Augstākās tiesas Senāts – Civillietas
ECLI:LV:AT:2019:0711.C32188316.4.S Lietas Nr. C32188316, SKC-153/2019 Civillietu departaments Latvijas Republikas Senāts SPRIEDUMS Rīgā 2019. gada 11. jūlijā Senāts šādā sastāvā: senatore referente Marika Senkāne, senatore Anda Briede, senatore Ļubova Kušnire rakstveida procesā izskatīja SIA „Actors Latvia” kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 26. septembra spriedumu civillietā SIA „Actors Latvia” prasībā pret If P & C Insurance AS Latvijas filiāli par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu.
Aprakstošā daļa [1] SIA „Actors Latvia” 2016. gada 20. janvārī cēla tiesā prasību pret If P & C Insurance AS Latvijas filiāli par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu, kurā, pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 24. panta pirmo daļu un Civillikuma 1587. pantu, lūgts piedzīt no atbildētājas apdrošināšanas atlīdzību 9549,90 EUR un tiesāšanās izdevumus.
Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem. [1.1] Puses 2014. gada 31. jūlijā noslēdza korporatīvā īpašuma apdrošināšanas līgumu (polise Nr. /numurs/), ar kuru prasītāja apdrošināja arī preces, t. sk. kažokādas izstrādājumus, kas atrodas telpu kompleksā /adrese/, par kopējo apdrošināšanas summu 250 000 EUR. [1.2] Prasītājai piederošajā veikalā /adrese/, tirdzniecības centrā /Nosaukums B/ 2014. gada 21. novembrī notika preču zādzība, kuras rezultātā prasītājai nodarīti zaudējumi 53 772 EUR apmērā. [1.3] Atbildētāja 2015. gada 15. janvārī pieņēma lēmumu izmaksāt prasītājai apdrošināšanas atlīdzību 43 937,10 EUR, piemērojot zemapdrošināšanas nosacījumus un atskaitot no zaudējuma summas 17,76 % un apdrošināšanas līgumā noteikto pašrisku katram apdrošināšanas gadījumam 285 EUR.
Pieteiktais apdrošināšanas gadījums (preču zādzība) polises darbības laikā bija pirmais apdrošināšanas gadījums, tādēļ uz to bija attiecināms Īpašuma apdrošināšanas noteikumu Nr. 10.6. 5.2. punktā paredzētais izņēmuma gadījums zemapdrošināšanas noteikumu nepiemērošanai, un atbildētāja pienākums bija atlīdzināt zaudējumus līdz polisē norādītajai apdrošinājuma summai. [1.4] Prasītāja nepiekrīt atbildētājas 2015. gada 24. marta vēstulē sniegtajam „pirmā zaudējuma apdrošināšanas” principa piemērošanas skaidrojumam, jo tas neatbilst ne līgumam, ne likuma normām. Polisē nav noteikts, ka pirmā zaudējuma apdrošināšana nav piemērojama starp pusēm nodibinātajās apdrošināšanas tiesiskajās attiecībās, kā arī nav teikts, ka prasītāja, slēdzot apdrošināšanas līgumu, būtu atteikusies no īpašuma apdrošināšanas noteikumu Nr. 10.6. 5.2. punkta piemērošanas. Savukārt apstāklis, ka preces atbilstoši polisei tika apdrošinātas saskaņā ar apdrošināšanas vērtību „iegādes vērtība”, neizslēdz un neatceļ apdrošināšanas atlīdzības principa „pirmā zaudējuma apdrošināšana” piemērošanu. [1.5] Tā kā zādzības rezultātā nodarītie faktiskie zaudējumi ir 53 772 EUR, bet atbildētāja, piemērojot zemapdrošināšanas un pašriska nosacījumus, izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību 43 937,10 EUR, tad iztrūkstošā apdrošināšanas atlīdzības summa ir 9549,90 EUR, ko prasībā lūgts piedzīt. [2] Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017. gada 20. februāra spriedumu prasība apmierināta, piedzenot no atbildētājas prasītājas labā apdrošināšanas atlīdzību 9549,90 EUR un tiesas izdevumus 602,75 EUR, bet valsts labā – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,43 EUR.
Noteiktas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % no nesamaksātā pamatparāda. [3] Izskatījusi lietu sakarā ar If P & C Insurance AS Latvijas filiāles iesniegto apelācijas sūdzību, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2017. gada 26. septembrī nospriedusi prasību noraidīt.
No prasītājas atbildētājas labā piedzīti tiesas izdevumi 597,25 EUR, bet valsts labā – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13,95 EUR.
Spriedums pamatots ar šādiem motīviem. [3.1] Ņemot vērā likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 43. pantā, pušu noslēgtā apdrošināšanas līguma noteikumu Nr. 003.1. 2.12 punktā un noteikumu Nr. 10.6 5.2. punktā noteikto, apelācijas instances tiesa atzīst, ka konkrētajā apdrošināšanas gadījumā ir konstatējama zemapdrošināšana, jo apdrošināšanas līgumā norādītā preču kopējā apdrošinājuma summa ir 250 000 EUR, bet zādzības brīdi preču, kas atradās veikalā /adrese/, vērtība bija 304 000 EUR. Tātad veikalā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī atradās preces - kažokādas izstrādājumi - virs apdrošinājuma summas. [3.2] Noteikumu Nr. 10.6. 5.2. punkts satur terminu „pirmā zaudējuma apdrošināšana”, kas interpretējams kopā ar minēto noteikumu 1.5. punktā ietverto „pirmā zaudējuma apdrošināšanas” definīciju, kurā nav norādes, ka šī principa piemērošana būtu atkarīga no tā, vai notikušais apdrošināšanas gadījums, kura dēļ tiek atlīdzināti zaudējumi vai bojājumi, ir pirmais, otrais vai kāds no turpmākajiem apdrošināšanas gadījumiem apdrošināšanas līguma darbības laikā.
Īpašuma apdrošināšanas noteikumu Nr.10.6 1.5. punktā noteikts, ka pirmā zaudējuma apdrošināšana ir apdrošināšanas atlīdzības princips, saskaņā ar kuru apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina zaudējumus vai bojājumus līdz apdrošināšanas polisē norādītajai apdrošinājuma summai, nepiemērojot noteikumus par zemapdrošināšanu. Savukārt minēto noteikumu 5.2. punktā noteikts, kādos gadījumos apdrošinātājs piemēro zemapdrošināšanas nosacījumus, izņemot pirmā zaudējuma apdrošināšanu. Ja piekristu prasītājas viedoklim, tad vienmēr, iestājoties pirmajam 178.105.228.254 19.06.2026. 16:38 Anonīms sistēmas lietotājs apdrošināšanas gadījumam, būtu izmaksājama atlīdzība pilnā apmērā, nepiemērojot zemapdrošināšanas noteikumus.
Līdz ar to ir pamatots atbildētājas arguments, ka pirmā zaudējuma apdrošināšanas principa piemērošanas apstākļi nesaistās ar pirmo apdrošināšanas gadījumu, bet tie būtu iestājušies tad, ja apdrošināšanas līguma polisē Nr. /numurs/, pie preču apdrošināšanas nosacījumiem būtu norādīta atzīme „pirmā zaudējuma apdrošināšana”. [3.3] Likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 1. pantā skaidrots, ka termins „apdrošināšanas summa” ir apdrošināšanas līgumā noteiktā naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskās vērtības vai intereses.
Prasītāja kā apdrošinājuma ņēmēja, 2014. gada 31. jūlijā noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināja mantiskās vērtības 250 000 EUR vērtībā un samaksāja tai atbilstošu apdrošināšanas prēmiju, bet, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, lūdza nepiemērot zemapdrošināšanu, lai gan jau korporatīvā īpašuma apdrošināšanas polises ievaddaļā ir izskaidrots, kas tiek uzskatīts par zemapdrošināšanas gadījumu.
Ņemot vērā minētos apstākļus, atbildētāja, aprēķinot izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzību, pamatoti samazināja apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši Vispārīgo apdrošināšanas noteikumu Nr. 003.1 2.12. punktam.
Īpašuma apdrošināšanas noteikumu Nr. 10.6 1.5. un 5.2. punkta izpratnē zemapdrošināšanu nepiemērotu, ja apdrošinātais būtu veicis pirmā zaudējuma apdrošināšanu. [3.4] Apelācijas instances tiesa nepiekrīt pirmās instances tiesas secinājumam, ka apstākļos, kad noteikumu interpretācija abām pusēm ir atšķirīga, tie iztulkojumi par ļaunu atbildētājai, jo gan likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 43. pantā, gan 2014. gada 31. jūlija korporatīvā īpašuma apdrošināšanas polisē, noteikumos Nr. 003.1 un noteikumos Nr.10.6 puses ir vienojušās par zemapdrošināšanas gadījumiem, turklāt korporatīvā īpašuma apdrošināšanas polises ievaddaļā konkrēti norādīts, kādos gadījumos iestājas zemapdrošināšana.
Apstāklis, ka apdrošināšanas līgumu noslēgšanā prasītāja izmantoja starpnieka SIA „Vingo Insurance Services” pakalpojumus un pušu noslēgtā līguma Vispārīgos apdrošināšanas noteikumus ir izstrādājusi atbildētāja, nav pamats apmierināt prasību, jo saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka darbības likuma normām starpnieks darbojās prasītājas vārda un interesēs, pamatojoties uz vispusīgu piedāvājuma analīzi. [4] Par apelācijas instances tiesas spriedumu SIA „Actors Latvia” iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā, atsaucoties uz materiālo tiesību normu nepareizu iztulkošanu, kā arī procesuālo tiesību normu pārkāpumiem, lūgusi spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai.
Kasācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem. [4.1] Likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 43. pants atbilst dispozitīvas tiesību normas pazīmēm, un šīs normas jēga un mērķis ir piešķirt pusēm tiesības pašiem izvēlēties, vai apdrošināšanas līgumā paredzēt zemapdrošināšanu. Līdz ar to, konstatējot 43. pantā noteikto tiesisko sastāvu, tiesai nav pienākuma katrā ziņā piemērot zemapdrošināšanu, bet tās piemērošana ir atkarīga no pušu gribas, kas atspoguļota apdrošināšanas līgumā.
Apdrošināšanas līgumā puses paralēli vienojušās gan par zemapdrošināšanu (noteikumu Nr. 003.1 2.12. punkts), gan par izņēmumu, kad zemapdrošināšana nav piemērojama (noteikumu Nr. 10.6. 1.5., 5.2. punkts), kas nav pretrunā minētā likuma 43. pantam. [4.2] Lietā ir strīds par noteikumu Nr. 10.6 1.5. un 5.2. punkta piemērošanu, kā arī par termina „pirmā zaudējuma apdrošināšana” piemērošanu.
Līdz ar to tiesai bija jāpiemēro Civillikuma noteikumi par darījumu iztulkošanu, vispirms ievērojot apdrošināšanas līgumā lietoto vārdu nozīmi. Ja tiesai līdzēju patieso nodomu atbilstoši Civillikuma 1504. un 1505. panta noteikumiem neizdodas noskaidrot un no darījuma izriet dažādu iztulkojumu iespējas, tad tiesai bija jāpiemēro Civillikuma 1507.-1509. pants.
Apelācijas instances tiesa secināja, ka noteikumu Nr. 10.6. 1.5. un 5.2. punktā norādītais izņēmums būtu piemērojams tad, ja polisē pie preču apdrošināšanas nosacījumiem būtu norādīts „pirmā zaudējuma apdrošināšana”. Tiesa spriedumā nav norādījusi nevienu tiesību normu, kas izmantota vai būtu jāizmanto šādā darījuma iztulkošanā, līdz ar to spriedums neatbilst Civilprocesa likuma 97. pantam, 189. panta trešajai daļai un 193. panta piektajai daļai. [4.3] Likumā „Par apdrošināšanas līgumu”, noteikumos Nr. 003.1 un noteikumos Nr. 10.6 nav norādīts, ar kādu apstākli ir saistāma pirmā zaudējuma apdrošināšanas principa piemērošana. Gluži otrādi, no noteikumu Nr. 10.6 1.5. punktā lietotajiem vārdiem izriet, ka pirmā zaudējuma apdrošināšanas princips starp pusēm jau ir pielīgts un piemērojams katrā apdrošināšanas gadījumā, un nav nepieciešamas nekādas papildu atsauces polisē, lai iedibinātu minētā principa piemērošanu.
Līdz ar to tiesai, interpretējot konkrētā apdrošināšanas līguma noteikumus, bija jāpiemēro contra proferentem princips, atbilstoši kuram neskaidri līguma noteikumi interpretējami par sliktu tam, kurš tos rakstījis. Atbildētājai kā profesionālai apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējai bija visas iespējas noteikt precīzākus apdrošināšanas līguma noteikumus attiecībā uz pirmā zaudējuma apdrošināšanas principa darbību.
Prasītājai nebija šaubu, ka apdrošināšanas līgums paredz izņēmumu no zemapdrošināšanas. Minētais izņēmums līguma noteikumos definēts kā pirmā zaudējuma apdrošināšana. Prasītāja nav atteikusies no minētā principa piemērošanas.
Motīvu daļa [5] Pārbaudījis lietā esošā sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 473. panta pirmajā daļā, Senāts atzīst, ka Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 26. septembra spriedums ir atstājams negrozīts. [6] Senāts pilnībā uztur spēkā judikatūrā izteikto atziņu, ka, iztulkojot apdrošināšanas līguma noteikumus, ņemams vērā apdrošinātāja kā profesionāla apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja pienākums noteikt apdrošināšanas līguma noteikumus ar vislielāko precizitāti (sal. Augstākās tiesas 2017. gada 4. jūlija sprieduma lietā Nr. SKC-243/2017 (C30683713) 7. punktu, 2017. gada 28. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-186/2017 (C04353612) 6.1. punktu). Tomēr konkrētajā gadījumā atsaukšanās uz to kasācijas sūdzībā uzskatāma par nepamatotu sekojošu apsvērumu dēļ. [6.1] Atbilstoši Civillikuma 1509. pantam divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš attiecīgā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.
Senāts atzīst, ka SIA „Actors Latvia” un If P&C Insurance AS Latvijas filiāles starpā slēgtā apdrošināšanas līguma noteikumi pamatotas šaubas neizraisa, un tajā pušu griba izteikta pietiekami skaidri, lai Civillikuma ceturtās daļas pirmās nodaļas septītās apakšnodaļas normas par tiesisku darījumu iztulkošanu nebūtu jāpiemēro, uz ko pamatoti norādījusi tiesa arī pārbaudāmajā spriedumā. [6.2] No Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas polises Nr. /numurs/ redzams, ka apdrošināts, tajā skaitā pret prettiesisku rīcību, ticis SIA „Actors Latvia” īpašums (apģērbs, kažokādas izstrādājumi) 250 000 EUR vērtībā, kas atradās veikala telpās /adrese/.
Nav strīda par to, ka apdrošināšanas gadījuma (zādzības) brīdī veikalā atradusies prece 304 000 EUR vērtībā.
Konkrētais gadījums, kā to pamatoti secinājusi apelācijas instances tiesa, atbilst likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 43. panta regulējumam par zemapdrošināšanu, proti, kad apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošināšanas summu un apdrošināšanas objekta vērtību apdrošināšanas gadījuma brīdī, ja vien apdrošināšanas līgumā nav paredzēts citādi. Citiem vārdiem, zemapdrošināšana kā vispārējs apdrošināšanas princips piemērojama vienmēr, kad apdrošināšanas gadījuma brīdī apdrošinātā objekta vērtība bijusi lielāka par apdrošināšanas summu, 178.105.228.254 19.06.2026. 16:38 Anonīms sistēmas lietotājs ja vien puses līgumā nav vienojušās citādi.
Šāds zemapdrošināšanas principa skaidrojums ietverts arī īpašuma apdrošināšanas polisē Nr. /numurs/ (skat. lietas 11. lpp.). [6.3] Īpašuma apdrošināšanas noteikumu Nr. 10.6 1.5. punktā sniegtā norāde uz Pirmā zaudējuma apdrošināšanu kā principu faktiski izslēdz iespēju arī apdrošināšanas jomas neprofesionālim paļauties uz tādu 5.2. punkta izpratni, kad ar Pirmā zaudējuma apdrošināšanu tiktu saprasts apdrošināšanas gadījumu kārtas skaitlis. [6.4] Šādos apstākļos prasītāja apsvērumi kasācijas sūdzībā par Īpašuma apdrošināšanas noteikumu Nr. 10.6 5.2. punkta tulkojumu nav pamatoti, jo neatbilst noteikumos sniegtajam terminu skaidrojumam un arī likumam. [7] Apkopojot minētos apsvērumus, secināms, ka SIA „Actors Latvia” kasācijas sūdzības apmierināšanai nav pamata.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 1. punktu, Senāts nosprieda Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 26. septembra spriedumuatstāt negrozītu, bet SIA „Actors Latvia” kasācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams.
Senatore M. Senkāne Senatore A. Briede Senatore Ļ. Kušnire 178.105.228.254 19.06.2026. 16:38 Anonīms sistēmas lietotājs