentē, ka būvatļaujā Nr. /numurs/ paredzētās ēkas siltināšanas rezultātā mainīsies ēkas apjoms un attālums no pieteicējai piederošā zemesgabala. Pieteicēja arī norādījusi, ka ēkas būvniecība neatbilst 1989. gada būvprojektam, jo tas paredz vienstāvu ēkas izbūvi, bet dabā ir izbūvēta ēka ar cokolstāvu, kas kopā veido trīs stāvus.

Atšķiras ēkas izvietojums un arhitektoniskais risinājums, attālums no zemesgabala robežas un būvapjoms. Būvvalde nav vērtējusi, vai attiecīgas arhitektoniskās konstrukcijas ēku šodien būtu iespējams uzbūvēt atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ar pārsūdzēto lēmumu ir aizskartas Administratīvā procesa likuma 5. pantā nostiprinātās pieteicējas kā privātpersonas un visas sabiedrības intereses kopumā, nostādot vienas personas intereses augstāk par sabiedrības interesēm. Tas, pieteicējas ieskatā, rada pieteicējas kā kaimiņa tiesību aizskārumu un attiecīgi tiesības pieteicējai pieprasīt, lai iestāde konstatētu, ka ēka faktiski esošajā būvapjomā ir uzbūvēta patvaļīgi, un pieņemtu lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu. [17.1] Apgabaltiesas ieskatā, šādi argumenti nenorāda uz pieteicējas kā blakus esošā nekustamā īpašuma (zemesgabala) īpašnieka ar tiesību normām aizsargāto tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu.

Lietā konstatēts, ka 1989. gadā ticis izstrādāts ēkas būvprojekts. Jaunbūvei 1998. gada 16. aprīlī sagatavota nekustamā īpašuma tehniskā pase, kurā nav izdarītas nekādas atzīmes par jaunbūves nesakritību ar projektu vai patvaļīgu būvniecību.

Būvinspektors 1999. gada 7. janvārī izsniedzis izziņu, kurā apstiprināts, ka trešā persona veic dzīvojamās ēkas celtniecību /adrese/, pēc izstrādātā projekta un ka ir tikusi saņemta būvatļauja. Pamatojoties uz minēto izziņu, Siguldas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs /izdarīts ieraksts, ka uz zemesgabala atrodas jaunbūve. No minētā izriet, ka pieteicēja pēc būtības apstrīd 1989. gadā saskaņotu būvprojektu, saskaņā ar kuru ēka ir uzbūvēta līdz 1999. gadam un ierakstīta zemesgrāmatā. Tādējādi, ja pat ir konstatējamas novirzes no ēkas projekta dokumentācijas, jāņem vērā, ka trešās personas īpašuma tiesības tehniskajā pasē fiksētajā apjomā ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Apgabaltiesa pilnībā var piekrist atbildētājam, ka nelabvēlīgu seku piemērošana, piemēram, ēkas otrā stāva nojaukšana, 18 gadus pēc ēkas ierakstīšanas zemesgrāmatā tehniskajā pasē fiksētajā apjomā nebūtu samērīga. Turklāt pieteicējas īpašuma tiesības uz zemesgabalu nostiprinātas 2004. gadā, proti, sešus gadus vēlāk pēc ēkas būvniecības esošajā apjomā, kas fiksēts tehniskajā pasē 1998. gadā. Slēdzot pirkuma līgumu par zemesgabala /adrese 2/, iegādi, ēka blakus esošajā zemesgabalā jau pastāvēja, un pieteicēja varēja ņemt šo faktu vērā. No minētā izriet, ka kopš 2004. gada, kad pieteicēja ieguva īpašuma tiesības uz savu zemesgabalu, pieteicējas tiesību apjoms nav ticis aizskarts un izmainīts, jo pieteicējai, iegādājoties zemesgabalu, bija zināms gan blakus īpašumā esošās ēkas izvietojums dabā, gan būvapjoms, kas nostiprināts zemesgrāmatā. [17.2] Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja nav (un arī nevarēja) pārsūdzēt 1989. gadā izdoto būvatļauju, savukārt būvatļauju Nr. /numurs/ pieteicēja nav apstrīdējusi un pārsūdzējusi jeb ir nokavējusi tās apstrīdēšanas un pārsūdzības termiņus. Apgabaltiesas ieskatā, iebilstot pret kaimiņu zemesgabalā uzbūvētu ēku, pieteicēja faktiski iebilst pret 1989. gada būvprojektu un būvatļauju, bet šāds prasījums nav pieļaujams. Turklāt pieteicēja norāda uz būvprojekta neatbilstību tādām tiesību normām, kas nebija spēkā 1989. gadā. Pieteicēja nav ņēmusi vērā, ka laikā, kad apstiprināts 1989. gada būvprojekts un dota atļauja būvēt, spēkā nebija stājies ne Civillikums, ne domes 2012. gada 29. augusta saistošie noteikumi Nr. 21 „Siguldas novada teritorijas plānojuma 2012.–2024. gadam Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, uz kuriem pieteicēja atsaucas. Civillikuma 3. pants noteic, ka katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc tiem likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Tādējādi ir absurdi atsaukties uz pašreiz spēkā esošām tiesību normām, vērtējot 1989. gadā atļautu būvniecību. [17.3] Tiesu praksē atzīts, ka gadījumos, ja būvvaldes (vai arī cits būvniecības) speciālists ir konstatējis un atzinis, vai ar lietas materiāliem ir pierādīts fakts, ka būve ir uzbūvēta (ir vai nav nodota ekspluatācijā) līdz 1995. gadam, nav samērīgi pieprasīt, lai pašreizējais būves valdītājs dokumentāli pierādītu vairāk nekā divdesmit gadus vecus notikumus, it sevišķi ņemot vērā tās būtiskās izmaiņas, kas ir notikušas īpašuma tiesību jomā šī perioda ietvaros. 1995. gadā spēkā stājās jauns tiesiskais regulējums, kurā kā priekšnoteikums būvdarbu veikšanai bija paredzēta būvatļaujas saņemšana. 2014. gada 1. oktobrī spēkā stājās jaunais Būvniecības likums. Tas vien, ka ar normatīvo aktu spēkā stāšanos tika ieviestas izmaiņas, citastarp būvniecības uzsākšanai nepieciešamajos priekšnoteikumos, nenozīmē, ka atbilstoši iepriekš spēkā esošajam regulējumam saņemti būvniecību atļaujoši dokumenti turpmāk līdz ar jaunā regulējuma spēkā stāšanos kļūtu nederīgi. Ja persona bija iepriekš saņēmusi atļauju būvēt, tad persona bija ieguvusi no tās izrietošas tiesības. Tai nebija jāprasa jaunas atļaujas atbilstoši Būvniecības likumam vai Vispārīgajiem būvnoteikumiem, ko iepriekšējais regulējums neparedzēja (sal. sk.

