Augstākās tiesas Senāts – Civillietas
ECLI:LV:AT:2019:0614.C30452715.5.S Lieta Nr.C30452715, SKC-228/2019 Civillietu departaments Latvijas Republikas Senāts SPRIEDUMS Rīgā 2019.gada 14.jūnijā Senāts šādā sastāvā: senatore Ļubova Kušnire, senatore Anda Briede, senatore Marika Senkāne, rakstveida procesā izskatīja civillietu sakarā ar SIA „BŪVSTELLA” kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 20.decembra spriedumu SIA „BŪVSTELLA” prasībā pret /pers. B/ par nepieciešamo izdevumu atlīdzināšanu un nomas līguma izbeigšanas atzīšanu par prettiesisku.
Aprakstošā daļa [1] SIA „BŪVSTELLA” Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2015.gada 27.maijā cēla prasību pret /pers. B/, lūdzot piedzīt nomātajās telpās ieguldītos nepieciešamos izdevumus 23 132,59 EUR un atzīt nomas līguma vienpusēju izbeigšanu par prettiesisku. Prasības pieteikumā norādīti turpmāk minētie apstākļi. [1.1] Pamatojoties uz /datums/noslēgto nedzīvojamās telpas nomas līgumu, prasītāja nomāja atbildētājam piederošās telpas /adrese/. Līguma darbības termiņš noteikts pieci gadi un telpu nomas maksa 996,01 EUR mēnesī. Atbilstoši līgumam prasītāja bija tiesīga nomātajās telpās ierīkot nakts klubu, veicot remontdarbus uz sava rēķina. Telpu pieņemšanas-nodošanas aktā norādīts, ka pirmā stāva telpām ir nepieciešami remontdarbi. Telpas prasītāja nomāja pusotru gadu un tajās veica remontdarbus, kuru kopējās izmaksas ir 33 883,32 EUR, ko apliecina sertificēta būvniecības speciālista tāme. [1.2] Atbildētājs 2014.gada 22.oktobrī paziņoja, ka sākot ar 2015.gada 1.janvāri tiks paaugstināta nomas maksa uz 2 726 EUR mēnesī, bet nesniedza tam pamatojumu. Šāda atbildētāja rīcība ir pretēja Civillikuma 2122., 2017. un 2391.pantam. Atbilstoši nomas līgumam labojumi un grozījumi ir spēkā, ja tie noformēti rakstveidā un puses tos ir parakstījušas. Neraugoties uz to, ka par jauno nomas maksu puses rakstveidā nav vienojušās, atbildētājs prasītājai nosūtīja trīs rēķinus par nomas maksu 2 726 EUR, kā pamatojumu norādot /datums/nomas līgumu. [1.3] Atbildētājs 2015.gada 24.martā paziņoja, ka vienpusēji atkāpjas no līguma, pamatojoties uz līguma noteikumu par nomnieka veiktu patvarīgu telpu pārbūvēšanu un pārplānošanu, kā arī par līgumā noteikto pienākumu nepildīšanu. Prasītāja šādam pamatojumam nepiekrīt, jo remonta darbi veikti telpu labiekārtošanai un patvarīga telpu pārbūvēšana nav pierādīta. Līguma raksturs nepieļauj vienpusēju atkāpšanos no līguma, kā ieganstu izmantojot nepamatoti paaugstinātu nomas maksu, atbildētāja rīcība ir pretrunā Civillikuma 1587.-1589.pantam. [1.4] 2015.gada 2.aprīlī tika konstatēts, ka telpu ieejas durvīm ir nomainīta slēdzene un durvis ir aizzīmogotas ar atbildētāja parakstu. Ņemot vērā, ka prasītāja nav piekritusi līguma izbeigšanai, atbildētājs, nepamatoti liedzot pieeju telpām, rīkojies pretēji Civillikuma 2130.panta pirmajai daļai.
2015.gada 29.aprīlī puses parakstīja telpu pieņemšanas-nodošanas aktu, kurā apliecināja, ka tām nav pretenziju pret telpu sanitāri tehnisko stāvokli, kā arī atbildētāja pārstāvis apliecināja pretenziju neesamību. [1.5] Telpām bija nepieciešams remonts, lai tās varētu izmantot jebkādai darbībai. Remonta darbu veikšanas faktu atbildētājs ir apstiprinājis.
Prasītāja ir rīkojusies labticīgi, uzlabojot telpu stāvokli un tādējādi palielinot to vērtību. Prasītāja vēlas atgūt telpās ieguldītos izdevumus par atlikušo, bet neizmantoto līguma darbības laiku, t. i., par 1 248 dienām. Ņemot vērā Civillikuma 865., 866. un 2140.pantu, prasītājas veiktais ieguldījums uzskatāms par nepieciešamajiem izdevumiem, lai piecus gadus varētu lietot telpas atbilstoši līgumā paredzētajam mērķim. Liedzot prasītājai iespēju uz atlikušo nomas periodu telpas lietot, atbildētājam ir pienākums atlīdzināt 23 132,59 EUR, kas aprēķināti, no ieguldīto izdevumu summas atrēķinot amortizāciju, proti, izdalot telpās ieguldīto izdevumu summu ar līguma darbības termiņu, iznākumu pareizinot ar dienu skaitu, kas atlicis līdz līguma darbības termiņa beigām no dienas, kad tika liegta telpu izmantošana. [2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 28.jūnija spriedumu prasība noraidīta. [3] Izskatot lietu sakarā ar prasītājas apelācijas sūdzību, Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2017.gada 20.decembra spriedumu prasību noraidījusi. Apelācijas instances tiesas spriedumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi. [3.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai par pareizu un pamatotu atzīstama pirmās instances tiesas sprieduma argumentācija.
Saskaņā ar līguma 3.6.punktu iznomātājam ir tiesības vienu reizi gadā paaugstināt nomas maksu atkarībā no maksājamo nodokļu izmaiņām un/vai Latvijas Republikā noteiktā inflācijas koeficenta, kā arī iznomātājs ir tiesīgs paaugstināt nomas maksu pēc saviem ieskatiem. Tāpat pielīgta iznomātāja tiesība rakstveidā paziņot nomniekam par jebkādu nomas maksas paaugstinājumu vienu mēnesi, pirms tas stāsies spēkā. Gadījumā, ja nomnieks nepiekrīt jaunajai nomas maksai, tas ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma, paziņojot par to iznomātājam vismaz desmit dienas pirms jaunās nomas maksas stāšanās spēkā, un līdz šādu grozījumu spēkā stāšanās dienai nodot iznomātājam telpas labā stāvoklī bez atlīdzības, kopā ar tajā ierīkotajām ietaisēm un uzlabojumiem. Līguma 3.6.punkts nosaka speciālu kārtību nomas maksas paaugstināšanai, un uz to nav attiecināms līguma 7.2.punkta noteikums, ka līgums var tikt izbeigts vai grozīts, pusēm par to rakstveidā vienojoties, un 8.3.punkta noteikums, ka līguma labojumi, grozījumi ir spēkā, ja noformēti rakstveidā un apliecināti ar pušu parakstiem. Nav pamata apšaubīt, ka, parakstot līgumu, prasītāja piekrita nomas maksai un tās paaugstināšanas kārtībai.
Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam līguma noteikumi ir jāpilda.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs No atbildētāja iesniegtajiem nedzīvojamo telpu nomas līgumiem un to grozījumiem (sk. lietas 2.sēj., 5.-16., 40.-49.lp.) secināms, ka nomas maksa par līdzīgu nedzīvojamo telpu laikā no 2009.gada līdz 2016.gadam pieauga no 5,26 EUR līdz 10 EUR par vienu kvadrātmetru. Prasītājas iesniegtajās izdrukās no portāla www.ss.lv (sk. lietas 2.sēj., 58.lp.) redzams, ka nomas maksa par līdzīgu nedzīvojamo telpu 2017.gada 24.janvārī bija 6 EUR par vienu kvadrātmetru, taču minētais pierādījums nav attiecināms uz strīdus periodu. Tādējādi atbildētājs ir pierādījis, ka nomas maksas palielinājums 2014.gadā bija ekonomiski pamatots, un šāda rīcība nebija pretrunā Civillikuma 2017.pantam. Atbildētājs, 2014.gada 22.oktobrī paziņojot prasītājai, ka no 2015.gada 1.janvāra nomas maksa tiks paaugstināta, rīkojās atbilstoši līguma 3.6.punktam.
Paziņojumā par nomas līguma izbeigšanu kā pamatojums norādīts arī līguma 7.4.6.punkts (puses vienojas un piekrīt, ka iznomātājs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt līgumu pirms noteiktā termiņa, neizmaksājot nekādas kompensācijas, ja nomnieks nepilda vai nepienācīgi pilda kādu no līgumā noteiktajiem pienākumiem). Atkārtotajam paziņojumam pielikumā pievienots vienošanās par jauno nomas maksu projekts, kam ir konstatējošs raksturs.
Atsakoties parakstīt vienošanos, prasītāja realizēja pielīgtās tiesības izbeigt līgumu pirms termiņa saskaņā ar 3.6.punktu (līgums atzīstams par izbeigtu ar telpu atpakaļ nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanas brīdi). Turklāt 2015.gada 29.aprīlī parakstītajā telpu pieņemšanas nodošanas aktā norādīts, ka pusēm nav pretenziju pret telpu sanitāri tehnisko stāvokli. Aktā norādītais nav apstrīdēts. Pušu rīcība atbilst līguma 3.6.punktam, un līgums izbeigts pēc pušu vienošanās. Ievērojot to, ka 3.6.punkts paredzēja iznomātāja tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, ja prasītāja nepiekrīt nomas maksas paaugstināšanai, secināms, ka prasītāja bija tā, kurai vajadzēja tiesā celt prasību par nomas maksas noteikšanu, ja tā uzskatīja, ka piedāvātais maksas apmērs ir nepamatots. [3.2] Tāpat izvērtējama telpu nelikumīga pārbūve. Šādu iznomātāja tiesību paredz līguma 7.4.4.punkts (puses vienojas un piekrīt, ka iznomātājs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt līgumu pirms termiņa, neizmaksājot nekādas kompensācijas, ja nomnieks veic patvarīgu telpu pārbūvēšanu vai pārplānošanu).
No 2013.gada 20.jūnija telpu pieņemšanas-nodošanas akta ir redzams, ka nomnieks piekrita no iznomātāja pieņemt telpas tādā stāvoklī, kādā tās bija – pirmajā stāvā nepieciešami remontdarbi. Šajā aktā nav norādes uz iepriekšēju telpu prettiesisku pārbūvi, kā arī nav konkretizēti veicamie darbi. Atbilstoši līguma 2.2. un 1.3.punktam atbildētājs piekrīt, ka prasītāja uz sava rēķina veic remontdarbus un ierīko telpās nakts klubu. Līguma 4.1.6.punkts noteic, ka nomnieks par saviem līdzekļiem pēc iznomātāja rakstveida atļaujas un normatīvajos aktos noteiktā saskaņojuma saņemšanas veic atļaujā norādīto telpu pārbūvēšanu. Lietā nav strīda, ka prasītāja veica remontdarbus, taču prasītāja nav norādījusi, kādus tieši, kā arī nav pierādījusi atļaujas saņemšanu remontdarbu veikšanai. No tāmes par 2013.gada remontdarbiem nav iespējams secināt, ka prasītāja bija saņēmusi atļauju darbu veikšanai. Turklāt ir redzams, ka remontdarbi veikti arī pagrabā un ēkas fasādei, par ko pieņemšanas-nodošanas aktā nekas nav minēts.
Ar tehniskās apsekošanas slēdzienu (sk. lietas 2.sēj., 17.lp.) ir pierādītas neatbilstības tehniskās inventarizācijas lietai, kas apliecina nelikumīgu būvniecību. Nav pamata apšaubīt liecinieka /pers. E/ norādīto par apsekošanas rezultātā konstatēto aktuālai inventarizācijas lietai neatbilstošu telpu pārbūvi. Lietā nav iesniegti pierādījumi par pretējo. Prasītāja nav pierādījusi, ka remontdarbus un attiecīgo ieguldījumu ir veikusi, ievērojot nomas līgumu un būvniecību regulējošos normatīvos aktus. [3.3] Vienlaikus ir vērtējams iznomātāja pienākums atlīdzināt nomniekam telpās ieguldītos nepieciešamos izdevumus. No Civillikuma 2140.panta izriet, ka iznomātājam ir pienākums atlīdzināt nepieciešamos un derīgos izdevumus (Civillikuma 865.-869.pants), ko nomnieks ir ieguldījis nomas priekšmetā.
Saskaņā ar remontdarbu tāmi prasītāja nomātajās telpās ieguldīja 31 883,32 EUR. No pierādījumiem lietā nav iespējams identificēt veikto darbu veidu un apjomu. Ir pamats apšaubīt, ka 2015.gadā pēc 2013.gada tirgus cenām sagatavotā tāme pierāda, ka telpās ieguldīta minētā summa. Pierādījumi par paralēliem darbiem citos objektos, kā arī čeki un pavadzīmes neapstiprina tāmē norādīto darbu izpildi. Lietā nav pierādīts, ka pirms nodošanas prasītājai telpas nebija derīgas lietošanai un ka, neveicot remontu, tajās būtu liegts uzturēties cilvēkiem. Fakts, ka telpu pieņemšanas-nodošanas aktā norādīts uz remonta nepieciešamību nepierāda tā veikšanu. Lietā nav pierādīts, ka nepieciešamie remontdarbi bija saskaņoti ar atbildētāju. Atbildētājs pamatoti norāda, ka remontdarbu mērķis bija padarīt telpas ērtākas lietošanai nakts kluba vajadzībām, līdz ar to nav pamats atzīt, ka radušies izdevumi uzskatāmi par nepieciešamiem. Turklāt prasītāja nav norādījusi uz citu izdevumu veidu. [4] Par Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 20.decembra spriedumu prasītāja iesniedza kasācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā. Kasācijas sūdzībā minēti turpmāk norādītie argumenti. [4.1] Tiesa nepareizi piemēroja materiālo tiesību normas. [4.1.1] Atbildētājs bez jebkādas argumentācijas paaugstināja nomas maksu divkārši, un šāda rīcība ir pretrunā Civillikuma 2122. un 2017.pantam.
Tiesa, atzīstot atbildētāja rīcību par atbilstošu noslēgtajam līgumam, minētās normas piemēroja nepareizi. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus ekonomiskajam pamatojumam nomas maksas paaugstināšanai. Turklāt tiesai bija jāņem ekonomiskā situācija valstī. [4.1.2] Tiesa, tulkojot nomas līguma noteikumus, nav piemērojusi Civillikuma 1504. un 1430.pantu. Līguma 3.6.punkts skaidri nenoteic izņēmuma gadījumu no līguma 7.2. un 8.3.punktā noteiktās kārtības. Uzskatot, ka 3.6.punkts ir patstāvīgs pamats līguma izbeigšanai, tiesai līguma iztulkošanā bija jānoskaidro pušu patiesā griba un jāņem vērā, ka kreditoram bija jāizsakās skaidrāk un šaubas tulkojamas par labu prasītājai. [4.1.3] Tiesa Civillikuma 865.pantu nepareizi iztulkoja un piemēroja formāli, ignorējot faktu, ka telpu pieņemšanas-nodošanas aktā ietverta norāde par remonta nepieciešamību. Remonta veikšana nebija prasītājas iegriba, bet objektīva nepieciešamība, ko ar savu parakstu apliecināja arī atbildētājs.
Līguma 1.3.punktā norādīts, ka telpas iznomātas nakts kluba ierīkošanai. Ar remonta veikšanu saistītie izdevumi atbilst Civillikuma 865.panta ģenerālklauzulai „kas uztur lietas būtību”, proti, telpu būtība līgumā noteikta kā nakts klubs. Lai izpildītu visas prasības telpu atbilstībai nakts kluba darbības nodrošināšanai, bija nepieciešams veikt remontu. Vadoties pēc dzīvē gūtiem novērojumiem, pakalpojuma sfērā uzņēmējam jāizpilda dažādas iestāžu un potenciālo klientu prasības. Tiesa nav vērtējusi remonta atbilstību nepieciešamajiem izdevumiem no uzņēmējdarbības perspektīvas. [4.2] Tiesa pārkāpa procesuālo tiesību normas pierādījumu novērtēšanā, attiecīgi lietas izskatīšanai būtisku apstākļu noskaidrošanā un sprieduma pamatošanā, kā arī nepiemēroja tiesību normas, kuras būtu jāpiemēro. [4.2.1] Tiesas secinājums, ka no citiem nomas līgumiem izriet nomas maksas paaugstināšanas pamatojums, ir pretrunā Civilprocesa likuma 97.pantam. Tiesa nav vērtējusi šādu pierādījumu attiecināmība minētā likuma 94.panta izpratnē, lai arī prasītāja šajā sakarā izteica savus iebildumus.
Novērtējot atbildētāja iesniegtos ar citiem nomniekiem noslēgtos nomas līgumus, tiesai bija jāņem vērā norāde par remonta nepieciešamību, tādējādi salīdzinot nomas priekšmeta kvalitāti, kam var būt izšķiroša nozīme nomas maksas apmēra noteikšanā. Lietā nav pierādīts, ka, nosakot sākotnējo nomas maksu, atbildētājs būtu prasītājai izrādījis kādu īpašu labvēlību un ka pastāvēja šķēršļi noteikt patiesu nomas maksu. Novērtējot liecinieka /pers. E/ liecību, tiesai bija jāņem vērā, ka liecinieks nespēja savu atzinumu attiecināt konkrēti uz laiku, kad telpas bija prasītājas lietošanā. Turklāt prasītāja nevar pierādīt negatīvu faktu, ka nav veikusi telpās darbības, kurām nepieciešama būvatļauja. Telpu nelikumīga pārplānošana varēja notikt arī pirms līguma noslēgšanas. Atbildētājs nav uzrādījis prasītājai inventarizācijas lietu, lai tādējādi prasītāja varētu izteikt piekrišanu, iebildumus vai piezīmes par telpu faktiskā stāvokļa atbilstību 2002.gada inventarizācijas lietai. Tādējādi tiesas secinājums par nomas maksas apmēra paaugstināšanas pamatotību un līguma izbeigšanas tiesiskumu ir kļūdains. [4.2.2] Tiesa, pārkāpjot Civilprocesa likuma 92.pantu un 97.panta pirmo daļu, kā arī 104.panta pirmo daļu, nepamatoti no pierādījuma loka izslēdza prasītājas iesniegtos čekus un pavadzīmes. Minēto netiešo pierādījumu saistība ar izskatāmo notikumu izriet no loģiskas sakarības un tie 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem lietā apstiprina meklējamos faktus. Tiesa pārkāpa „brīvo” pierādījumu novērtēšanas principu un pretlikumīgi no pierādījumu loka izslēdza pierādījumus, kas savstarpējā sakarībā apliecina remonta veidu, apjomu un izmaksas. [4.2.3] Tiesa pārkāpa Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu. Nav saprotams, kā tiesa nonāca pie secinājuma par līguma 3.6.punktu kā speciālu attiecībā uz līguma grozīšanas kārtību, jo līgumā nav atrunāts, ka šis noteikums būtu izņēmums no 7.2. un 8.3.punktā noteiktās kārtības.
Spriedumā nav pamatojuma secinājumam, ka vienošanās par nomas maksas izmaiņām ir tikai ar konstatējošu raksturu un ka prasītāja, atsakoties to parakstīt, realizēja līguma 3.6.punktā pielīgtās tiesības izbeigt līgumu. Tiesas pieļautie procesuālie pārkāpumi varēja ietekmēt prasības par vienpusējas līguma izbeigšanas atzīšanu par prettiesisku iznākumu, jo tam pamatā ir strīds par nomas maksas paaugstināšanu. Turklāt tiesas secinājumi ir pretrunīgi, attiecīgi no vienas puses - prasītāja ar veiktajiem remontdarbiem pārkāpa līguma 4.1.6.punktu tādā apjomā, lai tas būtu pamats līguma izbeigšanai, no otras puses - nav iespējams identificēt veikto darbu veidu un apjomu. [5] Sakarā ar kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums, kurā lūgts atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Motīvu daļa [6] Izskatot civillietu atbilstoši kasācijas sūdzības argumentiem, Senāts atzīst, ka spriedums daļā, ar kuru noraidīta prasība par telpās ieguldīto izdevumu atlīdzināšanu, ir atceļams, bet pārējā daļā spriedums ir atstājams negrozīts turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [7] Tiesai, kā tas izriet no Civilprocesa likuma 8. un 97.panta, kā arī 193.panta piektās daļas noteikumiem, ir pienākums pamatot spriedumu, sniedzot izvērstu un nepārprotamu juridisko argumentāciju, kurā atspoguļots konkrētā strīda atrisināšanai piemērojamo materiālo tiesību normu izvēles un interpretācijas process, sākot ar lietā būtisku faktisko apstākļu noskaidrošanu, kas balstīta uz pierādījumu objektīvu novērtējumu to kopumā, un beidzot ar loģiskā secībā izdarīta gala slēdziena formulēšanu.
Atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam konkrētā prasība celta par tādu izdevumu atlīdzināšanu, ko prasītāja kā nomnieks ieguldījusi nomātajā lietā – nedzīvojamās telpās, kuru īpašnieks un iznomātājs ir atbildētājs. Minētā prasība tostarp pamatota ar Civillikuma 2140.pantu, kas noteic, ka nepieciešamie un derīgie izdevumi, ko nomnieks vai īrnieks taisījis lietai, iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina pēc vispārējiem noteikumiem par izdevumu atlīdzību (866.pants un turpmākie panti).
Kā redzams no pārbaudāmā sprieduma, tiesa atzina, ka šī norma ir attiecināma uz izskatāmo strīdu par nomnieka ieguldījumu atbildētāja mantā.
Tāpat šajā sakarā tiesa ir atsaukusies uz Civillikuma 865.pantu.
Civillikuma 865.pantā definētas nepieciešamo un derīgo izdevumu pazīmes. Nepieciešami ir tādi izdevumi, ar kuriem, pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojā ejas, sabrukuma vai izpostījuma, savukārt derīgi ir tādi izdevumi, kas uzlabo lietu, un, proti, pavairo ienākumu no tās. Šajā tiesību normā ir ietverts arī greznumu izdevumu skaidrojums, proti, tie ir tādi izdevumi, kas lietu padara tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku.
Atbilstoši Civillikuma 866.pantam nepieciešamie izdevumu atlīdzināmi katram, kas tos ir taisījis, izņemot personu, kas lietu dabūjusi noziedzīgā ceļā.
Saskaņā ar šā likuma 867.panta pirmo daļu derīgie izdevumi atlīdzināmi tikai tam, kas valdījis svešu lietu labā ticībā kā savu paša, ja vien viņš jau nav dabūjis atlīdzību, saņemot no šās lietas ienākumus, kas šādos gadījumos jāieskaita. Šie izdevumi atlīdzināmi tikai tādā apmērā, kādā tie paaugstinājuši lietas vērtību.
Atbilstoši šā panta otrās daļas normai puse, kas taisīja izdevumus svešai lietai, var atņemt svešajā lietā izdarītos uzlabojumus, ja atlīdzināmo derīgo izdevumu apmērs nav samērīgs ar tās personas līdzekļiem, kuras lietai tie taisīti, vai arī atlīdzības samaksa viņu pārāk apgrūtina.
Kas, nebūdams labticīgs, taisa svešai lietai derīgus izdevumus, tas gan nevar prasīt, lai tos atlīdzina, bet var atņemt savus uzlabojumus, ciktāl tas iespējams tai nekaitējot (867.panta trešā daļa).
Atbilstoši Civillikuma 868.pantam, kas bez uzdevuma taisījis svešai lietai greznuma izdevumus, tas nevar prasīt, lai tos atlīdzina, bet arī var atņemt savus uzlabojumus, ja tas viņam ir izdevīgi un to var izdarīt nekaitējot galvenai lietai.
No iepriekš minēto tiesību normu gramatiskā un sistēmiskā iztulkojuma izriet, ka iznomātājam ir pienākums atlīdzināt nomniekam nomātajai lietai taisītos izdevumus, kas ir uzskatāmi par nepieciešamiem vai derīgiem Civillikuma 865.panta izpratnē, izņemot, ja pastāv Civillikuma 866. vai 867.pantā paredzētie ierobežojumi. Iznomātāja uzdevuma trūkums nepieciešamo un arī derīgo izdevumu taisīšanai neietekmē viņa pienākumu pret nomnieku, jo atbilstoši likumam uzdevuma esamība ir priekšnoteikums tikai greznuma izdevumu atlīdzināšanai.
Senāta ieskatā, lietai taisītie izdevumi visos gadījumos atstāj noteiktu iespaidu uz lietu, vai nu tādu, ko rada nepieciešamie izdevumi, vai nu tādu, ko rada derīgie vai greznuma izdevumi. To ievērojot, tiesai, lai pareizi atrisinātu strīdu par nomātajai lietai taisīto izdevumu atlīdzināšanu, ir jānosaka, kuram no likumā paredzētajiem izdevumu veidiem konkrētie izdevumi atbilst, jo tam ir izšķiroša nozīme attiecīgās kategorijas strīda pareizā atrisināšanā.
Arī judikatūrā, atklājot Civillikuma 2140.panta saturu, atzīts, ka izšķirot strīdu par nomnieka tiesībām saņemt izdevumus, ko tas ieguldījis nomas priekšmetā, tiesai jānoskaidro norādīto izdevumu veids, proti, vai tie atbilst nepieciešamiem vai derīgiem izdevumiem, kam katrā ziņā ir nozīme, lai pareizi izšķirtu šo jautājumu (sk. Senāta 2017.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr.SKC-89/2017 (C33422611) 9.punktu).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestajai daļai, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. [8] Senāts, piekrītot kasācijas sūdzības iesniedzējai, atzīst, ka, noraidot prasību daļā par ieguldījuma nomātajās telpās atlīdzināšanu, tiesa materiālo tiesību normas piemēroja nepareizi un šajā sakarā nav ņēmusi vērā judikatūras atziņas, kā arī nav norādījusi, kādēļ tās nav attiecināmas uz izskatāmo lietu.
Tāpat apelācijas instances tiesas spriedumā iztrūkst lietā iesniegto pierādījumu izvērtējums to kopsakarībā, kas norāda uz Civilprocesa likuma 92. un 97.panta pārkāpumu. Līdz ar to apelācijas instances tiesas spriedums nav pamatots atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas prasībām. [8.1] Kā izriet no pārbaudāmā sprieduma, tiesa, analizējot lietas apstākļus saistībā ar prasījumu par nomas līguma izbeigšanu, ir atzinusi, ka remontdarbi nomātajās telpās ir veikti. Savukārt sakarā ar prasījumu atlīdzināt nomātajai lietai taisītos izdevumus tiesa norādīja uz telpu pieņemšanasnodošanas aktu, kurā norādīts uz remonta nepieciešamību, secinot, ka minētais fakts nepierāda tā veikšanu. Tāpat neesot pierādīts, ka telpas pirms nodošanas prasītājas lietošanā bija lietošanai nederīgas un ka, neveicot tajās remontu, telpās būtu liegts uzturēties cilvēkiem.
Atsaukdamās uz remontdarbu tāmi, kurā, kā redzams no lietas materiāliem, ir detalizēti uzskaitīti darbi, materiāli, mehānismi un to izmaksas objektā /adrese/ (sk. lietas 1.sēj., 25.-28.lp.), tiesa atzina, ka no pierādījumiem lietā nav iespējams identificēt veikto darbu veidu un apjomu.
Vienlaikus par pareizu ir atzīts atbildētāja viedoklis jautājumā par to, kāds ir bijis remontdarbu mērķis, un šajā sakarā secināts, ka radušies izdevumi nav uzskatāmi par nepieciešamiem.
No šāda pamatojuma, kas satur pretrunīgus slēdzienus par vieniem un tiem pašiem lietas izspriešanā nozīmīgiem apstākļiem, kurā izdarītie secinājumi nebalstās uz racionāliem un loģiskiem apsvērumiem, nav saprotams, kādus apstākļus attiecībā uz remontdarbiem tiesa uzskatījusi par nodibinātiem, t. i., vai nomātajās telpās remonts par prasītājas līdzekļiem tika vai netika veikts.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs Tāpat nav skaidrs, uz kādiem izdevumiem attiecas tiesas secinājums, ka tie nav nepieciešamie, ja spriedumā ir atzīts, ka veikto darbu veids un apjoms no pierādījumiem nav identificējams. Spriedumā nav arī argumentēts, kāpēc pretēji procesuālo tiesību normu priekšrakstiem par pierādījumu pārbaudi un novērtējumu (Civilprocesa likuma 97.pants) darbu un to apjoma identificēšanai (ja tiek uzskatīts, ka remontdarbi tomēr bija veikti) kā pierādījums nav izmantojama lietā iesniegtā tāme, kurā, kā redzams no lietas materiāliem, ir ietverta detalizēta, skaidra un saprotama informācija par darbu veidiem, materiāliem, mehānismiem, to izmaksām un apjomu. Tāmes saturā tiesa nav iedziļinājusies un nav to izvērtējusi. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka tiesa pienācīgi izpildījusi tiesas spriešanas uzdevumu (sk. šā sprieduma 7.punktu).
Tādējādi, lai gan pārsūdzētais spriedums satur vērtējumu lietas apstākļiem nepieciešamo izdevumu aspektā, tomēr tiesas secinājumu par pamata trūkumu kvalificēt izdevumus kā nepieciešamos, nevar atzīt par pareizu un pamatotu, jo tas balstās nepilnīgi noskaidrotos lietas apstākļos, kā arī juridiski nepamatotos un pretrunīgos konstatējumos un apsvērumos. [9] Tiesa pareizi norādījusi, ka nomātajai lietai taisītos izdevumus prasītāja kvalificējusi kā nepieciešamos. Taču, Senāta ieskatā, tas nav uzskatāms par šķērsli tiesai pārbaudīt prasītājas norādīto ieguldījumu atbilstību Civillikuma 2140.pantā paredzētajiem izdevumu veidiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu pušu norādīto juridisko faktu izvērtējums, tiem atbilstošas tiesību normas atrašana un piemērošana, kā arī noskaidroto apstākļu juridiskais novērtējums ir tiesas pienākums un prerogatīva.
Kā nepārprotami izriet no prasības pieteikuma, prasījuma par 23 132,59 EUR piedziņu mērķis ir atlīdzības saņemšana par izdevumiem, ko prasītāja taisījusi nomātajai lietai. Savukārt šo izdevumu veids ir lietas apstākļu juridiskā kvalifikācija, kas ir tiesas kompetence.
Kā iepriekš jau norādīts, piemērojot tiesību normas, kas noteic, kādā veidā ir noregulējamas nomnieka un iznomātāja attiecības sakarā ar izdevumiem, ko nomātajai lietai taisījis nomnieks, tiesai jāsniedz savs vērtējums par to, kuram no likumā definētajiem izdevumu veidiem atbilst nomnieka ieguldījums.
Ievērojot minēto, tiesa kļūdaini atzina, ka prasījuma summa derīgo izdevumu aspektā tai nav jāvērtē, pamatojoties uz to, ka pati prasītāja tos ir kvalificējusi kā nepieciešamos.
Nenoskaidrojot apstākļus, kuriem ir būtiska nozīme strīda izspriešanā, balstot savus secinājumus uz kļūdainiem apsvērumiem, neizvērtējot pierādījumus pilnīgi un vispusīgi, tiesa taisīja procesuālo tiesību normu priekšrakstiem neatbilstošu spriedumu. Minētais novedis arī pie materiālo tiesību normu nepareizas piemērošanas.
Līdz ar to spriedums šajā daļā ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Ņemot vērā, ka atlīdzināmais tiesāšanās izdevumu apmērs ir proporcionāli atkarīgs no prasības apmierinātās daļas, spriedums ir atceļams arī daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu. [10] Senāts piekrīt kasācijas sūdzības iesniedzējai, ka arī daļā, ar kuru izspriests prasījums par nomas līguma izbeigšanas atzīšanu par prettiesisku, sprieduma pamatojumam ir konstatējami trūkumi. Kā iepriekš jau norādīts, šajā daļā attiecībā uz remontdarbiem konstatētais ir pretrunā ar tiesas secinājumiem šajā pašā jautājumā, ko tiesa ir izdarījusi, izvērtējot otru lietā izvirzīto prasījumu. Tāpat šaubas rada tiesas apsvērumi un secinājumi attiecībā uz telpās veikto pārbūvi un pārplānošanu, kā arī uz pierādīšanas nastas sadalījumu starp pusēm.
Apelācijas instances tiesa nodibināja, un strīds par to nepastāv, ka atkāpšanos no nomas līguma atbildētājs tostarp saistījis ar to, ka prasītāja nomātās telpas pārbūvēja un pārplānoja, pārkāpjot līguma noteikumus par būvatļaujas un iznomātāja rakstveida piekrišanas nepieciešamību.
To ievērojot, tieši atbildētājam, nevis prasītājai bija jāpierāda nelikumīgās pārbūves un pārplānošanas fakts, turklāt nevis vispārīgi, bet saistot to ar prasītājas rīcību. Tāpat, apgalvojot, ka prasītāja darbus veikusi bez būvatļaujas, atbildētājam bija jānorāda un jāpierāda, kādus konkrēti darbus prasītāja veikusi, nesaņemot būvatļauju.
Ar argumentu par pārbūves un pārplānošanas neatbilstību likumam un līgumam atbildētājs ir aizstāvējies arī pret prasību par nomātajai lietai taisīto izdevumu atlīdzināšanu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu iepriekš minēto apstākļu (iebildumu) pierādīšanas nasta gulstas uz atbildētāju, nevis prasītāju.
Pārbaudāmajā spriedumā saistībā ar šo lietas aspektu teikts - nav strīda, ka prasītāja veica remontdarbus, taču prasītāja nav norādījusi, kādus tieši, kā arī nav pierādījusi atļaujas saņemšanu remontdarbu veikšanai. No tāmes par 2013.gada remontdarbiem nav iespējams secināt, ka prasītāja bija tiesīga veikt šos darbus bez atļaujas saņemšanas.
Tātad tiesa nepamatoti atzinusi, ka attiecīgie fakti bija jāpierāda prasītājai, nevis atbildētājam. Kasācijas sūdzībā norādīto apsvērumu dēļ arī tiesas secinājums, ka prasītāja remontdarbus veica bez atbildētāja atļaujas, nerada pārliecību.
Taču, Senāta ieskatā, minētais nevar būt pamats sprieduma norādītajā daļā atcelšanai.
No apelācijas instances tiesas nodibinātajiem apstākļiem izriet, ka vienpusēju atkāpšanos no līguma atbildētājs ir saistījis ar vēl vienu nomas līgumā paredzēto pamatu, kuram atbilstoši iznomātājs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt līgumu, ja nomnieks nepiekrīt paaugstināt nomas maksas apmēru.
Izvērtējot tiesas argumentus, ar kuriem nomas līguma izbeigšana atzīta par tiesisku šāda pamata dēļ, Senāts atzīst, ka šajā daļā tiesa ir pieņēmusi likumīgu un pamatotu spriedumu.
Apelācijas instances tiesa vērtējusi nomas līguma saturu un secinājusi, ka līguma 3.6.punktā iznomātājam ir pielīgtas tiesības paaugstināt nomas maksu šajā punktā noteiktajā kārtībā, viņš ir tiesīgs arī vienpusēji izbeigt līgumu, ja nomnieks nomas maksas paaugstinājumam nepiekrīt. Prasītājas argumenti par ekonomiskā pamatojuma trūkumu nomas maksas paaugstinājumam spriedumā ir pārbaudīti, tiesa, argumentēti motivējot, atzina tos par nepamatotiem. Lietā nepastāv strīds, ka prasītāja nomas maksas paaugstinājumam nav piekritusi.
Šādos apstākļos tiesai nebija pamata atzīt, ka nomas līgums izbeigts prettiesiski.
Senāts noraida kasācijas sūdzības argumentu par Civillikuma 1504.panta piemērošanas nepieciešamību izskatāmajā lietā, kas balstīts uz apgalvojumu, ka līguma 3.6.punkts nav izņēmums no līguma 7.2. un 8.3.punktā noteiktās kārtības, kurai atbilstoši līgumu var izbeigt, pusēm vienojoties un noformējot vienošanos rakstveidā.
Minētie nosacījumi ir ārpus Civillikuma 1504.panta tvēruma. Turklāt arguments, ka līguma 3.6.punkts ir jāpiemēro sistēmiski ar 7.2. un 8.3.punktu ir kļūdains pēc būtības. Kā jau norādīts iepriekš, līguma 3.6.punktā ir pielīgtas atbildētāja tiesības uz vienpusēju atkāpšanos no līguma gadījumā, ja nomnieks nepiekrīt nomas maksas paaugstinājumam, kā arī noteikta speciāla kārtība. Turpretī līguma 7.2. un 8.3.punkts attiecas uz visiem citiem iespējamiem līguma grozīšanas vai izbeigšanas gadījumiem.
Nav apspriežama kasācijas sūdzības norāde par Civillikuma 1430.panta nepareizu piemērošanu, jo kasācijas sūdzības iesniedzēja nav paskaidrojusi, kādu tieši kļūdu tiesa pieļāvusi saistībā ar minēto materiālo tiesību normu. [11] Ievērojot to, ka spriedums tiek atcelts daļā, atbilstoši Civilprocesa likuma 458.panta otrajai daļai SIA „BŪVSTELLA” atmaksājama drošības nauda 300 EUR.
Rezolutīvā daļa 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu un 458.panta otro daļu, Senāts nosprieda atcelt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 20.decembra spriedumu daļā, ar kuru noraidīta SIA „BŪVSTELLA” prasība par telpās ieguldīto izdevumu atlīdzināšanu un piedzīti tiesāšanās izdevumi, un lietu šajā daļā nodot jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā, bet pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.
Atmaksāt SIA „BŪVSTELLA” drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro).
Spriedums nav pārsūdzams.
Senatore Ļ. Kušnire Senatore A. Briede Senatore M. Senkāne 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs