Administratīvā rajona tiesa Rēzeknes tiesu nams – Administratīvās lietas
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĒZEKNES TIESU NAMS Lietas arhīva Nr. A42-00819-19/44 ECLI:LV:ADRJRTN:2019:0326.A420263418.3.S SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rēzeknē 2019.gada 26.martā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Solvita Pujāte, piedaloties pieteicēja /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Uldim Bērziņam, atbildētājas – Daugavpils pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Daugavpils pilsētas domes pārstāvei /pers. B/ un trešajai personai /pers. C/, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta sakarā ar /pers. A/ pieteikumu par Daugavpils pilsētas domes 2018.gada 6.augusta lēmuma Nr.1.2.-16/480 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu, nojaucot patvaļīgi izbūvēto drenāžas kanalizācijas cauruļvadu zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, izdošanu.
Aprakstošā daļa [1] Pieteicējs /pers. A/ vērsās Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamentā (turpmāk – departaments) ar 2016.gada 21.novembra iesniegumu (reģ.Nr.1-8.3/511) par patvaļīgu būvniecību viņa īpašumā /adrese/.
Ar departamenta būvvaldes (turpmāk – būvvalde) 2016.gada 16.decembra atzinumu Nr.G199/16 (Nr.3-8/398) par būves pārbaudi trešajai personai /pers. C/ uzdots līdz 2017.gada 16.janvārim saskaņot drenāžas kanalizācijas cauruļvada izvietojumu zemes vienībās, tostarp saņemt zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs A/ /adrese/ īpašnieka /pers. A/ saskaņojumu, un pēc saskaņojuma saņemšanas iesniegt departamentā būvniecības ieceres dokumentāciju drenāžas kanalizācijas cauruļvada būvniecībai. Atzinumā norādīts, ka minēto norādījumu neizpildes gadījumā būvvalde pieņems lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi – neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta, vai par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildes.
Ar departamenta 2017.gada 10.augusta lēmumu Nr.3-15/553, izskatot trešās personas 2017.gada 16.janvāra apstrīdēšanas iesniegumu, atstāts negrozīts būvvaldes 2016.gada 16.decembra atzinums Nr.G199/16 par būves pārbaudi.
Ar Daugavpils pilsētas domes (turpmāk – dome) 2018.gada 6.augusta lēmumu Nr.1.2.-16/480 (turpmāk – lēmums), izskatot trešās personas apstrīdēšanas iesniegumu, departamenta 2017.gada 10.augusta lēmums Nr.3-15/553 atcelts. Lēmumā norādīts, ka pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas ir būtiski mainījušies lietas faktiskie apstākļi, proti, 2018.gada 2.jūlijā ir stājies spēkā spriedums civillietā Nr.C12253416, ar kuru par labu nekustamajam īpašumam /adrese/, kura īpašnieks ir trešā persona, ir nodibināts ūdensvada servitūts 0,0453 ha platībā nekustamajam īpašumam /adrese/, kura īpašnieks ir pieteicējs. Līdz ar to faktiski ir izpildīta būvvaldes 2016.gada 16.decembra atzinumā Nr.G199/16 par būves pārbaudi minētā prasība par drenāžas kanalizācijas cauruļvada saskaņošanu ar pieteicēju. [2] Pieteicējs iesniedza pieteikumu tiesā par lēmuma atcelšanu un administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu uzdots trešajai personai nojaukt patvaļīgi uzbūvēto drenāžas kanalizācijas cauruļvadu. Pieteikumā norādīja, ka trešā persona, izbūvējot drenāžas kanalizācijas cauruļvadu nekustamajā īpašumā /adrese A/, ir veicis patvaļīgu būvniecību, jo /pers. C/ nav tā persona, kura varēja ierosināt būvniecību nekustamajā īpašumā /adrese A/, nav iesniegta būvvaldē būvniecības ieceres dokumentācija, nav izstrādāts un saskaņots tehniskais projekts, nav iesniegts būvprojekts, secīgi būvvalde to nav akceptējusi, nav izsniegta būvatļauja drenāžas kanalizācijas izbūvei.