Senāta 2012. gada 7. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-349/2012 (A42471408) 7. punktu, 2013. gada 20. jūnija lēmuma lietā Nr. SKA-268/2013 (A42471408) 9.–10. punktu ). Tātad būvniecība vispārīgi nav uzskatāma par prettiesisku, ciktāl tā notikusi, pamatojoties uz iepriekš normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā saņemtu atļauju būvēt (piemēram, pilsētas galvenā arhitekta saskaņots būvprojekts), un rezultāts atbilst šai atļaujai. Proti, prasību izvirzīšana – dokumentāli pierādīt būves legalitāti ar visiem šobrīd tiesību normās norādītajiem būves tiesiskumu pamatojošiem dokumentiem – nebūtu samērīga. Pēc divdesmit un vairāk gadiem pastāv liela iespējamība, ka būvniecības dokumentācija nav saglabājusies vispār, vai saglabājusies nepilnā apmērā. Arī gadījumā, ja konstatētu, ka būvniecība ir notikusi pirms divdesmit un vairāk gadiem bez būvatļaujas vai būve izbūvēta neatbilstoši projekta dokumentācijai, iestādei nebūtu pamata lemt par būves nojaukšanu saskaņā ar Būvniecības likuma (spēkā līdz 2014. gada 30. septembrim) 30. panta sesto daļu vai saskaņā ar spēkā esošā Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas 1. punktu. Būvniecības dokumentācijas pieprasīšana un lēmuma pieņemšana, kas sevī ietver vairāk nekā divdesmit gadus vecas būves tiesiskuma pārvērtēšanu, pārkāpj tiesiskās stabilitātes principu. Vairākos normatīvajos aktos likumdevējs ir norādījis, ka Latvijas PSR laikos veiktās būvniecības 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs tiesiskuma pārvērtēšana nav veicama, bet ir jāaprobežojas ar faktu konstatēšanu par būves esību dabā (sk. http://bvkb.gov.lv/sites/default/files/pirms_1995.pdf). [17.4] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, apgabaltiesas ieskatā pieteicējas apsvērumi par ēkas apjomu un atrašanās vietu (tai skaitā attālumu no pieteicējas zemesgabala un insolāciju) nevar būt par pamatu pieteicējas subjektīvo tiesību aizskārumam.

