Augstākās tiesas Senāts – Civillietas

ECLI:LV:AT:2019:0820.C24115717.11.S Lieta Nr. C24115717, SKC-771/2019 Civillietu departaments Latvijas Republikas Senāts S P R I E D Rīgā 2019.gada 20.augustā U M S Senāts šādā sastāvā: senatore referente Dzintra Balta, senators Aivars Keišs, senators Aigars Strupišs rakstveida procesā izskatīja /pers. B/ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 13.decembra spriedumu civillietā /pers. B/ prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un samaksas par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu.

Aprakstošā daļa [1] Saskaņā ar /datums/darba līgumu Nr./numurs/ /pers. B/ pieņemts darbā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (turpmāk – SIA /Nosaukums A/) par biznesa menedžeri, bet ar līguma /datums/grozījumiem pārcelts biznesa pārdošanas komandas līdera amatā.

Darba devēja /datums/izdevusi rīkojumu Nr./numurs/, kurā /pers. B/ uzteikts darba līgums ar 2017.gada 7.augustu, darbinieku skaita samazināšanas dēļ. [2] Darbinieks 2017.gada 3.augustā cēlis prasību, kas 2018.gada 12.jūlijā precizēta, pret darba devēju par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā biznesa pārdošanas komandas līdera amatā, nosakot, ka spriedums daļā par atjaunošanu darbā stājas spēkā nekavējoties, kā arī vidējās izpeļņas 26810,52 EUR par darba piespiedu kavējuma laiku no 2017.gada 8.augusta līdz 2018.gada 13.jūnijam piedziņu.

Prasība pamatota ar Darba likuma 58.panta ceturto daļu, 122.-127.pantu. Norādīts, ka uzteikums ir prettiesisks, jo nav saskaņots ar arodbiedrību, kuras biedrs ir darbinieks. Darba devēja nav jautājusi par dalību arodbiedrībā, nav saņemta arodbiedrības piekrišana atlaišanai. [3] Ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 12.jūlija spriedumu prasība apmierināta un ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 21.septembra papildspriedumu no prasītājas par labu atbildētājam piedzīti ar lietas vešanu saistītie izdevumi 1500 EUR. [4] Izskatījusi lietu sakarā ar SIA /Nosaukums A/ apelācijas sūdzību, Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2018.gada 13.decembra spriedumu prasību apmierinājusi daļēji, atzīstot uzteikumu par spēkā neesošu, bet noraidot prasījumu par atlīdzības 22320,72 EUR piedziņu par darba piespiedu kavējumu laikā no 2017.gada 3.oktobra līdz 2018.gada 13.jūnijam un taisot sprieduma izpildīšanas pagriezienu, piedzenot no /pers. B/ par labu SIA /Nosaukums A/ ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 12.jūlija spriedumu piespriesto atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku 18334,78 EUR.

Ar spriedumu izbeigta tiesvedība prasības daļā par atjaunošanu darbā un atlīdzības 4489,80 EUR piedziņu par darba piespiedu kavējuma laikā no 2017.gada 8.augusta līdz 2.oktobrim.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem. [4.1] Darba likuma 101.panta sestā daļa noteic, ka pirms darba līguma uzteikšanas darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs un Darba likuma 110.panta pirmā daļa (redakcijā, kas bija spēkā uzteikuma izsniegšanas brīdī) noteica, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram - bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 47.panta pirmajā daļā un 101.panta pirmās daļas 4., 8., 10.punktā.

Darbinieks pierādījis, ka ir /Nosaukums B/ arodbiedrības biedrs. Atbildētāja pirms uzteikuma izsniegšanas minēto nav noskaidrojusi.

Sarakste, kurā darbiniekam uzdots jautājums par dalību arodbiedrībā, notikusi vairāk kā mēnesi pēc uzteikuma izsniegšanas.

Pirmās instances tiesa pareizi atzinusi, ka šādos apstākļos nav vērtējams darba uzteikuma tiesiskais pamatojums.

Atbildētāja, uzsakot darba līgumu bez arodbiedrības piekrišanas, ir pieļāvusi būtisku likuma pārkāpumu, kas ir patstāvīgs pamats darba līguma uzteikuma atzīšanai par spēkā neesošu saskaņā ar Darba likuma 124.panta pirmo daļu. [4.2] Prasītājs prasījumu par atjaunošanu iepriekšējā darbā neuztur, jo atbildētāja to apmierinājusi pēc pirmās instances tiesas sprieduma.

Prasītājs atteicies no prasības daļā par atlīdzības 4489,80 EUR piedziņu par darba piespiedu kavējumu laikā no 2017.gada 8.augusta līdz 2.oktobrim, jo viņam tobrīd turpinājās darbnespēja un viņš saņēma ienākumus slimības pabalsta veidā.

Līdz ar to tiesvedība lietā par atjaunošanu darbā un minētās atlīdzības piedziņu izbeidzama, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu (prasītājs atteicies no prasības). [4.3] Prasītājs apelācijas instancē uzturēja prasījumu par atlīdzības par darba piespiedu kavējumu 22320,72 EUR piedziņu par 209 dienām laikā no 2017.gada 3.oktobra līdz 2018.gada 13.jūnijam (sk. lietas 118.lpp.).

Nav strīds, ka atbildētāja, izpildot pirmās instances spriedumu par vidējās izpeļņas 26810,52 EUR par darba piespiedu kavējuma laiku no 2017.gada 8.augusta līdz 2018.gada 13.jūnijam piedziņu, prasītājam jau samaksājusi 18334,78 EUR pēc nodokļu ieturēšanas.

Atbildētāja nosūtījusi un prasītājs saņēmis 2017.gada 17.augusta paziņojumu, ar piedāvājumu atjaunot iepriekšējā darbā (sk. lietas 27.lpp.).

Paziņojumu parakstījusi darba devējas pārstāve – tā pati amatpersona, kura parakstīja darba līguma grozījumus, uzteikumu (sk. lietas 9., 14.lpp.), un tas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs ir atzīstams par darba devējas izteiktu uzteikuma atsaukumu. Lietā nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uzteikuma atsaukums ir fiktīvs un ka darba devēja negrasās to īstenot.

Prasītājs piedāvājumu ignorējis.

Darba piespiedu kavējumu atbilstoši Darba likuma 126.pantam veido darba devēja prettiesiskas darbības, liedzot darbiniekam darbu un tiesības uz samaksu par to.

Ņemot vērā, ka prasītājs uzteikuma atsaukumam nav piekritis un atgriezties darbā nav vēlējies, nav konstatējams darba kavējuma piespiedu raksturs.

Atlīdzības par darba piespiedu kavējumu piedziņa noraidāma pamatojoties uz Darba likuma 103.panta trešo daļu, 126.panta pirmo daļu un judikatūras atziņām, atbilstoši kurām darba kavējumam nav piespiedu raksturs, ja pēc rīkojuma saņemšanas par atjaunošanu darbā, darbinieks pats nav vēlējies atgriezties darbā (sk. Senāta 2003.gada 24.septembra spriedumu lietā Nr. SKC–420/2003). [4.4] Atbilstoši Civilprocesa likuma 635.panta ceturtajai daļai par labu atbildētājai piedzenami 18334,78 EUR, kurus prasītājs atbilstoši pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru noteikta nekavējoša sprieduma izpilde, bija saņēmis.

Savukārt atbildētājas veiktajai nodokļu samaksai zudis tiesiskais pamats. Tie atmaksājami atbildētājai kā pārmaksāti (sk. sal. likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta pirmās daļas 11.punktu) un nav piedzenami no prasītāja. [4.5] Ņemot vērā, ka prasība daļā par atlīdzības piedziņu par darba piespiedu kavējuma laiku noraidīta un atbildētāja nav cēlusi pretprasību par izmaksātā atlaišanas pabalsta piedziņu (Civilprocesa likuma 192.pants), nepastāv iespēja ieturēt darbiniekam izmaksāto pabalstu no piedzenamās summas. [5] /pers. B/ iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā lūdzis atcelt spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība par atlīdzības 22320,72 EUR piedziņu par darba piespiedu kavējumu laikā no 2017.gada 3.oktobra līdz 2018.gada 13.jūnijam un taisīts sprieduma izpildīšanas pagrieziens, šādu apsvērumu dēļ: [5.1] nepareizi piemērota Civilprocesa likuma 635.panta sestā daļa, jo prasītājs ir sniedzis patiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem, kā arī pievienojis pierādījumus, kas apstiprina sniegtās ziņas; citētas atziņas no Satversmes tiesa 2015.gada 16.aprīļa spriedumā lietā Nr.2014-13-01, ar kuru Civilprocesa likuma 635.panta sestā daļa, ciktāl tā attiecas uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu lietās par darba samaksas piedziņu, atzīta par neatbilstošu Satversmes 92.panta pirmajam teikumam un par spēkā neesošu; [5.2] nepareizi konstatēti faktiskie apstākļi; darba līgums uzteikts 2017.gada 7.augustā, un tikai 19.augustā, jau pēc prasības celšanas, saņemta darba devējas vēstule, kurā tā nevis atsauc uzteikumu un atjauno darbā no atlaišanas brīža, bet piedāvā no jauna dibināt darba tiesiskās attiecības, tādēļ apelācijas instances tiesa kļūdaini šo paziņojumu uzskatījusi par uzteikuma atsaukumu; [5.3] nepareizi piemērota Darba likuma 126.panta pirmā daļa, jo prasība par atlīdzības piedziņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku apelācijas instancē pēc būtības faktiski nav skatīta – spriedumā nav izvērtēti faktiskie apstākļi; [5.4] tiesa nepamatoti kā judikatūru izmantojusi Senāta 2003.gada 24.septembra spriedumā lietā Nr.SKC–420/2003 izteiktās atziņas, jo šīs lietas faktiskie apstākļi ir būtiski atšķirīgi un prasītājs nekad nav saņēmis darba devējas rīkojumu par viņa atjaunošanu darbā. [6] Paskaidrojumos par kasācijas sūdzību atbildētāja norādījusi argumentus, kuru dēļ uzskata kasācijas sūdzību par nepamatotu un lūdz noraidīt.

Motīvu daļa [7] Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 473.panta pirmajā daļā, Senāts atzīst, ka pārsūdzētais spriedums atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā turpmāk minēto apsvērumu dēļ. Senāts piekrīt kasācijas sūdzībā izteiktajiem argumentiem par nepareizu faktisko apstākļu juridisko kvalificēšanu, nepamatotu judikatūras izmantošanu. [7.1] Darba likuma 126.pants paredz tiesības uz atlīdzību par visu darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks tiek atjaunots darbā.

Piespiedu kavējuma sastāvu veido darba devēja prettiesiska rīcība, kas liegusi iespēju darbiniekam strādāt.

Darba devējas prettiesiska rīcība – likumpārkāpums darba līguma uzteikšanā – šajā lietā konstatēts ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 13.decembra spriedumu, un uz tā pamata darba devējas uzteikums atzīts par spēkā neesošu. Spriedums šajā daļā kasācijas kārtībā nav pārsūdzēts, tādēļ stājies spēkā.

Saskaņā ar spriedumā norādīto, prasītājs prasījumu par atjaunošanu darbā apelācijas instancē neuzturēja tādēļ, ka atbildētāja to apmierinājusi pēc pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanas (kuram bija noteikta nekavējoša izpilde).

Līdz ar to faktiskie apstākļi atbilst tiesību normas sastāvā norādītajiem, pie kuriem dodama atlīdzība par darba piespiedu kavējumu, ja vien netiek konstatēts apstāklis, kas izslēdz darba kavējuma piespiedu raksturu.

Apgabaltiesa par šādu izslēdzošu apstākli uzskatījusi darba devējas 2017.gada 17.augusta vēstuli (paziņojumu), kuru atzinusi par uzteikuma atsaukumu.

Senāta ieskatā šāds atzinums izteikts, nepievēršoties vēstules satura analīzei, kā arī neņemot vērā darba devējas faktisko rīcību un izskatāmajā lietā konsekventi pausto viedokli par uzteikuma tiesiskumu. Līdz ar to, pārbaudot faktiskos apstākļus, nav veikts vispusīgs lietas apstākļu juridisks novērtējums (Civilprocesa likuma 193.panta piektā daļa), kas savukārt novedis pie nepareizas Darba likuma 126.panta piemērošanas. [7.2] Darba tiesiskās attiecības starp pusēm bija nodibinātas, noslēdzot darba līgumu, kas ir divpusējs darījums.

Atšķirībā no tā, darba devēja uzteikums ir vienpusējs darījums. Ar uzteikumu tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības (nekavējoties vai izbeidzoties uzteikuma termiņam), un tam ir tiesisko seku nodibinošs jeb konstitutīvs spēks (sk. Augstākās tiesas prakses 2004.gada apkopojuma „Par likumu piemērošanu, izšķirot tiesās strīdus, kas saistīti ar darba līguma izbeigšanos vai grozīšanu” 6.2.punktu, Senāta 2016.gada 8.decembra spriedumu lietā Nr.SKC–2672/2016 (C20293115)).

Izskatāmajā lietā darba devējas uzteikums ir ietverts /datums/rīkojumā Nr./numurs/, kurā cita starpā noteikts, ka darba līgums uzteikts ar 2017.gada 7.augustu.

Lai uzskatītu, ka darba tiesiskās attiecības ir atjaunotas, jākonstatē, ka ir novērsts šķērslis, kas tās liedz, un ir bijusi nodrošināta reāla iespēja atsākt strādāt.

Vēstules, kura datēta ar 2017.gada 17.augustu, nosaukums ir „Par darba tiesisko attiecību piedāvājumu”. Tās tekstā darba devēja atsaucas uz lēmumu piedāvāt darbinieku atjaunot darbā, vēstulē darbiniekam noteikts termiņš atbildes sniegšanai un norādīts, ka atbildes nesniegšanas gadījumā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs darba devēja uzskatīs, ka darbinieks atsakās no atjaunošanas darbā. Vēstule nesatur ziņas par faktiski veiktām darbībām atjaunošanai darbā (rīkojuma, ar kuru izteikts uzteikums, atcelšanu).

Arī darba devējas 2017.gada 28.augusta vēstulē ietverts analoģisks piedāvājums un analoģiski nosacījumi par termiņu un atbildes nesniegšanas sekām.

Darbinieks gribu tikt atjaunotam darbā ir izteicis pirms darba devējas vēstuļu sagatavošanas, 2017.gada 3.augustā ceļot tiesā prasību par uzteikuma apstrīdēšanu un atjaunošanu darbā. Šādā gadījumā Darba likuma 103.panta trešā daļa nevar tikt tulkota tā, ka darba devējam būtu jāprasa darbinieka akcepts uzteikuma atsaukšanai.

Kā izriet no Senāta judikatūras, darbinieks ceļot prasību tiesā un lūdzot viņu atjaunot iepriekšējā darbā ne vien piešķir darba devējai tiesības darba līguma uzteikumu atsaukt, bet to izdarīt pieprasa, un tas ļauj darba devējam, neprasot no atlaistā darbinieka vēl kādu īpašu piekrišanu, pēc savas iniciatīvas atjaunot darbinieku darbā, tādējādi pēc būtības apmierinot darbinieka prasījumu pirms par to spriedusi tiesa (sk. Senāta 2009.gada 14.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC – 896/2009 (C27135908)).

Darba devējas lietā paustā pozīcija ir nemainīga, kā paskaidrojumos par prasību (sk. lietas 25.-26.lpp.), tā apelācijas sūdzībā (sk. lietas 99.102.lpp.). No tās izriet, ka darba devēja uzskata uzteikumu par tiesisku, lūdz prasību pilnībā noraidīt. Konsekventa argumentu izteikšana par uzteikuma tiesiskumu, lai atspēkotu darbinieka iebildumus par uzteikuma prettiesiskumu, ir pretrunā darba devējas apgalvojumam un tiesas secinājumam, ka uzteikums bijis atsaukts.

Pārsūdzētā sprieduma argumentācija nenovērš minētās pretrunas, nesatur pamatojumu, kas apstiprinātu, ka darbiniekam bija nodrošināta reāla iespēja strādāt iepriekšējā darbā. Līdz ar to Darba likuma 126.panta piemērošanu nevar atzīt par pareizu. [7.3] Judikatūrā nostiprinātās atziņas par tiesību normas interpretāciju atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestajai daļai ņemamas vērā tad, ja, salīdzinot izšķiramā strīda faktiskos un tiesiskos apstākļus tiek konstatēts saturisks identiskums (būtiska līdzība) ar iepriekš jau izspriestās lietas apstākļiem.

Pārsūdzētajā spriedumā kā judikatūra ņemtas vērā atziņas no Senāta 2003.gada 24.septembra sprieduma lietā Nr. SKC–420/2003, kas izteiktas, vērtējot dzīves gadījumu, kurā darbiniece pati nav vēlējusies atgriezties darbā pēc tam, kad saņēmusi paziņojumu par tā rīkojuma atcelšanu, ar kuru viņa bija nelikumīgi atlaista no darba. Turklāt ar jauno rīkojumu izmaksāta kompensāciju par piespiedu darba kavējumu par laiku no uzteikuma termiņa beigām līdz darbinieces iepazīstināšanai ar rīkojumu. Senāts izskatāmās lietas apstākļus nevar atzīt par identiskiem vai saturiski līdzīgiem, jo izskatāmajā lietā nav pierādījumu, ka rīkojums, kurā ietverts uzteikums, būtu atcelts.

Apkopojot minēto, Darba likuma 126.panta nepareiza piemērošana un Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas pārkāpums rada pamatu kasācijas sūdzības apmierināšanai un sprieduma atcelšanai daļā, ar kuru noraidīta prasība par atlīdzības par darba piespiedu kavējumu piedziņu. [7.4] Senāts atzīst par kļūdainu kasācijas sūdzībā pausto, ka sprieduma izpildes pagrieziens Civilprocesa likuma 635.panta sestās daļas kārtībā nav izdarāms, ja prasītājs sniedzis patiesas un ar pierādījumiem pamatotas ziņas. Kasators nav izpratis, ka viņa citētās Satversmes tiesas atziņas nozīmē minētājā normā ietvertā ierobežojuma atcelšanu lietās par darba samaksas piedziņu.

Sprieduma izpildes pagrieziena taisīšanas pamats ir izpildītajam spriedumam pretēja sprieduma taisīšana (Civilprocesa likuma 634.panta pirmā daļa).

Tā kā spriedums daļā par attiecīgā prasījuma noraidīšanu (izpildītajam pirmās instances spriedumam pretēja sprieduma taisīšanu) tiek atcelts, atceļams arī spriedums daļā par sprieduma izpildīšanas pagriezienu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, jo minēto jautājumu izlemšana ir pakārtota prasījuma izspriešanai.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu, Senāts nosprieda Atcelt Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 13.decembra spriedumu daļā, ar kuru noraidīts prasījums par atlīdzību par darba piespiedu kavējumu piedziņu, izdarīts sprieduma izpildes pagrieziens un piespriesti tiesāšanās izdevumi. Lietu šajā daļā nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Senatore Dz.Balta Senators A.Keišs Senators A.Strupišs 178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs