Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Augstākās tiesas Senāts – Civillietas

ECLI:LV:AT:2019:0508.C33436214.3.S Lieta Nr. C33436214, SKC-57/2019 Civillietu departaments Latvijas Republikas Senāts S P R I Rīgā 2019.gada 8.maijā E D U M S Senāts šādā sastāvā: senators referents Aigars Strupišs, senatore Anda Briede, senatore Anita Čerņavska rakstveida procesā izskatīja AS „SEB banka” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 20.marta spriedumu civillietā /pers. B/ prasībā pret AS „SEB banka” par galvojuma līgumu atcelšanu.

Aprakstošā daļa [1] /pers. B/ 2014.gada 30.aprīlī cēlis prasību tiesā, to vēlāk grozot, pret AS „SEB banka” ar trešajām personām /pers. C/ un /pers. D/ par galvojuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošu, kurā lūdzis atcelt starp prasītāju un atbildētāju noslēgtos galvojuma līgumus Nr. CN07057/G-4 un Nr. CN07064/G-9, atbrīvojot prasītāju no attiecīgajām saistībām.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem. [1.1] Starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „TEHNOSERVISS” un atbildētāju 2007.gada 27.aprīlī noslēgts kredītlīnijas līgums Nr. CN07057 par kopējo summu 100 000 EUR.

Kredītlīnijas līguma izpildes nodrošinājumam ieķīlāti SIA „TEHNOSERVISS” nekustamie īpašumi, prasītājam piederošās SIA „TEHNOSERVISS” trīs kapitāla daļas un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „LUBĀNAS KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMS”

700 kapitāla daļas.

Par kredītlīnijas līgumu 2007.gadā (bez datuma) prasītājs parakstījis galvojuma līgumu Nr. CN07057/G-4. [1.2] Starp SIA „LUBĀNAS KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMS” un atbildētāju 2007.gada 27.aprīlī noslēgts kredīta līgums Nr. CN07064 par kopējo summu 500 000 EUR.

Kredīta līguma nodrošinājumam ieķīlāti SIA „TEHNOSERVISS” nekustamie īpašumi, prasītājam piederošās SIA „TEHNOSERVISS” trīs kapitāla daļas un SIA „LUBĀNAS KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMS” 700 kapitāla daļas.

Par kredīta līgumu 2007.gadā (bez datuma) prasītājs parakstījis galvojuma līgumu Nr. CN07064/G-9. [1.3] Sākotnēji atbildētājas pārstāvji norādījuši, ka SIA „TEHNOSERVISS” manta kā nodrošinājums kredīta izsniegšanai atzīstama par pietiekamu. Tomēr, parakstot kredīta līgumu, atbildētājas pārstāvji pieprasījuši papildus noslēgt arī privātos galvojuma līgumus, norādot, ka tas nepieciešams bankas kredītkomitejai.

Ievērojot, ka darījums par SIA „TEHNOSERVISS” kapitāla daļu iegādi bija uzsākts, prasītājs parakstīja divus galvojuma līgumus Nr. CN07057/G-4 un Nr. CN07064/G-9.

Atbildētāja pretēji personu gribai pieprasījusi personiskos galvojumus, jo, tos neparakstot, finansējums uzņēmumiem netiktu piešķirts. Tāpat atbildētāja skaidrojusi, ka, iespējams, izdosies pārliecināt kredītkomiteju, ka galvojuma līgumus nepievienos kredīta lietai, tāpēc uz galvojuma līgumiem nav datuma.

Tika grozīti galvojuma līguma noteikumi, paredzot galvinieka atbildību maksājumu apmērā, kas būs maksājami pēc ķīlu realizācijas.

Galvojuma līguma parakstīšana notikusi prettiesiski un pārkāpjot vispārējos civiltiesisko darījumu noslēgšanas pamatprincipus. [1.4] SIA „TEHNOSERVISS” maksātnespējas process pasludināts 2008.gada 23.oktobrī un tiek īstenots sanācijas plāns. SIA „LUBĀNAS KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMS” maksātnespējas process pasludināts 2009.gada 13.janvārī.

SIA „TEHNOSERVISS” nekustamajiem īpašumiem, kas kalpojuši par nodrošinājumu kredīta līguma Nr. CN07064 saistību izpildei, 2013.gada 27.jūnijā dzēstas ķīlas tiesības atzīmes zemesgrāmatā un 2013.gada 2.jūlijā dzēstas komercķīlas uz prasītājam piederošajām 700 SIA „LUBĀNAS KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMS” kapitāla daļām. Tādējādi atbildētāja atteikusies no nodrošinājuma.

SIA „LUBĀNAS KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMS”, kas ir galvenā parādniece pret atbildētāju, 2015.gada 15.maijā likvidēta un izslēgta no Komercreģistra. Šī iemesla dēļ galvojuma līgums Nr. CN07064/G-9 atzīstams par atceļamu. [1.4] Prasītājs faktiski piespiests parakstīt galvojuma līgumus. Strīdus līgumi satur netaisnus un pretlikumīgus noteikumus, jo prasītājs nepiekrita, ka līgumā tiktu iekļauta šķīrējtiesas klauzula.

Galvojuma līgumu noteikumi neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5. un 6.pantā noteiktajiem kritērijiem un tie uzskatāmi par tādiem, kas ir pretrunā ar pušu vienlīdzības principu un ir netaisnīgi.

Rīkojoties kopīga projekta ietvaros, atbildētāja kā finansētāja vienpusēji mainījusi noteikumus. Prasītājam nebija iespējams atteikt parakstīt privāto galvojumu, jo prasītājs un /pers. C/ bija ieguldījuši savus līdzekļus, kas bija aizņēmums no trešajām personām, un tādējādi riskēja iegūt soda naudas par naudas savlaicīgu neatdošanu, kā arī nebija iespējams vērsties citā kredītiestādē, jo visi dokumenti iesniegti atbildētājai. [1.5] Galvojuma līgumi saturēja atliekošu nosacījumu, ka galvinieka atbildība iestājas, kad atbildētāja ir realizējusi ķīlas, kas kalpoja par nodrošinājumu saistību izpildei. Atbildētāja atteikusies no kredīta nodrošinājuma, kas minēts galvojuma līgumos, līdz ar to iestājies galvojuma līgumu 2.1.1.punktā minētais atceļošais nosacījums.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs Atsakoties no komercķīlām un hipotēkām, atbildētāja apzinājusies tiesiskās sekas, kādas rada šāda atkāpšanās no nodrošinājuma. Šāda rīcība ir kvalificējama kā nolaidīga un tāda, kas pieļāva neattaisnotu vilcināšanos Civillikuma 1714.panta izpratnē. Tādēļ zudis pamats, lai prasītu saistību izpildi no prasītāja. [1.6] Prasība pamatota ar Civillikuma 1404., 1440., 1548., 1549., 1562., 1565., 1694., 1696., 1710., 1712. un 1714.pantu un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta 2.punktu. [2] Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 29.decembra spriedumu prasība noraidīta. [3] Izskatījusi lietu sakarā ar prasītāja apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2017.gada 20.marta spriedumu prasību apmierinājusi.

Tiesa atcēlusi starp prasītāju un atbildētāju noslēgtos galvojuma līgumus, atbrīvojot prasītāju no saistībām, kas no tiem izriet.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem. [3.1] No galvojuma līgumu 2.1.1.apakšpunkta neizriet, ka galvinieks būtu uzņēmies saistības kā pats parādnieks. Tādējādi atbildētājai kā kreditorei ar prasību vispirms jāvēršas pie galvenā parādnieka un tikai pēc tam pie galvinieka.

Ņemot vērā, ka prasītājs konkrētajā gadījumā nav uzņēmies saistības kā pats parādnieks, par tiesību doktrīnai un judikatūrai atbilstošu atzīstama prasītāja atsauce uz Civillikuma 1714.pantu.

Tiesību doktrīnā, atklājot Civillikuma 1714.panta saturu, norādīts, ka tad, ja galvinieks ir spējīgs pierādīt, ka, iestājoties saistību izpildes termiņam, parādniekam bija manta, uz kuru vērst piedziņu, un kreditora nolaidīgas rīcības dēļ, nevēršot piedziņu pret parādnieku, tam bija iespēja šo mantu atsavināt vai citādā veidā samazināt tās vērtību, kā rezultātā piedziņa no viņa ir kļuvusi apgrūtinoša vai pat neiespējama, galviniekam ir iespēja izvairīties no saistību izpildes pret kreditoru (sk. Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 114.lpp.). [3.4] Atbildētājas pārstāvis apelācijas instances tiesas sēdē apliecināja, ka atbildētāja atteikusies no hipotēkas uz nekustamajiem īpašumiem un komercķīlas realizācijas sakarā ar pieņemtajiem lēmumiem galveno parādnieku sanācijas plānu realizēšanā. Ievērojot, ka hipotēka kalpoja kā nodrošinājums kredītlīnijas un kredīta līgumiem, atzīstams, ka atbildētāja nav veikusi galvojuma līgumos 2.1.1.apakšpunkā pielīgto un nav vērsusies ar piedziņu pie galvenā parādnieka, tādējādi rīkojoties nolaidīgi Civillikuma 1714.panta izpratnē.

Atbildētāja ar galvojuma līgumiem sev pielīgusi tiesības vērsties ar piedziņu pret galvinieku tikai pēc ķīlu realizācijas, no kuras tā pati kā kreditore labprātīgi atteikusies, tātad arī nesaglabājot tiesības vērsties ar piedziņu pret galvinieku. Turklāt, ņemot vērā nodrošinājumu, kurus atbildētāja nav izmantojusi, atzīstams par pierādītu, ka pēc saistības izpildes termiņa iestāšanās galvenajam parādniekam būtu bijusi pietiekama manta, uz ko vērst piedziņu. [3.5] Galvojumam ir nepieciešama rakstiska forma (Civillikuma 1695.pants). Tā kā galvojums izraisa nozīmīgas izmaiņas tiesību un pienākumu izkārtojumā, likumdevējs ir atteicies no formas izvēles brīvības, izslēdzot mutisku vienošanos un konkludentas darbības. Galvojuma došana nedrīkst izraisīt šaubas vismaz attiecībā uz nodomu uzņemties galvinieka pienākumus. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1509.pantam divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš attiecīgā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.

Ņemot vērā galvojuma saistības būtiskumu, lietā vērtējams apstāklis, ka galvojuma līgumiem nav datumu, kas neatbilst Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916 ,,Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 16. un 17.punktā noteiktajām prasībām.

Ievērojot principu, ka tas, ka puses nav uz likumu atsaukušās, neatsvabina tiesu no pienākuma piemērot lietai pēc sava ieskata attiecīgu likumu, kā arī, ievērojot minētos apstākļus kopsakarā, atzīstams, ka prasītājs kā galvinieks atbrīvojams no saistībām, kas izriet no galvojuma līgumiem, kā to noteic Civillikuma 1714.pants, atceļot starp pusēm noslēgtos galvojuma līgumus.

Atbilstoši Civillikuma 1710. un 1712.pantam un, ievērojot to, ka galvenie parādnieki nav izpildījuši aizdevuma līguma saistības, nevar runāt par galvojuma saistības izbeigšanos. [3.6] Puses galvojuma līgumu 2.3.1.apakšpunktā noteikušas, ka galvinieka atbildība šī līguma sakarā netiek mazināta arī ar parādnieka prombūtni vai jebkurām izmaiņām parādnieka maksātspējā vai īpašumtiesībās. Līdz ar to nepamatota ir prasītāja atsaukšanās uz apstākļiem, ka galvenie parādnieki ar tiesas spriedumu atzīti par maksātnespējīgiem un atsaukšanās uz Civillikuma 1694.pantu un 1892.pantu, kas paredz, ka galvojumam nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds. [4] Kasācijas sūdzību iesniegusi atbildētāja, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā.

Kasācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem. [4.1] Tiesa nepareizi piemērojusi Civillikuma 1714.pantu, kļūdaini atzīstot, ka atbildētāja pieļāvusi nolaidīgu rīcību, veicot piedziņu no galvenajiem parādniekiem.

Normas mērķis ir aizsargāt galvinieku pret kreditora novilcinātu parāda piedziņu no galvenā parādnieka, jo laika gaitā var pasliktināties galvenā parādnieka maksātspēja. Tas ne tikai palielina risku, ka nāksies maksāt tā vietā, ja piedziņa no parādnieka izrādīsies nesekmīga, bet apdraud galvinieka iespēju atgūt kreditoram samaksāto naudu, izlietojot regresa prasību.

Saskaņā ar minēto normu galvinieks ir atbrīvojams no atbildības tikai tad, ja kreditora rīcībā ir saskatāma vaina. Normā norādītās sekas neiestājas katra parāda samaksas termiņa pagarinājuma gadījumā, bet gan, ja šāds pagarinājums ir noticis apstākļos, kuros varēja paredzēt galvenā parādnieka maksātnespējas iestāšanos un parāda samaksas termiņa nepagarināšanas gadījumā parādu varētu piedzīt.

Nekonstatējot kreditora nolaidīgu rīcību, laikus neuzsākot parāda piedziņu, nav pamata galvinieka atbrīvošanai no atbildības. Galviniekam atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai ir pienākums pierādīt to, ka kreditors rīkojies nolaidīgi, novilcinot parāda piedziņu no galvenā parādnieka. [4.2] Civillikuma 1714.panta piemērošanu tiesa saistījusi ar to, ka atbildētāja esot atteikusies no hipotēkas uz īpašumiem un komercķīlas realizācijas sakarā ar pieņemtajiem lēmumiem galveno parādnieku sanācijas plānu realizēšanā, kā rezultātā secinājusi, ka atbildētāja nav veikusi galvojumu līgumu 2.1.1.punktā pielīgto, tādēļ rīkojusies nolaidīgi.

Šāds secinājums neatbilst lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, tādēļ tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu.

Pierādījumi lietā apstiprina to, ka atbildētāja atteicās no ķīlas tiesībām, kuras bija nodibinātas, lai nodrošinātu SIA „LUBĀNAS KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMS” saistību izpildi, kas izrietēja no kredīta līguma. Prasītājs prasībā ir norādījis, ka atbildētāja dzēsa tikai tās hipotēkas un komercķīlu, kas nodrošināja SIA „LUBĀNAS KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMS” saistību izpildi. Argumentu par atbildētāja nolaidību prasītājs izvirzīja tikai prasības grozījumos. Prasītājs šo argumentu izmantoja, lai pamatotu prasību daļā par vienu līgumu.

Tiesa neņēma vērā atbildētājas paskaidrojumus par prasību, ka atbildētāja nav atteikusies no ķīlas tiesībām, kas nodibinātas, lai nodrošinātu otra galvenā parādnieka SIA „TEHNOSERVISS” saistību izpildi, kas izrietēja no kredītlīnijas līguma. Norādīto pierāda lietas materiālos esošās izdrukas no zemesgrāmatu nodalījumiem un izdruka par komercķīlu.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs Turklāt prasītājs nav apgalvojis un pierādījis, ka atbildētāja nebūtu realizējusi ķīlas tiesības, kas nodibinātas, lai nodrošinātu SIA „TEHNOSERVISS” saistību izpildi. Hipotēkas un komercķīla realizētas maksātnespējas procesa ietvaros par summu 11 000 EUR, taču tam tiesa vērtējumu nav devusi. Tātad tiesa spriedumu balstījusi uz nepārbaudītiem secinājumiem. [4.3] Civillikuma 1714.panta piemērošanai nepieciešams konstatēt, ka kreditores nolaidīgā rīcība parāda piedziņā no galvenā parādnieka ir bijusi par iemeslu tam, ka kreditorei nav bijis iespējams sekmīgi piedzīt parādu no galvenā parādnieka.

Izvērtējot atbildētājas atteikšanās no ķīlas tiesībām ietekmi uz parāda atgūšanas iespējām, tiesa ir aprobežojusies ar secinājumu, ja banka nebūtu atteikusies no ķīlas tiesībām, tai būtu iespējams piedzīt SIA „LUBĀNAS KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMS” parādu.

Secinājums ir kļūdains, jo SIA „LUBĀNAS KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMS” saistību izpildi nodrošināja SIA „TEHNOSERVISS” mantas ķīla. Tādēļ atbildētājas atteikšanos no ķīlas tiesībām nevarēja saistīt ar galvenā parādnieka – SIA „LUBĀNAS KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMS” mantas pietiekamību parāda piedziņai.

Tiesa nav devusi vērtējumu atbildētājas pārstāvja tiesas sēdē norādītajam, ka atteikšanās no ķīlas tiesībām, kuras nodrošināja SIA „LUBĀNAS KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMS” saistību izpildi, neizraisīja prasītāja kā galvinieka tiesību aizskārumu. Šāds secinājums izriet no tā, ka, realizējot SIA „TEHNOSERVISS” piederošo nekustamo īpašumu hipotēkas un kustamās mantas komercķīlu, kas nodrošināja tās saistību izpildi, maksātnespējas procesa ietvaros atgūti 11 000 EUR. Ja atbildētāja nebūtu atteikusies no ķīlas, kuru nodrošināja SIA „LUBĀNAS KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMS” saistību izpildi, mantas realizācijas rezultātā nebūtu iespējams iegūt tādu summu, kas būtu pietiekama abu parāda piedziņai.

Turklāt prasītājam atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai jāpierāda, ka bankas atteikšanās ir samazinājusi iespēju piedzīt SIA „LUBĀNAS KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMS” parādu. Tiesa to atzinusi par pierādītu, lai gan tādu pierādījumu lietā nav. [4.4] Spēkā ir stājies spriedums parāda piedziņas lietā (Nr. C04407213), kurā ir nospriests piedzīt no prasītāja atbildētājas labā parādu 387 231,47 EUR, pamatojoties uz galvojuma līgumu Nr. CN07064/G-9.

Šobrīd nav pamata vērtēt, vai ir iestājies nosacījums, no kura bija atkarīgs prasītāja saistību spēks, kas izriet no minētā galvojuma līguma, jo viņa pienākums veikt no šī galvojuma līguma izrietošo saistību izpildi ir nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu. [4.5] Tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektajai daļai nav devusi vērtējumu apstāklim par datuma neesību līgumos.

No sprieduma izriet, ka tiesa datuma neesamību galvojuma līgumos saistījusi ar Civillikuma 1695.pantu, ka līgumam nepieciešama rakstveida forma, tomēr spriedumā nav vērtējuma tam, vai un kā tieši datuma neesamība ietekmē prasības izpildi.

Turklāt tiesa pārkāpusi prasījuma robežas, jo prasītājs prasības grozījumos lūdza atcelt līgumus un atbrīvot viņu no saistībām, kuras izriet no galvojuma līgumiem. Taču darījuma formas neievērošana var izraisīt darījuma spēkā neesamību, bet ne tā atcelšanu. Tātad tiesai nebija pamata vērtēt pušu noslēgto galvojuma līgumu formu.

Galvojuma līgumi izpilda visas Civillikuma prasības par formu, satur pušu parakstus, ietver prasītāja apņemšanos atbildēt par galvenā parādnieka saistību izpildi. Prasītājs nav apstrīdējis to, ka līgumi noslēgti 2007.gada 27.aprīlī. Dokumentu noformēšanas noteikumi neattiecas uz darījumu formu, jo to darījumu formu noteic Civillikums. [5] Rakstveida paskaidrojumos par kasācijas sūdzību prasītājs norādījis, ka spriedums ir tiesisks un pamatots ar lietā esošajiem faktiskajiem apstākļiem, kuri pareizi novērtēti kopsakarībā ar materiālo tiesību normām.

Motīvu daļa [6] Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 473.panta pirmajā daļā, Senāts atzīst, ka spriedums atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. [7] Senāts par pamatotu atzīst kasācijas sūdzībā norādīto argumentu par Civillikuma 1714.panta nepareizu piemērošanu, kā arī konstatē Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas, 97.panta, 190.panta otrās daļas un 193.panta piektās daļas pārkāpumu. Apelācijas instances tiesa nav noskaidrojusi un pamatojusi lietas izspriešanai būtiskus apstākļus, kā rezultātā nevarēja pienācīgi tikt izvērtēts jautājums par Civillikuma 1714.panta piemērošanu, kas savukārt varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. [8] Civillikuma 1714.pants noteic, ka galvinieks atsvabinās no savas atbildības, kad kreditors rīkojies nolaidīgi, izdarot piedziņu no parādnieka, un pielaidis pēc apstākļiem neatvainojamu vilcinājumu.

Likums nosaka 1714.panta subjektu – galvinieku, kas, kreditoram piedziņas procesā rīkojoties nolaidīgi, tiek atbrīvots no savas atbildības. Panta mērķis – pasargāt galvinieku no aizdevēja patvaļas, aizsargājot to pret kreditora nelikumīgu, noziedzīgu darbību (sk., piemēram, Ozola A.

Ekspromisoriskā galvinieka tiesiskās aizsardzības doktrinālie aspekti. Jurista Vārds, 22.08.2017., Nr. 35 (989).).

Kā pamatoti norādīts kasācijas sūdzībā, Civillikuma 1714.panta piemērošanu tiesa saistījusi ar to, ka atbildētāja esot atteikusies no nodrošinājuma sakarā ar pieņemtajiem lēmumiem galveno parādnieku sanācijas plānu realizēšanā, kā rezultātā secinājusi, ka atbildētāja nav veikusi galvojumu līgumu 2.1.1.punktā pielīgto, tādēļ rīkojusies nolaidīgi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesai ir pienākums vērtēt pierādījumus un spriedumā norādīt, kādēļ tā vienus faktus atzinusi par pierādītiem, bet citus – par nepierādītiem.

Atbildētāja norādījusi, ka nav atteikusies no ķīlas tiesībām, kas nodibinātas, lai nodrošinātu otra galvenā parādnieka SIA „TEHNOSERVISS” saistību izpildi, kas izrietēja no kredītlīnijas līguma. Pierādījumi lietā apstiprina to, ka atbildētāja atteicās no ķīlas tiesībām, kuras bija nodibinātas, lai nodrošinātu SIA „LUBĀNAS KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMS” saistību izpildi, kas izrietēja no kredīta līguma.

Tiesa nav devusi vērtējumu šim atbildētājas iebildumam. Pārsūdzētajā spriedumā iztrūkst pamatojuma secinājumam par atbildētājas nolaidīgu rīcību.

Turklāt šādos apstākļos ir būtiska nozīme iemesliem, kuru dēļ atbildētāja atteicās no ķīlas tiesības. Gadījumā, ja atteikšanās iemesls ir objektīva nepieciešamība pabeigt maksātnespējas procesu, lai varētu izlietot ķīlas tiesības citas saistītās komercsabiedrības maksātnespējas procesā, šāda atteikšanās nav traktējama kā kreditora nolaidīga rīcība Civillikuma 1714.panta izpratnē. Tādējādi prasība apmierināta, neievērojot Civilprocesa likuma 97.pantu, kas novedis pie Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas prasībām neatbilstoša sprieduma taisīšanas.

Turklāt norādāms, ka spēkā stājies spriedums civillietā Nr. C04407213, ar kuru no prasītāja atbildētājas labā piedzīts parāds un tādējādi ir izvērtēts galvojuma līgumu 2.1.1.apakšpunkts un prasītāja pienākums izpildīt saistības. [9] Kā redzams no pārsūdzētā sprieduma, tiesa atzinusi, ka galvinieks atbrīvojams no saistības, kas izriet no galvojuma līgumiem, pamatojoties uz Civillikuma 1714.pantu, atceļot galvojuma līgumus. Minēto atzinumu tiesa saistījusi ar apstākli, ka atbilstoši Civillikuma 1695.pantu galvojumam ir nepieciešama rakstiska forma, kā arī ar apstākli, ka galvojuma līgumiem nav datumu, kas neatbilst Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs noteikumiem Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība 16. un 17.punktā noteiktajām prasībām.

Kasācijas sūdzībā pamatoti norādīts, ka tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektajai daļai nav devusi vērtējumu apstāklim, ka galvojuma līgumiem nav datumu un nav sniegusi šī apstākļa juridisko novērtējumu atbilstoši materiālo tiesību normai. Tāpat tiesa pārkāpusi prasījuma robežas, jo prasījums ir atcelt galvojuma līgumus, bet darījuma formas neievērošana var izraisīt spēkā neesamību, bet ne atcelšanu.

Senāts konstatē, ka tiesa aprobežojusies ar secinājumu par datuma neesamību līgumā, bet nav argumentēti ar tiesību normām pamatojusi, kā šis apstāklis ietekmē līguma spēkā esamību.

Laiks un vieta apstākļos, kad pašam līguma slēdzējam tas bija zināms, uz ko norādīts prasības pieteikumā, bet precīzs noslēgšanas datums nav norādīts pašā līgumā, nepadara šo līgumu par spēkā neesošu, jo pārsūdzētajā spriedumā nav norādīts uz apstākļiem, uz kuru pamata tiesa varētu atzīt, ka prasītājam nav bijusi griba līgumu noslēgt. [10] Ņemot vērā, ka spriedums tiek atcelts, atbilstoši Civilprocesa likuma 458.panta otrajai daļai par kasācijas sūdzību samaksātā drošības nauda 300 EUR ir atmaksājama.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu un 477.pantu, Senāts nosprieda atcelt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 20.marta spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Atmaksāt zvērinātu advokātu birojam „COBALT” drošības naudu 300 EUR.

Spriedums nav pārsūdzams.

Senators Senatore Senatore A. Strupišs A. Briede A. Čerņavska 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.