Dome, pieņemot lēmumu, ir ignorējusi minētos pārkāpumus un cita starpā atcēlusi arī trešajai personai noteikto pienākumu iesniegt atbilstošu būvniecības dokumentāciju. Dome lēmumu ir pamatojusi tikai ar to, ka ar tiesas spriedumu ir nodibināts ūdensvada servitūts, un atsaukusies uz no konteksta izrautu Augstākās tiesas atziņu par nepieciešamību vērtēt samērīgumu.
Atsaucoties uz Augstākās tiesas atziņām, uzskata, ka iestāde par būvniecības legalizāciju varēja lemt tikai 1995.gada 10.augusta Būvniecības likuma spēkā esamības laikā. Ar tiesas spriedumu par servitūta nodibināšanu nevar aizstāt Būvniecības likumā paredzēto secīgo procedūru pienācīgi pārbaudīt būves atbilstību materiālajām tiesību normām un drošuma prasībām. No šobrīd spēkā esošā Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punkta nepārprotami izriet, ka iestādei šajā lietā ir jāpieņem lēmums par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, jo projektēšanas nosacījumus /pers. C/ būvniecības laikā nebija un nav izpildījis vēl līdz šim brīdim. [3] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā dome (turpmāk arī atbildētājs) pieteikumu neatzina, atsaucoties uz lēmumā norādīto argumentāciju.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs [4] Trešā persona sniegtajā rakstveida viedoklī norādīja, ka 2004.gada 10.maijā nodeva ekspluatācijā jaunbūvi /adrese/ ar visām inženierkomunikācijām, t.sk. ar drenāžas kanalizāciju. Drenāžas kanalizāciju būvēja atbilstoši tehniskajam projektam Nr.2002-16uk, kuru izstrādāja sertificēts projektētājs un kas tika saskaņots ar visām atbildīgajām un ieinteresētajām personām. 2004.gadā drenāžas kanalizācija tika reģistrēta Valsts zemes dienestā, savukārt 2004. un 2005.gadā nekustamajam īpašumam Jaunciema ielā 5 tika reģistrēts apgrūtinājums – drenāžas kanalizācija un tās aizsargjosla. Dokumentu oriģināli nav saglabājušies, jo būvvaldes arhīvs izveidots tikai 2007.gadā. Ar tiesas spriedumu ir apmierināta prasība par ūdensvada servitūta nodibināšanu. Ar spriedumu civillietā ir atrisināts jautājums par zemes īpašnieka iebildumiem par drenāžas kanalizācijas atrašanos viņam piederoša zemes gabala robežās, līdz ar to prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu nav pamatots. [5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. Papildus paskaidroja, ka vairāk nav strīda par faktiskajiem apstākļiem, ka 2002.gadā bez būvatļaujas un bez akceptēta būvprojekta ir uzbūvēta drenāžas kanalizācija, jo 2019.gada 9.janvārī ir izsniegta būvatļauja, kurā ir rakstīti projektēšanas noteikumi. Būvniecības likuma 18.panta piektā daļa paredz iestādei izdot obligāto administratīvo aktu.
Ar šo patvaļīgo būvniecību ir aizskartas Satversmes 105.pantā garantētās tiesības – ir aizskarts pieteicēja īpašums. 2017.gada 28.aprīļa izziņā „Par lietus kanalizācijas izbūvi” būvvaldes vadītājs rakstveidā ir apstiprinājis, ka nav šķēršļu šo kanalizāciju izbūvēt pa ielu kopā ar citām inženierkomunikācijām.
Uzskata, ka administratīvajam procesam vajadzēja noslēgties ar obligāto administratīvo aktu par būves nojaukšanu. Nedrīkst legalizēt to, ko pēc likuma ir jānojauc. Uzskata, ka dome gan pieņemot lēmumu, gan izdodot būvatļauju, rīkojas prettiesiski, jo ignorē Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu.
Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumam nepiekrita un lūdza to noraidīt, atsaucoties uz lēmumā norādīto argumentāciju. Papildus paskaidroja, ka būvvalde, pārbaudot trešās personas iesniegtos dokumentus – būvniecības iesniegumu un precizēto plānu minimālā sastāvā, 2019.gada 9.janvārī izsniedza būvatļauju. Uzsvēra, ka drenāžas kanalizācija nepieciešama ne tikai trešajai personai, bet arī īpašuma /adrese/ īpašniekam, lai varētu normāli funkcionēt arī viņa īpašums.
Trešā persona tiesas sēdē pēc būtības atkārtoja rakstveidā sniegtos paskaidrojumus. Papildus paskaidroja, ka šobrīd ir izsniegta būvatļauja, kas liecina, ka nekādu šķēršļu, lai būvi legalizētu, nav.
Motīvu daļa [6] Izvērtējot lietas dalībnieku paskaidrojumus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms. [7] Pieteicējs ir pārsūdzējis lēmumu, ar kuru atcelts trešajai personai noteiktais pienākums saņemt pieteicēja piekrišanu kanalizācijas cauruļvada būvniecībai un būvniecības ieceres dokumentācijas iesniegšanai departamentā drenāžas kanalizācijas cauruļvada būvniecībai.
Pieteicēja mērķis, vēršoties tiesā, ir panākt būvvaldes administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu uzdots trešajai personai nojaukt patvaļīgi uzbūvēto kanalizācijas cauruļvadu. [8] Saskaņā ar Būvniecības likuma (šeit un turpmāk tiesību normas redakcijā, kas bija spēkā laikā, kad pieteicējs ar iesniegumu vērsās būvvaldē) 18.panta piekto daļu patvaļīgas būvniecības konstatēšanas gadījumā iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi – neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta; 2) par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes, bet gadījumos, kad patvaļīgas būvniecības rezultātā nodarīts kaitējums videi, – arī pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par atļauju veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā netiek izpildīts, būvvalde var lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.
Tādējādi būvvalde, konstatējot patvaļīgu būvniecību, atkarībā no pārkāpuma var pieņemt divu veidu lēmumus – par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu vai atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes.
Pieteicējs uzskata, ka būvvaldei ir jāpieņem lēmums par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu – strīdus drenāžas kanalizācijas cauruļvada nojaukšanu.
Lai uzdotu iestādei pienākumu izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Šādā gadījumā tiesai, kas izskata lietu pēc būtības, jāvērtē tie tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas pastāvēja līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai. Ja piemērojamā tiesību norma paredz noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies, proti, jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Pamats izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu ir tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 14.marta sprieduma lietā Nr.SKA-84/2007 9.1.punktu, 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-118/2007 10.punktu, 2009.gada 11.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-345/2009 punktu).
Ievērojot minēto, tiesa pārbaudīs, vai ir iestājušies tiesību normās noteiktie priekšnosacījumi pieteicēja prasītā administratīvā akta izdošanai. [9] No lietas materiāliem tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus. [9.1] Būvinspektors 2016.gada 1.decembrī veica nekustamā īpašuma – zemes vienības ar kadastra apzīmējumu/numurs A/ /adrese/ apsekošanu un konstatēja zemes vienībā divas kanalizācijas akas, kā arī kanalizācijas izlaidumu pie Daugavas upes uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs C/bez adreses. Saskaņā ar augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzē esošo informāciju pašteces kanalizācijas cauruļvada sākums ir no nekustamā īpašuma /adrese B/ līdz Daugavas upei un šķērso zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem /numurs B/ /adrese/, /numurs C/ Jaunciema iela, /numurs D/ /adrese/, /numurs E/ bez adreses, /numurs F/ /adrese/, /numurs G/ Daugavas iela, /numurs H/ bez adreses un /numurs I/bez adreses Daugavpilī. Kanalizācijas cauruļvadam ir trīs kanalizācijas akas – viena aka uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs D/ /adrese/ un divas akas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs B/Jaunciema ielā 1, kanalizācijas cauruļvada izlaidums ir pie Daugavas upes uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs C/bez adreses. [9.2] Ar būvvaldes /datums/atzinumu Nr.G199/16 (Nr.3-8/398) par būves pārbaudi trešajai personai uzdots līdz 2017.gada 16.janvārim saskaņot drenāžas kanalizācijas cauruļvada izvietojumu zemes vienībās, tostarp saņemt zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs A/ /adrese/ īpašnieka /pers. A/ saskaņojumu, un pēc saskaņojuma saņemšanas iesniegt departamentā būvniecības ieceres dokumentāciju drenāžas kanalizācijas cauruļvada būvniecībai. Atzinumā norādīts, ka minēto norādījumu neizpildes gadījumā būvvalde pieņems lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi – neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta, vai par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildes. [9.3] Ar departamenta 2017.gada 10.augusta lēmumu Nr.3-15/553 atstāts negrozīts būvvaldes 2016.gada 16.decembra atzinums Nr.G199/16 (Nr.3-8/398) par būves pārbaudi.