Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Augstākās tiesas Senāts – Civillietas

ECLI:LV:AT:2019:0731.C30556716.4.S Lieta Nr. C30556716, SKC–163/2019 Civillietu departaments Latvijas Republikas Senāts SPRIEDUMS Rīgā 2019.gada 31.jūlijā Senāts šādā sastāvā: senatore referente Mārīte Zāģere, senatore Inta Lauka, senators Valerijs Maksimovs izskatīja rakstveida procesā civillietu sakarā ar atbildētājas SIA „HansaWorld Latvija” kasācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 11.oktobra spriedumu SIA „Skultes Kokosta” prasībā pret SIA „HansaWorld Latvija” par līguma izpildi un zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa [1] SIA „Skultes Kokosta” 2016.gada 13.aprīlī cēlusi tiesā prasību pret SIA „HansaWorld Latvija”, kurā lūgusi: -atzīt, ka starp SIA „Skultes Kokosta” un SIA „HansaWorld Latvija” 2013.gada 8.oktobrī noslēgtais Enterprise by Hansaworld Programmatūras licences līgums ir spēkā esošs, pusēm saistošs un ir izpildāms; -uzlikt SIA „HansaWorld Latvija” pienākumu turpināt pildīt Enterprise by Hansaworld Programmatūras licences līgumu; -piedzīt no SIA „HansaWorld Latvija” SIA “Skultes Kokosta” labā zaudējumus 1209,40 EUR; -piedzīt no SIA „HansaWorld Latvija” SIA “Skultes Kokosta” labā visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts tālāk minētais pamatojums. [1.1] SIA „Skultes Kokosta” un SIA „Hansa Business Solutions” 2002.gada 24.jūlijā noslēdza licences līgumu (turpmāk arī – I licences līgums), ar kuru prasītājai piešķirtas neekskluzīvas tiesības izmantot finanšu uzskaites sistēmu „Hansa Financials” par kopējo summu 7136,64 Ls ( 10 154,52 EUR). Programmatūru veidoja vairāki moduļi (artikuli), kurus tās uzturētāja klienti atbilstoši savām vajadzībām varēja sakombinēt, piemēram, SIA „Skultes Kokosta” izmantotā Programmatūrā, līdztekus citam, ietilpa gan Grāmatvedības modulis, gan Noliktavas modulis, gan Pamatlīdzekļu modulis, u.c. Savukārt nepieciešamības gadījumā prasītājai bija iespēja Programmatūru papildināt, iegādājoties papildu moduļus. Nopērkot Programmatūru, prasītāja apņēmās atbildētājai par to maksāt uzturēšanas maksu, savukārt atbildētāja apņēmās nodrošināt un uzturēt Programmatūru. [1.2] SIA „Hansa Business Solutions” 2003.gada 23.oktobrī pasludināta par maksātnespējīgu, bet visas ar I licences līgumu uzņemtās saistības pārņēma atbildētāja. Šobrīd pušu tiesiskās attiecības regulē 2013.gada 8.oktobrī noslēgtais Enterprise by Hansaworld Programmatūras licences līgums (turpmāk arī - Līgums) par atjauninātās Programmatūras versijas izmantošanu kurā Programmatūras sākotnējie lietošanas noteikumi nav mainīti.

Par Programmatūras uzturēšanu prasītājai ir jāmaksā periodiska (ikgadēja) uzturēšanas maksa 15% no licences maksas un periodiska maksa par klientu atbalstu 10% no licences maksas atbildētājai vai atbildētājas partnerim, kas nodrošina šādu atbalsta pakalpojumu sniegšanu. [1.3] SIA „Skultes Kokosta” 2003.gada 1.septembrī noslēdza apkalpošanas līgumu ar atbildētājas partneri SIA „Grasko", vienojoties, ka minētā sabiedrība sniegs prasītājai I licences līgumā noteikto klienta atbalstu un saņems par to šajā līgumā noteikto samaksu – 10% no licences maksas. Šāda sadarbība starp SIA „Skultes Kokosta” un SIA „Grasko” turpinājās ilgstošā laika posmā. SIA „Grasko” pielāgoja Programmatūru prasītājas vajadzībām, izstrādāja Programmatūras Algu moduli, ņemot vērā prasītājas darba specifiku, kā arī sniedza atbalsta konsultācijas attālināti (gan telefoniski, gan ar e-pasta starpniecību). Šobrīd atbilstoši Programmatūrā ietverto moduļu apjomam tās vērtība ir 12 093,95 EUR. [1.4] SIA „Skultes Kokosta” 2014.gada 16.decembrī ar e-pasta starpniecību saņēma visiem atbildētājas klientiem adresētu paziņojumu „Par Standard ERP līniju” (turpmāk arī – Paziņojums), kurā atbildētāja informēja par HansaWorld jauno produktu Standard ERP 8.0, Standard produktu līnijas vadošo programmu. Paziņojumā tika reklamēta minētā programma un līdztekus citam piebilsts, ka no 2016.gada 1.janvāra prasītājas izmantotā Programmatūras versija (6.0 versija) vairs netiks atbalstīta, tāpēc prasītājai ieteikts ieplānot pāreju uz Standard ERP 8.0. Vēstulē netika precizēts nedz tas, kādi būs Standard ERP 8.0 izmantošanas nosacījumi un izmaksas. [1.5] SIA „Skultes Kokosta” 2015.gada 1.jūlijā saņēma atbildētājas izrakstīto rēķinu 1814,09 EUR samaksai par Programmatūras uzturēšanu nākamajiem 12 mēnešiem (15% no licences maksas) par laika posmu no 2015.gada 1.augusta līdz 2016.gada 31.jūlijam (turpmāk - Rēķins 1).