Savukārt pieteicējas atsaukšanās uz Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu ir vispārīga un nekonkrēta. Pieteicēja nevar atsaukties uz savu īpašuma tiesību aizskārumu, ja zemesgabalu ir iegādājusies vairākus gadus pēc tam, kad uz trešās personas zemesgabala uzbūvētā ēka ir tikusi ierakstīta zemesgrāmatā. [ 1 8 ] Apgabaltiesa norāda, ka arī gadījumā, ja pat būtu konstatējamas novirzes no ēkas 1989. gada projekta dokumentācijas, jāņem vērā, ka būvprojektā ir izdarītas vairākas izmaiņas, turklāt 2015. gada 23. jūlijā būvvaldē ir iesniegts būvprojekts ,,Dzīvojamās mājas rekonstrukcija”, uz kura pamata ir izsniegta būvatļauja Nr. /numurs/. Pirms būvatļaujas Nr. /numurs/ izsniegšanas būvinspektors 2015. gada 5. augustā veicis būvniecības ieceres realizācijas vietas apsekošanu un patvaļīga būvniecība attiecībā pret zemesgrāmatā fiksēto ēkas būvapjomu nav konstatēta.

Tāpat norādāms, ka iebilst pret patvaļīgu būvniecību kaimiņu zemesgabalā pieteicēja varētu tikai tādā gadījumā, ja tā tieši aizskartu pieteicējas likumīgās tiesības un intereses. Patvaļīga būvniecība pati par sevi vien nav uzskatāma par tādu apsvērumu, kas norādītu uz pieteicējas ar tiesību normām aizsargāto tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un attiecīgi radītu pieteicējai tiesības iebilst.

Par pieteikuma priekšmetu administratīvajā tiesā var būt tikai konkrētas tiesiskās attiecības starp personu un valsts iestādi, nevis prasījums pildīt kādu funkciju, kas iestādei noteikta normatīvajā aktā. Minētais izriet no Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajā daļā ietvertās administratīvā akta definīcijas un 89. pantā ietvertās faktiskās rīcības definīcijas, kas norāda kritēriju – konkrētas publiski tiesiskās attiecības starp iestādi un privātpersonu (administratīvā akta gadījumā) un konkrēta rīcība, uz ko personai ir tiesības vai kas aizskar personas tiesības (faktiskās rīcības gadījumā). Par faktisko rīcību – bezdarbību – nevar atzīt vispārīgu prasību par normatīvo aktu neievērošanu un attiecīgi prasīt funkcijas izpildes kontroli.

Administratīvajā procesā tiesā var prasīt pārbaudīt individuālus, personu skarošus lēmumus vai rīcību (kurus apstrīdēšanas stadijā ir pārbaudījusi arī augstāka iestāde). (sk. Senāta 2018. gada 19. janvāra lēmuma lietā Nr. SKA-837/2018 (6-700187-17/46) 6. punktu). [19] Ņemot vērā minēto, pieteicēja nav pamatojusi, kādu viņas kā kaimiņa subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu rada jau uzbūvētā ēka. Pats par sevi apstāklis, ka pieteicēja ir blakus esošā nekustamā īpašuma īpašniece, nerada pieteicējai tiesības vērsties tiesā ar iebildumiem pret jau sen uzbūvētas un zemesgrāmatā ierakstītas ēkas atrašanos blakus zemesgabalā.

Apgabaltiesa nekonstatē, ka pieteicēja būtu iesniegusi pieteikumu tiesā vides aizsardzības interešu nodrošināšanas nolūkā.

Pieteikumā uzsvērts uz vispārējām sabiedrības interesēm, tomēr, kā jau iepriekš norādīts, būvniecības procesā pieņemtu lēmumu pārsūdzības būtība nav vispārīga tiesiskuma vai vienveidīgas prakses nodrošināšana. [20] Apgabaltiesa norāda, ka jebkurā lietas izskatīšanas stadijā ir pārbaudāms, vai iesniegtais pieteikums ir pieļaujams. Tā kā apgabaltiesa nekonstatēja pieteicējas subjektīvās tiesības prasīt tādu administratīvo aktu, ar kuru trešajai personai tiktu uzlikts pienākums daļēji nojaukt uzbūvēto ēku, atzīstams, ka pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt šādu pieteikumu. Tādējādi tiesvedība lietā izbeidzama, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282. panta 2. punktu, proti, pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu.

Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa nepamatoti izskatīja lietu pēc būtības.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282. panta 2. punktu, 316. pantu, Administratīvā apgabaltiesa nolēma izbeigt tiesvedību lietā, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Siguldas novada domes 2017. gada 7. septembra lēmuma Nr. 16 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Lēmumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentā 14 dienu laikā no lēmuma sastādīšanas dienas, blakus sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) V. Zommere Tiesnese (paraksts) I. Amona Tiesnese (paraksts) K. Kalvāne 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.