Administratīvā apgabaltiesa – Administratīvās lietas
Lietas arhīva Nr. AA43-0738-19/22 ECLI:LV:ADAT:2019:0910.A420171618.8.S Lieta Nr.A420171618 AA43-0738-19/22 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2019.gada 10.septembrī Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Inga Juhņeviča-Knoka, tiesneses Laura Konošonoka un Linda Vīnkalna rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu par Izglītības un zinātnes ministrijas 2018.gada 3.februāra lēmuma Nr.13-2.1/2018/44 atcelšanu un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu, sakarā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 21.janvāra spriedumu.
Aprakstošā daļa [1] Ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – Ministrija) 2018.gada 3.februāra rīkojumu Nr.13-2.1/2018/44 (turpmāk – Rīkojums) nolemts, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „g” apakšpunktu, no 2018.gada 16.februāra izbeigt valsts civildienesta attiecības ar Ministrijas Izglītības departamenta direktora vietnieci profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā /pers. B/ (turpmāk – pieteicēja). Rīkojums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [1.1] Konkrētajā gadījumā netiek izvērtēti un salīdzināti pieteicējas veiktie amata pienākumi ar citu nodarbināto amata pienākumiem, jo valsts civildienesta attiecības tiek izbeigtas ar vienīgo nodarbināto, kurš veica Ministrijas Izglītības departamenta direktora vietnieka profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā amata (turpmāk – Amats) pienākumus. Pieteicējas Amats atbilst 36.amatu saimes IV līmenim, 13.mēnešalgu grupai. [1.2] Saskaņā ar Ministrijas 2018.gada 17.janvāra rīkojumu Nr.13-2.1e/2018/30 (turpmāk – Reorganizācijas rīkojums) a r 2018.gada 19.februāri tiek reorganizēts Ministrijas Izglītības departaments, izveidojot divus departamentus – Profesionālās un pieaugušo izglītības departamentu un Izglītības departamentu. Saskaņā ar Reorganizācijas rīkojuma 1.1.7.apakšpunktu Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora tiešā pakļautībā tiek izveidota Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieka profesionālās izglītības un iestāžu pārraudzības jomā valsts civildienesta ierēdņa viena amata vieta (turpmāk arī – Jaunizveidotais amats). Jaunizveidotajam amatam noteikts 36.amatu saimes IV līmenis, 13.mēnešalgu grupa. Jaunizveidotā amata pienākumi ietvers padotības īstenošanu pār Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projektu „Jaunu pieeju izmēģināšana prakšu vadītājiem skolās un uzņēmumos darba vidē balstītās mācībās”, vienlaikus nodrošinot minētajā projektā pienākumu izpildi politikas attīstības jomā, kā arī padotības īstenošanu pār Ministrijas padotībā esošajām koledžām, un neietvers starptautiskās sadarbības jomu.
Līdz ar to pēc reorganizācijas Amats ir likvidēts, un Jaunizveidotais amats nav pielīdzināms iepriekšējam amatam.
Turklāt uz Jaunizveidoto amatu tiks izsludināts atklāts konkurss, kurā pieteicējai ir tiesības pieteikties [1.3] Nepieciešamība amata likvidēšanas gadījumā apsvērt iespēju pārcelt ierēdni citā viņa spējām un kvalifikācijai atbilstošā amatā, ar nosacījumu, ja šāds amats Ministrijā ir vakants un uz to netiek izsludināts atklāts pretendentu konkurss, izriet no Valsts civildienesta likuma 22.panta 1.punktā noteiktajām tiesībām uz pastāvīgu civildienestu.
Tā kā Ministrijai nav pieteicējas Amatam līdzvērtīgs atbilstošas nozīmības un atbildības pakāpes vakants amats, uz kuru netiek izsludināts atklāts pretendentu konkurss, Ministrija 2018.gada 18.janvāra vēstulē informēja pieteicēju, ka Amats tiek likvidēts un ar 2019.gada 16.februāri tiks izbeigtas valsts civildienesta attiecības. [2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Rīkojuma atcelšanu un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu.
Pieteikums pamatots ar šādiem apsvērumiem. [2.1] Pieteicēja valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās ir no 2014.gada 2.jūnija, un viņas darbs ik gadu tika novērtēts ar vērtējumu „labi” un „ļoti labi”. Pieteicēja nav disciplināri sodīta un ir vairākkārt saņēmusi prēmijas par labu darbu. [2.2] Rīkojums neatbilst labas pārvaldības principam.
Pieteicējai nav saprotams, kā nodrošināta Ministrijas resursu racionāla izmantošana, ja viens departaments (Izglītības 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs departaments) tiek sadalīts divos departamentos (Profesionālās un pieaugušo izglītības departaments un Izglītības departaments), tādējādi izveidojot vēl vienu lieku departamenta direktora amatu un saglabājot tos pašus četrus departamenta direktora vietnieka amatus.
Ar Reorganizācijas rīkojumu likvidēta vēl viena vecākā eksperta amata vieta, nododot tā amata pienākumus citam ierēdnim – vecākajam referentam, vienlaikus tā vietā radot jaunu departamenta direktora amata vietu, kas savukārt atbilst 15.mēnešalgu grupai iepretim likvidētajai vecākā eksperta 12.mēnešalgu grupai.
Pieteicējas iepriekš ieņemamais Amats pēc būtības ir saglabāts, grozot tikai tā nosaukumu un, iespējams, arī daļēji amata pienākumus. Līdz ar to pieteicējai nav saprotams, kāpēc divus direktora vietniekus pārceļ jaunajos amatos, savukārt ar pieteicēju izbeigtas civildienesta attiecības, neveicot ne salīdzināšanu, ne kvalifikācijas atbilstības izvērtēšanu jaunajam amatam, ne pārrunas. [2.3] Rīkojumā ir nepamatoti norādīts, ka Jaunizveidotais amats nav pielīdzināms Amatam. Abi amati pēc to būtības neatšķiras, jo tie ietver Ministrijas nolikumā un reglamentā paredzēto atbildīgo darbības jomu – pieaugušo un profesionālo izglītību. Abiem amatiem ir 36.amatu saime, atbildības līmenis IV un 13.mēnešalgu grupa. Rīkojumā minētā Erasmus+ projekta īstenošana jau bija paredzēta Amata pienākumos, un tā nebija vienīgā projektu joma, kuras īstenošanā pieteicēja piedalījās kā departamenta direktora vietniece. [2.4] Ministrija nav piedāvājusi pieteicējai nevienu no vakantajām amatu vietām, lai gan šāds pienākums izriet ne tikai no Valsts civildienesta likuma normām, bet arī no Senāta prakses, piemēram, Senāta 2011.gada 7.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-600/2011. Iestādei ir pienākums piedāvāt ne tikai vienāda, bet arī zemāka līmeņa amatus, veicot noteiktos apstākļos tā saucamo vertikālo salīdzināšanu.
Ministrija, izdodot Rīkojumu, ir pārkāpusi Valsts civildienesta likuma 22.pantā paredzēto pastāvīga civildienesta nodrošināšanas principu. [2.5] Ministrija atsaukusies uz judikatūru, kas attiecas uz cita veida gadījumiem (atziņas par salīdzināšanas kritērijiem un salīdzināmo personu loku attiecas uz gadījumiem, kad amats tiek likvidēts un tā pienākumi pārdalīti citiem ierēdņiem), un līdz ar to nav piemērojama. Pieteicējas gadījumā nav notikusi izvērtēšana un salīdzināšana, uzskatot, ka salīdzināmo personu loka nav. [2.6] Ministrija nav ievērojusi vienlīdzības principu, patvaļas aizlieguma principu un procesuālā taisnīguma principu.
Pieteicējas atbrīvošana no civildienesta, neveicot pārrunas, nepiedāvājot citu amata vietu, kā arī sastādot un izsūtot Rīkojumu sestdienā, ir būtisks vienlīdzības principa pārkāpums. Iespējams, Reorganizācijas rīkojums pieņemts ar mērķi atbrīvoties no pieteicējas. [2.7] Ministrija nav balstījusies uz objektīviem, racionāliem un juridiskiem apsvērumiem, īpaši jautājumā par Amata likvidēšanu un vienlaicīgu tāda paša Jaunizveidotā amata izveidošanu. Ministrijas mēģinājums motivēt pretējo, ka šie amati nav pielīdzināmi, neiztur kritiku, jo starptautiskās sadarbības joma nevienam netiek deleģēta un ir papildu joma, kuru pieteicēja jau veica līdz atbrīvošanai no civildienesta, bet no jauna piešķirtā joma – profesionālās izglītības koledžu pārraudzība, būtiski nemaina amata pienākumus un izriet no profesionālās izglītības jomas, ko pieteicēja jau pārraudzīja. [2.8] Atzīstot pieteicējas atbrīvošanu no civildienesta par prettiesisku, secīgi Ministrijai ir pienākums atjaunot pieteicēju valsts civildienesta attiecībās.
Ievērojot to, ka formāli Jaunizveidotais amats visvairāk atbilst pieteicējas kvalifikācijai, profesionālajām spējām un iepriekš veiktajiem Amata pienākumiem, tostarp amatu saime un kvalifikācijas līmenis, par lietderīgu atzīstama pieteicējas atjaunošana civildienestā bez konkursa rīkošanas, ieceļot viņu tieši Jaunizveidotajā amatā. [2.9] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 92.panta pirmajai daļai un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums) 5.pantam pieteicējai ir tiesības uz mantisko zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar nesaņemto darba samaksu – vidējās izpeļņas apmērā par laika periodu no 2018.gada 19.februāra līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim, un saņemto juridisko palīdzību – 137,94 euro apmērā. [3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 21.janvāra spriedumu pieteikums apmierināts, Rīkojums atcelts un uzlikts pienākums Ministrijai atjaunot pieteicēju civildienestā līdzvērtīgā amatā, kā arī uzlikts pienākums Latvijas Republikai atlīdzināt pieteicējai mantiskos zaudējumus 115,25 eu ro apmērā un nesaņemto darba samaksu par darba piespiedu kavējuma laiku, summas apmērā ņemot vērā spriedumā minētos apsvērumus. Spriedums pamatots šādi. [3.1] Lietā pārbaudāms, vai ar pieteicēju tiesiski izbeigtas civildienesta attiecības Ministrijas īstenotās Izglītības departamenta reorganizācijas ietvaros, likvidējot Amatu. [3.2] Lietā nav strīda, ka Izglītības departamenta reorganizācijas pamatā ir bijis sistēmas „Izglītības un zinātnes ministrijas stratēģiskā darba plānošana un personālvadība” audits. Audita ziņojumā izteikti priekšlikumi: 1) Ministrijas Izglītības departamenta direktora vietnieks profesionālās izglītības jautājumos vairs nav atbildīgs par starptautisko sadarbību, kā rezultātā vietnieka uzmanība var tikt pilnībā veltīta nozares politikas mērķu sasniegšanai profesionālajā izglītībā; 2) starptautiskās sadarbības funkcijas tiek īstenotas to jomai atbilstošo vietnieku padotībā, savukārt starptautiskās sadarbības koordinēšanu, kas nav specifiska nozarei, īsteno Politikas iniciatīvu un attīstības departaments; 3) koledžu uzraudzību ieteicams nodot Izglītības departamenta direktora vietnieka profesionālās izglītības jautājumos atbildībā.
Ievērojot minēto, izglītības un zinātnes ministrs (turpmāk – ministrs) ar 2017.gada 12.oktobra rezolūciju Nr.01-0.1/473 uzdeva Ministrijas valsts sekretāram uzsākt iekšējo reorganizāciju, kas paredzētu Ministrijas Izglītības departamenta funkciju sadali starp diviem departamentiem. Attiecīgi Ministrijas valsts sekretārs, ņemot vērā Ministrijas attiecīgo struktūrvienību iesniegtos priekšlikumus un izpildot ministra rezolūciju, 2017.gada 17.novembrī iesniedza ministram priekšlikumus 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs Ministrijas funkciju efektīvākai izpildei ziņojuma veidā (reģistrācijas Nr.01-20.1/20). Ministrs 2017.gada 6.decembrī izdeva rezolūciju Nr.01-20.2/532 Ministrijas valsts sekretāram saskaņā ar iesniegtajiem priekšlikumiem uzsākt Ministrijas Izglītības departamenta reorganizāciju. Attiecīgi ar Reorganizācijas rīkojumu reorganizēts Ministrijas Izglītības departaments, nosakot veikt izmaiņas Ministrijas struktūrā un amatu sarakstā ar 2018.gada 19.februāri.
Tiesa konstatējusi, ka pirms reorganizācijas Ministrijas Izglītības departamenta kompetencē bija četras jomas – vispārējā izglītība, statistika, profesionālā izglītība un pieaugušo izglītība, – attiecīgi četras departamenta direktora vietnieka amata vietas: Izglītības departamenta direktora vietnieks vispārējās izglītības jomā; Izglītības departamenta direktora vietnieks izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā; Izglītības departamenta direktora vietnieks profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā; Izglītības departamenta direktora vietnieks pedagogu un pieaugušo izglītības jomā.
Reorganizācijas rezultātā izveidots Profesionālās un pieaugušo izglītības departaments valsts sekretāra tiešā pakļautībā ar 18 amata vietām un Izglītības departaments ar 16 amata vietām valsts sekretāra tiešā pakļautībā.
Attiecīgi Profesionālās un pieaugušo izglītības departamentā paredzētas divas departamenta direktora vietnieka amata vietas: 1) direktora vietnieks pedagogu un pieaugušo izglītības jomā un 2) direktora vietnieks profesionālās izglītības un iestāžu pārraudzības jomā.
Tāpat Izglītības departamentā paredzētas divas departamenta direktora vietnieka amata vietas: 1) direktora vietnieks vispārējās izglītības jomā un 2) direktora vietnieks izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā.
No valsts pārvaldes principiem izriet valsts pārvaldes iestāžu pienākums pilnveidot pārvaldes darbību visas sabiedrības labā. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmitajai daļai valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi.
Kā atzinis Senāts, jautājumos, kas attiecas uz institucionālās sistēmas organizāciju, valsts pārvaldei ir ļoti plaša rīcības brīvība, kas principā nav pakļauta tiesas kontrolei. Tiesai iejaucoties šajos procesos, tiktu pārkāpts varas dalīšanas princips (sk. Senāta 2018.gada 5.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-525/2018 5.punktu).
Ņemot vērā minēto, kā arī Ministrijas sniegto pamatojumu Izglītības departamenta reorganizācijas nepieciešamībai, tiesai nav pamata secināt, ka Izglītības departamenta reorganizācija pati par sevi ir bijusi formāla. [3.3] Vienlaikus tiesa secināja, ka pieteicēja iebilst pret konkrētā Amata vietas likvidāciju reorganizācijas ietvaros.
Pieteicējas ieskatā Amata vietas likvidācija ir bijusi formāla un vērsta vienīgi uz civildienesta tiesisko attiecību izbeigšanu ar pieteicēju.
Tiesa norādījusi, ka institucionālās sistēmas noteikšana ir iestādes ziņā. Tas nozīmē, ka tiesa nepārvērtē iestādes izvēli likvidēt amata vietu iestādē pašu par sevi. Taču tiesa var pārbaudīt, vai iestāde reorganizācijas un civildienesta attiecību izbeigšanas procesā nav pārkāpusi personas tiesības. Tas, vai nav notikusi nepamatota vēršanās pret personu, var tikt pārbaudīts šādā aspektā (sal. sk. Senāta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-216/2007 10.punktu, 2011.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-472/2011 7.punktu un 2011.gada 27.decembra lēmuma lietā Nr.SKA-1087/2011 8.punktu). Citiem vārdiem, tiesa pārbauda nevis to, vai iestāde pamatoti veica reorganizāciju, bet to, vai reorganizācijas procesā iestāde pret pieteicēju izturējās taisnīgi. Proti, institucionālā reorganizācija ir pakļauta tiesas kontrolei tikai tiktāl, lai pārbaudītu, vai reorganizācija nav vērsta uz to, lai panāktu konkrētas amatpersonas atbrīvošanu (sk. Senāta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-2016/2007 10.punktu un 2011.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-472/2011 7.punktu). [3.4] Tiesa secināja, ka Ministrija Izglītības departamenta reorganizācijas procesā ir apsvērusi, kurām amatpersonām piedāvāt pārceltās un pārveidotās amata vietas. Proti, primāri ir vērtēta iespēja amata vietās pārcelt tās amatpersonas, kuras amata pienākumus pārveidotajās amata vietās veikušas pirms reorganizācijas. Par to liecina turpmāk norādītais.