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs [9.4] Ar domes 2017.gada 13.septembra lēmumu Nr.1.2.-16/504 pagarināts trešās personas apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņš līdz stāsies spēkā spriedums civillietā C12253416, bet ne ilgāk kā līdz 2018.gada 10.augustam. [9.5] Ar Latgales apgabaltiesas 2018.gada 6.marta spriedumu (spriedums stājies likumīgā spēkā 2018.gada 2.jūlijā) civillietā Nr.C12253416 nospriests noraidīt pilnīgi /pers. A/ prasību pret /pers. C/ par pienākuma uzlikšanu nojaukt patvaļīgi izbūvēto kanalizācijas cauruļvadu un tiesāšanās izdevumu piedziņu. Apmierināt pilnīgi /pers. C/ pretprasību pret /pers. A/ par ūdensvada servitūta nodibināšanu. Nodibināt par labu nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs B/, ūdensvada servitūtu 0,0453 ha platībā (aizsargjoslas teritorija gar drenām) nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs A/, nosakot servitūta robežas saskaņā ar Daugavpils pilsētas domes 2016.gada 4.jūlija lietus kanalizācijas pašteces cauruļvada izvietojuma shēmu un 2017.gada 24.janvāra apgrūtinājuma plāna projektu, ierakstot servitūtu 0,0453 ha platībā Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs J/.
Spriedumā cita starp konstatēts, ka atbildētājs [/pers. C/] sagatavojot tehnisko dokumentāciju, nav saskaņojis to ar pašvaldību un nesaņēma būvvaldes akceptu šo darbu veikšanai. Tas konsekventi redzams no lietā iesniegtajiem materiāliem, tostarp Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta 2016.gada 16.decembra atzinuma Nr.3-8/398, Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta 2017.gada 10.augusta atzinuma Nr.3-15/553. Konkrētajā situācijā nenoliedzami, ka atbildētājs ir uzsācis, bet nav pabeidzis kanalizācijas būvniecības tehniskās dokumentācijas kārtošanu, taču tas neliedz viņam to sakārtot, tostarp arī atrisinot strīdu ar kalpojošā zemes gabala īpašnieku. Apelācijas instances tiesa, analizējot šīs lietas apstākļus jautājumā par samērīguma principa piemērošanu, saistot šīs lietas faktiskos apstākļus ar norādīto argumentāciju, uzskata, ka pienākuma uzlikšana nojaukt būves, nedodot atbildētājam iespēju novērst būvniecības nepilnības, ir nesamērīga.
Ar 2004.gada 10.maija aktu dzīvojamā māja, saimniecības ēkas un siltumnīcas /adrese/ pieņemtas ekspluatācijā, tostarp iekšējās un ārējās inženierkomunikācijas un iekārtas pārbaudītas un atzītas par derīgām. Respektīvi, kanalizācijas sistēmas būvniecība notikusi reizē ar dzīvojamās mājas būvniecību. Dzīvojamā māja ir uzbūvēta atbilstoši saskaņotam būvprojektam un būvatļaujai un nodota ekspluatācijā. Ir ņemams vērā, ka gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu novadīšanas sistēma ir labiekārtojuma elements, kas nodrošina dzīvojamās mājas un citu būvju normālu funkcionēšanu.
Civillietu tiesas kolēģija atzina, ka strīdus kanalizācijas tehniskais projekts daļēji saskaņots ar attiecīgajām institūcijām. Pamatojoties uz Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portāla datiem, informācija par strīdus kanalizācijas sistēmu ir redzama no Daugavpils pašvaldības augstās detalizācijas topogrāfiskās kartes. Aizsargjoslas teritorija gar drenām 0,006 ha platībā, kas skar kopīgās kanalizācijas sistēmas daļu, reģistrēta kā apgrūtinājums zemes gabalam ar kadastra numuru /numurs E/. Turklāt lietā nav nodibināts, ka strīdus kanalizācijas sistēmas būvniecības rezultātā videi nodarīts kaitējums. Civillietu tiesas kolēģija pievienojās tiesību doktrīnā un judikatūrā izteiktajai atziņai, ka servitūts nav nodibināms valdošā nekustamā īpašuma īpašnieka ērtības labad (sk. G.Višņakova, K.Balodis. Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu. Rīga: Mans īpašums, 1998, 67.lpp.; Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 9.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-8, 2009.gada 12.augusta sprieduma lietā Nr.SKC-192 8.punktu). Taču konkrētajā situācijā saskaņā ar Civillikuma 1163.pantu lietā nodibinātie apstākļi liecina par ūdensvada servitūta absolūto nepieciešamību atbildētāja piederošā nekustamā īpašuma funkcionēšanai. Līdz ar to lietā ar tiesas spriedumu ir nodibināms reāls ūdensvada servitūts 0,0453 ha platībā – aizsargjoslas teritorija gar drenām, jo konstatēta vajadzība nodrošināt valdošo nekustamo īpašumu, lai tas varētu normāli funkcionēt.
Tādējādi, /pers. A/ īpašuma tiesību aprobežojums atbilst Civillikuma 1036.pantam, kurā noteikts, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Savukārt, Civillikuma 1082.pantā paredzēts, ka īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu noteic vai nu likums, vai tiesas lēmums, vai arī privāta griba ar testamentu vai līgumu, un šis aprobežojums var attiekties uz dažu lietu tiesību piešķiršanu citām personām, tā arī uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām, vai arī jācieš, ka tās lieto citi. [9.6] Ar lēmumu departamenta 2017.gada 10.augusta lēmums Nr.3-15/553 atcelts, jo ir būtiski mainījušies lietas faktiskie apstākļi, proti, 2018.gada 2.jūlijā ir stājies spēkā spriedums civillietā Nr.C12253416, ar kuru par labu nekustamajam īpašumam /adrese/, kura īpašnieks ir trešā persona, ir nodibināts ūdensvada servitūts 0,0453 ha platībā nekustamajam īpašumam /adrese/, kura īpašnieks ir pieteicējs. Līdz ar to faktiski ir izpildīta būvvaldes 2016.gada 16.decembra atzinumā Nr.G199/16 par būves pārbaudi minētā prasība par drenāžas kanalizācijas cauruļvada saskaņošanu ar pieteicēju. [9.7] 2019.gada 9.janvārī trešajai personai izsniegta būvatļauja Nr.BIS-BV-4.2-2-2019-11 „Dzīvojamās mājas /adrese/ drenāžas kanalizācija”.
Atbilstoši būvatļaujā norādītajam saskaņojums ar pieteicēju drenāžas kanalizācijas būvniecībai (legalizācijai) nav nepieciešams, jo ar tiesas spriedumu ir nodibināts par labu trešajai personai piederošajam nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs B/, ūdensvada servitūts 0,0453 ha platībā (aizsargjoslas teritorija gar drenām) pieteicējam piederošajam nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs A/, ierakstot servitūtu zemesgrāmatā. [10] Civillikuma 1130.pants noteic, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Saskaņā ar Civillikuma 1135. un 1146.pantu servitūta nodibināšanas pamats ir vajadzība nodrošināt valdošo īpašumu ar labumu, kas nepieciešams tā normālai funkcionēšanai.
Juridiskajā literatūrā norādīts, ka servitūta tiesiskajās attiecībās izšķir valdošo un kalpojošo lietu, kuras lietošanai noteikti aprobežojumi. Valdošās lietas īpašnieka tiesība uz servitūtu dod viņam zināmas tiesības uz kalpojošo lietu un tādējādi aprobežo kalpojošās lietas īpašnieka tiesības (sk.
Rozenfelds J. Lietu tiesības. 3. labotais un papildinātais izdevums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004, 155. lpp.). Tādējādi, nodibinot servitūtu, tiek aprobežota lietošanas ziņā kalpojošā īpašuma īpašnieka īpašuma tiesība. Servitūts kā lietu tiesību institūts ir lietojuma tiesība, t.i., tiesība uz svešu lietu lietošanas ziņā, servitūts ir kalpojošā nekustamā īpašuma aprobežojums lietošanas ziņā.
Civillikuma 1163.pantā noteikts, ka ūdensvada servitūts dod tiesību pievadīt sev ūdeni no sveša avota vai no citiem svešiem ūdeņiem, vai caur svešu zemi, vai arī tiesību novadīt ūdeni no sava zemes gabala caur kaimiņa zemi.
