Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Administratīvā rajona tiesa Liepājas tiesu nams – Administratīvās lietas

Lietas arhīva Nr. A42-01501-19 ECLI:LV:ADRJLTN:2019:0904.A420150119.2.S ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA LIEPĀJAS TIESU NAMS S P R I E D U LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Liepājā 2019.gada 4.septembrī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Blūma, piedaloties pieteicējam /pers. D/, pieteicēja pārstāvei /pers. E/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvei /pers. F/, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. D/ pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru pieteicējam tiktu piešķirts bezdarbnieka pabalsts.

Aprakstošā daļa [1] 2018.gada 12.oktobrī pieteicējs /pers. D/ vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūras) Starptautisko pakalpojumu nodaļā ar iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai.

Ar aģentūras Starptautisko pakalpojumu nodaļas 2018.gada 9.novembra lēmumu Nr.18/2672312 (turpmāk – sākotnējais lēmums) atteikts piešķirt pieteicējam bezdarbnieka pabalstu, jo, izvērtējot pieteicēja tiesības uz Latvijas Republikas bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar Eiropas parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu (turpmāk – regula Nr.883/2004) 65.panta 2.punkta un 5.punkta

a)apakšpunkta nosacījumiem, ir konstatēts, ka personas dzīvesvietas valsts, galvenais interešu centrs un kompetentā valsts pēdējās nodarbinātības laikā bija Apvienotā Karaliste, kurā personai bija tiesības pieprasīt bezdarbnieka pabalstu.

Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, aģentūras direktore 2018.gada 8.janvārī pieņēma lēmumu Nr.18/73844 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka pieteicējam nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu Latvijā, jo pieteicējs pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ne mazāk kā 12 mēnešus nebija apdrošināts bezdarba gadījumam. Nosakot personas tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, citas dalībvalsts apdrošināšanas periodi var tikt ņemti vērā tad, ja personai pēdējā nodarbinātība bija Latvijā, vai arī uz personu ir attiecināmi regulas Nr.883/2004 65.panta 5.punkta a) apakšpunkta izņēmuma nosacījumi. Konkrētajā gadījumā Latvija nav pieteicēja pēdējās nodarbinātības valsts. Savukārt vērtējot, vai pieteicējam ir tiesības uz bezdarbnieku pabalstu Latvijā atbilstoši regulas Nr.883/2004 65.panta 5.punkta a) apakšpunktam, aģentūra secināja, ka pieteicējam Apvienotajā Karalistē bija ilgstoša un stabila nodarbinātība (četri gadi un 27 dienas) un nodarbinātības laikā viņš pastāvīgi dzīvoja Apvienotajā Karalistē, kā arī šajā valstī atradās viņa galvenais interešu centrs. Tā kā pieteicējs arī pēc 2018.gada 20.marta (datums, kuru pieteicējs norāda kā laiku, no kura pastāvīgi dzīvo Latvijā) faktiski turpināja nodarbinātību Apvienotajā Karalistē un strādāja ne tikai attālināti, bet arī faktiski strādāja šīs valsts teritorijā (pieteicējs norāda, ka tika nosūtīts darbam projektā Apvienotajā Karalistē), tad pārsūdzētajā lēmumā konstatēts, ka pieteicējs Latvijā pastāvīgi dzīvo tikai pēc darba attiecību pārtraukšanas Apvienotajā Karalistē. Tāpat arī fakts, ka pieteicējam Apvienotajā Karalistē no 2016.gada 1.jūlija pieder nekustamais īpašums –dzīvoklis, kurā pieteicējs nodarbinātības laikā dzīvoja, norāda uz pastāvīgu saikni ar šo valsti. Tas, ka pieteicējs bija nolēmis turpmāk darbu meklēt Latvijā, nevar būt par pamatu Latvijas kā kompetentās valsts noteikšanā bezdarbnieka pabalsta piešķiršanā. Tā kā pieteicējs bija nodarbināts un sociāli apdrošināts Apvienotajā Karalistē, tad pēc darba attiecību pārtraukšanas, pieteicējam bija tiesības pieprasīt bezdarbnieka pabalstu Apvienotajā Karalistē, un, dodoties darbu meklēt uz Latviju, pieprasīt bezdarbnieka pabalsta eksportu uz Latviju saskaņā ar regulas Nr.883/2004 64.panta nosacījumiem. Ņemot vērā to, ka pieteicējs pēdējās nodarbinātības laikā Apvienotajā Karalistē nav pastāvīgi dzīvojis Latvijā, tad uz viņu nav attiecināmi regulas Nr.883/2004 65.panta 2.punkta un 5.punkta a) apakšpunkta izņēmuma noteikumi. Līdz ar to, nosakot pieteicēja tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, nav piemērojams arī regulas Nr.883/2004 61.panta 1. un 2.punkts, proti, tiesību noteikšanai uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu nevar tikt ņemti vērā apdrošināšanas periodi Apvienotajā

Karalistē. [2] Pieteikumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu pieteicējs norāda, ka pārsūdzētais lēmums neatbilst tiesību normām un ir atceļams turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [2.1] Aģentūra nav pareizi novērtējusi pieteicēja sniegtos faktus. No pieteicēja norādītā, ka 2018.gada 20.martā viņš atgriezās Latvijā, bet vēl mēnesi bija faktiski nodarbināts, kā arī tika nosūtīts projektam Apvienotajā Karalistē, bet 2018.gada 20.aprīlī darba devējs ar viņu pārtrauca darba tiesiskās attiecības, aģentūra secināja, ka Latvijā pastāvīgi pieteicējs dzīvo tikai pēc darba attiecību pārtraukšanas. Tas vien, ka pieteicējs strādāja pie projekta iepriekšējā nodarbinātības valstī, nenozīmē, ka atgriezās tur dzīvot. Laika posmā no 2018.gada 27.marta līdz 2018.gada 9.aprīlim pieteicējs atradās dažādās vietās gan Apvienotajā Karalistē, gan Īrijā. Pieteicējs nedzīvoja savā iepriekšējā dzīvesvietā – dzīvoklī, bet gan viesnīcās, turklāt Latvijā atgriezās 2018.gada 10.aprīlī, kas ir desmit dienas pirms darba devējs pārtrauca darba tiesiskās attiecības. Atgriežoties Latvijā, pieteicējs plānoja pastāvīgi šeit dzīvot, studēt, kā arī saglabāt darba tiesiskās attiecības ar Apvienotās Karalistes darba devēju, strādājot attālināti, kā arī nepieciešamības gadījumā īslaicīgi ceļotu. Tomēr, jau esot Latvijā, darba devējs darba tiesiskās attiecības uzteica. Šobrīd aģentūra nepamatoti pieteicēju uzskata par personu, kura pazaudēja darbu Apvienotajā Karalistē un tikai tad pārcēlās uz Latviju, lai gan patiesībā pieteicējs vispirms kļuva par Latvijas rezidentu un tikai tad pazaudēja darbu.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs M [2.2] Lai arī aģentūra norāda, ka pieteicējam bija jāvēršas pie Apvienotās Karalistes dienestiem un jāveic bezdarbnieka pabalsta eksports, tomēr pieteicējs nevarēja izpildīt formalitātes, kā to paredz regulas Nr.883/2004 64.pants, jo Apvienotajā Karalistē vairs nedzīvo. [2.3] Pieteicējs uzskata, ka attiecībā uz viņu ir piemērojami regulas Nr.883/2004 nosacījumi, jo viņš īstenoja savas tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā. Regulas Nr.883/2004 61. un 62.pantā paredzētie noteikumi liecina, ka tie ir vērsti uz to, lai darba ņēmējs rezidences valstī baudītu tādu pašu sociālo aizsargātību, kādu tas baudītu, ja tas nebūtu pārcēlies. Aģentūra nav ņēmusi vērā, ka situācija pieteicēja nodarbinātības laikā mainījās. Aģentūra nepareizi piemēroja regulas Nr.883/2004 65.panta 2. un 5.panta a) apakšpunktu faktiem, kas attiecas uz laiku, pirms pieteicējs pārcēlās uz Latviju. [2.4] Pieteicēja rezidenci aģentūra centās noskaidrot, nosūtot un lūdzot aizpildīt anketu. Rezidences valsts noteikšanas jēga ir ne tikai noskaidrot, vai piemērojams regulas Nr.883/2004 65.pants, bet arī, lai noteiktu, kuras valsts tiesību akti piemērojami konkrētajā laikā, īpaši, ja kāda valsts pabalstu piešķir ar rezidences nosacījumu. Ņemot vērā, ka gan aģentūra, gan Apvienotās Karalistes dienesti neuzskata pieteicēju par rezidentu, aģentūra šīs neskaidrības radītās sekas nepamatoti pārnesusi uz pieteicēju. Aģentūra, formāli piemērojot regulas Nr.883/2004 un Eiropas parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – regula Nr.987/2009) normas, ir radījusi apstākļus, kurā pieteicējam ir liegta sociālā palīdzība. [2.5] Ņemot vērā atlīdzināšanas principu un iestāžu savstarpējo atmaksāšanas kārtību, kas nostiprināta regulas Nr.883/2004 35.pantā un regulas Nr.987/2009 3.nodaļā, secināms, ka sistēma aptver situāciju, kurā valsts, kam jāizsniedz pabalstu, var mainīties. Pretējā gadījumā Eiropas Savienības likumdevējs būtu paredzējis, ka tikai nodarbinātības valsts ir atbildīga par pabalstu maksāšanu. [2.6] Aģentūras regulas Nr.883/2004 65.panta 2. un 5.panta a) apakšpunkta interpretācija noved pie absurdas faktiskās situācijas, kurā pieteicējs spiests atgriezties Apvienotajā Karalistē, lai būtu pieejams tās dienestiem. Nav loģiska situācija, kurā personai, kurai nepieciešams sociāls atbalsts, būtu jādodas uz citu valsti, kur tā jau deviņus mēnešus nedzīvo, lai lūgtu atbalstu.

[3] Paskaidrojumā tiesai aģentūra norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto argumentāciju. [4] Tiesas sēdē pieteicējs un viņa pārstāve uzturēja prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.

Atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa [5] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots. [6] Pieteicējs periodā no 2014.gada 24.marta līdz 2018.gada 20.aprīlim bija nodarbināts Apvienotajā Karalistē uzņēmumā /Nosaukums/. Atbilstoši anketā „Par pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanu nodarbinātības laikā citā ES/EEZ dalībvalstī vai Šveicē saskaņā ar regulas Nr.883/2004 65.panta 2. un 5.a) punktu un regulas Nr.987/2009 11.pantu” (lietas 45.lapa) norādītajam, no 2014.gada 24.marta līdz 2016.gada 1.jūlijam pieteicējs Apvienotajā Karalistē dzīvoja īrētā dzīvoklī, savukārt no 2016.gada 1.jūlija viņa īpašumā bija dzīvoklis, kurā dzīvoja līdz 2017.gada decembrim. Anketā pieteicējs norādījis, ka nodarbinātības laikā Apvienotajā Karalistē Latviju apmeklējis trīs līdz sešas reizes gadā un pavadījis Latvijā trīs līdz 14 dienas, bet periodā no 2017.gada decembra līdz 2018.gada martam Latviju apmeklējis biežāk kā reizi mēnesī. Pieteicējs Latvijā dzīvo pastāvīgi no 2018.gada 20.marta un pēc pieteicēja pārcelšanās uz Latviju darba devējs 2018.gada 20.aprīlī pārtrauca darba attiecības ar pieteicēju.

Pieteicējs 2018.gada 7.jūnijā Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālajā filiālē ieguva bezdarbnieka statusu (lietas 79.lapa). Ar 2018.gada 10.oktobra iesniegumu pieteicējs vērsās aģentūrā, lūdzot piešķirt viņam bezdarbnieka pabalstu (lietas 33.lapa). Aģentūra atteica piešķirt pieteicējam bezdarbnieka pabalstu, jo konstatēja, ka pieteicējs pēdējās nodarbinātības laikā Apvienotajā Karalistē nav pastāvīgi dzīvojis Latvijā, līdz ar to uz viņu nav attiecināmi regulas Nr.883/2004 65.panta 2.punkta un 5.punkta a) apakšpunkta izņēmuma noteikumi.

Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 3.panta pirmā daļa paredz, ka tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu, ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs. Šā likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Tā kā bezdarbnieka statusu Latvijā pieteicējs ieguva 2018.gada 7.jūnijā, tad pieteicējam bija jābūt apdrošinātam laika periodā no 2017.gada 7.februāra līdz 2018.gada 6.jūnijam. Lietā nav strīda par to, ka šajā laika periodā sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam par pieteicēju Latvijā nav reģistrētas, un pieteicējam nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu kā Latvijā nodarbinātai personai.

Regulas Nr.883/2004 61.panta 1.punkts noteic, ka dalībvalsts kompetentā iestāde, pēc kuras tiesību aktiem tiesību uz pabalstiem iegūšana, paturēšana vai ilgums ir atkarīgs no apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības periodu izpildes, ciktāl nepieciešams, ņem vērā tādus apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības periodus, kas ir izpildīti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem tā, it kā tie būtu izpildīti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro. Tomēr, ja piemērojamie tiesību akti nosaka, ka tiesības uz pabalstiem ir atkarīgas no apdrošināšanas periodu izpildes, nodarbinātības vai pašnodarbinātības, periodus, kas izpildīti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, neņem vērā, izņemot gadījumus, kad šie periodi būtu uzskatāmi par apdrošināšanas periodiem, ja tie būtu izpildīti atbilstoši piemērojamajiem tiesību aktiem. Savukārt minētā panta 2.punkts paredz, ka šos nosacījumus piemēro ar nosacījumu, ka attiecīgā persona ir pieprasījusi bezdarbnieka pabalstu pēdējās nodarbinātības valstī, izņemot 65.panta 5.punkta

a)apakšpunktā minētos gadījumus.

No minētā izriet, ka, nosakot personas tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, citas dalībvalsts apdrošināšanas periodi var tikt ņemti vērā tad, ja personai pēdējā nodarbinātība bija Latvijā, vai arī uz personu ir attiecināmi regulas Nr.883/2004 65.panta 5.punkta a) apakšpunktā minētie izņēmumi.

Konkrētajā gadījumā pieteicējs bija nodarbināts citā dalībvalstī, bet bezdarbnieka pabalstu pieprasīja Latvijā, kas nav pieteicēja pēdējās nodarbinātības valsts, līdz ar to lietā ir strīds par to, vai uz pieteicēju ir attiecināmi regulas Nr.883/2004 65.panta 5.punkta a) apakšpunktā minētie izņēmuma noteikumi. [7] Regulas Nr.883/2004 65.panta 2.punkta pirmais teikums paredz, ka pilnīgs bezdarbnieks, kas savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā dzīvojis dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts, un turpina dzīvot šajā dalībvalstī vai atgriežas šajā dalībvalstī, nodod sevi dzīvesvietas dalībvalsts nodarbinātības dienestu rīcībā. Šā panta 5.punkta a) apakšpunktā noteikts, ka bezdarbnieks, kas minēts 2.punkta pirmajā teikumā, saņem pabalstus saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem tā, kā tas būtu noticis, ja viņš būtu pakļauts šiem tiesību aktiem savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā. Šos pabalstus nodrošina dzīvesvietas iestāde.

Tādējādi, lai attiecībā uz personu piemērotu regulas Nr.883/2004 65.panta 2.punkta un 5.punkta a) apakšpunkta izņēmuma noteikumus, jākonstatē, ka persona ir nodevusi sevi dzīvesvietas dalībvalsts nodarbinātības dienestu rīcībā un personas pastāvīgā dzīvesvieta nodarbinātības laikā citā dalībvalstī atradās Latvijā, kur tiek pieprasīts bezdarbnieka pabalsts.

Atbilstoši regulas Nr.883/2004 1.panta j) apakšpunktā noteiktajam „dzīvesvieta” ir vieta, kurā persona pastāvīgi dzīvo.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15.panta ceturtajai daļai, piemērojot Eiropas Savienības tiesību normas, iestāde un tiesa ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

Pārsūdzētajā lēmumā iestāde atsaukusies uz Eiropas Savienības tiesu praksi, konkrēti uz 1977.gada 17.februāra spriedumā lietā Nr.76-76 Silvana Di Paolo v Ofiice national de l’emploi noteikto, ka jēdziens „dalībvalsts, kur viņš dzīvo” jāattiecina tikai uz valsti, kurā darba ņēmējs, kaut arī nodarbināts citā dalībvalstī, turpina pastāvīgi dzīvot un ar kuru ir pastāvīgi saistītas viņa intereses. Iestāde norāda, ka minētajā spriedumā citastarp secināts, ka regulas Nr.1408/71 71.panta izņēmumi jāinterpretē ierobežojoši un faktiski visos gadījumos, kad darba ņēmējam ir pastāvīgs darbs kādā dalībvalstī, pastāv prezumpcija, ka viņš tajā dzīvo, pat ja viņa ģimene palikusi citā valstī. Šajā spriedumā arī noteikts, ka minētās normas piemērošanā nozīme ir uzturēšanās ilgumam un pastāvīgumam, citā dalībvalstī atrastās nodarbinātības raksturam un personas nodomam, kas izriet no visiem apstākļiem.

Senāts līdzīgā lietā 2010.gada 28.jūnija spriedumā lietā Nr.SKA-424/2010 (A42438207) ir norādījis, ka regulas Nr.1408/71 izpratnē atbilstoši tās 1.panta „h” punktā sniegtajam skaidrojumam „dzīvesvieta” nozīmē parasto dzīvesvietu. Savukārt jēdziena „parastā dzīvesvieta” skaidrojumu regulas Nr.1408/71 71.panta pirmās daļas „b” (ii) punkta piemērošanai sniedz Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā izstrādāti kritēriji (sk. M.Fuchs. Kommentar zum Europaeischen Sozialrecht. 3.Auflage. Nomos Verlagsgesellschaft Baden-Baden, 2002, S.473 ), vērtējot to, vai Latvija ir vai nav uzskatāma par pieteicējas parasto dzīvesvietu. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas atziņām, ar valsti, kurā bezdarbnieks dzīvo, saprot to valsti, kurā persona, kaut arī nodarbināta citā dalībvalstī, turpina parasti dzīvot un kurā atrodas personas parasto interešu centrs. Turklāt minētais jēdziens ir tulkojams šauri, vērā ņemot ne tikai personas ģimenes stāvokli un ģimenes atrašanās vietu, bet arī tos apstākļus, kuru dēļ persona ir aizbraukusi, un tās nodarbinātības veidu citā valstī.

Savukārt jēdziens „valsts, kurā persona atgriežas” nozīmē vienīgi to, ka jēdziens „parastā dzīvesvieta” iepriekš minētajā izpratnē neizslēdz iespēju personai dzīvot citā dalībvalstī, ja šī dzīvošana tur nav pastāvīga. Noteicošais, lai piemērotu regulas Nr.1408/71 71.panta pirmās daļas „b” (ii) punktu bez iepriekš minētajiem apstākļiem ir: 1) dzīvošanas ilgums un nepārtrauktība pirms nodarbinātības uzsākšanas; 2) prombūtnes ilgums un iemesli (personas attieksme pret prombūtni); 3) nodarbošanās veids citā dalībvalstī; 4) darba ņēmēja nodoms, kā tas izriet no lietas apstākļiem kopumā, atgriezties tajā vietā, kur viņš dzīvoja pirms nodarbinātības uzsākšanas. Minētie apstākļi, kas jāvērtē kopsakarā, var liecināt par to, ka persona saglabā ciešu saiti ar savas dzīvesvietas valsti (sk.

Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā Nr.76-76 un spriedumu lietā Nr.C-102/91). Iepriekš minētie Eiropas Savienības Tiesas izstrādātie kritēriji atbilstoši konkrētās lietas apstākļiem ir jāpiemēro dalībvalsts tiesai (sk. Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā Nr.C-102/91 24.punktu) (sk. minētā Senāta sprieduma 7.-9.punktu).

Eiropas Savienības Tiesas izstrādātie kritēriji ir nostiprināti regulas Nr.987/2009 11.pantā.

No 2010.gada 1.maija stājās spēkā regula Nr.883/2004, kura aizstāja līdz tam spēkā esošo regulu Nr.1408/71 (sk. regulas Nr.883/2004 91.pantu un regulas Nr.987/2009 97.pantu). Regulā Nr.883/2004 ir saglabāti tie paši sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas pamatprincipi.

Administratīvās komisijas Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009.gada 12.jūnija lēmuma Nr.U2 „Par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.883/2004 65.panta 2.punkta darbības jomu attiecībā uz tādu pilnīgu bezdarbnieku tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstus, kuri nav pierobežas darbinieki, kas savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā dzīvojuši dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts” (turpmāk – lēmums Nr.U2) 2.punkts paredz, ka regulas Nr.883/2004 65.panta 5.punktu attiecina uz darbiniekiem, kas nodarbināti uz kuģa, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu; personām, kuras parasti darbojas divās vai vairāk dalībvalstīs; kā arī personām, uz kurām attiecas regulas 16.panta 1.punktā norādītā vienošanās, ja tie savas pēdējās profesionālās darbības laikā dzīvojuši dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts.

Lēmuma Nr.U2 3.punktā noteikts, ka, piemērojot šo lēmumu, dzīvesvietas valsti nosaka saskaņā ar regulas Nr.987/2009 11.pantu.

Saskaņā ar regulas Nr.987/2009 11.panta 1.punktu gadījumos, kad divu vai vairāku dalībvalstu iestāžu starpā nav vienošanās par tādas personas, uz kuru attiecas pamatregula, dzīvesvietas noteikšanu, šīs iestādes kopīgi izveido attiecīgās personas interešu centru, balstoties uz attiecīgu vispārēju tādas pieejamās informācijas izvērtējumu, kas vajadzības gadījumā var ietvert: a) uzturēšanās ilgumu un nepārtrauktību attiecīgo dalībvalstu teritorijā; b) personas situāciju, tostarp: jebkuras veiktās darbības būtību un specifiskās īpašības, jo īpaši vietu, kur šādu darbību parasti veic, darbības stabilitāti un jebkura darba līguma ilgumu; ģimenes stāvokli un ģimenes saites; nealgotu darbību veikšanu; studentiem – viņu ienākumu avotu; mājokļa situāciju, jo īpaši to, cik tas ir pastāvīgs; dalībvalsti, kurā personu uzskata par dzīvojošu nodokļu piemērošanai. Atbilstoši šā panta 2.punktam, ja vairāku to kritēriju apsvēršana, kas balstīti uz attiecīgiem 1.punktā izklāstītajiem faktiem, nerada vienošanos attiecīgo iestāžu starpā, tad izšķiroši faktori personas faktiskās dzīvesvietas noteikšanā ir minētās personas nodoms, kā tas redzams no šādiem faktiem un apstākļiem, jo īpaši iemesli, kas lika šai personai pārcelties.

Tātad personai, kura ir bijusi nodarbināta citā dalībvalstī, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu Latvijā ir tikai tad, ja atbilstoši iepriekš norādītajiem kritērijiem Latvija var tikt uzskatīta par vietu, kurā persona pastāvīgi dzīvo viņas nodarbinātības laikā citā dalībvalstī. [8] Iestāde secināja, ka pieteicējam Apvienotajā Karalistē bija ilgstoša un stabila nodarbinātība (četri gadi un 27 dienas) un nodarbinātības laikā viņš pastāvīgi dzīvoja Apvienotajā Karalistē, kā arī šajā valstī atradās viņa galvenais interešu centrs, tādēļ uz pieteicēju nav attiecināmi regulas Nr.883/2004 65.panta 2.punkta un 5.punkta a) apakšpunkta izņēmuma noteikumi, kā arī nav piemērojams regulas Nr.883/2004 61.panta 1. un 2.punkts, līdz ar to pieteicējam nav tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu.

Savukārt pieteicējs norāda, ka jau 2017.gada decembrī plānoja pārcelties uz Latviju, lai uzsāktu studijas Air Baltic pilotu akadēmijā, 2018.gada 20.martā viņš atgriezies Latvijā, bet vēl mēnesi bijis faktiski nodarbināts, kā arī ticis nosūtīts projektam Apvienotajā Karalistē, bet Latvijā atgriezies 2018.gada 10.aprīlī, kas ir desmit dienas pirms darba devējs pārtraucis darba tiesiskās attiecības (2018.gada 20.aprīlī). Pieteicējs uzskata, ka aģentūra nepareizi piemērojusi regulas Nr.883/2004 65.panta 2. un 5.panta a) apakšpunkta noteikumus.

Tiesa, izvērtējot spriedumā iepriekš norādītos kritērijus dzīvesvietas noteikšanai un pārsūdzētajā lēmumā ietverto pamatojumu, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ iestādes izdarītos secinājumus atzīst par pamatotiem. [8.1] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs pēdējās darba attiecības Latvijā pārtrauca uz paša vēlēšanos 2014.gada 21.martā, pieteicēja kopējais apdrošināšanas stāžs Latvijā ir nepilni divi gadi (lietas 59.lapa). No pieteicēja anketā (lietas 45.lapa) norādītā konstatējams, ka: 1) pieteicējs strādāja uzņēmumā /Nosaukums/ tālvadības gaisa kuģa pilota amatā. Pirmos gadus līgums tika noslēgts uz noteiktu laiku – gadu, pēc tam uz nenoteiktu laiku;

2)pieteicējs no Latvijas uz Apvienoto Karalisti izbrauca ar mērķi strādāt konkrētajā kompānijā /Nosaukums/; 3) pēc darba attiecību pārtraukšanas, pieteicējs nereģistrējās Apvienotās Karalistes nodarbinātības dienestā un bezdarbnieka pabalstu Apvienotajā Karalistē nepieprasīja, jo darba zaudēšanas brīdī bija pametis Apvienoto Karalisti. Pieteicējs turpmāk plāno dzīvot Latvijā, Apvienotajā Karalistē neplāno atgriezties un vēlas meklēt darbu Latvijā; 4) no 2014.gada 24.marta līdz 2016.gada 1.jūlijam pieteicējs Apvienotajā Karalistē dzīvoja īrētā dzīvoklī, bet no 2016.gada 1.jūlija pieteicēja īpašumā ir dzīvoklis, kurā pieteicējs dzīvoja nodarbinātības laikā Apvienotajā Karalistē; 5) nodarbinātības laikā Apvienotajā Karalistē, pieteicējs saglabāja Latvijā savu dzīvesvietas adresi. Dzīvoklis ir vecāku īpašumā un to apdzīvoja pieteicēja ģimenes locekļi; 6) nodarbinātības laikā Apvienotajā Karalistē pieteicējs Latviju apmeklēja trīs līdz sešas reizes gadā un pavadīja tajā 3 līdz 14 dienas, savukārt periodā no 2017.gada decembra līdz 2018.gada martam pieteicējs Latviju apmeklēja biežāk kā reizi mēnesī; 7) saikni ar Latviju pieteicējs atjaunoja 2017.gada decembrī, plānojot pārcelties, lai uzsāktu studijas Air Baltic pilotu akadēmijā. Ar darba devēju pieteicējs vienojās par darba attiecību saglabāšanu, strādājot attālināti, kā arī esot pieejams projektiem dažādās ES un citās valstīs. 2018.gada 20.martā pieteicējs atgriezās Latvijā, bet vēl mēnesi faktiski bija nodarbināts Apvienotajā Karalistē, kā arī tika nosūtīts darbam projektā Apvienotajā Karalistē. 2018.gada 20.aprīlī darba devējs ar pieteicēju izbeidza darba tiesiskās attiecības.

2018.gada 10.oktobra iesniegumā pieteicējs papildus norāda, ka saikne ar Latviju pieteicējam nebija visu nodarbinātības laiku, taču darba tiesisko attiecību izbeigšanas laikā šāda saikne jau bija (lietas 33.lapa). 2018.gada 7.decembra apstrīdēšanas iesniegumā pieteicējs norāda, ka pēdējās 178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs nodarbinātības laikā ne tikai saglabājis ciešu saikni ar Latviju, bet arī fiziski pārcēlies uz dzīvi Latvijā, lai Latvijā varētu mācīties un veidot karjeru. Pieteicējs norāda, ka nav laulājies, bet viņam ir ilgtermiņa partnere latviete, kura dzīvo ar pieteicēju Latvijā, darbu pieteicējs vēlas atrast Latvijā (lietas 47.-48.lapa).

Pieteikumā tiesai norādīts, ka laika posmā no 2018.gada 27.marta līdz 2018.gada 9.aprīlim pieteicējs bija nodarbināts projektā Apvienotajā Karalistē, atgriezās Latvijā 2018.gada 10.aprīlī, tas ir, desmit dienas pirms darba tiesisko attiecību pārtraukšanas, atgriežoties Latvijā bija plānojis pastāvīgi dzīvot Latvijā un studēt, kā arī saglabāt darba tiesiskās attiecības, strādājot attālināti, tomēr, jau esot Latvijā, pazaudēja darbu.

Tiesas sēdē pieteicējs papildus paskaidroja, ka 2017.gada nogalē pieteicies studijām Air Baltic pilotu akadēmijā, 2018.gada martā ticis uzņemts un mācības uzsāktas aprīļa vidū Rīgā. Pieteicējs uzskatījis, ka varēs saglabāt darba tiesiskās attiecības, strādājot attālināti, tomēr 2018.gada aprīlī abas puses secinājušas, ka tas nebūs iespējams, jo vairāk būtu nepieciešama pieteicēja klātbūtne. [8.2] Izvērtējot regulas Nr.987/2009 11.pantā norādītos kritērijus un apkopojot lietā konstatēto, tiesa atzīst par pamatotu iestādes izdarīto secinājumu, ka pieteicējam Apvienotajā Karalistē bija ilgstoša un stabila nodarbinātība (vairāk kā četri gadi) un nodarbinātības laikā viņš pastāvīgi dzīvoja Apvienotajā Karalistē, kā arī šajā valstī atradās viņa galvenais interešu centrs. Tas, ka darba līgums tika noslēgts uz nenoteiktu laiku un Apvienotajā Karalistē pieteicēja īpašumā no 2016.gada 1.jūlija bija dzīvoklis, kurā nodarbinātības laikā pieteicējs dzīvoja, norāda uz pastāvīgu saikni ar šo valsti. Arī pēc 2018.gada 20.marta, tas ir, datuma, kuru pieteicējs norāda kā datumu, kad atgriezies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, pieteicējs turpināja darbu tajā pašā uzņēmumā Apvienotajā Karalistē ne tikai attālināti, bet bija arī izbraucis uz šo valsti darbam projektā.

No lietā esošās pieteicēja sniegtās informācijas secināms, ka faktiski pieteicējs piekrīt iestādes konstatētajam, ka nodarbinātības laikā Apvienotajā Karalistē viņš arī pastāvīgi tur dzīvoja. Pieteicējs nepiekrīt iestādes izdarītajam secinājumam, ka viņš pastāvīgi dzīvo Latvijā tikai pēc darba attiecību pārtraukšanas Apvienotajā Karalistē. Kā konstatējams no apstrīdēšanas iesniegumā un pieteikumā norādītā, pieteicējs uzsver, ka nodarbinātības laikā ir atgriezies Latvijā, norādot uz regulas Nr.883/2004 65.panta 2.punktu, kas noteic, ka bezdarbnieks, kas savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā dzīvojis dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts, un turpina dzīvot šajā dalībvalstī vai atgriežas šajā dalībvalstī, nodod sevi dzīvesvietas dalībvalsts nodarbinātības dienestu rīcībā. Tiesa norāda, ka minētās normas piemērošanai nepieciešams konstatēt, ka persona savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas personas statusā dzīvoja dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts (tātad Latvijā), un atgriežas šajā dalībvalstī. Ievērojot normas uzbūvi, kā arī saikli „un”, tiesai nerodas šaubas, ka šie priekšnosacījumi ir kumulatīvi, proti – norma piemērojama tikai tad, ja konstatējama abu priekšnoteikumu esība. Kā norāda pieteicējs, 2017.gada nogalē viņam radies nodoms atgriezties Latvijā, kad pieteicies studijām Air Baltic pilotu akadēmijā, martā tika uzņemts pilotu akadēmijā un aprīļa vidū Rīgā uzsāktas mācības. Pastāvot šādiem apstākļiem, ka pieteicējs nolēma turpmāk studēt un darbu meklēt Latvijā, nevar būt par pamatu Latvijas kā kompetentās valsts noteikšanā bezdarbnieka pabalsta piešķiršanā.

Turklāt, kaut arī tam nav izšķirošas nozīmes, no lietas materiāliem nav secināms, ka pieteicējs 2018.gada 20.martā atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Pieteicējs norāda, ka laika posmā no 2018.gada 27.marta līdz 2018.gada 9.aprīlim viņš vēl bija nodarbināts projektā Apvienotajā Karalistē, atgriezās Latvijā 2018.gada 10.aprīlī, tas ir, desmit dienas pirms darba tiesisko attiecību pārtraukšanas.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmajai daļai administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Ievērojot to, ka pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprina viņa sniegtos paskaidrojumus, tiesa nevar atzīt par pierādītu faktu, ko pieteicējs ir norādījis paskaidrojumos, ka viņš atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā 2018.gada 20.martā, un pēc nodarbinātības projektā Apvienotajā Karalistē atgriezās Latvijā 2018.gada 10.aprīlī.

Pieteicējs ir iesniedzis izdruku no www.booking.com ar viesnīcu rezervācijām par šādiem laika periodiem: 2018.gada 4. – 6.februāris, 19. – 21.februāris, 5. – 6.marts, 10. – 11.marts, 11. – 14.marts, 27. – 30.marts, 30.marts – 2.aprīlis, 3. – 7.aprīlis, 7. – 8.aprīlis un 8. – 9.aprīlis. Šajā izdrukā ir norādīti tikai viesnīcu nosaukumi un norādītie datumi (lietas 22.lapa). Pieteicējs ir iesniedzis arī aviobiļetes par lidojumiem 2017.gada 27.decembrī no Edinburgas uz Rīgu, 2018.gada 8.janvārī no Rīgas uz Edinburgu, 2018.gada 13.janvārī no Londonas uz Rīgu, 2018.gada 7.februārī un 2018.gada 28.februārī no Edinburgas uz Rīgu, 2018.gada 4.martā no Rīgas uz Edinburgu, kā arī biļeti braucienam ar kuģi 2018.gada 18.-19.martā no Ņūkāstlas uz Amsterdamu (lietas 49.-55.lapa).

No minētā izdarāms tikai secinājums, ka pieteicējs periodiski ceļojis no Apvienotās karalistes uz Latviju un otrādi, taču tas neliecina par Latviju kā par pastāvīgu dzīves vietu. [8.3] Iestāde pamatoti norāda, ka pieteicējam bija tiesības pieprasīt bezdarbnieka pabalstu Apvienotajā Karalistē, un, dodoties darbu meklēt uz Latviju, pieprasīt bezdarbnieka pabalsta eksportu uz Latviju saskaņā ar regulas Nr.883/2004 64.panta nosacījumiem. Attiecībā uz pieteicēja tiesas sēdē minēto, ka viņš nevarēja pieprasīt bezdarbnieka pabalstu Apvienotajā Karalistē, jo saistībā ar studiju uzsākšanu nevarēja būt Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes rīcībā četras nedēļas kopš palikšanas bez darba, tiesa norāda, ka saskaņā ar regulas Nr.883/2004 64.panta 1.punkta a) apakšpunktā noteikto kompetentie dienesti vai iestādes tomēr var atļaut bezdarbniekam aizbraukt pirms šāda termiņa beigām. Pieteicējs šādu iespēju nav izmantojis.

Attiecībā uz pieteicēja pārstāves izteikto argumentu, ka šajā lietā būtu piemērojamas Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā C-236/87 Anna Bergemann v Bundesanstalt fur Arbeit izteiktās atziņas, tiesa piekrīt iestādes viedoklim, ka šajā lietā izteiktās atziņas nav piemērojamas konkrētajā lietā.

Šajā lietā Nīderlandes pilsone, atrodoties atvaļinājumā, nepilnu mēnesi pirms darba attiecību pārtraukšanas Nīderlandē, pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Vācijā, lai tur dzīvotu kopā ar savu vīru un viņu bērnu. Persona pēc pārcelšanās uz dzīvi Vācijā neturpināja faktiski strādāt (atradās atvaļinājumā). Eiropas Savienības Tiesa lēma, ka regulas Nr.1408/71 71.panta 1.punkta b) apakšpunkts ir piemērojams darba ņēmējiem, kuri pēdējās nodarbinātības laikā pārceļ savu dzīvesvietu uz citu dalībvalsti ģimenes iemeslu dēļ un kuri pēc pārcelšanās vairs neatgriežas nodarbinātības valstī, lai tur veiktu profesionālo darbību.

Konkrētajā gadījumā lietā līdzīgi apstākļi nav konstatējami, proti, nav konstatēti ģimenes apstākļi, kuru dēļ pieteicējs pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. [9] Apkopojot iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka nepastāv priekšnoteikumi pieteicēja prasītā administratīvā akta izdošanai.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. pantu un 289. – 291. pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda noraidīt /pers. D/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru /pers. D/ tiktu piešķirts bezdarbnieka pabalsts.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) 178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs S.Blūma

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.