Ministrijas Izglītības departamenta direktora vietnieka pedagogu un pieaugušo izglītības jomā amata vieta pārcelta un pārveidota par Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieka pedagogu un pieaugušo izglītības jomā amata vietu, amatā pārcelts ierēdnis, kurš pildīja departamenta direktora vietnieka pedagogu un pieaugušo izglītības jomā amata pienākumus pirms reorganizācijas.
Ministrijas Izglītības departamenta direktora vietnieka izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā amata vieta pārcelta un pārveidota par Izglītības departamenta direktora vietnieka izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā amata vietu, amatā pārcelts ierēdnis, kurš pildīja departamenta direktora vietnieka izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā amata pienākumus pirms reorganizācijas.
Ministrijas Izglītības departamenta direktora vietnieka vispārējās izglītības jomā amata vieta pārcelta un pārveidota par Izglītības departamenta direktora vietnieka vispārējās izglītības jomā amata vietu. Amata vieta reorganizācijas brīdī bija vakanta, līdz ar to konkrētas amatpersonas pārcelšana nav notikusi.
Tiesa secināja, ka trīs no četrām Ministrijas Izglītības departamenta direktora vietnieka amata vietām ir pārceltas un pārveidotas, attiecīgi amata vietā pārceļot ierēdņus, kuri pirms reorganizācijas pildīja amata pienākumus.
Vienlaikus atšķirīga situācija novērojama pieteicējas ieņemtā Amata gadījumā. Proti, ar Reorganizācijas rīkojumu minētā departamenta direktora vietnieka amata vieta nav pārveidota, bet gan likvidēta. Ministrija paskaidrojusi, ka lēmums par Amata vietu pieņemts, jo Jaunizveidotais amats ir atšķirīgs gan pēc amata nosaukuma, gan pēc tā satura.
Tādējādi izvērtējams, vai šīs atšķirības var būt par pamatu amata likvidēšanai.
Ņemot vērā iestādes plašo rīcības brīvību iestādes darba organizācijā, tiesas ieskatā, tas varētu būt attaisnojams gadījumos, kad Jaunizveidotā amata prasības un pienākumi faktiski maina amatpersonas lomu un pienākumus iestādē.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs [3.5] Salīdzinot Jaunizveidotā amata aprakstu ar likvidētā Amata aprakstu, tiesa nekonstatēja, ka tie atšķiras attiecībā uz amatam izvirzītajām prasībām (profesionālā kvalifikācija). Vienlaikus tiesa atzina, ka Jaunizveidotā amata apraksts ir izvērstāks, taču tas nav vērtējams kā jaunu amata prasību izvirzīšana, bet gan jau iepriekš definēto amata prasību detalizācija. Nav arī mainījusies amata saime un līmenis, kā arī mēnešalgu grupa (36.amatu saimes IV līmenis, 13.mēnešalgu grupa).
Ierēdņa amata pildīšanai nepieciešamā izglītība Jaunizveidotā amata aprakstā palikusi nemainīga – augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.
Vienlaikus ir konstatējamas atšķirības amata pienākumos. Ministrija ir identificējusi, ka Jaunizveidotajam amatam tā aprakstā ir noteikti šādi jauni pienākumi, kas likvidētajā Amata aprakstā nebija iekļauti: 1) padotības īstenošana pār Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projektu „Jaunu pieeju izmēģināšana prakšu vadītājiem skolās un uzņēmumos darba vidē balstītās mācībās”, vienlaikus nodrošinot minētajā projektā pienākumu izpildi politikas attīstības jomā; 2) padotības īstenošana pār Ministrijas padotībā esošajām koledžām. Norādīts arī, ka Jaunizveidotā amata pienākumos netiks ietverta starptautiskās sadarbības joma. [3.6] Tiesa izvērtēja Jaunizveidotā amata pienākumus, salīdzinot tos ar likvidētā Amata aprakstā ietvertajiem tiktāl, cik tas attiecas uz Ministrijas norādītajām atšķirībām starp abiem amatiem. [3.6.1] Jaunizveidotā amata apraksta 10.2.apakšpunktā noteikts pienākums „nodrošināt darba vidē balstītu mācību īstenošanas koordināciju, kā arī nodrošināt Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projekta „Jaunu pieeju izmēģināšana prakšu vadītājiem skolās un uzņēmumos darba vidē balstītās mācībās” uzraudzību un ar projekta īstenošanu saistīto uzdevumu izpildi (..).” Amata pienākuma īpatsvars noteikts 20 %.
Tiesa secināja, ka Amata apraksta 5.5.apakšpunktā arī ir bijis ietverts pienākums „nodrošināt darba vidē balstītu mācību īstenošanas koordināciju.” Līdz ar to Jaunizveidotā amata aprakstā pamatā ir saglabāts Amata aprakstā noteiktais pienākums, kas saistīts ar darba vidē balstītu mācību jomu, savukārt konkrēta projekta uzraudzība Jaunizveidotā amata aprakstā, tiesas ieskatā, ir vērtējama kā papildu uzdevums amata pienākuma „nodrošināt darba vidē balstītu mācību īstenošanas koordināciju” ietvaros. Turklāt jebkura programmas projekta īstenošana ir ierobežota laikā, līdz ar to tas nevar tikt uzskatīts par pastāvīgu amata pienākumu. Vienlaikus secināms, ka pienākuma „nodrošināt darba vidē balstītu mācību īstenošanas koordināciju” ietvaros arī likvidētā Amata pienākumu ietvaros pieteicējai ir bijuši uzdevumi saistībā ar Erasmus+ programmas projektu, proti, pieteicēja līdzdarbojusies starptautiskā projektā Erasmus+ programmas projekts „Jaunu pieeju izmēģināšana prakšu vadītājiem skolās un uzņēmumos darba vidē balstītās mācībās” (TTT4WBL), kurā Ministrija viņu nozīmējusi kā politikas eksperti. Piemēram, ir bijis uzdevums „projekta ietvaros diskutēt ar sadarbības partneriem no Baltijas valstīm, katras valsts ieviešanas pieredzi”. Lieciniece /pers. L/ tiesas sēdē apstiprināja, ka Erasmus+ programmas projekta īstenošanā līdzdarbojusies arī pieteicēja, detalizēti skaidrojot programmas projekta īstenošanas, uzraudzības un citas nianses.
Tiesas ieskatā, amatpersonai, kuras amata pienākums ir pārraudzīt un koordinēt departamenta nodarbināto darbu, kontrolēt mērķu izpildi, nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu uzdevumu izpildi, šīs profesionālās iemaņas ir izmantojamas arī projekta uzraudzībā, kas ir šaurāka darbības joma un vērsta uz konkrēta mērķa sasniegšanu terminētā periodā, salīdzinot ar departamentā nodarbināto darba uzraudzību profesionālās izglītības un iestāžu pārraudzības jomā vispār. Turklāt prasībās, kas izvirzītas profesionālajai kvalifikācijai, nav atsevišķi izdalīta profesionālā pieredze Eiropas Savienības projektu uzraudzībā, kas apstiprina jau minēto, ka projekta uzraudzība ir uzdevums pienākuma „nodrošināt darba vidē balstītu mācību īstenošanas koordināciju” ietvaros.
Līdz ar to tiesa secināja, ka Jaunizveidotā amata „jaunais amata pienākums” pēc būtības nemaina amatpersonas lomu iestādē, bet gan tikai precizē to attiecībā uz atsevišķu uzdevumu. [3.6.2] Jaunizveidotā amata apraksta 10.3.apakšpunkts nosaka pienākumu „nodrošināt padotības īstenošanu pār ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm un koledžām”. Amata pienākuma īpatsvars noteikts 25 %.
Salīdzinot likvidētā Amata aprakstu ar Jaunizveidotā amata aprakstu saistībā ar pienākumu īstenot padotību pār iestādēm, tiesa salīdzinājusi Amata apraksta 5.3., 5.4., 5.6., 5.14.-5.17.apakšpunktā noteiktos un Jaunizveidotā amata aprakstā 10.1.3., 10.3.4., 10.3.7., 10.3.9. un 10.3.13.apakšpunktā noteiktos pienākumus un secinājusi, ka Jaunizveidotā amata aprakstā ietvertie amata pienākumi lielākoties pārņemti no likvidētā Amata apraksta. Faktiski vienīgā atšķirība konstatējama norādītajā, ka Jaunizveidotajam amatam pienākums –īstenot padotību pār profesionālās izglītības iestādēm – papildināts ar koledžu pārraudzību. Šajā sakarā vērā ņemams, ka audita ziņojumā norādīts, ka koledžu uzraudzību veic Ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments, lai gan Ministrijas dibināto koledžu uzraudzības forma pielīdzināma profesionālās izglītības iestāžu uzraudzības formai un lielākā daļa to īstenoto programmu (vairāk kā 50 %) ir profesionālās vidējās izglītības programmas. Minētajā ziņojumā norādīts, ka var secināt, ka koledžu uzraudzība būtu uzskatāma par Ministrijas Izglītības departamenta kompetenci, jo koledžu uzraudzības forma pielīdzināma profesionālās izglītības iestāžu uzraudzības formai, kas tiek jau īstenota Ministrijas Izglītības departamentā, turklāt lielākā daļa Ministrijas padotībā esošo koledžu izglītības programmu ir profesionālās vidējās izglītības programmas.
Līdz ar to Jaunizveidotā amata aprakstā noteiktais pienākums „koledžu uzraudzība” pēc būtības īstenojams pēc tiem pašiem uzraudzības principiem kā jau iepriekš īstenotā profesionālās izglītības iestāžu uzraudzība (ievērojot atsevišķas nianses, kas attiecas uz atsevišķām koledžām, kuras īsteno augstākās izglītības programmas).
Tāpat norādāms, ka arī Amatā, pildot amata pienākumus profesionālās izglītības jomā, tie jau daļēji bijuši saistīti ar koledžu darbības izvērtējumu, proti, pieteicēja ir bijusi Koledžu attīstības stratēģiju izvērtēšanas komisijas locekle, kurā tika skatītas koledžu attīstības stratēģijas, tai skaitā, lai lemtu par līdzekļu piešķiršanu atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs 9.augusta noteikumiem Nr.533 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.4. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās” īstenošanas noteikumi”. To tiesas sēdē apstiprināja lieciniece /pers. N/, norādot, ka pieteicēja piedalījās Koledžu attīstības stratēģiju izvērtēšanas komisijas sēdēs – tika nominēta no Ministrijas Izglītības departamenta kā pārstāve. Pieteicēja sniedza vērtējumus, atzinumus par profesionālās vidējās izglītības studiju programmu attīstību, jo Ministrijas Izglītības departamenta pārziņā ir profesionālās vidējās izglītības programmu finansēšana. Lieciniece norādīja, ka Koledžas stratēģijas komisija tika izveidota 2016.gada beigās un darbojās ilgāk par pusgadu. Tajā kopumā tika izvērtēti septiņi vai astoņi koledžu projekti.
Vienlaikus kritiku neiztur Ministrijas argumenti tiesas sēdē, ka pieteicēja, lai arī ir līdzdarbojusies Erasmus+ projektā, kā arī Koledžu attīstības stratēģiju izvērtēšanas komisijā, tomēr nav veikusi tieši tāda veida uzdevumus, kādi būtu veicami Jaunizveidotajā amatā. Tiesa norādījusi, ka personas atbilstība amatam vērtējama pēc amata aprakstā profesionālajai kvalifikācijai izvirzītajām prasībām un amata pienākumiem, nevis pieredzes konkrētu uzdevumu veikšanā. [3.6.3] Attiecībā uz starptautiskās sadarbības jomu Ministrija norādījusi, ka tā vairs nav Jaunizveidotā amata pienākumu lokā, taču tiesa atzina, ka šāds apgalvojums ir tikai daļēji pareizs, jo Jaunizveidotā amata viens no pienākumiem nosaka „nodrošināt Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projekta „Jaunu pieeju izmēģināšana prakšu vadītājiem skolās un uzņēmumos darba vidē balstītās mācībās” uzraudzību”, kas neapšaubāmi sevī ietver starptautisko sadarbību šī projekta ietvaros. Tāpat Jaunizveidotā amata apraksta 10.4.4.apakšpunktā ir ietverts pienākums nodrošināt sadarbību „ar Eiropas Savienības un citām starptautiskām institūcijām”. Līdz ar to starptautiskā sadarbība, kas attiecas uz profesionālās izglītības jomas jautājumiem (ir specifiska nozarei), joprojām ir departamenta direktora vietnieka amata pienākumu lokā. [3.6.4] Viss minētais, tiesas ieskatā, neliecina par būtiskām izmaiņām amata pienākumos. No Jaunizveidotā amata apraksta izriet, ka amata mērķis joprojām ir profesionālās izglītības joma, proti, politikas izstrāde, profesionālās izglītības sistēmas darbības nodrošināšana un attīstība. Tāpat nemainīgs ir otrs mērķis – padotības īstenošana pār Ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm (kas bija arī iepriekš), kas papildināts ar koledžām.
Līdz ar to tiesa konstatējusi, ka Jaunizveidotā amata pienākumi būtiski nemaina amatpersonas lomu un pienākumus iestādē un konstatētās amata atšķirības nevarēja būt par pamatu amata likvidēšanai. Rīkojumā ietvertais arguments, ka Jaunizveidotais amats nav pielīdzināms Amatam, ir kļūdains. [3.6.5] Turklāt par amata vietas likvidāciju ir pamats runāt, ja iestādē vairs nepastāvētu nepieciešamība pēc tādu amata pienākumu pildīšanas, kādus konkrētā amatpersona pildījusi līdz šim, jo tieši amata pienākumi noteic nepieciešamību pēc konkrētās amatpersonas. Ja līdzīgu amata pienākumu pildīšana iestādē ir nepieciešama arī turpmāk, tad uzskatāms, ka ir notikusi amatpersonu skaita samazināšana, nevis amata likvidācija (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 29.marta sprieduma lietā Nr.A420627710 17.punktu).
Līdzīgi pamatprincipi ir ietverti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.pantā attiecībā uz iestāžu reorganizāciju un likvidāciju, kas, tiesas ieskatā, vienlīdz būtu attiecināmi arī uz amatpersonas amata likvidēšanu. Proti, likvidācijas rezultātā amats kā tāds beidz pastāvēt, to pievieno citai struktūrvienībai vai pilnībā deleģē uzdevumus citām struktūrvienībām.
Savukārt reorganizācija nozīmē to, ka atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus nodod citai iestādei vai gluži pretēji pievieno, – rezultātā amata vieta turpina pastāvēt.
Konkrētajā gadījumā ir likvidēta Amata vieta, bet vienlaikus izveidota Jaunizveidotā amata vieta, un līdz ar to secināms, ka iestādē ir bijusi nepieciešamība saglabāt departamenta direktora vietnieka amatu profesionālās izglītības jomā kā tādu, precizējot un papildinot amata pienākumu loku (tai skaitā atsevišķus uzdevumus), kuru īpatsvars un saturs kopumā neliecina par būtiskām izmaiņām. Tādējādi nav pamatots Ministrijas arguments, ka tā lēma par amata vietas, kura jaunizveidotajā struktūrā nav nepieciešama, likvidāciju. [3.7] Tiesa secināja, ka Ministrijai pirms pieteicējas atbrīvošanas no civildienesta bija pārliecība par likvidējamā Amata lietderību un nepieciešamību nākotnē, un tā iespēju likvidēt Amata vietu sakarā ar it kā „jauniem pienākumiem” izmantoja kā līdzekli ar mērķi izbeigt civildienesta attiecības ar pieteicēju. Par to liecina arī turpmāk norādītais. [3.7.1] Lietā nav strīda, ka pieteicējas atbrīvošanas no civildienesta brīdī Ministrijā bijis pieteicējas ieņemtajam Amatam līdzvērtīgs atbilstošas nozīmības un atbildības pakāpes amats – Izglītības departamenta direktora vietnieks vispārējās izglītības jomā (36.amatu saimes IV līmenis, 13.mēnešalgu grupa).