Savukārt 2015.gada 7.jūlijā prasītāja saņēma atbildētājas izrakstīto rēķinu 1209,40 EUR samaksai par telefonatbalsta pakalpojumiem – 10% no licences maksas par laika posmu no 2015.gada augusta līdz 2016.gada jūlijam (turpmāk – Rēķins 2).

Prasītāja nekavējoties informēja atbildētāju, ka vēlas saņemt skaidrojumu gan par Rēķinu 1 (jo, kā izriet no pašas atbildētājas sniegtās informācijas, sākot no 2016.gada 1.janvāra Programmatūra vairs netiks atbalstīta), gan par Rēķinu 2 (jo par šo pakalpojumu prasītāja jau bija samaksājusi atbildētājas sadarbības partnerei SIA „Grasko”).

Atbildētāja 2015.gada 12.augustā informēja prasītāju, ka Standard ERP 8.0 mēneša abonēšanas maksa būs 594 EUR, t.i., 7 129,32 EUR gadā, kas teju 4 reizes pārsniedz atbildētājai šobrīd maksāto abonentmaksu. Papildus atbildētāja atsūtīja jauno sadarbības līgumu projektus, turklāt Standard ERP 8.0 piedāvāta tikai nomā, neatdodot prasītājai sākotnēji samaksāto licences maksu. Tāpat atbildētāja norādīja, ka jau kopš 2015.gada janvāra SIA „Grasko” nebija tiesīga prasītājai izrakstīt rēķinus par saviem pakalpojumiem.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs Neraugoties uz to, ka Līguma noteikumi paredz prasītājai tiesības piesaistīt atbildētājas sadarbības partnerus sistēmas atbalsta jautājumos, atbildētāja nebrīdināja prasītāju, ka kāds no atbildētājas partneriem vairs nedrīkst sniegt attālinātā atbalsta pakalpojumus. Ja SIA „Grasko” vairāk nekā 10 gadus bija atbildētājas sadarbības partnere (Līguma 2.13.punkts), ar kuru prasītājai ir noslēgts līgums par attālināto atbalstu, tad atbildētājai bija pienākums informēt prasītāju par sadarbības partnera nomaiņu. Nav pieņemama tāda situācija, kad prasītājai par vienu un to pašu pakalpojumu ir jāmaksā gan atbildētājai, gan tās sadarbības partnerim.

SIA „Skultes Kokosta” 2015. gada 15.septembrī nosūtīja atbildētājai pretenziju, pieprasīdama anulēt Rēķinu 2. Atbildot uz šo pretenziju, atbildētāja neprecizēja, uz kāda pamata vēlas saņemt papildu maksu par telefonatbalstu, vien atkārtoti norādīja, ka Rēķina 2 izrakstīšanas brīdī SIA „Grasko” nebija pilnvarota sniegt klientiem attālinātu atbalstu. [1.6] Prasītāja 2015.gada 3.decembrī lūdza atbildētājai sniegt pamatojumu tam, kā dēļ atbildētāja atsakās turpmāk pildīt Līgumu un uzliek prasītājai pienākumu mainīt Programmatūru. Atbildot uz šo pieprasījumu, atbildētāja norādīja, ka izmanto Līguma 3.4.5.punktā pielīgtās tiesības un atsauc Programmatūras konkrētu versiju. [1.7] Prasītājas grāmatvedis, 2016.gada 1.februārī, uzsākot veikt darba pienākumus, konstatēja, ka Programmatūras atslēga. Atbildētāja kā priekšnosacījumu Programmatūras darbības atjaunošanai izvirzīja Rēķinu 2 samaksu. Tādējādi, lai nodrošinātu piekļuvi saviem grāmatvedības datiem, prasītāja bija spiesta nepamatoti izrakstīto Rēķinu 2 samaksāt. [1.8] Pretēji Līguma 18.1.punkta noteikumiem (visi juridiska rakstura paziņojumi, tostarp brīdinājums par Līguma izbeigšanu, ir iesniedzami, nosūtot tos ierakstītas vēstules veidā uz otras puses juridisko adresi), atbildētāja nav paziņojusi prasītājai par nodomu apturēt Programmatūras nodrošināšanu un uzturēšanu. Paziņojums „Par Standard ERP līniju” ir pielīdzināms jaunās Programmatūras reklāmai, tāpēc nav juridiski saistošs. [1.9] Atbildētājas prettiesiskas rīcības dēļ prasītājai ir nodarīti zaudējumi 1209,40 EUR. Tāpat arī nākotnē tiks nodarīti zaudējumi, kas būs saistīti ar pāreju no esošās Programmatūras uz Standard ERP 8.0.

Atbildētājas norādītais, ka tā vairs neplāno uzturēt Programmatūru, bet turpmāk klientiem piedāvās jaunus izstrādājumus, Civillikuma 1587.panta izpratnē ir „vēlāk radušās izpildīšanas grūtības”, kas nevar būt iemesls Līguma neizpildei.

Ja starp līgumslēdzējiem netiek panākta abām pusēm pieņemama vienošanās par grozījumiem Līgumā, atbildētājai ir pienākums turpināt šā līguma izpildi atbilstoši tajā noteiktajai kārtībai (Civillikuma 1587.pants).

Prasība pamatota ar Civillikuma1587., 1590.pantu. [2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 5.oktobra spriedumu prasība apmierināta daļēji. [3] Izskatījusi lietu sakarā ar prasītājas iesniegto apelācijas sūdzību par spriedumu prasības noraidītajā daļā un atbildētājas iesniegto apelācijas sūdzību par spriedumu daļā, ar kuru prasība apmierināta, Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2017.gada 11.oktobrī nosprieda prasību apmierināt daļēji, uzlikt SIA „HansaWorld Latvija” pienākumu turpināt pildīt ar SIA „Skultes Kokosta” 2013.gada 8.oktobrī noslēgto Enterprise by HansaWorld Programmatūras licences līgumu, noraidīt prasību daļā par zaudējumu 1209,40 EUR piedziņu, piedzīt no SIA „HansaWorld Latvija” SIA „Skultes Kokosta” labā tiesāšanās izdevumus 2854,70 EUR, bet valsts ienākumos tiesas izdevumus 71,14 EUR.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem. [3.1] Tā kā pirmās instances tiesas sprieduma pamatojums ir pareizs, apelācijas instances tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu tam pievienojas un neatkārto spriedumā ietvertos argumentus. [3.2] Lietā nav apstrīdēts fakts, ka darba vajadzībām nepieciešamo finanšu uzskaites datorprogrammu prasītāja nopirka, pamatojoties uz 2002.gada 24.jūlijā noslēgto I licences līgumu. Prasītāja Programmatūru uzsāka lietot atbilstoši šā līguma IV sadaļā norādītajai kārtībai – pēc piegādātāja izsniegtā rēķina samaksas, programmas atslēgas saņemšanas un programmas instalēšanas. Apstāklim, ka finanšu uzskaites Programmatūrai laika gaitā ir mainījušies nosaukumi no Hansa Financials uz Enterprise by HansaWorld nav nozīmes, jo šī ir tā pati laika gaitā uzlabotā (papildinātā, prasītājas vajadzībām pielāgotā) Programmatūra, par kuru prasītāja piegādātājam bija samaksājusi licences maksu 10 154,52 EUR. [3.3] SIA „Skultes Kokosta” un SIA „HansaWorld Latvija” (pirms nosaukuma maiņas - SIA “HansaWorld Development”) 2013.gada 8.oktobrī parakstīja Enterprise by HansaWorld Programmatūras licences līgumu, kurš ir spēkā joprojām. Minētā līguma 1.1.punktā noteikts, ka licences līgums stājas spēkā no Programmatūras pirmā instalēšanas, palaišanas, kopēšanas vai lietošanas brīža, atkarībā no tā, kurš notikums no šiem ir vispirms. Līguma 2.9.punktā paredzēta licences sākuma maksa, kas prasītājai jāmaksā par tiesībām izmantot Programmatūru.

Starp pusēm faktiski nepastāv strīds, ka Programmatūras pirmā instalēšana un palaišana, kā arī licences maksas samaksa atbilstoši Līgumam nav notikusi, jo finanšu uzskaites programma jau bija nopirkta un darbojās, licences maksa samaksāta pirms minētā līguma noslēgšanas, turklāt atbildētāja licences maksu nepieprasīja.

Tādējādi pamatots ir pirmās instances tiesas atzinums, ka SIA „HansaWorld Latvija” atzīstama par to tiesību un saistību pārņēmēju, kas izriet no I licences līguma. [3.4] Lietas materiālos esošie dokumenti apstiprina prasītājas paskaidrojumos norādītos apstākļus, ka laikā no I licences līguma noslēgšanas vairākkārt ir mainījies finanšu uzskaites sistēmas „Hansa Financials” programmatūras uzturētājs Latvijā.

Pierādījumi lietā apliecina, ka prasītāja 2005.gada 14.janvārī un 2005.gada 18.februārī informēja SIA „HansaWorld Latvija” par I licences līgumu, kas noslēgts ar SIA „Hansa Business Solutions”, iebilstot, ka rēķinus par finanšu uzskaites programmas izmantošanu izraksta SIA „HansaWorld Latvija”.

Tieši prasītāja aicināja noslēgt papildu vienošanos pie minētā licences līguma, nosakot, ka SIA „HansaWorld Latvija” ir SIA „HansaBusiness Solutions” tiesību un saistību pārņēmēja.

Tāpat pirmās instances tiesa atsaukusies uz lietas materiālos esošo HansaWorld Ireland Limited direktora 2005.gada 11.maijā prasītājai adresēto vēstuli, no kuras izriet, ka HansaWorld ir starptautisks uzņēmums, kas specializējas biznesa datorprogrammu izstrādē, kā arī norādīts, ka SIA „HansaWorld Latvia” ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības izplatīt un licencēt HansaWorld Programmatūru Latvijas teritorijā, veikt uzturēšanas un citus ar Programmatūru saistītus pakalpojumus.

Lietā nav strīda, ka no 2012.gada 2.jūlija līdz 2013.gada 8.oktobrim Programmatūru uzturēja SIA „hansaworld.lv” un SIA “HansaWorld Development”.

No Uzņēmumu reģistra datu bāzē pieejamās informācijas redzams, ka SIA „HansaWorld Latvija” iepriekšējais nosaukums līdz 2015.gada 14.jūlijam bija SIA „HansaWorld Development”.

Tieši atbildētāja 2013.gada 8.oktobrī informēja prasītāju par nepieciešamību parakstīt Līgumu ar SIA „HansaWorld Latvija” (pirms nosaukuma maiņas - SIA „HansaWorld Development”).

Tādējādi Līgums par HansaWorld Programmatūras izmantošanu starp SIA „Skultes Kokosta” un SIA „HansaWorld Latvija” 2013.gada 8.oktobrī noslēgts, atbildētājai pārņemot no sākotnēji noslēgtā I licences līguma izrietošās tiesības un saistības kā juridiskās personas pēcniekam 178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs (Civillikuma 1519.pants). [3.5] Nepamatots ir apelācijas sūdzības iesniedzējas arguments, ka Līguma 1.1.punkts attiecas uz Enterprise by HansaWorld Programmatūru nevis uz Hansa Financials Programmatūru. No lietas materiāliem redzams, ka SIA „HansaWorld Latvija” 2005.gada 3.janvārī paziņoja par izmaiņām HansaWorld Enterprise/ Hansa Financials Programmatūras uzturēšanas kārtībā. Programmatūras nosaukuma maiņa vēl nenozīmē pilnīgi jaunu un ar konkrēto licences līgumu nesaistītu Programmatūru. [3.6] Līgumā ir noteikts, kādos gadījumos Programmatūras uzturētājam ir tiesības atsaukt Programmatūras konkrētās versijas (3.4.4. un 3.4.5.punkts) un kādos gadījumos pusēm ir tiesības šo līgumu izbeigt (11.punkts).

Starp pusēm ir strīds par to, vai atbildētāja Līgumā noteiktajā kārtībā ir atsaukusi prasītājas izmantoto Programmatūru un tāpēc var to vairs nenodrošināt, vai, gluži pretēji, pastāv pietiekams pamats Līguma darbību turpināt un atļaut prasītājai izmantot Programmatūru tās „vecajā” versijā.

Atbildētāja norādījusi, ka par Programmatūras atsaukšanu prasītāja brīdināta ar e-pasta starpniecību jau 2014.gada 16.decembrī, savukārt 2014.gada 17.decembrī Paziņojums prasītājai nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā.

Minētais Paziņojums nav uzskatāms par prasītājas izmantotās Programmatūras versijas atsaukumu Līguma 3.4.5.punktā paredzētajā kārtībā.

Paziņojumā nav norādīti Līguma punkti, uz kuriem pamatojoties, Programmatūras konkrētā versija būtu atsaucama, tas nav adresēts prasītājai, bet gan visiem atbildētājas klientiem, kā arī nesatur skaidrojumu par augstajām izmaksām, kuras prasītu Programmatūras turpmāka uzturēšana.

Ja puses Līgumā konkrēti paredzējušas gadījumus, kad to var izbeigt vai atsaukt Programmatūru, tad tiem jābūt skaidri saprotamiem un pierādāmiem. Taču no ierakstītā pasta sūtījumā nosūtītā Paziņojuma nav skaidri saprotams, kā dēļ prasītājas izmantotā Programmatūras versija tiek atsaukta un kā dēļ klients to vairs nevarēs izmantot. [3.7] Līguma 3.2.punktā „Licences statuss” ir paredzēta licences izmantošana tās „vecajā” statusā. Tātad šis punkts piešķir licences ņēmējam tiesības izmantot Programmatūru tās „vecajā” versijā. Puses ir noteikušas maksimālo laiku „vecās” versijas izmantošanai - 5 gadus pēc izstāšanās no aktuālās versijas. Savukārt Līguma 11.2.punktā ir paredzētas tiesības mainīt licences ņēmēja licences statusu no aktuālā statusa uz „vecās” versijas statusu, paziņojot par to 12 mēnešus iepriekš.

Līdz ar to pati atbildētāja nav izbeigusi Līgumu vai atsaukusi prasītājai piešķirtās tiesības lietot Programmatūru, bet gan paziņojusi par prasītājas kā licences ņēmējas iespēju pāriet no aktuālā statusa uz Programmatūras „veco” versiju.

Tādējādi Līgums joprojām ir spēkā esošs un pusēm saistošs. [3.8] Prasība daļā par zaudējumu 1209,40 EUR piedziņu kā nepamatota ir noraidāma.

Lietā nav strīda, ka 2015.gada 7.jūlijā, kad SIA „HansaWorld Latvija” izrakstīja Rēķinu 2, prasītāja izmantoja Programmatūru aktuālajā statusā.

Tas saskaņā ar Līguma 3.11.1.punkta noteikumiem nozīmē, ka maksa par attālinātu klienta atbalstu ir obligāti veicams maksājums.

Atbilstoši Līguma 3.11.2.punktam attālinātu klienta atbalstu varēja sniegt atbildētāja vai tās pilnvarota persona. Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka atbildētāja 2015./ 2016.gadā būtu pilnvarojusi SIA „Grasko” sniegt prasītājai šādu atbalstu.

Lietā esošie materiāli liecina - atbildētāja 2015.gada 11.augustā ar e-pasta un 2015.gada 22.oktobrī ar pasta starpniecību informēja prasītāju, ka SIA „Grasko” no 2015.gada janvāra nav tiesīga izrakstīt rēķinus par attālinātu klienta atbalstu. Tādējādi SIA „Grasko” nav uzskatāma par atbildētājas sadarbības partneri, kura pilnvarota sniegt attālinātu klienta atbalstu Līguma 3.11.2.punkta izpratnē.

Šādos apstākļos atzīstams, ka atbildētāja, izrakstot Rēķinu 2, rīkojusies atbilstoši Līguma noteikumiem.

To ievērojot, pirmās instances tiesai bija pamats secinājumam, ka nav pierādīta atbildētājas prettiesiska rīcība, kas ir viens no obligātiem priekšnoteikumiem prasības par zaudējumu piedziņu apmierināšanai. [4] Par minēto apelācijas instances tiesas spriedumu atbildētāja iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā, atsaucoties uz materiālo tiesību normu nepareizu piemērošanu un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem, lūgusi spriedumu prasības apmierinātajā daļā atcelt un lietu šajā daļā nodot jaunai izskatīšanai, norādot šādus argumentus. [4.1] Spriedumā nepareizi piemēroti Civillikuma 1519.panta noteikumi.

Tiesa nepamatoti atstājusi bez ievērības to, ka laikā no 2002.gada jūlija līdz 2013.gada 8.oktobrim, kad starp pusēm tika noslēgts Līgums, prasītāja bija slēgusi I licences līgumus ar trešajām personām – SIA „Hansa World Development” un SIA „hansaworld.lv”- kas nav konkrētās lietas dalībnieces.

SIA „HansaWorld Latvija” nevar būt SIA „Hansa Business Solutions” tiesību pēcnieks Civillikuma 1519.panta noteikumu izpratnē. Viena SIA var kļūt par citas SIA tiesību un saistību pārņēmēju jeb „pēcnieku” Komerclikuma C daļā ietvertajās normās noteiktajā kārtībā, t.i., reorganizācijas ceļā. No lietas materiāliem ir redzams, ka SIA „Hansa Business Solutions” nav pēcnieku, jo tā tika pasludināta par maksātnespējīgu un vēlāk 2005.gada 9.septembrī likvidēta.

Lietā nav pierādījumu, kuri apliecinātu, ka atbildētāja, noslēdzot kādu prasītājas akceptētu vienošanos ar SIA „Hansa Business Solutions”, būtu pārņēmusi saistības, kas izriet no 2002.gada 24.jūlijā starp SIA „Skultes Kokosta” un SIA „Hansa Business Solutions” noslēgtā licences līguma. [4.2] Tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas, 97.panta pirmās daļas, 104.panta, 190.panta otrās daļas prasības. Lietā nav atrodami atbildētājas apgalvojumus, ka Hansa Financials un Enterprise by HansaWorld ir viena un tā pati Programmatūra, apstiprinoši pierādījumi.

Neraugoties uz atbildētājas šajā sakarā izteiktajiem iebildumiem, tiesa ticamību piešķīrusi vienīgi prasītājas paskaidrojumiem, kas ir pretrunā ar Civilprocesa likuma 104.pantu. [4.3] Tiesa nepareizi piemērojusi Civillikuma 1504. un 1587.panta noteikumus, kļūdaini tos attiecinādama uz konstatētajiem apstākļiem, jo, nenoskaidrojot pušu patieso gribu, Līguma noteikumi iztulkoti paplašinoši, kā rezultātā atbildētājai uzlikti tādi pienākumi, par kuriem puses nebija vienojušās.

Spriedumā ietvertie atzinumi, ka atbildētājas nosūtītais paziņojums „Par Standard ERP līniju” nav uzskatāms par Līguma izbeigšanu vai Programmatūras atsaukumu Līguma 3.4.5.punktā paredzētajā kārtībā un ka ar prasītājai ierakstītā vēstulē nosūtīto Paziņojumu atbildētāja nav pierādījusi nedz šī paziņojuma saturu, nedz arī skaidri norādījusi „vecās” Programmatūras versijas atsaukuma iemeslus, ir nepamatoti.

Līguma 3.4.5.punkta noteikumi neparedz īpašu formu šāda rakstura paziņojumu sastādīšanai, tie nenoteic atbildētājai pienākumu sniegt paskaidrojumus vai pierādīt to, ka versijas, kuras lietošanas tiesības tiek atsauktas, uzturēšanas izmaksas ir nesamērīgi augstas. Puses nav vienojušās, ka atbildētājai būtu jāpierāda vai jāpamato apstākļi, kuru dēļ attiecīgās Programmatūras versijas uzturēšanas izmaksas ir kļuvušas nesamērīgi augstas.

Paziņojums atbilstoši Līguma 18.1.punktam ar pasta starpniecību ierakstītas vēstules veidā tika nosūtīts prasītājai uz tās juridisko adresi, tāpēc to nebija pamata kvalificēt kā informatīva rakstura paziņojumu, kuram nav tiesisku seku.

Tiesas secinājums, ka pēc būtības atbildētāja ir paziņojusi par licences statusa maiņu uz „vecās” versijas statusu Līguma 11.2.punkta izpratnē, izdarīts, neņemot vērā Līguma 3.2.1.(ii) punktā pielīgto - periodiskā uzturēšanas maksa ir nosakāma kā puse no pēdējās licences ņēmējam aktuālajā statusā piemērotās periodiskās uzturēšanas maksas. Atbildētāja nav izrakstījusi rēķinus par Programmatūras izmantošanai nepieciešamo maksu Līguma 11.2. un 3.10.3.punktā noteiktajā kārtībā.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs [4.4] Spriedumā nav vērtēti Līguma 11.6.punkta noteikumi, kas paredz, ka Līgums neierobežo atbildētājas tiesības izbeigt šo Līgumu atbilstoši tam piemērojamā likuma nosacījumiem.

Visas atbildētājas darbības liecina, ka Līgums ir izpildīts. Tāpēc tiesai nebija juridiska pamata, daļēji apmierinot, noteikt atbildētājai pienākumu turpināt Līgumu pildīt. Respektīvi, saistība ar tās izpildi ir izbeigusies. [5] Apelācijas instances tiesas spriedums prasības noraidītajā daļā kā nepārsūdzēts stājies likumīgā spēkā.

Motīvu daļa [6] Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā to noteic Civilprocesa likuma 473.panta pirmā daļa, Senāts atzīst, ka spriedums atceļams prasības apmierinātajā daļā.

Tā kā apgabaltiesa, izmantodama Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā paredzētās tiesības, pievienojusies pirmās instances tiesas secinājumiem, kasācijas sūdzībā norādītie apsvērumi turpmāk tiks analizēti abu instanču tiesu spriedumos ietvertā pamatojuma kontekstā. [7] Lietā risināmā strīda pamatā ir pušu krasi atšķirīgas pozīcijas jautājumā par Līguma 3.4.5.punktā iekļauto noteikumu saturu, kā arī tajos atbildētājai paredzēto tiesību – atsaukt Programmatūras konkrētas (-u) versijas (-u) lietošanu – īstenošanas priekšnosacījumiem un procedūru.

Pārsūdzētajā spriedumā, apmierinot prasību daļā par pienākumu uzlikšanu SIA „HansaWorld Latvija” turpināt pildīt Līgumu, atzīts, ka, pirmkārt, SIA „HansaWorld Latvija” nav pierādījusi Līguma 3.4.5.punktā paredzēto Programmatūras atsaukšanas pamatu, otrkārt, atbildētāja nav vis izbeigusi Līgumu vai atsaukusi tiesības prasītājai vispār lietot Programmatūru, bet gan paziņojusi par SIA „Skultes Kokosta” kā licences ņēmējas iespēju pāriet no Programmatūras aktuālā statusa uz „veco” versiju.

Senāts piekrīt kasācijas sūdzības iesniedzējas argumentiem, kuros apstrīdēta Līguma iztulkojuma, kādu apgabaltiesa veikusi iepriekš norādītā gala slēdziena pamatošanai, atbilstība Civillikuma Saistību tiesību daļas pirmās nodaļas septītajā apakšnodaļā ietvertajās normās paredzētā regulējuma jēgai un mērķim, turklāt vajadzīgo uzmanību nepievēršot tam, ka pušu tiesības un pienākumi noteikti datorprogrammu licences līgumā, kas tādējādi nozīmē – šīs tiesiskās attiecības vērtējamas Autortiesību likuma speciālo tiesību normu kontekstā. [7.1] „Ievērojot to, ka līgumslēdzēju domstarpību iemesls parasti ir pretēji vērstas intereses, liekas tikai pašsaprotama katra līdzēja vēlme iztulkot līguma noteikumus tā, lai tie pēc iespējas apmierinātu viņa intereses. Tomēr gadījumos, kad līdzēji strīdu pašu spēkiem atrisināt nevar un strīds nonāk tiesā, tieši tiesneša (tiesas) uzdevums ir neatkarīgi un objektīvi noskaidrot līdzēju tiesisko attiecību saturu, lai tam varētu piemērot materiālo tiesību normas un strīdu atrisināt” (sk. Danovskis E. Līgumu iztulkošana. Jurista Vārds. 21.08.2007. Nr.34 (487)).

Kasācijas instances tiesa, izvērtēdama darījuma iztulkošanas tiesiskos aspektus, savos nolēmumos vairākkārt uzsvērusi šādas juridiskās tēzes.

Pirmkārt, materiālo tiesību normu pareiza piemērošana ir atkarīga no līguma satura, kas strīda gadījumā noskaidrojams darījuma iztulkošanas ceļā, lai tādējādi uzzinātu līdzēju patieso gribu. Civillikums neatzīst formālu pieeju darījuma iztulkošanā, tālab, to darot, tiesai jāvērtē visi svarīgie apstākļi un jānoskaidro līdzēju faktiskais kopīgais nodoms jeb patiesā griba līguma noslēgšanas laikā. Turklāt viens līguma punkts (noteikums) nav apskatāms izolēti no šā līguma citiem punktiem, kas varētu liecināt par patieso gribu, un no līdzēju darbībām (rīcības), kuras arī varētu palīdzēt noskaidrot pušu kopīgo nodomu. Otrkārt, tiesai, iztulkojot darījumu, ir jāievēro Civillikuma 1504.–1509.pantā noteiktā loģiskā secība – katras šajās normās norādītās metodes piemērošanas priekšnosacījumus. Respektīvi, tikai tad, ja līdzēju patieso gribu neizdodas noskaidrot nedz ar pirmo, nedz ar otro iztulkošanas metodi (attiecīgi Civillikuma 1504. un 1505.pants) vai to vispār nav iespējams noskaidrot, rodas pamats šā likuma 1507.–1509.panta noteikumu piemērošanai (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2004.gada 1.decembra sprieduma lietā Nr. SKC–642/2004 motīvu daļu, 2015.gada 27.oktobra sprieduma lietā Nr. SKC–152/2015 (C32284011) 7.2.punktu, 2015.gada 27.novembra sprieduma lietā Nr. SKC–261/2015 (C30585611) 9.punktu, 2016.gada 13.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC–65/2016 (C15149310) 7.1.punktu, 2017.gada 31.marta sprieduma lietā Nr. SKC–144/2017 (C04407310) 12.punktu).

Līdz ar to darījuma iztulkošanai, precīzi un loģiskā secībā izpildot Civillikuma 1504.-1510.pantā norādītos priekšrakstus, ir izšķiroša nozīme strīda juridiski pamatotam atrisinājumam. [7.2] Senāts uzskata, ka apgabaltiesa, taisot spriedumu, minēto uzdevumu nav izpildījusi.

Lietā nepastāv strīds par faktu, ka tiesiskās attiecības starp SIA „HansaWorld Latvija”, kurai starptautisks uzņēmums HansaWorld piešķīris ekskluzīvas tiesības licencēt šā uzņēmuma izstrādātās datorprogrammas (autortiesību objektus) un prasītāju kā minēto produktu lietotāju (lecenciātu) noregulētas tiesīgi noslēgtā Līguma noteikumos, kuros līdztekus citiem noteikumiem atbildētājai 3.4.4. un 3.4.5.puntā pielīgtas tiesības atsaukt Programmatūras konkrētu (-as) versiju (-as), paredzot kārtību, kādā otrai pusei sniedzami paziņojumi saistībā ar šo Līgumu, kuriem ir tiesiskas sekas (18.1.punkts).

Atbilstoši Autortiesību likuma 42.panta pirmajai daļai licence ir atļauja izmantot attiecīgo autortiesību darbu tādā veidā un ar tādiem noteikumiem, kādi norādīti licencē. Licences līgums ir divpusējs darījums. Licenciāta piekrišana licences noteikumiem konstituē licences līguma noslēgšanu.

Iebildumus pret prasību atbildētāja pamatojusi ar Līguma 3.4.5.punktā noteikto: „HansaWorld ir tiesības atsaukt Programmatūras konkrētas (-u) versijas (-u) lietošanu tad, ja HansaWorld konstatē, ka šīs (šo) versijas (-u) uzturēšanas maksa ir nesamērīgi liela. Šajā gadījumā HansaWorld ir jābrīdina 12 (divpadsmit) mēnešu iepriekš.” [7.2.1] Kā izriet no Civillikuma 1504.panta darījuma tulkošana uzsākama ar tajā lietoto vārdu (jēdzienu) satura un nozīmes noskaidrošanu. Ja vārds (vārdi) nav divējādi saprotams, tad tālāk jānoskaidro, vai vārda (vārdu) lietošana saskan ar līdzēju patieso gribu.

Tomēr pārsūdzētajā spriedumā nav atrodams neviens arguments, kas liecinātu par Līguma 3.4.5.punkta vārdiskā formulējuma jēgas izzināšanu un par atbildētājas ierunas, ka šie noteikumi paredz licenciāram tiesības patstāvīgi vērtēt Programmatūras aktuālajā versijā uzturēšanas izmaksu ekonomisko izdevīgumu, noraidīšanas iemesliem. Tā vietā apgabaltiesa aprobežojusies ar norādi, ka SIA „HansaWorld Latvija” varētu izmantot pielīgtās tiesības atsaukt Programmatūru, vienīgi pierādot šāda atsaukuma tiesisko pamatu un tās uzturēšanas izmaksu pieaugumu, vispār nepaskaidrodama, kādi Līguma noteikumi vai citi, uz pierādījumu novērtējumu balstoties, nodibināti faktiskie apstākļi bijuši šādas atziņas pamatā, kas ir acīmredzamā pretrunā ar Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas prasībām. [7.2.2] Paziņojumā „Par Standart ERP līniju”, kura saņemšanas faktu 2014.gada decembra otrā pusē prasītāja nav noliegusi, līdztekus šā jaunā produkta priekšrocību uzskaitījumam, ietverts šāds teksts: „Ar šo vēlamies paziņot par Enterprise by HansaWorld produkta līnijas pārtraukšanu, ieskaitot Enterprise by HansaWorld 6.0 versiju ar 2016.gada 1.janvāri. Sākot ar šo datumu, Jūsu pašreizējais produkts vairs netiks atbalstīts un mēs iesakām Jums laicīgi ieplānot pāreju uz Standart ERP 8.0, [..]. Neskaidrību vai jautājumu gadījumā, lūdzis sazināties ar Jūsu vietējo HansaWorld pārstāvi [..]” (sk. lietas1.sēj., 78.-79.lp.).

Spriedumā norādīts, ka minētais Paziņojums nav uzskatāms par Programmatūras aktuālās versijas atsaukumu, jo tajā iztrūkst skaidrojums par Programmatūras uzturēšanas lielajām izmaksām un iemesliem un kāpēc klients to vairs nevarēs izmantot.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs Arī šie apgabaltiesas motīvi, Senāta ieskatā, nevar tikt traktēti citādi kā klaji apgalvojumi tā dēļ, ka uz juridiskiem apsvērumiem balstīts pamatojums tiem nav rodams nedz pienācīgi novērtētos lietas faktiskajos, nedz tiesiskajos apstākļos.

Tas pats konstatējams attiecībā uz tiesas secinājumu, ka atbildētāja šajā vēstulē paziņojusi prasītājai par licences statusa maiņu un tiesībām izmantot Programmatūras „veco” versiju. Pirmkārt, šāds pieņēmums neatbilst Paziņojuma saturam, kurā Programmatūras „vecā” versija nav nemaz pieminēta.

Otrkārt, tā kā Paziņojuma tekstā nav iespējams identificēt atbildētājas gribas izteikumu mainīt licences ņēmējas licences statusu no aktuālās uz „veco” versiju, Līguma 11.2.punkts piemērots bez objektīva pamata. [7.3] Uzskatot, ka nepastāv Līguma 11.punktā paredzētie gadījumi, kad šo līgumu atbildētāja var izbeigt, tiesa strīda apstākļus nav vērtējusi intelektuālā īpašuma aizsardzības aspektā.

Līguma 4.1.punktā deklarēts: „HansaWorld un tās licences devējiem pieder visas autortiesības [..] saistībā ar Programmatūru [..]”. No minētā izriet, ka autortiesības uz darbu autortiesību subjekts - HansaWorld – īsteno ar atbildētājas kā pārstāvja starpniecību (Autortiesību likuma 7.panta otrā daļa).

Noslēdzot Līgumu, prasītāja akceptēja Līguma 11.6.punktu, kurā norādīts: „Šis Licences līgums neierobežo HansaWorld tiesības izbeigt Līgumu atbilstoši šim Licences līgumam piemērojamā likuma nosacījumiem”.

Autortiesību likuma 44.panta otrās daļas speciālā norma noteic, ja noslēgtais licences līgums vai izsniegtā licence nav ierobežoti laikā, autors vai cits autortiesību subjekts var izbeigt licences līgumu vai atsaukt licenci, sešus mēnešus iepriekš paziņojot uzteikumu.

Lai gan apelācijas sūdzībā, atbildētāja, kritizējot pirmās instances tiesas secinājumus, atsaukusies uz Līguma 11.6.punkta nepamatotu nepiemērošanu, apgabaltiesa atbildi uz šo argumentu vispār nav sniegusi.

Savukārt, konstatēdama Civillikuma 1587.panta tiesiskā sastāva pazīmes, Civillietu tiesas kolēģija atstājusi bez ievērības šā likuma 1589.pantā paredzētos izņēmuma gadījumus, kad vienpusēja atkāpšanās no līguma ir atļauta. [8] Tā kā SIA „HansaWorld Latvija” reģistrēta uzņēmumu reģistrā 2008.gada 13.februārī, jāpiekrīt kasācijas sūdzības iesniedzējai, ka tiesa nepareizi attiecinājusi uz lietas apstākļiem Civillikuma 1519.pantu, jo atbildētāja juridiski nevarēja būt SIA „HansaBussiness Solutions”, kas likvidēta 2005.gadā, tiesību pēciniece, un tātad I licences līgumā noteikto saistību un tiesību pārņēmēja. Minēto neietekmē fakts, ka atbildētāja pirms Līguma noslēgšanas sniedza prasītājai Programmatūras uzturēšanas pakalpojumus.

Ņemot vērā, ka prasības priekšmets lietā ir Līguma par HansaWorld Enterprise Programmatūras lietošanu izpilde, Senāts uzskata – vērtējot jautājumu, kas attiecas uz pušu tiesiskajām attiecībām pirms šā līguma noslēgšanas, apgabaltiesa izgājusi ārpus prasījuma robežām (Civilprocesa likuma 192.pants), un tā dēļ nav mērķtiecīgi apspriest kasācijas sūdzības argumentus par Civillikuma 1519.panta piemērošanu, jo tie pēc būtības neattiecas uz strīda priekšmetu. [9] „Tiesas sprieduma izpilde ir tiesību uz taisnīgu tiesu neatņemamam sastāvdaļa. Tiesvedības mērķi ir iespējams sasniegt, ja ir nodrošināta tiesas nolēmuma izpilde. Tiesas sprieduma izpilde visupirms ir vērsta uz to, lai katra puse varētu baudīt tās materiālās tiesības, kuras ir atzītas ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.” (sk. Satversmes tiesas 2015.gada 16.aprīļa sprieduma lietā nr.2014-13-01 11. un 13.3.punktu).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta sestajai daļai sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas nolēmumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu, atsevišķi uzrādot prasījumus, kuri tiek apmierināti un kuri tiek noraidīti, un sprieduma būtību.

Svarīgi norādīt, ka, lai ar spriedumu noteiktie tiesiskie līdzekļi prasītāja (kreditora) tiesību aizsardzībai būtu efektīvi, tiesas spriedumam ir jābūt izpildāmam.

Civilprocesa likuma 197.panta pirmā daļa paredz, ka spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, tiesa nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā ir jāizpilda. Tas nozīmē, ka tiesas spriedumam jābūt izpildāmam un pēc iespējas konkrētam (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 30.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC–1075/2015 (C31354412) 8.2.punktu, 2017.gada 9.februāra sprieduma lietā Nr. SKC– 389/2017 (C31492213) 10.1.punktu).

Kasācijas instances tiesas judikatūrā, iztulkojot minētās tiesību normas, nostiprināta atziņa, ka: „ [..] prasības apmierināšanas gadījumā sprieduma rezolutīvajā daļā prasības robežās prasības priekšmets jākonkretizē tādā pakāpē, kas nodrošina sprieduma rezolutīvās daļas pašpietiekamību sprieduma izpildei bez prasības priekšmetu identificējošu papildu dokumentu pievienošanas (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 16.maija lēmuma lietā Nr.SKC-1860/2016 (C02040712) 11.punktu, 2018.gada 28.jūnija sprieduma lietā SKC-195/2018 ( ECLI:LV:AT:2018:0628.C10061814.1.S) 11.2.punktu).

Civillietu tiesas kolēģija, ar pārsūdzēto spriedumu uzlikdama atbildētājai pienākumu turpināt pildīt Līgumu, nenorādot, kādas konkrēti darbības un kādā termiņā SIA „HansaWorld Latvija” ir jāveic, taisījusi spriedumu, kas nav izpildāms, ko Senāts nevar atstāt bez ievērības. [10] Iepriekš minēto argumentu kopums ļauj secināt, ka apelācijas instances tiesas spriedumu pārsūdzētajā daļā nevar atzīt par likumīgu, kas ir pamats kasācijas sūdzības apmierināšanai.

Atceļot spriedumu pārsūdzētajā daļā, atbildētājai SIA „HansaWorld Latvija” saskaņā ar Civilprocesa likuma 458.panta otro daļu atmaksājama drošības nauda 300 EUR.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu, Senāts nosprieda:

Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 11.oktobra spriedumu atcelt prasības apmierinātajā daļā un lietu šajā daļā nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Atmaksāt SIA „HansaWorld Latvija” drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro).

Spriedums nav pārsūdzams.

Senatore Senatore M.Zāģere I.Lauka 178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs Senators V.Maksimovs 178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.