Augstākās tiesas Senāts – Civillietas
ECLI:LV:AT:2019:0704.C30418116.5.S Lieta Nr. C30418116, SKC-141/2019 Civillietu departaments Latvijas Republikas Senāts S P R I Rīgā 2019.gada 4.jūlijā E D U M S Senāts šādā sastāvā: senators referents Aigars Strupišs, senatore Anita Čerņavska, senatore Edīte Vernuša rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „AMO BUS” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 11.septembra spriedumu civillietā sabiedrības ar ierobežotu atbildību „AMO BUS” prasībā pret maksātnespējīgo AS „AMO PLANT” par kreditora prasījuma atzīšanu.
Aprakstošā daļa [1] Ar Jelgavas tiesas 2015.gada 8.jūlija lēmumu pasludināts AS „AMO PLANT” maksātnespējas process un par administratoru iecelts Aleksejs Panasins.
Ar administratora 2015.gada 24.augusta lēmumu nolemts neatzīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk SIA) „AMO BUS” pieteikto nenodrošinātā kreditora prasījumu daļā par 17 125,99 EUR.
Par šo lēmumu SIA „AMO BUS” iesniedza tiesā sūdzību, kura ar Jelgavas tiesas 2015.gada 20.oktobra lēmumu noraidīta, vienlaikus nosakot termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā vispārējā kārtībā. [2] SIA „AMO BUS” 2015.gada 2.decembrī cēlusi prasību pret maksātnespējīgo AS „AMO PLANT” par kreditora prasījuma atzīšanu, kurā lūgts atzīt prasītājas pieteikto nenodrošinātā kreditora prasījumu 13 995,67 EUR.
Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem. [2.1] Starp prasītāju kā pircēju un atbildētāju kā pārdevēju 2013.gada 3.jūnijā noslēgts pirkuma līgums, ar kuru prasītāja nopirka inventāru un darba instrumentus.
Prasītāja ir samaksājusi pirkuma maksu par mantu, kura sabiedrībai nav nodota, tādējādi prasītāja lūdza atzīt kreditora prasījumu 17 125,99 EUR, kuru vēlāk samazināja uz 13 995,67 EUR.
Prasītājas komercdarbība notika atbildētājai piederošajās telpās /adrese A/ un /adrese B/, saskaņā ar nedzīvojamo telpu nomas līgumu. Sākot no /datums/(ar brīdi, kad AS „AMO PLANT” valdes sastāvā tika iecelts /pers. C/), prasītājai tika likti šķēršļi nomāto telpu izmantošanai, savukārt jau no 2014.gada septembra vidus prasītājai tika pilnībā liegta pieeja telpām.
Prasības pieteikumam pievienots nomas līgums, atbildētājas 2014.gada 18.septembra paziņojums, ar kuru prasītāja tiek brīdināta par nomas līguma atcelšanu ar 2014.gada 30.septembri sakarā ar parāda esamību un 2014.gada 23.septembra paziņojums par pirkuma līguma spēkā neesamību sakarā ar to, ka prasītājai bija zināms, ka atbildētāja mantu nevarēja atsavināt. [2.2] Administrators kreditora prasījumu neatzina, jo pirkuma līgumā norādītais inventārs un darba instrumenti neatrodas AS „AMO PLANT” rīcībā. Šo faktu administratora ieskatā apliecina AS „AMO PLANT” 2015.gada 29.jūlija pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu nodošanas akts Nr. 1, ar kuru atbildētājas pārstāvis maksātnespējas procesā nodeva parādnieka mantu administratoram, jo tā pielikumos inventārs un darba instrumenti nav norādīti, kā arī parādnieka pārstāvja 2015.gada 21.augusta paskaidrojums administratoram, ka inventārs un darbi instrumenti pēc līguma atcelšanas nebija atdoti atpakaļ.
Nav pamatots atbildētājas apgalvojums, ka pirkuma līgumā norādītais inventārs un darba instrumenti neatrodas pie atbildētājas. To pierāda prasītājas rīcībā esošie dokumenti un sarakste ar atbildētāju, kuri pierāda, ka parādnieka pārstāvis sniedz administratoram nepatiesu informāciju. [2.3] Pirkuma līgumā norādītais inventārs un darba instrumenti bija nodoti prasītājai, taču administrators nav pārbaudījis apstākli, ka prasītāja minēto inventāru un darba instrumentus nekad nav izvedusi no atbildētājai piederošās teritorijas.
Zvērinātas tiesu izpildītājas Zanes Trasūnes 2014.gada 16.oktobra akts par fakta fiksēšanu Nr. 189 pierāda, ka pirkuma līgumā norādītais inventārs un darba instrumenti pēc tam, kad atbildētāja atkāpās no pirkuma līguma un no nomas līguma, atradās pie atbildētājas.
Administratora lēmumā nepamatoti secināts, ka pirkuma līgumā norādītais inventārs un darba instrumenti neatrodas pie atbildētājas un nevar ietekmēt prasījuma spēkā esamību. Jāņem vērā, ka manta palika pie atbildētājas, un prasītājai bija liegta iespēja to izvest. [2.4] Prasība pamatota ar Maksātnespējas likuma 75.panta ceturto1 daļu, Civillikuma 2052. un 2053.pantu. [3] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 4.janvāra spriedumu prasība noraidīta. [4] Izskatījusi lietu sakarā ar prasītājas apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2017.gada 11.septembra spriedumu prasību noraidīja.
Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem. [4.1] Izpildot starp pusēm 2013.gada 3.jūnijā noslēgtā pirkuma līguma saistības, laikā no 2013.gada jūnija līdz 2013.gada oktobrim atbildētāja nodeva prasītājai daļu no pirkumā līgumā paredzētā preču daudzuma, ko apliecina pieņemšanas-nodošanas akts. Prasītāja veica samaksu 178.105.228.254 19.06.2026. 16:36 Anonīms sistēmas lietotājs 13 995,67 EUR.
Pieņemšanas-nodošanas aktā norādītais inventārs un darba instrumenti, par kuriem prasītāja veica samaksu, tika nodoti prasītājas rīcībā, un tai bija iespēja minētās preces izmantot savā komercdarbībā. [4.2] Starp prasītāju kā nomnieci un atbildētāju kā iznomātāju 2013.gada 19.martā noslēgts nedzīvojamo telpu nomas līgums, ar kuru prasītājai iznomātas telpas /adrese B/.
Atbildētāja 2014.gada 18.septembrī paziņoja prasītājai, ka ar 2014.gada 30.septembri tiek izbeigts minētais telpu nomas līgums un atbildētājai tiks liegta iespēja piekļūt šīm telpām un tās izmantot. Savukārt 2014.gada 23.septembrī atbildētāja paziņoja prasītājai par pirkuma līguma spēkā neesamību, norādot, ka tiek pārtraukta līguma izpilde, paturot sev īpašuma tiesības uz inventāru un aprīkojumu, pārņemot atpakaļ savu mantu. [4.3] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājai liegta iespēja pārņemt savā valdījumā pirkuma līguma daļējas izpildes rezultātā iegūto mantu, jo tā atrodas nomātajās telpās /adrese B/, kur piekļuve prasītājai ir liegta. Kā pierādījums prasības pieteikumam pievienots zvērinātas tiesu izpildītājas Zanes Trasūnes 2014.gada 16.oktobrī sastādītais akts Nr. 189 par fakta fiksāciju.
Tiesu izpildītājas sastādītais akts nepierāda pieņemšanas-nodošanas aktā norādīto preču atrašanos atbildētājai piederošajās telpās /adrese A, C/ vai /adrese B/.
Aktā tiesu izpildītāja norādījusi, ka prasītājas valdes loceklim /pers. D/, tiesu izpildītājai un vienam apsardzes pakalpojumu sniedzēja /Nosaukums C/ apsargam ļauts ieiet teritorijā apskatīt prasītājai piederošo mantu. Prasītājai piederošā manta atrodas trešajā blokā. Uzņēmumam piederošā manta tiek apskatīta. Prasītājas grāmatvedības dokumentus atbildētāja atsakās uzrādīt. [4.4] Prasītajai no 2014.gada 16.oktobra liegta iespēja piekļūt tai piederošajai mantai, un prasītāja nav veikusi nekādas darbības, lai šo mantu atgūtu savā valdījumā, ceļot prasību tiesā pret atbildētāju.
Tikai pēc atbildētājas maksātnespējas pasludināšanas prasītāja 2015.gada 3.augustā pieteikusi kreditora prasījumu, bet tam nav pievienoti pierādījumi, kas liecinātu par to, ka ar pieņemšanas-nodošanas aktu nodotā prece atrodas atbildētājas rīcībā. [4.5] Izskatāmajā lietā nav piemērojami Civillikuma 2052. un 2053.panta noteikumi, jo minētās normas regulē pušu attiecības, kas izriet no pirkuma līguma, situācijā, kad pircējs laikā nesamaksā pirkuma cenu un pārdevējs ir pielīdzis sev tiesību atkāpties no pirkuma līguma (Civillikuma 2047.pants).
Kā redzams no pirkuma līguma atbildētāja kā pārdevēja šādas tiesības nav pielīgusi. Turklāt no paziņojuma par pirkuma līguma spēkā neesamību secināms, ka tas tiek pamatots ar ierobežojumu, kādu atbildētāja uzņēmusies sakarā ar komercķīlu. Līdz ar to prasība ir nepamatota un noraidāma. [5] Kasācijas sūdzību par spriedumu iesniegusi prasītāja, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā.
Kasācijas sūdzībā norādīts, ka spriedums neatbilst Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 430.panta otrās daļas prasībām. Tiesa secinājusi, ka prasītāja nav pierādījusi apstākli, ka strīdus pirkuma līgumā norādītā manta atradās pie atbildētājas. Šāds secinājums neatbilst pierādījumiem, jo apstākli, ka ar pirkuma līgumu iegūtā manta palika pie atbildētājas, pierāda atbildētājas paziņojums par pirkuma līguma spēkā neesamību, kurā norādīts, ka tiek pārtraukta līguma izpilde, tiek paturētas sev īpašuma tiesības uz inventāru un aprīkojumu un tiek pārņemta atpakaļ sava manta. No šī paziņojuma izriet, ka pirkuma līgums ir atcelts, mantu pārņēmusi atbildētāja un tā ir palikusi pie atbildētājas. Tāpat zvērinātas tiesu izpildītājas sastādītajā aktā par fakta fiksēšanu norādītie apstākļi apstiprina to, ka atbildētāja mantu ir pārņēmusi atpakaļ.
Motīvu daļa [6] Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 473.panta pirmajā daļā, Senāts atzīst, ka spriedums atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. [7] Izskatāmajā lietā tiesa nepilnīgi novērtējusi pierādījumus lietā, un tiesas spriedumā norādītais lietas faktisko apstākļu vērtējums neatbilst Civilprocesa likuma 97.panta un 193.panta piektās daļas prasībām.
Konkrētajā gadījumā prasība pamatota ar apstākļiem, kas ir saistīti ar administratora lēmumu par prasītājas kreditora prasījuma neatzīšanu. Taču tiesa, prasības pieteikumā norādītos apstākļus pienācīgi neizvērtējot, spriedumā nepamatoti atzinusi, ka prasībā norādītās tiesību normas nevar būt par pamatu prasības apmierināšanai.
Šādos apstākļos tiesai bija jāņem vērā, ka jebkuras lietas izskatīšanā svarīgs ir tās rezultāts – taisnīgs spriedums [..] (sk . Satversmes tiesas 2014.gada 9.janvāra sprieduma lietā Nr.2013-08-01 secinājumu daļas 11.punktu).
Tiesas spriešanas pamatuzdevumu – atrast taisnīgāko un lietderīgāko strīda risinājumu - nevar atzīt par izpildītu tad, ja spriedumā izdarītie secinājumi netiek balstīti uz apstākļu, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā, vispusīgu pārbaudi un pušu iesniegto pierādījumu objektīvu juridisko novērtējumu, kā to prasa Civilprocesa likuma 8., 97.panta un 193.panta piektās daļas normās noteiktie priekšraksti (sk. Senāta 2017.gada 27.oktobra 2017.gada sprieduma lietā Nr. SKC-252/2017 10.punktu, (ECLI:LV:AT:2017:1027.C30758912.1.S)).
Tiesai patstāvīgi jānoteic prasības pamats un tas, kuras normas piemērojamas strīda izšķiršanai, un šo tiesas pienākumu neietekmē tas, uz kādām tiesību normām prasītāja atsaukusies.
Tas izriet no principa jura novit curia, kas noteic, ka tiesai pašai jāzina likums neatkarīgi no tā uz kādu likumu norādījušas vai nav norādījušas puses (sk. V. Bukovskis. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 304.-305.lpp.; kā arī, piemēram, Senāta 2012.gada 1.februāra sprieduma lietā Nr. SKC-10/2012 (C02031808) 12.punktu un 2013.gada 31.maija sprieduma lietā Nr. SKC-1491/2013 (C30450410) 9.2.punktu, 2015.gada 27.februāra sprieduma lietā Nr. SKC-41/2015 (C30597910) 7.punktu, 2016.gada 20.maija sprieduma lietā Nr. SKC-164/2016 (C31356412) 7.punktu, 2016.gada 14.oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-295/2016 (C24166111) 7.punktu, 2017.gada 25.maija sprieduma lietā Nr. SKC-176/2017 (C28285313) 6.2.punktu). [8] Tiesai, kā tas izriet no Civilprocesa likuma 97.panta un 193.panta piektās daļas noteikumiem, ir pienākums pamatot spriedumu, sniedzot izvērstu un nepārprotamu juridisko argumentāciju, sākot ar lietā būtisku apstākļu noskaidrošanu, kas balstīta uz pierādījumu objektīvu novērtējumu to kopumā, un beidzot ar loģiskā secībā izdarīta gala slēdziena formulēšanu.
Pārbaudāmā sprieduma motīvu daļa iepriekšminētajiem kritērijiem neatbilst, jo tajā iekļautos apgalvojumus nevar uzskatīt par pienācīgi veiktu strīda apstākļu noskaidrošanu. [9] Prasība par kreditora prasījuma atzīšanu pamatota ar Civillikuma 2052. un 2053.pantu, kas noteic līguma atcelšanas sekas.
Šajā jautājumā tiesa aprobežojusies ar norādēm, ka minēto normu noteikumi izskatāmajā lietā nav piemērojami, jo normas regulē līdzēju attiecības, kas izriet no pirkuma līguma, situācijā, kad pircējs laikā nesamaksā pirkuma cenu un pārdevējs ir pielīdzis sev tiesību atkāpties no pirkuma līguma, kas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:36 Anonīms sistēmas lietotājs neatbilst aplūkojamam gadījumam. Turklāt tiesa secinājusi, ka pēc tam, kad prasītājai tika liegta iespēja piekļuvei tai piederošajai mantai, prasītāja nav veikusi darbības, lai atgūtu savā valdījumā tai piederošo mantu, ceļot prasību.
Prasītāja pamatoti norādījusi, ka tiesa nav vērtējusi SIA „AMO PLANT” 2014.gada 18.septembra paziņojumā par parāda esamību un nomas līguma laušanu norādīto, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā telpu nomas līgums tiks uzskatīts par atceltu un iznomātājs būs tiesīgs pārņemt īpašumu un izlietot aizturējuma tiesību pret nomnieka mantu, kas var apstiprināt mantas atrašanās faktu pie atbildētājas. Tāpat nav vērtējusi arī 2014.gada 23.septembra paziņojumā par pirkuma līgumu spēkā neesamību norādīto, ka, ņemot vērā to, ka prasītājai bija zināms, ka atsavinājums izdarīts pretēji aizliegumam (nav saņemta piekrišana komercķīlas atsavināšanai), tā pārtrauc līgumu izpildi, patur sev īpašuma tiesības uz inventāru un aprīkojumu, un pārņem atpakaļ savu mantu. Līdz ar to tiesa nav noskaidrojusi būtiskos lietas apstākļus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus. [10] Kā redzams no pārsūdzētā sprieduma, tiesa nepareizi noteikusi prasības pamatu, formāli norādot, ka prasību pamatojošās normas konkrētajā gadījumā nav piemērojamas, lai gan lietas apstākļi norāda uz Civillikuma 2006.panta normas iespējamu piemērošanu.
Kā jau minēts iepriekš, lai gan prasība balstīta uz Civillikuma 2052. un 2053.pantu, tiesai saskaņā ar principu juris novit curia pašai jāzina gan piemērojamā norma, gan tās vieta tiesību sistēmā.
Civillikuma 2006.pantā noteikts: „Ja abām pusēm vai kaut arī vienīgi pircējam bijis zināms, ka pārdoto lietu nav bijis atļauts atsavināt, tad līgums nav spēkā. Bet ja tas bijis zināms tikai pārdevējam, tad līgums paliek spēkā un pārdevējam jāatlīdzina pircējam zaudējumi.
Beidzot, ja tas nav bijis zināms nevienai pusei, tad līgums nav spēkā”.
Senāta ieskatā konkrētajā gadījumā, lai izvērtētu prasības pamatu, tiesai jānoskaidro, vai pirkuma līgums ir spēkā, un jāapsver minētās nomas piemērošana. [12] Atceļot spriedumu, atbilstoši Civilprocesa likuma 458.panta otrajai daļai drošības nauda atmaksājama personai, kura to iemaksājusi.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu un 477.pantu, Senāts nosprieda atcelt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 11.septembra spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Atmaksāt /pers. F/ drošības naudu 300 EUR.
Spriedums nav pārsūdzams.
Senators A. Strupišs Senatore A. Čerņavska Senatore E. Vernuša 178.105.228.254 19.06.2026. 16:36 Anonīms sistēmas lietotājs