Tāpat bijušas vakantas Izglītības departamenta divas vecākā referenta amata vietas. Kā izriet no Senāta prakses, iestādei ir pienākums piedāvāt ne tikai vienāda līmeņa amatu, bet arī zemāka līmeņa amatus, veicot noteiktos apstākļos tā saucamo vertikālo salīdzināšanu.
Nepieciešamība iestādei amata likvidēšanas gadījumā apsvērt iespēju pārcelt ierēdni citā viņa spējām un kvalifikācijai atbilstošā amatā, ja šāds amats iestādē ir vakants un uz to netiek izsludināts atklāts pretendentu konkurss, izriet no Valsts civildienesta likuma 22.panta 1.punktā noteiktajām tiesībām uz pastāvīgu civildienestu (sk. Tiesu prakses apkopojuma lietās par valsts dienestu 2007.-2015. 35.-36.lapu. Apkopojums pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-praksesapkopojumi/administrativas-tiesibas).
Ministrija 2018.gada 18.janvāra vēstulē Nr.4-20.2/2018/2, ar kuru informē pieteicēju par plānoto amata vietas likvidāciju, norāda, ka ir izvērtējusi pieteicējas kvalifikāciju un darba pieredzi un secinājusi, ka Ministrijā nav vakantu amatu, kas varētu tikt piedāvāti.
Tiesa secinājusi, ka pieteicējai neviena no minētajām vakancēm nav piedāvāta. Ministrija nav iesniegusi vēstulē minēto izvērtējumu vai vismaz sniegusi detalizētāku paskaidrojumu par pieteicējas kvalifikācijas un darba pieredzes izvērtējumu.
Līdz ar to tiesai nav iespējams pārliecināties, kādi ir bijuši izvirzītie kritēriji un kuru amata vietu atbilstībai pieteicējas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs izvērtējums ticis veikts, kā arī kādām amata kvalifikācijas un darba pieredzes prasībām pieteicēja nav atbildusi. [3.7.2] Ministrija nepamatoti nav veikusi pieteicējas kvalifikācijas un darba pieredzes atbilstības izvērtējumu arī Jaunizveidotā amata vietai.
Kā tiesa jau secinājusi, Jaunizveidotā amata pienākumi būtiski nemaina amatpersonas lomu un pienākumus iestādē un konstatētās amata atšķirības nevarēja būt par pamatu Amata likvidēšanai. Turklāt Ministrijai pieteicējas atbrīvošanas brīdī, gan arī pirms tam bija zināms, ka tiks izveidota Jaunizveidotā amata vieta, tas izriet no Reorganizācijas rīkojuma, ka ar 2018.gada 19.februāri (nākamajā darba dienā pēc pieteicējas atbrīvošanas) tiks izdarītas izmaiņas Ministrijas struktūrā un amatu sarakstā.
Secināms, ka Ministrija vispār izslēgusi no vērtēšanas funkciju un darba pienākumu sadali nākotnē, respektīvi, turpmāk veicamā darba saturu. Taču apstākļos, kad pirms civildienesta attiecību izbeigšanas ar pieteicēju ar rīkojumu bija jau noteikta Jaunizveidotā amata vieta, šāda rīcība vērtējama kā netaisnīga.
Tiesas ieskatā, apstāklis, ka ar Reorganizācijas rīkojumu jaunās amata vietas noteikts izveidot tieši ar 2018.gada 19.februārī, proti, nākamajā darba dienā pēc pieteicējas atbrīvošanas no civildienesta, nav bijusi nejaušība, proti, šādā veidā Ministrija nodrošinājusies, ka nav jāizvērtē pieteicējas atbilstība Jaunizveidotajam amatam.
Vienlaikus kritiku neiztur Ministrijas norādītais, ka Jaunizveidotais amats pieteicējai netika piedāvāts, jo uz minēto amatu 2018.gada 10.aprīlī tika izsludināts atklāts konkurss, tādējādi nodrošinot pieteicējai vienlīdzīgas tiesības uz piekļuvi amatam valsts civildienestā. Tiesa norādījusi, ka primāri ar amatu nodrošināmas tās amatpersonas, kuras ir civildienestā, tas izriet no tiesībām uz pastāvīgu civildienestu. Tiesas ieskatā, Ministrija konkrētajā gadījumā tiesības rīkot uz vakanci atklātu konkursu izmantojusi negodprātīgi, proti, lai tādā veidā nebūtu Jaunizveidotais amats jāpiedāvā pieteicējai.
Vērā ņemams arī apstāklis, ka pieteicēja četrus gadus ieņēmusi likvidēto Amata vietu, turklāt viņas darbība novērtēta ar „labi” un „ļoti labi”, kā arī pieteicējai izteiktas atzinības par amata pienākumu veikšanu. Vērtējot šo apstākli kopsakarā ar tiesas jau konstatēto, ka Amata vietas likvidācija veikta formāli, jo Jaunizveidotā amata vieta lielākoties aptver to jautājumu loku, kas ir iepriekš bijis pieteicējas kompetencē, kā arī pieteicējai nav piedāvāta neviena vakance, tiesa secinājusi, ka Ministrija reorganizācijas procesā izturējusies netaisnīgi pret pieteicēju. [3.7.3] Secināms, ka 2018.gada 21.februārī ir izdots Ministrijas rīkojums „Par grozījumiem Izglītības un zinātnes ministrijas 2018.gada 19.februāra rīkojumā Nr.13-2.1e/2018/65 „Par izmaiņām Izglītības un zinātnes ministrijas amatu sarakstā””, ar kuru Profesionālās un pieaugušo izglītības departamentā uz laiku līdz 2019.gada 31.decembrim izveidota vecākā eksperta amata vieta (35.saimes IVA līmenis, 11.mēnešalgu grupa). Savukārt saskaņā ar rīkojuma 2.punktu Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta projektā „Jaunu pieeju izmēģināšana prakšu vadītājiem skolās un uzņēmumos darba vidē balstītās mācībās” eksperta aktivitāšu un satura jomā izveidota darbinieka viena amata vieta, Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieka profesionālās izglītības un iestāžu pārraudzības jomā tiešā pakļautībā (32.saimes IIIC līmenis, 10.mēnešalgu grupa).
Līdz ar to faktiski divu likvidēto Izglītības departamenta (pirms reorganizācijas) vecāko referentu amata vietas tiek izveidotas no jauna kā eksperta un vecākā eksperta amata vietas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamentā. Tiesas ieskatā, ievērojot pieteicējas kvalifikāciju un darba pieredzi vadošā amatā, nepastāv šaubas par pieteicējas atbilstību šiem amatiem.
Ministrija nepamatoti nav veikusi pieteicējas izvērtējumu arī šiem amatiem, jo šāda amata vietu nepieciešamība un plānošana nevarēja būt iepriekš neparedzēta, bet gluži pretēji bija Ministrijai zināma jau pirms civildienesta attiecību izbeigšanas ar pieteicēju. Par to liecina apstāklis, ka rīkojums par eksperta un vecākā eksperta amata vietas izveidi izdots trešajā darba dienā pēc pieteicējas atbrīvošanas no civildienesta.
Minētais liecina par tiesību uz pastāvīgu civildienestu pārkāpumu. [3.8] Valsts civildienesta likuma 22.panta 1.punkts noteic, ka ierēdnim ir tiesības uz pastāvīgu civildienestu, ja šajā likumā nav noteikts citādi. No minētās normas izriet secinājums, kas pamatojas arī Senāta atziņā, ka ierēdnim ir tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu.
Ar šo tiesību normu likumdevējs ir detalizējis Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 101.panta pirmajā teikumā nostiprinātās Latvijas Republikas pilsoņa konstitucionālās tiesības pildīt valsts dienestu. Doktrīnā atzīts, ka Satversmes 101.pants vērtējams kopsakarā ar Satversmes 106.pantu, no kuriem izriet, ka likumā paredzētā veidā Satversmes 101.pantam var noteikt tādus ierobežojumus, kas atbilst Satversmes 106.pantam (Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga;
Latvijas Vēstnesis, 2011, 481.lpp).
Satversmes 106.panta pirmais teikums noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Minētā panta pirmā teikuma tvērums nodrošina arī personas tiesības strādāt un saglabāt darba tiesiskās attiecības (turpat, 493.lpp). Minētais attiecināms arī uz civildienestu kā darbavietu.
Tādējādi apstākļos, kad amata vietas likvidācija notiek formāli, kā arī netiek apsvērta iespēja pārcelt ierēdni citā viņa spējām un kvalifikācijai atbilstošā amatā, tiek būtiski aizskartas personas tiesības uz pastāvīgu civildienestu. [3.9] Rezumējot visu minēto, tiesa atzinusi, ka ar Rīkojumu prettiesiski pārkāptas pieteicējas cilvēktiesības pildīt valsts dienestu. [3.10] Atbilstoši tiesu praksē nostiprinātajām atziņām lietās, kas saistītas ar atbrīvošanu no dienesta, atjaunošana dienestā ir jāskata kā izpildes seku novēršana (sk. sal. Senāta 2011.gada 8.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-426/2011 12.punktu). Tā kā pieteicēja no valsts civildienesta tika atbrīvota prettiesiski, iestādei jāuzliek pienākums atjaunot pieteicēju valsts civildienestā.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs Atjaunojot pieteicēju civildienestā, normatīvie akti neuzliek pienākumu iestādei atjaunot pieteicēju tieši iepriekšējā amatā, bet gan iepriekšējam amatam līdzvērtīgā amatā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka, atjaunojot ierēdni amatā, viņš turpina saņemt iepriekšējā amata atalgojumu pat tad, ja viņu iespējams atjaunot vienīgi ievērojami zemākā amatā. Šādā situācijā iestādei pie pirmās izdevības jālemj par šāda ierēdņa pārcelšanu viņa atalgojumam atbilstošā augstākā amatā (sk. Tiesu prakse lietās par valsts dienestu. 2007.-2013.gads., 3.7.2.apakšpunkts). [3.11] Administratīvā procesa likuma 92.pants paredz, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Tā kā rīkojums ir atzīstams par prettiesisku un atceļamu, ir pamats vērtēt pieteicējas prasījumu par mantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.
Gadījumā, kad amatpersona tiek atjaunota dienestā, kā zaudējuma atlīdzinājums tai izmaksājama nesaņemtā darba samaksa (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) izpratnē) par darba piespiedu kavējuma laiku (sk. Senāta 2012.gada 17.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-540/2012 13.punktu). Nosakot atlīdzinājumu par nesaņemto darba samaksu personai, uz kuru attiecas Atlīdzības likums, jāņem vērā šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktie atlīdzības veidi, tostarp piemaksas (darba samaksas komponents) un kompensācijas (sociālās garantijas komponents) (sal. sk. Senāta 2012.gada 22.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-352/2012 13.punktu). Papildus jāapsver, vai persona, ja tā netiktu atvaļināta no valsts civildienesta, būtu saņēmusi atalgojumu tādā pašā apmērā kā līdz tam (sal. sk. Senāta 2011.gada 1.jūlija spriedumu lietā Nr.SKA-407/2011).
Tādējādi pieteicējai, ņemot vērā minētos apsvērumus, izmaksājams nesaņemtais atalgojums par laika periodu no atvaļināšanas brīža (2018.gada 16.februāra) līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim. [3.12] Pieteicēja lūdz segt zaudējumus, kas radušies par pieteicējai sniegto juridisko palīdzību, 137,94 euro apmērā.
Pieteicējas tiesības prasīt atlīdzinājumu saistībā ar juridiskās palīdzības saņemšanu administratīvajā procesā pamato Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta trešā daļa un Ministru kabineta 2011.gada 8.novembra noteikumi Nr.859 „Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” (turpmāk – Noteikumi Nr.859).
Tiesai iesniegts SIA „Consilia”, kas pieteicējai sniegusi juridisko palīdzību, izrakstītais rēķins Nr./X/, no kura izriet, ka pieteicējai sniegtas juridiskās konsultācijas – 3 stundas, sagatavots pieteikums un lūgums par pagaidu noregulējumu kopā – 137,94 euro apmērā. Iesniegts maksāšanas uzdevums Nr.8, kas apliecina minētās summas apmaksu.
Saskaņā ar Noteikumu Nr.859 3.1.apakšpunktu par sniegtu juridisko konsultāciju atlīdzināmi 19,21 euro stundā, saskaņā ar 3.2.apakšpunktu par pieteikuma sastādīšanu – 32,01 euro, savukārt saskaņā ar 3.5.apakšpunktu par tāda dokumenta sastādīšanu, kas nepieciešams lietas izlemšanai (konkrētajā gadījumā – lūgums par pagaidu noregulējumu) – 25,61 euro.
Ņemot vērā minēto, pieteicējas prasījums par mantiskajiem zaudējumiem apmierināms daļēji, un pieteicējai atlīdzināmi izdevumi par juridisko palīdzību 115,25 euro apmērā. [3.13] Pieteicēja par pieteikuma iesniegšanu tiesā samaksājusi valsts nodevu 30 eu ro apmērā. Ņemot vērā, ka pieteikums apmierināms, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu no atbildētājas Latvijas Republikas par labu pieteicējai piespriežama samaksātā valsts nodeva, kas atlīdzināma no Ministrijas budžeta līdzekļiem. [4] Ministrija par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 21.janvāra spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norādīti šādi apsvērumi. [4.1] Ministrija piekrīt tiesas pamatoti secinātajam, ka Ministrijas Izglītības departamenta reorganizācija pati par sevi nav bijusi formāla. [4.2] Reorganizācijas rezultātā trīs Izglītības departamenta direktoru vietnieku attiecīgajā jomā amata vietas tika pārveidotas un pārceltas, bet tikai divās no tām personas, kuras iepriekš veica attiecīgos amata pienākumus, turpināja veikt amatu pienākumus pēc reorganizācijas. Uz trešo Izglītības departamenta direktora vietnieka amatu – vietnieku vispārējās izglītības jomā – tika izsludināts atklāts konkurss.
Tiesa nav ņēmusi vērā, ka Ministrija divas reizes izsludināja atklātu konkursu uz vakanto Izglītības departamenta direktora vietnieka vispārējās izglītības jomā amatu, bet ne uz vienu no tiem pieteicēja nepieteicās. Ministrijas rīcība, nepiedāvājot pieteicējai vakanto Izglītības departamenta direktora vietnieka vispārējās izglītības jomā amatu, ir tiesiska, un to citastarp pamato Senāta judikatūrā nostiprinātā atziņa, ka vakantais amats ir jāpiedāvā ar nosacījumu, ja uz to netiek izsludināts atklāts konkurss. Tāpat minētā konkursa rezultāti par attiecīgās personas iecelšanu Izglītības departamenta direktora vietnieka vispārējās izglītības jomā amatā netika apstrīdēti. [4.3] Gan no audita ziņojuma, gan izglītības un zinātnes ministra 2017.gada 12.oktobra rezolūcijas ir saskatāms iemesls šādai reorganizācijai, izveidojot divus atsevišķus departamentus un papildus nosakot Profesionālās un pieaugušo izglītības departamentam īstenot koledžu uzraudzību.
Ņemot vērā audita ziņojumā norādīto un to, ka Ministrijas esošais struktūras modelis nenodrošināja efektīvu Izglītības departamenta funkciju īstenošanu un mērķu sasniegšanu, tostarp ņemot vērā darba apjomu nozares politikas plānošanai, ministrs pamatoti ar rezolūciju uzdeva Ministrijas valsts sekretāram uzsākt iekšējo reorganizāciju, paredzot Ministrijas Izglītības departamenta funkciju sadali starp diviem departamentiem. [4.4] No Reorganizācijas rīkojuma izriet, ka ar 2018.gada 19.februāri likvidēta Ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperta amata vieta, un līdz ar to Ministrija ar personu, kura pildīja minētā amata pienākumus, izbeidza valsts 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs civildienesta attiecības. Tāpat tika likvidētas Ministrijas Izglītības departamenta divas vakantās vecākā referenta amata vietas, kā arī likvidēta Ministrijas Izglītības departamenta direktora vietnieka profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā amata vieta. Līdz ar to Ministrija Izglītības departamenta reorganizācijas rezultātā likvidēja četras amata vietas, tostarp divas vakantās vecāko referentu amata vietas, un tika izbeigtas valsts civildienesta attiecības ar diviem ierēdņiem, arī ar pieteicēju.
Tiesas secinājums, ka Ministrija pieteicējas amata vietas likvidēšanu izmantoja kā līdzekli ar mērķi izbeigt valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju un ka ir bijušas vakantas Ministrijas Izglītības departamenta divas vecākā referenta amata vietas, kas pieteicējai netika piedāvātas, ir neatbilstošs lietas faktiskajiem apstākļiem. Arī no statistiskajiem datiem, kas raksturo reorganizācijas rezultātā likvidēto ierēdņu amata vietu skaitu un īpatsvaru, nevar rasties šaubas, ka amats, kuru ieņēma pieteicēja, tika likvidēts un civildienesta attiecības ar pieteicēju izbeigtas tāpēc, ka notika ar objektīviem faktoriem pamatota reorganizācija, nevis tāpēc, ka bija nolūks atbrīvoties tieši no pieteicējas. [4.5] Atbilstoši Ministrijas 2018.gada 19.februāra rīkojumam ar 2018.gada 19.februāri eksperta amats, kuru ieņēma Ministrijas ierēdne /pers. T/ uz Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projekta „Nacionālie koordinatori Eiropas pieaugušo izglītības programmas īstenošanai” īstenošanas laiku līdz 2019.gada 31.decembrim, ir pārveidots par vecākā eksperta amatu, un /pers. T/ tika pārcelta šajā amatā. Tādējādi šī eksperta amata pārveidošana par vecāko ekspertu attiecīgajā projektā nav jauna amata izveidošana, kā to ir secinājusi tiesa.
Ar 2018.gada 19.februāri pārveidots arī vecākā eksperta amats, kuru ieņēma Ministrijas ierēdne /pers. L/, par vecākā eksperta amatu, kas vienlaikus veic Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projekta „Jaunu pieeju izmēģināšana prakšu vadītājiem skolās un uzņēmumos darba vidē balstītās mācības” (jeb Erasmus+ TTT4WBL projekts) vadītāja amata pienākumus. Tādējādi šī vecākā eksperta amata pārveidošana nav jauna amata izveidošana, kā to norāda tiesa.
Minēto divu amatu pārveidošanas rezultātā kopējais amatu vietu skaits nepalielinājās, un to pārveidošana ir saistīta ar Ministrijas īstenoto projektu „Nacionālie koordinatori Eiropas pieaugušo izglītības programmas īstenošanai” un „Jaunu pieeju izmēģināšana prakšu vadītājiem skolās un uzņēmumos darba vidē balstītās mācības” uzdevumu efektīvu izpildi. [4.6] Ievērojot Ministru kabineta 2017.gada 28.augusta sēdē nolemto (prot. Nr.41, 1.§ 42.punkts), Ministrija nolēma, reorganizējot Izglītības departamentu, likvidēt četras amata vietas un izveidot tikai vienu amata vietu, kas būtu nepieciešama, lai Ministrija īstenotu konkrēto politikas jomu.
Atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānam 2020 (apstiprināts ar Ministru kabineta 2017.gada 24.novembra rīkojumu Nr.701) Ministru kabinets noteicis valsts pārvaldes iestādēm pienākumu samazināt nodarbināto skaitu. Ministrija varēja izveidot jaunu amatu vietu vienīgi ar nosacījumu, ja cita amata vieta tiek likvidēta.
Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 2.pantā, 17.panta pirmajā daļā un otrās daļas 1. un 3.punktā noteikto, iestādes funkciju pildīšanas nodrošināšana, kas ietver arī iestādes funkciju izpildei nepieciešamā personāla resursu plānošanu, organizēšanu un nodrošināšanu, kā arī pienākumu sadali personālam iestādes īstenojamo funkciju ietvaros, ir iestādes vadītāja pienākums. Ministrijai kā valsts pārvaldes iestādei ir tiesības izvērtēt tās institucionālo sistēmu, reorganizējot to, izveidojot un aizpildot amatus vai likvidējot tos, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā un desmitajā daļā noteiktajam. Likumdevējs negarantē ierēdņiem to, ka civildienests kopumā vai konkrēts amats tiks nodrošināts līdz valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai. [4.7] Ministrija 2018.gada 17.janvārī izdeva Reorganizācijas rīkojumu, kurā noteica, ka izmaiņas tās struktūrā un amatu sarakstā būs spēkā ar 2018.gada 19.februāri, un ar minēto pieteicēja tika iepazīstināta 2018.gada 18.janvārī iestādes dokumentu vadības sistēmā. Ministrija, ievērojot labas pārvaldības principu, mēnesi iepriekš informēja Izglītības departamentā nodarbinātos par gaidāmo reorganizāciju. Savukārt ar Ministrijas 2018.gada 18.janvāra vēstuli Nr.420.2/2018/2 pieteicēja tika informēta par Amata likvidēšanu, kā arī informēta par to, ka Ministrija, izvērtējot pieteicējas kvalifikāciju un darba pieredzi, konstatēja, ka nav tādu vakantu amatu, kas varētu tikt piedāvāti pieteicējai. Līdz ar to pieteicēja vēstulē par amata likvidēšanu, kas viņai izsniegta 2018.gada 18.janvārī, tika informēta par to, ka viņas pēdējā darba diena būs 2018.gada 16.februāris un ka civildienests tiks izbeigts sakarā ar ierēdņa amata likvidāciju.
Pieteicēja bija savlaicīgi informēta par paredzēto Amata likvidēšanu un šajā sakarā varēja paust savus apsvērumus.
Pieteicēja laika periodā no 2018.gada 18.janvāra līdz 16.februārim nav vērsusies Ministrijā, piemēram, lūdzot viņu pārcelt citā vakantā amatā.
Tiesa nav ņēmusi vērā to, ka amata vietas likvidēšanas gadījumā normatīvajos aktos nav noteikts iestādes pienākums veikt nodarbinātā kvalifikācijas un profesionālās darba pieredzes izvērtējumu rakstveidā, kā arī tas nav detalizēti jāapraksta.
Savukārt vēstulē par amata likvidēšanu norādītais liecina par to, ka Ministrija jau 2018.gada 18.janvārī ir vērtējusi pieteicējas kvalifikāciju un profesionālo darba pieredzi, lai gan valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju tika izbeigtas 2018.gada 16.februārī un reorganizācija stājās spēkā ar 2018.gada 19.februāri. [4.8] Pretēji tiesas konstatētajam, Jaunizveidotais amats maina tās amatpersonas, kura pildīs šī amata pienākumus, lomu un pienākumus iestādē. Tie atšķiras gan pēc amata nosaukuma, gan pēc to satura.
Atbilstoši Reorganizācijas rīkojuma 1.1.7.apakšpunktam tika izveidota Jaunizveidotā mata vieta, 36.saime, IV līmenis, 13.mēnešalgu grupa, kas papildus īstenos padotību pār Eiropas Savienības Erasmus + programmas projektu.
Tiesas spriedumā norādītā Amata apraksta 5.3., 5.4., 5.6.apakšpunktā minētie pienākumi nav saistāmi ar profesionālās izglītības iestāžu padotības īstenošanu. Tā, piemēram, profesionālās izglītības iestādes reorganizācija, likvidācija vai nodošana pašvaldībai ir cita veida process, kas nav attiecināms uz padotības īstenošanu, tostarp uzraudzības veikšanu, pār profesionālās izglītības iestādi. Amata pienākums – īstenot padotību, tostarp uzraudzību, pār profesionālās izglītības iestādēm – Amata aprakstā nebija, un pieteicēja to faktiski neveica. Minēto apliecina lietā esošie darba izpildes novērtēšanas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs protokoli par pieteicējas darba izpildes novērtēšanas periodiem no 2014.gada 2.decembra līdz 2015.gada 31.decembrim, no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim un no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim. Minēto arī apliecina Ministrijas 2015.gada 8.maija rīkojums Nr.273, ar kuru tika izveidota Ministrijas padotībā esošo izglītības iestāžu uzraudzības komisija, un tas, ka šīs komisijas sastāvā pieteicēja nebija iekļauta.
Tiesa nav noskaidrojusi to, kādā veidā Ministrijā tika īstenota uzraudzība pār Ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm līdz notikušajai reorganizācijai. Ievērojot Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumu Nr.494 „Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu” 8.punktu, pieteicējas darba izpildes novērtēšanas periodos no 2014.gada līdz 2017.gadam netika izvirzīti uzdevumi saistībā ar Ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu pārraudzību.
Padotības īstenošana pār profesionālās izglītības iestādi un koledžu ietver profesionālās izglītības iestādes darbības nodrošināšanas un attīstības vērtēšanas kritēriju un sasniedzamo rezultātu definēšanu un apstiprināšanu un to izpildes izvērtēšanu, profesionālās izglītības iestādei piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstības noteiktajam mērķim un noteikto funkciju izpildes atbilstības normatīvo aktu prasībām izvērtēšanu, profesionālās izglītības iestādes darbības un attīstības izvērtēšanu, iespējamo risku identificēšanu, padziļinātu profesionālās izglītības iestādes klātienes pārbaudes veikšanu un klātienes pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanas uzraudzības veikšanu, nepieciešamības gadījumā atkārtotas klātienes pārbaudes veikšanu profesionālajā izglītības iestādē un koledžā. Minētais atspoguļots Ministrijas 2018.gada 29.oktobra iekšējos noteikumos Nr.1-6e/2018/24 „Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu pārraudzības kārtība.”
Līdz veiktajai reorganizācijai pieteicējai bija jāplāno, jāorganizē un jāvada Izglītības departamenta profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā nodarbināto darbu atbilstoši Izglītības departamentā noteiktajām funkcijām un uzdevumiem (Amata apraksta 5.1.apakšpunkts), kā arī jānodrošina attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu un tiesību aktu projektu izstrāde un īstenošana profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā (Amata apraksta 5.2.apakšpunkts). Tiesa nav ņēmusi vērā un vērtējusi, ka pieteicējai bija arī citi amata pienākumi starptautiskās sadarbības jomā (Amata apraksta 5.7. – 5.11.apakšpunkts).
Arī pieteicēja pieteikumā tiesai norāda par starptautiskās sadarbības īstenošanu. Ministrija norāda, ka 2017.gadā pieteicēja tika nosūtīta divos ārzemju komandējumos un bija deleģēta kā aizvietotāja bijušajam valsts sekretāra vietniekam – Izglītības departamenta direktoram – pārstāvēt Latvijas Republikas intereses Eiropas Komisijas Padomdevēju komitejā profesionālās izglītības jomā. Tomēr nacionālo pozīciju un ar tām saistīto instrukciju sagatavošana Latvijas interešu pārstāvēšanai Eiropas Savienības institūcijās profesionālās izglītības jomā un citi Izglītības departamenta direktora vietnieka profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā amata aprakstā noteiktie pienākumi neietilpst Jaunizveidotā amata pienākumos.
Saskaņā ar Ministrijas 2012.gada 18.jūnija Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta reglamenta Nr.13 4.7.apakšpunktu minētais departaments koordinē Ministrijas sadarbību un pārstāvību starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, un atbilstoši 4.8.apakšpunktam – organizē starptautisko sadarbību, koordinē un nodrošina starptautisko līgumu un programmu izpildi ministrijas kompetences jomās, izņemot sporta jomu.
Ņemot vērā minēto un audita ziņojumā konstatēto, Jaunizveidotā amata pienākumos netika iekļauta starptautiskās sadarbības joma un ar to saistītie amata pienākumi (Amata apraksta 5.7. – 5.11., 5.20, 5.22. un 5.23.apakšpunkts), lai stiprinātu profesionālās izglītības jomu un nodrošinātu profesionālo izglītības iestāžu uzraudzību. Tādējādi Jaunizveidotā amata mērķi ir profesionālās izglītības politikas izstrāde, profesionālās izglītības sistēmas darbības nodrošināšana un attīstība un padotības īstenošana pār Ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm un koledžām. Ja līdz veiktajai reorganizācijai pieteicējai, pildot Amata pienākumus, bija jāplāno, jāorganizē un jāvada Izglītības departamenta profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā nodarbināto darbs, tad saskaņā ar Jaunizveidotā amata apraksta 10.1.apakšpunktu amatpersonai būs jāpārrauga un jākoordinē Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta profesionālās izglītības iestāžu un koledžu pārraudzības jomā nodarbināto darbs, kas sastāda procentuālo īpatsvaru 25 %.
Tādējādi attiecīgā departamenta direktora vietniekam pirms un pēc reorganizācijas jāveic nodarbināto darba organizācija, plānošana, vadīšana atšķirīgās jomās: pirms reorganizācijas – starptautiskās sadarbības jomā, un pēc reorganizācijas – profesionālās izglītības iestāžu un koledžu pārraudzības jomā.
Jaunizveidotā amata apraksta 10.3.apakšpunkts paredz, ka šī amata pienākums būs nodrošināt padotības īstenošanu pār Ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm un koledžām, kas ietver 13 amata pienākumus, no kuriem tikai trīs amata pienākumi bija iekļauti Amata aprakstā (Amata apraksta 5.15. – 5.17.apakšpunkts un Jaunizveidotā amata 10.3.4., 10.3.7. un 10.3.13.apakšpunkts), kura procentuālais īpatsvars ir 25 %. Jaunizveidotā amata apraksta 10.1. – 10.3.apakšpunkti ir atšķirīgi pēc to būtības.
Lai gan Ministrija piekrīt tiesas secinājumam, ka koledžu uzraudzība īstenojama pēc tiem pašiem uzraudzības principiem kā profesionālās izglītības iestāžu uzraudzība, tomēr jāņem vērā, ka koledžas īsteno augstākās izglītības programmas. Pienākums „koledžu uzraudzība” nav saistāms tikai ar to juridisko statusu, bet primāri – ar koledžas īstenojamām programmām. Ministrija, pamatojoties uz Izglītības likuma 1.panta 2. un 20.punktā noteikto, norāda, ka Jaunizveidotajam amatam atšķirībā no Amata tiek prasītas padziļinātas profesionālās zināšanas un prasmes (Jaunizveidotā amata apraksta 12.3.apakšpunkts), kas liecina par dziļāku nozares specifikas pārzināšanas nepieciešamību.
Koledžu uzraudzība ir komplicēts un sarežģīts process, un Ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments, veicot koledžu uzraudzību, nodrošināja dažādu, Ministrijas apelācijas sūdzībā uzskaitītu uzdevumu veikšanu.
Dalība koledžu attīstības stratēģiju izvērtēšanas komisijās ir tikai viens neliels aspekts to uzraudzībā, un piedalīšanos šādā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs komisijā nevar uzskatīt par iegūto profesionālo pieredzi koledžu uzraudzībā.
Ar ministra 2016.gada 18.oktobra rīkojumu Nr.326 „Par Koledžu attīstības stratēģiju izvērtēšanas komisijas izveidi” tika izveidota Koledžu attīstības stratēģiju izvērtēšanas komisija, kurā iekļauti 11 nozaru departamentu pārstāvji, tostarp pieteicēja, un citas nozares eksperti, lai tie savas kompetences ietvaros sniegtu vērtējumus par stratēģijām. Lietā nav strīda, ka pieteicēja sniedza komisijai viedokli vienīgi Izglītības departamenta kompetences ietvaros, un šādu dalību nevar uzskatīt padziļinātu zināšanu iegūšanu koledžu uzraudzībā.
Tiesas spriedumā secinātais par jaunizveidotā amata lomu iestādē un Jaunizveidotā amata pienākumu loku ir kļūdains, jo Jaunizveidotais amata lielākoties neaptver to jautājumu loku, kas iepriekš ir bijis pieteicējas kompetencē. Tā kā amatu atšķirības noteic pienākumu sarežģītība, atbildība un vadības funkcija, tad amati vienīgi to atrašanās vienas amatu saimes ietvaros dēļ nav uzskatāmi par līdzvērtīgiem amatiem. [4.9] Civildienests Latvijā šobrīd atbilst amatu dienesta modelim, un atbilstoši tam uz visiem vakantajiem amatiem tiek izsludināts atklāts konkurss. Ministrija, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37.pantu, norāda, ka pieteicējai nav subjektīvo tiesību prasīt, lai uz Jaunizveidoto amatu tiktu pārcelta tieši viņa gadījumā, ja iestāde uz Jaunizveidoto amatu rīko atklātu konkursu.
Ierēdnim nav no dienesta organizācijas sistēmas automātiski izrietošu tiesību pāriet citos civildienesta amatos. Valsts civildienesta likums ierēdņa pārcelšanu citā amatā paredz vienīgi, ja tas ir valsts interesēs (sk. Senāta 2010.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-490/2010 16.punktu ). Tiesu praksē atzīts, ka, ja iestādes reorganizācijas ietvaros tiek likvidēta viena vai vairākas amata vietas, kuru veicamie pienākumi pārcelti uz citu no jauna radītu amata vietu, un uz šo amatu netiek rīkots ārējs konkurss, tad atbrīvojamiem ierēdņiem ir tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi no jauna radītajam amatam.
Pieteicējai nav piedāvāts Jaunizveidotais amats, jo uz to tika plānots izsludināt atklātu konkursu. Konkurss tika izsludināts 2018.gada 10.aprīlī, tajā pieteicās 7 pretendenti, tostarp pieteicēja. Konkursa 2.kārtā komisija izvērtēja petendentu rakstveida pārbaudes darbus, lai noskaidrotu pretendentu zināšanas. Pieteicēja 2018.gada 13.jūnijā veica zināšanu rakstisko pārbaudījumu (praktisko darbu) konkursa 2.kārtas ietvaros, atbildēja mazāk par 50 % uz pārbaudes jautājumiem, un viņas dalība konkursā tika izbeigta.
Gan minētais konkurss, gan atkārtoti izsludinātais konkurss uz Jaunizveidoto amatu, kurā pieteicēja vairs nepieteicās, tika izbeigts bez rezultāta. Ministrija 2018.gada 17.decembrī vēlreiz izsludināja atklātu konkursu uz Jaunizveidoto amatu, kurā pieteicēja nav pieteikusies.
Atsaucoties uz Senāta atziņām Ministrija norādījusi, ka tai kā darba devējai ir tiesības nodarbināt tās personas, kurām ir labākas zināšanas, rezultāti un spējas. Senāts jau vairākkārt ir norādījis, ka Darba likuma 108.panta pirmā daļa ir vērsta uz to, lai noteiktu, kuram no vairākiem vienādus vai līdzīgus pienākumus pildošiem darbiniekiem (ierēdņiem) būtu priekšroka turpināt pildīt to pašu darbu. Priekšrocību izvērtēšana pēc darba rezultātiem un kvalifikācijas darba tiesībās ir noteikta, ievērojot darba devēja pamatotās intereses turpmāk nodarbināt darbiniekus, kuriem ir labākas zināšanas, rezultāti, spējas, kā arī, lai nodrošinātu izsvērtu personāla struktūru. Būtībā šis izvērtējums ir starp darbinieka un darba devēja interesēm, priekšroku dodot tieši darba devēja saimnieciskajām interesēm. Minētais princips ir ņemams vērā arī ierēdņu priekšrocību izvērtēšanā. Tādējādi salīdzināmi ir vienādi vai līdzvērtīgi amati struktūrvienības ietvaros, ņemot vērā darbības jomu.
Nav saskatāmi tādi šķēršļi, kas būtu lieguši pieteicējai pretendēt uz vakantajiem amatiem Ministrijā (gan uz Izglītības departamenta vietnieka vispārējās izglītības jomā amatu, gan uz Jaunizveidoto amatu atklātos konkursos).
Satversmes 106.panta mērķis ir privātpersonām nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum, bez diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes, un konkrētajā gadījumā šīs prasības nav pārkāptas. [4.10] Ministrijas valsts sekretārs, saņemot Valsts izglītības satura centra 2017.gada 18.septembra vēstuli Nr.1-06/974, ar 2017.gada 18.septembra rezolūciju Nr.01-21e/6206 uzdeva Ministrijas Izglītības departamenta direktorei /pers. AC/ sagatavot un iesniegt informāciju par Erasmus+ programmas TTT4WBL projektu, savukārt /pers. AC/ ar rezolūciju to uzdeva Izglītības departamenta vecākajai ekspertei /pers. L/ (nevis pieteicējai). Turklāt Ministrijas Izglītības departamenta direktore /pers. AC/ 2017.gada 1.septembra iesniegumā lūdza nozīmēt Izglītības departamenta vecāko eksperti /pers. L/ (nevis pieteicēju) par konkrētā projekta vadītāju ministrijas kompetencē esošu projekta uzdevumu veikšanai.
Arī Ministrijas Izglītības departamenta vecākās ekspertes /pers. L/ 2017.gada 29.decembra elektroniskās pasta vēstulē, kas adresēta Ministrijas Personālvadības nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājai /pers. AG/, pieteicējai un Ministrijas valsts sekretārei /pers. AH/, norādītais liecina par to, ka pieteicēja neveica attiecīgo darbu Erasmus+ TTT4WBL projektā. [5] Paskaidrojumos par Ministrijas apelācijas sūdzību pieteicēja norāda, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota. [5.1] Gan Amatā, gan Jaunizveidotajā amatā kā noteicošā ietverta viena un tā pati departamenta direktora pārraugāmā profesionālās izglītības joma. Savukārt pārējās trīs direktoru vietnieku pozīcijas saistāmas ar citu – pedagogu/pieaugušo izglītības, vispārējā izglītības un izglītības statistika/finanšu plānošanas jomu. [5.2] Tiesa pamatoti secinājusi, ka Jaunizveidotā amata pienākumos ietvertā darba vidē balstīto mācību jomas uzraudzība ir papildu pienākums koordinācijas ietvaros. Minēto apliecina arī tas, ka profesionālās kvalifikācijas prasībās Jaunizveidotajā amatā nav izvirzīta prasība pēc iepriekšējas pieredzes Eiropas projektu uzraudzībā.
Tiesa pareizi secinājusi, ka pieteicēja jau iepriekš līdz atbrīvošanai darbojusies kā Ministrijas iecelta politikas eksperte Erasmus+ apakšprogrammu īstenošanā (gan WBL-Balt, kas tika sekmīgi un ar uzslavu novērtējumos pabeigts, gan arī turpmākā projekta posmā TTT4WBL projekta koordinācijas un uzraudzības ietvaros), ko apliecināja lieciniece /pers. L/.
Kā pamatoti atzinusi tiesa, ir notikusi netaisnīga izturēšanās pret pieteicēju, salīdzinot ar diviem citiem departamentu 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs direktoriem, kuru amati tika pārvietoti un pārveidoti jaunajā struktūrā. Loģiski, ka tam bija jānotiek arī ar pieteicējas amatu, kam sekotu arī viņas pārcelšana Jaunizveidotajā amatā, kurā pienākumi tikai precizēti, būtiski nemainot pieteicējas lomu iestādē kopumā. [5.3] Tiesa pareizi norādījusi, ka pēc lietas materiālos esošo Ministrijas rīkojumu analīzes redzams, ka Ministrijā bija vakanti amati, ar kuriem Ministrijai bija jāveic pieteicējas kvalifikācijas un spēju izvērtēšana. Līdz ar to apelācijas sūdzībā pieteicējai nepamatoti pārmesta nepiedalīšanās citos amata konkursos, kā arī iesniegumu par pārcelšanu vakantā amatā neiesniegšana. Lietā izskatāmais jautājums ir vienīgi par to, vai Ministrija ir rīkojusies likumīgi.
Pieteicējas atbrīvošanas no civildienesta brīdī konkurss uz nevienu no vakantajiem amatiem nebija izsludināts. Savukārt Valsts civildienesta likuma 22.pantā noteiktais izņēmums skaidri norāda, ka konkursam ir jābūt jau izsludinātam tajā brīdī, kad ierēdnim būtu tiesības uz pastāvīgu civildienestu. Šī norma nav piemērojama gadījumos, kad Ministrija tikai nākotnē plāno rīkot konkursu. Konkursi uz vakantajiem amatiem tika izsludināti tikai vairākus mēnešus pēc pieteicējas atbrīvošanas no civildienesta. [5.4] Pieteicēja norāda, ka Amatā viņas pienākumi starptautiskās sadarbības jomā bija saistīti ar profesionālās izglītības jomu.
Kā pareizi norādījusi tiesa, arī Jaunizveidotajā amatā profesionālās izglītības joma dominē un no jaunā amata apraksta redzams, ka starptautisko kontaktu uzturēšana tieši profesionālās izglītības jomā ir pilnīgi neizbēgama (piemēram, Erasmus+ projekta uzraudzības un koordinēšanas jautājumā).
Tāpat minētais norādīts apelācijas sūdzībā, kā piemēru minot audita ziņojumā ietverto slēdzienu, ka starptautiskā sadarbība raksturīga visos departamentos, atbilstoši savai jomai, tostarp vispārējās izglītības jomā.
Tas, ka starptautiskās sadarbības īpatsvars ir samazinājies par dažiem procentiem, nenozīmē to, ka tā vispār vairs neskar konkrēto amatu. Līdz ar to pieteicējas iepriekšējā pieredze starptautiskajā sadarbībā norāda uz piemērotību un spējām izpildīt šo Jaunizveidotā amata apraksta sadaļu kvalitatīvi. [5.5] Ar Ministrijas 2018.gada 19.februāra rīkojuma Nr.13-2.1e/2018/65 1.punktu izdarītas šādas izmaiņas amatu struktūrā: divi amati pārcelti un pārveidoti (1.1. un 1.2.apakšpunkts), bet viens amats tiek izveidots (1.3.apakšpunkts).
Vārds „izveidot” nozīmē „radīt no jauna”, kas neatbilst apelācijas sūdzībā norādītajam, ka Ministrijā amatu skaits nemainījās. Sākotnējā rīkojumā minēts, ka šīs izmaiņas sākušas darboties no 12.februāra, t.i., jau pirms pieteicējas atbrīvošanas no civildienesta brīža. Arī tiesa saskatījusi netaisnīgu attieksmi pret pieteicēju, jo gadījumā, ja kaut kas tiek likvidēts, bet pēc tam atkal izveidots no jauna, tad rodas pamatotas šaubas par to, ka minētās darbības ir bijušas formālas.
Iespējams, tāpēc sākotnējo 2018.gada 19.februāra rīkojumu bija jāgroza, lai šo izveidotās vakances sākuma datumu izmainītu no vispirms noteiktā 12.februāra uz 19.februāri, kas ir nākamā darba diena pēc pieteicējas atbrīvošanas no civildienesta. [5.6] Ministrijas skaidrojums par valsts reformas plānu neattiecas uz lietu. Tieši Ministrijas rīcība, neizvērtējot un nepamatojot atbrīvotā ierēdņa neatbilstību vakantajiem amatiem, rada nesakārtotību pašā Ministrijā.
Ievērojot to, ka amata pienākumi vakantajos amatos netiek pienācīgi izpildīti un tos uzdod ierēdņiem kā papildu pienākumus, minētā rezultātā ierēdnis nespēj pildīt pilnvērtīgi ne savus tiešos pienākumus, ne arī no jauna uzliktos, kas bieži vien attiecas uz citu jomu. Konkursi lielākoties noslēdzas ar to, ka nav atbilstošu kandidātu. Pieteicējas ieskatā, risinājums būtu uzticēt amatu ierēdnim, kurš attiecīgos pienākumus konkrētajā profesionālās izglītības jomā ir veicis četrus gadus.
Ministrijas vēstuli par amata likvidēšanu nav korekti pielīdzināt darba devēja viena mēneša brīdinošajam uzteikumam.
Tiesa pareizi norādījusi, ka minētajā vēstulē norādītais, ka tā ir izvērtējusi pieteicējas kvalifikāciju un darba pieredzi, neatbilst patiesībai. To apliecina arī apelācijas sūdzībā apgalvotais, ka normatīvie akti Ministrijai šādu pienākumu neuzliek.
Lai gan pieteicēja iesniedza ministra prasīto procesu izvērtējumu un priekšlikumus par pārziņā esošajiem procesiem un to uzlabošanu, tomēr no vadības nekādas reakcijas nebija un sarunas nenotika. Minētais ir pretrunā ar administratīvo tiesību vispārējiem principiem, kuri uzliek pienākumu iestādei pamatot savas rīcības likumību un ievērot taisnīgu attieksmi. [5.7] Ministrijas atsaukšanās uz 2018.gada 29.oktobra iekšējiem noteikumiem Nr.6e/2018/24 „Par ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības jomā iestāžu pārraudzības kārtību”, kas ir pieņemti vairāk kā astoņus mēnešus pēc ierēdņa atbrīvošanas no civildienesta, ir nekorekta.
Tāpat Ministrija pati nonāk pretrunās, norādot, ka jau no 2012.gada 18.jūnija Politikas iniciatīvu departaments īstenoja Ministrijas starptautiskās sadarbības jomu. Minētais tieši pierāda jau iepriekš pieteicējas paskaidroto, ka viņas uzdevumos ietilpa tikai tā starptautiskās sadarbības joma, kas attiecas uz profesionālo izglītību. Politikas iniciatīvu un attīstības departaments organizēja tikai starptautiskās sadarbības ietvaru, bet ar saturu to vienmēr piepildīja attiecīgie politikas eksperti, tajā skaitā pieteicēja. Tā, piemēram, regulāri notika pieteicējas norīkošana kopā ar minētā departamenta pārstāvjiem piedalīties sarunās vai sanāksmēs ar Pasaules banku, Eiropas komisiju u.tml.
Pieteicējas ieskatā, gan Amatā, gan Jaunizveidotajā amatā noteicošā ir profesionālā izglītības joma. Reorganizācijas ietvaros notika direktora vietnieka amata pienākumu konkretizēšana un precizēšana.
Ministrija nav ņēmusi vērā pirmās instances tiesas sēdē Augstākās izglītības departamenta amatpersonas sniegtās liecības, ka koledžas pēc būtības ir profesionālās izglītības jomai un tās uzraudzībai pieskaitāmas izglītības iestādes un ka pieteicējai bija pieredze, un tāpēc viņa tika izvirzīta kā Ministrijas eksperts profesionālās izglītības jomā, t.sk. Koledžu stratēģiju izstrādes un apstiprināšanas komisijā. Koledžu stratēģijas ietver sevī gan koledžu mērķus, gan uzdevumus, gan attīstību, gan finansējuma avotus u.tml.
Apelācijas instances tiesā iesniegts jauns pierādījums – Ministrijas 2015.gada 8.maija rīkojums Nr.273, kas tādējādi nebūtu vērtējams. Vienlaikus pieteicēja norāda, ka minētajā komisijā darbojās un to vadīja pieteicējas padotā darbiniece no 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs profesionālās izglītības departamenta – /pers. AM/. Pieteicējai bija jānodrošina uzraudzības process pār padotās darbu.
Komisija ir tikai viens no pārraudzības rīkiem. Jāņem vērā, ka pieteicēja piedalījās tehnikumu konventos, tikās ar tehnikumu vadību, piedalījās nozaru ekspertu padomēs un profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomēs, kas visas ir izglītības iestāžu darbības pārraudzības formas. Pieteicēja šajos formātos runāja arī par minētās komisijas konstatētajiem faktiem un meklēja problēmu risinājumus.
Ministrija nepamatoti atsaucas uz definīcijām par augstāko izglītību, norobežojoties no pastāvošās prakses un liecinieku liecībām.
Ministrija tiesvedības gaitā nav atbildējusi uz jautājumiem: kādas konkrēti padziļinātās nozares specifiskas zināšanas trūkst pieteicējai; vai direktora vietniekam ir jābūt ekspertam visās jomās, kurās darbu pilda tā pakļautībā esošie darbinieki; vai departamenta direktoram pamatā ir nepieciešamas vadītāja un profesionālās izglītības jomas vispārēja pārzināšana un par specifiskiem jautājumiem atbild eksperti (piemēram, Erasmus+ abos projektos darba vidē balstītās mācībās eksperts pēc būtības bija /pers. L/, bet pieteicēja kā departamenta direktora vietnieks – darba uzraudzītājs un koordinators).
Augstākās izglītības departamenta funkcijas nav iekļautas Jaunizveidotā amata aprakstā un tās nepāriet uz jauno amatu. [5.8] Pieteicējas ieskatā, šīs lietas ietvaros nav jāvērtē konkursa rezultāti vai tā vērtēšanas kritēriji. Papildus pieteicēja norāda, ka Jaunizveidotā amata konkursa vērtēšana nebija objektīva, vērtēšanas komisijā piedalījās tostarp tās amatpersonas, kuras sagatavoja dokumentu par pieteicējas atbrīvošanu no civildienesta. Tāpēc pieteicēja nepiedalās atkārtotajos amata konkursos. [5.9] Par Erasmus+ otra projekta TTT4WBL ieviešanas procesu tieši atbildīgā bija Ministrijas eksperte /pers. L/.
Turklāt no Valsts izglītības satura centra 2017.gada 18.septembra vēstules Nr.1-06/974 redzams, ka kavēšanās ir citu ministrijas departamentu atbildības jomās – projekta informēšanas stratēģija (komunikācija), vizuālā identitāte (mārketings un publicitāte) un mājas lapas izstrāde (informāciju tehnoloģijas). Neviena no šīm jomām nebija ne pieteicējas, ne ekspertes /pers. L/ amata pienākumos.
Viens no pamatiem pieteicējas pieņemšanai civildienestā bija pieteicējas sadarbības pieredze ar uzņēmēju sektoru un pieredze Eiropas projektu uzraudzībā, kāds bija arī Erasmus+ WBL-Balt projekts par darba vidē balstītām mācībām profesionālajā izglītībā. Pieteicējai bija arī pieredze valsts pārvaldē, vadot atsevišķu departamentu Finanšu ministrijā ar aptuveni 30 padotībā esošiem civildienesta ierēdņiem, ieviešot Latvijā pirmo Kohēzijas finansējumu lielajiem infrastruktūras projektiem.
Pirmās instances tiesā /pers. L/ kā lieciniece apstiprināja pieteicējas sekmīgu dalību pirmajā Erasmus + WBL-Balt projektā attiecībā uz darba vidē balstītām mācībām 2014.-2017.gadā, kā arī viņas dalību TTT4WBL projektā. [5.10] Apelācijas sūdzībā tiek minēti jauni argumenti un pat iesniegti jauni pierādījumi, kurus Ministrija neizvirzīja lietas izskatīšanā pēc būtības pirmās instances tiesā. [5.11] Pieteicēja lūdz tiesu atzīt Rīkojumu par prettiesisku un uzlikt pienākumu Ministrijai atjaunot valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju, ieceļot to ieņemamajam amatam līdzvērtīgā amatā; atlīdzināt pieteicējai nesaņemto darba samaksu par darba piespiedu kavējuma laiku no atbrīvošanas brīža līdz valsts civildienesta attiecību atjaunošanas brīdim; kā arī atlīdzināt pieteicējai mantiskos zaudējumus, kas ir samaksātā atlīdzība par juridisko palīdzību, tostarp par paskaidrojumu sagatavošanu par apelācijas sūdzību, par summu 137,94 euro apmērā. [6] Ministrija papildu paskaidrojumā norāda šādus apsvērumus. [6.1] Likvidējot Amatu, tika vērtēts, vai pieteicēja varētu ieņemt citu amatu atbilstoši viņas spējām un kvalifikācijai, jo Ministrijas rīcībā bija informācija gan par pieteicējas darba pieredzi, gan kvalifikāciju, kas ir personas lietā, un par katru pieteicējas nostrādāto gadu ir veikts viņas darba izpildes novērtējums. Turklāt, kā norāda pati pieteicēja, pārējās trīs direktoru vietnieku pozīcijas ir ar pilnīgi citu izglītības jomu.
Reorganizācijas ietvaros atbilstoši darba tiesībās atzītiem principiem ņemta vērā amatu darbības joma. [6.2] Tam apstāklim, ka atklāti konkursi tika izsludināti pēc pieteicējas atbrīvošanas no amata, nav būtiskas nozīmes lietā. Ministrija nekādā veidā nav ierobežojusi pieteicējas tiesības dalībai atklātos konkursos.
Pretendentam, kurš ir piedalījies atklātā konkursā uz ierēdņa amatu, ir tiesības pārsūdzēt lēmumu par cita pretendenta iecelšanu amatā. Tomēr ne pieteicējai, ne kādai citai personai nav publisko subjektīvo tiesību prasīt, lai viņu ieceļ konkrētā amatā. Personai vien ir tiesības pretendēt uz amatu un prasīt, lai pret viņu pretendentu atlases procedūras ietvaros tiktu īstenota vienlīdzīga attieksme salīdzinājumā ar citiem pretendentiem. [6.3] Tas, ka Ministrijā līdz 2018.gada 29.oktobrim nebija izdoti attiecīgie noteikumi par uzraudzības īstenošanu pār Ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm, nenozīmē to, ka Ministrija neveica uzraudzību pār Ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm. Administratīvajā apgabaltiesā iesniegtais rīkojums par uzraudzības komisiju apliecina, ka pieteicēja tajā nebija iekļauta un līdz ar to neveica uzraudzību pār Ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm.
Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iesniegt papildu pierādījumus tiesā, kamēr lieta nav izskatīta pēc būtības. [6.4] Uzraudzības komisijas vadītāja bija Izglītības departamenta (nosaukums pirms reorganizācijas) vecākā referente /pers.ZL/, kurai pieteicēja bija tiešā vadītāja. Komisijas vadītājs organizē un vada komisijas sēdes un organizē komisijas darbu tādējādi, lai komisija varētu iepazīties ar lietas materiāliem un pieņemt pamatotu un tiesiskus lēmumus.
Savukārt komisijas locekļa tiešais vadītājs, t.i., pieteicēja, nevarēja ietekmēt komisijas lēmuma saturu pēc būtības, kā arī komisijas locekļu lēmums nav pakļauts kāda komisijas locekļa tiešā vadītāja kontrolei.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs [6.5] Lai gan pieteicēja paskaidro, ka 2017.gadā ir veikusi darbu projektā, piemēram, sūtījusi elektroniskos pasta sūtījumus, tomēr izdrukas par tiem tiesai nav iesniegtas. Pirmās instances tiesas sēdē lieciniece /pers. L/ liecināja, ka tikai tad, kad saņemts projekta apstiprinājums no Eiropas Komisijas, tiek parakstīts granta līgums ar Valsts izglītības satura centru un projektiem ir tāda specifika, ka tiem ir jāprasa valsts līdzfinansējums Ministru kabinetam, iesniedzot informatīvo ziņojumu, un, kad tas ir iesniegts, tikai tad ir pieejami valsts budžeta līdzekļi projektā, paskaidrojot, ka „tālāk bija vasara” un par projekta vadītāju viņu nozīmēja tikai 2017.gada septembrī. Lieciniece /pers. L/ paskaidroja, ka līdzfinansējums tika saņemts tikai 2017.gada aprīlī vai maijā, līdz ar to tikai tad varēja sākties projekta aktivitātes, kā arī to, ka Ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departaments bija atbildīgs par Erasmus programmu kopumā un projekta Erasmas+ TTT4WBL sadaļas vadītāja bija /pers. L/, kura arī pati regulāri ziņojusi par projekta virzību, ko apliecina liecinieces /pers.
L/ 2017.gada 29.decembra elektroniskā pasta vēstule /pers. AG/. Lieciniece /pers. L/ paskaidroja, ka, lai gan viņai kā projekta vadītājai bija jāsadarbojas ar citiem departamentiem un ar pieteicēju galvenokārt notika tikai diskusijas, konsultācijas, bet, vai tas bieži bija un regulāri, nevar pateikt.
Erasmus+ TTT4WBL projektā no Ministrijas puses netika izpildīti tās atbildībā esošie konkrētā projekta uzdevumi, kas liecina par to, ka pieteicēja neveica attiecīgo darbu Erasmus+ TTT4WBL projektā. [7] Pieteicēja papildu paskaidrojumā precizē, ka lūdz atlīdzināt izdevumus par saņemtajiem juridiskajiem pakalpojumiem un kopiju izgatavošanu kopā 174,30 euro apmērā.
Papildus pirmās instances tiesas atzītajiem mantiskajiem zaudējumiem pieteicēja norāda, ka tai atlīdzināmi mantiskie zaudējumi 54,43 eu ro apmērā par juridisko konsultāciju (1,5 stundas) un par paskaidrojumu par apelācijas sūdzību sagatavošanu, kā arī 4,62 euro apmērā par dokumentu atvasinājumu izgatavošanu tiesā, iepazīstoties ar lietas materiāliem. [8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 245. un 304.panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.
Motīvu daļa [9] Novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka Ministrijas apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pieteicējas pieteikums ir apmierināms daļēji. [10] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai (sk. šā sprieduma 3.punktu), to neatkārtojot.
Papildus, atbildot uz apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto. [11] Ministrija nav ierobežota veidot tādu organizatorisko struktūru, kādu tā uzskata par nepieciešamu. Kā to pamatoti norādījusi pirmās instances tiesa (šā sprieduma 3.2. un 3.3.punkts), nav pamata secināt, ka ar Reorganizācijas rīkojumu noteiktā Izglītības departamenta reorganizācija, tā vietā izveidojot divus departamentus – Izglītības departamentu un Profesionālās un pieaugušo izglītības departamentu – un nosakot attiecīgas amata vietas katrā no tiem, pati par sevi ir bijusi formāla. Taču tālāk ir izvērtējams, vai Ministrija tiesiski un pamatoti ir īstenojusi reorganizāciju tādā veidā, ka likvidējusi pieteicējas ieņemamo Amatu, un tā rezultātā izbeigusi valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju. [12] Apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas konstatējam un secinātajam (šā sprieduma 3.4.punkts), ka saskaņā ar Reorganizācijas rīkojumu trīs no četrām Izglītības departamenta direktora vietnieku vietām ir pārceltas un pārveidotas par departamenta direktora vietnieku vietām reorganizācijas rezultātā izveidotajā Profesionālās un pieaugušo izglītības departamentā un Izglītības departamentā, attiecīgi amatā pārceļot ierēdņus, kas pirms reorganizācijas pildīja amata pienākumus. Savukārt ceturtais Izglītības departamenta direktora vietnieka amats – Amats, kuru ieņēma pieteicēja – tika likvidēts, vienlaikus Profesionālās un pieaugušo izglītības departamentā izveidojot departamenta direktora vietnieka profesionālās izglītības un iestāžu pārraudzības jomā amatu (Reorganizācijas rīkojuma 1.1.7. un 1.5.apakšpunkts).
Apgabaltiesa nepiekrīt Ministrijas apelācijas sūdzībā izteiktajai iebildei, ka pirmās instances tiesas secinājums ir kļūdains un neatbilstošs lietas apstākļiem, jo tiesa nav ņēmusi vērā, ka viens no šiem vietnieku amatiem bija vakants un ka pārceltas tika tikai divas personas, kas iepriekš ieņēma departamenta direktora vietnieka amatus. Apgabaltiesa ņem vērā, ka pirmās instances tiesas spriedumā pirms secinājuma izdarīšanas ir skaidri norādīts, ka ir pārcelti ierēdņi, kuri pirms reorganizācijas pildīja Izglītības departamenta direktora vietnieka pedagoga un pieaugušo izglītības jomā un Izglītības departamenta direktora vietnieka izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā amata pienākumus, bet Izglītības departamenta direktora vietnieka vispārējās izglītības jomā amata vieta reorganizācijas brīdī bija vakanta, līdz ar to konkrētas amatpersonas pārcelšana nav notikusi. [13] Amatu vietu likvidēšana un atjaunošana neilgu laiku pēc tam var būt saistīta kā ar racionāliem un pamatotiem iemesliem, tā arī ar nepareizu plānošanu valsts pārvaldes ietvaros. Tāpēc ir būtiski konkrētie faktiskie apstākļi. Ņemot vērā, ka procesa iniciators un īstenotājs ir valsts pārvalde, tieši iestādei ir jāspēj pamatot, kādi apsvērumi ir bijuši tās rīcības pamatā. Situācijā, kad konkrēta amata vieta tiek likvidēta un ar to pašu lēmumu izveidota no jauna, lai jebkurai trešajai 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs personai nerastos šaubas par iestādes tiesisku rīcību iestādes struktūrvienību pārveidošanas procesā, iestādei ir jābūt būtiskiem apsvērumiem, kas dod pamatu šādi rīkoties. Citiem vārdiem, iestādes strukturālu pārmaiņu procesā var tikt veikta gan amata vietu likvidācija, gan jaunu izveidošana. Tomēr šādu strukturālu izmaiņu gadījumā, kad ar iestādes vienu lēmumu tiek gan likvidēta amata vieta, gan tāda pati amata vieta izveidota no jauna, pat ja šādas izmaiņas notiek vienlaikus ar iestādes citu struktūrvienību reorganizāciju, neitrālam vērotājam no malas var radīt saprātīgas šaubas par konkrēto strukturālo izmaiņu patieso mērķi. Tostarp, vai strukturālo pārmaiņu pamatā ir valsts pārvaldes efektivizēšana vai ar to tiek sasniegts cits mērķis, piemēram, konkrētu personu izslēgšana no dienesta. Attiecībā uz iestādes rīcību, likvidējot amata vietu un neilgi pēc tam to atjaunojot, Senāts ir atzinis, ka šāda rīcība var liecināt par ierēdņu skaita fiktīvu samazināšanu (sk. Senāta 2019.gada 14.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-557/2019 (A420274216) 8.punktu).
Ievērojot minēto, ir pārbaudāms, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējams objektīvs un saprātīgs pamatojums, kādēļ tika likvidēta viena departamenta direktora vietnieka amata vieta (Amats, kuru ieņēma pieteicēja), vienlaikus izveidojot citu departamenta direktora vietnieka amata vietu (Jaunizveidoto amatu), un izbeigtas valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju. [14] Rīkojumā, kā arī Ministrijas paskaidrojumos pirmā instances tiesai ir norādīts, ka Amats ir likvidēts un valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju ir izbeigtas, jo Jaunizveidotais amats nav pielīdzināms iepriekšējam Amatam, ņemot vērā atšķirības amata pienākumos. Jaunizveidotā amata pienākumi ietver padotības īstenošanu pār Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projektu „Jaunu pieeju izmēģināšana prakšu vadītājiem skolās un uzņēmumos darba vidē balstītās mācībās”, vienlaikus nodrošinot minētajā projektā pienākumu izpildi politikas attīstības jomā, kā arī padotības īstenošanu pār Ministrijas padotībā esošajām koledžām, un neietvers starptautiskās sadarbības jomu.
Apgabaltiesa atzīst, ka Ministrijas sniegtie apsvērumi par to nav pamatoti, kā arī nav konstatējamas būtiskas izmaiņas amata pienākumos, kas norādītu, ka bija pamats Amata likvidēšanai un tūlītējai cita izveidošanai no jauna. [14.1] Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 20.panta pirmo daļu ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1075 „Valsts un pašvaldību amatu katalogs”
11.2punktu amata aprakstā citastarp noteic gan amata pienākumus, gan amatam nepieciešamās kompetences un profesionālās prasības. Arī Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumu Nr.528 „Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 15.punkts noteic, ka departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā.
Līdz ar to tam, ka Jaunizveidotajā amatā veicamie pienākumi būtiski atšķiras no Amatā veicamajiem, jāizriet no konkrētajā amata aprakstā noteiktā.
Apgabaltiesa konstatē, ka Rīkojums, kurā Ministrija atsaukusies uz atšķirībām amatos veicamajos pienākumos kā pamatojumu valsts civildienesta attiecību izbeigšanai ar pieteicēju, ir izdots 2018.gada 3.februārī. Taču Jaunizveidotā amata apraksts ir apstiprināts tikai 2018.gada 3.aprīlī (lietas 1.sējuma 61.-69.lapa), kad pieteicēja jau bija vērsusies ar pieteikumu tiesā. Tas ir pamats apšaubīt, ka Rīkojuma izdošanas brīdī jau bija noteikti Jaunizveidotā amata pienākumi, lai varētu objektīvi un pamatoti gan konstatēt būtiskas atšķirības ar Amata pienākumiem, gan novērtēt pieteicējas atbilstību Jaunizveidotajam amatam.
Tāpat Reorganizācijas rīkojuma 2.1.punktā ir uzdots atbildīgajām amatpersonām līdz 2018.gada 10.februārim izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai departamenta reglamentus un amata aprakstus. Tas norāda, ka ne Reorganizācijas rīkojuma, ne Rīkojuma izdošanas laikā nav bijuši skaidri noteiktas ne no jauna izveidoto departamentu funkcijas, ne Jaunizveidotā amata, ne reorganizācijas rezultātā izveidoto departamenta direktoru un citu departamenta direktoru vietnieku amata pienākumi, kas ļautu pārliecināties par amatam noteiktajiem pienākumiem, Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora un to vietnieku atbildības jomām, kā arī to, ka bija objektīvs pamats Amatu likvidēt, nevis pārveidot, kā Ministrija to ir veikusi attiecībā uz citiem departamenta direktoru vietnieku amatiem.
Amata apraksta apstiprināšana tikai pēc tiesvedības procesa uzsākšanas, kad Ministrijai tiek prasīti paskaidrojumi, pati par sevi rada šaubas par Ministrijas rīcības objektivitāti, jo Ministrijai bija iespēja amata aprakstu sagatavot tādu, lai, zinot pieteicējas argumentāciju, izteiktu Jaunizveidotā amata pienākumus tā, lai radītu priekšstatu par to būtisku atšķirību no Amata pienākumiem, gan izvirzītu prasības, kurām pieteicēja neatbilst. [14.2] Apgabaltiesa ņem arī vērā, ka ne izglītības un zinātnes ministra 2017.gada 12.oktobra un 6.decembra rezolūcijās, ne Valsts pārvaldes reformu plānā 2020, kas Reorganizācijas rīkojumā minēts kā reorganizācijas pamats, nav norādīts pamatojums, kāpēc atšķirībā no citiem departamenta direktora vietnieka amatiem reorganizācijas rezultātā Amatu paredzēts likvidēts un tā vietā no jauna izveidot citu departamenta direktora vietnieka amatu.
No Reorganizācijas rīkojuma 1.1. un 1.7.apakšpunkta apgabaltiesa konstatē, ka reorganizācijas rezultātā Jaunizveidotajam amatam paredzēts nodot padotības īstenošanu pār Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projektu „Jaunu pieeju izmēģināšana prakšu vadītājiem skolās un uzņēmumos darba vidē balstītās mācībās”. Apgabaltiesa pilnībā pievienojās rajona tiesas spriedumā ietvertajai motivācijai un to neatkārto, ka tas, salīdzinot ar Amatā noteiktajiem un pieteicējas veiktajiem pienākumiem un uzdevumiem, nav atzīstams par būtisku jaunu amata pienākumu Jaunizveidotajā amatā (sk. šā sprieduma 3.6.1.apakšpunktu).
Apelācijas sūdzībā Ministrija norādījusi, ka tiesa ir nonākusi pie kļūdainiem secinājumiem, jo nepamatoti nav ņēmusi vērā Valsts izglītības satura centra 2017.gada 18.septembra vēstuli (lietas 2.sējuma 8.-9.lapa), ministrijas valsts sekretāra un Izglītības departamenta direktores /pers. AC/ 2017.gada 18.septembra rezolūcijas (lietas 2.sējuma 10.-11.lapa), Izglītības departamenta direktores /pers. AC/ iesniegumu un Ministrijas rīkojumu (lietas 2.sējuma 2.-6.lapa), Izglītības departamenta vecākās ekspertes /pers. L/ 2017.gada 29.decembra e-pasta vēstuli (lietas 1.sējuma 33.lapa), kas liecina, ka pieteicēja neveica attiecīgo darbu projektā. Apgabaltiesa tam nepiekrīt.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs Izvērtējot minētos dokumentus, apgabaltiesa atzīst, ka ministrijas valsts sekretāra un Izglītības departamenta direktores /pers. AC/ rezolūcijas, /pers. AC/ iesniegums un Ministrijas rīkojums pierāda, ka 2017.gada beigās projekta īstenošanā ir iesaistīta arī vecākā eksperte /pers. L/, kā arī viņai ir doti uzdevumi saistībā ar projektu. Taču tas neizslēdz citu Ministrijas amatpersonu iesaisti projekta īstenošanā. Šādu departamenta direktora vietnieka iesaisti un līdzdarbības pienākumu pierāda gan pirmās instances tiesas spriedumā norādītie Amata pienākumi un uzdevumi, gan pieteicējas darba izpildes novērtēšanas protokolā norādītais, gan /pers. L/ tiesas sēdē sniegtās liecības, gan arī /pers. L/ 2017.gada 29.decembra e-pasta vēstulē norādītais uz pieteicēju kā politikas eksperti projektā.
Savukārt Valsts izglītības satura centra vēstulei un /pers. L/ e-pasta vēstulei, kurās ietverts viedoklis, ka projektā no Ministrijas puses nav izpildīti Ministrijas atbildībā esošie plānotie projekta uzdevumi, nav izšķirošas nozīmes lietā. Pirmkārt, no minētajiem dokumentiem, vai no citiem lietā esošajiem dokumentiem nav konstatējams, ka Ministrija ir pievienojusies minētajiem viedokļiem un atzinusi, ka uzdevumi nav izpildīti, jo tieši pieteicēja vispār nav veikusi vai nav veikusi atbilstoši pienākumus vai uzdevumus projektā. Otrkārt, Ministrija kā pamatojumu Amata likvidēšanai un valsts civildienesta attiecību izbeigšanai ar pieteicēju nav minējusi pieteicējas iepriekšējo neatbilstošo vai nepietiekamo darbību saistībā ar projektu. [14.3] Reorganizācijas rīkojuma 1.7.punktā ir noteikts nodot Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta funkcijas attiecībā uz padotības īstenošanu pār ministrijas padotībā esošajām koledžām Profesionālās un pieaugušo izglītības departamentam, ievērojot tā kompetenci profesionālās izglītības jomā. Taču Reorganizācijas rīkojumā nav noteikts, ka šis pienākums tiek iekļauts Jaunizveidotā amata pienākumos.
No Ministrijas iesniegtā audita ziņojuma izraksta (lietas 1.sējuma 96.lapa) konstatējams, ka audita rezultātā secināts, ka koledžu uzraudzība ieteicams nodot Izglītības departamentam, taču piedāvātajās struktūrvienības izmaiņās nav piedāvāts koledžu uzraudzību noteikt konkrēta departamenta direktora vietnieka atbildībā. Ministrija nav iesniegusi citus pierādījumus, no kuriem būtu konstatējams, ka Reorganizācijas rīkojuma un Rīkojuma izdošanas laikā bija noteikts konkrēts pienākumu sadalījums starp departamenta direktoru un tā vietniekiem jaunizveidotajā struktūrā, citastarp šāda pienākuma noteikšana Jaunizveidotajam amatam. Tādējādi, pārzinot valsts pārvaldes iestādes uzbūvi un pienākumu sadalījumu, nebija izslēdzams, ka departamenta reglamentā un amata aprakstos pēc to apstiprināšanas šīs funkcijas īstenošana un vadība netiek noteikta Jaunizveidotajam amatam, bet paliek tikai Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora atbildībā.
Minētajā audita ziņojumā secināts, ka koledžu uzraudzība būtu uzskatāma par Izglītības departamenta kompetenci, jo koledžu uzraudzības forma ir pielīdzināma profesionālās izglītības iestāžu uzraudzības formai, kas tiek īstenota Izglītības departamentā, turklāt lielākā daļa to īstenoto programmu (vairāk kā 50 %) ir profesionālās vidējās izglītības programmas.
Tas pierāda, ka padotības īstenošana pār ministrijas padotībā esošajām koledžām nav vērtēta kā būtiski jauna funkcija, kuras īstenošana būtiski atšķiras no Izglītības departamenta iepriekš īstenotās funkcijas, nodrošinot padotību pār Ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm. Nekas neliecina, ka audita ziņojumā minētie secinājumi ir izteikti tikai saistībā ar to juridisko statusu, neņemot vērā koledžu īstenotās programmas. Ministrija nav iesniegusi pierādījumus, kas liecinātu par pretējo.
Novērtējot minēto kopsakarā, ir kritiski vērtējams, ka pamats, kāpēc atšķirībā no citiem departamenta direktora vietnieka amatiem Amats tika likvidēts un tā vietā izveidots Jaunizveidotais amats, bija tas, ka reorganizācijas rezultātā departamentam un secīgi departamenta direktora vietnieka amatam tika noteikta jauna funkcija – padotības īstenošana pār ministrijas padotībā esošajām koledžām.
Rīkojumā ir norādīts, ka Jaunizveidotā amata pienākumi ietvers padotības īstenošanu pār ministrijas padotībā esošajām koledžām. Taču ne Reorganizācijas rīkojums, ne Rīkojums nenoteic konkrētāk, kādus apakšpienākumus un uzdevumus tas ietvers, lai Rīkojuma izdošanas un valsts civildienesta attiecību ar pieteicēju izbeigšanas brīdī varētu tik izdarīts objektīvs un pamatots secinājums, ka Jaunizveidotā amata pienākumi saturiski būtiski atšķirsies no iepriekšējā Amata pienākumiem.
Apgabaltiesa pilnībā pievienojās rajona tiesas spriedumā ietvertajai motivācijai, ka padotības īstenošana pār ministrijas padotībā esošajām koledžām, salīdzinot ar iepriekš Amatā noteiktajiem un pieteicējas veiktajiem pienākumiem un uzdevumiem, nav atzīstams par būtisku jaunu amata pienākumu Jaunizveidotajā amatā (sk. šā sprieduma 3.6.2.apakšpunkts). Apgabaltiesa nepiekrīt Ministrijas apelācijas sūdzībā norādītajam, ka Amata apraksta 5.3., 5.4. un 5.6.apakšpunktā minētie amata pienākumi nav saistāmi ar profesionālās izglītības iestāžu padotības īstenošanu. Padotība ietver gan jautājumus par valsts pārvaldes organizāciju (institucionālā padotība), gan par valsts pārvaldes funkciju pildīšanu (funkcionālā padotība). Līdz ar to pienākumi, kas saistīti ar profesionālās izglītības iestāžu reorganizēšanas un likvidācijas procesiem, gan to padotību tiešajai vai pastarpinātajai pārvaldei, ir saistīti ar institucionālās padotības īstenošanu. Savukārt statistiskās informācijas analīze ir būtiska funkcionālās padotības īstenošanai. Turklāt pati Ministrija Amata apraksta 5.6.apakšpunktam analoģisku pienākumu ir iekļāvusi Jaunizveidotā amata apraksta 10.3.9.apakšpunktā, tādējādi to saistot ar amata pienākumu nodrošināt padotības īstenošanu pār ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm.
Lai gan bez šaubām padotības īstenošana pār koledžām ietvers virkni Ministrijas apelācijas sūdzībā norādīto uzdevumu īstenošanu, kurus iepriekš veica Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments un kuru īstenošanā ir atšķirības no pārējām profesionālās izglītības iestādēm, koledžu uzraudzība īstenojama pēc tiem pašiem uzraudzības principiem kā neiebilst arī Ministrija. Līdz ar to tas nav atzīstams par būtiski jaunu amata pienākumu. Uz to norāda arī tas, ka Jaunizveidotā amata aprakstā, salīdzinot ar Amata aprakstu, saistībā ar konkrēto amata pienākumu nav izvirzītas kādas jaunas un īpašas izglītības, profesionālo zināšanu un prasmju vai pieredzes prasības. Ministrija apelācijas sūdzībā ir norādījusi, ka Jaunizveidotajā amatā tiek prasītas padziļinātas zināšanas un prasmes, kas liecina par dziļāku nozares specifikas pārzināšanas nepieciešamību. Taču minētā norāde ir vispārīga un nekonkrēta, un amatu aprakstos un citos 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs Ministrijas iesniegtajos reorganizācijas dokumentos apgabaltiesa nerod tam apstiprinājumu.
Apgabaltiesa atzīst par nepamatotu arī Ministrijas apelācijas sūdzībā norādīto apsvērumu, ka pirmās instances tiesa nav noskaidrojusi būtisku apstākli, kādā veidā Ministrijā tika īstenota uzraudzība pār Ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm līdz reorganizāciju un vai pieteicēja ir piedalījusies uzraudzības komisijas darbā. Vispirms norādāms, ka tiesa pārbauda Ministrijas pieņemtā lēmuma tiesiskumu, vērtējot administratīvajā aktā ietverto pamatojumu un tiesā iesniegtos pierādījumus. Ne pirmās instances tiesai iesniegtajos reorganizācijas dokumentos, ne Rīkojumā, ne paskaidrojumos tiesai Ministrija nav norādījusi, ka Ministrijā ir bijusi izveidota padotībā esošo izglītības iestāžu uzraudzības komisija, kas mainīja Amata aprakstā noteikto pienākumu apjomu, kā arī iesniegusi tam pierādījumus. Apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas motivācijai, ka Amata aprakstā ietvertie pienākumi noteica padotības īstenošanu pār Ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm un pieteicēja attiecīgos amata pienākumus ir arī veikusi.
Ministrijas iesniegtie rīkojumi par Ministrijas padotībā esošo izglītības iestāžu uzraudzības komisiju (lietas 2.sējuma 119.121.lapa) paši par sevi nepierāda, ka šādas komisijas izveide ir mainījusi Amata pienākumu apjomu, tostarp vadīt un kontrolēt departamenta profesionālās izglītības jomā nodarbinātā ierēdņa darbu, kas iekļauts konkrētajā komisijā, kā arī īstenot padotību pār profesionālās izglītība iestādēm, nodrošinot pārējo amata aprakstā noteikto pienākumu ietvaros.
Apgabaltiesa var piekrist apelācijas sūdzībā norādītajam, ka dalība koledžu attīstības stratēģiju izvērtēšanas komisijās ir tikai viens neliels aspekts to uzraudzībā un piedalīšanos šādā komisijā nevar uzskatīt par iegūto profesionālo pieredzi koledžu uzraudzībā. Taču, vērtējot Amata likvidācijas, kā arī valsts civildienesta attiecību izbeigšanas ar pieteicēju pamatotību, nav pamata piešķirt būtisku nozīmi personas iepriekšējai darba pieredzei tieši koledžu uzraudzības jomā, kā arī vērtēt, vai pieteicējai tāda ir, jo pati Ministrija Jaunizveidotā amata aprakstā šādas profesionālās pieredzes prasību vispār nav izvirzījusi, tāpat kā nav izvirzījusi prasību pēc apelācijas sūdzībā minētajām padziļinātām zināšanām koledžu uzraudzības jomā. [14.4] Ministrija norāda, ka Jaunizveidotā amata pienākumi būtiski atšķiras no Amata pienākumiem, jo Jaunizveidotajā amatā departamenta direktors vairs nav atbildīgs par starptautisko sadarbību.
Apgabaltiesa konstatē, ka Reorganizācijas rīkojumā nav noteikts, ka Jaunizveidotā amatā departamenta direktora pienākumos nebūs pienākumu, kas saistīti ar starptautiskās sadarbības īstenošanu.
No Ministrijas iesniegtā audita ziņojuma izraksta (lietas 1.sējuma 96.lapa) konstatējams, ka audita ietvaros tika secināts, ka ar profesionālo izglītību un starptautisko sadarbību saistītās funkcijas ir viena departamenta direktora vietnieka pārvaldība, kā rezultātā ir ierobežota direktora vietnieka kapacitāte ar profesionālās izglītības pārvaldību saistīto funkciju veikšanai. Auditā tika secināts, ka starptautiskā sadarbība sastāda gandrīz 20 % no direktora vietniekam profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā pakļauto darbinieku darba laika. Audita zinājumā ir piedāvātas izmaiņas Izglītības departamenta struktūrā: departamenta direktors profesionālās izglītības jautājumos vairs nav atbildīgs par starptautisko sadarbību, kā rezultātā departamenta direktora vietniekam uzmanība var tikt pilnībā veltīta nozares politikas mērķu sasniegšanai profesionālajā izglītībā; starptautiskās sadarbības funkcijas tiek īstenotas to jomai atbilstošo vietnieku padotībā, savukārt starptautiskās sadarbības koordinēšana, kas nav specifiska nozarei, tiek īstenota Politikas iniciatīvu un attīstības departamentā.
Kā pamatoti to ir norādījusi pirmās instances tiesa, arī starptautiskā sadarbība, kas attiecas uz profesionālās izglītības jomas jautājumiem (ir specifiska nozarei), joprojām ir direktora vietnieka amata pienākumu lokā (sk. šā sprieduma 3.6.3.apakšpunktu).
Tādējādi Reorganizācijas rīkojums un Jaunizveidotā amata apraksts neapstiprina, ka Jaunizveidotajā amatā pilnībā tika noņemti pienākumi, kas saistīti ar starptautisko sadarbību. Tas arī saskan ar audita ziņojumā izteiktajiem priekšlikumiem par izmaiņām departamenta struktūrā, vērtējot abus norādītos priekšlikumus kopsakarā.
Apgabaltiesa ņem vērā, ka Amata aprakstā bija noteikti virkne pienākumu, kas saistīti ar starptautisko sadarbību (Amata apraksta 5.7. – 5.11., 5.20. - 5.23.punkts). Taču Ministrija nav iesniegusi pierādījumus, kas apstiprina, ka tieši pienākumi, kas saistīti ar starptautiskās sadarbības īstenošanu, nozīmības ziņā veidoja lielāko amata pienākumu apjomu.
Apgabaltiesa atzīst, ka, vērtējot Amatā veicamo pienākumu apjomu un nozīmību, nav pamata tos vērtēt tikai pēc Amata aprakstā iekļauto pienākumu skaita salīdzinājumā ar Jaunizveidotā amata aprakstā ietverto pienākumu skaitu. Tāpat arī Ministrijas norādītā vispārīgā informācija par amatpersonas piedalīšanos komandējumos un atsevišķu uzdevumu īstenošanā, kas saistīta ar starptautisko sadarbību, nepierāda, ka galvenie un nozīmīgākie Amata pienākumi bija saistīti tieši ar starptautiskās sadarbības nodrošināšanu.
Apgabaltiesa konstatē, ka audita ziņojumā nav ietverti secinājumi, cik lielu Amata pienākumu īpatsvaru un nozīmību sastāda pienākumi, kas saistīti ar starptautisko sadarbību, bet ir norādīts, ka starptautiskā sadarbība sastāda gandrīz 20 % no direktora vietniekam profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā pakļauto darbinieku darba laika. Arī, izvērtējot lietā iesniegtos pieteicējas darba izpildes novērtēšanas protokolos definētos mērķus un uzdevumus, nav konstatējams, ka Amatā būtiskākā daļa no individuālajiem mērķiem un uzdevumiem ir bijusi noteikta tieši saistībā ar starptautiskās sadarbības īstenošanu. Ievērojot minēto un to, ka joprojām starptautiskā sadarbība, kas attiecas uz profesionālās izglītības jomas jautājumiem (ir specifiska nozarei), saglabājas Jaunizveidotā amata pienākumos, nav pamata secinājumam, ka Jaunizveidotajā amatā, neietverot daļu Amata pienākumu, kas saistīti ar starptautisko sadarbību, ir būtiski mainīts amata pienākumu saturs. [14.5] Apkopojot minēto, apgabaltiesa secina, ka, lai arī amata pienākumi ir papildināti un mainīti, nav konstatējams, ka konkrētā departamenta direktora vietnieka atbildībā esošās struktūrvienības pamatfunkcijas un amatā veicamie pamatpienākumi tika būtiski mainīti. Tāpat paredzētās izmaiņas amata pienākumos nav bijis pamats jaunu amata pienākumu 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs izpildei nepieciešamo profesionālās pieredzes un kvalifikācijas prasību izvirzīšanai.
Turklāt pati Ministrija Rīkojumā, atsaucoties uz Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1075 „Valsts un pašvaldību amatu katalogs” 5.un 7.punktu, ir norādījusi, ka amata iekļaušana vienā amatu saimē norāda uz līdzību starp amatos veicamajiem vienai un tai pašai pamatfunkcijai atbilstošiem uzdevumiem. Savukārt amatu piederība dažādām amatu saimēm norāda uz to, ka amatiem ir atšķirīgas pamatfunkcijas, no kā izriet amatu pienākumu saturiskas atšķirības. Ņemot vērā Rīkojumā norādīto, ka gan pieteicējas ieņemamajam Amatam, gan arī Jaunizveidotajam amatam ir noteikts 36.amatu saimes IV līmenis, 13.mēnešalgu grupa, apgabaltiesa atzīst, ka Ministrijas izdarītais secinājums, ka Jaunizveidotais amats nav pielīdzināms iepriekšējam amatam, nav pamatots. Savukārt apelācijas sūdzībā norādītais par amata pienākumus atšķirību, ņemot vērā pienākumu sarežģītību, atbildību un vadības funkciju, nav pamatots ne ar ko konkrētu.
Ievērojot minēto, nav saskatāms objektīvs un racionāls pamats Amatu likvidēt, vienlaikus izveidojot jaunu departamenta direktora vietnieka amatu, kas saturiski būtiski neatšķiras no likvidētās amata vietas. Minētais kopsakarā ar to, ka Jaunizveidotā amata apraksts tika apstiprināts tikai pēc pieteicējas vēršanās tiesā, ka Ministrija paskaidrojumos tiesai amata likvidēšanu cita starpā pamato ar pieteicējas veikto Amata pienākumu kvalitāti, norāda, ka Amata likvidēšana bija vērsta uz to, lai no valsts dienesta atbrīvotu konkrēto, Ministrijas ieskatā, amatam neatbilstošo personu.
Apgabaltiesa neapšauba Ministrijas tiesības efektivizēt un optimizēt valsts pārvaldi, kā arī izpildīt Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 paredzēto par valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšanu. Tomēr konkrētajā gadījumā Ministrijai nav pamata atsaukties uz pienākumu samazināt nodarbināto skaitu, ja Ministrija pati vienlaikus ar Amata likvidāciju uzreiz ir izveidojusi Jaunizveidoto amatu. [15] Gadījumā, kad amata vieta tiek likvidēta vai reorganizēta, no Valsts civildienesta likuma 22.panta 1.punktā noteiktajām tiesībām uz pastāvīgu civildienestu izriet iestādes pienākums piedāvāt viņa spējām un kvalifikācijai atbilstošu amatu, ja attiecīgajā iestādē šāds amats ir vakants. Gadījumā, kad atbilstoši strukturālajām izmaiņām amats tiek likvidēts vai reorganizēts un tā vietā tiek izveidots cits līdzvērtīgs amats, kurā pamatā tiek saglabāti iepriekšējā amata pienākumi, un persona ir vienīgā, kas iepriekš attiecīgos pienākumus iestādē veica, iestādei primāri ir jāizvērtē personas atbilstība jaunizveidotajam amatam.
Apgabaltiesa konstatē, ka Ministrija brīdinājuma vēstulē un Rīkojumā ir norādījusi, ka Ministrijai nav likvidējamam amatam līdzvērtīgs atbilstošas nozīmības un atbildības pakāpes amats, proti, pieteicējas kvalifikācijai atbilstošs vakants amats, uz kuru netiek sludināts atklāts konkurss.
Tātad Ministrija ne 2018.gada 18.janvāra brīdinājuma vēstulē pieteicējai, ne Rīkojumā nav skaidri norādījusi uz to, ka Ministrija ir izvērtējusi pieteicējas atbilstību Jaunizveidotajam amatam. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Rīkojumu valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju tika nolemts izbeigt ar datumu (2018.gada 16.februāri) pirms stājās spēkā Reorganizācijas rīkojumā noteiktās izmaiņas iestādes struktūrā un tika izveidots Jaunizveidotais amats (2018.gada 19.februāra), apgabaltiesa atzīst, ka no Rīkojumā ietvertā formulējuma saprātīgs administratīvā akta adresāts nevar saprast, ka ir izvērtēta pieteicējas atbilstība arī Jaunizveidotajam amatam.
Apgabaltiesa piekrīt Ministrijas apelācijas sūdzībā norādītajam, ka normatīvajos aktos nav noteikts pienākums iestādei veikt nodarbinātā kvalifikācijas un profesionālās darba pieredzes izvērtējumu rakstveidā, kā arī to detalizēti aprakstīt. Taču apgabaltiesa norāda, ka administratīvā akta pamatojums kalpo tam, lai persona saprastu, kāpēc ir izdots tai nelabvēlīgs administratīvais akts, kā arī tiesa varētu veikt tā kontroli.
Konkrētajā gadījumā arī paskaidrojumos pirmās instances tiesai Ministrija ir argumentējusi valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar pieteicēju, atsaucoties tikai uz Rīkojumā minētajām izmaiņām amata pienākumos. Paskaidrojumos pirmās instances tiesai Ministrija nav ne norādījusi par pieteicējas atbilstības izvērtēšanu Jaunizveidotā amata prasībām, ne arī sniegusi argumentāciju tam, kurām no Jaunizveidotā amata prasībām pieteicēja neatbilda, lai būtu pamats secinājumam, ka Jaunizveidotais amats nav pieteicējas kvalifikācijai atbilstošs. Šāda argumentācija nav sniegta arī par citiem vakantajiem amatiem, tostarp izglītības departamenta direktora vietnieka vispārējās izglītības jomā amatu. Turklāt, ņemot vērā, ka amata apraksti vēl nebija izstrādāti un apstiprināti, un tātad amata pienākumi un to izpildei nepieciešamās pieredzes un kvalifikācijas prasības nebija noteiktas, Ministrijai nebija iespējams objektīvi šādu izvērtējumu veikt jau 2018.gada 18.janvārī, kā tas ir norādīts apelācijas sūdzībā. Ievērojot minēto, apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas secinājumam, ka Ministrija šādu izvērtējumu nepamatoti vispār nav veikusi. Līdz ar to Ministrijas secinājums, ka Ministrijai nav likvidējamam amatam līdzvērtīgs atbilstošas nozīmības un atbildības pakāpes amats, proti, pieteicējas kvalifikācijai atbilstošs vakants amats, nav tiesisks un pamatots.
Ministrija atsaucās uz tiesu prakses atziņām, kas minētas Tiesu prakses apkopojumā lietās par valsts dienestu 2007.2015.gadam un uz kurām atsaucas arī pirmās instances tiesa, ka nepieciešamība iestādei tās reorganizācijas un amata likvidēšanas gadījumā apsvērt iespēju pārcelt ierēdni citā viņa spējām un kvalifikācijai atbilstošā amatā, ir tikai tad, ja uz vakanto amatu netiek izsludināts atklāts pretendentu konkurss. Tādējādi Ministrijas ieskatā pirmās instances tiesa neatbilstoši ir novērtējusi to, ka Ministrija uz Jaunizveidoto amatu bija plānojusi izsludināt un izsludināja atklātu pretendentu konkursu. Apgabaltiesa tam nepiekrīt.
Gadījumos, par kuriem izteiktas minētas atziņas, konkrētā iestāde vai konkrētais amats, kuru persona ieņēma, patiesi tika likvidēti. Secīgi tālāk tika vērtētas personas tiesības ieņemt pēc būtības citu amatu (citā iestādē vai struktūrvienībā).
Šādā gadījumā personai no tiesībām uz pastāvīgu civildienestu neizriet priekšrocības ieņemt citu vakantu ierēdņa amatu iepretim personām, kas jau ir pieteikušās izsludinātā atklātā pretendentu konkursā uz šo citu amatu. Tātad ierēdņa amata likvidācija vai reorganizācija nav pamats pārtraukt jau uzsāktu administratīvo procesu par personas iecelšanu citā amatā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs atklāta pretendentu konkursa rezultātā.
Tomēr tas nav šīs lietas gadījums. Amata likvidēšanas un cita amata izveides pamatā nav konstatējamas būtiskas izmaiņas ne amata pienākumos, ne amata pienākumu izpildei izvirzītajās izglītības un profesionālās pieredzes un kvalifikācijas prasībās, ne arī izvērtēta pieteicējas atbilstība Jaunizveidotajam amatam. Šādos apstākļos nav saskatāms objektīvs un saprātīgs pamats izbeigt attiecības ar valsts civildienesta ierēdni, kuram jau ir zināšanas un pieredze valsts civildienestā un amata pienākumu izpildē, ierobežojot tā tiesības uz pastāvīgu civildienestu, balstoties uz iestādes vispārīgu vēlmi nākotnē izsludināt atklātu konkursu. Minētais norāda, ka Ministrijas rīcība reorganizācijas laikā ir bijusi vērsta uz to, lai tieši pieteicēju atbrīvotu no dienesta. [16] Ievērojot minēto, kā arī pievienojoties pirmās instances tiesas motivācijai, apgabaltiesa atzīst, ka Rīkojums ir prettiesisks un atceļams, pieteicēja ir atjaunojama valsts civildienestā līdzvērtīgā amatā, un pieteicējai kā zaudējuma atlīdzinājums izmaksājama nesaņemtā darba samaksu par darba piespiedu kavējuma laiku. Ņemot vērā, ka pieteicēja ir atjaunojama valsts civildienestā viena līdzvērtīgā amatā mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas, nesaņemtā darba samaksa atlīdzināma par periodu no atbrīvošanas brīža (2018.gada 16.februāra) līdz atjaunošanai valsts civildienestā brīdim. [17] Apgabaltiesa pievienojas arī pirmās instances spriedumā ietvertajai motivācijai (sk. šā sprieduma 3.12.punktu), ka pieteicējas prasījums par mantiskajiem zaudējumiem apmierināms daļēji un pieteicējai atlīdzināmi izdevumi par juridisko palīdzību (sniegtu juridisko konsultāciju, pieteikuma sastādīšanu un lūguma par pagaidu noregulējumu sastādīšanu) 115,25 euro apmērā.
Apelācijas instances tiesā pieteicēja izteikusi lūgumu papildus atlīdzināt izdevumus 59,05 euro apmērā, proti, par juridisko konsultāciju (1,5 stundas) sakarā ar atbildētāja apelācijas sūdzību 28,82 euro apmērā, par paskaidrojumu par apelācijas sūdzību sagatavošanu 25,61 euro apmērā, kā arī par dokumentu atvasinājumu izgatavošanu tiesā, iepazīstoties ar lietas materiāliem, 4,62 euro apmērā.
Tiesai iesniegts SIA „Consilia”, kas pieteicējai sniegusi juridisko palīdzību, izrakstītais rēķins Nr. /X/, no kura izriet, ka pieteicējai sniegtas juridiskās konsultācijas – 1,5 stundas (30,25 euro apmērā) un sagatavots dokuments, kas nepieciešams lietas sagatavošanai (33,88 euro apmērā), kā arī maksājuma uzdevums par rēķina apmaksu (lietas 2.sējuma 159.un 161.lapa). Dokumenta atvasinājuma izgatavošanas izdevumu apstiprināšanai iesniegts rēķins un kvīts (lietas 2.sējuma 160.lapa).
Ievērojot, ka pieteicēja ir iesniegusi pierādījumus, kas apliecina tās mantiskos zaudējumus, kā arī pieteicējas papildus prasītais atlīdzinājuma apmērs par juridisko palīdzību atbilst Noteikumu Nr.859 3.1. un 3.5.apakšpunktā noteiktajam apmēram, pieteicējas prasījums par mantiskajiem zaudējumiem apmierināms daļēji, un pieteicējai atlīdzināmi izdevumi par juridisko palīdzību un dokumentu atvasinājuma izgatavošanu kopā 174,3 euro apmērā.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda daļēji apmierināt /pers. B/ pieteikumu.
Atcelt Izglītības un zinātnes ministrijas 2018.gada 3.februāra rīkojumu Nr.13-2.1/2018/44 no tā pieņemšanas dienas.
Uzlikt par pienākumu Izglītības un zinātnes ministrijai viena mēneša laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas atjaunot /pers. B/ valsts civildienestā līdzvērtīgā amatā.
Uzlikt par pienākumu Latvijas Republikai viena mēneša laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas atlīdzināt /pers. B/ (personas kods /personas kods/) nesaņemto darba samaksu par darba piespiedu kavējuma laiku, summas apmēra noteikšanā ņemot vērā spriedumā minētos apsvērumus.
Uzlikt par pienākumu Latvijas Republikai viena mēneša laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas atlīdzināt /pers. B/ mantiskos zaudējumus 174,3 euro (viens simts septiņdesmit četri euro un 30 centi) apmērā.
Pārējā daļā pieteikumu noraidīt.
Piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. B/ samaksāto valsts nodevu par pieteikumu 30 (trīsdesmit) euro.
Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente I.Juhņeviča-Knoka Tiesneses L.Konošonoka 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs L.Vīnkalna 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs