Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams – Administratīvās lietas

Lietas arhīva Nr. A42-01154-19/20 ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0404.A420314718.4.S ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2019.gada 4.aprīlī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese M.Romanova, piedaloties pieteicēja /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/ un /pers. C/ likumiskā pārstāvja /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Edgaram Štālam, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei /pers. D/ un Valsts drošības dienesta pilnvarotajam pārstāvim /pers. E/, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2018.gada 25.oktobra lēmuma Nr.1180 atcelšanu daļā, ar kuru atstāts negrozīts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jūrmalas nodaļas 2018.gada 22.augusta lēmums Nr.2650 un /pers. C/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. C/ tiktu izsniegta Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja, kā arī /pers. C/ lūgumu par pagaidu noregulējuma līdzekli - pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izsniegt /pers. C/ uzturēšanās atļauju kā Savienības pilsoņa ģimenes loceklei.

Aprakstošā daļa [1] Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - pārvalde) 2014.gada 2.septembra lēmumu Nr.17817 pieteicējam Krievijas Federācijas pilsonim /pers. A/ 2014.gada 2.septembrī izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā līdz 2019.gada 1.septembrim un ar 2014.gada 2.septembra lēmumu Nr.17820 termiņuzturēšanās atļauja izsniegta pieteicēja /pers. A/ nepilngadīgajai meitai Krievijas Federācijas pilsonei /pers. C/ Latvijas Republikā līdz 2019.gada 1.septembrim. Katru gadu, līdz pat 2018.gadam, pārvalde pieteicējiem izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas pārreģistrēja.

Pieteicējs, iegūstot Bulgārijas pilsonību, 2018.gada 21.jūnijā vērsās pārvaldes Jūrmalas nodaļā ar iesniegumu par Savienības pilsoņa (t.i., ārzemnieka, kuram ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonība) reģistrācijas apliecības pieprasīšanu. Minētā apliecība pieteicējam izsniegta 2018.gada 10.jūlijā ar derīguma termiņu līdz 2023.gada 10.jūlijam. Vienlaikus pārvaldes Jūrmalas nodaļā saņemti pieteicējas dokumenti Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

Ņemot vērā Valsts drošības dienesta (līdz 2019.gada 1.janvārim - Drošības policija) sniegto informāciju, ar pārvaldes Jūrmalas nodaļas 2018.gada 22.augusta lēmumu Nr.2650 (turpmāk – lēmums Nr.2650) pieteicējam izsniegtā Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecība anulēta un ar pārvaldes Jūrmalas nodaļas 2018.gada 30.augusta lēmumu Nr.2766 (turpmāk – lēmums Nr.2766) atteikts izsniegt pieteicējai Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju.

Pieteicējs apstrīdēja lēmumu Nr.2650 un kā pieteicējas likumiskais pārstāvis - lēmumu Nr.2766. [2] Ar pārvaldes 2018.gada 25.oktobra lēmumu Nr.1180 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) (lietas 1.sēj. 19.-24.lapa) lēmums Nr.2650 un Nr.2766 atstāts negrozīts. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Pārvaldes Jūrmalas nodaļai nebija tiesiska pamata izvērtēt kompetentās valsts iestādes sniegtās informācijas pamatotību, taču atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumu Nr.675 „Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā” (turpmāk – noteikumi Nr.675) 56.3.3. un 55.5.apakšpunktā noteiktajam, pārvaldes Jūrmalas nodaļai bija jāpieņem lēmums Nr.2650 un lēmums Nr.2766. Līdz ar to lēmums Nr.2650 un lēmums Nr.2766 pieņemti atbilstoši tiesību aktos noteiktajam un ir pamatoti. [2.2] Ievērojot to, ka pieteicējam ir anulēta Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecība, atbilstoši Noteikumu Nr.675 2.1.apakšpunktā un 35.punktā noteiktajam, pieteicējai nav tiesiska pamata piešķirt Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju. [2.3] Tā kā likumdevējs ir pieņēmis, ka, iestājoties konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, valsts pārvaldei ir pienākums izdot noteikta satura administratīvo aktu, valsts pārvaldes iestādes rīcības brīvība šajā gadījumā ir samazināta līdz minimumam. [2.4] Pieteicējs kā Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis ar vīzu var brīvi ieceļot Latvijas Republikā un uzturēties deviņdesmit dienas pusgada laikā, attiecīgi pieteicēja kā viņa meita ir tiesīga pieprasīt vīzu ieceļošanai Latvijas Republikā. [3] Pieteicēji tiesā iesniegtajā pieteikumā un pieteicējas lūgumā par pagaidu noregulējuma līdzekli - pienākuma uzlikšanu pārvaldei izsniegt pieteicējai uzturēšanās atļauju kā Savienības pilsoņa ģimenes loceklei (lietas 4.-10., 119.-122.lapa) norādīja turpmāk minētos argumentus. [3.1] Pārvalde nav ieguvusi informāciju, kādus draudus pieteicēji rada. Tā nav veikusi izvērtējumu, vai pieteicēji apdraud kādu no sabiedrības pamatinteresēm, un nav identificējusi šīs apdraudētās pamatintereses. Pārvalde nav precīzi un plaši informējusi pieteicējus par sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumiem, uz kuriem balstās pārsūdzētais lēmums.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs [3.2] Neviena no Valsts drošības dienesta vēstulēm nesatur Noteikumu Nr.675 55.5. un 56.3.3. apakšpunktu piemērošanas pamatojumu, proti, nesatur norādi uz to, ko tieši apdraud pieteicēji - valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības veselību, un kādu no sabiedrības pamatinteresēm šis apdraudējums skar. [3.3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr.1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/??K, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Direktīva) 30.panta 2.punktā ir noteikts, ka „attiecīgās personas precīzi un plaši informē par sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumiem, uz kuriem pamatojas par viņiem pieņemtais lēmums, izņemot, ja tas ir pretrunā valsts drošības interesēm.” Tādējādi, izmantojot Direktīvu noteikumu Nr.675 55.5. un 56.3.3.apakšpunktu iztulkošanai, tajos ir ielasāms, ka pārvaldei pieteicēji bija precīzi un plaši jāinformē par sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumiem, uz kuriem balstās pārsūdzētais lēmums. Ja pārvaldes rīcībā šāda plašāka informācija nebija, tai bija pienākums pirms pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas to izprasīt no Valsts drošības dienesta un iegūto informāciju sniegt pieteicējiem. Savukārt, ja šīs informācijas izpaušana būtu pretrunā valsts drošības interesēm, tad arī vismaz šādu Valsts drošības dienesta atbildi pārvaldei bija pienākums iegūt no Valsts drošības dienesta un to iekļaut pārsūdzētajā lēmumā. [3.4] Ņemot vērā, ka lēmuma Nr.2650 darbība ar tā pārsūdzēšanu tiesā ir apturēta, pieteicējam ir spēkā esoša Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecība, līdz ar to pieteicējs ir tiesīgs gan uzturēties Latvijas Republikā, gan izceļot un atkal ieceļot atpakaļ Latvijas Republikā. Savukārt pieteicējai nav iespējas ieceļot Latvijas Republikā, lai satiktu savu tēvu un kopā ar viņu pavadītu laiku. Pieteicējai ir pietiekami pamatota interese par pagaidu aizsardzības līdzekli, lai netiktu ierobežotas viņas tiesības tikties un pavadīt laiku kopā ar pieteicēju. [4] Pārvalde paskaidrojumā tiesai (lietas 1.sēj. 50.-53., 142.-145.lapa) norādīja, ka pieteikums ir nepamatots, un lūdza to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus norādīja, ka nav pamatots pieteicēju viedoklis, ka pārvalde nezin, ko pieteicējs apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības veselību. Tā kā atzinumu ir sniegusi valsts drošības iestāde - Valsts drošības dienests, tad ir

acīmredzams, ka šajā gadījumā apdraudēta ir valsts drošība, nevis sabiedriskā kārtība, kas būtu Valsts policijas kompetences jautājums, vai arī sabiedrības veselība, par ko atbild kompetentās iestādes ārstniecības jomā.

Attiecībā uz pieteicējas lūgumu par pagaidu noregulējuma līdzekli pārvalde norāda, ka pieteicēja, tāpat kā viņas vecāki ir Krievijas Federācijas pilsone, līdz ar to Latvija nav vienīgā vieta, kur pieteicēja var realizēt saskarsmes tiesības ar tēvu, šādas tiesības viņa var realizēt arī Krievijā, kur ir viņas dzīvesvieta. Papildus norādāms, ka arī pieteicējas mātei ir atteikta uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, līdz ar to pieteicēja var atrasties ārpus Latvijas Republikas kopā ar savu māti. Tāpat ņemams vērā, ka 2018.gada 29.decembrī pieteicēja kopā ar māti ar Francijas Republikas izdotām vīzām ir ieceļojušas Latvijas Republikā un 2019.gada 9.janvārī izceļojušas no Latvijas Republikas. No minētā nepārprotami izriet, ka ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējai nav nodarīts kaitējums attiecībā par iespēju realizēt saskarsmes tiesības ar tēvu, un pagaidu aizsardzība konkrētajā gadījumā nav nepieciešama. [5] Valsts drošības dienests paskaidrojumos tiesai (lietas 1.sēj. 104.-106., 139.-140.lapa) norādīja, ka pieteikums un pieteicējas lūgums par pagaidu noregulējuma līdzekli ir nepamatoti, un lūdza tos noraidīt, pamatojoties uz turpmāk minēto. [5.1] Tieši valsts drošības iestādes, tostarp Valsts drošības dienests, ir institūcijas, kuras ir kompetentas novērtēt personu un izdarīt secinājumu, vai tā rada draudus nacionālajai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Pārvaldes funkcijas, uzdevumi un kompetence neaptver valsts drošības jomu vai tās politikas īstenošanu jebkādā tās formā, tomēr funkciju veikšanai tā pieprasa un saņem informāciju no citām valsts pārvaldes iestādēm, tostarp Imigrācijas likuma izpratnē - kompetentajām iestādēm saistībā ar nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības un drošības draudiem. Ņemot vērā minēto, pārvaldei nav pamata vai pienākuma pārvērtēt tai sniegto informāciju par personas radītiem draudiem, kuru dēļ tai nebūtu piešķirama uzturēšanās atļauja. [5.2] Valstij ir tiesības kontrolēt ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos tās teritorijā, līdz ar to, konstatējot, ka pastāv pamatoti iemesli, personai var tikt ierobežotas tiesības uzturēties valstī, saskaņā ar kompetento iestāžu atzinumu. [6] Tiesas sēdē pieteicēju pārstāvji pieteikumu un lūgumu par pagaidu aizsardzību uzturēja uz tajos norādīto argumentu pamata.

Tiesas sēdē atbildētāju pārstāvji pieteikumu un lūgumu par pagaidu aizsardzību neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa [7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms, kā arī ir noraidāms lūgums par pagaidu aizsardzību. [8] Imigrācijas likuma 2.1 panta otrajā daļā noteikts, ka kārtību, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā, nosaka Ministru kabinets.

Atbilstoši noteikumu Nr.675 56.3.3.apakšpunktam Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis zaudē tiesības uzturēties Latvijas Republikā un viņam anulē reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja kompetentas valsts institūcijas ir sniegušas informāciju par to, ka persona rada draudus valsts drošībai. Atbilstoši noteikumu Nr.675 55.5.apakšpunktam reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju neizsniedz, ja kompetentas valsts institūcijas ir sniegušas informāciju par to, ka persona rada draudus valsts drošībai. Administratīvā procesa likuma 57.pantā noteikts, ka iestādei, kurai lieta piekritīga, ierosina administratīvo lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots attiecīgs administratīvais akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt.

No lietas materiāliem izriet, ka 2018.gada 10.jūlijā pārvaldes Jūrmalas nodaļā pieteicējam tika izsniegta Eiropas Savienības reģistrācijas apliecība Nr.EA0027285 ar derīguma termiņu līdz 2023.gada 10.jūlijam. 2018.gada 9.augustā pārvaldē saņemta kompetentas valsts iestādes 2018.gada 8.augusta vēstule Nr.21/2137-IP „Atkārtots vērtējums par ieceļošanas ierobežojumiem /pers. A/ un viņa ģimenes locekļiem” (lietas 1.sēj. 26.lapa), kurā norādīts, ka pieteicējam izsniegtā Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecība ir anulējama, pamatojoties uz Noteikumu Nr.675 56.3.3.apakšpunktu, savukārt pieteicēja laulātajai /pers.F/ un pieteicēja nepilngadīgajai meitai /pers. C/ Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju izsniegšana ir atsakāma, pamatojoties uz Noteikumu Nr.675 55.5.apakšpunktu.

Pārvalde, lai konstatētu, vai joprojām pastāv šķēršļi Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecības anulēšanai pieteicējam un Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas izsniegšanas atteikumam pieteicējai, ar 2018.gada 19.oktobra vēstuli Nr.24/1-42/3249 „Par atkārtotas pārbaudes veikšanu” (lietas 93.lapa) vērsās kompetentā valsts iestādē un lūdza sniegt atzinumu pieteicēju lietā. 2018.gada 24.oktobrī pārvaldē tika saņemta kompetentās valsts iestādes 2018.gada 24.oktobra vēstule Nr.21/2775-IP „Atkārtots vērtējums par ieceļošanas ierobežojumiem /pers. A/ un viņa 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs ģimenes locekļiem” (lietas 1.sēj. 27.lapa), kurā norādīts, ka joprojām saglabājas 2018.gada 8.augusta vēstulē Nr.21/2137-IP „Atkārtots vērtējums par ieceļošanas ierobežojumiem /pers. A/ un viņa ģimenes locekļiem” noradītie apstākļi, kas ir pamats pieteicējam izsniegtās Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecības anulēšanai, pamatojoties uz Noteikumu Nr.675 56.3.3.apakšpunktu, un atteikumam pieteicēja laulātās un pieteicējas Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju izsniegšanai, pamatojoties uz Noteikumu Nr.675 55.5.apakšpunktu.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja neapdraud valsts drošību. Turklāt viņa ir nepilngadīga. Tomēr viņas lūgums par Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas izdošanu ir balstīts uz pieteicēja statusu.

Ievērojot minēto, pārvaldes Jūrmalas nodaļā 2018.gada 30.augustā pamatoti tika pieņemts lēmums Nr.2766 un 2018.gada 22.augustā - lēmums Nr.2650, kā arī pārvalde pamatoti, izskatot pieteicēju lēmumu Nr.2655 un Nr.2766 apstrīdēšanas iesniegumus, konstatēja, ka pieteicēju lietu apstākļi nav mainījušies. [9] Attiecībā uz pieteicēju argumentiem par pārvaldes rīcības brīvību, tiesa norāda turpmāk minēto. [9.1] Noteikumu Nr.675 56.3.3.apakšpunkts un 55.5.apakšpunkts paredz pārvaldes pienākumu izdot obligāto administratīvo aktu, proti, anulēt reģistrācijas apliecību Savienības pilsonim un uzturēšanās atļauju, ja tā ir saņēmusi kompetentās valsts institūcijas informāciju par personas radīto apdraudējumu valsts drošībai, kā arī neizsniegt uzturēšanās atļauju un reģistrācijas apliecību Savienības pilsoņa ģimenes loceklim.

Konkrētajā gadījumā atzinumu ir sniedzis Valsts drošības dienests un tā atzinums ir pamats, lai aizliegtu pieteicējiem uzturēties Latvijas Republikā.

Šādā gadījumā uzskatāms, ka likumdevējs jau pats ir izdarījis lietderības apsvērumus un pārvaldei, saņemot attiecīgo informāciju no Valsts drošības dienesta, ir jāizdod obligātais administratīvais akts. [9.2] No tiesisko seku īstenošanas obligātā administratīvā akta izdošanas pienākuma gadījumā iestādei ir tiesības atkāpties tikai netipiskos gadījumos. Tas ir, konstatējot, ka pastāv īpaši faktiskie apstākļi, kas būtiski nošķir konkrētu gadījumu no citiem, ir tiesības atkāpties no attiecīgā normā paredzēto tiesisko seku īstenošanas (skat. Satversmes tiesas 2007.gada 28.februāra lēmums lietā Nr. 2006-41-01). Netipisks ir tāds gadījums, kas izpilda visus likuma normas tiesiskā sastāva nosacījumus, taču ar to nesaraujami ir saistīti papildu apstākļi, kas būtiski maina šī gadījuma raksturu.

Netipiskus gadījumus likumdevējs nav apzināti ietvēris savā likuma normā īstenotajā gribā, jo tas tos nav paredzējis (ja tas tos būtu paredzējis, tad, attiecīgā normas sastāva ietvaros definējot tipisko gadījumu, būtu to iekļāvis). Tas līdz ar to attiecībā uz netipiskajiem gadījumiem nav izdarījis arī samērīguma apsvērumus un nav iekļāvis tos normā paredzētajās tiesiskajās sekās (sk. Levits E., Samērīguma princips un obligātais administratīvais akts. Jurista vārds, 27.03.2007., Nr.13). [9.3] Konkrētajā gadījumā no vienas puses pieteicēja tiesības uzturēties Latvijas Republikā netika apšaubītas vairāku gadu garumā, proti, no 2014.gada, kad viņam pirmo reizi tika izsniegta uzturēšanās atļauja, kura katru gadu tika reģistrēta. Tomēr šis fakts nav apstāklis, kura dēļ nevarētu konstatēt apdraudējumu valsts drošībai, kā tas izriet no strīdus atzinuma, un no lietas materiāliem neizriet, ka konkrēts gadījums ir netipisks, proti, nav ziņu par īpašiem apstākļiem, kas būtu saistīti, piemēram, ar pieteicēju vecumu, veselības stāvokli, ģimenes un ekonomisko stāvokli, sociālo un kulturālo integrāciju Latvijas Republikā. Arī pieteicēji nav norādījuši uz tādiem apstākļiem, lai tiesa šo gadījumu atzītu par netipisku.

Ņemot vērā minēto, nav konstatējami tādi apstākļi, kas izskatāmo gadījumu raksturotu kā netipisku. Līdz ar to pārvaldes rīcība, saņemot atzinumu, kurā norādīts, ka, ņemot vērā pārbaudes laikā iegūto informāciju, Valsts drošības dienests uzskata, ka pieteicējam izsniegtā Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecība būtu jāanulē, pārvalde pamatoti izdeva obligāto administratīvo aktu par Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecības anulēšanu un atteikumu izsniegt pieteicējai Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju. Turklāt pieteicējs ir Bulgārijas pilsonis un lietā nepastāv strīds, ka viņš var ieceļot Latvijas Republikā bez vīzas un uzturēties līdz deviņdesmit dienām jebkurā 180 dienu laikaposmā. [10] Attiecībā uz pieteicēju argumentu, ka ne no sākotnējiem lēmumiem, ne no pārsūdzētā lēmumā nav saprotams, kādi apstākļi bija par pamatu Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecības anulēšanai un atteikumam izsniegt pieteicējai uzturēšanās atļauju, tiesa norāda turpmāk minēto. [10.1] Atzinums saskaņā ar likumu „Par valsts noslēpumu” un Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.7.5.apakšpunktu ir klasificēts kā slepens, jo ir balstīts uz valsts drošības iestādes operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūto informāciju. Tā kā atzinums klasificēts kā valsts noslēpums, atzinuma izmantošana ir ierobežota likuma „Par valsts noslēpumu” noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši likuma „Par valsts noslēpumu” 9.pantam pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešamas veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras saskaņā ar šo likumu ir saņēmušas speciālās atļaujas.

Ievērojot minēto un Valsts drošības dienesta paskaidrojumā tiesai norādīto, ka atzinums ir balstīts uz Valsts drošības dienesta rīcībā esošo operatīvās darbības informāciju, tiesai neradās šaubas, ka nav pieļaujams pārsūdzētajā lēmumā norādīt visus apstākļus, kas ir lēmuma pieņemšanas pamatā, jo tādējādi varētu tikt nodarīts kaitējums valsts drošības interesēm. [10.2] No Direktīvas preambulas izriet, ka viens no tās mērķiem ir pasargāt personas, kas, īstenojot ar Līgumu piešķirtās tiesības un brīvības, ir faktiski integrējušās uzņēmējā dalībvalstī, no izraidīšanas valsts drošības apsvērumu dēļ. Jo vairāk Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļu ir integrējušies uzņēmējā dalībvalstī, jo augstākam attiecīgi vajadzētu būt aizsardzības līmenim pret izraidīšanu. Tomēr attiecībā uz uzturēšanās atļaujām preambulā ir norādīts, ka saskaņā ar Direktīvas 27.panta pirmo daļu dalībvalstis neatkarīgi no valstiskās piederības drīkst ierobežot Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību valsts drošības apsvērumu dēļ. Šādus apsvērumus neizmanto ekonomiskos nolūkos. No Direktīvas 27.panta otrās daļas izriet, ka pasākumi, ko veic valsts drošības apsvērumu dēļ, atbilst proporcionalitātes principam un pamatojas tikai uz attiecīgā indivīda personisko darbību. Attiecīgā indivīda personiskajai darbībai jārada faktiski, attiecīgajā brīdī esoši un pietiekami nopietni draudi, kas skar vienu no sabiedrības pamatinteresēm. Nav pieņemami apsvērumi, kas atdalīti no konkrētā gadījuma iezīmēm vai pamatojas uz vispārējas profilakses apsvērumiem.

Konkrētajā gadījumā pārvalde un Valsts drošības dienests ir norādījusi uz aizskartajām interesēm, proti, valsts drošība. Tiesa, iepazīstoties ar atzinumā norādīto, secina, ka atzinums nav uzskatāms par patvaļīgu un tas atbilst tiesību normām. Atzinumā minētā informācija un par to izdarītie secinājumi nav pārvērtējami, bet no tiem ir izdarāms secinājums, ka likumā noteiktā procesā kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka pieteicējs rada apdraudējumu valsts drošības interesēm. Valsts drošības dienests tiesai ir sniedzis informāciju par apstākļiem, kādēļ Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecība anulējama un atsakāms pieteicējai izsniegt Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju. Tiesa, pamatojoties uz iegūto informāciju, atzinumu atzīst par tiesisku un par pietiekamu pamatu pārsūdzētā lēmuma pieņemšanai. Tādējādi tiesa noraida kā nepamatotu arī pieteicēju argumentu par to, ka pārsūdzētais lēmums ir nesamērīgs un pieņemts, pārkāpjot Administratīvā procesa principus. [10.3] Valstij ir tiesības kontrolēt ārvalstnieku iebraukšanu un uzturēšanos tās teritorijā, līdz ar to, konstatējot, ka pastāv pamatoti iemesli, valsts var liegt personai tiesības uzturēties valstī. Konkrētajā gadījumā valsts intereses, kas tiek aizsargātas ar lēmuma pieņemšanu, atsver pieteicēju tiesību ierobežojumu. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pārvalde pamatoti izdeva aktu par Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecības anulēšanu un atteikumu izsniegt pieteicējai Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju.

Tā kā tiesa konstatēja, ka Valsts drošības dienesta sniegtā informācija atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem un pārsūdzētais lēmums tika pieņemts 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs pamatoti, nav iespējama arī pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošana par Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju. [10.4] Tiesa nepiekrīt pieteicēju pārstāvju argumentam par to, ka Direktīva uzliek pienākumu sniegt informāciju par attiecīgā Valsts drošības dienesta atzinuma pamatojumu.

Saskaņā ar Direktīvas 30.panta otro daļu attiecīgās personas precīzi un plaši informē par valsts drošības apsvērumiem, uz kuriem pamatojas par viņiem pieņemtais lēmums, izņemot, ja tas ir pretrunā valsts drošības interesēm. No Valsts drošības dienesta tiesai sniegtās informācijas izriet, ka attiecīgo apsvērumu paziņošana procesa dalībniekiem ir pretrunā ar valsts drošības interesēm. Secīgi konkrētajā gadījumā tiesai nav pamata sniegt pieteicējiem papildu informāciju par strīdus atzinumu. [11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 195.panta pirmo daļu, ja ir pamats uzskatīt, ka pārsūdzētais administratīvais akts vai administratīvā akta neizdošanas sekas varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, un ja, izvērtējot tiesas rīcībā esošo informāciju, konstatējams, ka pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks, tiesa pēc pieteicēja motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu.

Konkrētajā gadījumā tiesa konstatēja, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks, līdz ar to nav pamata piemērot pagaidu noregulējumu. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka pieteicēji ir Krievijas Federācijas pilsoņi un pieteicēja var realizēt saskarsmes tiesības ar pieteicēju Krievijā, kā arī pieteicēja kopā ar mati 2018.gada 29.decembrī ar Francijas Republikas vīzām ir ieceļojušas Latvijas Republikā un 2019.gada 9.janvārī izceļojušas no Latvijas Republikas. Secīgi pieteicējai ir iespēja realizēt saskarsmes tiesības ar pieteicēju arī Eiropas Savienībā, tajā skaitā, saņemot vīzas citās Eiropas Savienības valstīs. Līdz ar to nepastāv būtiska kaitējuma rašanās draudi, kuru dēļ vispār būtu nepieciešams piemērot pagaidu aizsardzību. [12] Papildus minētajam tiesa norāda, ka tā nevērtēs pārējos pieteicēju, pārvaldes un Valsts drošības dienesta argumentus un viedokļus, jo tie pēc būtības nevar mainīt tiesas secinājumus. Arī Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt norādījusi, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Senāta 2005.gada 22.novembra sprieduma lietā Nr. SKA- 378/2005 12.punktu).

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 202.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa nosprieda noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2018.gada 25.oktobra lēmuma Nr.1180 atcelšanu daļā, ar kuru atstāts negrozīts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jūrmalas nodaļas 2018.gada 22.augusta lēmums Nr.2650 un /pers. C/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. C/ tiktu izsniegta Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja.

Noraidīt /pers. C/ lūgumu par pagaidu noregulējuma līdzekli - pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izsniegt /pers. C/ uzturēšanās atļauju kā Savienības pilsoņa ģimenes loceklei.

Spriedumu daļā par lūgumu par pagaidu noregulējuma līdzekli - pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izsniegt /pers. C/ uzturēšanās atļauju kā Savienības pilsoņa ģimenes loceklei var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, iesniedzot blakus sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedumu pārējā daļā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs M.Romanova

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.