Nav strīda, ka ar būvvaldes 2016.gada 16.decembra atzinumu Nr.G199/16 (Nr.3-8/398) par būves pārbaudi, kas atstāts spēkā ar departamenta 2017.gada 10.augusta lēmumu Nr.3-15/553, konstatēta patvaļīga būvniecība, tostarp pieteicējam piederošajā īpašumā, un trešajai personai uzlikts pienākums saņemt pieteicēja piekrišanu kanalizācijas cauruļvada būvniecībai pieteicēja īpašumā un būvniecības ieceres dokumentācijas iesniegšanai kanalizācijas cauruļvada būvniecībai. Savukārt ar spriedumu civillietā Nr.C12253416 nodibināts par labu trešajai personai piederošajam nekustamajam īpašumam, kadastra numurs /numurs B/, ūdensvada servitūts 0,0453 ha platībā (aizsargjoslas teritorija gar drenām) pieteicējam piederošajam nekustamajam īpašumam, kadastra numurs /numurs A/.
Ņemot vērā, ka pieteicējam piederošajam nekustamajam īpašumam ar tiesas spriedumu ir noteikts apgrūtinājums – ūdensvada servitūts, būvvaldes 2016.gada 16.decembra atzinumā Nr.G199/16 (Nr.3-8/398) par būves pārbaudi, kas atstāts spēkā ar departamenta 2017.gada 10.augusta lēmumu Nr.3-15/553, trešajai personai noteiktais pienākums saņemt pieteicēja piekrišanu kanalizācijas cauruļvada būvniecībai ir zaudējis spēku, un pieteicēja piekrišana kanalizācijas cauruļvada būvniecībai vairs nav nepieciešama. Tādējādi dome pamatoti, atsaucoties uz spēkā stājušos spriedumu civillietā Nr.C12253416, ar lēmumu atcēla būvvaldes 2016.gada 16.decembra atzinumā Nr.G199/16 (Nr.3-8/398) par būves pārbaudi, kas atstāts spēkā ar departamenta 2017.gada 10.augusta lēmumu Nr.3-15/553, trešajai personai noteikto pienākumu saņemt pieteicēja piekrišanu kanalizācijas cauruļvada būvniecībai.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs [11] Būvatļauja ir iestādes lēmums, ar kuru tā atzinusi būvniecības procesa tiesiskumu, tostarp apstākli, vai patvaļīgi uzbūvētās būves atbilst būvniecības noteikumiem. Attiecīgi būvatļaujas saņemšana ir nepieciešama arī gadījumos, ja būve iepriekš ir uzbūvēta bez akceptēta būvprojekta un nepieciešams novērst patvaļīgas būvniecības sekas.
Tiesa konstatē, uz ko pamatoti pieteikumā norāda arī pieteicējs, ka ar lēmumu dome atcēla arī būvvaldes 2016.gada 16.decembra atzinumā Nr.G199/16 (Nr.3-8/398) par būves pārbaudi, kas atstāts spēkā ar departamenta 2017.gada 10.augusta lēmumu Nr.3-15/553, trešajai personai noteikto pienākumu iesniegt būvniecības ieceres dokumentāciju kanalizācijas cauruļvada būvniecībai.
Vienlaikus no lietas materiāliem tiesa konstatē, ka 2019.gada 9.janvārī /pers. C/ ir izsniegta būvatļauja Nr.BIS-BV-4.2-2-2019-11 „Dzīvojamās mājas /adrese/ drenāžas kanalizācija”. Tiesa arī konstatē, ka pieteicējs būvatļauju ir apstrīdējis. Šajā procesā būvatļaujas tiesiskumu tiesa nevērtē, jo būvatļaujas tiesiskums tiks vērtēts citā procesā, izskatot pieteicēja 2019.gada 7.februāra apstrīdēšanas iesniegumu.
No minētā tiesa secina, ka trešā persona faktiski ir izpildījusi būvvaldes 2016.gada 16.decembra atzinumā Nr.G199/16 (Nr.3-8/398) par būves pārbaudi, kas atstāts spēkā ar departamenta 2017.gada 10.augusta lēmumu Nr.3-15/553, uzlikto pienākumu un ir iesniegusi departamentā nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju kanalizācijas cauruļvada būvniecībai, kā rezultātā trešajai personai ir izsniegta būvatļauja.
Tādējādi, kaut arī dome ar lēmumu nepamatoti atcēla arī būvvaldes 2016.gada 16.decembra atzinumā Nr.G199/16 (Nr.3-8/398) par būves pārbaudi, kas atstāts spēkā ar departamenta 2017.gada 10.augusta lēmumu Nr.3-15/553, trešajai personai uzlikto pienākumu iesniegt departamentā būvniecības ieceres dokumentāciju kanalizācijas cauruļvada būvniecībai, tas nav novedis pie būvniecības procesu regulējošo tiesību normu pārkāpuma, jo trešā persona faktiski ir izpildījusi būvvaldes uzlikto pienākumu.
Līdz ar to lietā šobrīd nav konstatējams pamats lēmuma par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, nojaucot patvaļīgi uzbūvēto drenāžas kanalizācijas cauruļvadu, izdošanai, ņemot vērā, ka trešajai personai ir izsniegta būvatļauja, proti, trešajai personai ir dota atļauja būvniecības procesa turpināšanai (patvaļīgi uzbūvētās drenāžas kanalizācijas cauruļvada legalizācijai). Tādējādi nav pamata prasījuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu apmierināšanai. [12] Nav pamatots pieteicēja arguments, ka iestāde par būvniecības legalizāciju varēja lemt tikai saskaņā ar 1995.gada 10.augusta Būvniecības likuma normām. Patvaļīgās būvniecības fakts ir konstatēts atbilstoši tiesību normām, kas bija spēkā būvniecības laikā. Taču tā kā šis fakts ir konstatēts jaunā Būvniecības likuma (redakcijā pēc 2014.gada 1.oktobra) spēkā esības laikā, tad šobrīd spēkā esošās tiesību normas ir piemērojamas, lemjot par turpmāko rīcību saistībā ar konstatēto patvaļīgās būvniecības faktu.
Tiesa piekrīt pieteicēja viedoklim, ka ar tiesas spriedumu par servitūta nodibināšanu nevar aizstāt Būvniecības likumā paredzēto būvniecības procedūru, taču, kā tiesa norādīja iepriekš, izskatāmajā gadījumā trešā persona ir izpildījusi prasības saistībā ar nepieciešamās būvniecības dokumentācijas iesniegšanu, par ko liecina izsniegtā būvatļauja.
Nav pamatots pieteicēja arguments, ka konkrētajā gadījumā iestādei nav rīcības brīvības un tai bija jāpieņem obligātais administratīvais akts – lēmums par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Kā izriet no Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punkta, iestādei ir obligāts pienākums pieņemt lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti. Atbilstoši Būvniecības likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam un trešajai daļai būvniecības iecerei ir jāatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un citu normatīvo aktu prasībām. Atbilstoši domes 2009.gada 12.februāra saistošo noteikumu Nr.5 „Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 2006.2018.gada” 4.2.1.4.punktam jebkuru pilsētas teritoriju, ievērojot teritorijas apbūves un izmantošanas noteikumus, atļauts izmantot inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju izvietošanai, ja to paredz teritorijas plānojums, detālplānojums (vai inženiertehniskās apgādes shēma) vai būvprojekts. Ņemot vērā, ka Jaunciema ielas teritorijā ir atļauts būvēt lietus kanalizācijas tīklu, izstrādājot būvprojektu Būvniecības likuma un citu normatīvo aktu noteiktā kārtībā, kā arī to, ka pieteicēja piekrišana minētajai būvniecībai nav nepieciešama, būvvaldei nebija jāpieņem obligātais administratīvais akts – lēmums par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, būvvaldei bija tiesības dot atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes. [13] Apkopojot visu spriedumā norādīto, tiesa secina, ka nav pamata lēmuma atcelšanai un administratīvā akta par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu, nojaucot patvaļīgi izbūvēto kanalizācijas cauruļvadu pieteicēja zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, izdošanai, līdz ar to pieteikums kā nepamatots ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.pantu, 290.panta pirmo daļu, 291.panta pirmo daļu tiesa nosprieda: noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Daugavpils pilsētas domes 2018.gada 6.augusta lēmuma Nr.1.2.-16/480 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu, nojaucot patvaļīgi izbūvēto kanalizācijas cauruļvadu pieteicēja zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, izdošanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.
Tiesnese Solvita Pujāte 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs